Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 24. jūnija secinājumus,

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 4. maija paziņojumu par migrāciju (COM (2011)0248 (galīgā redakcija)),

–   ņemot vērā 1985. gada 14. jūnija Šengenas līgumu,

–   ņemot vērā 1990. gada 19. jūnija Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas Līgumu,

–   ņemot vērā Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulu (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss),

–   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu (COM(2010)0624 – C7-0370/2010 – 2010/0312(COD)),

–   ņemot vērā ziņojuma projektu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu (COM(2010)0624),

–   ņemot vērā LES 2. pantu un LESD 3., 18., 20., 21., 67., 77., 80. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 45. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz pamattiesību un brīvību, jo īpaši personu brīvas pārvietošanās tiesību, kā tās paredzēts LESD, nepārprotamu ievērošanu,

B.  tā kā Šengenas zonas izveide un Šengenas acquis integrēšana ES sistēmā ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas procesa sasniegumiem, šīs zonas izveidei nozīmējot pārbaužu atcelšanu uz iekšējām robežās un līdz šim nepieredzētu pārvietošanās brīvību ES iekšienē;

C. tā kā pārvietošanās brīvība ir kļuvusi par vienu no ES pilsonības pīlāriem un vienu no Eiropas Savienības kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpas pamatiem, nosakot tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties visās dalībvalstīs ar vienādām tiesībām, aizsardzību un garantijām, tostarp aizliedzot jebkādu diskrimināciju tautības dēļ;

D. tā kā Šengenas noteikumi, kas reglamentē peronu pārvietošanos pār robežām ir noteikti Šengenas robežu kodeksā, kura 23. līdz 26. pantā ir paredzēti pasākumi un kārtība attiecībā uz robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām, kurai tomēr esot pēc būtības vienpusējai, nav dota iespēja priekšplānā izvirzīt ES intereses;

E.  tā kā novērtēšanas mehānisma, kura pamatā ir Šengenas novērtēšanas darba grupas (SCH-EVAL) darbība, iespējas ir izrādījušās ierobežotas;

F.  tā kā priekšlikumā regulai par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu ir ierosināts jauns novērtēšanas mehānisms un šo regulas priekšlikumu EP pašlaik izskata saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru; tā kā šis mehānisms jau paredz procedūras, principus un instrumentus dalībvalstu atbalstam un novērtēšanai attiecībā uz to, kā tās ievēro Šengenas acquis, arī neparedzētu notikumu gadījumā;

G. tā kā LESD 77. pantā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments un Padome, rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz pasākumus, cita starpā, par kontroli, kādu veic attiecībā uz personām, kas šķērso ārējās robežas un to, lai, šķērsojot iekšējās robežas, netiktu veikta nekāda personu kontrole neatkarīgi no to pilsonības,

1.  uzsver, ka personu brīva pārvietošanās Šengenas zonā ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem; Šengenas zona pozitīvi ietekmē simtiem tūkstošu pilsoņu dzīves, ne tikai tādēļ, ka robežu šķērsošana ir vienkārša, bet arī tādēļ, ka, pateicoties līdzekļiem, kas ietaupīti par robežu kontrolēm, tiek stimulēta ekonomika; nopietni apšauba to, vai Eiropas pilsoņi uzskatīs, ka robežkontroles atjaunošana un pasu pārbaudes ir tie līdzekļi, kas uzlabos viņu ikdienas dzīvi;

2.  uzskata — tā kā nosacījumi par robežu kontroles pagaidu un izņēmuma kārtā atjaunošanu ir jau skaidri noteikti Regulā Nr. 562/2006 (Šengenas Robežu kodekss), 23., 24. un 25. pantā paredzot iespēju atjaunot robežu kontroli pie iekšējām robežām vienīgi gadījumos, ja pastāv nopietns apdraudējums valsts politikai vai iekšējai drošībai — šādu lēmumu pieņemšanas procedūrām jābūt nevis dalībvalstu, bet ES pārziņā;

3.  uzskata arī, ka atbalsts dalībvalstīm, lai nodrošinātu atbilstību Šengenas acquis nopietnu problēmu gadījumā pie ārējām robežām, jau var tikt pieprasīts un īstenots, izmantojot jauno Šengenas novērtēšanas sistēmu;

4.  tādēļ uzskata, ka jauni papildu atbrīvojumi no spēkā esošajiem noteikumiem, piemēram, jauni pamatojumi „izņēmuma” gadījumiem, lai atjaunotu robežkontroles, noteikti nenostiprinās Šengenas sistēmu;

5.  atgādina, ka jebkādi priekšlikumi, kuru mērķis nav nostiprināt ES pilsoņu pārvietošanās brīvību, būtu pretrunā Līgumu burtam un garam, kā arī acquis communautaire, tādējādi kaitējot vienam no ES pilsonības pīlāriem;

6.  pauž pārliecību, ka nesenās problēmas Šengenas zonā ir saistītas ar nevēlēšanos nodrošināt Eiropas politiku citās jomās, jo īpaši — kopējo Eiropas patvēruma pieprasīšanas un migrācijas sistēmu (tostarp nelegālās migrācijas problēmu risināšanu un cīņu pret organizēto noziedzību); atkārtoti pauž viedokli, ka ir izšķiroši svarīgi virzīties uz priekšu šo jautājumu risināšanā, ņemot vērā arī to, ka kopējās Eiropas patvēruma piešķiršanas sistēmas ieviešanas termiņš ir noteikts 2012. gadā; uzskata, ka ir svarīgi pievērst uzmanību spēkā esošo instrumentu (piemēram, Frontex) uzlabošanai, kā arī Eiropas Sadarbības nostiprināšanai, ne tikai starp dalībvalstīm saskaņā ar LESD 80. pantu, bet arī starp ES aģentūrām, piemēram, Europol, Eurojust un Eiropas Patvēruma atbalsta biroju;

7.  brīdina, ka jebkuros pasākumos attiecībā uz Šengenas zonu būtu pilnībā jāievēro Parlamenta prerogatīvas, un tādēļ tiem jābūt pamatotiem ar LESD 77. pantu; un vispirms ir jācenšas īstenot Komisijas pārraudzību attiecībā uz Šengenas sistēmas pareizu darbību;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem.