Procedūra : 2011/2756(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B7-0389/2011

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0389/2011

Debates :

PV 06/07/2011 - 12
CRE 06/07/2011 - 12

Balsojumi :

PV 07/07/2011 - 7.2
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0333

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 196kWORD 127k
5.7.2011
PE465.717v01-00}
PE465.736v01-00}
PE465.737v01-00}
PE465.739v01-00}
PE465.744v01-00} RC1
 
B7-0389/2011}
B7-0446/2011}
B7-0447/2011}
B7-0449/2011}
B7-0454/2011} RC1/rev.

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 4. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

ECR (B7‑0389/2011)

ALDE (B7‑0446/2011)

Verts/ALE (B7‑0447/2011)

PPE (B7‑0449/2011)

S&D (B7‑0454/2011)


par stāvokli Sīrijā, Jemenā un Bahreinā saistībā ar situāciju, kas izveidojusies arābu valstīs un Ziemeļāfrikā


José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Elmar Brok, Ioannis Kasoulides, Gabriele Albertini, Hans-Gert Pöttering, Angelika Niebler, Mario Mauro, Cristian Dan Preda, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Andrzej Grzyb, Tokia Saïfi, Michael Gahler, Filip Kaczmarek, Dominique Vlasto, Krzysztof Lisek, Monica Luisa Macovei, Ria Oomen-Ruijten, Mário David, Marco Scurria, Simon Busuttil, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Elena Băsescu, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Andrey Kovatchev, Nadezhda Neynsky, Seán Kelly, Artur Zasada, Georgios Koumoutsakos, Bogusław Sonik PPE grupas vārdā
Véronique De Keyser, Hannes Swoboda, Kristian Vigenin, Pino Arlacchi, Emine Bozkurt, Corina Creţu, Rosario Crocetta, Harlem Désir, Saïd El Khadraoui, Ana Gomes, Richard Howitt, Maria Eleni Koppa, Wolfgang Kreissl-Dörfler, María Muñiz De Urquiza, Pier Antonio Panzeri, Vincent Peillon, Raimon Obiols, Kyriakos Mavronikolas, Roberto Gualtieri S&D grupas vārdā
Annemie Neyts-Uyttebroeck, Ivo Vajgl, Marielle De Sarnez, Marietje Schaake, Sonia Alfano, Niccolò Rinaldi, Louis Michel, Alexander Graf Lambsdorff, Frédérique Ries, Johannes Cornelis van Baalen, Jelko Kacin, Marian Harkin ALDE grupas vārdā
Hélène Flautre, Barbara Lochbihler, Franziska Katharina Brantner, Reinhard Bütikofer, Margrete Auken, Ulrike Lunacek, Judith Sargentini, Rui Tavares, Daniel Cohn-Bendit Verts/ALE grupas vārdā
Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Robert Atkins, Ashley Fox, Sajjad Karim ECR grupas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Sīrijā, Jemenā un Bahreinā saistībā ar situāciju, kas izveidojusies arābu valstīs un Ziemeļāfrikā  

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, Jemenu un Bahreinu, jo īpaši 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par stāvokli Sīrijā, Bahreinā un Jemenā(1),

–   ņemot vērā 2011. gada 24. marta rezolūciju par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča Sadarbības padomi(2),

–   ņemot vērā 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskatīšanu(3),

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ augstās pārstāves 2011. gada 18., 22., 24. un 26. marta, 23. aprīļa, 6. un 11. jūnija paziņojumus par Sīriju, 2011. gada 10., 12. un 18. marta, 27. aprīļa, 11., 26. un 31. maija un 3. jūnija paziņojumus par Jemenu un 2011. gada 10., 12. un 18. marta, 3. maija un 1. jūlija paziņojumus par Bahreinu,

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ augstās pārstāves 2011. gada 29. aprīlī ES vārdā sniegto deklarāciju par Sīriju,

–   ņemot vērā 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu „Jauna atbilde mainīgam kaimiņreģionam”, kas papildina 2011. gada 8. marta kopīgo paziņojumu „Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu”,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 23. un 24. jūnija sanāksmē pieņemto deklarāciju par dienvidu kaimiņreģionu,

