REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Ēģiptē un Sīrijā, jo īpaši kristiešu kopienās

24.10.2011

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Véronique De Keyser, Hannes Swoboda, Pino Arlacchi, Emine Bozkurt, Richard Howitt, María Muñiz De Urquiza, Vincent Peillon, Kristian Vigenin S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0542/2011

B7‑0542/2011

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ēģiptē un Sīrijā, jo īpaši kristiešu kopienās

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, jo īpaši 2011. gada 15. septembra rezolūciju par stāvokli Sīrijā, 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par stāvokli Sīrijā, Jemenā un Bahreinā saistībā ar situāciju, kas izveidojusies arābu valstīs un Ziemeļāfrikā, un 2011. gada 17. februāra rezolūciju par stāvokli Ēģiptē,

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 13. oktobra Regulu (ES) Nr. 1011/2011, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā,

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 10. oktobra secinājumus par Sīriju,

–   ņemot vērā ES augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Catherine Ashton 2011. gada 10. oktobra paziņojumu par vardarbību Ēģiptē,

–   ņemot vērā ES augstās pārstāves Catherine Ashton preses sekretāra 2011. gada 8. oktobra paziņojumu par mērķtiecīgām slepkavībām Sīrijā un citiem incidentiem,

–   ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram Ēģipte un Sīrija ir pievienojušās,

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības augstās pārstāves 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs”,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā reliģijas, ticības, apziņas un domas brīvība ir fundamentālas, universālas vērtības un būtiskas demokrātijas sastāvdaļas; tā kā Eiropas Savienība vairākkārt ir paudusi apņemšanos aizstāvēt reliģijas, ticības, apziņas un domas brīvību un uzsvērusi, ka valdībām ir pienākums nodrošināt šo brīvību ievērošanu visā pasaulē;

Ēģipte

B.  tā kā Ēģipte ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības sadarbības partneriem arābu valstīs; tā kā politiskie un sociālie notikumi Ēģiptē būtiski ietekmē norises citās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs;

C. tā kā Ēģipte piedzīvo izšķirošu periodu, kurā notiek demokrātiska pāreja, un šajā procesā sastopas ar ievērojamiem izaicinājumiem un grūtībām; tā kā ekonomikas attīstībai un augstam iedzīvotāju dzīves standartam ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu valstī ilgstošu politisko un sociālo stabilitāti;

D. tā kā parlamenta vēlēšanas, kurā tiks ievēlēti Tautas asamblejas (Maglis Al-Sha’ab‎) un Augšpalātas (Maglis Al-Shura) locekļi un ko rīkos 2011. gada nogalē un 2012. gada sākumā, kā arī prezidenta vēlēšanas, ko rīkos 2012. gadā, būs robežzīme Ēģiptes demokrātiskās pārejas gaitā;

E.  tā kā pēc tam, kad bija noticis uzbrukums koptu baznīcai Asuānā, 2011. gada 9. oktobrī miermīlīga gājiena laikā, ko rīkoja koptu kristieši Kairā, notika vardarbīgi incidenti, kā rezultātā dzīvību zaudēja 25 civiliedzīvotāji un bruņoto spēku pārstāvji un ievainojumus guva vairāk nekā 300 cilvēku;

F.  tā kā koptu pāvests Shenuda III musināšanā uz vardarbību apsūdzēja iefiltrējušās personas, kuras bija pievienojušās miermīlīgajai demonstrācijai; tā kā reliģiskie līderi, tai skaitā Al-Azhar galvenais imams Ahmed al-Tayeb, atkārtoti pauda aicinājumu un atbalstu nacionālajai vienotībai un starpkonfesiju dialogam Ēģiptē;

G. tā kā Ēģiptes valdība ir izveidojusi faktu izmeklēšanās komiteju, kas sastāv no tiesu iestāžu aprindām, lai veiktu izmeklēšanu attiecībā uz šiem incidentiem un lai varētu saukt pie atbildības vainīgos kūdīšanā uz vardarbību un vainīgos vardarbībā;

H. tā kā Bruņoto spēku Augstākā Padome 2011. gada 12. oktobra oficiālā publiskā paziņojumā atkārtoti apstiprināja apņemšanos attiecībā uz tiesiskumu un apņemšanos atbalstīt visu pilsoņu tiesības mierīgi protestēt un pulcēšanās, ticības un vārda brīvību;

