Procedūra : 2011/2756(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0447/2011

Iesniegtie teksti :

B7-0447/2011

Debates :

PV 06/07/2011 - 12
CRE 06/07/2011 - 12

Balsojumi :

PV 07/07/2011 - 7.2

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0333

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 188kWORD 120k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0389/2011
6.7.2011
PE465.737v01-00
 
B7-0447/2011/rev.

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par Sīriju, Jemenu un Bahreinu saistībā ar arābu pasauli


Hélène Flautre, Franziska Katharina Brantner, Barbara Lochbihler, Ulrike Lunacek, Jean-Paul Besset, Rui Tavares, Raül Romeva i Rueda, Judith Sargentini, Malika Benarab-Attou, Margrete Auken, Nicole Kiil-Nielsen, Catherine Grèze, Reinhard Bütikofer, Daniel Cohn-Bendit Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Sīriju, Jemenu un Bahreinu saistībā ar arābu pasauli  
B7‑0447/2011/rev.

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par stāvokli Sīrijā, Bahreinā un Jemenā,

–   ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojušās Sīrija un Bahreina,

–   ņemot vērā 1975. gada ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, kurai ir pievienojušās Sīrija un Jemena,

–   ņemot vērā ES 2004.gada pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, kuras ir atjauninātas 2008. gadā, kā arī ES 2011. gada pamatnostādnes pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, kuras ir pārskatītas 2008. gadā,

–   ņemot vērā 2011. gada 24. marta ziņojumu par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča Sadarbības padomi,

–   ņemot vērā 2006. gada 10. oktobra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Sīrijas Arābu Republiku, no otras puses,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Jerzy Buzek 2011. gada 23. marta paziņojumu par uzbrukumu protestētājiem Sīrijā, kurā bija arī bojāgājušie,

–   ņemot vērā augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces 2011. gada 9. maija un 9. jūnija paziņojumus par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju un 2011. gada 6. jūnija paziņojumu par notiekošo vardarbību un nepieciešamību pēc uzticamām reformām,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves 2011. gada 10. un 17. marta paziņojumus par Jemenu,

–   ņemot vērā augstās pārstāves un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces 25. maija kopīgo paziņojumu „Jauna atbilde mainīgam kaimiņreģionam”, kas papildina 2011. gada 8. marta kopīgo paziņojumu „Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu”,

–   ņemot vērā 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju „Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskatīšana”,

–   ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton 2011. gada 7. jūnija lēmumu par taktiskās grupas izveidi Vidusjūras dienvidu reģionam,

–   ņemot vērā paziņojumu, ar kuru nāca klajā ANO Drošības padome 2011. gada 24. jūnijā pirms plānotās ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos pārstāvju vizītes, kurā paustas „nopietnas bažas par drošības un cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Jemenā” un „visas ieinteresētās personas mudinātas izrādīt maksimālu savaldību un iesaistīties atvērtā politiskā dialogā”,

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumus par Sīriju un Jemenu un augstās pārstāves Catherine Ashton piezīmes pēc Ārlietu padomes sēdes,

–   ņemot vērā 2008. gada 23. un 24. jūnija Eiropadomes secinājumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā 2011. gada 25. maija kopīgajā paziņojumā „Jauna atbilde mainīgam kaimiņreģionam” iezīmējas jauna tendence aizstāt Savienības ārējās darbības pamatprincipus, proti, cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma universālās vērtības kaimiņattiecību politikas centrā, tās vietā spriežot par nepieciešamību ES atbalstīt revolūcijas Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos;

B.  tā kā pieeja Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm tomēr ir jāpapildina ar skaidrāku salīdzinošās novērtēšanas metodoloģiju, lai novērtētu cilvēktiesību un demokrātijas prasības EKP rīcības plānos, un šī pieeja prasa ietvert starptautisku nolīgumu juridiski saistošu cilvēktiesību klauzulu īstenošanas mehānismu;

C. tā kā izsvērtai kaimiņattiecību politikai, kuras pamatā ir jaunas partnerattiecības ar sabiedrībām, ir automātiski jānodrošina, ka pilsoniskā sabiedrība tiek tieši saistīta ar labas pārvaldības procesiem un piedalās nolīgumu īstenošanas izstrādes un novērtēšanas procesos, izveidojot pilsoniskās sabiedrības uzraudzības mehānismu;

D. tā kā situācijas attīstība Tunisijā un sagatavošanās Konstitucionālās asamblejas vēlēšanām norit pareizi, jo īpaši izveidojot neatkarīgu vēlēšanu komisiju, taču tajā pašā laikā Ēģipte pārejā uz demokrātiju saskaras ar šķēršļiem un dažkārt satraucošu attīstību, piemēram, militāro tribunālu dominēšanu pār parasto tiesu sistēmu un patvaļīgiem arestiem; tā kā, neskatoties uz ārkārtas stāvokļa atcelšanu un plānoto konstitucionālo reformu Alžīrijā, iestādēm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu patiesu un atvērtu dialogu ar mērķi īstenot būtiskas demokrātiskas pārmaiņas; tā kā konstitucionālā reforma Marokā tiktu atzinīgi novērtēta un uzskatīta par pozitīvu pirmo soli, pēc kura būtu jāseko padziļinātām demokrātiskām reformām;

Sīrija

E. tā kā kopš apspiešanas sākuma 2011.gada martā vardarbības eskalācija turpinās un drošības spēki reaģēja uz nepārtrauktajiem protestiem ar masu arestiem un vēl nebijušu un pieaugošu brutalitāti, nogalinot vairāk nekā 400 civiliedzīvotājus Daras provincē vien un vairāk nekā 850 visā Sīrijā;

F.  tā kā cilvēktiesību organizācijas ir saņēmušas informāciju, kurā norādīts, ka Sīrijas drošības spēki ir sistemātiski nogalinājuši lielākoties neapbruņotus protestētājus, jo īpaši Darā, un ka visi saistībā ar demonstrācijām aizturētie cilvēki ir sistemātiski spīdzināti un saskārušies ar necilvēcīgu izturēšanos; tā kā līdz šim dokumentāli apstiprināti ir vairāk nekā 800 piespiedu pazušanas un 11 000 apzinātas nelikumīgas apcietināšanas gadījumu;

G. tā kā pēc Deras aplenkšanas drošības spēki uzsāka plašu militāru operāciju un veica patvaļīgus arestus Derai apkārtējās pilsētās; tā kā 12 000 Sīrijas iedzīvotāju no Džisrašuguras un tās apkārtnes, baidoties no drošības spēku represijām, ir šķērsojuši Sīrijas un Turcijas robežu un tā kā saskaņā ar Sarkanā pusmēness sniegtajām ziņām vēl 17 000 cilvēku gaida iespēju šķērsot robežu; tā kā Turcija ir paudusi dziļas bažas par Sīrijas karaspēka vienību un tanku izvietošanu netālu no robežas;

H. tā kā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs (OHCHR) nevarēja izvietot savus darbiniekus Sīrijā, lai izmeklētu iespējamos starptautisko cilvēktiesību pārkāpumus un konstatēt faktus un apstākļus, kādos šie pārkāpumi tika veikti, lai neieļautu nesodāmību un sauktu pie atbildības vainīgos, kā tas pieprasīts ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 29. aprīļa rezolūcijā;

I.   tā kā ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-Moon ir atkārtoti aicinājis Sīriju ļaut faktu vākšanas un humanitārajām misijām izpētīt strīdīgos notikumus, kas notika pret valdību vērsto vairākus mēnešu ilgo protestu laikā; tā kā Arābu līga 2011. gada 14. jūnijā ir paudusi nosodījumu pret vardarbību Sīrijā un uzsvērusi, ka arābu valstis aktīvi uzrauga krīzi Sīrijā;

J.   tā kā prezidents Bashar al-Assad savā trešajā uzrunā 2011. gada 20. jūnijā paziņoja, ka valsts mēroga dialogs noteiks Sīrijas nākotni; tā kā, neskatoties uz atkārtotu apņemšanos īstenot politiskās reformas un pārmaiņas Sīrijā, iestādes nav spērušas nevienu soli, lai īstenotu šīs apņemšanās;

K. tā kā pēc Eiropadomes 2011. gada 23. jūnija paziņojuma par sankciju paplašināšanu pret Sīriju trešo reizi, lai reaģētu uz Sīrijas iestāžu īstenotās vardarbīgās apspiešanas eskalāciju, Sīrijas ārlietu ministrs paziņoja, ka Sīrija ignorēs Eiropu, prasot atsaukt Sīrijas dalību Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerībā;

Jemena

L.  tā kā Jemenā kopš šā gada janvāra miljoniem iedzīvotāju ir piedalījušies lielākoties mierīgās demonstrācijās, paužot līdzīgas prasības, kādas izvirzīja nemiernieki Tunisijā un Ēģiptē, un tā kā tiek ziņots, ka simtiem cilvēku ir gājuši bojā galvenokārt tādēļ, ka drošības spēki izmantoja šaujamieročus, un simtiem cilvēku ir ievainoti; tā kā daudzi militārie komandieri, vēstnieki, ministri un citi ierēdņi ir paziņojuši, ka atbalsta protestētājus;

M. tā kā pirmoreiz vēsturē sacelšanās laikā vēl nebijis skaits sieviešu iestājās pret prezidenta Ali Abdullah Saleh nosodījumu pret sieviešu līdzdalību opozīcijas manifestācijās aprīlī, apgalvojot, ka sieviešu un vīriešu, kas nav tieši radinieki, vienlaicīga atrašanās uz ielas ir tradicionālo Jemenas kultūras normu pārkāpums;

N. tā kā pēc 18. martā notikušajām demonstrācijām prezidents Ali Abdullah Saleh valstī pasludināja ārkārtas stāvokli un parlaments 23. martā pieņēma ārkārtas stāvokļa likumu, piešķirot drošības spēkiem paplašinātas pilnvaras cilvēku aizturēšanas gadījumā un stingri ierobežojot sabiedrisko pulcēšanos;

O. tā kā Persijas līča Sadarbības padome Saūda Arābijas vadībā līdz šim ir trīs reizes mēģinājusi būt par starpnieku ar Jemenas opozīcijas partijām, kas ļautu prezidentam Ali Abdullah Saleh atkāpties un izvairīties no saukšanas pie atbildības par nelikumīgu rīcību, tostarp protestētāju asiņainu apspiešanu;

P.  tā kā Ali Abdullah Saleh vienmēr ir pēdējā brīdī atkāpies no solījumiem, un pēdējoreiz tas notika maijā, izraisot divu nedēļu ilgu cīņu ar Al-Hashed cilšu konfederāciju Ahmar ģimenes vadībā, šai cīņai kulminējot ar uzbrukumu 3. jūnijā Ali Abdullah Saleh pilij;

Q. tā kā sprādzienā tika nogalināti vairāki cilvēki un ievainots prezidents Ali Abdullah Saleh, divi premjerministra vietnieki un abu parlamenta palātu priekšsēdētāji un tā kā prezidents Ali Abdullah Saleh ir pametis valsti, lai saņemtu medicīnisko aprūpi Saūda Arābijā;

R.  tā kā opozīcijas partijas no sociālistiem līdz gan sunnītu, gan zaidi šiītu islāmistiem, kuras piekrita Persijas līča Sadarbības padomes piedāvājumiem, ir zaudējušas uzticību „arābu pavasara” iedvesmotu jauniešu acīs, kuri ir parādījušies kā atsevišķa grupa, prasot izveidot pagaidu prezidenta padomi un Ali Abdullah Saleh un viņa ģimeneipamest valsti, kā arī saukt viņus pie atbildības par iespējamo līdzdalību korupcijā un protestētāju nogalināšanu;

S.  tā kā viņa dēli, konkrēti Ahmed Ali Saleh, kurš vada elitāro Republikas gvardi, un daži brāļadēli, kuri arī ieņem augstus militāros amatus, ir būtiski ietekmējuši Ali Abdullah Saleh režīma palikšanu pie varas viņa prombūtnes laikā;

T.  tā kā 2011. gada 24. jūnijā pašnāvnieks ar automašīnu uzspridzinājās Adenā, nogalinot trīs kareivjus un vienu civiliedzīvotāju un ievainojot desmitiem citu cilvēku, un tā kā šis uzbrukums notika pēc tam, kad Jemenas drošības spēki atklāja uguni uz protestētājiem kāzās, kas notika pilsētā;

U. tā kā 23. jūnijā 62 ieslodzītie, tostarp iespējamie Al-Qaeda dalībnieki, kas ir apsūdzēti par tūristu nogalināšanu un ir iesaistīti sazvērestībā uzbrukumam Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībai Sanā, pēc bruņotu uzbrucēju reida labi izpildītā operācijā caur tuneli izbēga no cietuma, tā norādot uz drošības apdraudējumiem valstī, kuras nestabilitāte arvien pieaug;

