Procedūra : 2008/2530(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B6-0277/2008

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0277/2008

Debates :

PV 04/06/2008 - 20
CRE 04/06/2008 - 20

Balsojumi :

PV 05/06/2008 - 6.16
CRE 05/06/2008 - 6.16
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0256

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 159kDOC 114k
2008. gada 2. jūnijs
PE407.473v01-00}
PE407.478v01-00}
PE407.479v01-00}
PE407.483v01-00}
PE407.484v01-00} RC1
 
B6‑0277/2008}
B6‑0279/2008}
B6‑0280/2008}
B6‑0283/2008}
B6‑0284/2008} RC1
Ievērojot Reglamenta 103. panta 4. punktu, iesniedza:
   José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Stefano Zappalà, Jacek Saryusz-Wolski, Karl von Wogau, Elmar Brok un James Elles PPE-DE grupas vārdā,
   Jan Marinus Wiersma PSE grupas vārdā,
   Annemie Neyts-Uyttebroeck, Anneli Jäätteenmäki un Alexander Lambsdorff ALDE grupas vārdā,
   Cem Özdemir Zaļo/ALE grupas vārdā,
   Cristiana Muscardini, Adam Bielan un Ryszard Czarnecki UEN grupas vārdā,
nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:
   PSE (B6‑0277/2008)
   Verts/ALE (B6‑0279/2008)
   UEN (B6‑0280/2008)
   PPE-DE (B6‑0283/2008)
   ALDE (B6‑0284/2008)
par gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi 2008. gada 10. jūnijā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi 2008. gada 10. jūnijā 

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par transatlantiskajām attiecībām, jo īpaši divas 2006. gada 1. jūnija rezolūcijas — par ES un ASV attiecību uzlabošanu Transatlantisko partnerattiecību nolīguma ietvaros(1) un par ES un ASV transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām(2), un 2007. gada 25. aprīļa rezolūciju(3),

–  ņemot vērā 1990. gada Transatlantisko deklarāciju par ES un ASV attiecībām un 1995. gada jauno Transatlantisko programmu,

–  ņemot vērā ES un ASV 2004. gada 26. jūnija un 2005. gada 20. jūnija deklarācijas par cīņu pret terorismu un savstarpējas sadarbības nostiprināšanu ieroču neizplatīšanas un terorisma apkarošanas jautājumos,

–  ņemot vērā gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi 2008. gada 10. jūnijā Brdo (Slovēnijā), kā arī 2007. gada 30. aprīlī Vašingtonā notikušās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,

–  ņemot vērā 2007. gada oktobrī notikušā 63. Transatlantiskā likumdevēju iestāžu dialoga, kā arī 2008. gada maijā notikušā 64. Transatlantiskā likumdevēju iestāžu dialoga kopīgās deklarācijas,

–  ņemot vērā 2008. gada 3. aprīlī Bukarestē notikušās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmes rezultātus,

–  ņemot vērā savu 2008. gada 8. maija rezolūciju(4) par Transatlantisko ekonomikas padomi,

–  ņemot vērā Eiropadomei iesniegto Augstā pārstāvja un Eiropas Komisijas dokumentu „Klimata pārmaiņas un starptautiskā drošība” (2008. gada 14. marts),

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2008. gada rezolūciju Nr. 1803, 2006. gada rezolūciju Nr. 1696, 2006. gada rezolūciju Nr. 1737 un 2007. gada rezolūciju Nr. 1747 par Irānas kodolprogrammu,

–  ņemot vērā 2004. gada 16. un 17. decembra Briseles Eiropadomes secinājumus, jo īpaši šo secinājumu sadaļas „Starptautiskā kārtība, kas balstīta uz efektīvu daudzpusēju sadarbību” un „Sadarbība ar partneriem”,

–  ņemot vērā savas rezolūcijas par klimata pārmaiņām, jo īpaši 2005. gada 16. novembrī(5), 2006. gada 26. oktobrī(6) un 2007. gada 14. februārī(7) pieņemtās rezolūcijas,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.  tā kā ES un ASV partnerība ir viens no Eiropas Savienības ārējās darbības stūrakmeņiem un tā pamatojas uz tādām kopīgām vērtībām kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums, kā arī ilgtspējīgas ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības veicināšana;