I.   tā kā Ēģiptē joprojām civiliedzīvotāji tiek tiesāti kara tribunālos; tā kā 2011. gada 28. martā Kairā tika arestēts 25 gadus vecais „blogeris” Maikel Nabil Sanad un kara tribunāls viņam bez advokāta klātbūtnes piesprieda trīs gadu cietumsodu; tā kā viņš nedēļām ilgi ievēroja badastreiku un pašlaik viņa veselības stāvoklis ir kritisks;

J.   tā kā Eiropas un Vidusjūras reģiona cilvēktiesību tīkls savā 2011. gada 18. oktobra paziņojumā par pulcēšanās brīvību Ēģiptē pauda bažas par NVO stāvokli valstī;

Sīrija

K. tā kā saskaņā ar ANO aprēķiniem brutālajās represijās, ko Sīrijas valdošais režīms ir izvērsis pret šīs valsts iedzīvotājiem, kopš 2011. gada marta dzīvību zaudējuši vairāk nekā 3000 cilvēku, to skaitā vismaz 187 bērni, un vēl vairāki tūkstoši iedzīvotāju guvuši ievainojumus un tikuši apcietināti; tā kā, nerēķinoties ar plašu starptautisku nosodījumu, drošības spēki Sīrijā joprojām un aizvien vairāk vardarbīgi apspiež civiliedzīvotājus un viņu ģimenes un pārkāpj viņu cilvēktiesības;

L.  tā kā prezidenta Bashar al-Assad izziņotās un solītās reformas un amnestija tā arī nav īstenotas;

M. tā kā 2011. gada 10. oktobra secinājumos Padome atzinīgi novērtēja Sīrijas politiskās opozīcijas centienus izveidot vienotu platformu, aicināja starptautisko sabiedrību arī novērtēt šos centienus, pievērsa uzmanību Sīrijas Nacionālās padomes (SNP) izveidei kā pozitīvam pasākumam un pauda atzinību par SNP apņemšanos rīkoties bez vardarbības un saskaņā ar demokrātiskām vērtībām; tā kā pēdējo mēnešu laikā Eiropas Parlamenta deputāti vairākas reizes ir apmainījušies viedokļiem ar Sīrijas opozīcijas pārstāvjiem trimdā;

N. tā kā līdztekus pašreizējiem notikumiem Sīrijā notiek arī akcijas, kas vērstas uz to, lai izraisītu etniskus un starpkonfesionālus konfliktus un palielinātu spriedzi starp sektām; tā kā valsts demokrātiskajās pārmaiņās būtiska loma jāveic kristiešu kopienām, kuru ir apmēram 10 % no iedzīvotāju kopskaita,

Ēģipte

1.  vēlreiz pauž savu solidaritāti Ēģiptes tautu šajā kritiskajā un sarežģītajā pārejas posmā uz demokrātiju, kas pašlaik notiek valstī, un turpina atbalstu tās likumīgajām vēlmēm pēc demokrātijas; mudina ES un tās dalībvalstis arī turpmāk atbalstīt centienus, kas vērsti uz to, lai pasteidzinātu demokrātijas, ekonomikas un sociālās reformas Ēģiptē;

2.  šajā saistībā uzsver, ka ir būtiska nozīme brīvām, taisnīgām un pārredzamām Tautas asamblejas (Maglis Al-Sha’ab‎) un Augšpalātas (Maglis Al-Shura) vēlēšanām 2011. gada nogalē un 2012. gada sākumā un Ēģiptes prezidenta vēlēšanām 2012. gadā; mudina ES un tās dalībvalstis arī turpmāk sniegt atbalstu un palīdzību Ēģiptes iestādēm, partijām un pilsoniskajai sabiedrībai to centienos šo mērķi sasniegt; mudina Ēģiptes iestādes atvieglot starptautisko organizāciju darbu, kuras plāno uz vietas sekot līdzi vēlēšanu norisei;

3.  pauž bažas par vardarbīgajiem incidentiem 2011. gada 9. oktobrī Kairā, kuru rezultātā dzīvību zaudēja 25 civiliedzīvotāji un militārpersonas un tika ievainotas vairāk nekā 300 personas, un izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm;

4.  atzinīgi vērtē to, ka Ēģiptes valdība ir izveidojusi faktu izmeklēšanās komiteju, kas sastāv no tiesu iestāžu aprindām, lai veiktu tiesas izmeklēšanu attiecībā uz šiem incidentiem; norāda uz valdības paziņojumiem par to, ka nekavējoties tiks lemts par dekrēta projektu ar mērķi legalizēt tādu kulta vietu statusu, kuras uzbūvētas bez pienācīgas atļaujas, kā arī par juridisko instrumentu pastiprināšanu ar mērķi cīnīties pret diskrimināciju gan publiskajā, gan privātajā sfērā; tomēr uzsver Ēģiptes valdības un iestāžu atbildību par to, lai garantētu valstī drošību visiem pilsoņiem un lai tiktu tiesāti atbildīgie par vardarbību;

5.  pauž dziļas bažas par ieslodzītā „blogera” Maikel Nabil Sanad veselības stāvokli un aicina nekavējoties viņu atbrīvot; mudina Ēģiptes valdību un iestādes nekavējoties izbeigt civiliedzīvotāju tiesāšanu kara tribunālos; mudina Ēģiptes valdību nodrošināt, ka valstī neviena pilsoniskās sabiedrības organizācija netiek tiešā vai netiešā veidā iebiedēta, un atvieglot šo organizāciju piedalīšanos demokrātisko pārmaiņu procesā, ieskaitot vēlēšanu procesu;

Sīrija

6.  atkārtoti pauž stingru nosodījumu par brutālajām represijām, ko Sīrijas režīms vērš pret valsts iedzīvotājiem; izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm un atkārtoti pauž solidaritāti ar Sīrijas tautu; aicina prezidentu Bashar al-Assad atkāpties, lai Sīrijā varētu notikt pāreja uz demokrātiju;

7.  atkārto savu prasību pēc neatkarīgas, pārredzamas un efektīvas izmeklēšanas attiecībā uz Sīrijas drošības spēku izdarītajām slepkavībām, apcietināšanu, patvaļīgu aizturēšanu un iespējamiem piespiedu pazušanas, kā arī spīdzināšanas gadījumiem, lai nodrošinātu, ka starptautiskā sabiedrība sauc pie atbildības šajos noziegumos vainīgos;

8.  atzinīgi vērtē to, ka Padome 2011. gada 13. oktobrī pieņēma jaunus ierobežojošus pasākumus pret Sīrijas režīmu, kā arī Padomes 10. oktobra secinājumus, kuros tika atkārtoti pausta ES apņemšanās aktīvi turpināt savu pašreizējo politiku attiecībā uz Sīriju, tostarp mērķtiecīgās sankcijas, kas vērstas pret Sīrijas valdošo režīmu un tā atbalstītājiem, līdz tiks izbeigta nepieņemamā vardarbība un panākta izšķiroša virzība uz patiesām, miermīlīgām un demokrātiskām pārmaiņām, ievērojot Sīrijas tautas likumīgās prasības; šajā saistībā prasa noteikt vēl arī citas sankcijas, kas būtu vērstas pret režīmu, bet mazinātu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju dzīves apstākļiem;

9.  pauž dziļu nožēlu par to, ka ANO Drošības padome līdz šim nav spējusi adekvāti reaģēt uz pašreizējiem brutālajiem notikumiem Sīrijā; pauž pilnīgu atbalstu ES un tās dalībvalstu centieniem, lai pieņemtu ANO Drošības padomes rezolūciju, kurā tiktu nosodīts tas, ka Sīrijas režīms piemēro nāvējošu spēku un aicināts izbeigt tā piemērošanu, kā arī noteiktas sankcijas, ja šīs prasības netiek pildītas; mudina visus ANO Drošības padomes locekļus uzņemties atbildību saistībā ar stāvokli Sīrijā;

10. atzinīgi vērtē Padomes pozitīvo paziņojumu par Sīrijas politiskās opozīcijas centieniem izveidot vienotu platformu; atkārtoti aicina Savienības augsto pārstāvi/ Komisijas priekšsēdētāja vietnieci C. Ashton, Padomi un Komisiju vēl vairāk veicināt un atbalstīt organizētu demokrātisku opozīcijas spēku attīstīšanos gan Sīrijā, gan ārpus tās;

11. uzsver, ka ir būtiski, lai Sīrijā tiktu ievērotas cilvēktiesības un pamatbrīvības, un jo īpaši reliģijas, ticības, apziņas un domas brīvība; šajā saistībā pauž atbalstu kristiešu kopienai šajā valstī un vienlaikus mudina šo kopienu uz pozitīvu un konstruktīvu lomu pašreizējos notikumos Sīrijā; kā arī mudina Sīrijas opozīcijas spēkus deklarēt vai atkārtoti apstiprināt apņemšanos attiecībā uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, un jo īpaši reliģijas, ticības, apziņas un domas brīvību;

12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ēģiptes valdībai un parlamentam un Sīrijas valdībai un parlamentam.