Eiropas Parlaments,

–   ņemot vēra Līguma 33. pantu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 25. oktobra rezolūciju par pārtikas cenu pieaugumu (1),

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 12. marta rezolūciju par KLP „Veselības pārbaudi” (L. Goepel ziņojums) (2),

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 22. maija rezolūciju par pārtikas cenu celšanos ES un jaunattīstības valstīs (3),

–   ņemot vērā EP 2008. gada 19. februāra rakstisko deklarāciju par izpēti saistībā ar Eiropas Savienības tirgū darbojošos lielveikalu ļaunprātīgu varas izmantošanu un tās novēršanu (4),

–   ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūciju par pārtikas cenām Eiropā (K. Batzeli ziņojums) (5)

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulu (EK) Nr. 72/2009 par izmaiņām kopējā lauksaimniecības politikā, izdarot grozījumus Regulās (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 320/2006, (EK) Nr. 1405/2006, (EK) Nr. 1234/2007, (EK) Nr. 3/2008 un (EK) Nr. 479/2008 un atceļot Regulas (EEK) Nr. 1883/78, (EEK) Nr. 1254/89, (EEK) Nr. 2247/89, (EEK) Nr. 2055/93, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 2596/97, (EK) Nr. 1182/2005 un (EK) Nr. 315/2007 (6),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei par stāvokli piena produktu tirgū 2009. gadā (COM(2009)0385 galīgā versija),

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (Vienotā TKO regula) attiecībā uz 2009. un 2010. gada intervences periodiem sviestam un vājpiena pulverim (COM(2009)0354 galīgā versija) un Paolo De Castro ziņojumu attiecībā uz šo priekšlikumu (A7-0005/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A. tā kā pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir novērota būtiska situācijas pasliktināšanās piena produktu tirgū, piena cenai samazinoties zemāk par 21 centu litrā, lai gan ir veikti pasākumi un piešķirtas eksporta subsīdijas, un daudzi zemnieki pārdod piena produktus par cenu, kas ir zemāka par to pašizmaksu;

B.  tā kā daudzu ES piensaimniecības nozarē strādājošo lauksaimnieku izdzīvošana tiek nopietni apdraudēta, jo viņi spēj izdzīvot tikai uz personīgo ietaupījumu rēķina, kas, protams, nevar turpināties ilgstoši, piespiežot viņus rīkot lielas publiskas demonstrācijas visā ES;

C. tā kā pasaules ekonomikas krīzes rezultātā ievērojami ir pazeminājies pieprasījums pēc piena produktiem, un tas ir noticis vienlaicīgi ar piedāvājuma pieaugumu saistībā ar ražošanas apjoma palielināšanos tādās trešās valstīs kā Jaunzēlande, Austrālija, Argentīna, Brazīlija un ASV;

D. tā kā 2009. gada budžeta procedūrā Parlaments piešķīra prioritāti īpaša ES piensaimniecības fonda izveidei, lai nozarē varētu veikt sarežģītus pārkārtojumus;

E.  tā kā Parlaments atkārtoti ir uzsvēris atšķirības cenā, ko patērētāji maksā par lauksaimniecības produktiem lielveikalā, un tajā, ko saņem ražotāji, un ir mudinājis veikt padziļinātu izpēti par iespējamo tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

F.  tā kā saskaņā ar Komisijas aprēķiniem laika periodā no 2006. gada maija līdz 2009. gada maijam cenas, ko patērētāji maksā par pienu un sieru, ir pieaugušas par vairāk nekā 14 %, turpretī ražotāju cenas dažās dalībvalstīs viena gada laikā ir samazinājušās par 40 %,

1.  uzskata, ka, ņemot vērā ieilgušo sarežģīto situāciju piena produktu tirgū, ir jāveic gan ilgtermiņa, gan īstermiņa pasākumi, un norāda, ka Komisijas līdz šim veiktie pasākumi nav pietiekami, lai nozare izkļūtu no krīzes;

2.  pauž nožēlu, ka Komisija iepriekš nespēja paredzēt šīs krīzes nopietnību un jau agrāk neierosināja piemērotus pasākumus;

3.  aicina Komisiju steidzamā kārtā noteikt, kādi pasākumi varētu stabilizēt tirgu, un kopā ar iesaistītajām pusēm un dalībvalstīm veikt padziļinātu novērtējumu par piensaimniecības nozares nākotni, lai izanalizētu iespējas pastiprināt pārvaldības mehānismus cenu nepastāvības novēršanai;

4.  atkārtoti pauž apņemšanos izveidot ES piensaimniecības fondu EUR 600 miljonu apmērā, lai palīdzētu ražošanas uzņēmumiem un kooperatīviem un atbalstītu ieguldījumus lauku saimniecībās, to modernizēšanu, darbības dažādošanu, reģionālos un pārdošanas pasākumus, neliela apjoma ražotājus un jaunus lauksaimniekus un atgādina, ka Parlaments šādu lūgumu jau ir paudis saistībā ar 2009. gada budžeta procedūru;

