KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eiropas stratēģiju Donavas reģionam
20.1.2010
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
S&D (B7‑0031/2010)
ALDE (B7‑0032/2010)
Verts/ALE (B7‑0033/2010)
GUE/NGL (B7‑0034/2010)
PPE (B7‑0036/2010)
Lambert van Nistelrooij, Danuta Maria Hübner, Marian-Jean Marinescu, Richard Seeber, Manfred Weber, Elisabeth Jeggle, Jan Olbrycht, Theodor Dumitru Stolojan, Elena Băsescu, Andrey Kovatchev, Tamás Deutsch, Elena Oana Antonescu, Iosif Matula, Csaba Sógor, Petru Constantin Luhan, Iuliu Winkler PPE grupas vārdā
Silvia-Adriana Ţicău, Constanze Angela Krehl, Victor Boştinaru, Brian Simpson, Saïd El Khadraoui, Hannes Swoboda, Evgeni Kirilov, Georgios Stavrakakis, Ivailo Kalfin S&D grupas vārdā
Michael Theurer, Ramona Nicole Mănescu, Filiz Hakaeva Hyusmenova ALDE grupas vārdā
Eva Lichtenberger, Michael Cramer Verts/ALE grupas vārdā
Oldřich Vlasák, Tomasz Piotr Poręba ECR grupas vārdā
Jaromír Kohlíček, Miloslav Ransdorf GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas stratēģiju Donavas reģionam
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. pantu un 265. panta 5. punktu,
– ņemot vērā 2009. gada 3. decembra jautājumu Komisijai par Eiropas stratēģiju Donavas reģionam (O-0150/09 – B7-0240/2009),
– ņemot vērā 2009. gada 18. un 19. jūnija Eiropadomes sanāksmes secinājumus, kuros Komisija aicināta līdz 2010. gada beigām izstrādāt Eiropas stratēģiju Donavas reģionam,
– ņemot vērā ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam,
– ņemot vērā Padomes programmu, ko sagatavoja Spānijas, Beļģijas un Ungārijas prezidentūras,
– ņemot vērā Eiropas Parlamentā izveidoto Donavas forumu un šīs struktūras darbu,
– ņemot vērā 2009. gada 24. marta rezolūciju attiecībā uz Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju un pašreizējo stāvokli debatēs par kohēzijas politikas gaidāmo reformu;
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2009. gada oktobra atzinumu “ES stratēģija Donavas reģionam”,
– ņemot vērā Espo, Orhūsas un Bernes konvencijas par vides aizsardzību,
– ņemot vērā Ūdens pamatdirektīvu un Helsinku konvenciju,
– ņemot vērā Belgradas konvenciju par kuģošanas regulēšanu Donavā,
– ņemot vērā Donavas komisijas, Starptautiskās Donavas upes aizsardzības komisijas (ICPDR) un Starptautiskās Savas upes baseina komisijas (ISRBC) pieņemto kopīgo paziņojumu par iekšzemes kuģniecības un vides aizsardzības attīstību Donavas baseinā,
– ņemot vērā Stokholmas Makroreģionālās stratēģijas konferenci, ko organizēja Zviedrijas prezidentūra,
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,
A. tā kā Lisabonas līgumā teritoriālā kohēzija ir atzīta par vienu no Eiropas Savienības mērķiem (LES 3. pants);
B. tā kā makroreģionālo stratēģiju mērķis ir uzlabot pieejamo resursu izmantošanu, lai risinātu teritoriālās attīstības jautājumus un noteiktu vienotus risinājumus kopējām problēmām;
C. tā kā Baltijas jūras reģiona stratēģijā jau ir sniegts modelis ES politikas virzienu un finansējuma koordinēšanai ģeogrāfiski teritoriālās vienībās — makroreģionos —, kas noteikti, pamatojoties uz īpašiem kritērijiem, un tā kā ES stratēģija Donavas reģionam, kas veidota saskaņā ar Baltijas jūras reģiona stratēģiju, spētu veicināt reģionālo un pārrobežu sadarbību turpmākai ekonomikas izaugsmei un norādīt vienotus risinājumus kopējām problēmām;
D. tā kā Donava saista desmit Eiropas valstis — Vāciju, Austriju, Slovākijas Republiku, Ungāriju, Horvātiju, Serbiju, Rumāniju, Bulgāriju, Moldovas Republiku un Ukrainu —, no kurām sešas ir ES dalībvalstis, un plašākā teritoriālā kontekstā Donavas reģionā iekļaujas arī Čehijas Republika, Slovēnija, Bosnija un Hercegovina, kā arī Melnkalne;
