REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Kotdivuārā
4.4.2011
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Charles Goerens, Marielle De Sarnez, Ramon Tremosa i Balcells, Marietje Schaake, Kristiina Ojuland, Sonia Alfano ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0256/2011
B7‑0262/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Kotdivuārā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Kotdivuāru, īpaši 2010. gada 16. decembra rezolūciju[1];
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas, Āfrikas Savienības un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas lēmumus;
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā marta beigās pēc vairākiem mēnešiem apslēpta pilsoņu kara un status quo stāvoklis radikāli mainījās un Alassane Ouattara uzticīgie spēki pārņēma gandrīz visas valsts kontroli, un šobrīd gatavojas noslēdzošajam uzbrukumam pret prezidenta pili Abidžanā;
B. tā kā ir palielinājies nežēlīgu uzbrukumu daudzums, represijas un izrēķināšanās, kas rada bažas par notikumu attīstību turpmāko nedēļu laikā, īpaši ja netiks atrasts nekāds politisks risinājums;
C. tā kā Sarkanais krusts un katoļu misija Caritas liecina par valsts rietumos Dvekvē notikušu slaktiņu, kurā nogalināti vismaz 800 cilvēki un kura mērķis, iespējams, bijusi Gerē kopiena ;
D. atgādina, ka starptautiskā kopiena atzina Alassane Ouattara par 2010. gada 28. novembra prezidenta vēlēšanu uzvarētāju un ka pašreizējā stāvokļa cēlonis ir bijušā prezidenta Laurent Gbagbo atteikšanās atkāpties no varas;
E. tā kā kopš nemieru sākuma upuru skaits ir pārsniedzis pusi tūkstoša, bet pārvietoto cilvēku skaits sasniedz vienu miljonu;
F. ņemot vērā beidzamo mēnešu notikumu ārkārtīgi negatīvo ekonomisko ietekmi uz Kotdivuāru un Rietumāfriku;
G. ņemot vērā 12. panta 3. punktu Kotdivuāras valdības 2003. gada 1. oktobra paziņojumā, ar kuru Kotdivuāra akceptē Starptautiskās Krimināltiesas kompetenci par noziegumiem, kuri tās teritorijā ir izdarīti kopš 2002. gada 19. septembra,
1. par prioritāti uzskata civiliedzīvotāju aizsardzību, ņemot vērā aizsargu nedisciplinētību un iespēju, ka viņi varētu rīkoties nekontrolēti; aicina, lai šim nolūkam pilnvarotās Apvienoto Nāciju Organizācijas operācijas Kotdivuārā darbība nodrošinātu civiliedzīvotāju aizsardzību, īpaši ar spēku novēršot „kolektīvos sodus” uz etniskās izcelsmes pamata; uzsver ANO Ģenerālsekretāra Ban Ki‑Moon aicinājumu konfliktā iesaistītajām pusēm neļauties „atriebības loģikai”;
2. aicina Kotdivuāras pārvaldes iestādes pēc iespējas aktīvāk rūpēties par tiesiskuma atjaunošanu, īpaši aizliedzot izrēķināšanos un sodot par to, kā arī aicina noteikt sankcijas pret tiem, kas izmanto vardarbību vai mudina uz to;
3. atgādina par savu iepriekš pausto nosodījumu par iepriekšējā prezidenta Laurent Gbagbo nevēlēšanos atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, kuras rezultātā ir gājuši bojā vairāki simti Kotdivuāras iedzīvotāju un pārvietoti tūkstošiem cilvēku, un aicina viņu nekavējoties atkāpties no varas un padoties varas iestādēm;
4. aicina Kotdivuārā atjaunot demokrātiju un ievērot iedzīvotāju balsojuma rezultātus, un atgādina par starptautiskās kopienas atbalstu 2010. gada novembra prezidenta vēlēšanu likumīgajam uzvarētājam Alassane Ouattara;
5. atgādina, ka vardarbības autoriem būs jāatbild par savu rīcību, un uzver, ka Starptautiskā Krimināltiesa ir apliecinājusi gatavību nekavējoties vērsties pret personām, kas izdarījušas noziegumus pret cilvēci; atgādina, ka uz Kotdivuāru attiecas Starptautiskās Krimināltiesas Prokurora biroja sākotnējā izskatīšana;
6. prasa nodrošināt, lai kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci vaininieki, nepaliktu nesodīti; atzinīgi vērtē ANO lēmumu izveidot starptautisku komiteju uz vietas esošo spēku izdarīto cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanai un vēlas, lai Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vēršas pie Starptautiskās Krimināltiesas;
7. īpaši nosodoši vērtē smago ieroču izmantošanu pret civiliedzīvotājiem, uzbrukumus ANO spēkiem, nogalināšanu bez tiesas sprieduma un izvarošanu, un jebkādus visu pušu vardarbības aktus, kuri varētu būt uzskatāmi par noziegumiem pret cilvēci un kuri ir jāizskata Starptautiskajā Krimināltiesā;
8. atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes 2011. gada 30. marta rezolūciju, kurā ir nolemts noteikt sankcijas pret L. Gbagbo, un paredzēti mērķtiecīgi pasākumi pret personām un vienībām, kuras pretojas miera un nacionālās samierināšanas procesiem, un aicina Āfrikas Savienību arī rīkoties šādi; uzsver, cik svarīgi ir ātri un efektīvi piemērot šos pasākumus, pat bēgšanas no valsts gadījumā;
9. uzskata, ka pēc konflikta beigām ir nepieciešams izveidot patiesības noskaidrošanas un samierināšanas komisiju līdzīgi kā tas tika izdarīts Dienvidāfrikas gadījumā, lai pilnībā atklātu visus cilvēktiesību pārkāpumus un aizsargātu upuru tiesības;
10. uzsver, ka ir svarīgi ievērot humānās un atjaunošanas palīdzības solījumus valstij, lai apmierinātu Kotdivuāras iedzīvotāju vajadzības un risinātu problēmas, ko rada valsts iekšienē pārvietoto personu un bēgļu skaita pieaugums;
11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, Apvienoto Nāciju Organizācijas operācijas Kotdivuārā pārstāvjiem, Āfrikas Savienības iestādēm, Panāfrikas parlamentam, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienai, ĀKK un ES Apvienotai parlamentārai asamblejai, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstīm.
- [1] Šajā datumā pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0492.