B.  tā kā Eiropas Savienībai un ASV ir būtiska loma pasaules politikā un ekonomikā un tām ir kopēja atbildība par miera, demokrātijas un stabilitātes veicināšanu pasaulē, kā arī par globālu ekonomikas jautājumu risināšanu, jo īpaši pievēršoties krīzēm finanšu tirgos, nelīdzsvarotībai tirdzniecībā un valūtas tirgū, kā arī parādu krīzēm dažās visnabadzīgākajās valstīs;

C.  tā kā klimata pārmaiņu izraisītās sekas, piemēram, teritoriāli konflikti saistībā ar resursu sadali, augošas pārtikas cenas un migrācija, rada lielas bažas gan ES līderiem, gan Eiropas iedzīvotājiem; tā kā saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras datiem līdz 2030. gadam enerģijas pieprasījums visā pasaulē palielināsies par 50–60 %;

D.  tā kā gan ES, gan ASV var būt nozīmīgākās partneres, kas starptautiskā līmenī risina klimata pārmaiņu problēmas, un šāds uzdevums tām arī ir jāuzņemas;

E.  tā kā pieprasījums pēc pārtikas pasaulē pieaug straujāk nekā piedāvājums, un tas lielā mērā izskaidrojams ar situāciju tādās jaunās tirgus ekonomikas valstīs kā Indija un Ķīna, kur īpaši palielinās pieprasījums pēc gaļas un piena produktiem un līdz ar to arī pēc dzīvnieku barības; tā kā ESAO dati liecina, ka ASV pašreizējās subsīdijas etanola ieguvei no kukurūzas ir veicinājušas pārtikas sadārdzināšanos visā pasaulē, un no tā visvairāk cieš pasaules nabadzīgākās valstis;

F.  tā kā vairums jaunattīstības valstu līdz 2015. gadā noteiktajam termiņam nebūs sasniegušas lielāko daļu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM);

G.  tā kā ES valda vienprātība par to, ka laikposmā līdz gaidāmajai Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pārskatīšanas konferencei, kas notiks 2010. gadā, šis līgums ir jāatjaunina un jāstiprina;

H.  tā kā Izraēlas un Palestīnas līderi Anapolisā vienojās atsākt sarunas, lai līdz 2008. gada beigām noslēgtu attiecīgu nolīgumu; tā kā saistībā ar centieniem panākt stabilitāti Tuvajos Austrumos, veicinot mieru, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu, ir vajadzīga cieša sadarbība starp ES un ASV — arī Kvarteta kontekstā — un sadarbība ar Arābu valstu līgu;

I.  tā kā ciešai ES un ASV sadarbībai Kosovā ir izšķiroša nozīme, lai Rietumbalkānos nodrošinātu stabilitāti un attīstību; tā kā ASV principā ir apņēmusies piedalīties nozīmīgajā EDAP Tiesiskuma misijā Kosovā, iesaistot tajā aptuveni 80 policistus, 2 tiesnešus un 4–6 prokurorus;

J.  tā kā cīņā pret starptautisko terorismu ir īpaši svarīgi pilnībā ievērot starptautiskos tiesību aktus un līgumus cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā;

K.  tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2007. gada 18. decembra plenārsēdē ar vēsturiski nozīmīgu balsojumu pieņēma vairāku reģionu alianses, tostarp arī ES, ierosināto rezolūciju par nāves soda moratoriju; paužot dziļas bažas par to, ka daudzos ASV štatos joprojām pastāv nāves sods;

L.  tā kā transatlantiskās ekonomiskās attiecības un sadarbība ir gan ES, gan ASV interesēs un, lai stiprinātu transatlantisko tirgu, ir nepieciešama stingra politiskā vadība; atbalsta Transatlantiskās ekonomikas padomes darbību un pauž cerību, ka tā kļūs par vienu no ES un ASV attiecību stūrakmeņiem;

M.  tā kā pasaulē ir jāveicina brīvība un demokrātija, kā arī jārisina ar tām saistītie uzdevumi, piemēram, starptautiskā drošība, nabadzības izskaušana, attīstības veicināšana, atbruņošanās centienu nepieciešamība pasaulē, cilvēktiesību aizsardzība, veselības apdraudējumu risināšana pasaulē, vides problēmas, energoapgādes drošība, starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošana, kā arī masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana; tā kā Eiropas drošības stratēģijā norādīts, ka transatlantiskajai partnerībai un NATO ir sevišķi liela nozīme starptautiskās sabiedrības drošībā;

N.  tā kā abu partneru interesēs ir kopīgi stāties pretī draudiem un uzdevumiem, balstoties uz spēkā esošajiem starptautiskajiem līgumiem un starptautisko organizāciju efektīvu darbu, jo īpaši ANO sistēmas darbu saskaņā ar ANO Statūtiem;

O.  tā kā dažu iepriekšējo gadu laikā vairāki nolīgumi, kas pamatojās uz ASV prasībām un ko pieņēma bez jebkādas Eiropas Parlamenta līdzdalības, jo īpaši Nolīgums par pasažieru datu reģistru, SWIFT memorands un ASV Automatizētās identifikācijas sistēmas (ATS) izveide, ir radījuši juridisku nenoteiktību attiecībā uz nepieciešamajām transatlantisko datu aizsardzības garantijām datu kopīgā izmantošanā un nosūtīšanā starp ES un ASV, lai cīnītos pret terorismu,

Vispārējie aspekti

1.  ņemot vērā gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas, gaida turpmāko sadarbību ar nākamo ASV prezidentu un pauž cerību, ka ASV pastiprināti iesaistīsies daudzpusējības, miera un demokrātijas veicināšanā visā pasaulē; uzskata, ka jāstiprina ES un ASV sadarbība sensitīvos jautājumos, kas saistīti, piemēram, ar vispasaules nabadzības problēmām un klimata pārmaiņām; apzinās, ka dažos jautājumos, piemēram, saistībā ar Starptautisko Krimināltiesu un Kioto Klimata pārmaiņu protokolu, transatlantiskā mērogā joprojām pastāv atšķirīgas pieejas; pauž cerību, ka nākamais ASV prezidents iesaistīs savu administrāciju šo problēmu risināšanā;

2.  mudina ES un ASV ciešāk sadarboties daudzās kopīgu politisko uzdevumu jomās, īpaši Tuvo Austrumu, Irānas, Irākas, Kosovas, Rietumbalkānu, Afganistānas un Āfrikas jautājumos, un sadarboties, lai izveidotu starptautisku vidi, kas sekmētu situācijas uzlabošanos drošības un cilvēktiesību jomā tādās valstīs kā Mjanma un Zimbabve, turpinot pievērst šiem jautājumiem galveno uzmanību visos atbilstīgajos forumos, tostarp ANO Drošības padomē; prasa izveidot vienotu pieeju attiecībām ar citiem lielajiem ģeopolitiskajiem spēlētājiem;

Klimata pārmaiņas

3.  mudina abus partnerus vienoties par kopīgu pieeju klimata pārmaiņu ierobežošanā, kā maksimālo lielumu pieļaujot temperatūras pieaugumu par 2°C salīdzinājumā ar pirmsindustrializācijas līmeni, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju gan rūpnieciski attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs saskaņā ar to dažādiem uzdevumiem un attiecīgām spējām, un atzīst, ka rūpnieciski attīstītajām valstīm ir jāuzņemas vadošā loma šajā jomā; atzinīgi vērtē galveno ASV prezidenta amata kandidātu apņemšanos pievērsties siltumnīcefekta gāzu problēmas risināšanai un līdz 2009. gadam panākt starptautisku vienošanos, lai nepieļautu bīstamas klimata pārmaiņas;

4.  mudina ASV darīt visu iespējamo, lai līdz ANO konferencei, kas notiks 2009. gada decembrī Kopenhāgenā, pabeigtu valsts tiesību aktu izstrādi klimata jomā; turklāt aicina ASV neatlaidīgi turpināt darbu pie oglekļa emisiju tirdzniecības sistēmas izveides, kuru nākotnē būtu iespējams saistīt ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, jo gan vides, gan rūpniecības vispārējās interesēs ir tas, lai oglekļa emisiju tirgus mehānismi visā pasaulē būtu saderīgi un sadarbspējīgi; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumu projektos par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) ir iekļauts noteikums, ar ko atļauj savienot obligātās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, iekļaujot tajās valstu vietējās sistēmas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē reģionālu oglekļa emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu veidošanos ASV;

5.  atzinīgi vērtē Augstā pārstāvja un Eiropas Komisijas ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz drošību; mudina pievērsties šai tēmai kā prioritāram jautājumam ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē, balstoties uz 2007. gada decembrī Bali notikušās konferences panākumiem; aicina ES un ASV kopīgi darboties, lai 2009. gadā panāktu vērienīgu nolīgumu laikposmam pēc 2012. gada, paredzot gan risku mazināšanas pasākumus, gan pielāgošanās darbības starptautiskā līmenī; ar interesi atzīmē, ka ASV Kongresā patlaban tiek apspriesti priekšlikumi par starptautiska videi draudzīgu tehnoloģiju {„tīro tehnoloģiju”) fonda izveidi, un mudina Komisiju šajā jautājumā uzsākt dialogu ar ASV administrāciju;

Terorisms un cilvēktiesības

6.  pauž bažas, ka pati ieslodzījuma vietas pastāvēšana Gvantanamo līcī un patvaļīgie aresti un ārkārtas pārsūtīšana joprojām rada negatīvu iespaidu par to, kādā veidā notiek cīņa pret terorismu; mudina Padomi un Komisiju rosināt ASV valdību izveidot mehānismu, kas paātrinātu apsūdzības izvirzīšanu aizturētajām personām vai šo personu atbrīvošanu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

7.  mudina Padomi un ASV valdību pieņemt skaidru un pārliecinošu kopīgo deklarāciju, lai pārtrauktu patvaļīgus arestus un ārkārtas pārsūtīšanu; prasa, lai ASV valdība vai nu tiesā, vai atbrīvo joprojām apcietinātās personas, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības un standartus, un sniedz paskaidrojumus par slepeno cietumu pastāvēšanu ārpus ASV teritorijas;

8.  aicina ASV nekavējoties atcelt vīzu režīmu un īstenot vienādu attieksmi pret visiem ES dalībvalstu pilsoņiem, pamatojoties uz pilnīgas savstarpējības principu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES un ASV sarunu uzsākšanu par jaunu ASV drošības prasību kopumu bezvīzu režīma izveidei; uzskata, ka šīm sarunām jābūt pārredzamām, balstītām uz savstarpējības principu un tajās jāievēro ES datu aizsardzības noteikumi;

9.  atzinīgi vērtē to, ka ASV atzinusi EK tiesības risināt sarunas par šādu nolīgumu, un norāda, ka ES kompetencē esošie jautājumi, piemēram, ar drošību saistītie jautājumi (tostarp pasažieru datu reģistrā iekļauto datu apmaiņa, izdošana un savstarpēja juridiskā palīdzība) ar Padomi un dalībvalstīm apspriežami tikai tādā mērā, kādā tie attiecas uz katras valsts valstspiederīgajiem;

10.  uzsver, ka datu un informācijas apmaiņa ir nozīmīgs instruments starptautiskajā cīņā pret terorismu un ar to saistīto noziedzību, tomēr norāda, ka apmaiņai ar personas datiem ir jānotiek, ievērojot atbilstīgu tiesisko regulējumu, kurā paredzēti skaidri noteikumi un nosacījumi, nodrošināta iedzīvotāju privātās dzīves un pilsonisko brīvību pietiekama aizsardzība, kā arī noteikti mehānismi kompensācijas saņemšanai attiecīgos gadījumos, un ka šādas datu apmaiņas pamatā jābūt saistošam starptautiskam nolīgumam, pilnībā iesaistot Eiropas Parlamentu un ASV Kongresu; uzsver, ka nepieciešamā datu apmaiņa jāveic saskaņā ar spēkā esošo ES un ASV nolīgumu par savstarpēju juridisko palīdzību un izdošanu, kā arī saskaņā ar EK un ES tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, un, to veicot, nepieciešama tiesībaizsardzības iestāžu un izlūkdienestu darbības koordinācija — attiecīgā gadījumā pat operacionālā līmenī —, kā arī tiesu iestāžu sadarbība, pamatojoties uz ES un ASV nolīgumu par savstarpējo juridisko palīdzību un izdošanu;

11.  uzsver, ka cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību ir svarīgi ievērot cilvēktiesības un tiesiskumu, un mudina Komisiju informēt EP par panākumiem, kas gūti sarunās par Eiroatlantisko sadarbības sistēmu, jo īpaši attiecībā uz personas datu un privātās dzīves aizsardzību; prasa saistībā ar Transatlantiskās ekonomikas padomes darbību steidzami izstrādāt vispārējus datu aizsardzības standartus, lai personas datiem garantētu augsta līmeņa aizsardzību un uzņēmumiem — juridisko noteiktību;

Kodolieroču izplatīšana, pretraķešu aizsardzība, ieroču kontrole un NATO

12.  atkārtoti pauž nedalītu atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijām par Irānu, kuras tika pieņemtas saskaņā ar ANO Statūtu VII nodaļas 41. pantu, un aicina ES un ASV vienoties par kopēju stratēģiju, lai pārliecinātu Teherānu ievērot ANO Drošības padomes rezolūcijas;

13.  atzinīgi vērtē ES un ASV ciešo sadarbību Irānas kodolieroču jautājumā, jo šīs sadarbības rezultātā 2008. gada 3. martā ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju Nr. 1803, kurā Irānai paredzētas jaunas sankcijas; aicina ASV, ņemot vērā ASV diplomātiskos panākumus sarunās ar Ziemeļkoreju, kopā ar ES piedalīties tiešajās sarunās ar Irānu, jo ASV, ievērojot Irānas intereses drošības jomā, var piedāvāt papildu drošības garantijas; uzsver sadarbības nozīmi ar ASV, Krieviju, Ķīnu un līgumos neiesaistītām valstīm, lai izvērtētu papildu koncepcijas, kuru mērķis — panākt vispusīgu nolīgumu ar Irānu par šīs valsts kodoliekārtām un to izmantošanu;

14.  atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes dalībvalstu un Vācijas (P5+1) neseno iniciatīvu nākt klajā ar jaunu stimulu paketi Irānai, cenšoties pārliecināt šo valsti pārtraukt urāna bagātināšanas programmu; aicina ASV risinājuma rašanas interesēs pilnībā atbalstīt sarunas ar Irānu saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līguma noteikumiem un saistībām;

15.  prasa nostiprināt starptautisko masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas līgumu un režīmu sistēmu; uzsver, ka ES un ASV ciešāk jāsadarbojas terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas apkarošanā, ievērojot starptautiskos tiesību aktus, un ka abām pusēm jāatbalsta loma, kas šajos jautājumos jāuzņemas ANO; mudina Padomi apspriest ar ASV pārstāvjiem, kā pozitīvi risināt jautājumu par turpmākā Kodolieroču neizplatīšanas līguma sagatavošanas komitejām, uzskatot, ka tā būtu pirmā iespēja stiprināt globālo kodolieroču neizplatīšanas režīmu, gatavojoties Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konferencei 2010. gadā; uzsver, ka augstākā līmeņa sanāksmē jāapspriež vairākas kodolatbruņošanās iniciatīvas, kas balstītas uz „13 praktiskiem punktiem”, kurus vienprātīgi pieņēma Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konferencē 2000. gadā; pauž cerību, ka šajā augstākā līmeņa sanāksmē ASV administrācija vēlēsies kopīgi ar ES pieņemt stratēģiju, kuras mērķis — panākt atbruņošanās progresu gan attiecībā uz masu iznīcināšanas ieročiem, gan konvencionālajiem ieročiem; aicina ES un ASV censties nepieļaut „vakuuma” izveidošanās iespēju laikposmā no 2009. līdz 2010. gadam, kad būs pienācis laiks atjaunot galvenos atbruņošanās nolīgumus; cer, ka tiks saglabāti sevišķi svarīgie 1999., 2000. un 2001. gada nolīgumi ar Krieviju; aicina ASV ratificēt Kodolizmēģinājumu vispārējā aizlieguma līgumu, uzskatot to par nozīmīgu soli ceļā uz kodolieroču operacionālās nozīmes samazināšanu;

