Procedūra : 2011/2756(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0449/2011

Iesniegtie teksti :

B7-0449/2011

Debates :

PV 06/07/2011 - 12
CRE 06/07/2011 - 12

Balsojumi :

PV 07/07/2011 - 7.2

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0333

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 174kWORD 100k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0389/2011
4.7.2011
PE465.739v01-00
 
B7-0449/2011

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par Sīriju, Jemenu un Bahreinu saistībā ar situāciju, kas izveidojusies arābu valstīs un Ziemeļāfrikā


José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Elmar Brok, Ioannis Kasoulides, Gabriele Albertini, Angelika Niebler, Mario Mauro, Cristian Dan Preda, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Andrzej Grzyb, Tokia Saïfi, Michael Gahler, Filip Kaczmarek, Dominique Vlasto, Krzysztof Lisek, Monica Luisa Macovei, Ria Oomen-Ruijten, Mário David, Marco Scurria, Simon Busuttil, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Elena Băsescu, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Nadezhda Neynsky, Seán Kelly, Artur Zasada PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Sīriju, Jemenu un Bahreinu saistībā ar situāciju, kas izveidojusies arābu valstīs un Ziemeļāfrikā  
B7‑0449/2011

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, Jemenu un Bahreinu, jo īpaši 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, Lībiju un Tunisiju,

–   ņemot vērā 2011. gada 24. marta ziņojumu par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča Sadarbības padomi,

–   ņemot vērā 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskatīšanu,

   ņemot vērā ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos/ Komisijas priekšsēdētāja vietnieces 2011. gada 18., 22., 24 un 26. marta, 23. aprīļa, 6. un 11 jūnija paziņojumus par Sīriju, kā arī 2011. gada 10., 12. un 18. marta, 27. aprīļa, 11., 26. un 31. maija un 3. jūnija paziņojumus par Jemenu un 2011. gada 10., 12. un 18. marta, 3. maija un 1. jūlija paziņojumus par Bahreinu,

–   ņemot vērā ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos/ Komisijas priekšsēdētāja vietnieces 2011. gada 29. aprīlī ES vārdā sniegto deklarāciju par Sīriju,

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 24. maija paziņojumu „Dialogs ar Vidusjūras reģiona dienvidu valstīm par migrāciju, mobilitāti un drošību” un 2011. gada 25. maija kopējo ziņojumu „Jauna atbilde pārmaiņām kaimiņattiecībās”,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 24. un 25. marta sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 23. un 24. jūnija sanāksmē pieņemto deklarāciju par dienvidu kaimiņreģionu,

–   ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 29. aprīļa rezolūciju par Sīriju,

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 9. maija Lēmumu 2011/273/KĀDP, 2011. gada 23. maija Lēmumu 2011/302/KĀDP un 2011. gada 23. jūnija Lēmumu 2011/367/KĀDP par Sīriju,

–   ņemot vērā 2011. gada 23. maija un 20. jūnija Ārlietu padomes secinājumus,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2011. gada 3. jūnija paziņojumu par Sīriju,

   ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos 2011. gada 14. jūnija provizorisko ziņojumu par Sīriju,

–   ņemot vērā 1990. gadā pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām, kurai pievienojusies arī Sīrija,

–   ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Sīrijā un Jemenā, tāpat kā citās arābu valstīs, demonstranti miermīlīgi pauda likumīgo vēlmi pēc demokrātijas un spēcīgu sabiedrības prasību veikt politiskas, saimnieciskas un sociālas reformas, lai panāktu patiesu demokrātiju, apkarotu korupciju un nepotismu, nodrošinātu tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, mazinātu sociālo nevienlīdzību un radītu labākus ekonomiskos un sociālos apstākļus;