V. tā kā pēc piespiedu apvienošanās 1990. gados ir notikušās atkārtotas sadursmes starp Jemenas ziemeļu un dienvidu daļas iedzīvotājiem, tostarp īss pilsoņu karš 1994. gadā; tā kā ir radušās nopietnas bažas par Jemenas sašķelšanos, jo, pastiprinoties šiītu nemieriem valsts ziemeļu daļā, pamiers kopš šā gada februāra ir kļuvis pavisam trausls, turklāt valsts dienvidu daļā darbojas separātisti un, kā ziņo, vairāki Al-Qaeda kaujinieki izmanto Jemenu par spēku papildināšanas vietu,

W. tā kā Jemena ir visnabadzīgākā valsts arābu pasaulē un tajā aptuveni puse bērnu cieš no uztura nepietiekamības, ūdens krājumi izsīkst, pirmās nepieciešamības preču pieaugošās cenas ir padarījušas ikdienas dzīvi daudz grūtāku un bezdarba līmenis ir aptuveni 35 %, kas ir par 10 % vairāk nekā vidējais rādītājs reģionā, un parasti lielākā daļu jauniešu ir bez darba; tā kā situācija tikai pasliktināsies, jo tiek prognozēts, ka Jemenā līdz 2025. gadam divkārt pieaugs iedzīvotāju skaits, beigsies naftas krājumi un ar tiem saistītie ieņēmumi un palielināsies nestabilitāte iekšēji pārvietoto Jemenas iedzīvotāju un Somālijas bēgļu dēļ;

X. tā kā pēdējo nedēļu laikā Adenā ir ieplūduši vēl tūkstošiem cilvēku, bēgot no kaujām starp valdības karaspēka vienībām un spēcīgi bruņotiem džihāda kaujiniekiem, kas maija beigās ieņēma Abjanas provinces galvaspilsētu Zindžibāru valsts dienvidos;

Y. tā kā, ņemot vērā Al-Qaeda un Jemenas drošības spēku slepenās sadarbības ilgo vēsturi, ir neiespējami uzzināt, vai Ahmed Ali Saleh vai viņa aizvietotāji aktīvi izmanto džihāda kaujinieku iedrošināšanu kā iebiedēšanas taktiku vai vienkārši pieļauj viņu darbību;

Z.  tā kā par iespējamu slepkavību pieciem uz nāvi notiesātiem cilvēkiem varētu tikt izpildīts nāvessods tuvāko dienu laikā un tā kā Jemena ir starp valstīm, kurās joprojām bieži tiek izpildīts nāvessods un simtiem ieslodzīto gaida nāvessoda izpildi;

Bahreina

Za. tā kā 22. jūnijā Bahreinas Valsts Drošības Tiesa, kas ir militāra tiesa, pasludināja spriedumu 21 Bahreinas opozīcijas aktīvistam, tostarp septiņiem no viņiem neesot klāt; tā kā no 14 klātesošajiem septiņiem (Hassan Mshaima, Abdelwahab Hussain, Abdulhadi al-Khawaja, Dr ‘Abdel-Jalil al-Singace, Mohammad Habib al-Miqdad, Abdel-Jalil al-Miqdad un Sa’eed Mirza al-Nuri) tika piespriests mūža ieslodzījums, bet pārējiem (Mohammad Hassan Jawwad, Mohammad ‘Ali Ridha Isma’il, Abdullah al-Mahroos, Abdul-Hadi ‘Abdullah Hassan al-Mukhodher, Ebrahim Sharif, Salah ‘Abdullah Hubail al-Khawaja, Al-Hur Yousef al-Somaikh) tika piespriests no diviem līdz 15 gadiem ilgs cietumsods; tā kā daudzi un, iespējams, visi apsūdzētie varētu būt pārliecības dēļ ieslodzītie, kas ir apcietināti vienīgi par savu tiesību uz vārda un pulcēšanās brīvību izmantošanu;

Zb. tā kā 22. maijā šī pati tiesa saglabāja nāvessodu Ali ‘Abdullah Hassan al-Sankis un ‘Adbulaziz ‘Abdulridha Ibrahim Hussain, kuriem neizbēgami draud nāves soda izpilde; tā kā viņi līdz ar trim citiem cilvēkiem tika apsūdzēti par divu policistu nogalināšanu pret valdību vērsto demonstrāciju laikā martā un viņiem tika piespriests mūža ieslodzījums;

Zc. tā kā tiesa militāro tiesnešu vadībā, ieslodzītājiem esot bez pienācīgas juridiskas aizstāvības, bez saziņas iespējas ar savām ģimenēm un, iespējams, pakļautiem spīdzināšanai, nekādi neatbilst starptautiskiem taisnīgas tiesas standartiem;

Sīrija

1.  pauž solidaritāti un stingru atbalstu Sīrijas tautas cīņai par brīvību, demokrātiskām pārmaiņām un autoritārā režīma gāšanu;

2.  stingri nosoda brutālo represiju eskalāciju pret miermīlīgiem protestētājiem, tostarp vairāku pilsētu, tostarp Deras un Džisrašuguras, aplenkšanu un tās izraisītās cilvēku ciešanas, un pauž visdziļākās bažas par Sīrījas iestāžu īstenotiem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp masu arestiem, nogalināšanu bez tiesas sprieduma, patvaļīgu aizturēšanu, pazušanas gadījumiem un spīdzināšanu;

3.  uzskata, ka gadījumā ja turpināsies plašie un sistemātiskie pārkāpumi, ko Sīrija veic, ignorējot saistības, kuras tā uzņēmusies atbilstīgi starptautiskajām cilvēktiesībām, šos pārkāpumus varētu klasificēt kā noziegumus pret cilvēci; šajā sakarībā pauž stingru atbalstu visiem Augstā cilvēktiesību komisāra biroja centieniem izmeklēt visus Sīrijas drošības spēku veiktos iespējamos pārkāpumus, lai sauktu pie atbildības par vardarbību vainīgās personas, un aicina Sīrijas iestādes pilnībā sadarboties ar Augstā komisāra biroju un citām ANO struktūrvienībām un nodrošināt tiem netraucētu piekļuvi;

4.  aicina PV/AP un ES dalībvalstis turpināt sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai ANO Drošības padomē nosodītu Sīrijā notiekošās represijas un piespiestu Sīrijas iestādes īstenot savu pienākumu aizsargāt Sīrijas iedzīvotājus; uzskata, ka ANO Drošības padomei vajadzētu nodot Sīrijas lietu Starptautiskajai Krimināltiesai ar mērķi nodrošināt taisnīgumu Sīrijas tautai un nepieļaut vēl vairāk upuru; šajā sakarībā aicina Padomi pastiprināt diplomātisko spiedienu uz Krieviju, Ķīnu, kā arī Brazīliju, Dienvidāfriku un Indiju;

5.  aicina ANO ģenerālsekretāru nekavējoties iecelt īpašu sūtni Sīrijā un prasa tam nodrošināt netraucētu piekļuvi visā valstī un pilnvaras ziņot ANO Drošības padomei, kā arī prasīt tai pieņemt atbilstīgus pasākumus;

6.  prasa Sīrijas iestādēm nekavējoties pārtraukt visu veidu represijas pret protestētājiem un nekavējoties atbrīvot visus aizturētos demonstrantus, žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus un politiski ieslodzītos, kas atrodas apcietinājumā, neskatoties uz prezidenta Bashar al-Assad pasludināto amnestiju; aicina Sīrijas iestādes nodrošināt tūlītēju un netraucētu piekļuvi neatkarīgiem un starptautiskiem plašsaziņas līdzekļiem;

7.  pauž nožēlu par to, ka Sīrijas iestādes nav reaģējušas uz aicinājumiem nekavējoties pārtraukt vardarbību, izpildīt savas saistības un uzsākt saprātīgas reformas; prasa atkāpties Sīrijas prezidentam Bashar al-Assad un uzskata, ka šāda rīcība atbrīvotu ceļu uz pārejas procesu un to atvieglotu un ka šim procesam vajadzētu balstīties uz uzticamu un visaptverošu dialogu, kurā būtu iesaistīti visi demokrātiskie spēki un pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, lai uzsāktu padziļinātas demokrātiskās reformas, tostarp atceltu ārkārtas stāvokli, pārtrauktu Bath partijas varas monopolu pār Sīrijas sabiedrību un sarīkotu brīvas un taisnīgas vēlēšanas;

8.  šajā sakarībā aicina augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci, Padomi un Komisiju atbalstīt opozīcijas spēkus, tostarp tos spēkus, piemēram, Nacionālo koalīciju, kas pauž protestētāju vēlmes un prasības, lai atbalstītu revolūciju Sīrijā; uzskata, ka ar Sīrijas režīmu nevar tikt noslēgts neviens asociācijas nolīgums;