E. tā kā Donavas reģions ir nozīmīgs krustpunkts, kurā saplūst ES kohēzijas politikas programmas, programmas valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un programmas potenciālajām pievienošanās kandidātvalstīm, un tāpēc tā ir teritorija, kur var attīstīt spēcīgāku sinerģiju starp dažādām ES politikas jomām: kohēzijas, transporta, tūrisma, lauksaimniecības, zivsaimniecības, ekonomikas un sociālās attīstības, enerģētikas, vides, paplašināšanās un kaimiņattiecību politiku;
F. tā kā Donavas reģionam paredzētā ES stratēģija ir jāizstrādā turpmāk minētajās sadarbības jomās: sociālā attīstība un aizsardzība, ilgtspējīga ekonomikas attīstība, transporta un enerģētikas infrastruktūra, vides aizsardzība, kultūra un izglītība;
G. tā kā Donavas reģionam paredzētā ES stratēģija varētu dot būtisku ieguldījumu, lai panāktu to reģionālo un vietējo iestāžu un organizāciju labāku koordināciju, kuras darbojas Donavas reģionā, kā arī veicinātu labklājību, ilgtspējīgu attīstību, darba vietu izveidi un drošību reģionā;
H. tā kā sadarbībai Donavas reģionā ir sena vēsture — 1856. gada 30. martā dibinātā Eiropas Donavas komisija, kas sākotnēji atradās Galacā (Rumānijā), bija viena no pirmajām Eiropas līmeņa iestādēm, un tagad tā atrodas Budapeštā;
I. tā kā pēc paplašināšanās 2007. gadā Donava gandrīz ir kļuvusi par Eiropas Savienības iekšējo ūdensceļu un tā kā Donavas reģions varētu būtiski palīdzēt paātrināt kopš šīs paplašināšanās notikušās pārmaiņas;
J. tā kā Donava ir ērts ūdensceļš, kas savieno ne tikai dalībvalstis, un tā kopā ar Mainas kanālu un Reinu savieno Ziemeļjūru ar Melno jūru, kā arī spēj nostiprināt Melnās jūras reģiona ģeostratēģisko pozīciju;
K. tā kā Donavas reģions ir savstarpēji saistīta teritorija ar neviendabīgām saimnieciskām iespējām un tā kā, uzskatot Donavas reģionu par vienotu makroreģionu, būtu vieglāk pārvarēt saimnieciskās darbības reģionālās atšķirības un atbalstīt integrētu attīstību;
L. tā kā Donavas delta kopš 1991. gada ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts un Donavas reģionā ir vairākas īpaši aizsargājamas teritorijas un īpaši saglabājamas dabas teritorijas, kas iekļautas Natura 2000 tīklā; tā kā Donavā un Donavas deltā ir unikāla un trausla ekosistēma, kurā aug retas augu sugas, ko apdraud piesārņojums,
1. aicina Komisiju, cik iespējams drīz, sākt plaši apspriesties ar visām valstīm, caur kurām tek Donava, lai aptvertu dažādus reģionālās sadarbības aspektus un līdz 2010. gada beigām iesniegtu ES stratēģiju Donavas reģionam;
2. uzskata, ka Eiropas stratēģija Donavas reģionam ir piemērots līdzeklis teritoriālās attīstības pastiprināšanai, aktivizējot sadarbību skaidri noteiktās politikas jomās, kurās visi valdības līmeņa partneri ir noteikuši patiesu Eiropas pievienoto vērtību, un aicina šo stratēģiju attīstīt kā Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa sastāvdaļu;
3. uzsver, ka jebkura makroreģionālā stratēģija kā saskaņota visu ES teritoriju aptveroša politika ir obligāti jāiekļauj ES reģionālajā politikā; turklāt uzsver, ka ir jāanalizē šīs stratēģijas pievienotā vērtība, lai īstenotu mērķi visā ES teritorijā nodrošināt teritoriālo kohēziju;