16.  aicina ES dalībvalstis un ASV kopīgi izstrādāt jaunas idejas, lai stiprinātu ES un NATO partnerību un definētu tai jaunus principus, paplašinot „Berlīne Plus” darbības jomu, jo ir vajadzīga plašāka sadarbība Afganistānā; pauž viedokli, ka centieni pielāgot un uzlabot Eiropas drošības stratēģiju ir jāsaista ar sākotnējām sarunām par jaunu NATO stratēģisko koncepciju; uzsver NATO nozīmi, jo šī organizācija ir svarīgākais forums drošības apspriedēm starp Eiropu un ASV, kā arī ES ārpolitikas un drošības politikas nozīmi, jo tā stiprina mūsu spēju stāties pretī gan pastāvošajiem, gan nākotnē iespējamiem 21. gadsimta drošības draudiem; atzinīgi vērtē to, ka Bukarestē notikušajā NATO sammitā ASV atzina, ka spēcīgas NATO alianses izveidei ir nepieciešama arī spēcīga Eiropas aizsardzības kapacitāte; iesaka izvērst jau pastāvošās NATO un ES attiecības drošības jautājumos, turpinot ievērot abu organizāciju darbības neatkarību;

17.  gaida ES un ASV attiecību drošības aspekta atkārtotu novērtējumu, ņemot vērā NATO stratēģiskās pārskatīšanas rezultātus, atjaunināto Eiropas drošības stratēģiju un to, ka darbu sāks jauna ASV administrācija;

Attīstības sadarbība un pārtikas cenas

18.  prasa palielināt ārkārtas palīdzību, lai novērstu reālos draudus, ko pasaules nabadzīgākajiem iedzīvotājiem rada pārtikas cenu palielināšanās; tomēr atzīst, ka ar naudu vien nepietiks, un tādēļ aicina Padomi, Komisiju un ASV Kongresu un administrāciju pievērsties strukturālām problēmām, piemēram, nepietiekamām investīcijām lauksaimniecībā, un prasa, lai ES, ASV un daudzpusējās organizācijas izveido saskaņotu vispārēju pieeju, kurā jāparedz godīgāki tirdzniecības noteikumi un investīciju palielināšana jaunattīstības valstu lauksaimniecībā, sevišķi koncentrējoties uz nelieliem ražotājiem un sievietēm; aicina finansējuma devējus atbalstīt drošības tīklus visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un iesaistīties šādu tīklu finansēšanā; aicina ES un ASV līderus aktīvi atbalstīt ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-Mūna vadībā izveidoto ANO Darba grupu cīņai pret pasaules pārtikas krīzi un iesaistīties šīs grupas darbībā;

19.  atzinīgi vērtē ASV administrācijas iniciatīvu pārveidot pārtikas atbalstu par nesaistītu palīdzību un uzskata, ka šī iniciatīva ir pirmais būtiskais pasākums, lai reformētu visu pārtikas atbalsta programmu, pilnībā ņemot vērā vajadzību aktīvi atbalstīt pārtikas nodrošinājuma palielināšanu reģionālā un vietējā līmenī, ko iepriekš bieži vien apdraudēja ASV saistītais pārtikas atbalsts;

20.  aicina Komisiju pievērst uzmanību jautājumam par nepieciešamību novirzīt lielāko daļu no ES un ASV attīstības palīdzības budžeta lauksaimniecības pētniecībai un lauksaimnieku apmācībai un labākās prakses apmaiņai, lai turpinātu ieviest tādas efektīvas un ilgtspējīgas augkopības sistēmas kā augseka, jauktu kultūru audzēšana un vietējiem apstākļiem pielāgota ģenētiski nemodificētu augu un dzīvnieku audzēšana, lai ilgtermiņā un ar nelieliem energoresursiem nodrošinātu stabilu vietējo pārtikas apgādi un pareizas lauksaimniecības sistēmas;

