Procedūra : 2011/2756(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0446/2011

Iesniegtie teksti :

B7-0446/2011

Debates :

PV 06/07/2011 - 12
CRE 06/07/2011 - 12

Balsojumi :

PV 07/07/2011 - 7.2

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0333

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 210kWORD 136k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0389/2011
4.7.2011
PE465.736v01-00
 
B7-0446/2011

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par Sīriju, Jemenu un Bahreinu saistībā ar situāciju, kas izveidojusies arābu valstīs un Ziemeļāfrikā


Annemie Neyts-Uyttebroeck, Ivo Vajgl, Marielle De Sarnez, Marietje Schaake, Sonia Alfano, Niccolò Rinaldi, Louis Michel, Alexander Graf Lambsdorff, Anneli Jäätteenmäki, Frédérique Ries ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Sīriju, Jemenu un Bahreinu saistībā ar situāciju, kas izveidojusies arābu valstīs un Ziemeļāfrikā  
B7‑0446/2011

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par situāciju Sīrijā, Bahreinā un Jemenā,

–       ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojušās arī Sīrija, Bahreina un Jemena,

–       ņemot vērā 1975. gada ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, kurai ir pievienojušās arī Sīrija, Bahreina un Jemena,

–       ņemot vērā ES 2004. gada pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, kas aktualizētas 2008. gadā, kā arī ES 2001. gada pamatnostādnes pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, kas pārskatītas 2008. gadā,

–       ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 11.  un 25. marta, kā arī 23. un 24. jūnija sanāksmes secinājumus,

–       ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 24. marta ziņojumu par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča Sadarbības padomi,

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves 2011. gada 9. maija un 9. jūnija paziņojumu par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, 2011. gada 6. jūnija paziņojumu par Sīrijā notiekošo vardarbību un nepieciešamību veikt ticamas reformas, kā arī 2011. gada 11.  un 31. maija un 3. jūnija paziņojumu par Jemenu,

–       ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon 2011. gada 23. jūnija paziņojumu par sodiem, kas piespriesti kopumā 21 politiskajam aktīvistam, cilvēktiesību aizstāvim un opozīcijas vadītājam,

–       ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves un Komisijas 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu „Jauna atbilde mainīgam kaimiņreģionam”, kas papildina 2011. gada 8. marta kopīgo paziņojumu „Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu”,

–       ņemot vērā 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju „Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskatīšana”

       ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton 2011. gada 7. jūnija lēmumu par taktiskās grupas izveidi Vidusjūras dienvidu reģionam,

–       ņemot vērā Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumus par Sīriju un Jemenu un augstās pārstāves Catherine Ashton piezīmes pēc šīs Ārlietu padomes sēdes,

–       ņemot vērā paziņojumu, ar kuru nāca klajā ANO Drošības padome 2011. gada 24. jūnijā pirms plānotās ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos pārstāvju vizītes, kurā paustas „nopietnas bažas par drošības un cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Jemenā” un „visas ieinteresētās personas mudinātas izrādīt maksimālu savaldību un problēmas risināt vienīgi ar politiska dialoga palīdzību”,

 

–       ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas lēmumu apcietināt Lībijas vadītāju Muammar Mohammed Abu Minyar Gaddafi (Kadafi), Saif Al-Islam Gaddafi un Abdullah Al-Senussi par noziegumiem pret cilvēci (slepkavībām un vajāšanām), ko, iespējams, viņu uzdevumā veicis valsts aparāts un drošības spēki visā Lībijas teritorijā laikā no 2011. gada 15. februāra līdz 28. februārim,

       ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

Par arābu pasauli

A.  tā kā Tunisijas ielu tirgotāja Tareq al-Tayyib Muhammad Bouazizi nāve 2011. gada 4. janvārī bija par iemeslu miermīlīgai tautas revolūcijai Tunisijā; tā kā Tunisijas revolūcijas iedvesmoti arī Ēģiptes iedzīvotāji uzsāka miermīlīgu tautas revolūciju,

 