B.  tā kā attiecīgo valstu valdību reakcija bija pieaugoša vardarbīga apspiešana; tā kā drošības spēki Sīrijā un Jemenā pret protestētājiem izmantoja pārmērīgi lielu spēku un daudzi cilvēki tika nogalināti, ievainoti un apcietināti, un tā kā ir pārkāpts Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram šīs valstis ir pievienojušās;

C. tā kā demonstrācijas sākās Sīrijas dienviddaļas pilsētā Derā, bet pēc tam tās ātri pārņēma visu valsti; tā kā Sīrijas armija uzsāka aplenkumu Derai un vairākām citām pilsētām; tā kā saskaņā ar ziņoto vairāk nekā 1100 personu tika nogalinātas un aptuveni 10 000 — patvaļīgi aizturētas;

D. tā kā nesen visā pasaulē pārraidītie videoieraksti sniedza satraucošas liecības par patvaļīgi aizturētiem bērniem Sīrijā, kuri aizturēšanas laikā kļuvuši par spīdzināšanas vai citādas nežēlīgas apiešanās upuriem, kuras rezultātā dažreiz iestājusies nāve, kā tas bija 13 gadu veca zēna Hamza al-Khateeb gadījumā; tā kā turklāt 2011. gada 31. maijā pret demonstrantiem atklāja uguni, nogalinot vismaz 30 bērnus, kā ziņojis ANO Bērnu fonds UNICEF;

E.  tā kā vēl aizvien nav parakstīts asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Sīrijas Arābu Republiku, no otras puses; tā kā šī nolīguma parakstīšana pēc Sīrijas lūguma tiek atlikta jau kopš 2009. gada; tā kā cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir būtiski svarīga šī nolīguma sastāvdaļa;

F.  tā kā Jemena ir nabadzīgākā Tuvo Austrumu valsts, kurā trūkst pārtikas, izsīkst naftas krājumi, strauji pieaug iedzīvotāju skaits, centrālā valdība ir nevarīga, aizvien samazinās ūdens apgāde un trūkst investīciju valsts ekonomikā; tā kā pastāv nopietnas bažas par Jemenas valsts sašķelšanos, jo, pastiprinoties šiītu nemieriem valsts ziemeļu daļā, pamiers kopš šā gada februāra ir kļuvis nestabils, turklāt valsts dienvidu daļā darbojas separātisti un, kā ziņo, vairāki Al-Qaeda kaujinieki izmanto Jemenu par spēku papildināšanas vietu;

G. tā kā prezidents Ali Abdullah Saleh, kuru ievainoja uzlidojumā un kurš patlaban ārstējas Saūda Arābijā, atteicās parakstīt Persijas līča arābu valstu sadarbības padomes (GCC) iniciatīvu par politisko pārejas procesu, kuru akceptēja valdošās partijas un opozīcijas koalīcija;

H. tā kā ārkārtas stāvoklis Bahreinā tika atcelts 1. jūnijā un karalis Hamad Bin Isa al-Khalifa aicināja panākt valsts mēroga dialogu, kurš sākās 2. jūlijā;

I.   tā kā Eiropas Savienība vairākkārt ir paudusi apņemšanos aizstāvēt reliģijas, apziņas un domas brīvību un uzsvērusi, ka valdībām ir pienākums nodrošināt šo brīvību ievērošanu visā pasaulē,

1.  asi nosoda to, ka drošības spēki ir vardarbīgi vērsušies pret miermīlīgiem demonstrantiem Sīrijā un Jemenā, un izsaka līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem; solidarizējas ar šo valstu iedzīvotājiem, atzinīgi vērtē viņu drosmi un apņēmību un pauž stingru atbalstu viņu leģitīmajiem centieniem veicināt demokrātiju;

2.  mudina Sīrijas un Jemenas varas iestādes atturēties pret protestētājiem vērst vardarbību un ievērot viņu pulcēšanās tiesības; uzsver, ka ir jāsauc pie atbildības un jātiesā personas, kuras ir vainīgas par zaudētajām dzīvībām un radītajiem ievainojumiem; aicina šo valstu varas iestādes nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos, cilvēktiesību aizstāvjus, žurnālistus un miermīlīgos demonstrantus, ietvert tiesību aktos un izmantot praksē vārda brīvību un pulcēšanās brīvību, paātrināt korupcijas novēršanas pasākumus, garantēt mazākumtautībām vienlīdzīgas tiesības, nodrošināt sakaru līdzekļu, piemēram, interneta un mobilās telefonijas, pieejamību un nodrošināt piekļuvi neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem;

3.  uzsver, ka jebkurā gadījumā, kad kāda valsts pielieto vardarbību pret savu tautu, tam ir tieši jāietekmē šīs valsts divpusējās attiecības ar Eiropas Savienību; atgādina ES augstajai pārstāvei/ Komisijas priekšsēdētāja vietniecei — lai pārtrauktu šādu rīcību, ES var izmantot vairākus instrumentus, piemēram, iesaldēt aktīvus vai noteikt ceļošanas aizliegumu; tomēr atgādina, ka šāda divpusējo attiecību pārskatīšana nekad nedrīkst negatīvi ietekmēt iedzīvotājus;

4.  aicina Sīrijas un Jemenas varas iestādes ātri reaģēt uz plašajām prasībām īstenot demokrātiskas, saimnieciskas un sociālas reformas; pauž stingru atbalstu reformām, kas Sīrijā un Jemenā veicinātu demokrātiju, tiesiskumu un sociālo taisnīgumu; uzsver, ka pašreizējo krīzi Sīrijā un Jemenā var vienīgi atrisināt, bez kavēšanās un bez priekšnosacījumiem īstenojot atvērtu un saprātīgu politisko procesu un dialogu, kuros būtu jāpiedalās visiem demokrātiskajiem politiskajiem spēkiem un pilsoniskajai sabiedrībai;

5.  stingri nosoda vardarbības eskalāciju Sīrijā un pastāvīgos nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus; pauž nožēlu par to, ka nav atcelts ārkārtas stāvoklis valstī, kā tika noteikts 21. aprīlī, un ka prezidenta Bashar al-Assad paziņotās reformas netiek īstenotas, ka politieslodzītie joprojām atrodas apcietinājumā, lai gan prezidents nesen izsludināja amnestiju; mudina Sīrijas varas iestādes nekavējoties izbeigt skarto pilsētu aplenkumu un tūlīt atļaut humānās palīdzības organizācijām un darbiniekiem netraucēti tajās iekļūt;

6.  mudina Sīrijas varas iestādes nekavējoties atbrīvot visus bērnus, kuri tika aizturēti demonstrāciju apspiešanas laikā vai ar tām saistītajos notikumos, rūpīgi izmeklēt jau zināmos vardarbības gadījumus pret bērniem un atturēties no jebkādiem turpmākiem arestiem un vardarbības pret bērniem vai jebkādiem citiem bērnu tiesību pārkāpumiem;

7.  atzinīgi vērtē Padomes lēmumu noteikt ierobežojošus pasākumus pret Sīriju un personām, kuras ir atbildīgas par civiliedzīvotāju vardarbīgo apspiešanu, pārtraukt sagatavošanās darbus jaunām divpusējām sadarbības programmām, pārtraukt divpusējās programmas ar Sīrijas varas iestādēm, kas patlaban tiek īstenotas saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (EKPI) un MEDA programmu, aicināt Eiropas Investīciju banku (EIB) pagaidām neapstiprināt jaunas finanšu operācijas Sīrijā, apsvērt iespēju pārtraukt turpmākas Kopienas palīdzības sniegšanu Sīrijai, ņemot vērā notikušo, un neturpināt pasākumus attiecībā uz asociācijas nolīgumu ar Sīriju;

