Procedūra : 2010/2855(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B7-0541/2010

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0541/2010

Debates :

PV 06/10/2010 - 10
CRE 06/10/2010 - 10

Balsojumi :

PV 07/10/2010 - 9.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0351

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 181kDOC 105k
4.10.2010
PE450.364v01-00}
PE450.365v01-00}
PE450.366v01-00}
PE450.367v01-00}
PE450.368v01-00} RC1
 
B7-0541/2010}
B7-0542/2010}
B7-0543/2010}
B7-0544/2010}
B7-0545/2010} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

PPE (B7‑0541/2010)

S&D (B7‑0542/2010)

ALDE (B7‑0543/2010)

Verts/ALE (B7‑0544/2010)

GUE/NGL (B7‑0545/2010)


par Pasaules dienu pret nāvessodu


Eduard Kukan, Andrzej Grzyb, Laima Liucija Andrikienė, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Monica Luisa Macovei, Cristian Dan Preda, Jacek Protasiewicz PPE grupas vārdā
Richard Howitt, Véronique De Keyser, Ana Gomes, Raimon Obiols, Maria Eleni Koppa, Marc Tarabella S&D grupas vārdā
Marietje Schaake, Edward McMillan-Scott, Ramon Tremosa i Balcells, Graham Watson, Sarah Ludford, Anneli Jäätteenmäki, Leonidas Donskis, Norica Nicolai, Marielle De Sarnez, Louis Michel ALDE grupas vārdā
Barbara Lochbihler, Heidi Hautala, Nicole Kiil-Nielsen, Frieda Brepoels, Raül Romeva i Rueda, Ulrike Lunacek, Michail Tremopoulos, Bart Staes, Franziska Keller, Keith Taylor, Jan Philipp Albrecht Verts/ALE grupas vārdā
Marie-Christine Vergiat, Søren Bo Søndergaard, Rui Tavares, Bairbre de Brún GUE/NGL grupas vārdā
Fiorello Provera
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Pasaules dienu pret nāvessodu  

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 1983. gada 28. aprīlī parakstīto Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Sesto protokolu par nāvessoda atcelšanu,

–   ņemot vērā 1989. gada 15. decembrī parakstīto Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu, kas paredz nāvessoda atcelšanu,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par nāvessoda atcelšanu, jo īpaši 2007. gada 26. aprīļa rezolūciju par iniciatīvu attiecībā uz vispasaules moratoriju nāvessodam(1),

–   ņemot vērā 2009. gada 26. aprīļa rezolūciju par Ķīnu: mazākumtautību tiesības un nāvessoda piemērošana (2), 2008. gada 20. novembra rezolūciju par nāvessodu Nigērijā(3), 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par nāvessoda izpildīšanas gadījumiem Lībijā(4); 2010. gada 8. jūlija rezolūciju par Ziemeļkoreju(5), 2009. gada 22. oktobra rezolūciju par Irānu(6), 2010. gada 10. februāra rezolūciju par Irānu(7) un 2010. gada 8. septembra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Irānā, jo īpaši saistībā ar Sakineh Mohammadi Ashtiani un Zahra Bahrami lietu(8),

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2007. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 62/149, kurā pieprasīts noteikt nāvessoda piemērošanas moratoriju, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2008. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 63/168, kurā pieprasīts īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2007. gada Rezolūciju Nr. 62/149,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2010. gada 11. augusta ziņojumu Ģenerālajai asamblejai par nāvessoda piemērošanas moratorijiem (A/65/280),

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2010. gada 16. jūlija ziņojumu Cilvēktiesību padomes 15. sesijā par nāvessoda jautājumu (A/HRC/15/19),

–   ņemot vērā Savienības augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces 2010. gada 16. jūnija plenārsēdē teikto runu par cilvēktiesību aizsardzības politiku, atgādinot, ka ES un viņas prioritāte ir nāvessoda atcelšana visā pasaulē,

–   ņemot vēra EP priekšsēdētāja Jerzy Buzek 2009. gada 19. oktobra deklarāciju, paužot spēcīgu aicinājumu atcelt augstāko soda mēru,

–   ņemot vērā Ženēvā 2010. gada 24.–26. februārī notikušā Pasaules 4. kongresa dalībnieku pieņemto galīgo deklarāciju pret nāvessodu un tajā pausto prasību par vispārēju nāvessoda atcelšanu,

–   ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas 2008. gada rezolūciju, EDSO Parlamentārās asamblejas 2009. gada rezolūciju par nāvessoda moratoriju un citas reģionālās iniciatīvas, piemēram, tās, kuras īsteno Amerikas Cilvēktiesību komisija,

–   ņemot vērā Padomes 1998. gada 16. jūnijā pieņemto ES pamatnostādņu par nāvessodu pārskatīto un atjaunināto teksta redakciju,

–   ņemot vērā Pasaules dienu pret nāvessodu un Eiropas dienu pret nāvessodu, kas tiek atzīmēta katru gadu 10. oktobrī,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 2. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A. tā kā Eiropas Savienība stingri atbalsta centienus panākt vispārēju nāvessoda atcelšanu un cenšas gūt vispārēju atbalstu šim principam;

B.  tā kā ES ir galvenā institucionālā dalībniece cīņā pret nāvessodu pasaulē, un tās darbības šajā jautājumā ir ārpolitikas cilvēktiesību aizsardzības jomas galvenā prioritāte; tā kā ES ir arī galvenā atbalsta sniedzēja pasaules pilsoniskās sabiedrības organizāciju centieniem panākt nāvessoda atcelšanu;    

C. tā kā nāvessods ir cietsirdīgākais, necilvēcīgākais un pazemojošākais soda veids, kas pārkāpj Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteiktās tiesības uz dzīvību, un tā kā nāvessoda sprieduma radītie ieslodzījuma apstākļi ir pielīdzināmi spīdzināšanai, kas nav pieņemams valstij, kura ievēro cilvēktiesības;

D. tā ka vairākos pētījumos ir pierādīts, ka nāvessods neietekmē vardarbīgo noziegumu attīstības tendences;

E.  tā kā pierādījumi liecina, ka nāvessods pirmkārt un galvenokārt skar trūcīgos iedzīvotājus;

F.  tā kā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Sestā un Trīspadsmitā protokola noteikumi aizliedz Eiropas Padomes dalībvalstīm piemērot nāvessodu;

G. tā kā ES cenšas panākt moratoriju trešās valsts piemērota nāvessoda izpildei un drīzu nāvessoda atcelšanu, kā arī attiecīgo ANO dokumentu un citu instrumentu ratifikāciju, jo īpaši Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu, kas paredz nāvessoda atcelšanu;

H. tā kā nāvessoda atcelšana ir viena no tematiskajām prioritātēm atbalstam, ko paredz Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments; ar kuru kopš 1994. gada pasaulē ir finansēti vairāk nekā 30 projekti ar kopējo budžetu vairāk nekā 15 miljoni EUR apjomā;

I.   tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlamentam ir jādod piekrišana attiecībā uz tirdzniecības nolīgumu un, plašākā nozīmē, starptautisko nolīgumu noslēgšanu ar trešām valstīm;

J.   tā kā Starptautiskās Krimināltiesas statūti un Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai, Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla Ruandai, Sjerraleones Īpašās tiesas, Tiesas iestāžu Īpašās grupas Smagajiem noziegumiem Dili, Austrumtimorā, un Kambodžas tiesu iestāžu ārkārtas palātu statūti neparedz nāvessodu par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdiem, kas ir smagākie noziegumi starptautiskajā sabiedrībā un kas atrodas šo tiesu jurisdikcijā;

K. tā kā 2007. un 2008. gadā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma vēsturiskas rezolūcijas — Nr. 62/149 un 63/168, kurās pieprasīja noteikt nāvessoda piemērošanas moratoriju un kuru galvenais mērķis bija panākt nāvessoda atcelšanu, un šajā sakarībā akcentē faktu, ka ir palielinājies šo rezolūciju atbalstošo valstu skaits un ka tādējādi Rezolūciju Nr. 63/169 pieņēma ar ievērojamu balsu pārsvaru — 106 „par”, 46 „pret” un 34 atturoties;

L.  tā kā Ženēvā 2010. gada februārī notikušajā ceturtajā Pasaules kongresā pret nāvessodu tika pausts aicinājums tām valstīm, kuras faktiski ir atcēlušas nāvessodu, to izdarīt arī juridiski, nāvessodu atcēlušajām valstīm starptautiskajās attiecībās iekļaut jautājumu par vispārēju nāvessoda atcelšanu, starptautiskajām un reģionālajām organizācijām atbalstīt vispārēju nāvessoda atcelšanu, pieņemot rezolūcijas par nāvessoda piemērošanas moratoriju;

M. tā kā 154 pasaules valstis ir faktiski vai juridiski atcēlušas nāvessodu, no kurām 96 valstis to ir atcēlušas visiem noziegumiem, 8 saglabājušas īpaši smagiem noziegumiem, piemēram, kara noziegumiem, 6 piemērojušas moratoriju piemēroto nāvessodu izpildei un 44 nāvessodu ir atcēlušas faktiski (t.i., valstis, kurās vismaz pēdējo desmit gadu laikā nav izpildīts neviens nāvessods vai valstis, kurām ir saistoši pienākumi neizmantot nāvessodu);