B.  tā kā arī Lībijā, Sīrijā, Bahreinā, Jemenā, Jordānijā, Alžīrijā un Marokā miermīlīgi demonstranti pieprasa brīvību un cilvēka cieņas ievērošanu un pauž likumīgus demokrātiskus centienus un stingru vispārēju prasību pēc politiskām, ekonomiskām un sociālam reformām, kuru mērķis būtu nodrošināt patiesu demokrātiju, cilvēktiesību un pamatbrīvību, jo īpaši vārda brīvības, ievērošanu, samazinot sociālo nevienlīdzību un radot labākus ekonomiskos un sociālos apstākļus; tā kā daudzas miermīlīgas demonstrācija visā šajā reģionā tika apspiestas ar brutālu un nāvējošu spēku, masveidā nelikumīgi arestējot cilvēkus, jo īpaši Lībijā, Sīrijā, Bahreinā un Jemenā;

 

C.  tā kā 2011. gada 17. jūnijā sievietes Saūda Arābijā atklāti vadīja automašīnas, spītējot oficiālajam aizliegumam sievietēm vadīt automašīnu;

 

D.  tā kā Eiropas Savienības reakcija uz pārmaiņām arābu pasaulē, jo īpaši attiecībā uz sacelšanos Tunisijā, Ēģiptē un Lībijā, paužot nepārprotamu atbalstu cilvēku likumīgajām prasībām, ir bijusi lēna un brīžiem neizlēmīga, tādējādi negatīvi ietekmējot ticību Eiropas Savienībai;

 

E.  tā kā vairāk nekā trīs mēnešus pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju Nr. 1970 un Nr. 1973 pieņemšanas, Kadafi režīms vēl joprojām nemitīgi pārkāpj savu pienākumu aizsargāt Lībijas iedzīvotājus, tā kā Eiropas Savienība vēl joprojām nav atzinusi Lībijas Pārejas perioda nacionālo padomi kā Lībijas iedzīvotāju likumīgu pārstāvi, lai gan Eiropas Savienība jau ir izveidojusi pārstāvniecību Bengāzī, kā arī paplašinājusi kontaktus ar Pārejas perioda nacionālo padomi; tā kā Eiropas Savienība cieši sadarbojas ar ANO īpašo sūtni Lībijā, kurš koordinē politisko pārmaiņu procesu;

 

F. tā kā Eiropas Savienība saskaņo savas darbības ar ANO, Pasaules Banku un citiem dalībniekiem, jo īpaši reģionālajām organizācijām, lai mobilizētu savus resursus politiskās pārejas atbalstīšanai Ēģiptē un Tunisijā, kā arī drošības situācijas uzlabošanai Lībijā;

 

G. tā kā Eiropas Komisija ir ierosinājusi piešķirt lielāku finansiālo atbalstu līdz pat EUR 1,242 miljardiem, lai risinātu steidzamas vajadzības un reaģētu uz jaunajiem uzdevumiem un pārmaiņām, kas skar Eiropas Savienības dienvidu kaimiņreġiona valstis; tā kā abas budžeta lēmējinstitūcijas vēl joprojām nav pieņēmušas galīgo lēmumu par šo priekšlikumu;

 

H.  tā kā pārskatītajā Eiropas kaimiņattiecību politikā ir paredzēts izveidot Eiropas Demokrātijas fondu, ar kura palīdzību atbalstīt patiesas un ilgtspējīgas demokrātijas attīstību un darbību Eiropas kaimiņvalstīs; tā kā Eiropas Savienības veiktie sākotnējie atbalsta pasākumi ir jāturpina, nākamo gadu laikā īstenojot izteiktos priekšlikumus; šajā sakarībā uzsver, ka Eiropas Savienības jaunā saistības arābu pasaules un Vidusjūras dienvidu reģiona atbalstam ir pilnībā jāiekļauj nākamajā daudzgadu finanšu shēmā;

I.  tā kā gaidāmās demokrātiskās vēlēšanas Tunisijā un Ēģiptē ir pirmais nozīmīgais solis pārejas procesā uz demokrātiju;

Par Sīriju

J.  tā kā kopš mēģinājumiem apspiest 2011. gada martā rīkotās miermīlīgās demonstrācijas, pret demonstrantiem joprojām tiek vērsta brutāla vardarbība, kas rada cilvēku upurus, un drošības spēki, reaģējot uz nepārtrauktajiem protestiem, Deras provincē vien ir nogalinājuši vairāk nekā 400 miermīlīgos iedzīvotājus, bet visā Sīrijā — vairāk nekā 1500;

K.  tā kā cilvēktiesību organizācijas ir saņēmušas informāciju, kas liecina, ka Sīrijas drošības spēki ir plānveidīgi nogalinājuši protestētājus, jo īpaši Deras provincē; tā kā aizturētie demonstranti tiek spīdzināti un pret viņiem necilvēcīgi izturas; tā kā līdz šim dokumentāli apstiprināti ir vairāk nekā 300 piespiedu pazušanas un 11 000 apzinātas nelikumīgas apcietināšanas gadījumu;

L.  tā kā pēc Deras aplenkšanas drošības spēki uzsāka plašu militāru operāciju un veica patvaļīgus arestus Derai apkārtējās pilsētās; tā kā apmēram 12 000 sīriešu no Jisr al-Shughour un tās apkārtnes, baidoties no drošības spēku represijām, ir šķērsojuši Sīrijas un Turcijas robežu; tā kā Turcija ir brīvprātīgi piedāvājusi plašu humāno palīdzību un atbalstu pie Turcijas un Sīrijas robežas mītošajiem sīriešu bēgļiem; tā kā Turcija ir paudusi nopietnas bažas par to, ka Sīrija pie tās robežas izvieto karaspēku un tankus; tā kā arī Sīrijas armijas un drošības dienestu pārstāvji ir pametuši Sīriju un meklē politisko patvērumu Turcijā;

M.  tā kā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojam (OHCHR) tika liegts izvietot savus darbiniekus Sīrijā, lai izmeklētu iespējamos starptautisko cilvēktiesību pārkāpumus un konstatēt faktus un apstākļus, kādos šie pārkāpumi tika veikti, nolūkā neieļaut nesodāmību un saukt pie atbildības vainīgos, kā tas pieprasīts ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 29. aprīļa rezolūcijā;

N.  tā kā ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-moon atkārtoti ir aicinājis Sīriju ļaut faktu vākšanas un humanitārajām misijām izpētīt strīdīgos notikumus, kas notika pret valdību vērsto vairākus mēnešu ilgo protestu laikā; tā kā tikai dažiem starptautiskajiem žurnālistiem tika dota atļauja iebraukt valstī, visu laiku atrodoties ciešā valdības uzraudzībā; tā kā Sīrijas iestādes regulāri un sistemātiski slēdz internetu un citus saziņas tīklus, kā arī uzbrūk tiem; tā kā Sīrijas iestādes ir izmantojuša tiešsaites sociālos tīklus, lai atrastu, izsekotu un aizturētu žurnālistus, emuāru veidotājus un demonstrantus; tā kā Arābu līga 2011. gada 14. jūnijā ir paudusi nosodījumu par vardarbību Sīrijā un uzsvērusi, ka arābu valstis aktīvi uzrauga Sīrijā sākušos krīzi;

O.  tā kā pēc Eiropadomes 2011. gada 23. jūnija lēmuma paplašināt sankcijas pret Sīrijas ierēdņiem un uzņēmējiem, kas ir atbildīgi par šajā valstī notiekošo vardarbību, un noteikt sankcijas arī Irānas ierēdņiem par viņu līdzdalību Sīrijas vardarbīgajos notikumos, Sīrijas ārlietu ministrs ir paziņojis, ka Sīrija vairs nepiedalīsies Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbībā;

Par Jemenu

P.  tā kā kopš 2011. gada janvāra miljoniem Jemenas iedzīvotāju ir piedalījušies demonstrācijās, no kurām tikai neliela daļa bija vardarbīgas, tā kā kopš tā laika simtiem miermīlīgo demonstrantu ir nogalināti un simtiem ievainoti, un atbildīgi par šo vardarbību ir, galvenokārt, drošības spēki; tā kā daudzi militārie komandieri, vēstnieki, ministri un citi ierēdņi ir paziņojuši, ka atbalsta protestētājus;

Q.  tā kā pirmo reizi vēsturē sievietes nepieredzēti lielā skaitā piedalās šajā sacelšanā par spīti tam, ka prezidents Salehs ir nosodījis sieviešu līdzdalību 2011. gada aprīļī opozīcijas rīkotajās manifestācijās, apgalvojot, ka uzturoties uz ielām kopā ar vīriešiem, kuri nav viņu tiešie radinieki, sievietes pārkāpj Jemenas vēsturiskās kultūras normas;

