Rezolūcijas priekšlikums - B8-0362/2018Rezolūcijas priekšlikums
B8-0362/2018
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par autonomo ieroču sistēmām

5.9.2018 - (2018/2752(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Ana Gomes, Arne Lietz, Clare Moody, Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0308/2018

Procedūra : 2018/2752(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0362/2018
Iesniegtie teksti :
B8-0362/2018
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B8-0362/2018

Eiropas Parlamenta rezolūcija par autonomo ieroču sistēmām

(2018/2752(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļas 21. pantu un jo īpaši 21. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

–  ņemot vērā Martens klauzulu, kas iekļauta Ženēvas konvencijām pievienotajā 1. papildprotokolā (1977),

–  ņemot vērā ANO 2018. gada Atbruņošanās programmas IV daļu “Mūsu kopīgās nākotnes nodrošināšana”[1],

–  ņemot vērā tā 2018. gada 3. jūlija normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu[2], tā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par 2016. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā[3] un tā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu[4],

–  ņemot vērā tā 2018. gada 5. jūlija ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 73. sesiju[5],

–  ņemot vērā tā 2017. gada 16. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku[6],

–  ņemot vērā tā 2013. gada pētījumu „Karadarbībā izmantojamo bezpilota lidaparātu un autonomu robotu ietekme uz cilvēktiesībām” un tā 2017. gada pētījumu „Virzībā uz ES kopējo nostāju attiecībā uz bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu”,

–  ņemot vērā ES paziņojumus par letālu autonomo ieroču sistēmām (LAWS) Parasto ieroču konvencijas pušu valdību ekspertu grupas sanāksmēs, kas notika Ženēvā 2018. gada 9.-13. aprīlī[7] un 27.-31. augustā[8] un šo sanāksmju diskusiju apkopojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu par mākslīgo intelektu[9], kurā aicināts aizliegt autonomos ieročus,

–  ņemot vērā 2015. gada 28. jūlija atklāto vēstuli par mākslīgo intelektu[10], kuru parakstījuši vairāk nekā 3900 pētnieki mākslīgā intelekta un robotikas jomā un kurā aicināts aizliegt uzbrukumiem izmantojamus autonomus ieročus, kas var darboties bez jēgpilnas cilvēka kontroles, 2017. gada 21. augusta atklāto vēstuli[11], kuru parakstījuši 116 robotikas un mākslīgā intelekta uzņēmumu dibinātāji no 26 valstīm un kurā aicināts novērst bruņošanās sacensību letālu autonomo ieroču sistēmu jomā, un Apņemšanās dokumentu letālu autonomo ieroču jomā, ko parakstījušas 240 organizācijas un 3049 privātpersonas, kuras paudušas apņemšanos nekad nepiedalīties letālu autonomo ieroču izstrādē, ražošanā, tirdzniecībā vai izmantošanā, kā arī neatbalstīt to[12],

–  ņemot vērā Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas paziņojumus un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, piemēram, kampaņu slepkavu robotu apturēšanai (Campaign to Stop Killer Robots), kurā pārstāvētas 70 organizācijas no 30 valstīm, tostarp tādas organizācijas kā „Human Rights Watch”, „Article36” un „Amnesty International”,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES politikas un rīcības pamatā ir cilvēktiesību principi un cilvēka cieņas ievērošana, ANO Statūtu un starptautisko tiesību principi; tā kā šie principi būtu jāpiemēro, lai saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību;

B.  tā kā jaunās tehnoloģijas, uz kurām neattiecas starptautisko tiesību akti, būtu jāvērtē saskaņā ar humānisma un sabiedrības morāles principiem;

C.  tā kā iekārtas, kurām piešķirta rīcības brīvība un spēja nogalināt cilvēkus, rada nopietnus juridiskus, ētiskus un morālas dabas jautājumus; tā kā iekārtas un roboti nevar līdzīgi cilvēkam pieņemt lēmumus, kas saistīti ar nošķiršanas, samērīguma un piesardzības juridiskajiem principiem;

D.  tā kā letālu autonomo ieroču sistēmu izmantošana rada svarīgus jautājumus par starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību piemērojamību un ievērošanu; tā kā cilvēkam būtu jāsaglabā kontrole pār ieročiem un atbildība par letāla spēka izmantošanu un par lēmumiem attiecībā uz dzīvību un nāvi;

E.  tā kā Parlaments ir vairākkārt aicinājis steidzami izstrādāt un pieņemt kopēju nostāju par autonomo ieroču sistēmām, aizliegt tādu pilnībā autonomu ieroču izstrādi, ražošanu un izmantošanu, kas ļauj veikt uzbrukumus bez jēgpilnas cilvēka iejaukšanās, kā arī sākt efektīvas sarunas par šo ieroču aizliegšanu;

F.  tā kā arvien vairāk valstu ir aicinājušas preventīvi aizliegt letālu autonomo ieroču sistēmas un paredzēt moratoriju šādu autonomo sistēmu izmantošanai un ražošanai;

G.  tā kā zinātnieki, inženieri, robotikas un mākslīgā intelekta pētnieki un uzņēmēji ir pauduši viedokli, vēršoties pret bruņošanās sacensību militāro mākslīgā intelekta tehnoloģiju jomā, un uzsvēruši apdraudējumu, ko rada mākslīgā intelekta un autonomu sistēmu izmantošana ieroču tehnoloģijās,

1.  atgādina, ka ES vēlas kļūt par pasaules mēroga spēku miera veicināšanā, un aicina paplašināt tās lomu pasaules atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas centienos, turklāt tās darbībās un politikā censties uzturēt starptautisko mieru un drošību, nodrošinot starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību ievērošanu un civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras aizsardzību;

2.  uzsver, ka starptautiskā mērogā ir jāparedz vienota letālu autonomo ieroču sistēmu (LAWS) darba definīcija, un aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), dalībvalstis un Eiropadomi līdz Parasto ieroču konvencijas pušu 2018. gada novembra sanāksmei pieņemt kopēju nostāju par autonomo ieroču sistēmām, paredzot jēgpilnu cilvēka kontroli pār kritiski svarīgām šo ieroču sistēmu funkcijām, tostarp karadarbības izvēršanas laikā izmantojamām funkcijām; prasa sākt starptautiskas sarunas par juridiski saistošu instrumentu, ar kuru tiktu aizliegti pilnībā autonomi ieroči;

3.  atkārtoti apstiprina savu atbalstu Parasto ieroču konvencijas pušu valdību ekspertu grupas darbam attiecībā uz letālu autonomo ieroču sistēmām, kas joprojām ir pilnvarotais starptautiskais forums, kurā apspriežamas sabiedrības, ētiskās un juridiskās problēmas, ko rada autonomas ieroču sistēmas; mudina ANO veicināt dialogu starp dalībvalstīm, pētniekiem, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības humānās palīdzības sniedzējiem un privāto sektoru, lai veidotu iekļaujošus politikas veidošanas procesus attiecībā uz jauniem starptautiskiem noteikumiem, kuru mērķis ir novērst letālu autonomo ieroču sistēmu izstrādi, izmantošanu un izplatīšanu; aicina paātrināt visus pašreizējos daudzpusējos centienus, lai normatīvi un reglamentējoši noteikumi neatpaliktu no tehnoloģiju attīstības un jaunām karadarbības metodēm;

4.  atkārtoti pauž savu nostāju attiecībā uz tādu pilnībā autonomu ieroču izstrādi, ražošanu un izmantošanu, kas spēj veikt uzbrukumus bez jēgpilnas cilvēka iejaukšanās;

5.  uzsver, ka uz tiem produktiem vai tehnoloģijām, kuru izmantošana, izstrāde vai ražošana ir aizliegta saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, nevar attiecināt Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu; uzsver, ka līdz brīdim, kad tiks pieņemts juridiski saistošs starptautisks instruments, ir jāparedz preventīvs aizliegums veikt tādu aizsardzības produktu un tehnoloģiju pētniecību, kas ir īpaši paredzēti letālu uzbrukumu veikšanai bez cilvēka kontroles attiecībā uz lēmumiem par uzbrukumu mērķiem;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstīm, NATO un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 7. septembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika