Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Kopienas un Pakistānas Islāma Republikas 2001. gada 24. novembra sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību (dēvē arī par trešās paaudzes sadarbības nolīgumu), kurš stājās spēkā 2004. gadā, jo īpaši šī nolīguma 1. pantu, kurš paredz, ka „cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošana .. ir šī nolīguma pamatelements”,

–  ņemot vērā ES un Pakistānas 2007. gada 8. februāra kopīgo deklarāciju attiecībā uz minēto sadarbības nolīgumu, kurā abas puses uzņemas attīstīt plašu oficiālu politisko dialogu, cita starpā par pretterorisma pasākumiem, ieroču neizplatīšanu, cilvēktiesībām un labu pārvaldību,

–   ņemot vērā Padomes 2007. gada 8. novembra deklarāciju par ārkārtas stāvokļa noteikšanu Pakistānā, kā arī ES Augstā pārstāvja Havjera Solanas 2007. gada 4. novembra paziņojumu un ES misijas Islamabadā vadītāju 2007. gada 4. novembra paziņojumu,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2007. gada 5. novembra paziņojumu par cilvēktiesību aizstāvības un opozīcijas aktīvistu aizturēšanu Pakistānā, tostarp arī ANO Īpašās referentes reliģiskās pārliecības brīvības jautājumos aizturēšanu,

–  ņemot vērā Sadraudzības valstu ārlietu ministru 2007. gada 12. novembra paziņojumu par to, ka viņi apturēs Pakistānas dalību sanāksmē, ja prezidents Pervez Musharraf līdz 2007. gada 22. novembrim valstī nebūs atjaunojis konstitucionālo kārtību;

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesībām un demokrātiju Pakistānā, jo īpaši 2007. gada 12. jūlija un 25. oktobra rezolūcijas;

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2007. gada 3. novembrī prezidents Pervez Musharraf noteica "Pagaidu konstitucionālo kārtību", apturot konstitūciju un tiesiskumu valstī un aizstājot to ar kara stāvokli;

B.  tā kā šis pavērsiens notika neilgi pirms Augstākās tiesas gaidāmā sprieduma lietā par prezidenta trešā pilnvaru termiņa likumību, viņam saglabājot bruņoto spēku virspavēlnieka posteni; tā kā daudzi juristi un citi satrauktie iedzīvotāji devās ielās, lai protestētu, un vairākus tūkstošus no viņiem brutāli piekāva un apcietināja;

C.  tā kā prezidenta P. Musharraff nesenās darbības varētu palielināt nestabilitāti valstī, veicinot vardarbību un ekstrēmistu darbības; pauž dziļas bažas par to, ka ir apdraudēts miers un stabilitāte Pakistānas kaimiņvalstīs un visā reģionā;

D.  tā kā Pakistānas Augstāka tiesa vēl ir jāpieņem nolēmumus par to, vai prezidenta P. Musharraff ievēlēšana atbilst Konstitūcijai,

E.  tā kā ir iznīcināta preses brīvība, tiesu iestāžu neatkarība, vārda un pulcēšanās brīvība, kā arī politiskās darbības brīvība, kas raksturo civilizētu politisku sistēmu;

1.  viennozīmīgi aicina izbeigt kara stāvokli un nekavējoties atjaunot 1973. gadā pieņemtās Pakistānas konstitūcijas spēkā esamību;

2.  pauž solidaritāti likumīgiem protestiem, kuros piedalās tūkstošiem juristu, pilsoniskā sabiedrība un cilvēktiesību aizstāvji, kā arī ievērojami politiskie līderi; nosoda policijas vardarbību pret protestu dalībniekiem un liela apjoma arestus bez apsūdzības izvirzīšanas vai par terorisma noziegumiem, nesniedzot faktiskus pierādījums;

3.  ir īpaši noraizējies par vairāk nekā 3000 pilsoņu apcietināšanu, starp kuriem ir politisko partiju vadītāji, juristi, žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji; pieprasa nekavējoties izbeigt mājas apcietinājumu šādiem cilvēkiem — Pakistānas Tautas partijas vadītājai Benazir Bhutto, neatkarīgās Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājai un ANO īpašai referentei reliģiskās pārliecības brīvības jautājumos Asma Jahangir, kā arī šīs organizācijas dibinātājam I.A. Rehman; pauž satraukumu par to, ka aizturēšanas ordenis joprojām ir spēkā Hina Jilani, kas ir par cilvēktiesību aizstāvju situāciju atbildīgā ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis;