R.  tā kā Persijas līča Sadarbības padome ir ierosinājusi plānu miermīlīgai varas pārejai, ko abas puses — gan prezidents Salehs, gan opozīcija — vēl nav īstenojušas;

S.  tā kā prezidents Salehs ir atstājis valsti, lai ārstētos Saūda Arābijā; tā kā Sareha režīms vēl joprojām ir atbildīgs par militārajām operācijām, ko vērš pret demonstrantiem;

Par Bahreinu

T.  tā kā viena no Bahreinas militārajām tiesām 2011. gada 22. jūnija 8 opozīcijas pārstāvjiem, tostarp ievērojamajiem cilvēktiesību aizstāvjiem Abdulhadi al-Khawaja, Hasan Mushaima un Abduljalil al-Singace, piesprieda mūža ieslodzījumu, bet 13 citiem — līdz pat 15 gadiem ilgus cietumsodus, apsūdzot viņus par „plāniem gāzt valdību”; tā kā miermīlīgo, uz reformām vērsto demonstrāciju laikā protestētāji tika nogalināti vai pakļauti brutālai vardarbībai; tā kā kopš miermīlīgo, uz reformām vērsto protestu sākšanās daudzi politiskie aktīvisti, žurnālisti un ārsti joprojām atrodas apcietinājumā; tā kā saskaņā ar cilvēktiesību organizāciju datiem ieslodzītie tiek spīdzināti un iebaidīti un pret viņiem necilvēcīgi izturas;

U.  atgādina, ka Pasaules Ārstu asociācijas Starptautiskajā medicīnas ētikas kodeksā un tās Medicīnas ētikas rokasgrāmatā ir noteikti ārsta pienākumi, kuros ietilpst arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana un diskriminācijas nepieļaušanas principa ievērošana, kā arī to, ka valdībai nevajadzētu iejaukties profesionālu medicīnas darbinieku darbā un nevērsties pret tiem, kas ievēro šos starptautiski atzītos principus, kā arī nesodīt šo cilvēkus;

V.  tā kā 47 Bahreinas ārsti un medmāsas tika apsūdzēti par „musināšanu ar varu gāzt pastāvošo režīmu”, jo viņi aprūpēja ievainotos miermīlīgos protestētājus, un viņu lietas tika izskatītas Bahreinas militārajā tiesā; tā kā šie profesionālie medicīnas darbinieki darbojās atbilstīgi saviem profesionālajiem pienākumiem un aprūpēja ievainotus cilvēkus; tā kā ārstiem un medmāsām vardarbīgi neļāva apkopt ievainoties miermīlīgos protestētājus, un šā spēka pielietošanas rezultātā daži cilvēki gāja bojā; tā kā uz reformām vērsto demonstrāciju laikā tika bloķēta pieeja slimnīcām, un slimnīcās, jo īpaši Salamniya medicīnas kompleksā, tika spīdzināti pacienti;

W.  tā kā saskaņā ar karaļa Hamad bin Isa Al Khalifa iniciatīvu ir uzsāktas apspriedes par valsts mēroga dialogu;

X.  tā kā saskaņā ar Bahreinas valdības lūgumu Bahreinā Persijas līča Sadarbības padomes vadībā ir izvietoti ārvalstu bruņotie spēki, jo īpaši 4000 karavīru no Saūda Arābijas;

 

Arābu pasaule

 

1.  atzinīgi vērtē pieņemtos lēmumus par kā pirmos soļus pretī demokrātiskām pārmaiņām:

 

 referendumā pieņemto Ēģiptes pagaidu konstitūciju;

 panākto progresu demokrātiska procesa uzsākšanai Tunisijā, kur vēlēšanās piedalās vairāk nekā 70 partijas;

 Tunisijas 2011. gada 24. jūnijā veikto Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu ratifikāciju;

 paziņojumu par Marokas jaunās konstitūcijas galvenajām sastāvdaļām; un to, ka tās ar lielu balsu vairākumu apstiprināja referendumā, kurā piedalījās procentuāli liels skaits Marokas vēlētāju;

 Jordānijā atjaunotās saistības īstenot politiskas reformas, tostarp pārskatīt konstitūciju;

 ārkārtas stāvokļa atcelšanu un plānoto konstitucionālo reformu Alžīrijā,

 

2.  pilnībā atbalsta Padomes 2011. gada 20. jūnijā pieņemtos secinājumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku; sagaida, ka Eiropas Komisija pēc iespējas ātrāk īstenos jauno kaimiņattiecību politiku, pilnībā apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, lai ES kaimiņvalstu iedzīvotājiem demonstrētu Eiropas Savienības patieso apņemšanos veicināt demokrātisku un ekonomisko pāreju;

 

3.  atkārtoti aicina Kadafi nekavējoties atteikties no varas; atzīst Pārejas perioda nacionālo padomi kā Lībijas iedzīvotāju likumīgu pārstāvi, pauž stingru atbalstu NATO un Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstu īstenotajām militārajām operācijām, lai sniegtu Lībijas iedzīvotājiem maksimālu drošību, pauž stingru atbalstu Lībijas turpmākajai virzībai uz demokrātiju;

 

4.  norāda, ka šie notikumi arābu pasaulē skaidri liecina par to, ka Eiropas Savienībai, lai tā kļūtu par uzticamu dalībnieku, vajadzētu uzturēt attiecības ar tautām nevis ar valdošo eliti, nemaz nerunājot par diktatoriem;

 

5.  uzsver, ka Eiropas Savienības sadarbības paplašināšanai ar attiecīgajām dienvidu kaimiņreģiona valstīm jābūt atkarīgai no uzlabojumiem saistībā ar cilvēktiesību, demokrātiskas pārvaldības un tiesiskuma ievērošanu; uzsver, ka Eiropas Savienības no jauna uzņemtajās saistībās jāiekļauj palielināts un mērķtiecīgāks un uz konkrētiem nosacījumiem balstīts finansiālais atbalsts, tā sauktā ,,vairāk par vairāk” un ,,mazāk par mazāk” pieeja, patiesas perspektīvas attiecībā uz neierobežotu pieeju tirgum un turpmāko tirgus integrāciju Eiropas Savienības tirgū un paplašinātas mobilitātes stratēģijas, tostarp vīzu ierobežojumu atcelšana, ko nosaka ne tikai ar nelegālo imigrāciju saistīti apsvērumi, bet tām jābūt vērstām arī uz cilvēku savstarpējo kontaktu uzlabošanu;

 

6.  aicina Komisiju pilnībā un efektīvi izmantot esošo finansiālo atbalstu, kas piešķirts no Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta, Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta un stabilitātes instrumenta līdzekļiem;

7.  aicina savlaicīgi izveidot Eiropas Demokrātijas fondu, ja tiks atbilstoši pierādīta tā radītā pievienotā vērtība un nepieciešamība; sagaida, ka šo jauno iespējamo instrumentu izmantos, ņemot vērā citus esošos instrumentus un struktūras un ka ar to dienvidu un austrumu kaimiņreģiona valstīs tiks veicināta demokrātija un cilvēktiesības; aicina Komisiju un Padomi ātri izpētīt, kāda varētu būt Eiropas Demokrātijas fonda pievienotā vērtība, un ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamenti ierosināt konkrētus priekšlikumus par tā struktūru;

8.  atbalsta pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku, kuras mērķi, reaģējot uz pašreizējām vēsturiskajām pārmaiņām šajā reģionā, ir arī turpmāk atbalstīt demokrātisku pārbūvi un pilsonisko sabiedrību; aicina Eiropas Savienību pilnībā atbalstīt Vidusjūras un Persijas līča reģionā notiekošos demokrātiskos procesus, lai nodrošinātu, ka politiskajā dzīvē bez ierobežojumiem var piedalīties visi iedzīvotāji, jo īpaši sievietes, kurām bija izšķiroša nozīme prasībās īstenot demokrātiskas pārmaiņas;

9.  aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis uzraudzīt un nodrošināt cilvēku tiesības uz vārda brīvību un preses (gan tiešsaistes, gan cita veida preses) neatkarību, jo brīva piekļuve informācijai, saziņai un necenzēta piekļuve internetam (brīvība internetā) ir vispārējas tiesības un bez tām sabiedrības dzīvē nav iespējams nodrošinot pārredzamību un pārskatatbildību;

