REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par migrantu plūsmām Vidusjūrā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem
16.10.2013 - (2013/2827(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Juan Fernando López Aguilar, Sylvie Guillaume, Claude Moraes, Rita Borsellino S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0474/2013
B7‑0476/2013
Eiropas Parlamenta rezolūcija par migrantu plūsmām Vidusjūrā, īpašu uzmanību pievēršot traģiskajiem notikumiem pie Lampedūzas krastiem
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomē 2013. gada 7. un 8. oktobrī notikušās diskusijas par nesenajiem notikumiem Lampedūzā,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja un komisāres Cecilia Malmström 2013. gada 9. oktobra paziņojumus,
– ņemot vērā ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos 2013. gada 12. oktobra paziņojumu[1],
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) 2012. gada 24 aprīlī pieņemto rezolūciju Nr. 1872(2012) „Vidusjūrā zaudētās dzīvības — kas par to ir atbildīgs?”,
– ņemot vērā ANO īpašā referenta migrantu cilvēktiesību jautājumos iepriekšējos paziņojumus un viņa pēdējo ziņojumu par ES ārējo robežu pārvaldību un tās ietekmi uz migrantu cilvēktiesībām, kas publicēts 2013. gada 24. aprīlī,
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,
– ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regulu (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju[2],
– ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (COM(2013)0197),
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1168/2011, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām[3],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta nostāju, kas pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 10. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2013, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR)[4],
– ņemot vērā Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2013. gada 20. marta kopīgo paziņojumu „Eiropas kaimiņattiecību politika: ceļā uz ciešāku partnerību” (JOIN/2013/0004),
– ņemot vērā 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskatīšanu[5],
– ņemot vērā 2013. gada 20. maija mutisko jautājumu par brīvprātīgu un pastāvīgu shēmu pārvietošanai Savienības teritorijā,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu par tās delegācijas vizīti Lampedūzā 2011. gada novembrī,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77., 78., 79. un 80. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā 2013. gada 3. oktobra traģēdijā pie Lampedūzas krastiem gāja bojā vismaz 360 migranti un ir simtiem bez vēsts pazudušo; tā kā vēlāk, 2013. gada 11. oktobra traģēdijā pie Maltas krastiem, vēl gāja bojā vismaz 23 cilvēki;
B. tā kā saskaņā ar Starptautiskās migrācijas organizācijas datiem kopš 1993. gada jūrā bojā gājuši vismaz 20 000 cilvēku, vēlreiz pierāda to, ka ir jādara viss iespējamais briesmās nonākušo cilvēku dzīvības glābšanai un ka dalībvalstīm jāpilda savas starptautiskās saistības par glābšanu jūrā;
C. tā kā ES līmenī joprojām trūkst skaidrības par atbildības sadalījumu starp daudzajām struktūrām, kuras sniedz palīdzību grūtībās nonākušajiem kuģošanas līdzekļiem, un par to, kam ir pienākums koordinēt meklēšanas un glābšanas operācijas;
D. tā kā kontrabandisti un cilvēku tirgotāji izmanto nelegālo migrāciju un noziedzības tīkli savus upurus piespiež, vilina vai maldina, liekot doties uz Eiropu, un tā kā minētie tīkli nopietni apdraud migrantu dzīvību un rada ES nopietnas problēmas;
E. tā kā solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma princips ir noteikts LESD 80. pantā;
F. tā kā jaunās pārskatītās kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (CEAS) mērķis ir paredzēt precīzākus noteikumus un garantēt taisnīgu un pienācīgu aizsardzību tiem cilvēkiem, kuriem vajadzīga starptautiska aizsardzība;
G. tā kā ES tiesību aktos jau ir paredzēti vairāki instrumenti, piemēram, Vīzu kodekss un Šengenas robežu kodekss, kas dod iespēju izdot humanitārās vīzas;
H. tā kā būtu jāmudina dalībvalstis izmantot finansējumu, kas būs pieejams ar Patvēruma un migrācijas fonda starpniecību, un sagatavošanas darbībai pieejamos līdzekļus, lai sniegtu „atbalstu bēgļu pārvietošanai ārkārtas situācijās”, kuri cita starpā paredzēti šādiem pasākumiem — atbalstīt personas, kuras ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) birojs jau ir atzinis par bēgļiem; atbalstīt ārkārtas pasākumus, ja kā prioritāras ir noteiktas bēgļu grupas, kas cieš no bruņota uzbrukuma un kas ir ārkārtīgi neaizsargātas un atrodas dzīvībai bīstamos apstākļos, vajadzības gadījumā sniegt papildu finansiālo atbalstu UNHCR un tā sadarbības organizācijām dalībvalstīs un Eiropas Savienības līmenī,
1. uzskata, ka Lampedūzas traģēdijai ir jākļūst par patiesu pagrieziena punktu ES, un vienīgais veids, kā novērst jaunas traģēdijas, ir solidāri un atbildīgi pieņemt saskaņotu pieeju, izmantojot kopīgus instrumentus;
2. pauž bažas par to, ka aizvien lielāks skaits bēgļu riskē ar dzīvību, ceļā uz ES cenšoties šķērsot Vidusjūru ar nedrošiem kuģošanas līdzekļiem; aicina dalībvalstis veikt pasākumus, kas ļautu nodrošināt cilvēkiem iespēju drošā veidā izmantot Savienības patvēruma sistēmu, nevēršoties pie cilvēku kontrabandas organizatoriem vai noziedzīgiem tīkliem un neapdraudot savu dzīvību;
3. aicina dalībvalstis noskaidrot un plašāk izmantot visu spēkā esošos ES tiesību aktus un procedūras, kas ļauj drošībā ieceļot ES teritorijā; norāda, ka priekšroka ir dodama legālai ieceļošanai ES, nevis bīstamai nelegālai nokļūšanai, kas var būt saistīta ar cilvēku tirdzniecības risku;
4. aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt, kādi ES vīzu politikas instrumenti ir pieejami šajā reģionā, lai būtu vieglāk izmantot legālus kanālus migrācijai ES teritorijā, tādējādi palīdzot mazināt stimulus nelegālai imigrācijai ES;
5. prasa ES un dalībvalstīm uzraudzīt jauktas migrācijas plūsmas, izmantojot pieejamos Eiropas un dalībvalstu instrumentus, un nodrošināt labu koordināciju un komunikāciju, piemēram, apkopojot un analizējot attiecīgo informāciju;
6. aicina Savienību, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) un dalībvalstis nodrošināt, lai nesen pieņemtās EUROSUR regulas īstenošanas galveno prioritāšu vidū būtu palīdzība jūrā grūtībās nonākušajiem migrantiem un glābšana jūrā;
7. aicina ES uzlabot sadarbību ar trešām valstīm, jo īpaši kaimiņattiecību politikas kontekstā, cita starpā atbalstot un mudinot šīs trešās valstis pildīt savas saistības, kas izriet no starptautiskajām tiesībām, arī attiecībā uz glābšanu jūrā, bēgļu aizsardzību un pamattiesību ievērošanu;
8. uzsver, ka attiecībā uz bēgļu un migrantu uzņemšanu ir jāpanāk saskaņotāka pieeja un lielāka solidaritāte ar tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar sevišķi lielu spiedienu; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai tiktu pareizi īstenoti visi CEAS dažādo instrumentu noteikumi;
9. uzsver jo īpaši kopīgas finansiālās atbildības svarīgo nozīmi patvēruma jomā, un iesaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, izveidot ar resursiem labi nodrošinātu mehānismu spiediena samazināšanai uz dalībvalstīm, kurās absolūtā vai relatīvā izteiksmē nokļūst lielāks skaits patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju;
10. atgādina, ka ES solidaritātei jābūt roku rokā ar atbildību; atgādina dalībvalstīm, ka tām ir juridiskās saistības sniegt palīdzību migrantiem jūrā; aicina dalībvalstis, kuras nespēja pildīt savas starptautiskās saistības, turpmāk nesūtīt atpakaļ laivas ar migrantiem;
11. aicina pārējās likumdevējas iestādes, jo īpaši Padomi, steidzami pieņemt jaunus pārtveršanas noteikumus operācijām jūrā, ko koordinē Frontex, lai ES līmenī nodrošinātu efektīvus un koordinētus glābšanas pasākumus un nodrošinātu, ka šīs operācijas veic, pilnībā ievērojot attiecīgās starptautiskās cilvēktiesības, tiesību aktus un normas bēgļu jomā un jūras tiesībās paredzētās saistības;
