Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā paziņojumu, ko augstā pārstāve Ketrīna Eštone izteica pēc E3+3 valstu grupas sarunām ar Irānu 2011. gada 21. un 22. janvārī Stambulā,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 18. novembra paziņojumu par Irānu,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānas Islāma Republiku, jo īpaši 2010. gada 10. februāra un 2011. gada 10. marta rezolūciju,

–   ņemot vērā Irānas saistības saskaņā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu (KNL), nepieciešamību visām minētā līguma pusēm pilnībā ievērot visus savus pienākumus, un atgādinot pušu tiesības nediskriminēti veikt kodolenerģijas pētniecību un ražot un izmantot to miermīlīgiem nolūkiem saskaņā ar minētā līguma I un II pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) valdes rezolūciju (GOV/2006/14), kurā norādīts, ka Irānas kodolprogrammas jautājuma risinājums varētu veicināt globālos kodolieroču neizplatīšanas centienus un palīdzētu īstenot mērķi padarīt Tuvos Austrumus par zonu, kas brīva no masu iznīcināšanas ieročiem un to piegādes līdzekļiem,

–   ņemot vērā SAEA ziņojumu valdei par to, kā Irānas Islāma Republikā tiek īstenoti NPY (Norvēģija, Polija, Dienvidslāvija) Drošības nolīguma un ANO Drošības padomes 2011. gada 8. novembra rezolūcijas attiecīgie noteikumi,

–   ņemot vērā attiecīgās ANO rezolūcijas, tajā skaitā rezolūciju Nr. 1696 (2006), rezolūciju Nr. 1737 (2006), rezolūciju Nr. 1747 (2007), rezolūcijas Nr. 1803 (2008), 1835 (2008), 1887 (2009) un 1929 (2010), kā arī ANO ģenerālsekretāra 2006. gada 29. marta paziņojumu (S/PRST/2006/15) un paužot atbalstu šajos dokumentos izteiktajām prasībām,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā svarīgi ir politiskie un diplomātiskie centieni sarunu ceļā rast risinājumu, kurš nodrošinātu, ka Irānas kodolprogrammai ir tikai miermīlīgi mērķi, un šajā sakarībā atzīmējot Turcijas un Brazīlijas centienus panākt vienošanos ar Irānu par Teherānas kodolpētniecības reaktoru, kas varētu palīdzēt nostiprināt savstarpējo uzticību;

B.  tā kā ziņojumā atzīmēts arī tas, ka Irāna turpina kodolmateriālu bagātināšanas un pārstrādes darbības, kuras tai bija jāpārtrauc atbilstoši vairāku ANO Drošības padomes rezolūciju prasībām; tomēr tā kā KNL parakstītājām valstīm neaizliedz veikt kodolmateriālu bagātināšanas pasākumus un tāpēc Irānas bagātināšanas programma nav KNL pārkāpums;

C.  tā kā Irāna ir paziņojusi, ka Fordo uzņēmums sāks darboties februārī un bagātinās urānu līdz 20 % līmenim, un ir arī apstiprinājusi, ka SAEA inspektori tiek gaidīti janvāra beigās, lai veiktu mēnesi ilgu pārbaudi,

1.  atkārtoti aicina Irānu nekavējoties pārtraukt tādu kodolmateriālu bagātināšanas tehnoloģiju attīstīšanu, kas nav nepieciešamas, lai garantētu drošas degvielas piegādes civilām vajadzībām un kas veicina starptautiskas bažas par slepeniem militāriem nolūkiem;

2.  atzīst, ka sankcijas un diplomātiski pasākumi var palīdzēt panākt, ka Irānas valdība atzīst un ievēro ANO rezolūcijas, tādējādi izvairoties no iespējama militāra iebrukuma; ņemot vērā, ka šīs sankcijas vēl nav devušas to rezultātu, ko vēlas panākt starptautiskā sabiedrība; pauž nožēlu, ka Ķīna un Krievija ANO Drošības padomē vēl arvien atsakās atbalstīt sankcijas pret Irānu;

3.  prasa, lai sankcijas vai ierobežojoši pasākumi būtu mērķtiecīgi un samērīgi ar izvirzīto mērķi un tiktu vērsti tikai pret represīvo vai noziedzīgo režīmu atbildīgo eliti un atbildīgajiem nevalstiskā sektora pārstāvjiem valstīs, kas neizpilda prasības, un lai pēc iespējas tiktu samazināta negatīvā ietekme uz civiliedzīvotājiem, it īpaši to neaizsargātāko daļu; (Watson ziņojums par ES ierobežojošiem pasākumiem);

4.  tomēr atgādina, ka Irāna ir KNL dalībvalsts — pretēji dažām citām valstīm, kuru rīcībā ir kodolieroči — un ka tā ļauj SAEA veikt inspekcijas kodoliekārtās, kuru pastāvēšanu tā ir atzinusi;

5.  pauž nopietnas bažas, ka Irāna ir ierīkojusi Qom bagātināšanas rūpnīcu, pārkāpjot savas saistības pārtraukt visas ar kodolmateriālu bagātināšanu saistītās darbības;

6.  atkārtoti pauž apņemšanos nostiprināt SAEA autoritāti, pauž stingru atbalstu SAEA valdei un uzteic SAEA par tās centieniem nokārtot neatrisinātos jautājumus, kas saistīti ar Irānas kodolprogrammu;

7.  neatlaidīgi mudina Irānu pilnībā sadarboties ar SAEA visos neatrisinātajos jautājumos, jo īpaši tajos, kas rada bažas par Irānas kodolprogrammas iespējamiem militāriem aspektiem, tostarp nekavējoties nodrošinot piekļuvi visām vietām, iekārtām, personām un dokumentiem, ko pieprasa SAEA, un uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka SAEA ir visi nepieciešamie resursi un pilnvaras, lai tā varētu pildīt savu darbu Irānā;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju ES priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Drošības padomei, SAEA ģenerāldirektoram, Mašrikas valstu, Persijas līča sadarbības padomes valstu, Izraēlas, Palestīnas, Irākas un Turcijas valdībām un parlamentiem, kā arī Irānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.