10.  aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis saskaņot savu politiku attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm, lai ievērotu ES Rīcības kodeksu ieroču eksportam;

11.  aicina Komisiju un Padomi attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm izmantot individuālu pieeju, jo tām ir jāsaņem atlīdzība par patiesu progresu, kas panākts, nodrošinot demokrātiju, brīvas un godīgas vēlēšanas un, galvenokārt, ar cilvēktiesības; uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāpaziņo par gatavību savlaicīgi kvalitatīvi uzlabot attiecības ar Ēģipti un Tunisiju, jo īpaši paplašinot ekonomisko sadarbību, lai demonstrētu Eiropas uzticību demokrātiskām pārmaiņām šajās valstīs;

12.  aicina Eiropas Komisiju steidzīgi un rūpīgi pievērsties Lībijas Pagaidu nacionālās padomes humanitārajām vajadzībām;

Par Sīriju

13.  ārkārtīgi nosoda tādas brutālas vardarbības izmantošanu pret miermīlīgiem protestētājiem, kuras rezultātā daudzi cilvēki tika nogalināti, kā arī nosoda vairāku pilsētu, tostarp Deras un Jisr al-Shughour, aplenkšanu un šīs aplenkšanas izraisītās cilvēku ciešanas; stingri nosoda Sīrijas iestāžu veiktos ārkārtīgi rupjos un daudzos cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp ārpustiesas nāvessodus, masveida apzināti nelikumīgu apcietināšanu, cilvēku pazušanu un nežēlīgu spīdzināšanu, jo īpaši mazu bērnu un sieviešu spīdzināšanu;

 

14.  uzskata, ka gadījumā, ja turpināsies plašie un sistemātiskie pārkāpumi, ko Sīrija veic, ignorējot saistības, kuras tai jāievēro atbilstīgi starptautiskajām cilvēktiesībām, to varētu klasificēt kā noziegumus pret cilvēci; šajā sakarībā pauž stingru atbalstu visiem Augstā cilvēktiesību komisāra biroja centieniem izmeklēt visus Sīrijas drošības spēku veiktos iespējamos pārkāpumus, lai sauktu pie atbildības par vardarbību vainīgās personas, un aicina Sīrijas iestādes pilnībā sadarboties un nodrošināt cilvēkiem netraucētu piekļuvi Augstā komisāra birojam un citām ANO struktūrvienībām;

 

15.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augstās pārstāvi skaidri paziņot, ka prezidents Bashar al-Assad nav tiesīgs vadīt Sīrijas iedzīvotājus;

 

16.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augstās pārstāvi un Eiropas Savienības dalībvalstis turpināt sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai ANO Drošības padomē nosodītu Sīrijā notiekošās represijas un piespiestu Sīrijas iestādes īstenot tās pienākumu aizsargāt Sīrijas iedzīvotājus; uzskata, ka ANO Drošības padomei ir jāuztic Starptautiskajai Krimināltiesai veikt izmeklēšanu par stāvokli Sīrijā, lai Sīrijas iedzīvotājiem nodrošinātu taisnīgumu un novērstu upuru skaita palielināšanos; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augstās pārstāvi nepārprotami aicināt, lai Starptautiskajai Krimināltiesai tiktu dots šāds uzdevums;

 

17.  aicina ANO ģenerālsekretāru nekavējoties iecelt īpašo sūtni Sīrijā un pieprasa, lai viņam tiktu piešķirtas tiesības neierobežoti ceļot pa šo valsti un sniegt ziņojumus ANO Drošības padomei, kā arī aicināt ANO Drošības padomi veikt atbilstīgus pasākumus;

 

18.  mudina Sīrijas iestādes nekavējoties apturēt pārmērīga spēka lietošanu pret protestētājiem un aicina nekavējoties atbrīvot visus arestētos miermīlīgos protestētājus, žurnālistus, emuāru veidotājus, cilvēktiesību aizstāvjus un politiskos ieslodzītos, kurus vēl arvien tur apcietinājumā, neraugoties uz prezidenta Al-Assad nesen izsludināto amnestiju; aicina Sīrijas iestādes nodrošināt tūlītēju un netraucētu piekļuvi neatkarīgiem un starptautiskiem plašsaziņas līdzekļiem;

 

19.  pauž nožēlu par to, ka Sīrijas iestādes nav atsaukušās uz aicinājumu nekavējoties apturēt vardarbību, ievērot savas saistības un īstenot jēgpilnas reformas;

 

20.  uzsver, ka pārejas procesam uz demokrātisku pārvaldību, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu ir jābalstās uz uzticamu un visaptverošu dialogu, kurā būtu iesaistīti visi demokrātiskie spēki un pilsoniskā sabiedrības dalībnieki, lai uzsāktu padziļinātas demokrātiskās reformas, tostarp atceltu ārkārtas stāvokli, pārtrauktu Bath partijas monopolu pār Sīrijas sabiedrību un sarīkotu brīvas un taisnīgas vēlēšanas;

 

21.  pauž stingru atbalstu Sīrijas pilsoņu cīņai par demokrātiskām reformām un autoritārā režīma gāšanu; šajā sakarībā aicina augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci, Padomi un Komisiju atbalstīt opozīcijas spēkus, tostarp tādus spēkus kā Nacionālo koalīciju, kas pauž protestētāju vēlmes un prasības atbalstīt revolūciju Sīrijā;

 

22.  uzskata, ka pašreizējās brutālās represijas Sīrijā patiesi apdraud gan iekšējo, gan reģionālo stabilitāti un ka šī situācija ietekmē kaimiņvalstis; ar dziļām bažām norāda uz ziņojumiem par armijas darbībām pie robežām un par tūkstošiem cilvēku, kas vardarbības dēļ ir pārvietoti no Sīrijas uz Turciju un Libānu; mudina Sīrijas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atļaut humānās palīdzības organizācijām darboties visās skartajās teritorijās.

 

23.  atzinīgi vērtē Turcijas politiku saglabāt atvērtas robežas Sīrijas bēgļiem, kā arī atbalsta un uzņemšanas pasākumus, kas ir ātri organizēti, mobilizējot Sarkanā pusmēness resursus Hatajas reģionā; uzsver nepieciešamību Turcijas pusei ar ANO Augstās komitejas bēgļu jautājumos un Sarkanā pusmēness atbalstu nodrošināt cilvēkiem, kas bēg no Sīrijas, pamatpakalpojumus bez diskriminācijas, kas balstīta uz etnisko izcelsmi, reliģiju vai līdzīgiem iemesliem;

 

24.  aicina Padomi un Komisiju nekavējoties nodrošināt palīdzību un atbalstu Turcijas un Libānas iestādēm to pūliņos pārvaldīt humanitāro krīzi pie šo valstu robežām ar Sīriju;

 

25.  norāda uz Turcijas iestāžu starpnieka lomu ar Sīrijas vadītājiem, cenšoties apturēt vardarbības eskalāciju un iesaistīties politiskā dialogā, kas novestu pie uzticamām reformām; šajā sakarībā aicina Padomi, Komisiju un Turciju kopīgi sadarboties, lai rastu diplomātisku un miermīlīgu risinājumu apspiešanai pārtraukšanai Sīrijā;

 

Jemena

 

26.  pauž bažas par stāvokli Jemenā un mudina visas iesaistītās personas apturēt vardarbību, ievērot cilvēktiesības un pastāvīgu pamieru; atkārtoti uzsver, ka steidzami ir jānodrošina miermīlīga un visaptveroša varas pāreja atbilstoši Persijas līča Sadarbības padomes iniciatīvai;

 

27.  aicina prezidentu Salehu nodot varu miermīlīgā ceļā ar konstitucionālo iestāžu starpniecību; aicina Padomi apsvērt sankciju noteikšanu prezidenta Saleha režīmam, ja varas nodošana tiks novilcināta vai vispār nenotiks; aicina visas puses, arī opozīciju, rīkoties atbildīgi, lai nekavējoties iesaistītos konstruktīvā dialogā nolūkā nodrošināt politisko pāreju, un šajā dialogā iekļaut visas ieinteresētās puses un kustības, kas pārstāv Jemenas iedzīvotājus;

 

28.  aicina Padomi nekavējoties vienoties par sankciju kopumu pret Saleha režīmu, kas Jemenā turpina vardarbīgi apspiest tautas sacelšanos;

 