4. uzsver, ka sagatavošanas procesā jāiesaista atbilstīgās Donavas reģiona vietējās un reģionālās ieinteresētās puses, lai skaidri noteiktu vajadzības gan teritoriju līdzsvarotas un noturīgas attīstības nodrošināšanā, gan veiktspējas palielināšanā, lai rastu risinājumus kopējām problēmām, efektīvi īstenotu konkrētus projektus un nodrošinātu labas pārvaldes mehānismu, kā arī mudina valdības atbalstīt un atvieglot pasākumus, kas paredz informēt NVO, aroda apvienības un pilsonisko sabiedrību un apspriesties ar šīm pusēm gan par stratēģijas veidošanu, gan par tās īstenošanu nākotnē;
5. aicina Komisiju skaidri noteikt turpmākās Donavas reģiona politikas pārvaldības struktūru; uzskata, ka, īstenojot šo stratēģiju, nedrīkst tikt apdraudēta reģionālo un vietējo pašvaldību kompetence;
6. atbalsta Donavas reģiona ekonomikas un sociālo attīstību kā vienu no ES prioritārajām jomām un dziļākas reģionālās integrācijas veicināšanu Donavas reģionā kā Eiropas ekonomikas un politikas plašākas jomas dinamisku sastāvdaļu;
7. prasa uzlabot ekoloģisko stāvokli Donavā, kas patlaban ir piesārņota upe, un veikt pasākumus, kuri samazinātu piesārņojumu un novērstu eļļas un citu toksisko un kaitīgo vielu iepludināšanu;
8. atzīmē, ka par Donavas reģiona piesārņošanu atbildīgas ir gan dalībvalstis, gan citas piekrastes valstis, caur kurām šī upe tek; uzsver, ka vides aizsardzība Donavas baseinā ir nozīmīgs faktors, kas ietekmēs lauksaimniecības un lauku attīstību šajā reģionā, un mudina piekrastes valstis īpašu prioritāti piešķirt kopīgu hidroloģisku un ūdens kvalitātes pārbaudes iekārtu izveidei;
9. mudina Komisiju un dalībvalstis, iesaistoties klimata pārmaiņu novēršanā, īpašu uzmanību pievērst vietējām ekosistēmām un sadarboties to aizsardzībā, kā arī mudina Komisiju atbalstīt pētniecību un izstrādi, kuras mērķis ir jaunas tehnoloģijas, kā palielināt prognožu ticamību un reaģēšanas spējas plūdu, ārkārtēja sausuma un nejaušas piesārņošanas gadījumā;
10. uzsver nepieciešamību aizsargāt un vairot zivju krājumus Donavā; aicina Komisiju sagatavot visaptverošu plānu dabisko storu krājumu saglabāšanai un atjaunošanai Donavā;
11. aicina Komisiju izmantot Baltijas jūras reģiona stratēģijas darbības sniegto pieredzi; tādēļ aicina izstrādāt rīcības plānu, kas papildinātu šo dokumentu; uzskata, ka šajā rīcības plānā jāiekļauj turpmāk minētie pasākumi: videi draudzīga Donavas izmantošana iekšzemes kuģošanai; savietojamība ar citiem transporta veidiem gar Donavas krastiem, uzlabojot visas infrastruktūras (prioritāte — labāka pašreizējās infrastruktūras izmantošana) un radot gar visu upi vairākveidu transporta sistēmu; videi draudzīga ūdens enerģijas izmantošana gar Donavu; Donavas ūdens kvalitātes saglabāšana un uzlabošana atbilstīgi Ūdens pamatdirektīvai; stingri drošības noteikumi kuģiem; videi draudzīga tūrisma attīstīšana, kā arī izglītības, pētniecības un sociālās kohēzijas uzlabošana;
12. uzsver, ka jādiversificē enerģijas avoti, kā arī aicina Komisiju un visas piekrastes valstis palielināt sadarbību enerģētikas jomā, veicināt un īstenot kopējus energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu projektus, ņemot vērā, ka reģionam ir bioenerģijas avota potenciāls, un sekmēt biomasas, saules, vēja un ūdens enerģijas izmantošanu;
13. uzsver, ka rūpīgi stratēģijas un vides ietekmes novērtējumi, tostarp novērtējumi par ietekmi uz visām upes ekosistēmām, būtu jāpadara par priekšnosacījumu visiem ar transporta un enerģētikas infrastruktūru saistītiem projektiem, lai nodrošinātu starptautisko vides aizsardzības standartu ievērošanu, turklāt tas jādara pēc apspriešanās ar partneriem, kurus šie lēmumi varētu ietekmēt;