–   ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 29. aprīļa rezolūciju par Sīriju,

–   ņemot vērā Padomes Lēmumus 2011/273/KĀDP (2011. gada 9. maijs), 2011/302/KĀDP (2011. gada 23. maijs) un 2011/367/KĀDP (2011. gada 23. jūnijs) par Sīriju,

–   ņemot vērā 2011. gada 23. maija un 20. jūnija Ārlietu padomes secinājumus,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2011. gada 3. jūnija paziņojumu par Sīriju,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2011. gada 23. jūnija paziņojumu par sodiem, kas piespriesti 21 cilvēkam no Bahreinas — politiskajiem aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un opozīcijas vadītājiem,

–   ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2011. gada 14. jūnija provizorisko ziņojumu par Sīriju,

–   ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā 1990. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām,

–   ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–   ņemot vērā 1975. gada ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu,

–   ņemot vērā ES 2004. gada pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, kuras ir atjauninātas 2008. gadā,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A. tā kā miermīlīgi demonstranti Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs pauž savu likumīgo vēlmi pēc demokrātijas un stingru aicinājumu veikt institucionālas, politiskas, saimnieciskas un sociālas reformas, lai panāktu patiesu demokrātiju, apkarotu korupciju un nepotismu, nodrošinātu tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, mazinātu sociālo nevienlīdzību un radītu labvēlīgākus ekonomiskos un sociālos apstākļus;

B.  tā kā 2011. gada 25. maija kopīgajā paziņojumā „Jauna atbilde mainīgam kaimiņreģionam” iezīmējas jauna pieeja attiecībā uz ES ārējās darbības pamatprincipu piemērošanu, proti, kaimiņattiecību politikas pamatā tiek liktas cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma universālās vērtības, vienlaikus apsverot nepieciešamību ES atbalstīt demokrātiskas pārmaiņas Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos;

Sīrija

 

C. tā kā kopš 2011. gada marta, kad Sīrijā sākās protestu apspiešana, šajā valstī turpinās vardarbības eskalācija un drošības spēki reaģē uz neatslābstošiem protestiem ar masu arestiem un pieaugošu brutalitāti — ir nogalināti vairāk nekā 400 civiliedzīvotāji tikai Deras provincē vien, un kopējais upuru skaits visā Sīrijā, iespējams, pārsniedz 1000;

D. tā kā nesen visā pasaulē pārraidītie videoieraksti sniedz satraucošas liecības par patvaļīgi aizturētiem bērniem Sīrijā, kuri kļuvuši par spīdzināšanas vai citādas nežēlīgas apiešanās upuriem, kuras rezultātā dažreiz iestājusies nāve, kā tas bija traģiskajā 13 gadu veca zēna Hamza al-Khateeb gadījumā; kā turklāt 2011. gada 31. maijā pret demonstrantiem atklāja uguni, nogalinot vismaz 30 bērnus, kā ziņojusi UNICEF, ANO bērnu aizstāvības aģentūra;

E.  tā kā 2011. gada 20. jūnijā prezidents Bashar al-Assad savā trešajā uzrunā paziņoja, ka Sīrijas nākotni noteiks valsts mēroga dialogs; tā kā, neraugoties uz atkārtoti paustu apņemšanos īstenot politiskās reformas un pārmaiņas Sīrijā, varas iestādes nav spērušas nevienu uzticības cienīgu soli, lai šos solījumus īstenotu; tā kā cilvēktiesību organizācijas līdz šim ir dokumentāri apstiprinājušas vairāk nekā 800 piespiedu pazušanas un 11 000 patvaļīgas apcietināšanas gadījumu;

F.  tā kā 2011. gada 23. jūnijā Padome, ņemot vērā nopietno stāvokli Sīrijā, pieņēma lēmumu un rīkojumu noteikt ierobežojumus vēl septiņām personām, kuras iekļautas 2011. gada 9. maijā sagatavotajā sarakstā, ieviešot īpašus pasākumus, piemēram, aizliegumu izsniegt vīzu un aktīvu iesaldēšanu, kā arī pret četriem ar Sīrijas režīmu saistītiem uzņēmumiem ieviest ieroču embargo un aizliegumu tiem piegādāt iekārtas, kuras var izmantot represīviem mērķiem valstī;

G. tā kā nav parakstīts asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Sīrijas Arābu Republiku, no otras puses; tā kā pēc Sīrijas pieprasījuma 2009. gada oktobrī šā nolīguma parakstīšana ir atlikta un Padome jau bija pieņēmusi lēmumu neveikt nekādus turpmākus pasākumus; tā kā cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir šā nolīguma būtiska sastāvdaļa;

H. tā kā pastāv nopietnas bažas, ka var pastiprināties ekstrēmistu, tostarp bruņotu džihāda grupu, vardarbīgi uzbrukumi; tā kā ir svarīgi nodrošināt aizsardzību dažādajām Sīrijas reliģiskajām kopienām, tostarp Irākas bēgļiem, kas lielā skaitā ieradušies šajā valstī;

I.   tā kā pēc Deras ielenkšanas drošības spēki uzsāka plašu militāru operāciju un veica patvaļīgus arestus pilsētās Deras apkaimē; tā kā aptuveni 12 000 sīriešu no Žisreššugūras un tās apkārtnes, baidoties no drošības spēku represijām, ir šķērsojuši Sīrijas un Turcijas robežu un tā kā saskaņā ar Sarkanā Pusmēness sniegtajām ziņām vēl 17 000 cilvēku gaida iespēju šķērsot robežu;

Jemena

 

J.   tā kā stāvoklis Jemenā joprojām rada nopietnas bažas, jo Jemenas iedzīvotāji jau vairākus mēnešus cieš no vardarbības un nemieriem, kuros ļoti daudzi cilvēki zaudējusi dzīvību un guvuši smagus ievainojumus, protestētāji tikuši apcietināti, un valstī aizvien padziļinās nopietna ekonomiskā un politiskā krīze;

K. tā kā Persijas līča Sadarbības padome ir nākusi klajā ar plānu miermīlīgai varas pārņemšanai, kuru Jemenas prezidents Ali Abdullah Saleh nav parakstījis;

L.  tā kā prezidents Saleh nesenos uzbrukumos viņa rezidencei 2011. gada 3. jūnijā tika smagi ievainots un pašlaik ārstējas Saūda Arābijā; tā kā varu valstī uz laiku pārņēmis viceprezidents Abd Rabbuh Mansur Hadi;

M. tā kā Jemena ir nabadzīgākā Tuvo Austrumu valsts, kurā trūkst pārtikas, izsīkst naftas krājumi, strauji pieaug iedzīvotāju skaits, centrālā valdība ir nevarīga, aizvien pasliktinās ūdens apgāde un trūkst investīciju valsts ekonomikā; tā kā pastāv nopietnas bažas par Jemenas valsts sašķelšanos, jo, pastiprinoties šiītu nemieriem valsts ziemeļu daļā, pamiers kopš šā gada februāra ir kļuvis pavisam trausls, turklāt valsts dienvidu daļā darbojas separātistu kustība un, kā ziņo, vairāki Al-Qaeda kaujinieki meklē Jemenā patvērumu;

Bahreina

 

N. tā kā valsts drošības stāvoklis Bahreinā tika atcelts 2011. gada 1. jūnijā un karalis Hamad Bin Isa al-Khalifa aicināja panākt valsts mēroga dialogu, kas sākas 2011. gada 2. jūlijā;

O. tā kā karalis Hamad 2011. gada 29. jūnijā izveidoja neatkarīgu komisiju, kurā tika iekļauti neatkarīgi starptautiskās sabiedrības pārstāvji, lai izmeklētu cilvēktiesību pārkāpumus, kas notika, kad valdība nesen apspieda reformu atbalstošos protestētājus;