12. aicina Savienību un dalībvalstis atcelt vai pārskatīt tiesību aktus, kuros paredzēta kriminālatbildība cilvēkiem, kas sniedz migrantiem palīdzību jūrā; prasa Komisijai nākt klajā ar priekšlikumu grozīt Padomes Direktīvu 2002/90/EK, kurā noteiktas sankcijas par nelikumīgas ieceļošanas, tranzīta un apmešanās veicināšanu[6], lai precīzi noteiktu, ka humānās palīdzības sniegšana migrantiem, kas nonākuši grūtībās jūrā, nav uzskatāma par rīcību, par kuru būtu jāparedz jebkādas sankcijas;
13. prasa Savienībai un dalībvalstīm panākt, lai kapteiņus, kas veic meklēšanas un glābšanas operācijas jūrā, neapsūdzētu izglābto cilvēku kontrabandas veicināšanā un nepiespriestu viņiem kriminālsodus;
14. prasa Savienībai un dalībvalstīm izstrādāt personības novērtēšanas un konsultēšanas mehānismus, nodrošinot taisnīgas un efektīvas patvēruma procedūras tiem, kuriem var būt vajadzīga starptautiska aizsardzība, pamatojoties uz sapratni par to, ka nokļūšana krastā nebūt nenozīmē tikai tās valsts atbildību par jautājumu izskatīšanu un risinājumiem attiecībā uz jūrā izglābtajiem cilvēkiem, kuras teritorijā tās ir nokļuvušas krastā;
15. prasa Savienībai un dalībvalstīm veikt darbu, lai izveidotu efektīvus un paredzamus mehānismus to vietu apzināšanai, kur izglābtie bēgļi un migranti var droši nokļūt krastā;
16. aicina dalībvalstis saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem un ES tiesību aktiem ievērot neizraidīšanas principu; aicina dalībvalstis nekavējoties izbeigt nepamatota un ilgstoša ieslodzījuma praksi, kas ir starptautisko un Eiropas tiesību aktu pārkāpums, un norāda, ka par migrantu aizturēšanu visos gadījumos jābūt administratīvam lēmumam, tai jābūt pienācīgi pamatotai un īslaicīgai;
17. atgādina dalībvalstīm, ka cilvēki, kas meklē starptautisku aizsardzību, būtu jānosūta uz patvēruma jautājumos kompetentajām valsts iestādēm un viņiem jānodrošina taisnīgas un efektīvas patvēruma piešķiršanas procedūras;
18. aicina dalībvalstis apsvērt iespēju vajadzības gadījumā piemērot Regulas Nr. 604/2013[7] 3. panta 2. punktu, lai uzņemtos atbildību par cilvēku patvēruma pieteikumiem, kad pastāv risks, ka šie cilvēki nevar izmantot savas tiesībās dalībvalstīs, kuras nepilda savas saistības; tāpat apliecina, ka dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja piemērot iepriekš minētās regulas 15. pantu, lai apvienotu arī citus ģimenes locekļus;
19. mudina dalībvalstis risināt steidzamās vajadzības, veicot bēgļu pārvietošanu papildus pašreizējām valstu kvotām un ļaujot ieceļot ar humanitārām vīzām; mudina dalībvalstis izmantot finanšu līdzekļus, kas joprojām ir pieejami sagatavošanas darbībai / pārvietošanas izmēģinājuma projektam;
20. prasa lielākus budžeta līdzekļus Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO) un Frontex; atgādina, ka, izstrādājot saskaņotu pieeju, izšķiroša nozīme ir šo instrumentu pienācīgam finansējumam;
21. aicina Frontex un dalībvalstis nodrošināt, ka visi robežsargi un pārējais dalībvalstu personāls, kas darbojas Eiropas robežapsardzības spēku vienībās līdztekus Frontex personālam, iziet apmācību par attiecīgajiem Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, arī saistībā ar pamattiesībām un starptautiskas aizsardzības pieejamību, un saņem norādījumus, kā atpazīt cilvēkus, kuri meklē aizsardzību, un nosūtīt viņus uz attiecīgajām vietām saskaņā ar pārskatītās Frontex regulas 5. pantu;
22. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izveidot darba grupu, kas nodarbosies ar jautājumiem saistībā ar migrantu plūsmām Vidusjūrā; uzstāj, ka tas ir uzskatāms tikai par pirmo soli, izstrādājot vērienīgāku pieeju;
23. prasa parasti izmantot holistiskāku pieeju ES politikai patvēruma, legālās migrācijas, nodarbinātības, nelegālās imigrācijas, vīzu, ārējo robežu, ārlietu un attīstības jomā, lai nodrošinātu vispusīgu pieeju savstarpēji saistītiem migrācijas jautājumiem;
24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.