Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Argentīnas valdības dekrētu par uzņēmuma „YPF” nacionalizāciju,

–   ņemot vērā Likuma par Argentīnas suverenitāti ogļūdeņraža jomā 1. sadaļas vienīgo nodaļu, kurā deklarētas valsts sabiedriskās intereses, panākot ekonomisko neatkarību ogļūdeņraža jomā, kā arī noteikta ogļūdeņraža izmantošana, industrializācija, transportēšana un tirgošana,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas un Argentīnas Republikas 1990. gada Pamatnolīgumu par sadarbību tirdzniecības un ekonomikas jomā, kā arī Eiropas Savienības un Argentīnas darba programmu 2010.–2013. gadam,

–   ņemot vērā Starpreģionu sadarbības pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidu puslodes kopējo tirgu un tā dalībvalstīm, no otras puses,

–   ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos C. Ashton paziņojumus par Argentīnas valdības lēmumu no jauna nacionalizēt naftas uzņēmumu „YPF”,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā augstās naftas cenas Argentīnā ir kļuvušas par smagu slogu, kas apgrūtina ekonomikas atveseļošanos no vispārējās ekonomikas krīzes;

B.  tā kā uzņēmums „YPF”, neraugoties uz 16 450 miljonu dolāru neto peļņu laikposmā no 1999. līdz 2011. gadam, nav izpildījis savas saistības attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūrā un izraisījis ne tikai apgādes un patēriņa pārtraukumus, bet arī veicināji cenu pieaugumu ražošanas apjoma samazināšanās dēļ;

C. lai gan Argentīnai ir pietiekami lieli naftas resursi, lai nodrošinātu ekonomisko neatkarību enerģijas jomā, un tādēļ enerģija ir instruments, ar kura palīdzību no jauna aktivizēt ekonomiku un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus;

D. tā kā Argentīnas Republika, neraugoties uz spēju būt ekonomiski neatkarīgai, pašlaik tērē 11 000 miljardus dolāru par naftas un gāzes importu, liedzot iespēju valdībai vairāk investēt produktīvās nozarēs un sociālo vajadzību apmierināšanai;

E.  tā kā fosilā kurināmā dedzināšana ir galvenais klimata pārmaiņu iemesls un tā kā, neraugoties uz pierādīto spēju izmantot alternatīvus — tīras — enerģijas veidus, Argentīnas valdība un Spānijas valdība ir nonākušas konfliktā novecojuša, dārga un piesārņojoša enerģijas resursa dēļ;

F.  tā kā uzņēmums „YPF” īstenoja politiku, kas ir pretrunā Argentīnas vispārējām interesēm un arī valsts enerģētiskās suverenitātes principam, laikposmā no 1998. līdz 2011. gadam samazinot investīcijas, naftas ražošanas apjomu un rezerves par 8,6 miljoniem kubikmetru,

1.  atzīst valstu valdību tiesības nacionalizēt stratēģiskas ekonomikas nozares, tai skaitā enerģētikas nozari, ja būtiski atšķiras privātuzņēmuma un valsts iedzīvotāju vairākuma intereses un ja attiecīgajai nozarei ir izšķiroša nozīme svarīgāko ekonomikas politikas virzienu īstenošanā, it īpaši saistībā ar smagu ekonomikas krīzi;

2.  aicina Argentīnas valdību labāk regulēt stratēģiskas nozares, lai novērstu to, ka uzņēmumi apdraud valsts intereses un rada juridisko neskaidrību; aicina Argentīnas valdību arī nodrošināt efektīvu un pārredzamu uzņēmuma „YPF” pārvaldību Argentīnas iedzīvotāju interesēs, nevis tādu grupu interesēs, kuras norobežojas no produktīvas ekonomikas un no darbavietu izveides;

3.  aicina Spānijas valdību nejaukt sabiedriskās un privātās intereses; privātuzņēmuma „Repsol” intereses nav ne Spānijas, ne Eiropas Savienības vispārējās intereses;

4.  aicina Eiropas Komisiju sarunās par nolīgumu ar Mercosur valstīm iekļaut nosacījumus, kas nodrošina, ka stratēģisku nozaru privātā pārvaldība atbilst valsts interesēm, lai veicinātu gan juridisko noteiktību, gan ārvalstu investīcijas;

5.  apzinās, ka Argentīnas valdības iejaukšanās attiecībā uz uzņēmumu „YPF” ir atsevišķs likumīgs gadījums un ka tādēļ tam nevajadzētu radīt nekādus šķēršļus pašreizējām labajām diplomātiskajām attiecībām starp ES un Argentīnu;

6.  aicina Argentīnas Republiku minētā uzņēmuma nacionalizāciju veikt pārredzamā veidā un apspriežoties ar ieinteresētajām personām, saskaņā ar Argentīnas Vērtēšanas tiesas nolēmumu par Ekspropriācijas likuma piemērošanu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

7.  mudina Eiropas Savienību un Mercosur izveidot sadarbības mehānismus pašreizējās klimata krīzes pārvarēšanai, izstrādājot tādu enerģētikas politiku, kas būtu neatkarīga no naftas un naftas uzņēmumu interesēm, un vecināt efektīvu un pārdomātu atjaunojamās enerģijas pamatmodeli abās valstīs;

8.  mudina Argentīnas Republiku pietiekamu daļu ieņēmumu, kas tiek gūti no naftas, investēt atjaunojamās enerģijas ražošanā, lai samazinātu atkarību naftas jomā, un stingri apkarot klimata pārmaiņas saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām;

9.  aicina Eiropas Komisiju nekavēt sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar Mercosur šī viena konflikta dēļ un atgādina, ka ES būtu jāsaglabā kompromiss ar Latīņamerikas reģiona integrācijas procesu;

10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, Argentīnas valdībai un Mercosur.