Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0065/2012

Iesniegtie teksti :

B7-0065/2012

Debates :

PV 14/02/2012 - 3
CRE 14/02/2012 - 3

Balsojumi :

PV 16/02/2012 - 8.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 130kDOC 75k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0579/2011
13.2.2012
PE483.123v01-00
 
B7-0065/2012

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B7‑0038/2012 un B7‑0029/2012, uz kuriem jāsniedz mutiska atbilde,

saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu


par kopējās zivsaimniecības politikas ieguldījumu piekrastes kopienu attīstībā (2011/2899(RSP))


Isabella Lövin, Raül Romeva i Rueda, Jean-Paul Besset Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par kopējās zivsaimniecības politikas ieguldījumu piekrastes kopienu attīstībā (2011/2899(RSP))  
B7‑0065/2012

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku(1),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu (COM(2011)0363) „Rio+20” konference: virzība uz „zaļo” ekonomiku un labāku pārvaldību”,

–   ņemot vērā Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (2008/56/EC),

–   ņemot vērā dažādus likumdošanas priekšlikumus un paziņojumus par kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformai veltīto dokumentu kopumu, ko Komisija iesniedza 2011. gada 13. jūlijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A. tā kā ir plaši atzīts, ka Eiropas zivsaimniecība ir piekrastes kopienu saimnieciskās un sociālās dzīves neatņemama daļa;

B.  tā kā saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju zivsaimniecības nozarē (zvejā, pārstrādē, akvakultūrā un ar tām saistītajās darbībās) tiek nodarbināti mazāk nekā 0,2 % no ES darbaspēka un starp dalībvalstīm ir vērojamas ievērojamas atšķirības: Beļģijā šajā nozarē ir nodarbināti 0,04 %, Grieķijā — 1,53 %, Lielbritānijā — 0,8 % no kopējā nodarbinātā darbaspēka, bet savukārt Galisijā — 3 % un dažās piekrastes kopienās — pat vēl vairāk;

C. tā kā dinamiska, ekonomiski neatkarīga, labi pārvaldīta zivsaimniecības nozare varētu arvien vairāk veicināt Eiropas sabiedrības un ekonomikas attīstību un līdz ar to tai varētu būt nozīmīga loma stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā;

D. tā kā Eiropas zivju krājumu atjaunošana ne tikai radītu jaunas darba vietas, bet ari padarītu Eiropu mazāk atkarīgu no zivju importa, kas veicinātu nodrošinātību ar pārtiku pasaules daļā, kuru veido jaunattīstības valstis;

E.  tā kā zivsaimniecības nozare ir saistīta ar darbībām, kas pilnībā ir atkarīgas no funkcionējošām ekosistēmām, un tam nepieciešami bagātīgi zivju krājumi un no vides viedokļa labā stāvoklī esošas jūras ekosistēmas, lai nodrošinātu nozares noturīgumu, kā arī zivsaimniecības produktu iegūšanu, pārstrādi un tirdzniecību ilgtermiņā;

F.  tā kā zivrūpniecībā pašreiz ir smagas problēmas, turklāt atkarībā no tā, par kādu konkrētu nozari ir runa, ir vērojams rentabilitātes trūkums, nozvejas iespēju sarukšana, nodarbinātības samazināšanās, kā arī satraucoša situācija attiecībā uz zivju krājumu daudzumu;

G. tā kā tikai dažas no šīm problēmām ir saistītas ar faktoriem, kurus zivsaimniecības nozare nevar ietekmēt vai par kuriem zivsaimniecības pārvaldība nav atbildīga, piemēram, klimata pārmaiņas, piesārņojums, tirgus konjunktūra, bet pārējās problēmas izriet no vispārējiem trūkumiem zivsaimniecības pārvaldībā, kas ir saistīti, piemēram, ar flotes lieluma ierobežošanu, zvejas iespējām utt., savukārt citas problēmas rodas pašas nozares darbības rezultātā;

H. tā kā ES parasti uz šīm problēmām mēģina reaģēt ar valsts atbalsta starpniecību, ar kuru tās viennozīmīgi nav iespējams novērst, bet kas tikai pakāpeniski situāciju saasina vēl vairāk,

1.  ir stingri pārliecināts, ka zivsaimniecība, ja to pareizi pārvaldīs, varētu lielākā mērā veicināt Eiropas sabiedrības attīstību attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku, nodarbinātību, kopienu, kas nodarbojas ar zvejniecību, dinamiskuma saglabāšanu, kā arī citos veidos;

2.  uzsver, ka par kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pašreizējās reformas galveno mērķi ir jākļūst Eiropas zivsaimniecības nozares, kā arī ar to saistīto nozaru, piemēram, pārstrādes, tirdzniecības un akvakultūras, noturīguma atjaunošanai;

3.  uzsver, ka Komisijas ietekmes novērtējumā par ierosināto jauno pamatregulu ir secināts, ka, īstenojot jebkuru no piedāvātajiem attīstības modeļiem, ievērojami uzlabotos vides, sociālais un ekonomikas noturīgums, izņemot iespēju, ja tiktu saglabāts pašreizējais stāvoklis, un ir uzsvērta reformu nepieciešamība;

4.  uzskata, ka vides, ekonomikas un sociālais noturīgums ir svarīgs KZP mērķis, bet atgriešanās pie ekonomiskas un sociālās dzīvotspējas ir atkarīga no situācijas uzlabošanās attiecībā uz zivju krājumiem un ka vides noturīgums ir nepārprotams priekšnoteikums ekonomikas un sociālajam noturīgumam;

5.  uzskata, ka ar reformu ir jāīsteno vērienīgi uzdevumi, tostarp šādi:

· skaidru, prioritāri noteiktu, novērtējamu un sasniedzamu mērķu pieņemšana, kas īstenojami saskaņā ar stingru grafiku;

· zivju krājumu atjaunošana līdz līmenim, kas pārsniedz maksimālo noturīgas ieguves apjomu;

· zvejas rīku un paņēmienu selektivitātes ievērojama uzlabošana, lai izbeigtu piesārņošanu, ko rada zivju un citu sugu milzīga daudzuma izmešana;

· atvieglotu zvejas tiesību piešķiršana tiem, kas to dara videi visnekaitīgākajā un sociāli visnoturīgākajā veidā, lai samazinātu postošo ietekmi, kuru rada noteiktas flotes un uzņēmēji;

· atbilstoša līdzsvara panākšana starp ES zvejas flošu lielumu un sastāvu un resursiem, kas ir pieejami, ievērojot zvejošanas noturīguma principu;

· lēmumu pieņemšanas decentralizācija sasniedzot vispiemērotāko līmeni, kas varētu būt gan reģionālais, gan valsts vai vietējais atkarībā no konkrētās zivsaimniecības nozares;

· minēto pasākumu īstenošana attiecībā uz zvejniecību ES teritorijā un ar ES kuģiem citos ūdeņos ;

· tādas politikas apstiprināšana akvakultūras jomā, kura nodrošinātu, ka šī nozare ir noturīga no vides viedokļa un neizraisa piesārņojumu vai citu sugu izsmelšanu, kas tiek ķertas, lai izmantotu kā barību;

· amatierzvejas iekļaušana KZP;

6.  uzskata — ja šī programma tiks pabeigta, ES zivsaimniecība visbeidzot varētu funkcionēt atbilstoši noturīguma principiem;

7.  uzskata, ka zivsaimniecības nozare tikai tādā gadījumā spēs īstenot savu potenciālu, lai veicinātu pārtikas nodrošinājumu, noturīgu nodarbinātību, sekmētu piekrastes kopienu iedzīvotāju skaita saglabāšanu un palielināšanu, kā arī inovāciju zvejas flotēs un tām pakārtotajās ražošanas nozarēs, uzlabotu zivsaimniecības pārvaldību jaunattīstības valstīs, dotu ieguldījumu zinātnes atziņās un izpratnē par jūras vidi, samazinātu nozares enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzes emisiju un saglabājot jūras vidi;

8.  uzskata, ka tas ir labākais veids, kā zivsaimniecība var veicināt stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu;

9.  sagaida, ka Komisija drīzumā publicēs priekšlikumu par Eiropas Piejūras un zivsaimniecības fondu, un uzskata, ka priekšlikuma mērķiem un pasākumiem, kurus var finansiāli atbalstīt, būtu jāveicina iepriekš minēto ieteikumu īstenošana;

10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

 

(1)

OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2012. gada 14. februārisJuridisks paziņojums