Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā pašreizējo Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses(1), kā arī 2008. gadā uzsāktās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu,

–   ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas tika noteikts kopīgā paziņojumā pēc ES un Krievijas 11. augstākā līmeņa sanāksmes Sanktpēterburgā 2003. gada 31. maijā, proti, izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopēju sadarbības telpu ārējās drošības jomā un kopēju pētniecības un izglītības telpu, iekļaujot arī kultūras aspektus (četras kopējās telpas),

–   ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju un ES un Krievijas attiecībām, jo īpaši 2011. gada 17. februāra rezolūciju par tiesiskumu(2), 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi, 2009. gada 12. novembra rezolūciju, kas tika pieņemta pirms 2009. gada 18. novembra ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes Stokholmā(3), 2009. gada 17. septembra rezolūciju par cilvēktiesību aktīvistu slepkavībām Krievijā(4) un 2009. gada 17. septembra rezolūciju par energoapgādes drošības ārējiem aspektiem(5) ,

–   ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem un pēdējo sanāksmi 2011. gada 4. maijā,

–   ņemot vērā parakstītos nolīgumus un kopīgos paziņojumus, kas pieņemti ES un Krievijas 2010. gada 31. maija un 1. jūnija augstākā līmeņa sanāksmē Rostovā pie Donas,

–   ņemot vērā gaidāmo ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Ņižņijnovgorodā 2011. gada 9. un 10. jūnijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Krievija, kas ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, un ES ir kopīgi atbildīgas par stabilitātes saglabāšanu pasaulē un tā kā ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības starp ES un Krieviju ir svarīgas stabilizācijas, drošības un labklājības nodrošināšanai visā Eiropā un ārpus tās robežām;

B.  tā kā gan ekonomiski, gan politiski ES un Krievija ir savstarpēji atkarīgas; tā kā Eiropas Savienība turpina pildīt apņemšanos padziļināt un pilnveidot attiecības ar Krieviju, pamatojoties uz patiesām saistībām ievērot demokrātijas principus, pamattiesības un cilvēktiesības, kā arī tiesiskumu;

C. tā kā daudzus starptautiska līmeņa jautājumus, jo īpaši saistībā ar Tuvajiem Austrumiem, Lībiju, Irānu, terorismu, energoapgādes drošību, klimata pārmaiņām un finanšu krīzēm, nebūs iespējams atrisināt, neveidojot atbildības pilnas attiecības un sadarbību ar Krieviju;

D. tā kā ir pagājuši gandrīz trīs gadi pēc konflikta ar Gruziju, bet Krievija joprojām neievēro 2008. gada 12. augusta un 8. septembra vienošanās par karaspēka izvešanu no okupētajiem Gruzijas apgabaliem — Dienvidosetijas un Abhāzijas — un negarantē Eiropas Savienības Uzraudzības misijai pilnīgu un neierobežotu piekļuvi šīm teritorijām;

E.  tā kā Krievija kā EDSO, Eiropas Padomes un ANO locekle pati ir apņēmusies ievērot un īstenot šo organizāciju pamatprincipus,

1.  aicina ES un Krieviju izmantot gaidāmo augstākā līmeņa sanāksmi kā iespēju pastiprināt sarunas par jaunu Partnerības un sadarbības nolīgumu, pamatojoties uz ES un Krievijas savstarpēju atkarību, un uzsver, ka stingri atbalsta vispusīgu juridiski saistošu nolīgumu, kurš attiektos uz politisko, ekonomisko un sociālo sistēmu un kurā tādējādi tiktu iekļautas arī visas jomas, kas saistītas ar demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanu, paredzot ar šāda nolīguma noslēgšanu nodrošināt izdevīgu iznākumu Krievijai ar nosacījumu, ka Krievija ir gatava veikt pasākumus, lai uzlabotu tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu;

2.  atkārtoti pauž atbalstu partnerībai modernizācijas jomā, bet uzsver arī nepieciešamību vienoties par nākamajiem pasākumiem, ņemot vērā rezultātus, kas sasniegti saistībā ar četrām Eiropas Savienības un Krievijas kopējām telpām, kā arī nenovērstos trūkumus; īpaši atbalsta sadarbību pētniecības un izstrādes jomā un uzsver, ka četru kopējo telpu pamatā ir savstarpīguma princips; tādēļ aicina gaidāmajā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē formulēt konkrētus mērķus; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību iekļaut un īstenot standartus cilvēktiesību jomā, kurus jau noteica Partnerības un sadarbības nolīgumā, un uzsver to, ka ir svarīgi risināt jautājumus, kas ir saistīti ar efektīvu un neatkarīgu tiesu varas funkciju izpildi un korupcijas apkarošanas pasākumu stiprināšanu; uzsver, ka ES ir gatava palīdzēt visos iespējamos veidos, lai uzlabotu Krievijā neatkarīgas tiesiskuma sistēmas efektivitāti; atzinīgi vērtē to, ka Krievija ir paziņojusi par savu apņemšanos parakstīt ESAO Konvenciju par ārvalstu valsts amatpersonu uzpirkšanas apkarošanu;

3.  atkārtoti pauž atbalstu Krievijas uzņemšanai PTO, ar ko tiks radīti līdzvērtīgi konkurences apstākļi abu pušu darījumu aprindām, kā arī pasaules ekonomikas līmenī sekmēta un liberalizēta tirdzniecība; uzsver, ka priekšnoteikums Krievijas uzņemšanai PTO ir tas, ka Krievija izpilda visus PTO noteikumus, tostarp pirms pievienošanās PTO atsakās no jebkādiem protekcionisma pasākumiem un uzlabo situāciju saistībā ar tādiem tirdzniecības kavēkļiem kā Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas muitas savienība, kuras izveides rezultātā ir paaugstinājušies konsolidētie tarifi;

4.  ņem vērā ES un Krievijas pašreiz notiekošo dialogu par turpmākiem vīzu režīma atvieglojumiem; uzsver to, ka šim dialogam būtu jānorit saskaņā ar vīzu režīma atvieglojumu procesu attiecībā uz Austrumu partnerības valstīm; aicina augsto pārstāvi un Komisiju pārliecināt Krieviju pārtraukt izsniegt pases okupēto Dienvidosetijas un Abhāzijas apgabalu pilsoņiem; uzsver nepieciešamību pārtraukt jebkādus drošības pārkāpumus Eiropā; atzinīgi vērtē 2011. gada 19. maijā Sanktpēterburgā notikušās pastāvīgās partnerības padomes diskusijas par kopīgu pasākumu saraksta izveidi; aicina turpināt sadarbību saistībā ar nelegālās imigrācijas novēršanu, kontroles uzlabošanu robežšķērsošanas punktos un informācijas apmaiņu par terorismu un organizēto noziedzību;

5.  uzsver energoapgādes drošības nozīmi un uzskata, ka Krievijas enerģētikas politika attiecībā uz ES dalībvalstīm un kopējām kaimiņvalstīm kalpos kā drošs pārbaudes veids tam, cik nopietni Krievija ir apņēmusies veikt modernizāciju un demokratizāciju; dabas resursu piegāde nebūtu jāizmanto kā politisks instruments; prasa iekļaut jaunajā Partnerības un sadarbības nolīgumā Enerģētikas hartas un Pārejas protokola principus, lai nodrošinātu uzticamu un drošu energoapgādi, pamatojoties uz līdzvērtīgiem standartiem visām ES dalībvalstīm; uzsver, ka šādas sadarbības pamatprincipiem jābūt savstarpējai atkarībai un pārredzamībai, kā arī vienlīdzīgām iespējām piekļūt tirgiem, infrastruktūrai un investīcijām; atzinīgi vērtē to, ka arī Krievija ir izrādījusi interesi par juridiski saistoša pamata izveidi enerģētikas jomā; prasa veidot ciešu ES un Krievijas sadarbību izejvielu un retzemju metālu piegādes jomā, jo īpaši attiecībā uz tādām izejvielām un retzemju metāliem, kuri tiek uzskatīti par ārkārtīgi svarīgiem, un šajā sakarībā prasa ievērot starptautiskos, piemēram, PTO, noteikumus;

6.  uzsver to, ka ir svarīga gaidāmo Krievijas parlamenta vēlēšanu brīva un taisnīga norise, īstenojot tajās Eiropas Padomes un EDSO noteiktos ievēlēšanu standartus; norāda, ka nav vienisprātis attiecībā uz iespējamu ierobežojumu radīšanu opozīcijas partijām reģistrēties vēlēšanām, un aicina Krieviju attiecīgi rīkoties, lai īstenotu Eiropas Padomes un EDSO noteiktos ievēlēšanu standartus; mudina Krievijas iestādes ļaut EDSO vai Eiropas Padomei veikt ilgtermiņa vēlēšanu novērošanu un aicina AP/PV uzstāt uz šādas misijas izveidi;

7.  atkārtoti apstiprina to, ka Krievijai ir steidzami jāīsteno demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un plašsaziņas līdzekļu brīvības pamatprincipi, kas kalpotu kā pamats sadarbībai; aicina Krieviju veikt konkrētas darbības, lai uzlabotu situāciju cilvēktiesību jomā, un aizsargāt žurnālistus, cilvēktiesību aktīvistus un opozīcijas pārstāvjus no vardarbības un iebiedēšanas; norāda uz to, ka nepārtraukts un patiess dialogs par cilvēktiesību jautājumiem ir svarīgs elements ES un Krievijas apspriedēs par cilvēktiesību jautājumiem un atkārtoti prasa uzlabot rūpīgi izstrādāta dialoga struktūru, ņemot vērā arī individuālus gadījumus, lai sekmētu šo apspriežu efektivitāti; uzsver nepieciešamību uzturēt ciešas saiknes ar pilsonisko sabiedrību Krievijā un saglabāt atbalsta programmas tās attīstībai; pauž nopietnas bažas par NVO un cilvēktiesību aizstāvju statusu Krievijā;

8.  pauž bažas par aizvien pieaugošu cilvēktiesību pārkāpumu skaitu Krievijā un tiesiskuma un neatkarīgu tiesu iestāžu trūkumu; izsaka kritiku par Krievijas apelācijas tiesas 2011. gada 26. maija spriedumu Mihaila Hodorkovska un viņa darījuma partnera Platona Ļebedeva lietā, kas ir kārtējais politiski motivētais tiesas spriedums; nosoda politisko iejaukšanos šajā tiesas prāvā; atzinīgi vērtē Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu šajā lietā, kā arī to, ka ir apcietināta par Annas Poļitkovskas slepkavības izdarīšanu aizdomās turamā persona; turklāt prasa veikt patiesi rūpīgu un neatkarīgu izmeklēšanu saistībā ar Sergeja Magņitska un citu politieslodzīto turēšanu apcietinājumā un nāvi; atzinīgi vērtē to, ka ir notiesātas Anastasijas Baburovas un Staņislava Markelova slepkavībās vainojamās personas, un aicina Krievijas iestādes turpināt darbu saistībā ar šo lietu;

9.  pauž bažas par nāvējošiem negadījumiem Kalnu Karabahā un atzinīgi vērtē G8 valstu 2011. gada 26. maijā publiskoto kopīgo paziņojumu, kurā tika uzsvērta vienprātība par nepieciešamību veikt izšķirošus pasākumus, lai panāktu mierīgu konflikta atrisinājumu Kalnu Karabahā; aicina Krieviju uzņemties atbildību par šā konflikta atrisināšanu; mudina AP/PV veikt pasākumus, lai novērstu iespējamu konflikta saasināšanos, un prasa izveidot bremzējošus līdzekļus, kas kavētu puses pārkāpt Biškekas pamiera nolīgumu;

10. aicina Krieviju ievērot vienošanos, ko tā ir parakstījusi, un visus sešu punktu vienošanās par pamieru noteikumus un nekavējoties izvest karaspēku no okupētajiem Gruzijas apgabaliem Dienvidosetijas un Abhāzijas;

11. aicina Krieviju ieņemt konstruktīvu nostāju Piedņestras jautājumā un sarunās par konfliktu šajā reģionā un uzskata, ka Piedņestras jautājums ir pārbaudījums ES un Krievijas savstarpējam atbalstam iesaldētu konfliktu atrisināšanā;

12. norāda, ka Krievijai, kurai ir veto tiesības ANO Drošības padomē, starptautisku krīžu gadījumos ir jārīkojas atbildīgi un pilnībā jāgarantē un jāievēro savu kaimiņvalstu suverenitāte;

13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

(1)       OV L 327, 28.11.1997., 1. lpp. (2)        Pieņemtie teksti, P7_TA-PROV(2011)0066. (3)       Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0064. (4)       Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0022. (5)       Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0021.