Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2007. gada 15. novembra rezolūciju par bīstamiem notikumiem, kas apdraud kristiešu un citu ticīgo kopienu pastāvēšanu;

–   ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantu;

–   ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

–   ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A. tā kā demokrātijas veicināšana un cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošana ir Eiropas Savienības pamatprincipi un mērķi, kā arī kopējs pamats tās attiecībām ar trešām valstīm;

B.  tā kā atbilstoši starptautisko cilvēktiesību jomas tiesību aktiem, jo īpaši Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantam, ikvienam ir tiesības baudīt domas, apziņas un reliģijas brīvību; tā kā šīs tiesības iekļauj tiesības brīvi mainīt reliģisko piederību un uzskatus, kā arī tiesības vienatnē vai kopienā, publiski vai privāti paust reliģisko pārliecību vai uzskatus, piedaloties dievkalpojumos, ievērojot rituālus un reliģisko praksi, kā arī veicot apmācību;

C. tā kā Eiropā, tāpat kā citās pasaules daļās, arī notiek šo tiesību pārkāpumi un atsevišķi noziegumi, kas vērsti pret minoritāšu pārstāvjiem viņu pārliecības dēļ;

D. tā kā Eiropas Savienība ir atkārtoti paudusi tās apņemšanos ievērot domas, apziņas un reliģijas brīvību un uzsvērusi, ka valdību pienākums ir nodrošināt šo brīvību ievērošanu visā pasaulē;

E.  tā kā 2010. gada 6. janvārī Nagaa Hammadi pilsētā Augšēģiptē brīdī, kad pēc pusnakts dievkalpojuma koptu Ziemassvētku vakarā dievlūdzēji pameta baznīcu, no garāmbraucošas mašīnas tika nošauti septiņi cilvēki — seši koptu kristieši un policists — un ievainoti vairāki citi; tā kā pēdējo nedēļu laikā ir notikušas vēl citas sadursmes starp koptu kristiešiem un musulmaņiem, kuras Ēģiptes valdība raksturo kā atsevišķus incidentus;

F.  tā kā 2010. gada 8. janvārī Ēģiptes iestādes paziņoja, ka tās ir arestējušas un tur apcietinājumā trīs personas, kas saistītas ar 6. janvāra uzbrukumiem Nagaa Hammadi pilsētā; tā kā Ēģiptes prokurors nolēma, ka trīs apsūdzētās personas vajadzētu tiesāt Valsts drošības ārkārtas tiesā par slepkavībām ar iepriekšēju nodomu;

G. tā kā koptu kristiešu ir apmēram 10 % Ēģiptes iedzīvotāju; tā kā pēdējo gadu laikā Ēģiptē ir notikuši vairāki pret koptu kristiešiem vērsti vardarbības akti;

H. tā kā Ēģiptes konstitūcija garantē uzskatu brīvību un brīvību praktizēt reliģiskos rituālus;

I.   tā kā Parlaments uzskata, ka attiecības ar Ēģipti ir ļoti svarīgas, un uzsver Ēģiptes, kā arī ES un Ēģiptes attiecību nozīmi ES un Vidusjūras reģiona stabilitātei un attīstībai;

J.   tā kā Malaizijas katoļu baznīca 2007. gadā iesniedza prasību pret Malaizijas valdību, jo tā valsts drošības iemeslu dēļ draudēja aizliegt laikraksta Herald publicēšanu, ja šis laikraksts, tulkojot vārdu „Dievs”, nepārtrauks lietot vārdu „Allāhs”, ko bieži izmanto Malaizijas bahasa valodā runājošā kristiešu kopiena;

K. tā kā 2009. gada 31. decembrī Malaizijas Augstā tiesa nolēma, ka Malaizijas kristiešiem ir konstitūcijā nostiprinātas tiesības izmantot vārdu „Allāhs”, runājot par Dievu, un ka šī vārda izmantošana nav saistīta tikai un vienīgi ar islāma ticību;

L.  tā kā pēc šī tiesas sprieduma notika vardarbības uzliesmojums un vismaz astoņi uzbrukumi kristiešu baznīcām Malaizijā;

M. tā kā 2009. gadā valdība konfiscēja vairāk nekā 15 000 Bībeles kopiju malajiešu valodā, kurās, runājot par Dievu, tika izmantot vārds „Allāhs”, un tā kā šīs kopijas līdz šim nav atdotas;

N. tā kā Malaizijas valdība pieļauj, ka vārdu „Allāhs” izmanto kristiešu kopienas Sabahas un Saravakas štatos, tomēr apšauba šī vārda izmantošanu citos valsts reģionos, tādējādi radot papildu diskrimināciju visā Malaizijas kristiešu kopienā;

O. tā kā starpkopienu dialogs ir būtiski svarīgs miera un savstarpējās sapratnes veicināšanai starp cilvēkiem,

1.  uzsver, ka tiesības baudīt domas, apziņas un reliģijas brīvību ir cilvēka pamattiesības, kuras garantē starptautiskie juridiskie instrumenti, un stingri nosoda visa veida vardarbību, diskrimināciju un neiecietību, kuras pamatā ir reliģija un pārliecība un kura ir vērsta pret reliģioziem cilvēkiem, cilvēkiem, kas atteikušies no savas reliģiskās piederības, un neticīgajiem;

2.  izsaka bažas par nesenajiem uzbrukumiem koptu kristiešiem Ēģiptē un pauž solidaritāti ar upuru ģimenēm; aicina Ēģiptes valdību nodrošināt koptu kristiešu un citu valsts reliģisko minoritāšu pārstāvju personisko drošību un fizisko neaizskaramību;

3.  atzinīgi vērtē Ēģiptes iestāžu centienus noskaidrot 2010. gada 6. janvāra uzbrukumu iniciatorus un izpildītājus; aicina Ēģiptes valdību nodrošināt, ka visas personas, kas atbildīgas par šo uzbrukumu un citiem vardarbīgiem aktiem, kas vērsti pret koptu kristiešiem un citām reliģiskām un cita veida minoritātēm, tiek sauktas pie atbildības un tiesātas taisnīgā tiesas procesā;

4.  aicina Ēģiptes valdību garantēt, ka koptu kristiešiem un citu reliģisko kopienu un minoritāšu pārstāvjiem tiek nodrošinātas visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp tiesības brīvi izvēlēties un mainīt reliģiju, un novērst jebkāda veida diskrimināciju pret šiem cilvēkiem;

5.  nosoda visus reliģiski motivētas vardarbības gadījumus Eiropas teritorijā, tostarp Marwa al-Sherbini slepkavību, un pauž solidaritāti ar upuru ģimenēm;

6.  izsaka nopietnas bažas par nesenajiem uzbrukumiem baznīcām un kulta vietām Malaizijā un pauž solidaritāti ar upuriem; aicina Malaizijas iestādes nodrošināt praktizējošo ticīgo personisko drošību un fizisko neaizskaramību un veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu baznīcas un citas kulta vietas;

7.  aicina Malaizijas iestādes ātri un pilnīgi izmeklēt uzbrukumus kulta vietām, par kuriem tiek ziņots, un saukt vainīgos pie atbildības;

8.  uzskata, ka Malaizijas Iekšlietu ministrijas darbības ir reliģijas brīvības pārkāpums; pauž īpašas bažas par to, ka Malaizijas valdība nav darbojusies saskaņā ar likumiem un ka tās iejaukšanās ir veicinājusi saspīlējuma saasināšos starp valsts reliģiskajiem grupējumiem;

9.  atzinīgi vērtē Malaizijas Augstās tiesas spriedumu un aicina Malaizijas iestādes ievērot tiesas lēmumu; aicina Malaizijas valdību necensties atjaunot vārda „Allāhs” izmantošanas aizliegumu, bet gan mēģināt izkliedēt radušos saspīlējumu un atturēties no turpmākām darbībām, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt dominējošās reliģijas un minoritāšu reliģiju pārstāvju miermīlīgu līdzāspastāvēšanu, kā tas noteikts Malaizijas konstitūcijā;

10. aicina Padomi, Komisiju un Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, ievērojot ES attiecību un sadarbības ar attiecīgajām valstīm kontekstu, īpašu uzmanību pievērst reliģisko minoritāšu, tostarp kristiešu kopienu, stāvoklim;

11. atbalsta visas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt dialogu un savstarpēju cieņu starp kopienām; aicina visas reliģiskās organizācijas veicināt iecietību un veikt pasākumus, kas vērsti pret naidu, kā arī vardarbīgu un ekstrēmu radikālismu;

12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ēģiptes valdībai un parlamentam, kā arī Malaizijas valdībai un parlamentam.