N. tā kā vairāk nekā 100 valstis, kas joprojām par noziegumiem piemēro nāvessodu, ir atcēlušas nāvessodu mazgadīgajiem noziedzniekiem, tomēr uzsver, ka ir dažas valstis, kurās joprojām izpilda nāvessodu arī bērniem, tādējādi smagi pārkāpjot starptautiskās tiesības, jo īpaši Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 6. panta 5. punktu; jo īpaši uzsverot, ka Irānā ir lielākais mazgadīgo ieslodzīto skaits;

O. tā kā pasaulē ir desmitiem apstiprinātu Eiropas Savienības pilsoņu, kuri pašlaik gaida nāvessoda izpildi vai kuriem var piespriest nāvessodu, un šajā sakarībā uzsverot ārkārtējo nepieciešamību konsolidēt un stiprināt Eiropas Savienības atbildes reakciju uz iespējamo nāvessoda izpildi Eiropas Savienības pilsoņiem;

P.  tā kā 2010. gada 23. martā Maskavā notikušajā sanāksmē ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Uzraudzības komitejas locekļiem Krievijas Federācijas Valsts domes priekšsēdētājs Boriss Grizlovs sacīja, ka Krievija nav ratificējusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Sesto protokolu par nāvessoda atcelšanu, ņemot vērā valstī valdošos terorisma draudus;

Q. atzinīgi vērtē to, ka Kirgīzijas parlaments 2010. gada 11. februārī ratificēja Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Sesto protokolu par nāvessoda atcelšanu un 2010. gada 21. maijā Kirgīzijas pagaidu valdība nāca klajā ar pašlaik jau pieņemto galīgo konstitūcijas projektu, kas cita starpā aizliedz nāvessodu;

R.  tā kā 43 pasaules valstis joprojām saglabā nāvessodu, un visvairāk nāvessodu tika izpildīti Ķīnā, Irānā un Irākā; tā kā Ķīnā vien tika izpildīti aptuveni 5 000 nāvessodu jeb 88 % no pasaulē izpildītajiem nāvessodiem; Irānā nāvessods tika izpildīts vismaz 402 cilvēkiem, Irākā — vismaz 77 un Saūda Arābijā — vismaz 69;

S.  tā kā Irānā joprojām tiek piemērots nāvessods, nomētājot ar akmeņiem, kas ir pretrunā ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu;

T.  tā kā Ziemeļkorejas varas iestādes sistemātiski izpilda ārpustiesas nāvessodus un tiesu sistēma atrodas valsts uzraudzībā; un tā kā nāvessodu piemēro par dažādiem noziegumiem pret valsti un kriminālkodekss šo kategoriju periodiski paplašina, bet pilsoņi, ieskaitot bērnus, tiek piespiesti noskatīties publisku soda izpildi;

U. tā kā Japānā apcietinātie, viņu piederīgie un juristi par nāvessoda izpildes dienu uzzina tikai attiecīgajā dienā;

V. tā kā Irākas Prezidentālā padome ir nesen ratificējusi nāvessoda piespriešanu vismaz 900 ieslodzītajiem, tostarp sievietēm un bērniem;

W. tā kā Baltkrievija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā joprojām izpilda nāvessodus; tā kā gan Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, gan Eiropas Savienība ir atkārtoti mudinājusi Baltkrieviju atcelt nāvessodu; tā kā sīkāka informācija par nāvessodu Baltkrievijā ir slepena un tā kā atbilstīgi Kriminālajam izpildkodeksam nāvessodu izpilda slepeni, nošaujot, cietuma administrācija paziņo tiesnesim par izpildītajiem nāvessodiem, un tiesnesis informē piederīgos; notiesātā līķis piederīgajiem netiek atdots un viņus arī neinformē par apbedīšanas vietu;

X. tā kā 35 no 50 Amerikas Savienoto Valstu štatiem piemēro nāvessodu, lai arī 4 no tiem kopš 1976. gada nav izpildīts neviens nāvessods; tā kā 2009. gadā, pēc faktiskā moratorija (spēkā no 2007. gada septembra līdz 2008. gada maijam) beigām, izpildīto nāvessodu skaits pieauga līdz 52, lai arī septīto gadu pēc kārtas Amerikas Savienotajās Valstīs piespriesto nāvessodu skaits pazeminājās līdz 106 gadījumiem;

Y. atzinīgi vērtējot faktu, ka atsevišķi štati, tostarp Montana, Ņūmeksika, Ņūdžersija, Ņujorka, Ziemeļkarolīna un Kentuki, ir vērsušies pret nāvessodu ar tādiem pasākumiem kā moratorijs nāvessoda izpildei vai nāvessoda atcelšana, vienlaikus paužot nosodījumu par nāvessoda izpildi Teresa Lewis Virdžīnijas štatā un Holly Wood Alabamā, par spīti pierādījumiem, ka abi šie notiesātie bija garīgi atpalikuši, un īpaši atzīmējot divus gadījumus — Mumia Abu-Jamal, kurš gaida nāvessoda izpildi Pensilvānijā, un Troy Davis Džordžijā,

1.  atkārtoti pauž savu seno nostāju pret jebkādu nāvessodu neatkarīgi no apstākļiem un kārtējo reizi uzsver, ka nāvessoda atcelšana veicina cilvēka cieņas apziņu un cilvēktiesību pakāpenisku pilnveidošanos;

2.  pauž nosodījumu par visiem nāvessodiem, lai arī kur tie tiktu izpildīti; stingri aicina ES un tās dalībvalstis īstenot ANO rezolūciju par vispārēju moratoriju nāvessoda izpildei ar mērķi pilnībā atcelt nāvessodu visās valstīs, kurās tas joprojām tiek piemērots; aicina Padomi un Komisiju īstenot pasākumus, lai pakāpeniski ierobežotu nāvessoda izmantošanu, vienlaikus uzstājot, lai tas tiktu veikts atbilstīgi minimālajiem starptautiskajiem standartiem; pauž lielas bažas par nāvessoda piemērošanu mazgadīgajiem un personām ar garīgu vai intelektuālu atpalicību un aicina to nekavējoties un galīgi pārtraukt;

3.  mudina ES izmantot visus tai pieejamos diplomātijas un sadarbības atbalsta instrumentus, lai panāktu nāvessoda atcelšanu;

4.  aicina nāvessodu piemērojošās valstis nekavējoties pasludināt moratoriju nāvessodu izpildei; papildus mudina tādas valstis kā Ķīnu, Ēģipti, Irānu, Malaiziju, Sudānu, Taizemi un Vjetnamu nākt klajā ar oficiāliem statistikas datiem par nāvessoda izmantošanu; turklāt mudina Ziemeļkoreju nekavējoties un galīgi pārtraukt publisku nāvessoda izpildi; aicina Japānu sniegt informāciju par tās augstākā soda mēra piemērošanas sistēmu;

5.  mudina tās valstis, kuras vēl nav atcēlušas nāvessodu, ievērot ANO Ekonomikas un sociālās padomes Drošības noteikumos minētos noteikumus, kas aizsargā uz nāvi notiesāto tiesības; aicina Padomi un Komisiju mudināt valstis, kas to vēl nav izdarījušas, parakstīt un ratificēt Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu un mudināt dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, parakstīt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 13. protokolu par nāvessodu;

6.  aicina EDSO dalībvalstis, galvenokārt Amerikas Savienotās Valstis un Baltkrieviju, nekavējoties pieņemt moratoriju nāvessoda izpildei;

7.  aicina Kazahstānu un Latviju izdarīt grozījumus savu tiesību aktu noteikumos, kas joprojām ļauj piemērot nāvessodu par noteiktiem ārkārtējos apstākļos izdarītiem noziegumiem;

8.  stingri mudina ES dalībvalstis un visus ANO ĢA 2007. un 2008. gada rezolūciju atbalstītājus pastiprinātas reģionu alianses satvarā ANO ĢA 65. sesijā ierosināt rezolūciju par paveikto darbu nāvessoda atcelšanas jomā, kas prioritāri ietvertu šādus jautājumus:

-              „Valsts noslēpumu” atcelšanu nāvessoda jautājumā;

-              īpašā sūtņa amatu, kas ne tikai uzraudzītu situāciju un izdarītu spiedienu, lai veicinātu lielāku pārredzamību augstākā soda mērā piemērošanas sistēmās, bet arī turpinātu pārliecināt valstis, kuras joprojām piemēro nāvessodu, pieņemt ANO aicinājumu noteikt moratoriju nāvessoda izpildei ar mērķi atcelt nāvessodu;

-   „smago noziegumu” slieksni likumīgai augstākā soda mēra piemērošanai;

9.  aicina EDSO dalībvalstis mudināt Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroju un EDSO misijas sadarbībā ar Eiropas Padomi īstenot izpratnes veidošanas pasākumus pret nāvessoda izmantošanu, jo īpaši ar plašsaziņas līdzekļiem, tiesībaizsardzības iestādes darbiniekiem, politikas veidotājiem un plašo sabiedrību;

10. aicina nāvessodu saglabājušās EDSO dalībvalstis atbilstīgi EDSO saistībām īstenot pārredzamību attiecībā uz informāciju par nāvessodu, publiski informējot par tām personām, kurām piespriests vai izpildīts nāvessods, un sniedzot statistikas datus par nāvessoda izmantošanu;

11. mudina Padomi un Komisiju galvenokārt EĀDD izveides sakarībā sniegt norādes par visaptverošu un efektīvu Eiropas nāvessoda politiku attiecībā uz desmitiem apstiprinātu Eiropas Savienības pilsoņu, kuriem var izpildīt nāvessodu trešās valstīs; šai politikai jāietver stingri un pastiprināti mehānismi attiecībā uz identifikācijas sistēmu, juridiskās palīdzības sniegšanu, ES tiesiskajām intervencēm un diplomātiskajām pārstāvniecībām;

12. mudina par nāvessoda atcelšanu iestājušās nevalstiskās organizācijas, tostarp Hands Off Cain, Amnesty International, Penal Reform International, Pasaules koalīciju pret nāvessodu, Helsinku Starptautisko Cilvēktiesību federāciju, Sant’Egidio un Reprieve, turpināt darbu šajā jomā; atzinīgi vērtē un atbalsta 12. ES un NVO Cilvēktiesību forumā pieņemtos ieteikumus par ES instrumentiem cīņā pret nāvessodu;

13. uzņemas uzraudzīt nāvessoda jautājumu un konkrētu gadījumu pieaugumu valsts varas iestādēs un apsvērt iespējamas iniciatīvas un ad hoc misijas nāvessodu saglabājušās valstis, lai tādējādi mudinātu šo valstu valdības iestādes pieņemt moratoriju nāvessoda izpildei ar mērķi nāvessodu atcelt pilnībā;

14. prasa Padomei un Komisijai, slēdzot nolīgumus ar valstīm, kuras joprojām piemēro nāvessodu, vai valstīm, kuras vēl nav parakstījušas moratoriju ar mērķi atcelt nāvessodu, stingri mudināt šīs valstis šo moratoriju piemērot;

15. prasa Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un dalībvalstīm turpināt paust vienotu viedokli un paturēt prātā, ka rezolūcijas galvenajam saturam ir jābūt vispārēja moratorija pieņemšanai, kas ir būtisks solis ceļā uz nāvessoda atcelšanu;

16. īpaši aicina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci ņemt vērā nāvessoda atcelšanai piešķirto politisko prioritāti, sistemātiski apspriežot šo jautājumu politiskajos kontaktos ar nāvessodu saglabājušajām valstīm un regulāri personīgi iestājoties par personām, kurām draud drīza nāvessoda izpilde;

17. atgādina, ka nāvessoda pilnīga atcelšana joprojām ir viens no galvenajiem ES cilvēktiesību aizsardzības politikas mērķiem; šo mērķi varēs sasniegt vienīgi ciešā valstu sadarbībā, veicinot izglītību, izpratnes veidošanu, efektivitāti un lietderību;

18. šajā nolūkā mudina īstenot reģionālo sadarbību; uzsver, ka, piemēram, Mongolija 2010. gada janvārī noteica oficiālu moratoriju nāvessoda izpildei, un tas labvēlīgi ietekmēja arī pārējās nāvessodu saglabājušās valstis — vairākas šīs valstis ir izvērtējušas šī soda mēra atbilstību konstitūcijai;

19. aicina Padomi un Komisiju, pašreiz pārskatot ES cilvēktiesību aizsardzības politiku, noteikt veidus, kā uzlabot ES pamatnostādņu par nāvessodu īstenošanu un efektivitāti, jo īpaši ņemot vērā šo pamatnostādņu paredzēto pārskatīšanu 2011. gadā;

20. aicina Padomi un Komisiju izmantot Pasaules dienu un Eiropas dienu pret nāvessodu, lai cita starpā vērstu uzmanību uz Sakineh Mohamadi Ashtiani, Zahara Bahrami, Mumia Abu-Jamal, Troy Davis, Oleg Grishkovstov, Andrei Burdyko un Ebrahim Hamidi, Suliamon Olyfemi, kā arī Siti Zainab Binti Duhri Rupa lietām;

21. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam un ANO dalībvalstu valdībām.

 

(1)

OV L 74E, 20.3.2008., 775. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0105.

(3)

OV C 16E, 22.1.2010., 71. lpp.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0246.

(5)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0290

(6)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0060.

(7)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0016.

(8)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0310.

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 6. oktobrisJuridisks paziņojums