Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Sjerraleones Speciālo tiesu, kuru izveidoja ar nolīgumu starp ANO un Sjerraleones valdību atbilstoši ANO Drošība Padomes 2000. gada 14. augusta rezolūcijai Nr. 1315 un kuras mērķis ir saukt pie atbildības „personas, kuras vislielākajā mērā ir atbildīgas par starptautisko humanitāro tiesību un Sjerraleones tiesību nopietniem pārkāpumiem Sjerraleones teritorijā laika posmā kopš 1996. gada 30. novembra”, jo īpaši par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci,

–  ņemot vērā Sjerraleones Speciālās tiesas budžetu darba pabeigšanai, kuru Speciālās tiesas pārvaldības komiteja apstiprināja 2007. gada 15. maijā,

–  ņemot vērā starptautiskās tiesības, jo īpaši Ženēvas konvencijas un II papildprotokolu par kara noziegumiem, kā arī ANO Statūtus,

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2006. gada 16. marta rezolūciju par nesodāmību Āfrikā un it sevišķi Hissène Habré lietu, kā arī 2005. gada 24. februāra rezolūciju par Sjerraleones Speciālo tiesu un Charles Taylor lietu,

–  ņemot vērā Kotonū nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm, un nolīguma abu pušu apņemšanos veicināt mieru, drošību un stabilitāti, kā arī ievērot cilvēktiesības, demokrātijas principus un tiesiskumu;

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.  tā kā cīņa pret nesodāmību ir ES cilvēktiesību politikas viens no stūrakmeņiem un starptautiskā sabiedrība ir atbildīga par šīs cīņas atbalstu, lai tādējādi veicinātu izveidoto atbildības mehānismu efektivitāti;

B.  tā kā Sjerraleones Speciālo tiesu 2002. gadā pēc nežēlīga pilsoņu kara, kurš plosījās vairāk nekā desmit gadus, kopīgi izveidoja ANO un Sjerraleones valdība un tā kā tās uzdevums ir saukt pie atbildības personas, kuras vislielākajā mērā ir atbildīgas par Sjerraleonē izdarītajiem nežēlīgajiem noziegumiem;

C.  tā kā šo tiesu atbalsta starptautiskā sabiedrība un tā kā tās darbība uz vietas veicina lielāku ietekmi vietējā līmenī;

D.  tā kā Sjerraleones Speciālās tiesas izveide ir precedentu radošs notikums starptautiskajās tiesībās, jo tā ir pirmā tiesa, kas izveidota ar mērķi celt apsūdzību par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci pret amatā esošu Āfrikas valsts vadītāju, un 2007. gada 20. jūnijā pasludinātais spriedums pret bijušajiem dumpinieku līderiem no Bruņoto spēku revolucionārās padomes bija pirmais spriedums saistībā ar bērnu iesaukšanu un izmantošanu armijā un piespiedu laulībām;

E.  tā kā Sjerraleones Speciālajaii tiesai piemīt nozīmīga loma miera un tiesiskuma nodrošināšanā Rietumāfrikas Mano upes reģionā un tā ir apņēmusies nodrošināt ilgstošus rezultātus; tā kā šajā nolūkā Sjerraleones Speciālā tiesa ir uzsākusi izskaidrojošus pasākumus, kā arī arhivēšanas un tulkošanas programmas, tādējādi sniedzot informāciju par savu darbu, kā arī liecinieku aizsardzības programmas, turklāt tā sniedz ieguldījumu ar mērķi vairot Sjerraleones spējas tieslietu jomā; tā kā šādas netiesiska rakstura darbības ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu tiesas darbības ilgstošus rezultātus un tā kā vēl joprojām ir jārisina ļoti sarežģītas problēmas;

F.  tā kā 2003. gada 7. martā Sjerraleones Speciālās tiesas prokurors izvirzīja apsūdzību pret Libērijas bijušo prezidentu Charles Taylor 17 apsūdzības punktos saistībā ar noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, tostarp slepkavībām, kropļošanu, izvarošanu, seksuālu verdzību un bērnu iesaukšanu armijā; tā kā tiesas process saistībā ar Charles Taylor tika uzsākts 2007. gada 4. jūnijā;

G.  tā kā nespēja pabeigt tiesas procesu vai nodrošināt pēc iespējas labākus un godīgākus nosacījumus šim tiesas procesam ne tikai negatīvi ietekmētu ilgstoša miera nodibināšanu Rietumāfrikas Mano upes reģionā, bet arī atstātu graujošu iespaidu uz cīņu pret nesodāmību, kā arī kaitētu starptautiskās kriminālās tiesvedības attīstībai, kuru jau apdraud neveiksmīgie mēģinājumi tiesāt Slobodanu Miloševiču un Sadama Huseina pretrunīgā notiesāšana;

H.  tā kā 2007. gada 20. augustā Sjerraleones Speciālā tiesa noteica, ka tiesiskuma interesēs ir dot papildu laiku no jauna nozīmētajai Charles Taylor aizstāvības grupai, un tāpēc tā atlika tiesas procesu līdz 2008. gada 7. janvārim;

I  tā kā atšķirībā no citiem starptautiskajiem krimināltribunāliem Sjerraleones Speciālo tiesu finansē ar ieinteresēto valstu brīvprātīgu ieguldījumu palīdzību; tā kā daudzas valstis, tostarp ES dalībvalstis, un Eiropas Komisija, finansējot Sjerraleones Speciālas tiesas darbu, ir uzsvērušas savu apņemšanos ievērot starptautiskās humanitārās tiesības,

J.  tā kā pārvaldības komiteja tika izveidota, lai tā palīdzētu ANO ģenerālsekretāram iegūt atbilstošu finansējumu tiesai, apstiprinātu budžetu un sniegtu padomu saistībā ar visām tiesas netiesiskajām funkcijām;

K.  tā kā pārvaldības komiteja saistībā ar budžetu darba pabeigšanai, kuru apstiprināja 2007. gada 15. maijā, atklāja, ka Sjerraleones Speciālajai tiesai, lai tā varētu pabeigt savu darbu, ir nepieciešami 89 miljoni ASV dolāru (36 miljoni ASV dolāru 2007. gadā, 33 miljoni ASV dolāru 2008. gadā un 20 miljoni ASV dolāru 2009. gadā); tā kā saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem pieejamais finansējums beigsies 2007. gada oktobrī,

1.  atzinīgi vērtē panākumus, ko Sjerraleones Speciālā tiesa guvusi, saucot pie atbildības tos, kas Sjerraleonē izdarīja nežēlīgos noziegumus; īpaši atzinīgi vērtē Sjerraleones Speciālās tiesas spriedumus saistībā ar Bruņoto spēku revolucionārās padomes trim vecākiem locekļiem, atzīstot viņus par vainīgus noziegumos pret cilvēci un kara noziegumos; īpaši atzinīgi vērtē tiesas procesa uzsākšanu saistībā ar Charles Taylor un uzskata, ka tas skaidri parādīs līderiem visā pasaulē, ka kliedzoši cilvēktiesību pārkāpumi vairs nepaliks nesodīti;

2.  atzīmē, ka Sjerraleones Speciālā tiesa caur Eiropas Iniciatīvu demokrātijai un cilvēktiesībām saņem finansiālu atbalstu no ES un ka dalībvalstis, jo īpaši Lielbritānija un Nīderlande, pastāvīgi sniedz ievērojamu atbalstu tiesas darbībai;

3.  tomēr pauž bažas, ka piešķirtie līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu piemērotu vidi Speciālās tiesas darbam; pauž nopietnas bažas, ka tas traucēs cīņai pret nesodāmību un jo īpaši nodarīs kaitējumu Charles Taylor tiesas procesam, kas ir pārbaudes lieta starptautiskās kriminālās tiesvedības attīstībai, kā arī kavēs samierināšanas un ilgstoša miera nodibināšanas procesu Sjerraleonē un visā Rietumāfrikas Mano upes reģionā;

4.  brīdina arī par to, ka nespēja nodrošināt nepieciešamo finansiālo palīdzību Sjerraleones Speciālajai tiesai diskreditēs starptautiskās sabiedrības centienus veicināt miera veidošanu Sjerraleonē un risināt jautājumus saistībā ar kara laikā izdarītiem noziegumiem;

5.  mudina visas valstis, tostarp ES dalībvalstis, arī turpmāk sniegt ieguldījumu Sjerraleones Speciālās tiesas darbā, tādējādi nodrošinot, ka Speciālā tiesa var veiksmīgi pabeigt tās darbu, tostarp darbības ar mērķi nodrošināt ilgstošus rezultātus un palielināt Sjerraleones tiesu iestāžu neatkarību;

6.  aicina Komisiju turpmākajās nacionālajās programmās saistībā ar Sjerraleoni pastāvīgi nodrošināt finansējumu Speciālajai tiesai;

7.  aicina ANO ģenerālsekretāru, apspriežoties ar ANO Drošības Padomi, izpētīt visus iespējamos finansēšanas veidus, lai Speciālā tiesa varētu izpildīt savu būtiski svarīgo uzdevumu;

8.  atzinīgi vērtē aizvien ciešāko sadarbību starp Speciālo tiesu un Sjerraleones iestādēm un tiesām; atzīmē, ka upuriem jābūt spējīgiem bez kavēšanās saņemt tiesisko aizsardzību valsts tiesās un ka Speciālajai tiesai vajadzētu atturēties no noteikumu saistībā ar amnestiju, jo īpaši Lomes nolīgumā par tiesas izveidi iekļauto noteikumu, piemērošanas, un ka tai vajadzētu valsts tiesību aktos paredzēt visus starptautiskā līmenī noteiktos noziegumus; aicina iestādes apdomāt iespēju atbalstīt Speciālās tiesas darbu, tostarp ar ES attīstības fondu palīdzību;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Sjerraleones Speciālajai tiesai, Sjerraleones valdībai un parlamentam, ANO Drošības Padomei, visiem Āfrikas Savienības locekļiem, kā arī ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem.