Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Starptautiskās Romu dienas atzīmēšanu 2005. gada 8. aprīlī(1),

–  ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju, kuru valstu un to valdību vadītāji parakstīja 2004. gada 29. oktobrī un kurā kā otrā daļa ir ietverta Eiropas Savienības Pamattiesību harta,

–  ņemot vērā EK līguma 3., 6., 7., 29. un 149. pantu, ar kuriem dalībvalstīm uzliek par pienākumu nodrošināt visiem pilsoņiem vienlīdzīgas iespējas,

–  ņemot vērā Amsterdamas Līguma 13. pantu, ar ko Eiropas Kopienai piešķir tiesības veikt attiecīgas darbības, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes dēļ,

–  ņemot vērā Direktīvu 43/2000/EK, kas ir zināma kā Rasu līdztiesības direktīva un ar ko aizliedz diskrimināciju etniskās piederības dēļ,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Nacionālo minoritāšu aizsardzības pamatkonvencijas 4. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Ieteikumu 1557(2002), it īpaši tā 3. un 15. pantu, ar ko uzsver plaši izplatīto, pret romiem vērsto diskrimināciju un nepieciešamību pastiprināt šādas diskriminācijas uzraudzības sistēmu, kā arī atrisināt jautājumu par romu tiesisko stāvokli,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības (Centrāleiropas grupas) dokumentu “Romu stāvoklis kandidātvalstīs”, ko pieņēma 1999. gada Tamperes augstākā līmeņa sanāksmē un ar ko uzsver nepieciešamību palielināt izpratni par rasismu un diskrimināciju, ar ko saskaras romi,

–  ņemot vērā ANO 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem cietsirdīgiem, necilvēcīgiem un pazemojošiem soda veidiem,

–  ņemot vērā 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju,

–  ņemot vērā Eiropas Partiju hartu par nerasistisku sabiedrību(2),

–  ņemot vērā par pamattiesībām, pretdiskriminācijas politiku un vienlīdzīgām iespējām atbildīgas komisāru grupas izveidi(3) un gaidot šīs grupas darba programmas izklāstu,

–  ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1035/97 par Eiropas Novērošanas centra izveidi rasisma un ksenofobijas jautājumos, šī centra gada un tematiskos ziņojumus par rasismu ES, kā arī Komisijas Zaļo grāmatu par līdztiesību un nediskrimināciju paplašinātā Eiropas Savienībā (COM(2004)0379),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas nesen publicēto ziņojumu, ar ko tā vērš uzmanību uz ļoti satraucošo naidīguma un cilvēktiesību pārkāpumu līmeni attiecībā pret romiem, čigāniem un klejojošiem čigāniem Eiropā(4),

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā pašreiz sagatavošanā esošo ziņojumu par minoritāšu aizsardzību un pretdiskriminācijas politiku (2005/2008 (INI)) un holokaustu (RSP/2004/2634),

–  ņemot vērā starptautiskus tiesību aktus, tādus kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Rasu diskriminācijas novēršanas komitejas (CERD) vispārējo XXVII ieteikumu (“Pret romiem vērstā diskriminācija”), kā arī Eiropas Komisijas rasisma un neiecietības apkarošanai (ECRI) Vispārējās politikas ieteikumu Nr. 3 (pret romiem/čigāniem vērstā rasisma un neiecietības apkarošana)(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.  tā kā 8. aprīlis ir pasludināts par Starptautisko Romu dienu un to uzskata par ikgadējo romu svinamo dienu, kā arī par iespēju palielināt izpratni par Eiropas lielāko etnisko minoritāti un tās sociālās atstumtības apmēriem;

B.  tā kā Eiropā dzīvojošie 12-15 miljoni romu, no kuriem 7-9 miljoni dzīvo Eiropas Savienībā, cieš no rasu diskriminācijas un daudzos gadījumos saskaras ar nesaudzīgu strukturālo diskrimināciju, nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī daudzpusīgu diskrimināciju dzimuma, vecuma, invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ;

C.  uzsverot pret romiem vērstā rasisma un rasistiskās diskriminācijas ilgstošu un izteiktu tendenču steidzamas izskaušanas nozīmi un apzinoties, ka rasistisku uzbrukumu, naida kurināšanas runu, ekstrēmistu grupu fizisku uzbrukumu, nelikumīgu padzīšanu un policijas īstenotās spīdzināšanas nesodīšanai, kas pamatojas uz neiecietīgu izturēšanos pret čigāniem un romofobiju, ir nozīme tiesiskuma un demokrātijas pavājināšanās procesā, tā iedrošina šādu noziegumu atkārtotu izdarīšanu un tāpēc ir nepieciešams veikt noteiktus pasākumus tās izskaušanai;

D.  atzīstot, ka neizdošanās apkarot pret romiem vērsto rasu diskrimināciju un ksenofobiju, it īpaši no publisku institūciju puses, ir faktors, kas veicina šo problēmu ilgstošu noturību sabiedrībā;

E.  tā kā romu kopienu vēl aizvien neuzskata par etnisku vai nacionālu minoritāti katrā no dalībvalstīm un kandidātvalstīm un tādējādi tā nevar baudīt minoritātēm pienākošās tiesības visās attiecīgajās valstīs;

F.  tā kā daudzas dalībvalstis ātri ir transponējušas Direktīvu 2000/43/EK(6) savos tiesību aktos, tomēr vairākām dalībvalstīm tas nav izdevies vai arī tās to ir izdarījušas nepilnīgi vai nepareizi;

G.  tā kā pret romiem vērstais holokausts (Porajmos) ir pelnījis pilnīgu atzīšanu, kas pielīdzināma nacistu izdarīto noziegumu atzīšanai, kurus pastrādāja ar mērķi fiziski iznīcināt Eiropas romus, un aicinot Komisiju un attiecīgās varas iestādes veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai Lety u Pisku pārvietotu cūku fermu no vietas, kur agrāk atradās koncentrācijas nometne, kā arī uzstādīt atbilstīgu pieminekli;

H.  tā kā liels skaits romu bija un vēl aizvien ir kara upuri, kā arī ir pakļauti etniskai tīrīšanai Kosovā, Horvātijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā;

I.  izsakot nožēlu par to, ka ievērojamu skaitu romu patvēruma meklētāju deportēja vai viņiem draudēja ar izraidīšanu no uzņemošajām ES dalībvalstīm, tādējādi pārkāpjot neatstumšanas principu, kas ir noteikts 1951. gada Ženēvas Konvencijā un tai pievienotajos protokolos;

J.  izsakot nožēlu, ka dalībvalstīs un kandidātvalstīs, kur ir ievērojams romu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, romi vēl aizvien nav pietiekami pārstāvēti valdības struktūrās un valsts administrācijā; tā kā šo valstu valdības ir apņēmušās palielināt lēmumu pieņemšanas struktūrās strādājošo romu skaitu, tomēr tām vēl ir jāpanāk būtiska attīstība;

K.  atzīstot nepieciešamību nodrošināt romu efektīvu līdzdalību politiskajā dzīvē, it īpaši attiecībā uz lēmumiem, kas ietekmē romu kopienu dzīvi un labklājību;

L.  uzsverot, ka nekādā gadījumā nedrīkst izstrādāt un īstenot tādus jaunus pilsonības likumus, ar kuriem diskriminē likumīgus pilsonības pieprasītājus vai attur romu tautības ilgtermiņa rezidentus no tās dalībvalsts vai kandidātvalsts pilsonības iegūšanas, kurā viņi dzīvo;

M.  tā kā daudzās valstīs pastāv skaidras norādes uz to, ka policijas spēkus un krimināltiesību sistēmas citas iestādes ir ietekmējuši pret romiem vērsti aizspriedumi, kas noved pie sistemātiskas diskriminācijas krimināltiesību īstenošanā;

N.  tā kā romus regulāri diskriminē saistībā ar veselības aprūpes un sociālās drošības pakalpojumu sniegšanu; ar bažām atzīmējot segregācijas gadījumus dzemdību nodaļās un romu sieviešu sterilizāciju bez viņu piekrišanas;

O.  tā kā ir plaši izplatīti standartam neatbilstīgi un antisanitāri dzīves apstākļi un liecības par geto rajonu izveidošanu, regulāri atturot romus no šādu apdzīvotu vietu pamešanas;

P.  ņemot vērā vairāku dalībvalstu izglītības sistēmas, kurās pastāv rasu segregācija, jo romu bērni mācās vai nu nošķirtās klasēs ar zemākiem standartiem, vai klasēs, kas paredzētas bērniem ar garīgiem traucējumiem; apzinoties, ka izglītības un akadēmisko sasniegumu iespēju labāka pieejamība romiem ir būtiska, lai veicinātu romu kopienu turpmākās izredzes;

Q.  tā kā kopumā romu kopienās ir nepieņemami augsts bezdarba līmenis un līdz ar to ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai atvieglotu darba vietu pieejamību;

R.  ņemot vērā grūtības, ar kādām romi sastopas saistībā ar viņu kultūras pilnīgu atzīšanu, un izsakot nožēlu, ka vairākumā dalībvalstu un kandidātvalstu populārākie plašsaziņas līdzekļi joprojām ļoti maz atspoguļo romu stāvokli, vienlaikus avīžrakstos, televīzijā un radio pārraidēs pastiprinot negatīvus stereotipus par romiem; atzīmējot, ka jaunās sakaru tehnoloģijas, to skaitā internets, var arī palīdzēt apkarot romofobiju,

1.  asi nosoda visas diskriminācijas formas, ar kurām romi sastopas;

2.  aicina Padomi, Komisiju, dalībvalstis un kandidātvalstis apsvērt romu atzīšanu par vienu no Eiropas minoritātēm;

3.  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšsēdētāja J. Barroso neseno paziņojumu par to, cik svarīgi ir novērst diskrimināciju pret romiem, un to, kāda nozīme varētu būt Lisabonas stratēģijai, lai uzlabotu romu iespējas(7), kā arī mudina Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju, dalībvalstis un kandidātvalstis atklāti veikt pasākumus, lai cīnītos pret neiecietīgu izturēšanos pret čigāniem un romofobiju visās tās formās neatkarīgi no tā, vai tā ir vietējā, reģionālā vai ES līmenī;

4.  mudina Komisiju jautājumu par neiecietīgas izturēšanās pret čigāniem un romofobijas apkarošanu visā Eiropā iekļaut tās prioritātēs saistībā ar 2007. gadu, kas būs Eiropas vienlīdzīgo iespēju gads, un aicina politisko un pilsonisko sabiedrību visos līmeņos nepārprotami parādīt, ka pret romiem vērsts rasu naids Eiropas sabiedrībā nekad netiks pieņemts;

5.  mudina Komisiju vairāk nodrošināt, ka saistībā ar Kopenhāgenas kritēriju politiskajām prasībām kandidātvalstis veic aktīvus pasākumus, lai nostiprinātu tiesiskumu un aizsargātu cilvēktiesības un minoritāšu tiesības, it īpaši romu tiesības;

6.  aicina Eiropas Komisiju sagatavot paziņojumu par to, kā ES sadarbībā ar dalībvalstīm var vislabāk koordinēt un sekmēt centienus uzlabot romu situāciju, kā arī pieņemt rīcības plānu ar skaidriem ieteikumiem dalībvalstīm un kandidātvalstīm, lai panāktu romu labāku ekonomisko, sociālo un politisko integrāciju;

7.  izsaka atzinību dalībvalstīm par Direktīvas 43/2000/EK(8) ātru transponēšanu valsts tiesību aktos un mudina tās valstis, kurām pašlaik piemēro pārkāpumu procedūras saistībā ar nepaziņošanu, veikt pasākumus, lai panāktu progresu; aicina Padomi Luksemburgas prezidentūras laikā vienoties par ierosināto ES pamatlēmumu par rasismu un ksenofobiju, ar kuru būtu noteikts, ka noziegumi uz naida pamata ir sodāmi visā ES, un par kuru ir vēlreiz jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu;

8.  aicina dalībvalstis un kandidātvalstis pastiprināt valsts tiesību aktus un administratīvos pasākumus, kas nepārprotami un īpaši vērsti pret neiecietīgu izturēšanos pret čigāniem un romofobiju, kā arī aizliegt rasu diskrimināciju un ar to saistītu tiešu un netiešu vardarbību visās sabiedriskās dzīves jomās;

9.  aicina dalībvalstis un kandidātvalstis apmainīties ar labāko praksi, lai veicinātu romu kultūras attīstību;

10.  aicina dalībvalstis attiecīgi rīkoties, lai novērstu jebkādu rasu naidu un mudināšanu uz diskrimināciju un vardarbību pret romiem plašsaziņas līdzekļos un visās saziņas tehnoloģiju formās, kā arī aicina populārākos plašsaziņas līdzekļus izveidot labāko praksi attiecībā uz darbinieku pieņemšanu darbā, lai atspoguļotu iedzīvotāju sastāvu;

11.  aicina dalībvalstis un kandidātvalstis izstrādāt stratēģiju, lai veicinātu romu piedalīšanos vēlēšanās gan kā vēlētājiem, gan kandidātiem visos līmeņos;

12.  uzsver vajadzību garantēt vienlīdzīgas sociālās un politiskās tiesības romanu izcelsmes migrantiem;

13.  uzsver, ka oficiālo dokumentu trūkums ir nopietns šķērslis, lai romi visā Eiropā varētu īstenot pamattiesības, kā arī saņemt pakalpojumus, kas ir būtiski sociālajai integrācijai;

14.  mudina visas dalībvalstis un kandidātvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai uzlabotu romu pieeju darba tirgiem nolūkā nodrošināt labāku ilgtermiņa nodarbinātību;

15.  aicina tās dalībvalstis, kurās romu bērni ir ievietoti skolās, kas paredzētas bērniem ar garīgiem traucējumiem, vai ir nodalīti no saviem vienaudžiem atsevišķās klasēs, iepriekš noteiktā laika posmā sākt desegregācijas programmas, tādējādi nodrošinot romu bērniem bezmaksas pieeju kvalitatīvai izglītībai un novēršot arvien biežākas pret romiem vērstas darbības skolēnu vidū;

16.  atgādina, ka 1989. gadā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par romu, sinti un klejojošo čigānu bērnu izglītību, un uzskata, ka tradicionālās izglītības pieejamība visiem romu bērniem joprojām ir prioritāte;

17.  mudina dalībvalstis un kandidātvalstis ieviest īpašas stipendijas un apmācību programmas tiem romu studentiem, kas ir visnelabvēlīgākā situācijā;

18.  aicina dalībvalstis un kandidātvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu veselības aprūpes un sociālās drošības pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību visiem, izbeigt visas diskriminējošas rīcības, it īpaši romu segregāciju dzemdību nodaļās, un novērst romu sieviešu sterilizāciju bez viņu piekrišanas;

19.  uzskata, ka pašreiz Eiropā notiekošā geto rajonu izveide ir nepieņemama, un aicina dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai to novērstu, kā arī apkarot diskriminējošu rīcību, piešķirot mājokļus, un palīdzēt romiem atrast citus, sanitārajām normām atbilstošus mājokļus;

20.  mudina valdības tajos reģionos, kur ir romu iedzīvotāji, veikt turpmākus pasākumus, lai integrētu romu civildienesta ierēdņus visos administratīvajos un lēmumu pieņemšanas līmeņos saskaņā ar iepriekš izteiktām apņemšanās, kā arī piešķirt šādu amatu efektīvai darbībai vajadzīgos līdzekļus;

21.  aicina Komisiju publiski mudināt dalībvalstu valdības nodrošināt, ka, finansējot romiem paredzētās programmas, romi ir pilnīgi iesaistīti šādu projektu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā;

22.  atbalsta nepārtrauktu attīstību ES iestādēs, lai turpmāk piemērotu EDSO izstrādāto nepastarpināto pieeju romu starpā, pieņemot darbiniekus amatos, kas ir saistīti ar romu jautājumiem, un arī citos amatos;

23.  aicina gan valsts, gan Eiropas līmeņa politiskās partijas pārskatīt to struktūru un procedūras, lai novērstu visus šķēršļus, kas tieši vai netieši kavē romu līdzdalību, un paredzēt stratēģiju romu pilnīgai iekļaušanai to galvenajā politiskajā un sociālajā darba kārtībā;

24.  mudina Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centru, un — pēc tās izveides — Pamattiesību aģentūru vairāk uzmanības veltīt jautājumam par neiecietīgu izturēšanos pret čigāniem un romofobijai, kā arī piešķirt vajadzīgos līdzekļus, lai uzraudzītu pret romiem vērstu rasu naidu un cilvēktiesību pārkāpumus;

25.  mudina visas dalībvalstis atbalstīt iniciatīvas, lai stiprinātu romu pārstāvību un aktīvu piedalīšanos sabiedriskajā un sociālajā dzīvē, kā arī ļaut romu pilsoniskajām organizācijām tik saklausītām;

26.  aicina Komisiju aktualizēt romu jautājumu visas Eiropas līmenī, it īpaši kandidātvalstīs, jo romi dzīvo visās Eiropas daļās;

27.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Starptautisko Romu dienu ieviesa 1971. gadā Pirmajā Pasaules romu kongresā. (2) Eiropas Partiju harta par nerasistisku sabiedrību ir priekšlikums, ko ES Padomdevēja komiteja rasisma un ksenofobijas jautājumos iesniedza Eiropas Savienības politiskajām partijām. Attiecīgo tekstu šī komiteja pieņēma 1997. gada 5. decembrī. (3) Eiropas Komisijas priekšsēdētājs José Manuel Barroso par šo iniciatīvu paziņoja Eiropas Parlamentam savā 2004. gada 26. oktobra runā, sakot, ka šai grupai (ko viņš vadīs) tiks uzticēta visu Komisijas darbību un svarīgāko iniciatīvu uzraudzība minētajās jomās, kā arī tā darbosies kā politisks virzītājspēks. (4) “Romu stāvoklis paplašinātā Eiropā”, sagatavoja un publicēja Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorāts, 2004. g. (5) Vispārējs ieteikums Nr. 3 “Pret romiem un čigāniem vērstā rasisma un neiecietības apkarošana”. (6) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp. (7) Sniegts 2005. gada 17. martā, saistībā ar pasākumu “Lisabonas sasniegumi V”. (8) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.