Procedūra : 2011/2870(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0582/2011

Iesniegtie teksti :

B7-0582/2011

Debates :

PV 16/11/2011 - 11
CRE 16/11/2011 - 11

Balsojumi :

PV 17/11/2011 - 6.4
CRE 17/11/2011 - 6.4

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0510

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 142kDOC 85k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0577/2011
9.11.2011
PE472.793v01-00
 
B7-0582/2011

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par nākamo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi


Hannes Swoboda, Roberto Gualtieri S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nākamo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi  
B7‑0582/2011

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par transatlantiskajām attiecībām,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā ES un ASV ir kopīgas brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību vērtības un vēlme veidot atvērtu sabiedrību, un tādēļ tām ir abpusēja ieinteresētība kopīgi rast atbildes uz svarīgiem notikumiem, piemēram, tā saukto arābu pavasari un ilgi gaidīto mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem;

B.  tā kā attiecībā uz daudzām pasaules mēroga problēmām ārpolitikas, drošības, attīstības un vides jomā ir nepieciešama kopīga rīcība un transatlantiska sadarbība; taču tā kā par svarīgāko problēmu kļuvusi pašreizējā ekonomikas krīze, kura jārisina nekavējoties;

C. tā kā ES un ASV, kuras joprojām ir divas pasaules vadošās ekonomikas, jārisina smagi uzdevumi, ko izraisījusi finanšu krīze un arvien lielākā konkurence ar jaunās tirgus ekonomikas un Lielā četrinieka (Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna) valstīm;

D. tā kā G20 grupas valstu augstākā līmeņa sanāksmē Kannās, Francijā 2011. gada 3.–4. novembrī ES atkārtoti apliecināja savu apņēmību ieviest finanšu darījumu nodevu ES līmenī un sadarboties ar citām G20 dalībvalstīm, lai ieviestu pasaules mēroga finanšu darījumu nodevu;

E.  tā kā ES un ASV kopā veido pusi no pasaules ekonomikas, un šī partnerība 4,28 triljonu ASV dolāru apjomā ir lielākā, integrētākā un ilglaicīgākā ekonomiskā partnerība pasaulē un viens no galvenajiem pasaules ekonomiskās labklājības dzinējspēkiem;

F.  tā kā pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze gan Eiropā, gan ASV apdraud ekonomikas stabilitāti un attīstību un iedzīvotāju labklājību, un tā kā cīņai ar šīm krīzēm vairāk nekā jebkad ir lietderīga un nepieciešama ciešāka ekonomiska sadarbība starp Eiropu un ASV;

G. tā kā svarīgākais uzdevums nodrošināt brīvību un drošību pašu mājās nedrīkstētu tikt īstenots uz tā rēķina, ka notiek atkāpšanās no pamatprincipiem attiecībā uz pilsoniskajām brīvībām un būtu jāturpina atbalstīt kopēji standarti attiecībā uz cilvēktiesībām,

Darba vietas un izaugsme

1.  atzinīgi vērtē G20 augstākā līmeņa sanāksmes secinājumus, kuros galvenā uzmanība pievērsta globālai stratēģijai izaugsmei un nodarbinātībai; atzinīgi vērtē ES apņemšanos turpināt darbu pie finanšu darījumu nodevas un mudina citus G20 valstu vadītājus sekot šim piemēram atbilstoši mērķim regulēt pasaules finanšu tirgu;

2.  aicina ES un ASV administrāciju izstrādāt un uzsākt kopīgu transatlantisku iniciatīvu nodarbinātībai un izaugsmei, iekļaujot tajā ceļvedi tirdzniecības un ieguldījumu veicināšanai; mudina ES un ASV turpināt attīstīt esošos Transatlantiskās ekonomikas padomes (TEP) sadarbības mehānismus, atbilstoši kuriem būtu jāpastiprina kopīgs darbs tādās jomās kā dialogs par regulējumu, tarifu atcelšana, nepamatotu ārpustarifu tirdzniecības barjeru atcelšana un kopīgu standartu izveide, lai likvidētu tehniskus šķēršļus brīvai un godīgai tirdzniecībai;

3.  aicina Komisiju un ASV valdību gan divpusējos, gan daudzpusējos forumos apņemties cīnīties ar pasaules mēroga protekcionisma tendenci, vienlaikus neapdraudot ES politikas virzienus tādās jomās kā vides standarti, kultūras daudzveidība, sociālās tiesības un sabiedriskie pakalpojumi; aicina ES un ASV izveidot agrīnās brīdināšanas mehānismu, lai atklātu un novērstu protekcionismu divpusējās attiecībās;

4.  uzsver nepieciešamību stiprināt TEP darbību, lai sasniegtu šos mērķus, jo īpaši kopēju standartu izstrādi gan attiecībā uz jaunām jomām, kurās nepieciešams regulējums, piemēram, nanotehnoloģijām, gan arī attiecībā uz augošām tautsaimniecības nozarēm, piemēram, elektrisko transportlīdzekļu tehnoloģijām;

5.  atgādina atvērtu iepirkumu tirgu nozīmi transatlantiskajā tirdzniecībā, kas nodrošinātu piegādātāju — jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu — vienlīdzīgu piekļuvi, kā arī to, ka tiek ievēroti savstarpīguma, savstarpēju labuma, proporcionalitātes un daudzfunkcionalitātes principi; uzsver PTO Valsts iepirkuma nolīguma (VIN) reformas nozīmi, lai nodrošinātu atvērtu un līdzsvarotu piekļuvi abiem tirgiem;

6.  uzsver nepieciešamību stiprināt sadarbības centienus saistībā ar pētniecības un jauninājumu partnerību;

7.  uzsver nepieciešamību veicināt sadarbību attiecībā uz resursu efektīvu izmantošanu un strādāt, lai pieņemtu un īstenotu kopīgu ES un ASV ceļvedi izejvielu jomā, īpašu uzmanību pievēršot retzemju metāliem, kā arī veicināt sadarbību attiecībā uz jauninājumiem izejvielu ieguves un pārstrādes tehnoloģiju nozarē;

8.  uzsver to, cik svarīga ir sadarbība energoefektivitātes veicināšanā, attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem un augstiem atomenerģijas drošības standartiem visā pasaulē, un atzinīgi vērtē plānus turpināt koordinēt energoefektivitātes marķēšanas programmas biroja iekārtām un sadarboties energotehnoloģiju attīstībā (jaunais ES un ASV nolīgums „Energy Star”), un izpētīt šīs koordinācijas („Energy Star”) iespējamo attiecināšanu uz citām enerģijas etiķetes sistēmām;

9.  aicina Komisiju aktīvi virzīt uz priekšu sarunas ar ASV produktu drošības jomā un atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots juridisks pamats, lai ASV Patēriņa preču drošības komiteja varētu rīkot sarunas ar ES par vienošanos, kurai būtu jāuzlabo informācijas apmaiņa par bīstamiem produktiem, traumām un veikto korektīvo darbību gan ES dalībvalstīs, gan ASV;

Pasaules mēroga pārvaldība, ārpolitika un attīstība

10. pauž ciešu atbalstu brīvu un atvērtu demokrātiju attīstībai, kuras veicinātu mieru un stabilitāti, un tāpēc aicina ES un ASV turpināt veicināt mieru, jo īpaši Tuvajos Austrumos, kā arī atbalstīt jaunās demokrātijas Ziemeļāfrikā;

11. atkārtoti pauž stingru atbalstu divu valstu risinājumam, kas pamatojas uz 1967. gada robežām un Jeruzalemi kā abu valstu galvaspilsētu, un tam, ka Izraēlas valsts mierā un drošībā pastāv līdzās neatkarīgai, demokrātiskai, vienotai un dzīvotspējīgai Palestīnas valstij; atkārtoti uzsver, ka vajadzētu atsākt tiešas sarunas starp Izraēlu un palestīniešiem, pilnībā ievērojot starptautiskos tiesību aktus, pamatojoties uz kritērijiem, kuri noteikti 2009. gada 8. decembra Padomes secinājumos, un atbilstoši Kvarteta noteiktajiem termiņiem, lai pārvarētu pašlaik izveidojušos nepieņemamo stāvokli; aicina ASV un ES turpināt centienus, kuru mērķis ir panākt taisnīgu un ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem un kopīgi atbalstīt palestīniešu pašpārvaldes centienus tikt atzītiem par valsti ANO ietvaros;

12. pauž nožēlu, ka ASV atteikusies no UNESCO finansēšanas pēc Palestīnas uzņemšanas par šīs organizācijas dalībvalsti;

13. stingri nosoda arvien pieaugošo spēka izmantošanu Sīrijā un atbalsta ASV un ES dalībvalstu centienus ANO Drošības padomē pieņemt rezolūciju, kurā Sīrijas režīms tiktu nosodīts par nāvējoša spēka lietošanu un aicināts to izbeigt, kā arī paredzēts ieviest sankcijas, ja tas netiek darīts;

14. atzinīgi vērtē ciešo sadarbību, kura ES un ASV izveidojusies tādu militāro darbību jomā, kurām ir ANO Drošības padomes pilnvarojums, un kuras ir nepieciešamas, lai palīdzētu aizsargāt Lībijas iedzīvotājus to cīņā par atbrīvošanos; atzīst ASV svarīgo lomu, nodrošinot lidmašīnu uzpildi gaisā, kā arī veicot izlūkošanu un militāro izpēti Eiropas sabiedroto vajadzībām; aicina ES un ASV turpināt atbalstīt Lībijas pagaidu pārvaldes iestādes to centienos veidot iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību; vienlaikus uzsver, ka šim atbalstam jābūt atkarīgam no cilvēktiesību ievērošanas, tiesiskuma un politiskās līdzdalības nodrošināšanas visiem iedzīvotājiem, jo ​​īpaši sievietēm;

15. uzsver kopējās ārpolitikas un drošības politikas / kopējās drošības un aizsardzības politikas (KĀDP/KDAP) pieaugušo statusu, kas ieviests ar Lisabonas līguma jaunajiem noteikumiem, un atzinīgi vērtē tā atzīšanu jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā; vēlreiz stingri apliecina to, cik svarīgi ir uzlabot ES un ASV sadarbību krīžu vadības jomā, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgas dublēšanas, jo īpaši civilo krīžu vadībā;