14. norāda, ka Donavas reģiona valstis ekonomiski ir ārkārtīgi atkarīgas cita no citas, un atbalsta uzņēmējdarbības attīstības tīklu un arodu veicināšanas nevalstisko struktūru veidošanu, kuras var koordinēt un sekmēt turpmākas attīstības iespējas, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu izaugsmi un stimulētu videi draudzīgas ekonomikas attīstību visā Donavas makroreģionā;
15. ierosina apvienot ES transporta sistēmu ar to ES kaimiņvalstu transporta sistēmām, kuras ir Donavas reģiona valstis, un uzsver, ka ir svarīgi paredzēt vairākveidu pārvadājumu kombinēšanas projektus;
16. uzskata, ka iekšējo ūdensceļu kuģošanas sistēmai ir būtiska nozīme transporta attīstībā šajā reģionā, vienlaikus atzīstot, ka kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem ir samazinājusies galvenokārt ekonomikas straujās lejupslīdes dēļ, un uzsver, ka ir svarīgi novērst grūtības ūdensceļa Reina/Māsa–Maina–Donava asī un uzlabot visu vairākveidu transporta sistēmu gar Donavu, tajā pašā laikā galveno uzmanību pievēršot iekšzemes ostu un loģistikas uzlabošanai, iekšzemes kuģošanai un dzelzceļa transportam, kā arī ņemot tuvsatiksmes kuģošanas papildu iespējas;
17. ierosina atjaunināt Eiropas tīklu (TEN), lai visā reģionā uzlabotu vairākveidu pārvadājumu sistēmu un, izmantojot autotransporta un dzelzceļa līnijas (kravas pārvadājumu koridorus un ātrgaitas dzelzceļu), palielinātu savienojumu iespējas ar Melnās jūras reģiona valstīm;
18. aicina Komisiju veicināt plašāku moderno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai iespējami drīz nodrošinātu efektīvu un vienotu noteikumu sistēmu par kuģošanu Donavā;
19. uzskata, ka ilgtspējīgs tūrisms ir būtiska nozare, lai sekmētu šā reģiona ekonomikas izaugsmi, atzīmējot, piemēram, iespējas, ko piedāvā ekotūrisms, un saimniecisko potenciālu, ko sniedz veloceliņš, kurš ierīkots gandrīz gar visu Donavu;
20. atbalsta programmas, kuru mērķis ir uzlabot Donavas daudzkultūru vidi, sekmējot daudznāciju mobilitāti un kultūras dialogu, šajās jomās radot jaunus mākslas un saziņas veidus, veidojot mācību un uzņēmumu inkubatoru centrus un aizsargājot kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī stimulējot jaunas kultūras nozares;
21. atbalsta augstskolu apmaiņas programmu īstenošanu reģionā un ierosina, ka reģiona augstskolas varētu veidot sadarbības tīklus, lai sekmētu tādu izcilības centru izveidi, kuri spēj konkurēt starptautiskā mērogā;
22. aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot administratīvos pasākumus, lai samazinātu administratīvo slogu, ko rada Donavas reģionam paredzētās ES stratēģijas efektīvāka izstrāde un īstenošana;
23. aicina Komisiju cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu, lai noteiktu prioritātes, kas saistītas ar Donavas reģionam paredzētās ES stratēģijas izstrādi, kā arī aicina Komisiju regulāri informēt Eiropas Parlamentu un apspriestos ar to par šīs stratēģijas īstenošanas gaitu;
24. uzsver, ka ir nepieciešama koordinēta pieeja, lai Donavas reģiona valstīs efektīvāk un vairāk izmantotu visus pieejamos ES līdzekļus un tādējādi varētu sasniegt stratēģijā noteiktos mērķus;
25. mudina izmantot jau esošās darbības programmas, lai finansētu šajā stratēģijā paredzētos projektus; mudina visas iesaistītās puses meklēt arī citus ar finansēm nesaistītus instrumentus, kas veicinātu šīs stratēģijas īstenošanu un dotu tūlītēju pozitīvu ietekmi šajā teritorijā;
26. ierosina pēc apspriešanās ar vietējām un reģionālām ieinteresētajām pusēm reizi divos gados rīkot ES augstākā līmeņa sanāksmi un šajā sanāksmē apkopotos secinājumus iesniegt Eiropadomei un Parlamentam;
27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai un citām attiecīgajām iestādēm.