21.  aicina ES un ASV par starptautiskās attīstības politikas galveno uzdevumu uzskatīt Tūkstošgades attīstības mērķus; mudina Padomi, Komisiju, dalībvalstis un ASV sniegt lielāku atbalstu jaunattīstības valstīm, lai saglabātu ticamību attiecībā uz savu apņemšanos palielināt atbalstu; atzīst, ka ASV pastiprināti iesaistījusies gan attīstības palīdzībā kopumā, gan — jo īpaši — palīdzībā Āfrikai; mudina ASV prezidentu savu amata pilnvaru pēdējā gadā mēģināt panākt vērienīgus rezultātus G8 sanāksmē Japānā un ANO Tūkstošgades attīstības mērķu augstākā līmeņa sanāksmē, kas septembrī notiks Ņujorkā; aicina Eiropas Savienību kā galveno jautājumu Eiropadomes 19. un 20. jūnija sanāksmes darba kārtībā saglabāt Tūkstošgades attīstības mērķus un ikgadējos grafikus 0,7 % līmeņa sasniegšanai attiecībā uz oficiālās attīstības palīdzības apjomu;

Starptautiskās attiecības

22.  uzsver, ka miera un stabilitātes nodrošināšanai Tuvajos Austrumos sevišķi būtiski ir panākt Izraēlas un Palestīnas konflikta risinājumu; atgādina pusēm, ka Anapolisas konferencē tās apņēmās godprātīgi risināt sarunas, lai līdz 2008. gada beigām noslēgtu miera līgumu, kas atrisinātu visus neskaidros jautājumus; atkārtoti uzsver Arābu valstu miera iniciatīvas nozīmi un mudina ES un ASV nodrošināt Arābu valstu partneru konstruktīvu iesaistīšanu; atkārtoti aicina Izraēlu pārtraukt jebkādu apmetņu veidošanu, tostarp šo apmetņu palielināšanu, un nojaukt kopš 2001. gada marta uzbūvētos apmetņu paplašinājumus; atkārtoti pauž dziļas bažas par humanitāro un politisko krīzi Gazas joslā un šīs krīzes iespējamajām smagajām sekām; prasa nekavējoties izbeigt to, ka palestīniešu kaujinieki no Gazas joslas ar raķetēm apšauda Izraēlas teritoriju; pilnībā atbalsta Ēģiptes centienus pārtraukt varmācību un panākt risinājumu, lai varētu atkal atvērt visus robežšķērsošanas punktus;

23.  atzinīgi vērtē paziņojumu, ka Sīrija un Izraēla ir uzsākušas netiešas miera sarunas, kuras tiek risinātas ar Turcijas starpniecību;

24.  atzinīgi vērtē Michel Suleiman ievēlēšanu Libānas prezidenta amatā; uzsver Libānas stabilitātes, suverenitātes, neatkarības un teritoriālās integritātes nozīmi; mudina puses pilnībā īstenot Dohas vienošanos un aicina ES un ASV atbalstīt visus šim mērķim veltītos centienus;

25.  uzsver, ka gan eiroatlantiskā drošība, gan plašāka starptautiskā drošība ir cieši saistīta ar Afganistānas kā miermīlīgas un demokrātiskas valsts nākotni, kurā ievēro cilvēktiesības un kurā nepastāv terorisma draudi; tāpēc atzinīgi vērtē NATO pamatīgo ilgtermiņa ieguldījumu Afganistānā, kā tas ir uzsvērts starptautisko miera uzturēšanas spēku „Jaunajā stratēģiskajā redzējumā”, un starptautiskās sabiedrības visaptverošo pieeju, apvienojot civilos un militāros spēkus, tostarp ES Policijas misiju, kura ir daļa no vispārējās ES darbības Afganistānā un saskaņotas ES pieejas, kura ietver ES Īpašā pārstāvja sniegtās politikas ievirzes, kā arī rekonstrukcijas centienus, kurus, cita starpā, vada Komisija; aicina ES un ASV veikt steidzamus pasākumus, lai palielinātu, uzlabotu un labāk koordinētu attīstības palīdzību Afganistānai, šajā nolūkā novirzot iespējami daudz līdzekļu Afganistānas iestādēm un pieredzes bagātām NVO;

26.  aicina Padomi uzsākt dialogu ar ASV par Irākas jautājumu un paust ES uzskatus par tās stratēģisko nozīmi šajā valstī, kā arī turpināt atbalstīt starptautiskās sabiedrības nozīmes daudzpusējības izvēršanu Irākā, pilnībā izmantojot ANO paplašinātās pilnvaras saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1770;