29.  uzsver, ka ir svarīgi turpināt miermīlīgas un visaptverošas politiskās pārmaiņas Jemenā atbilstīgir Persijas līča Sadarbības padomes ierosmei, lai ievērotu visas Jemenas tautas likumīgās intereses,;

 

30.  uzsver, ka ir nopietni nobažījies par pašreizējā politiskā strupceļa ietekmi uz civiliedzīvotāju stāvokli Jemenā, tostarp to, ka kauju rezultātā daudzi tūkstoši iedzīvotāju ir pārvietoti iekšzemē;

 

31.  atzinīgi vērtē Augstā cilvēktiesību komisāra biroja izziņoto misiju un mudina Jemenas valdību nodrošināt brīvu un netraucētu piekļuvi valstij, ko tā apsolījusi šai misijai piešķirt; atzinīgi vērtē Cilvēktiesību padomes starpreģionu paziņojumu par Jemenu un cer uz dialogu tās 18. sanāksmē;

 

32.  pilnībā atbalsta citus starptautiskos partnerus, kas sniedz palīdzību un nepieciešamo politisko atbalstu Jemenā veicamo pārmaiņu īstenošanai;

 

Par Bahreinu

 

33.  aicina Bahreinas iestādes aizstāt Ali ‘Abdullah Hassan al-Sankis un ‘Abdulaziz ‘Abdulridha Ibrahim Hussain piespriesto nāves sodu ar citu, mīkstāku sodu; aicina Bahreinas iestādes atjaunot de facto moratoriju nāvessodam;

 

34.  mudina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus miermīlīgos demonstrantus, tostarp politiskos aktīvistus, žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus un 47 Bahreinas ārstus un medmāsas, kurus pretlikumīgi apcietināja, kad viņi veica savu profesionālo pienākumu, kas ierakstīts Ženēvas konvencijā; pauž nopietnas bažas par astoņiem opozīcijas aktīvistiem piespriesto mūža ieslodzījumu un 13 opozīcijas aktīvistiem, kurus sodīja ar ieslodzījumu cietumā līdz 15 gadiem;

 

35.  mudina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus miermīlīgos demonstrantus, tostarp politiskos aktīvistus, žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus, starp kuriem ir arī Abdulhadi al-Khawaja, Hasan Mushaima un Abduljalil al-Singace, kā arī 47 Bahreinas ārstu un medmāsas, kuri pildīja savu profesionālo ienākumu; nosoda to, ka kara tiesa ir notiesājusi 21 civilpersonu; pauž nopietnas bažas par astoņiem opozīcijas aktīvistiem, kuriem piespriests mūža ieslodzījums, un 13 opozīcijas aktīvistiem, kurus sodīja ar ieslodzījumu cietumā līdz 15 gadiem, kā arī par ziņojumiem, kas liecina par ļaunprātīgu izturēšanos cietumā, juridiskās palīdzības trūkumu un piespiedu kārtā panāktu atzīšanos, uzsver, ka Bahreinas valdībai ir jācenšas atjaunot ticību, jo tā ir būtisks priekšnoteikums taisnīgam, visaptverošam un jēgpilnam valsts mēroga dialogam;

 

36.  ņem vērā Bahreinas karaļa 2011. gada 29. jūnijā pieņemto lēmumu izvedot neatkarīgu komisiju, lai izmeklētu ziņojumus par notikumiem, kas risinājās Bahreinā 2011. gada februārī un martā; cer, ka šī komisija iesniegs nobeiguma ziņojumu līdz 2011. gada oktobra beigām;

 

37.  pauž stingru atbalstu karaļa Hamad lērumam 1. jūnijā atcelt Bahreinā noteikto ārkārtas stāvokli un aicina pilnībā ievērot šo lēmumu, atturēties no vardarbības pret demonstrantiem, ievērot viņu tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību un garantēt viņiem drošību;

 

38.  atkārtoti aicina nekavējoties izvest no Bahreinas visas ārvalstu militārās vienības;

 

39.  mudina Bahreinas valdību nodrošināt, ka valstī pilnībā tiek ievērota reliģijas brīvība;

 

40.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Magribas dalībvalstīm, Mašrikas valstu delegācijai, Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm un ANO Cilvēktiesību padomei.

 

Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 7. jūlijaJuridisks paziņojums