8.  stingri atbalsta ES diplomātiskos centienus ar partneriem starptautiskajā sabiedrībā, lai panāktu, ka ANO Drošības padome nosoda Sīrijā notiekošo vardarbību un mudina Sīrijas varas iestādes ņemt vērā Sīrijas tautas likumīgos centienus; pauž nožēlu par to, ka šie centieni līdz šim nav bijuši sekmīgi un ka nav bijis iespējams iesniegt rezolūciju, un ka ANO Drošības padome nav paziņojusi par savu nostāju; aicina ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles Krieviju un Ķīnu, kuras ir atturējušās paust viedokli, nodrošināt, lai ANO Drošības padome varētu adekvāti reaģēt uz stāvokli Sīrijā; aicina ES augsto pārstāvi/ Komisijas priekšsēdētāja vietnieci pārliecināt abu minēto valstu varas iestādes, ka ANO Drošības padomei vajadzētu būt spējīgai uzņemties atbildību;

9.  aicina Sīrijas varas iestādes atļaut ārvalstu preses pārstāvjiem un neatkarīgiem ANO novērotājiem iebraukt valstī, lai pārbaudītu apgalvojumu, ka „bruņotu ekstrēmistu bandas” pirmās atklājušas uguni uz drošības spēkiem, un kas režīmam kalpo par attaisnojumu nepieņemamai asinsizliešanai, kas notiek valstī;

10. atzinīgi vērtē ES sniegto Turcijas un citu reģionālo partneru centienu novērtējumu attiecībā uz dažādo krīzes aspektu, jo īpaši humanitāro aspektu, risināšanu, un pauž gatavību strādāt kopā ar viņiem, lai atrisinātu Sīrijā radušos situāciju; aicina Turciju un ES uzlabot ārpolitikas koordināciju un enerģiski mudina turpināt saskaņotus centienus demokratizācijas un attīstības atbalstam Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā;

11. pauž nožēlu par to, ka Jemenas varas iestādēm 2011. gada 22. maijā neizdevās nodrošināt diplomātiem, tostarp Persijas līča Sadarbības padomes ģenerālsekretāram un Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstu, Eiropas Savienības, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu vēstniekiem, netraucētu izkļūšanu no Apvienoto Arābu Emirātu vēstniecības Sanā; aicina Jemenas varas iestādes ievērot Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem;

12. asi nosoda nesenos bruņotos uzbrukumus Jemenā, tostarp uzbrukumu prezidentam Ali Abdullah Saleh 3. jūnijā; aicina visas puses pārtraukt jebkādu karadarbību un ievērot pastāvīgu pamieru; mudina Jemenas varas iestādes apņemties reglamentētā un integrējošā veidā veikt politisko pāreju atbilstīgi GCC iniciatīvai;

13. aicina Saūda Arābiju, lai atrisinātu politisko krīzi, īstenot GCC plānu, to pienācīgi izmainot un ņemot vērā to, ka Jemenas prezidents Ahmed Ali Saleh slimības dēļ neuzturas valstī, un pārliecināt viņu veselības stāvokļa dēļ valstī neatgriezties, atgādina, ka vajadzētu sākties divu mēnešu periodam, kura beigās būtu jāizveido nacionālās vienotības valdība pašreizējā prezidenta vietnieka vadībā, kurš prasīs brīvas un taisnīgas vēlēšanas saskaņā ar Jemenas Konstitūciju;

14. pauž bažas, ka nav progresa ziņojumu par tās augsta līmeņa komitejas darbu, ko Jemenas valdība iecēla, lai izmeklētu uzbrukumu protestētājiem 18. martā Sanā, kurā tika nogalināti 54 cilvēki un vairāk nekā 300 tika ievainoti; atkārto savu aicinājumu Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ augstajai pārstāvei atbalstīt pieprasījumus veikt minētā incidenta starptautisku neatkarīgu izmeklēšanu;

15. atzinīgi vērtē ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja (OHCHR) misiju Jemenā, kura novērtēja cilvēktiesību stāvokli valstī un sniegs ieteikumus Jemenas valdībai un starptautiskajai sabiedrībai; atzinīgi vērtē ANO Cilvēktiesību padomes pieprasījumu OHCHR steidzami nosūtīt faktu vākšanas misiju uz Sīriju; mudina Sīrijas varas iestādes pilnībā sadarboties ar OHCHR un atļaut veikt misiju valstī;

16. aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis atbalstīt Sīrijas un Jemenas iedzīvotāju miermīlīgos demokrātiskos centienus, turpmāk pārskatīt savu politiku attiecībā uz šīm valstīm, ievērot ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu, kā arī būt gatavām palīdzēt šīm valstīm konkrētu politisku, saimniecisku un sociālu reformu īstenošanā, ja valsts iestādes uzņemsies nopietnas saistības;

17. atzinīgi vērtē to, ka Bahreinā ir atcelts „nacionālās drošības stāvoklis”, kā arī karaļa Hamad Bin Isa al-Khalifa aicinājumu sākt valsts mēroga dialogu; uzsver, ka dialogam vajadzētu būt plašā mērogā, miermīlīgam un saprātīgam un ka tam būtu jāveicina integrējošs reformu process; aicina Bahreinas varas iestādes rīkoties saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām normām un standartiem attiecībā uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām; mudina Bahreinas varas iestādes nepiemērot nāvessodu protestētājiem;

18. pauž bažas sakarā ar ziņām par medicīnas darbinieku aizturēšanu, spīdzināšanu, iebiedēšanu un tiesāšanu Bahreinā; nosoda ārstu un medmāsu vajāšanu par medicīniskās palīdzības sniegšanu protestu laikā ievainotajiem iedzīvotājiem Bahreinā; aicina Bahreinas varas iestādes atbrīvot visus medicīnas darbiniekus, kurus arestēja protestu laikā;

19. pauž stingru atbalstu ES saistībām aizsargāt Lībijas civiliedzīvotājus, tostarp pastiprinot spiedienu uz Lībijas režīmu, un atbalstīt demokrātiskas Lībijas valsts veidošanu; atzinīgi vērtē ES lēmumu pastiprināt sankcijas pret režīmu, ES aktīvu iesaldēšanas sarakstam pievienojot sešas ostu pārvaldes, kas ir režīma kontrolē;

20. atzinīgi vērtē to, ka Starptautiskā Krimināltiesa 2011. gada 27. jūnijā izsniegusi Muammar Abu Minya Gaddafi, Saif Al Islam Gaddafi un Abdullah Al Sanousi apcietināšanas orderi, un mudina visas valstis, tostarp arī tās, kuras nav Romas Statūtu dalībvalstis, pilnībā atbalstīt ordera izpildi;

21. atzinīgi vērtē reformu procesu Marokā, jo īpaši ierosināto konstitucionālo reformu, kas ir nodota tautas nobalsošanai, kā soli pareizajā virzienā, lai aizsāktu jaunu kārtību, modernizāciju un demokratizāciju; aicina Marokas politiskās partijas aktīvi piedalīties šajā pārmaiņu procesā; norāda, ka Maroka bija pirmā reģiona valsts, kurai attiecībās ar ES tika piešķirts īpašs statuss;

22. atzinīgi vērtē iniciatīvas, par kurām paziņojis Alžīrijas prezidents, lai paātrinātu demokratizācijas procesu un nodrošinātu labāku valsts pārvaldību, tostarp par ārkārtas stāvokļa atcelšanu un plānoto konstitucionālo reformu; uzsver, ka Alžīrijas varas iestādēm ir stingri jāapņemas īstenot šo reformu procesu, kurām vajadzētu būt integrējošām, lai izvairītos no spriedzes un vardarbības;

23. atzinīgi vērtē apņemšanos veikt politiskās reformas Jordānijā un jo īpaši pārskatīt konstitūciju un Nacionālā dialoga komitejas darbu; pauž atzinību par Jordānijas varas iestāžu centieniem un uzsver nepieciešamību reformas faktiski īstenot; norāda, ka 2010. gadā ES piekrita partnerībā piešķirt Jordānijai īpašu statusu;

24. atzinīgi vērtē pāreju uz demokrātiju Ēģiptē un Tunisijā pēc „Arābu pavasara” notikumiem; pauž stingru atbalstu cilvēku vēlmei pēc brīvības, cilvēktiesībām un demokrātijas; aicina starptautisko sabiedrību turpināt centienus uzturēt un sekmēt politisko reformu procesu Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs;

25. norāda, ka Tunisijas Konstitucionālās asamblejas vēlēšanas ir pārceltas no 24. jūlija uz 23. oktobri, tāpēc ka vēlēšanu organizēšanai ir nepieciešams vairāk laika; atbalsta vairāku Ēģiptes politisko partiju un jaunatnes grupu prasību, ka ir jāizstrādā jauna konstitūcija, lai varētu organizēt parlamenta un prezidenta vēlēšanas, un ka politiskajām partijām vajadzētu vairāk laika, lai sagatavotos vēlēšanām;

26. uzsver, ka tiesības uz apziņas, domas un reliģijas brīvību ir cilvēka pamattiesības, kas varas iestādēm būtu jāgarantē; mudina varas iestādes nodrošināt ticamu un efektīvu aizsardzību valstī pastāvošajām reliģiskajām konfesijām un garantēt reliģisko konfesiju pārstāvju personīgo drošību un fizisko neaizskaramību;

27. pauž stingru atbalstu Padomes nostājai, ka Eiropas kaimiņvalstu politikai būs jāspēj risināt jaunos uzdevumus dienvidu kaimiņvalstīs; atzinīgi vērtē ES un dalībvalstu apņemšanos papildināt un atbalstīt valdību konkrētos centienus, kuras patiesi ir apņēmušās īstenot politiskas un ekonomiskas reformas, kā arī pilsonisko sabiedrību; atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ augstā pārstāve ir izveidojusi Vidusjūras reģiona dienvidu valstu īpašu uzdevumu grupu;

28. atzinīgi vērtē paziņojumus par jaunu atbildi pārmaiņām kaimiņattiecībās un par dialogu ar Vidusjūras reģiona dienvidu valstīm par migrāciju, mobilitāti un drošību; aicina Vidusjūras reģiona dienvidu valstis piemērot integrētu pieeju robežu pārvaldībai, jo īpaši mainīgās politiskās situācijas apstākļos;

29. atzinīgi vērtē G8 dalībnieku iedibinātās Dovilas partnerattiecības ar reģiona iedzīvotājiem; norāda, ka minētās partnerības pirmās valstis būs Ēģipte un Tunisija un ka G8 valstis ir gatavas attiecināt šo partnerību uz visām reģiona valstīm, kuras ir iesaistītas pārejā uz brīvu, demokrātisku un tolerantu sabiedrību;

30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam, Jemenas Republikas valdībai un parlamentam, Turcijas Republikas valdībai un parlamentam, Bahreinas Karalistes valdībai un parlamentam, Saūda Arābijas Karalistes valdībai un parlamentam, Pārejas perioda nacionālajai padomei, Marokas Karalistes valdībai un parlamentam, Alžīrijas Demokrātiskās Tautas Republikas valdībai un parlamentam, Jordānijas Hašimītu Karalistes valdībai un parlamentam, Ēģiptes Arābu Republikas valdībai, Tunisijas Republikas valdībai, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam, Persijas līča arābu valstu sadarbības padomes ģenerālsekretāram un Savienības Vidusjūrai ģenerālsekretāram.

 

Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 7. jūlijaJuridisks paziņojums