27.  uzsver, ka turpinās kopēja iesaistīšanās Balkānu reģiona drošībā un stabilitātē; atzinīgi vērtē NATO Kosovas spēku KFOR ātro, objektīvo un efektīvo darbu nesenajā vardarbības uzliesmojumā Kosovā un uzsver, ka KFOR, pamatojoties uz ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244, ir jāpaliek Kosovā, lai nodrošinātu drošu vidi, tostarp pārvietošanās brīvību visiem cilvēkiem un visiem Kosovā izvietotajiem starptautiskajiem spēkiem; šajā sakarībā uzsver, ka ES Kosovā veic nozīmīgus uzdevumus, atzinīgi vērtē ES Tiesiskuma misijas Kosovā izveidošanu un prasa EULEX klātbūtni visā Kosovas teritorijā;

28.  uzskata, ka ES un ASV steidzamā kārtā jāpievēršas īstermiņa drošības problēmām un ilgtermiņā — Kosovas attīstības problēmām, tiecoties panākt kopējo mērķi, proti, funkcionālu valsti, etniski daudzveidīgu sabiedrību, darbotiesspējīgas iestādes un tiesiskuma ievērošanu; atzinīgi vērtē to, ka EDAP Tiesiskuma un policijas misijā Kosovā pirmo reizi piedalīsies ASV policisti; atzīmē, ka Amerikas Savienoto Valstu administrācija nosūtīs piedalīties Kosovas operācijā virkni valsts departamenta darbinieku un līgumpartneru un segs 25 % no Starptautiskā Civilā biroja (ICO) pamatdarbības izmaksām, savukārt pārējās izmaksas segs Eiropas Komisija un citas valstis;

29.  prasa saskaņot rīcību Ķīnas jautājumā, jo īpaši ņemot vērā to, ka steidzami jāatrod iespējas veicināt demokrātiju šajā valstī, kliedēt saspīlējumu attiecībās ar kaimiņvalstīm un sekmēt dialogu starp Pekinas varas iestādēm un Dalailamu, lai panāktu reālu attīstību Tibetas jautājumā;

30.  aicina Padomi vēlreiz kopā ar ASV pievērsties jautājumam par Starptautisko Krimināltiesu kā starptautisko tiesību fundamentālu balstu; gatavojoties Starptautiskās Krimināltiesas pārskata konferencei 2009. gadā, gaida no nākamās ASV valdības konstruktīvāku attieksmi pret Starptautiskās Krimināltiesas Statūtu ratifikāciju, kā arī aktīvu līdzdarbību vienošanās panākšanā par joprojām aktuālo agresijas nozieguma definēšanu, kā noteikts Romas statūtu 5. panta 2. punktā;

31.  atkārtoti pauž nosodījumu nāves sodam; aicina ASV valdību un visus ASV štatus atcelt nāves sodu; pauž nožēlu par ASV Augstākās tiesas nesen pieņemto lēmumu tomēr atļaut nāvējošas injekcijas metodi, tādējādi paverot ceļu nāves soda izpildes atsākšanai;

32.  iesaka veikt pasākumus, lai stiprinātu transatlantiskās attiecības ar ASV, izmantojot jaunu transatlantisko partnerattiecību nolīgumu, kas aizstātu patlaban pastāvošo Jauno transatlantisko programmu; šajā sakarībā ierosina izveidot šāda transatlantisko partnerattiecību nolīguma regulāras pārskatīšanas mehānismu, ar kura palīdzību ES un ASV eksperti pastāvīgi censtos uzlabot transatlantiskās partnerattiecības, lai izmantotu visas to sniegtās iespējas; uzsver, ka visa šā procesa pilnīga īstenošana būs iespējama tikai tad, ja visos līmeņos plaši iesaistīs ASV Kongresu, Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentus, un ka pašreizējā parlamentu sadarbība pakāpeniski jāpārveido par de facto transatlantisku asambleju;

33.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un Kongresam.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0238.
(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0239.
(3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0155.
(4) Pieņemtie teksti, P6_TA-PROV(2008)0192.
(5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0433.
(6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0460.
(7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0460.

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 3. jūnijsJuridisks paziņojums