9.  uzskata, ka pašreizējās brutālās represijas Sīrijā patiesi apdraud gan iekšējo, gan reģionālo stabilitāti un kā šī situācija ietekmē kaimiņvalstis;

10. ar dziļām bažām norāda uz ziņojumiem par armijas darbībām pie robežām un par tūkstošiem cilvēku, kas vardarbības dēļ ir pārvietoti no Sīrijas uz Turciju un Libānu; prasa Sīrijas iestādēm nekavējoties un bez nosacījumiem atļaut humānās palīdzības organizācijām darboties visās skartajās teritorijās;

11. atzinīgi vērtē Turcijas politiku saglabāt atvērtas robežas Sīrijas bēgļiem, kā arī atbalstu un uzņemšanas pasākumus, kas ir ātri organizēti, mobilizējot Sarkanā pusmēness resursus Hatajas reģionā; uzsver nepieciešamību Turcijas pusei ar ANO Augstās komitejas bēgļu jautājumos un Sarkanā pusmēness atbalstu nodrošināt bēgļiem no Sīrijas pamatpakalpojumus bez diskriminācijas, kas balstīta uz etnisko izcelsmi, reliģiju vai līdzīgiem iemesliem;

12. aicina Turcijas iestādes ciešā sadarbībā ar ANO Augsto komiteju bēgļu jautājumos veikt visus nepieciešamos pasākumus ar mērķi izvietot bēgļus no Sīrijas tā, lai viņi netiktu turēti slēgtās nometnēs; uzskata, ka Turcija nebūtu jāatstāj viena šādas ārkārtas situācijas risināšanā un ka ir jāpieliek visas iespējamās pūles, lai sadalītu šo slogu; aicina Padomi un Komisiju nekavējoties atjaunot sarunas par kopējas ES pārvietošanas programmu un pabeigt koplēmuma procedūru, lai efektīvi īstenotu bēgļu pārvietošanu ES;

13. aicina Padomi un Komisiju nekavējoties nodrošināt palīdzību un atbalstu Turcijas un Libānas iestādēm to pūliņos pārvaldīt humanitāro krīzi pie šo valstu robežām ar Sīriju, tostarp izpētot iespēju izveidot humanitāro koridoru ANO līmenī;

14. norāda uz Turcijas iestāžu starpnieka lomu ar Sīrijas līderiem, lai tie apturētu vardarbības eskalāciju un iesaistītos politiskā dialogā, kas novestu pie uzticamām reformām; šajā sakarībā aicina Padomi, Komisiju un Turciju kopīgi sadarboties, lai atrastu diplomātisku un miermīlīgu risinājumu apspiešanai pārtraukšanai Sīrijā;

15. atbalsta Padomes pieņemto saprātīgo sankciju kopumu un aicina Padomi uzņemties stingru diplomātisku iniciatīvu, lai citas valstis pieņemtu tādas pašas sankcijas; uzskata, ka Padomei arī turpmāk būtu jāpaplašina mērķtiecīgas sankcijas pret visiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kas ir saistīti ar režīmu, lai viņus vājinātu un izolētu, tādējādi paverot ceļu pārejai uz demokrātiju;

Jemena

16. pauž solidaritāti ar Jemenas tautu, atbalsta tās vēlmes pēc demokrātiskām pārmaiņām valstī un atbalsta Persijas līča Sadarbības padomes centienus tiktāl, cik tie ir vērsti uz risinājuma panākšanu sarunu ceļā saistībā ar iekļaujošāku politisko sistēmu, kas ir vērsta uz nabadzības ierobežošanu un dzīves apstākļu uzlabošanu iedzīvotāju lielākajai daļai;

17. aicina prezidentu Ali Abdullah Saleh un tos viņa ģimenes locekļus, kas ieņem ar varu saistītu amatus, atkāpties no amatiem un pavērt ceļu demokrātiskām vēlēšanām;

19. nosoda nesenos uzbrukumus, jo īpaši 3. jūnija uzbrukumu prezidenta mītnei, un prasa iesaistītajām pusēm visā valsts teritorijā pārtraukt jebkādu karadarbību, ievērot starptautisko cilvēktiesību standartus, un ieturēt pastāvīgu pamieru;

20. atzinīgi vērtē viceprezidenta Abd Rabbuh Mansur Hadi apņemšanos ievērot pamiera procesu un demilitarizēt Jemenas pilsētas;

21. uzskata, ka Jemenas problēmas nevar atrisināt ar vardarbību; atzinīgi vērtē protestu miermīlīgo dabu, atkārtoti aicina drošības dienestus atturēties no pārmērīgi liela spēka izmantošanas un prasa varas iestādēm izmeklēt nesenos demonstrantu un politiski ieslodzīto nāves un ievainošanas gadījumus, kā arī saukt pie atbildības tos, kuri veikuši noziedzīgas darbības, un izmaksāt kompensācijas cietušajiem un viņu ģimenes locekļiem;

22. atzinīgi vērtē Drošības padomes vienoto nostāju un paziņojumu un ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja faktu vākšanas misijas pašlaik uz vietas veikto darbu;

23. pauž dziļas bažas par ASV bezpilota lidaparātu programmas paplašināšanu Jemenā, tostarp aizdomās turēto teroristu nogalināšanu bez tiesas sprieduma, kā arī ASV centrālās pavēlniecības plānus nodrošināt Jemenas spēkiem nākamo sešu gadu laikā mācības un aprīkojumu USD 1,2 miljardu apmērā, ņemot vērā, ka Jemenas iedzīvotāji jau pašlaik ir vieni no visvairāk apbruņotajiem pasaulē;

24. uzsver, ka Jemenā bija krīze jau sen, pirms sākās „arābu pavasara” nemieri; pauž dziļas bažas par nabadzības un bezdarba līmeni un uzskata, ka vienīgi reģionāla un starptautiska iniciatīva par plašu un saskaņotu palīdzību varētu palīdzēt palielināt valdības kontroli pār krimināliem un teroristiskiem elementiem un nodrošināt tik vajadzīgo ekonomikas un sociālo attīstību, tostarp plašākas sieviešu tiesības;

25. aicina ES un Persijas līča Sadarbības padomi pielikt konkrētas pūles nodrošināt finansiālu un tehnisku atbalstu, tiklīdz prezidents Ali Abdullah Saleh ir gatavs dot ceļu demokrātiski izveidotai valdībai, un uzsver, ka 2006. gada līdzekļu devēju konferences solījumu īstenošana uz vietas ir jāpaātrina; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Saūda Arābijas naftas piegādi Jemenai un prasa apsvērt parādu atcelšanu vai ārvalstu parāda atmaksas grafika pārskatīšanu pēc būtisku demokrātisko reformu veikšanas;

26. prasa iestādēm neizpildīt nāvessodu Yasser Ismail, Bshir Ismail, Arif Far’i, Mubarak Ghalib un Murad Ghalib un atgādina iestādēm, ka tām ir pienākums ievērot starptautiskos taisnīgas tiesas standartus attiecībā uz noziegumiem, par kuriem paredzēts augstākais soda mērs, tostarp tiesības lūgt apžēlošanu vai soda maiņu;

27. aicina prezidenta pienākumu izpildītāju Abd Rabbu Mansour al-Hadi noteikt moratoriju nāvessoda izpildei, lai to pilnībā atceltu;

28. aicina ES steidzami pārskatīt gan attiecībā uz Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģiona valstīm, gan ES īstenoto migrācijas politiku, lai sagatavotos daudz lielākai migrantu plūsmai no šīm valstīm, turklāt šī rīcība būtu daļa no ES ieguldījuma ekonomikas attīstībai šajā reģionā;

Bahreina

29. pauž dziļas bažas par smagajiem cietumsodiem, kas piespriesti Bahreinas pilsoņiem, kuri tika arestēti saistībā ar demonstrācijām demokrātijas atbalstam un tiesāti saskaņā ar netaisnīgu procedūru militāros tribunālos;

30. aicina nekavējoties atbrīvot visus tos, kuri ir apcietināti vienīgi par savu tiesību uz vārda brīvību izmantošanu, un prasa Bahreinas iestādēm veikt neatkarīgu izmeklēšanu par iespējamiem spīdzināšanas gadījumiem;

31. iestājas pret nāvessodu un aicina Bahreinas iestādes mainīt sodu Al-Sankis un Hussain;

32. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Magribas dalībvalstīm, Mašrikas valstu delegācijai, Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm un ANO Cilvēktiesību padomei.

 

Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 7. jūlijaJuridisks paziņojums