Rezolūcijas priekšlikums - B7-0073/2014Rezolūcijas priekšlikums
B7-0073/2014

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2013. gada progresa ziņojumu

28.1.2014 - (2013/2883(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Richard Howitt Ārlietu komitejas vārdā


Procedūra : 2013/2883(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0073/2014
Iesniegtie teksti :
B7-0073/2014
Pieņemtie teksti :

B7‑0073/2014

Eiropas Parlamenta rezolūcija par bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2013. gada progresa ziņojumu

(2013/2883(RSP))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt šai valstij ES kandidātvalsts statusu un Eiropadomes 2012. gada 13. decembra un 2013. gada 27. un 28. jūnija secinājumus,

–       ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2003. gada 19.un 20. jūnijā Salonikos notikušās sanāksmes secinājumus attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai,

–       ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 845 (1993) un Nr. 817 (1993), kā arī ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju Nr. 47/225 un 1995. gada 13. septembra pagaidu nolīgumu,

–       ņemot vērā Starptautiskās Tiesas spriedumu par pagaidu nolīguma piemērošanu,

–       ņemot vērā Komisijas 2013. gada 16. aprīļa ziņojumu „Reformu īstenošana saistībā ar augsta līmeņa dialogu par pievienošanās procesu un labu kaimiņattiecību sekmēšana” (COM(2013)0205), tās 2013. gada progresa ziņojumu (SWD(2013)0413) un tās 2013. gada 16. oktobra paziņojumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas — 2013.–2014. gads” (COM(2013)0700),

–       ņemot vērā politisko partiju 2013. gada 1. marta savstarpējo vienošanos, Izmeklēšanas komitejas 2013. gada 26. augusta noslēguma ziņojumu un 2013. gada 16. septembra Saprašanās memorandu,

–       ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par šo valsti, kā arī 2012. gada 22. novembra rezolūciju par paplašināšanos — politikas pamatnostādnes, kritēriji un ES stratēģiskās intereses,[1],

–       ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropadome piekto gadu pēc kārtas nolēma neuzsākt pievienošanās sarunas ar šo valsti, neraugoties uz Komisijas pozitīvu ieteikumu šajā ziņā; tā kā šāda turpmāka atlikšana palielina vilšanās sajūtu valsts sabiedriskajā domā attiecībā uz strupceļu ES integrācijas procesā un rada iekšēju problēmu un spriedzes saasināšanās risku; tā kā divpusējiem jautājumiem nevajadzētu būt šķērslim pievienošanās sarunu oficiālai uzsākšanai, lai arī tie būtu jāatrisina līdz pievienošanās procesa noslēgumam;

B.     tā kā tiesiskums, plašsaziņas līdzekļu brīvība, reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības ir būtiskas ES paplašināšanās procesa daļas;

C.     tā kā divpusēji jautājumi būtu jārisina konstruktīvā gaisotnē un cik drīz vien iespējams, ņemot vērā ANO un ES principus un vērtības,

1.      atkārtoti aicina Padomi nekavējoties noteikt datumu pievienošanās sarunu sākšanai;

2.      aicina Grieķiju izmantot tās prezidentūru Eiropadomē, lai padarītu dinamiskāku šīs valsts integrācijas Eiropā procesu, tā vēlreiz apliecinot savu 2003. gada Saloniku darba kārtībā pausto apņemšanos un veidojot labvēlīgu vidi divpusējo domstarpību izšķiršanai atbilstīgi Eiropas vērtībām un principiem; aicina Grieķijas prezidentūru izmantot tās vadošās lomas pozitīvo dinamiku, lai izstrādātu jaunas iniciatīvas nolūkā pārvarēt pašreizējo strupceļu sarunās un darboties, lai rastu risinājumu;

3.      mudina šo valsti nostiprināt reformas un mainīt tādu politiku un praksi, kas joprojām varētu būt šķērslis tās nākotnei Eiropā, un nodrošināt patiesus panākumus galvenajās jomās, kuras norādītas Eiropadomes secinājumos, konkrētāk, paziņojumos par paplašināšanās un stabilizācijas un asociācijas procesu; uzskata, ka sarunu sākšana ar ES nozīmē pozitīvu soli, kas palīdzēs atrisināt pašreizējos strīdus ar šīs valsts kaimiņvalstīm, vienlaikus veicinot jaunas reformas, lai uzlabotu situāciju valstī;

4.      ņemot vērā Komisijas pozitīvo ieteikumu un tās pozitīvo vērtējumu rezultātiem, kas gūti augsta līmeņa dialogā par pievienošanos, un vienlaikus brīdinot par regresijas risku, pauž nožēlu par to, ka Eiropadome nav izvēlējusies atkārtot tās 2012. gada decembra lēmumu, kurā tā secināja, ka lielākoties piekrīt Komisijas viedoklim, paredzēja iespējamu lēmumu sākt pievienošanās sarunas nākamās prezidentūras laikā un norādīja, ka Komisijai būtu jāveic visi tam nepieciešamie priekšdarbi;

5.      uzsver, ka turpmāka pievienošanās sarunu novilcināšana šai valstij rada aizvien lielākas un neparedzamas izmaksas, kā arī ietekmē reģiona stabilitāti; aicina gan valsts valdību, gan Komisiju sagatavot kvantitatīvu analīzi par iespējamām izmaksām sociālā un ekonomiskā ziņā, kā arī ietekmi uz iekšpolitiku un reģionālo politiku un riskiem, ko izraisa tas, ka Padome nav noteikusi pievienošanās sarunu sākšanas datumu;

6.      uzsver, ka pret visām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm būtu jāizturas atbilstīgi to panākumiem;

7.      neraugoties uz ļoti svarīgajām problēmām, ar ko šī valsts saskaras, piekrīt Komisijas secinājumiem, ka tā ir sasniegusi augstu saskaņotības līmeni ar ES acquis, samērojot šo līmeni ar pievienošanās posmu, kurā šī valsts atrodas, un ka Kopenhāgenas kritēriji ir pietiekami izpildīti, lai varētu sākt pievienošanās sarunas; norāda, ka saskaņā ar ES procedūrām jaunas dalībvalstis tiek uzņemtas tikai tad, kad tās ir izpildījušas visas prasības; ir vienisprātis ar Komisiju, ka 23. un 24. sadaļas — par tiesu varu, demokrātiju un cilvēktiesībām — atvēršana veicinās sasniegumus šajos jautājumos, par kuriem dažas dalībvalstis pauž īpašas bažas;

8.      aicina Eiropadomi apstiprināt atbilstības izvērtēšanas procesa sākšanu, jo īpaši attiecībā uz 23 un 24. sadaļu; uzskata, ka atbilstības izvērtēšana veicinās reformu dinamiskumu un palīdzēs šai valstij labāk risināt jautājumus, ar ko neizbēgami saskaras visas kandidātvalstis, piemēram, tiesiskuma efektivitātes veicināšana un tiesu un valsts pārvaldes reformas, kā arī etnisko grupu kohēzijas stiprināšana;

9.      atzinīgi vērtē šīs valsts saistību izpildīšanu atbilstīgi stabilizācijas un asociācijas nolīgumam un to, ka tās tiesību akti jau ir lielā mērā saskaņoti ar acquis; aicina Padomi pieņemt Komisijas ieteikumus par pāriešanu uz nākamo posmu stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanā saskaņā ar šā nolīguma attiecīgajiem noteikumiem;

10.    uzsver, ka labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība — tostarp abpusēji pieņemams risinājums attiecībā uz jautājumu par nosaukumu, kas rasts ANO aizbildniecībā un savstarpēji apspriežoties, — ir būtisks pīlārs valsts pievienošanās ES procesā ; paturot prātā šīs valsts albāņu minoritāti un jutīgos divpusējos jautājumus ar citām kaimiņvalstīm, jo īpaši Grieķiju un Bulgāriju, atkārtoti pauž savu nostāju (kas šajā ziņā sakrīt ar Komisijas viedokli), ka divpusējie jautājumi pievienošanās sarunās ir jārisina pēc iespējas agrāk — vēlams, pirms pievienošanās sarunu sākšanas — konstruktīvā un draudzīgā kaimiņattiecību gaisotnē ar intensīva un atklāta dialoga palīdzību, ņemot vērā kopējo nākotni Eiropā; atgādina, ka būtu jāizvairās no tādiem žestiem, strīdīgām darbībām un paziņojumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt labas kaimiņattiecības; prasa panākt konkrētākus rezultātus sadarbības ziņā, lai izveidotu labas kaimiņattiecības starp trijām pusēm (Atēnām, Sofiju un Skopji);

11.    apstiprina Komisijas konstatējumu — ja Eiropadome arī turpmāk nerīkosies, lai panāktu šīs valsts pievienošanos ES, tas apdraudēs ES paplašināšanās procesa uzticamību; piebilst, ka tas arī kaitē apstākļiem, kas vajadzīgi ar ES saistītu reformu pasākumu atbalstam; norāda, ka pievienošanās process pats par sevi stimulē reformu pabeigšanu;

12.    uzskata — tas, ka abas puses nav radušas abpusēji pieņemamu, godīgu un taisnīgu risinājumu teju 20 gadus ilgajam strīdam par nosaukumu, arī liek apšaubīt sistēmas uzticamību saistībā ar šā mērķa sasniegšanu, ko ir sevišķi jācenšas panākt; norāda, ka šāda situācija pastāv, neraugoties uz ANO vidutāja labākajiem centieniem un patiesu abu pušu politisko gribu rast risinājumu; tomēr vēlreiz pauž viedokli, ka divpusējie jautājumi nebūtu jāizmanto, lai kavētu pievienošanās ES procesu;

13.    aicina Grieķiju tās ES prezidentūras laikā, ievērojot Komisijas, Padomes, Parlamenta un pašas valsts intereses, nekavējoties radīt jaunu politisku impulsu, patiesi un godīgi cenšoties rast savstarpēji pieņemamu risinājumu jautājumam par nosaukumu; norāda uz Starptautiskās Tiesas 2011. gada 5. decembra spriedumu par 1995. gada 13. septembra pagaidu nolīguma piemērošanu; uzskata, ka šīs valsts vadībai un ES būtu neatlaidīgi jāskaidro sabiedrībai ieguvumi, ko sniedz risinājums, ja par tādu ir panākta vienošanās pirms referenduma par šo jautājumu; atzinīgi vērtē Grieķijas ārlietu ministra Evangelos Venizelos un Francijas ārlietu ministra Laurent Fabius tikšanos un sarunas par šo valsti cerībā, ka tās nozīmē, ka ir gaidāmi turpmāki lielāki panākumi attiecībā uz iespējamu risinājumu jautājumam par nosaukumu;

14.    atzinīgi vērtē to, ka deviņu mēnešu laikā piecas reizes pozitīvā gaisotnē ir tikušās šīs valsts un Bulgārijas darba grupas; uzskata, ka dziļi izjustie vēstures, sabiedrības un citi abām valstīm kopīgie jautājumi vislabāk ir risināmi sarunās šādā gaisotnē, tostarp sadarbojoties ar plašsaziņas līdzekļiem, tiesību sistēmu un citām iestādēm; aicina veikt būtiskus pasākumus, lai savlaicīgi noslēgtu divpusēju nolīgumu kā šajā ziņā piemērotu sistēmu;

15.    atkārtoti pauž bažas par vēstures argumentu pārmērīgu izmantošanu pašreizējās debatēs ar kaimiņvalstīm un vēlreiz aicina nodrošināt pozitīvu virzību uz tādu vēsturisku notikumu svinēšanu un personu godināšanu, kas šai valstij ir kopīgas ar tās ES kaimiņvalstīm, jo tas veicinātu labāku vēstures izpratni un labas kaimiņattiecības; mudina tiekties dibināt kopīgas ekspertu komitejas vēstures un izglītības jomā, lai sniegtu ieguldījumu objektīvā vēstures interpretācijā, stiprinātu akadēmisko aprindu sadarbību un veicinātu jauniešu pozitīvu attieksmi pret kaimiņvalstīm; prasa iestādēm ieviest tādus izglītojošus materiālus, kuros vēsture netiek ideoloģiski interpretēta un kuru mērķis ir savstarpējās sapratnes uzlabošana;

16.    uzteic valsti par tās konstruktīvās lomas un pozitīvā ieguldījuma saglabāšanu attiecībā uz reģionālo sadarbību un atzinīgi vērtē tās aktīvo līdzdalību reģionālajās iniciatīvās, piemēram, Viduseiropas iniciatīvā (CEI) un Reģionālajā iniciatīvā migrācijas, patvēruma un bēgļu jautājumos (MARRI); apsveic valsti par tās sekmīgi aizvadīto Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesa (DAESP) vadības periodu no 2012. gada jūnija līdz 2013. gada jūnijam un šajā sakarībā atzinīgi vērtē pilnīgas iekļaušanas veicināšanu kā vērtīgu ieguldījumu reģionālās sadarbības turpmākā stiprināšanā;

17.    aicina Komisiju un Padomi iekļaut šo valsti jaunajā Dienvidaustrumeiropas makroreģionālās sadarbības tīklā, proti, Adrijas jūras un Jonijas jūras makroreģionālajā stratēģijā un starpvalstu programmā;

18.    uzstāj — lai šī valsts atgūtu Eiroatlantijas izredzes, obligāti ir gan pilnībā jāīsteno pēc 2012. gada 24. decembra notikumiem izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieteikumi, gan visām pusēm jāievēro Saprašanās memorands; pauž lepnumu par paplašināšanās komisāra un paša Parlamenta lomu, palīdzot vienoties par 1. marta nolīgumu, taču atzīst, ka par konstruktīva savstarpēja dialoga un sadarbības izveidi, kā arī par boikota neizmantošanu, lai padarītu iespējamu pilnīgu un neatkarīgu likumdevēja īstenotu valdības uzraudzību un Eiropas demokrātisko normu ievērošanu, ir atbildīgas politiskās partijas pašas; uzsver — ir svarīgi, lai gan valdība, gan politiskās partijas tiektos uzlabot attiecības politiskās stabilitātes saglabāšanas nolūkā;

19.    atzinīgi vērtē EDSO/DICB vēlēšanu novērošanas misiju secinājumus, ka pašvaldību vēlēšanas pavasarī tika efektīvi organizētas; piekrīt izteiktajām bažām par to, ka noteikumu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos nav bijis līdzsvaros, par valsts un partiju darbību skaidru nenodalīšanu saistībā ar administratīvo resursu izmantošanu un par pārkāpumiem, par kuriem ziņots attiecībā uz Puštekā (Albānijā) dzīvojošo vēlētāju reģistrāciju ; atbalsta valdības apņemšanos pilnībā ievērot EDSO/DICB ieteikumus vēlēšanu reformai; uzsver, ka ir jāpastiprina centieni palielināt finansēšanas pārredzamību un politisko partiju pārskatatbildību; mudina rīkoties, lai novērstu neskaidrību par to, kas ir valsts un kas — partiju darbības vēlēšanu kampaņu laikā, un panākt partiju vienošanos par vēlētāju reģistra revīziju;

20.    uzsver, ka ir jānodrošina valsts pārvaldes profesionālisms un neatkarība, uzlabojot visu līmeņu politiku; uzskata — ir svarīgi, lai jaunajā tiesiskajā regulējumā būtu iekļauti pārredzamības, nopelnu un taisnīgas pārstāvības pamatprincipi; aicina valdību turpināt darbu pie šajā ziņā nepieciešamajām reformām, kā arī publiska sektora izdevumu un publiskā iepirkuma jomās, jo tas labvēlīgi ietekmēs pārvaldības kvalitāti;

21.    mudina pastiprināt demokrātiju, piemērojot turpmākus izšķirīgus pasākumus virzībā uz budžeta decentralizāciju, un pauž nožēlu par budžeta samazinājumu pēdējā gada laikā, taču ar nepacietību gaida pārskata ziņojumu par stāvokli attiecībā uz decentralizāciju un ziņu, ka ir palielināta ienākumu daļa pašvaldību pamatbudžetā, piemērojot papildu darbības, lai stiprinātu cieņu pret vietējām pašpārvaldēm, jo īpaši gadījumos, kad vietēja līmeņa vadību veic partijas, kas nav pie varas valsts mērogā;

22.    atzinīgi vērtē citu reģiona valstu sasniegumus ES integrācijas procesā, tomēr pauž bažas, ka turpmāka vilcināšanās sākt pievienošanās sarunas varētu izraisīt nepamatotas reģionālas atšķirības, kas varētu papildus apdraudēt labas etnisko grupu attiecības un likt visiem šīs valsts iedzīvotājiem justies kā atstātiem novārtā; nosoda jebkādu ultranacionālismu visās valstīs; aicina īstenot diskriminācijas novēršanas politiku un veidot iecietīgu sabiedrību, neatkarīgi no reliģiskās piederības, tautības vai valodas;

23.    atbalsta Komisijas prasību pabeigt Ohridas pamatnolīguma pārskatīšanu un uzsākt attiecīgo ieteikumu īstenošanu;

24.    norāda, ka politiskā dialoga pastiprināšana ar šīs valsts albāņu tautības iedzīvotājiem ir uzskatāma par nozīmīgu ieguldījumu reģionālajā stabilitātē un sadarbībā;

25.    mudina valdību, plašsaziņas līdzekļus, akadēmiskās aprindas, pilsonisko sabiedrību un visas ieinteresētās personas sniegt skaidrus signālus sabiedrībai par to, ka diskriminācija, kuras pamatā ir nacionālā identitāte, valstī nav pieļaujama, tostarp attiecībā uz tiesu sistēmu, plašsaziņas līdzekļiem, nodarbinātību un sociālajām iespējām; uzsver šādas rīcības nozīmīgumu saistībā ar dažādo etnisko kopienu integrāciju, valsts stabilitāti un integrāciju Eiropā;

26.    pauž nožēlu, ka vēl nav gūti lielāki panākumi attiecībā uz integratīvu izglītību un ka nav piešķirti līdzekļi integratīvās izglītības stratēģijas īstenošanai; pauž bažas par to, ka samazinājies tādu jauniešu skaits, kuri pārvalda citu valsts iedzīvotāju dzimto valodu; mudina rīkoties šajā jautājumā, lai novērstu skolas vecuma bērnu nošķirtību un iespējamās nesaskaņas etnisku iemeslu dēļ; vienlaikus uzsver, ka ir svarīgi veicināt iekļaujošu bilingvālu izglītību pēc izvēles principa; joprojām pauž bažas par romu tautības skolēnu nošķirtību skolās;

27.    uzskata, ka šķēršļus tautskaites turpināšanai saskaņā ar labākajiem demokrātijas standartiem varētu daļēji novērst, izveidojot civilstāvokļa aktu reģistru kā pagaidu risinājumu;

28.    pauž nožēlu par šīs valsts reputācijas pasliktināšanos attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību; piekrīt Komisijas bažām, ka vārda brīvības aizsardzība ar daudzveidīgiem un plurālistiskiem plašsaziņas līdzekļiem, kas ir brīvi no politiskas iejaukšanās, joprojām ir būtiski svarīgs šīs valsts uzdevums; šajā saistībā norāda, ka plašsaziņas līdzekļu plurālisma trūkums daļēji ir valdības reklamēšanās rezultāts; uzsver, ka ir jānodrošina sabiedriskās raidorganizācijas neatkarība un ilgtspēja, mudinot iestādes ar plašsaziņas līdzekļu tiesību aktu pieņemt garantijas attiecībā uz šo jautājumu; uzskata, ka būtu jāveic turpmākas apspriešanās un sarunas par pašreizējo plašsaziņas līdzekļu tiesību aktu, lai par šādām svarīgām reformām vienotos tikai tad, ja valsts žurnālistu aprindas to plaši atbalstītu; norāda, ka ir jāvelta lielākas pūles, lai atjaunotu un nostiprinātu uzticību starp valdību un plašsaziņas līdzekļiem; atbalsta valsts Plašsaziņas līdzekļu institūta iniciatīvu ar ES atbalstu publicēt „balto grāmatu” par pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu attiecību stiprināšanu; uzsver, ka ir jāpieliek lielākas pūles, lai aizsargātu plašsaziņas līdzekļu darbinieku tiesības un neatkarību; uzsver, ka ir jānodrošina pārredzamība attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem;

29.    uzsver valdības un žurnālistu asociācijas apaļā galda sanāksmes agrākos panākumus, kurus veicināja EDSO Plašsaziņas līdzekļu brīvības komitejas pārstāvja īpašās zināšanas, un uzskata, ka apaļā galda sanāksmes atkārtota sasaukšana un tās ceļveža virzībā uz vārda brīvību īstenošana, kā arī pienācīgas darba vides nodrošināšana žurnālistiem joprojām veido galveno mehānismu nepieciešamo panākumu gūšanai; atzīst, ka pilnīga vārda brīvība var tikt sasniegta tikai tādā sabiedrībā, kurā tiek atzītas sabiedrības tiesības saņemt informāciju un kurā ir sabiedriska telpa, kas pieļauj jēgpilnu sabiedrisku diskusiju;

30.    tomēr uzskata, ka nesenā lieta par ieslodzīto žurnālistu Tomislav Kezarovski un citas lietas (par kuru atrisinājumiem būtu jālemj neatkarīgai tiesu iestādei, kas darbotos saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju) rada bažas par iespējamu selektīva tiesiskuma īstenošanu valstī, un visām attiecīgajām iestādēm būtu jāveic efektīvi pasākumi, lai to novērstu;

31.    ņem vērā jauno tiesību aktu par lustrāciju, taču norāda arī uz Venēcijas komisijas un Helsinku komitejas paustajām bažām par tā atbilstību konstitūcijai un iespējamo ļaunprātīgu izmantošanu;

32.    mudina iestādes atgūt Dienvidslāvijas slepeno dienestu datus no Serbijas un ietvert lustrācijas procesā slepeno un pretizlūkošanas dienestu darbiniekus; mudina stiprināt Datu pārbaudes komisijas pilnvaras, pastāvīgi nosūtot visus vajadzīgos slepeno un pretizlūkošanas dienestu dokumentus uz šīs komitejas telpām;

33.    atkārto iepriekšējās rezolūcijās paustos ieteikumus attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu; mudina valdību atzīt pilsoniskās sabiedrības nozīmīgo lomu un tās pievienoto vērtību politiskajās debatēs un aicina valdību aktīvi iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) politikas izstrādes dialogā; uzsver, ka PSO var būt būtiska nozīme, lai padarītu integrācijas procesu ES pārredzamāku, atbildīgāku un iekļaujošāku; ierosina, ka būtu jāpiedāvā palīdzība pilsoniskās sabiedrības sektoram, lai atbalstītu tā iniciatīvas; atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības līdzdalību Tieslietu ministrijas izveidotajā 23. sadaļas darba grupā un mudina visas ministrijas sekot šim piemēram; mudina labvēlīgi izskatīt priekšlikumu par PSO atlasi dalībai visās darba grupās saskaņā ar valsts acquis programmu;

34.    izsaka nožēlu par nelielajiem valdības un pilsoniskās sabiedrības sadarbības otrās stratēģijas panākumiem un pauž bažas par būtisko aizkavēšanos minētās stratēģijas un tās rīcības plāna īstenošanā; ir norūpējies par apņēmības trūkumu šajā ziņā un to, ka budžeta atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai nav pārredzams; uzskata, ka atvērtas pārvaldības partnerība, kurai šī valsts ir pievienojusies, var nodrošināt atbilstīgu pamatu situācijas uzlabošanai; atzinīgi vērtē un atbalsta rādītāju izmantošanu pilsoniskās sabiedrības līdzdalības novērtēšanai, kā izklāstīts Komisijas 2012. gada 12. septembra paziņojumā par demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumiem (COM(2012)0492);

35.    atkārtoti aicina Komisiju un šīs valsts valdību vienoties, ka nākamajā plānošanas periodā no pirmspievienošanās palīdzības instrumenta ir jāpiešķir minimālā kvota, lai nodrošinātu maksājumus 15 % apmērā nevalstiskajiem dalībniekiem, un garantēt, ka tehnisko palīdzību pilsoniskās sabiedrības organizācijām pārvalda pilsoniskā sabiedrība pati; prasa arī turpmāk otro pirmspievienošanās palīdzības instrumentu izmantot, lai atbalstītu centienus saskaņā ar noteikto mērķi mobilizēt 9 % no pašas valsts budžeta un tos iedalīt decentralizētām reģionālām un vietējām varas iestādēm;

36.    izsaka atzinību valstij par iepriekš veiktajām reformām, ar kurām panākta valsts tiesiskā regulējuma atbilstība starptautiskajiem standartiem; mudina valsti uzlabot Tiesu padomes pārredzamību, lai pēc iespējas mazinātu priekšstatu, ka padomes darbība tiek ietekmēta un ka uz to izdara spiedienu; aicina Komisiju nākamajos progresa ziņojumos izskatīt un analizēt to, kā tiek ievēroti ar šo valsti saistītie Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi;

37.    atzinīgi vērtē darbības ar mērķi uzlabot tiesu sistēmas profesionalitāti, neatkarību un efektivitāti, proti, tiesnešu un prokuroru kandidātu izraudzīšanos no Tiesnešu un prokuroru akadēmijas absolventiem, kā arī to, ka 2013. gada pirmajā pusgadā saglabājās pozitīvs koeficients attiecībā uz lietu pabeigšanu tiesās un uzkrāto lietu skaita turpmāku samazināšanu; aicina unificēt tiesu praksi, lai nodrošinātu paredzamu tiesisko sistēmu un sabiedrības uzticēšanos;

38.    īpaši aicina budžeta, materiālu un cilvēkresursu ziņā stiprināt Valsts korupcijas novēršanas komisiju, Iekšlietu ministrijas Pretkorupcijas nodaļu, Galvenā valsts prokurora biroju cīņai pret organizēto noziedzību un korupciju un Valsts revīzijas biroju; turklāt uzsver, ka uzmanība galvenokārt jāpievērš lietām par augsta līmeņa korupciju un vairāk jāizmanto rīkojumi līdzekļu aizturēšanai un konfiskācijai, un mudina turpināt centienus izveidot uzskaiti par notiesāšanu nozīmīgās lietās; aicina neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un plašsaziņas līdzekļus atmaskot korupciju un cīnīties par neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu un tiesas prāvām; atzinīgi vērtē Valsts korupcijas novēršanas komisijas pastāvīgos centienus ar ANO Attīstības programmas atbalstu stiprināt korupcijas apkarošanas preventīvo aspektu, izmēģinājuma kārtā ieviešot visaptverošas ētikas sistēmas deviņās pašvaldībās; atbalsta valsts iestāžu nodomu pabeigt grozījumus tiesību aktā par korupcijas novēršanu, piemērot ētikas sistēmas koncepciju visas valsts mērogā un nodrošināt sistemātisku institucionālo aizsardzību ziņotājiem;

39.    norāda, ka joprojām tiek veikti pasākumi, lai izveidotu valsts izlūkošanas datu bāzi, un mudina valsts iestādes pastiprināt centienus šajā saistībā un pēc iespējas drīzāk izveidot valsts koordinācijas centru cīņai pret organizēto noziedzību, lai nodrošinātu pilnīgu atbalstu cīņai pret organizēto noziedzību, korupciju, krāpšanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un citiem smagiem nodarījumiem, tostarp noziedzīgiem pārrobežu nodarījumiem;

40.    pauž bažas par plaši izplatīto un ilgstošo pirmstiesas apcietinājuma izmantošanu un apstākļiem, kādos atrodas aizturētie; norāda, ka ir bijuši gadījumi, kad demonstrācijās piemērots nesamērīgs policijas spēks; aicina, lai sabiedriskās kārtības saglabāšanas centieni būtu samērīgi un tiktu ievērotas tiesības brīvi pulcēties;

41.    atzinīgi vērtē jauno tiesību aktu par bērnu tiesību aizsardzību un aicina piešķirt pietiekamu finansējumu tā īstenošanai; joprojām pauž nožēlu par to, ka nepilngadīgo aizturēšanas centros netiek sniegti veselības aprūpes un izglītības pakalpojumi;

42.    atzinīgi vērtē to, ka samazinās institucionālā aprūpē esošu bērnu skaits, tomēr saglabā bažas par to, ka iestādēs joprojām atrodas liels skaits bērnu ar invaliditāti; aicina veikt turpmākas bērnu aizsardzības sistēmas reformas un stiprināt sociālā darba centru iespējas, lai atbalstītu nelabvēlīgas ģimenes;

43.    atzinīgi vērtē Valsts jaunatnes padomes izveidošanu un centienus nodrošināt, lai tā būtu plaši pārstāvēta un politiski neatkarīga un varētu kā pilntiesīga locekle piedalīties Eiropas Jaunatnes forumā; aicina valsts Jaunatnes un sporta aģentūru to pilnībā atbalstīt un iesaistīties tās darbībās;

44.    mudina valdību piešķirt pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus Aizsardzības pret diskrimināciju komisijai un Vienlīdzīgu iespēju departamenta Diskriminācijas novēršanas nodaļai; aicina veikt pasākumus, lai palielinātu informētību par līdztiesību un diskriminācijas aizliegumu;

45.    pauž atzinību par lesbiešu, homoseksuāļu, biseksuāļu, transpersonu un starpdzimuma personu (LGBTI) centra atkārtotu atvēršanu Skopjē pēc tam, kad pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir notikuši pieci atsevišķi uzbrukumi minētajam centram; atzinīgi vērtē valsts Diskriminācijas novēršanas komisijas secinājumus, nosodot homofobiju mācību grāmatās, un aicina šos secinājumus piemērot plašāk; jo īpaši prasa aizliegt diskrimināciju darbvietās seksuālās orientācijas dēļ; pauž nožēlu par to, ka tiesību akts par diskriminācijas novēršanu joprojām neatbilst ES acquis; atkārtoti aicina šo tiesību aktu grozīt, lai tas pilnībā atbilstu acquis; nosoda visu vardarbību pret LGBTI kopienu un aicina visus vadošos politiķus un plašākas sabiedrības līderus rīkoties tāpat; prasa saukt pie atbildības šādā vardarbībā vainīgos; atgādina valdībai un politiskajām partijām, ka tās ir atbildīgas par iekļaušanas un iecietības kultūras izveidi;

46.    mudina iestādes sistemātiski apkopot datus par izstumtām un marginalizētām grupām, tostarp ielu bērniem, romu bērniem un personām ar invaliditāti; pauž nožēlu, ka netiek vākti dati par naida noziegumiem; joprojām pauž bažas par romu bērnu skaitu skolās, kurās mācās bērni ar īpašām vajadzībām, tomēr atzinīgi novērtē valdības stipendiju sistēmu, kas paredzēta, lai romu bērniem dotu iespēju iegūt vidējo izglītību;

47.    joprojām pauž bažas par romu pastāvīgo diskrimināciju; šajā saistībā uzsver, ka romu sievietes cieš no divkāršas diskriminācijas dzimuma un etniskās piederības dēļ un šī diskriminācija lielākoties ir cieši saistīta ar nabadzību; pauž satraukumu, ka šī jau sen atzītā divkāršā diskriminācija ir plaši izplatīta, ikdienišķa un aizvien vairāk novērojama parādība; aicina iestādes mainīt šo modeli un neatlaidīgi mudina proaktīvi īstenot romu iekļaušanas stratēģiju un rīkoties, lai nodrošinātu romu piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai, nodarbinātībai, mājokļiem un sociālai labklājībai;

48.    neatlaidīgi mudina valdību atrisināt problēmu saistībā ar romu tautības iedzīvotājiem, kuriem nav personas dokumentu;

49.    aicina valdību pastiprināt centienus, lai uzlabotu situāciju, kādā atrodas romu un aškalu bēgļi no Kosovas;

50.    atzinīgi vērtē sieviešu dzimuma pašvaldību vadītāju skaita pieaugumu valstī — no kopskaitā 81 pašvaldības vadītāja četras vadītājas ir sievietes (iepriekš neviena) — un sieviešu skaitu parlamentā, kas atbilst dzimumu kvotai; tomēr pauž bažas par noturīgo tendenci, ka sievietes brīvprātīgi atsakās no līdzdalības politisku lēmumu pieņemšanā; atzinīgi vērtē grozījumus darba likumā, lai nodrošinātu labāku juridisko aizsardzību sievietēm grūtniecēm un jaunajām māmiņām, taču pauž satraukumu par augsto bezdarba līmeni sieviešu vidū; atzinīgi vērtē dzimumu līdztiesības stratēģijas pieņemšanu, tomēr norāda, ka valsts dzimumu līdztiesības mehānismi joprojām nedarbojas pienācīgi, un aicina valdību uzlabot šo mehānismu darbību un palielināt to cilvēkresursus un piešķirto finansējumu; aicina iestādes nodrošināt dzimuma aspekta iekļaušanu visās politikas jomās un vairāk atbalstīt izpratnes palielināšanu par dzimumu līdztiesību un attiecīgas iniciatīvas; pauž nožēlu par to, ka parlaments nozīmīgus grozījumus tiesību aktā par grūtniecības pārtraukšanu pieņēma saīsinātā procedūrā un nerīkojot plašākas debates sabiedrībā;

51.    uzteic valdību par makroekonomikas stabilitātes saglabāšanu un pauž atzinību par atgūto izaugsmi; tomēr norāda, ka ienākumu konverģence noritējusi lēni, un pievienojas bažām par to, vai līdz 2016. gadam tiks sasniegts budžeta deficīta mērķis 2,6 % apjomā, un par to, kā tiks konsolidētas valsts finanses; iesaka Komisijai piešķirt valstij „funkcionējošas tirgus ekonomikas statusu”; aicina valdību rīkoties saskaņā ar Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīguma un PTO principiem attiecībā uz ārējās tirdzniecības noteikumiem;

52.    atzinīgi vērtē to, ka 2013. gada pirmajā ceturksnī IKP pieaudzis par 2,9 % reālā izteiksmē salīdzinājumā ar 2012. gada pirmo ceturksni; ņem vērā pozitīvās tendences darba tirgū — nodarbināto skaits 2013. gada pirmajā ceturksnī ir par 3,9 % lielāks nekā attiecīgajā ceturksnī 2012.gadā, un bezdarba līmenis gadā ir samazinājies par 4,2 %; pauž atzinību par valsts ieņemto vietu Pasaules Bankas ziņojumā par uzņēmējdarbības veikšanu, tai ierindojoties starp tām pirmajām desmit valstīm pasaulē, kurām raksturīgs lielākais progress attiecībā uz uzņēmējdarbības un regulatīvo vidi;

53.    atzinīgi vērtē Komisijas ieceri uzsākt īpašas sarunas ar šo valsti un citām reģiona valstīm par nodarbinātības un sociālo politiku; atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu modernizētus darba tiesību aktus, kas pilnībā atbilstu Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) konvencijām; uzsver, ka valsts ir ratificējusi astoņas galvenās ILO darba tiesību konvencijas; aicina stiprināt sociālo partneru veiktspēju un garantēt darba un arodbiedrību tiesības; pievienojas bažām par to, ka augstais bezdarba līmenis, jo īpaši neaizsargātāko grupu vidū, piemēram, jauniešu un sieviešu vidū, joprojām ir viens no neatliekamākajiem valdības uzdevumiem, un prasa pastiprināti rīkoties, lai apkarotu nabadzību, jauniešu augsto bezdarba līmeni un diskrimināciju;

54.    pauž nožēlu par to, ka valstij vēl nav visaptverošas klimata politikas, lai gan tā atbalsta ES nostāju starptautiskā mērogā; sagaida, ka valdība pieņems nepieciešamos pasākumus, lai stiprinātu administratīvās spējas tiesību aktu īstenošanai klimata pārmaiņu jomā;

55.    norāda, ka ir nepieciešami būtiski centieni vides jomā, jo īpaši attiecībā uz ūdens kvalitāti, dabas aizsardzību, savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzību, rūpniecisko piesārņojumu un riska pārvaldību; atbalsta centienus īstenot tiesību aktus šajās jomās; uzsver — nav iespējams gūt būtiskus panākumus, ja pietiekami nepastiprina administratīvās spējas; aicina valdību veikt pasākumus, kas vajadzīgi šajā sakarībā;

56.    mudina valdību turpināt sadarbību ar ES enerģētikas nozarē Enerģētikas kopienas ietvaros;

57.    norāda, ka atjaunojamo energoresursu jomā netiek pietiekami izmantots valsts potenciāls, kam par iemeslu daļēji ir apgrūtinošas administratīvas procedūras un elektrības cena; šajā saistībā aicina valsts iestādes pastiprināt centienus minētajā jomā, lai izpildītu Enerģētikas kopienas noteikto pienākumu līdz 2014. gada sākumam pilnībā ieviest Atjaunojamo energoresursu direktīvu;

58.    atkārtoti pauž savu atbalstu vīzu atcelšanas režīmam Rietumbalkānu valstīm, jo tas ir svarīgs pīlārs to Eiropas integrācijas procesā; aicina ES dalībvalstis saīsināt patvēruma procedūras Rietumbalkānu valstu pilsoņiem, kas izmanto bezvīzu režīmu ceļošanai Šengenas zonā, jo tas būtu efektīvs līdzeklis, lai samazinātu nepamatotu patvēruma pieteikumu skaitu, vienlaikus joprojām nodrošinot pieteikumu iesniedzējiem tiesības iepazīstināt ar savu gadījumu pilnā intervijā; turklāt atzinīgi vērtē jaunās koalīcijas valdības Vācijā nodomus saistībā ar valsts patvēruma tiesību aktiem, kā tos var lasīt koalīcijas vienošanās tekstā;

59.    atkārtoti norāda, ka ir jāsaglabā pienācīgs līdzsvars starp likumīgiem pasākumiem nelikumīgas migrācijas apkarošanai un centieniem izvairīties no etnisko profilu izstrādes vai citām darbībām, kas var būt diskriminējošas attiecībā uz tiesībām brīvi pārvietoties; uzteic reģionālo sadarbību migrācijas un bēgļu jautājumos; stingri uzstāj, ka ir jāsaglabā pašreizējais atvieglotais vīzu režīms starp šo valsti un ES; uzskata, ka šī valsts būtu jāatzīst par „drošas izcelsmes valsti”, lai varētu paātrināt pieteikumu apstrādes procedūras; aicina valdību saglabāt pašreizējo atviegloto vīzu režīmu ar kaimiņvalstīm un pastiprināt centienus, lai uzlabotu minoritāšu sociālo un ekonomisko stāvokli un novērstu jebkādu diskrimināciju vai nelabvēlīgus pasākumus, piemēram, ceļošanas ierobežojumus attiecībā uz cilvēkiem, kuru pieprasījumus pēc patvēruma ES ir noraidījusi;

60.    ņem vērā, ka valdība pieliek pūles, lai atjaunotu vietējo ceļu infrastruktūru valstī ar mērķi attīstīt alternatīvo tūrismu un uzlabot iedzīvotāju dzīvi; šajā sakarībā mudina valsti īstenot dinamiskāku pieeju reģionālās attīstības projektos saskaņā ar pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, kas palielinās pārrobežu sadarbības apjomu un uzlabos saikni starp reģiona valstīm, kā arī piedalīties tādas mūsdienīgas un ekoloģiski efektīvas dzelzceļa sistēmas izveidē, kura savienotu Dienvidaustrumeiropu ar pārējo kontinentu; aicina turpināt saskaņot transporta politiku un pieskaņot šo politiku acquis;

61.    ņem vērā šīs valsts un Bulgārijas transporta ministru tikšanos 2013. gada 28. novembrī Sofijā un pauž cerību, ka tikšanās laikā apstiprinātā apņemšanās pabeigt dzelzceļa savienojumu starp abām valstīm tiks tuvākajā laikā īstenota, jo tas reģionam pavērtu jaunas iespējas ekonomiskā ziņā;

62.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī šīs valsts valdībai un parlamentam.