P.  tā kā 2011. gada 22. jūnijā Bahreinas Valsts drošības tiesa, kas ir militāra tiesa, pasludināja spriedumu 21 Bahreinas opozīcijas aktīvistam, tostarp septiņiem no viņiem sodu piesprieda neklātienē; tā kā astoņiem opozīcijas aktīvistiem piesprieda mūža ieslodzījumu un 13 sodīja ar brīvības atņemšanu līdz 15 gadiem par mēģinājumu gāzt valdību; tā kā neseno, uz reformām vērsto protestu laikā tika apcietināti arī daudzi citi politiskie aktīvisti, cilvēktiesību aizstāvji un žurnālisti un tā kā saskaņā ar cilvēktiesību organizāciju sniegto informāciju ieslodzītos spīdzina, pret viņiem necilvēcīgi izturas un viņus iebiedē;

Q. tā kā 2011. gada 22. maijā Valsts drošības tiesa pasludināja nāves spriedumu Ali Abdullah Hassan al-Sankis un Abdulaziz Abdulridha Ibrahim Hussain par divu policistu nogalināšanu protestos pret Bahreinas valdību; tā kā nāvessoda izpilde ir atlikta uz septembri;

R.  tā kā 47 Bahreinas ārsti un medmāsas tika apsūdzēti par musināšanu ar varu gāzt pastāvošo režīmu un viņu lietas izskatīs Bahreinas militārā tiesa; tā kā šie medicīnas darbinieki visus ievainotos aprūpēja vienādi, ievērojot profesionālās ētikas kodeksu;

S.  tā kā pēc Bahreinas valdības lūguma Bahreinā ir izvietoti ārvalstu bruņotie spēki Persijas līča Sadarbības padomes vadībā,

1.  stingri nosoda režīmus, kas neattaisnoti lieto spēku pret miermīlīgiem demonstrantiem, un pauž nožēlu par lielo skaitu nogalināto un ievainoto; izsaka līdzjūtību bojāgājušo un ievainoto ģimenēm; prasa nekavējoties izbeigt asinsizliešanu un atbrīvot ieslodzītos; prasa izmeklēt iedzīvotāju nogalināšanas, apcietināšanas un iespējamas spīdzināšanas gadījumus;

2.  augstu vērtē cilvēku apliecināto drošsirdību, miermīlīgi cīnoties par demokrātiskajām pārmaiņām, jo īpaši sievietes, kas atradās un bieži vien joprojām atrodas protestētāju priekšgalā;

3.  aicina politiskos vadītājus arābu valstīs pildīt savus solījumus, nekavējoties un bez priekšnosacījumiem iesaistoties atklātā un konstruktīvā politiskajā dialogā, kurā piedalās visas demokrātiskas politiskās partijas un kustības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, ar mērķi pavērt ceļu patiesai demokrātijai un reālu, vērienīgu un nozīmīgu institucionālo, politisko, ekonomisko un sociālo reformu īstenošanai, kurām ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti un attīstību šajās valstīs un visā reģionā kopumā;

Sīrija

 

4.  stingri nosoda vardarbības eskalāciju Sīrijā un nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu turpināšanos, cita starpā vairāku pilsētu, piemēram, Deras, Žisreššugūras un Hamas, ielenkšanu, masu arestus, nogalināšanu bez tiesas sprieduma, patvaļīgu aizturēšanu, iespējamos piespiedu pazušanas un spīdzināšanas gadījumus;

5   pauž nožēlu par to, ka nav atcelts ārkārtas stāvoklis valstī, kā tika noteikts 2011. gada 21. aprīlī, un nav veiktas citas prezidenta Assad solītas reformas, ka politieslodzītie joprojām atrodas apcietinājumā, neraugoties uz prezidenta nesen izsludināto amnestiju; mudina Sīrijas varas iestādes nekavējoties izbeigt skarto pilsētu ielenkumu, kā arī tūlīt nodrošināt humānās palīdzības organizācijām un to darbiniekiem netraucētu piekļuvi;

6.  mudina Sīrijas varas iestādes un prezidentu Bashar al Assad izbeigt neapbruņotu protestētāju nogalināšanu un nekavējoties atbrīvot visus aizturētos demonstrantus, žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus un politieslodzītos; aicina visus demokrātiskos spēkus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus nekavējoties iesaistīties patiesā politiskajā procesā, lai sekmētu Sīrijas pāreju uz demokrātiju, pamatojoties uz konkrētu darba kārtību, kas paredz fundamentālas reformas, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu;

7.  aicina Sīrijas varas iestādes atļaut ārzemju korespondentiem iebraukt valstī, lai pārbaudītu apgalvojumus, ka „bruņotu ekstrēmistu bandas” pirmās atklāj uguni uz drošības spēkiem, kas režīmam kalpo kā attaisnojums nepieņemamai asinsizliešanai, kas notiek valstī; aicina Sīrijas varas iestādes pilnībā sadarboties ar Augstā komisāra biroju un citām ANO struktūrvienībām un nodrošināt tiem netraucētu piekļuvi;

8.  mudina Sīrijas varas iestādes nekavējoties atbrīvot visus bērnus, kas apcietināti demonstrāciju apspiešanas laikā vai citos līdzīgos gadījumos, rūpīgi izmeklēt jau zināmus pret bērniem vērstas vardarbības gadījumus un atturēties no turpmākiem arestiem un vardarbības pret bērniem vai jebkādiem citiem bērnu tiesību pārkāpumiem;

9.  atzinīgi vērtē Padomes lēmumu noteikt ierobežojošus pasākumus pret Sīriju un visiem, kas ir atbildīgi par civiliedzīvotāju vardarbīgo apspiešanu, pārtraukt visus sagatavošanās darbus jaunām divpusējām sadarbības programmām, pārtraukt divpusējās programmas ar Sīrijas varas iestādēm, kas tiek īstenotas saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (ENPI) un instrumentu MEDA, aicināt Eiropas Investīciju banku (EIB) pagaidām neapstiprināt jaunas finanšu operācijas Sīrijā, apsvērt iespēju apturēt turpmākas Kopienas palīdzības sniegšanu Sīrijai, ņemot vērā notikušo, un neveikt turpmākus pasākumus attiecībā uz asociācijas nolīgumu ar Sīriju; atbalsta Padomes pieņemto saprātīgo sankciju kopumu un aicina Padomi uzņemties stingru diplomātisku iniciatīvu, lai pārliecinātu citas valstis pieņemt tādas pašas sankcijas; uzskata, ka Padomei arī turpmāk būtu jāpaplašina mērķtiecīgas sankcijas pret visiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kas ir saistīti ar režīmu, lai viņus vājinātu un izolētu, tādējādi paverot ceļu pārejai uz demokrātiju;

10. stingri atbalsta ES diplomātiskos centienus ar partneriem starptautiskajā sabiedrībā, lai panāktu, ka ANO Drošības padome nosoda Sīrijā notiekošo vardarbību, vērstos pret nesodāmību un mudinātu Sīrijas varas iestādes ņemt vērā Sīrijas tautas likumīgās vēlmes; pauž nožēlu par to, ka šie centieni līdz šim nav vainagojušies ar panākumiem un ka nav bijis iespējams iesniegt rezolūciju; aicina ES dalībvalstis un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ augsto pārstāvi turpināt strādāt ar starptautiskajiem partneriem, lai panāktu, ka ANO Drošības padomes iesaistās Sīrijā notiekošajā un ka Sīrijas varas iestādes īsteno pienākumu aizsargāt Sīrijas iedzīvotājus;

11. atzinīgi vērtē Turcijas politiku saglabāt atvērtas robežas Sīrijas bēgļiem un Sarkanā Pusmēness resursu ātru izmantošanu;

12. atzinīgi vērtē to, ka ES ir atzinusi Turcijas un citu reģionālo partneru centienus risināt dažādos krīzes aspektus, jo īpaši humanitāros aspektus, un pauž gatavību strādāt kopā ar viņiem, lai atrisinātu Sīrijā radušos situāciju; aicina Turciju un ES vēl ciešāk koordinēt to ārpolitiku un stingri mudina turpināt saskaņotos centienu demokratizācijas un attīstības atbalstam Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā;

13. aicina Padomi un Komisiju nekavējoties sniegt palīdzību un atbalstu Turcijas un Libānas varas iestādēm to centienos vadīt humanitāro krīzi uz robežām ar Sīriju, tostarp ANO līmenī izveidot humanitāro koridoru;

14. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ augsto pārstāvi, Padomi un Komisiju sekmēt jaunās demokrātiskās opozīcijas kustības valstī un ārpus tās; šajā sakarībā prasa nekavējoties sākt patiesu politisko dialogu, kura noslēgumā Sīrijā notiktu visaptveroša pāreja uz demokrātiju;

Jemena

 

15. asi nosoda nesenos bruņotos uzbrukumus Jemenā, tostarp 2011. gada 3. jūnija uzbrukumu prezidenta rezidencei; aicina visas puses pārtraukt jebkādu karadarbību, ievērot cilvēktiesības un pastāvīgu pamieru;

16. atzinīgi vērtē viceprezidenta Abd Rabbuh Mansur Hadi apņemšanos ievērot pamieru, demilitarizēt Jemenas pilsētas un nodrošināt pienācīgu aizsardzību turpmākiem miermīlīgiem protestiem un demonstrācijām;

17. pauž solidaritāti ar Jemenas tautu, atzinīgi vērtē tās vēlmi pēc demokrātiskām pārmaiņām valstī un atbalsta Persijas līča Sadarbības padomes centienus tiktāl, cik tie ir vērsti uz risinājuma panākšanu sarunu ceļā, kas nozīmē prezidenta Ali Abdullah Saleh un to viņa ģimenes locekļu atkāpšanos, kuri joprojām saglabā varu, saistībā ar iekļaujošāku politisko sistēmu, kas būtu vērsta uz nabadzības ierobežošanu un dzīves apstākļu uzlabošanu iedzīvotāju lielākajai daļai;

18. pauž nožēlu par to, ka Jemenas varas iestādēm 2011. gada 22. maijā neizdevās nodrošināt diplomātiem, tostarp Persijas līča Sadarbības padomes ģenerālsekretāram un Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstu, Eiropas Savienības, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu vēstniekiem, netraucētu izkļūšanu no Apvienoto Arābu Emirātu vēstniecības Sanā; aicina Jemenas varas iestādes pilnībā ievērot Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām;

19. pauž bažas, ka nav progresa ziņojumu no augsta līmeņa komitejas, kuru Jemenas valdība iecēla, lai izmeklētu uzbrukumu protestētājiem 2011. gada 18. martā Sanā, kurā tika nogalināti 54 cilvēki un vairāk nekā 300 tika ievainoti; atkārto savu aicinājumu Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ augstajai pārstāvei atbalstīt pieprasījumus veikt minētā incidenta starptautisku neatkarīgu izmeklēšanu;

20. atzinīgi vērtē Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) misiju Jemenā, kura novērtēja cilvēktiesību stāvokli valstī un sniegs ieteikumus Jemenas valdībai un starptautiskajai sabiedrībai;

Bahreina

 

21. nosoda protestētāju apspiešanu Bahreinā un mudina nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem atbrīvot visus miermīlīgos demonstrantus, tostarp politiskos aktīvistus, žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus, kā arī 47 Bahreinas ārstus un medmāsas, kuri rīkojās saskaņā ar saviem darba pienākumiem; pauž nopietnas bažas par astoņiem opozīcijas aktīvistiem, kuriem piespriests mūža ieslodzījums, un 13 citiem, kurus sodīja ar brīvības atņemšanu uz 15 gadiem;

22. atzinīgi vērtē to, ka Bahreinā ir atcelts nacionālās drošības stāvoklis, kā arī karaļa Hamad Bin Isa al-Khalifa aicinājumu sākt valsts mēroga dialogu; uzskata, ka karaļa Hamad Bin Isa al-Khalifa sāktais valsts mēroga dialogs var būt iespējams tikai ar visu politisko spēku, tostarp opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības, piedalīšanos ar mērķi Bahreinā pavērt ceļu patiesai demokrātijai un politiskajām reformām;

23. aicina Bahreinas varas iestādes aizstāt Ali Abdullah Hassan al-Sankis un Abdulaziz Abdulridha Ibrahim Hussain piespriesto nāvessodu ar citu sodu un atjaunot de facto moratoriju nāvessodam;

24. ar atzinību pieņem zināšanai karaļa Hamad lēmumu izveidot neatkarīgu komisiju, lai izmeklētu cilvēktiesību pārkāpumus, kas notika, kad valdība nesen apspieda reformu atbalstošos protestētājus; mudina komisiju nodrošināt pilnīgu objektivitāti un pārredzamību un aicina Bahreinas valdību neiejaukties tās darbā;

25. atzinīgi vērtē Cilvēktiesību un sociālās attīstības ministrijas izveidi Bahreinā un aicina minēto ministriju rīkoties saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un pienākumiem;

26. pauž bažas par to, ka saskaņā ar Persijas līča Sadarbības padomes lēmumu Bahreinā ir izvietotas ārvalstu bruņoto spēku vienības; atkārto savu aicinājumu Persijas līča Sadarbības padomei kā reģionālajam kolektīvajam dalībniekam veltīt resursus tam, lai notiktu konstruktīva rīcība, un uzņemties starpnieka lomu ar nolūku Bahreinā panākt miermīlīgu reformēšanas procesu;  

 

Arābu valstīs un Ziemeļāfrika

 

27. pauž atbalstu pārejai uz demokrātiju Ēģiptē un Tunisijā, kas ir pirmais piemērs arābu valstīs notiekošajam demokratizācijas procesam un jaunai pilsoņu un jo īpaši jauniešu līdzdalībai; pauž stingru atbalstu tautu vēlmei pēc brīvības, cilvēktiesībām un demokrātijas; aicina abās valstīs nodrošināt pārredzamu, godīgu un brīvu vēlēšanu norisi, kurā būtu ņemti vērti vietējie apstākļi; aicina starptautisko sabiedrību turpināt centienus uzturēt un sekmēt politisko reformu procesu Ziemeļāfrikas un Vidējo Austrumu valstīs;

28. atkārto starptautiskās sabiedrības solījumu aizsargāt Lībijas civiliedzīvotājus, tostarp pastiprinot spiedienu uz Lībijas režīmu, un atbalstīt demokrātiskas valsts izveidošanu Lībijā; atzinīgi vērtē ES lēmumu pastiprināt sankcijas pret režīmu, ES aktīvu iesaldēšanas sarakstam pievienojot sešas ostu pārvaldes, kas ir režīma kontrolē; atkārtoti aicina pulkvedi Muamāru Muhamedu Abu Minjāru Kadafi nekavējoties atteikties no varas;

29. pauž bažas par grūtībām, kādas Lībijas iedzīvotāji piedzīvo tādēļ, ka trūkst pārtikas, nav pieejama medicīniskā palīdzība un trūkst naudas, lai samaksātu algas un nodrošinātu dažādas administratīvas vajadzības; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ augsto pārstāvi un ES dalībvalstis nekavējoties rīkoties, lai daļu no iesaldētajiem Lībijas aktīviem padarītu pieejamu Pārejas perioda nacionālajai padomei ar ANO Drošības padomes Sankciju komitejas atļauju un tās uzraudzībā, lai varētu segt neatliekamās vajadzības;

30. aicina Padomi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ augsto pārstāvi uzņemties turpmāku iniciatīvu, lai rastu konflikta risinājumu, ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas nesen izdoto lēmumu par pulkveža Kadafi, viņa dēla Saifa al Islama un Abdulas al Senusi apcietināšanu;

31. atzinīgi vērtē reformu procesu Marokā un jo īpaši ierosināto konstitucionālo reformu, kas ir nodota tautas nobalsošanai, kā soli pareizajā virzienā, lai aizsāktu pārvaldības sistēmas atvēršanu, modernizāciju un demokratizāciju; aicina Marokas politiskās partijas aktīvi piedalīties šajā pārmaiņu procesā; uzsver, ka publiskajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politiskajām partijām joprojām būtu jāpaliek nepārtraukta reformu īstenošanas procesa centrā, un norāda, ka Maroka bija pirmā reģiona valsts, kurai attiecībās ar ES tika piešķirts īpašs statuss;

32. atzinīgi vērtē Alžīrijas prezidenta pozitīvo paziņojumu par demokratizācijas procesa sākšanu un par labākas valsts pārvaldes nodrošināšanu, tostarp par ārkārtas stāvokļa atcelšanu un plānoto konstitucionālo reformu; uzsver nepieciešamību šīs iniciatīvas paātrināt un aicina Alžīrijas varas iestādes stingri apņemties šo reformu procesu īstenot, kas būtu ietverošs un atvērts pilsoniskajai sabiedrībai;

33. atzinīgi vērtē apņemšanos īstenot politiskās reformas Jordānijā un jo īpaši pārskatīt Jordānijas konstitūciju un Nacionālā dialoga komitejas darbu; pauž atzinību par Jordānijas varas iestāžu centieniem un uzsver nepieciešamību reformas faktiski īstenot; norāda, ka ES 2010. gadā piekrita piešķirt Jordānijai īpaša statusa partnerību;

34. uzsver, ka tiesības uz apziņas, domas un reliģijas brīvību ir cilvēka pamattiesības, kas varas iestādēm būtu jāgrantē; mudina varas iestādes nodrošināt ticamu un efektīvu aizsardzību valstī pastāvošajām reliģiskajām konfesijām un garantēt visu reliģisko konfesiju pārstāvju personīgo drošību un fizisko neaizskaramību;

35. pauž stingru atbalstu Padomes nostājai, ka Eiropas kaimiņattiecību politikai būs jāspēj risināt jaunos uzdevumus dienvidu kaimiņvalstīs; atzinīgi vērtē ES un dalībvalstu apņemšanos papildināt un atbalstīt valdību konkrētos centienus, kuras patiesi ir apņēmušās īstenot politiskas un ekonomiskas reformas, kā arī pilsonisko sabiedrību; atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ augstā pārstāve ir izveidojusi Vidusjūras dienvidu reģiona īpašu uzdevumu grupu;

36. aicina Komisiju un Padomi attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģionu ievērot diferencētu pieeju, pamatojoties uz “vairāk par vairāk” politiku, kā izklāstīts 2011. gada 25. maija kopīgajā paziņojumā, saskaņā ar kuru būtu jānovērtē patiesi sasniegumi ceļā uz demokrātiju, brīvām un godīgām vēlēšanām un galvenokārt cilvēktiesību ievērošanu;

37. aicina Eiropas Savienību arī turpmāk nodrošināt nepieciešamo humanāno palīdzību šā reģiona pārvietotajiem cilvēkiem, daudzi no kuriem tagad dzīvo kā bēgļi uz savu valstu robežām;

38. atzinīgi vērtē G8 valstu iedibināto Dovilas partnerību ar reģiona iedzīvotājiem; norāda, ka pirmās partnerības valstis būs Ēģipte un Tunisija; aicina Padomi un ES dalībvalstis koordinēt to centienus ar G8 valstīm, kas ir gatavas šo partnerību attiecināt uz visām reģiona valstīm, kuras ir iesaistītas pārejā uz brīvu, demokrātisku un tolerantu sabiedrību;

39. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam, Jemenas Republikas valdībai un parlamentam, Turcijas Republikas valdībai un parlamentam, Bahreinas Karalistes valdībai un parlamentam, Pārejas perioda nacionālajai padomei, Marokas Karalistes valdībai un parlamentam, Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdībai, Jordānijas Karalistes valdībai un parlamentam, Ēģiptes Arābu Republikas valdībai, Tunisijas Republikas valdībai, Persijas līča Sadarbības padomes ģenerālsekretāram un Savienības Vidusjūrai ģenerālsekretāram.

 

 

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA-PROV(2011)0148.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA-PROV(2011)0109.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA-PROV(2011)0154.

Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 7. jūlijsJuridisks paziņojums