5.  aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai palīdzētu ražotājiem palielināt ražojumu pievienoto vērtību un mudinātu ražot produktus (sieru u.c.), kuru pamatā ir augstas kvalitātes piens, jo īpaši tajās jomās, kurās alternatīvas ražošanas iespējas ir ierobežotas;

6.  aicina Komisiju nekavējoties ieviest pasākumus, lai veicinātu piena produktu pieprasījumu, un uzskata, ka „Skolas piena” programmas darbības jomas, produktu klāsta un finansējuma paplašināšana ir labs iespējamās iniciatīvas piemērs; aicina Komisijas ģenerāldirektorātus ciešāk koordinēt savu darbību šajā jomā;

7.  aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus, lai līdzsvarotu piedāvājumu un pieprasījumu ES piena produktu tirgū;

8.  aicina Komisiju izpētīt iespējas piensaimniekiem piemērot agrās pensionēšanās shēmu, piemēram, nosakot kvotu atpirkšanas shēmu, kas līdzinātos izaršanas shēmai vīna kopējā tirgus organizācijas sistēmā;

9.  ņemot vērā, ka piensaimniecības nozares krīzei ir visas Eiropas raksturs, pieprasa, lai Komisija pildītu savu lomu kopīgu risinājumu meklēšanā, izvairoties no nevienlīdzības dalībvalstu starpā un traucējumiem tirgos, ko varētu radīt valstu atbalsts;

10. atbalsta Komisijas vēlmi plānot tādus pasākumus kā labvēlīgi aizdevumi un savstarpēju garantiju sistēmas, lai mazinātu cenu nepastāvību lauksaimniecības produktu tirgos;

11. atbalsta piena pulvera tūlītēju izmantošanu teļu barībā, kas varētu būt viens no veidiem, kā palielinātu pieprasījumu pēc piena produktiem;

12. atgādina, ka būtiski svarīgi ir norādīt skaidru marķējumu tādiem piena produktu aizstājējiem kā siers un citi ražojumi, kuru pamatā nav dzīvnieku tauki, un tajā būtu detalizēti jānorāda izejmateriāli un izcelsmes valsts; prasa, lai piena produktu marķējums tiktu piešķirts tikai piena produktiem;

13. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pagarināt intervences periodu sviestam un vājpiena pulverim līdz 2010. gada 28. februārim un uzskata, ka vismaz īstermiņā jāpalielina intervences cena; atzīst, ka šis ir īpašs pasākums, lai apkarotu ārkārtīgu tirgus nelīdzsvarotību, nevis ilgtermiņa risinājums;

14. aicina paplašināt siera produktu privāto uzglabāšanu un nodrošināt atbilstošu atbalstu, lai šis pasākums būtu efektīvs, kā arī palielināt to trešo valstu skaitu, iekļaujot, piemēram, ASV, uz kurām ES ražotos siera produktus var eksportēt, saņemot eksporta kompensāciju;

15. aicina Komisiju gan ilgtermiņā, gan pēc tam, kad eksporta kompensācijas vairs netiks piemērotas, konstatēt to, kādā veidā attiecīgās apropriācijas varētu saglabāt piensaimniecības nozarē;

16. aicina Komisiju atļaut lauksaimniecības eksporta kredītu apdrošināšanu, kā to izmanto ASV;

17. aicina Komisiju uzlabot cenas pārredzamību pārtikas piegādes ķēdē, jo patērētāju cenas daudzās dalībvalstīs joprojām ir aizdomīgi augstas, neskatoties uz to, ka ražotāju cenas ir ievērojami pazeminājušās;

18. aicina Komisiju nekavējoties iesniegt paziņojumu par pārtikas cenām Eiropā; atgādina, ka Parlaments jau sen ir aicinājis Komisiju izpētīt to, vai tirgus stāvoklis pārtikas piegādes ķēdē, jo īpaši piensaimniecības nozarē, netiek ļaunprātīgi izmantots, un uzskata, ka šādu pētījumu jau sen vajadzēja veikt;

19. uzskata, ka ir nepieciešams izveidot sistēmu, ar kuras palīdzību pilnīgi pārredzami tiek uzraudzītas plaša patēriņa preču cenas, jo īpaši tās, kuras maksā patērētāji;

20. pauž nožēlu, ka Padome 2009. gada 7. septembra sanāksmē nespēja vienoties par konkrētiem krīzes pārvarēšanas pasākumiem;

21. prasa Komisijai regulāri informēt Parlamentu par piena produktu tirgus situācijas attīstību turpmāko mēnešu laikā;

22. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, (P6_TA(2007)0480). (2) (2007/2195(INI)) (3) Pieņemtie teksti, (P6_TA(2008)0229). (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0054. (5) (2008/2175(INI)) (6) OV L 30, 31.1.2009., 1. lpp.