Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B6-0481/2007Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B6-0481/2007

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

27.11.2007

Ievērojot Reglamenta 103. panta 4. punktu, iesniedza:
nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas: par situāciju Gruzijā

Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B6-0481/2007
Iesniegtie teksti :
RC-B6-0481/2007
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Gruzijā

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Gruziju, īpaši 2004. gada 26. februāra rezolūciju ar ieteikumu Padomei par ES politiku attiecībā uz Dienvidkaukāzu[1] un 2004. gada 14. oktobra[2] un 2006. gada 26. oktobra[3] rezolūcijas

–  ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP)[4],

–  ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā,

–  ņemot vērā EKP rīcības plānu, kuru vizēja ES-Gruzijas Sadarbības padome 2006. gada 14. novembrī,

–  ņemot vērā ES un Gruzijas parlamentu sadarbības komitejas ieteikumus, kas pieņemti 2007. gada 25.–26. jūnijā,

–  ņemot vērā prezidentūras 2007. gada 8.  novembra deklarāciju Eiropas Savienības vārdā par politisko situāciju Gruzijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienības apņemšanās attīstīt un padziļināt attiecības ar Gruziju paliek nemainīga un tā atbalsta valsti tik nepieciešamo politisko un ekonomisko reformu ceļā, kā arī pasākumos, lai izveidotu noturīgas un efektīvas demokrātiskās institūcijas, un centienos izskaust korupciju, tādējādi veidojot pārtikušu Gruziju, kurā valda miers un kas var dot savu ieguldījumu, veicinot stabilitāti reģionā un visā Eiropā;

B.  atzīstot politisko, demokrātisko un ekonomisko progresu, ko panācis pašreizējais Gruzijas prezidents un valdība,

C.  tā kā 2. novembrī opozīcijas spēki sapulcināja vislielākās cilvēku masas kopš Rožu revolūcijas 2003. gadā, galvaspilsētas galvenajā ielā kopā sanākot aptuveni 80 000 cilvēku, kas pieprasīja prezidenta atkāpšanos, kā arī pieprasīja pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, izmaiņas vēlēšanu likumā un to ieslodzīto atbrīvošanu, kas uzskatāmi par politieslodzītajiem;

D.  tā kā sešu dienu ilgās opozīcijas manifestācijas izvērtās vardarbīgās izpausmēs, kad drošības spēki pielietoja pārmērīgu spēku demonstrāciju pārtraukšanai – ūdensmetējus, gumijas lodes, asaru gāzi – un ievainoja ap pieciem simtiem protestētāju, tostarp Gruzijas tiesībsargu Sozar Subari;

E.  tā kā 2007. gada 7. novembrī prezidents M.Saakašvili pasludināja 15 dienu ilgu ārkārtas stāvokli Tbilisi, kas tika atcelts 2007. gada 16. novembrī, kas pēc valdības ierēdņu domām bija nepieciešams, lai nekavējoties atjaunotu likuma varu un kārtību;

F.  tā kā pēc tam kad prezidents Mihails Saakašvili izsludināja ārkārtas stāvokli, ministru prezidents Zurabs Nogaideli paziņoja, ka valstī noticis apvērsuma mēģinājums, un šie pasākumi esot reakcija pret to; tā kā prezidents Mihails Saakašvili uzrunā televīzijā par notikumiem Tbilisi vainoja Krievijas Federālo drošības dienestu, apgalvojot, ka viņam jau iepriekš bijusi pieejama informācija par sazvērestību ar mērķi līdz gada beigām gāzt Gruzijas valdību, bet viņš nesniedza nekādus pierādījumus šim apgalvojumam;

G.  tā kā 7. novembra vakarā tika pārtraukta opozīcijas televīzijas kanālu Imedi un Caucasia apraide; tā kā Imedi televīzijas un radio ēkā pirms ārkārtas stāvokļa pasludināšanas, bez iepriekšēja brīdinājuma iebruka bruņoti drošības spēku pārstāvji maskās, iznīcinot 90 % no stacijas apraides iekārtām; tā kā Tbilisi tiesa apturēja Imedi apraides licenci un iesaldēja tās līdzekļus, pamatojoties uz to, ka tās 7. novembra notikumu atspoguļojums ir klasificējams kā musinājums uz valdības gāšanu; tā kā tiesas paziņojums tika iesniegts Imedi direktoram tikai nedēļu vēlāk; tā kā Gruzijas Valsts Komunikāciju komisija apturēja Imedi TV apraides licenci uz trīs mēnešiem, pamatojot savu lēmumu ar televīzijas kanāla pārkāpumiem pret likumu par apraidi;

H.  tā kā 8. novembrī prezidents M. Saakašvili ar izlīguma žestu ierosināja 5. janvārī rīkot pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas, piesaistot tās referendumam jautājumā par nākamo parlamenta vēlēšanu datumu;

I.  tā kā 13. novembrī vienu gadu agrāk par grafikā paredzēto termiņu Krievija nodeva Gruzijai tās bāzi Batumi, Adžārijas Autonomajā Republikā, pēc tam kad tā Jūnijā bija jau izvedusi savus bruņotos spēkus no savas otras bāzes Gruzijā, Akhalkalakā;

J.  tā kā Gruzijas ekonomikai joprojām nopietni kaitē Krievijas importa aizliegums Gruzijas vīniem un lauksaimniecības produktiem, kura pamatā šķiet arvien vairāk un vairāk ir politiski apsvērumi;

K.  tā kā situācija gan Abhāzijā gan Dienvidosetijā palielina saspīlējumu reģionā;

1.  pauž dziļas bažas par neseno notikumu attīstību, kas risinājās Gruzijā, kur policija izgaiņāja mierīgas demonstrācijas, tika slēgti neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi un noteikts ārkārtas stāvoklis;

2.  aicina Gruzijas iestādes ievērot vārda brīvības principu, tostarp pulcēšanās brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību; atgādina valdībai tās saistības attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un likuma varu;

3.  aicina visas puses izrādīt atvērtību un būt ieturētām, izteikt savus paziņojumus ne tik asā tonī un iesaistīties konstruktīvā un auglīgā dialogā, kura mērķis būtu atbalstīt un konsolidēt Gruzijas trauslās demokrātiskās institūcijas;

4.  mudina Padomi, Augsto pārstāvi kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā un viņa īpašo pārstāvi Dienvidkaukāzā darīt visu iespējamo, lai uzlabotu pušu dialogu, kliedētu spriedzi un palīdzētu atjaunot savstarpēju uzticēšanos;

5.  aicina Gruzijas iestādes veikt visaptverošu, objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu par nopietnajiem cilvēktiesību un plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpumiem, jo īpaši norādēm uz to, ka represīvie orgāni pielietojuši pārmērīgu spēku, lai konstatētu visas atbildīgās personas un panāktu viņu tiesāšanu, kā arī pieprasītu kriminālsodu vai administratīvās sankcijas, ko paredz tiesību akti;

6.  vērš iestāžu uzmanību uz starptautiskās kopienas bažām par nesenajiem notikumiem Gruzijā, kas ir pretrunā ar eiroatlantiskajām vērtībām; atgādina Gruzijai, ka demokrātija, cilvēktiesības un likuma vara ir priekšnoteikumi eiroatlantiskajai integrācijai;

7.  aicina Padomi, Komisiju, ES dalībvalstis, EDSO, Eiropas Padomi, NATO un ASV izrādīt lielāku aktivitāti, izgaismojot politiskās pārestības un trūkumus Gruzijā un saistībā ar to, tostarp attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plāna īstenošanu; uzskata, ka dažu pēdējo gadu laikā nav pārbaudītas daudzas norādes uz iespējamiem demokrātisko procedūru un cilvēktiesību pārkāpumiem Gruzijā; tādēļ pauž viedokli, ka atvērtākas starptautiskas diskusijas varētu nostiprināt plurālistisko sabiedrības virzību un demokrātijas attīstību Gruzijā;

8.  atzinīgi vērtē lēmumu rīkot pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas un lūdz valdību nodrošināt, lai visiem kandidātiem būs vienlīdzīga un objektīva piekļuve plašsaziņas līdzekļiem vēlēšanu kampaņas laikā;

9.  aicina Gruzijas iestādes nodrošināt brīvu un godīgu vēlēšanu norisi, kas pilnībā atbilstu starptautiskajiem standartiem; aicina valdību ievērot varas dalījumu Gruzijas politiskajā sistēmā, atturēties no „administratīvo resursu” pielietošanas vēlēšanu kampaņās laikā un nodrošināt visiem kandidātiem vārda brīvību; atzinīgi vērtē Gruzijas iestāžu gatavību ļaut starptautiskajiem novērotājiem uzraudzīt vēlēšanas;

10.  aicina Gruzijas varas iestādes nodrošināt, lai visi plašsaziņas līdzekļi var darboties objektīvi un atbilstīgi starptautiskiem žurnālistikas standartiem, kā arī garantēt visu partiju un kandidātu taisnīgu un proporcionālu piekļuvi gan valsts, gan privātiem plašsaziņas līdzekļiem; īpaši prasa, lai Gruzijas varas iestādes atļautu Imedi TV un Radio sabiedrībai atsākt apraidi bez turpmākiem kavējumiem un aicina tās nodrošināt, ka šai sabiedrībai atlīdzina un kompensē par nodarīto bojājumu tās darbībai un tās iekārtu iznīcināšanu;

11.  atzinīgi vērtē Gruzijas parlamenta pieņemtos grozījumus vēlēšanu likumā, kas dos iespēju opozīcijas partijām nozīmēt sešus pārstāvjus Centrālajā Vēlēšanu komisijā, kā arī katrā iecirkņu vēlēšanu komisijā, kā arī ar tiem atcelti novērošanas ierobežojumi starptautiskajiem novērotājiem;

12.  aicina visus Gruzijas politiskos spēkus sadarboties, sagatavojot tiesību aktu, kam jāreglamentē audiovizuālās darbības, lai ar Eiropas ekspertu palīdzību nodrošinātu to pašreizējo noteikumu, kas garantē vārda brīvību un godīgas publiskās debates, tālāku uzlabošanu un saskaņošanu ar Eiropas principiem;

13.  mudina Gruzijas visus politiskos spēkus kopā ar pilsonisko sabiedrību iesaistīties diskusijā par tādu varas dalījumu politiskajā sistēmā, kura rezultātā efektīvāk tiktu pārbaudīta izpildvaras darbība un publisko diskusiju dažādības pieļaušana daudzos izšķirošos jautājumos — no sociālās ietekmes, ko izraisa ekonomikas reforma, un „Krievijas faktora” Gruzijas iekšpolitikā līdz pat atšķirīgai pieejai attiecībā uz „iesaldētiem konfliktiem”;

14.  ar bažām atzīmē pieņēmumus par to, ka Krievijas izlūkdienesti varētu būt iesaistīti Gruzijas politiskajā procesā un uzsver, ka nepieciešama politiskās dzīves lielāka pārredzamība, jo īpaši attiecībā uz partiju finansējumu, piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem un partijas iekšēju demokrātiju; uzsver, ka šie pieņēmumi ir jāpierāda atbilstīgi valsts likumiem un starptautiskai praksei;

15.  atgādina par savu apņemšanos atbalstīt Gruzijas teritoriālo integritāti un aicina Padomi un Komisiju pastiprināt centienus, atbalstot meklējumus pēc miermīlīga, sarunu ceļā panākama Dienvidosetijas un Abhāzijas konflikta atrisinājuma;

16.  aicina uz prezidenta vēlēšanām nosūtīt Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas misiju;

17.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Gruzijas prezidentam un parlamentam, EDSO, Eiropas Padomei un Krievijas Federācijas prezidentam un parlamentam.