4.  pieprasa atjaunot tiesu varas neatkarību, atļaujot tiesu iestādēm atsākt darbību; pieprasa nekavējoties atbrīvot visus advokātu asociāciju pārstāvjus, kurus apcietināja pēc nevardarbīgiem ielu gājieniem; jo īpaši nosoda Augstākās tiesas priekšsēdētāja Iftikar Chaudhry nelikumīgo mājas apcietinājumu un Augstākās tiesas advokātu asociācijas priekšsēdētāju Aitzaz Ahsan apcietināšanu;

5.  atkārtoti aicina prezidentu P. Musharraff ievērot spriedumu, ko pieņēmusi Augstākā tiesa, kad tā tiek atjaunota, par viņa kā prezidenta ievēlēšanas atbilstību konstitūcijai; aicina prezidentu Pervez Musharraf atteikties no armijas virspavēlnieka posteņa pirms nodot zvērestu sakarā ar jauno termiņu prezidenta amatā un pirms 2007. gada 15. novembrī beidzas parlamenta viņam piešķirtās pilnvaras apvienot šos abus amatus;

6.  pieprasa atcelt visus ierobežojumus plašsaziņas līdzekļiem, kā arī pavēles, kas ierobežo politisko notikumu brīvu atspoguļojumu;

7.  aicina Pakistānas valdību īstenot vajadzīgos noteikumus, lai garantētu, ka pēc plānotā grafika notiek brīvas, godīgas un pārredzamas vēlēšanas; šajā sakarā atzīmē prezidenta P. Musharraff paziņojumu 2007. gada 11. novembrī, ka reģionālo asambleju un nacionālās asamblejas vēlēšanas būs pabeigtas 2008. gada 9. janvārī;

8.  pieprasa izveidot pilnīgi neitrālu pagaidu valdību, saskaņā ar konstitūciju un konsultējoties ar visām opozīcijas partijām, lai uzraudzītu vēlēšanas, kā arī pieprasa pārstrukturēt vēlēšanu komisiju; aicina atļaut visu politisko partiju līderiem nosodīt šīs vēlēšanas, kā arī ļaut ministru prezidentam Nawaz Sharif atgriezties Pakistānā un aktīvi līdzdarboties vēlēšanu procesā;

9.  atgādina, ka vēlēšanu norises uzticamība būs atkarīga no visu politisko ieslodzīto atbrīvošanas, tostarp arī to personu atbrīvošanas, kurus apcietinājumā nelikumīgi tur izlūkošanas dienesti, kā arī no tā vai tiks izbeigta politisko oponentu pazušana, kā to paredz Augstākā tiesas direktīva; uzskata, ka pilnībā jāīsteno vārda, pārvietošanās, apvienošanās un pulcēšanās brīvības un jāatceļ visi ierobežojumi politiskajām partijām, kas ievēro likumu;

10.  uzsver, ka EP novērotāju delegācijas došanās novērot Pakistānas parlamenta vēlēšanas ES novērošanas misijas sastāvā, ir atkarīga no tā, vai Pakistānas varas iestādes nodrošinās pamatnosacījumu izpildi brīvu un taisnīgu vēlēšanu norisei; šajā sakarā uzsver, ka demokrātisku procesu nevar nodrošināt, ja vēlēšanas tiks gatavotas un notiks, kad valstī noteikts kara stāvoklis;

11.  aicina Komisiju rūpīgi apsvērt turpmākas izpētes misijas nosūtīšanu, ja tiek atcelts ārkārtas stāvoklis, lai ilgtermiņā izvērtētu ES EOM izvietošanas pārredzamību;

12.  pilnībā atbalsta Padomes 2007. gada 8. novembra deklarācijā paustos kritērijus, pēc kuriem varētu noteikt, vai konstitucionālā kārtība ir atjaunota Pakistānā;

13.  aicina Padomi un Komisiju neatlaidīgi mudināt Pakistānas valdību saglabāt visus sadarbības nolīgumos iekļautos principus, jo īpaši demokrātijas un cilvēktiesību klauzulu; aicina Komisiju iesniegt ziņojumu par sadarbības nolīguma īstenošanu;

14.  šajā sakarā aicina Komisiju apsvērt iespējas paplašināt palīdzību Pakistānai izglītības, nabadzības apkarošanas, veselības aprūpes un palīdzības darba jomā, finansējuma pārskaitīšanai izmantojot laicīgās nevalstiskās organizācijas;

15.  prasa, lai ES dalībvalstis pilnībā ievērotu ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu;

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām, Pakistānas valdībai un ANO ģenerālsekretāram.