16. atzīmē, ka prezidenta Baraka Obamas administrācija saskārusies ar ievērojamām grūtībām centienos slēgt ASV apcietinājuma vietu Gvantanamo līcī Kubā, neraugoties uz 2009. gadā sniegto paziņojumu par tās slēgšanu gada laikā; pauž nožēlu, ka tikai nedaudzas ES dalībvalstis ir pieņēmušas (vai arī apņēmušās pieņemt) nelielu skaitu atbrīvoto ieslodzīto, bet citas atteikušas to darīt; apzinās Kongresa iebildumus pret dažiem elementiem administrācijas iecerē par Gvantanamo apcietinājuma vietas slēgšanu, kas arī rada šķēršļus sākotnējā slēgšanas termiņa ievērošanai; pauž bažas, ka līdz brīdim, kamēr Gvantanamo apcietinājuma vieta netiks slēgta, tās pastāvēšana palīdzēs piesaistīt jaunus biedrus organizācijai Al Qaeda un tai līdzīgām struktūrām;

17. pauž nopietnas bažas par Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) jaunākajā ziņojumā pausto, ka Irāna sekmīgi iegūst zināšanas, kas nepieciešamas kodolieroču projektēšanai un būvēšanai; pauž nožēlu, ka Irāna, neraugoties uz atkārtotiem apgalvojumiem, ka tās kodolprogramma ir paredzēta miermīlīgiem, civilās enerģijas nolūkiem, izvairās pilnībā sadarboties ar IAEA; aicina ES un ASV turpināt izdarīt spiedienu uz Irānu, lai tā pildītu starptautiskās saistības kodolieroču neizplatīšanas jomā; uzstāj, ka ES un ASV vajadzētu izmantot visus politiskos un diplomātiskos līdzekļus, lai piespiestu Irānu ievērot savas saistības;

18. uzsver, ka ES un ASV kopīgi pārvalda 90 % no pasaules attīstības palīdzības veselības aprūpes jomā un 80 % no kopējās palīdzības; atzinīgi vērtē ES un ASV attīstības dialoga atsākšanu 2011. gada septembrī, jo ir atlikuši tikai pieci gadi, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus;

19. atzinīgi vērtē ES un ASV iniciatīvas par lielākas pārredzamības ieviešanu attiecībā uz ieguves rūpniecību jaunattīstības valstīs; aicina abas puses G20 valstu grupā censties panākt obligātu pasaules mēroga standartu ieviešanu attiecībā uz pārredzamību;

20. aicina ES un ASV G20 valstu grupā aktīvāk aicināt izveidot pasaules mēroga regulējumu, lai novērstu ļaunprātīgas spekulācijas ar pārtikas produktiem un koordinēt preventīvu mehānismu izveidi, ar kuriem nepieļaut pārtikas cenu pārmērīgas svārstības pasaulē; uzsver, ka G20 ir jāiesaista pārējās valstis, lai panāktu vispārēju saskaņotību;

21. uzsver, ka klimata pārmaiņas ir pasaules mēroga problēma, un aicina Komisiju censties panākt, lai gaidāmajā Durbanas konferencē ASV uzņemtos vērienīgas saistības; šajā sakarā pauž bažas par ASV Pārstāvju palātā nesen pieņemto likumprojektu Nr. 2594, kurā aicināts aizliegt ASV aviosabiedrībām piedalīties ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā; aicina ASV Senātu nepieņemt šo likumprojektu un aicina uz konstruktīvu dialogu par šo tēmu;

Brīvība un drošība

22. atzīst, ka visas pasažieru un preču plūsmas transatlantiskā tirgus telpā būtu jānodrošina ar pienācīgiem un proporcionāliem drošības pasākumiem;

23. šajā sakarībā aicina ASV atteikties no plaši piemērojamiem vispārējiem ierobežojumiem, piemēram, pilnīgi visu konteineru skenēšanas vai šķidrumu aizlieguma gaisa kuģos un pāriet uz mērķtiecīgu un uz risku balstītu pieeju, piemēram „droša operatora” sistēmām un šķidrumu skenēšanu;

24. šajā sakarībā atzinīgi vērtē 2011. gada martā uzsāktās sarunas par ES un ASV nolīgumu par personas datu aizsardzību un uzsver, ka paredzētajam ES un ASV pasažieru datu reģistra nolīgumam būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta prasībām, kas noteiktas tā 2010. gada 5. maija rezolūcijā par sarunu uzsākšanu saistībā ar pasažieru datu reģistra (PDR) nolīgumiem;

25. uzsver nepieciešamību pasaules mērogā nodrošināt interneta integritātes aizsardzību un saziņas brīvību, izvairoties no vienpusējiem pasākumiem interneta protokola (IP) adrešu vai domēna vārdu anulēšanā;

26. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un Kongresam.

 

Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 11. novembrisJuridisks paziņojums