Kā nesen tika uzsvērts Komisijas ziņojumā COM(2011)0175, Eiropas apcietināšanas orderis ir izrādījies efektīvs līdzeklis cīņā ar pārrobežu noziedzību, organizēto noziedzību un terorismu. Tomēr, kā Komisija norādīja, tā reputāciju un efektivitāti, iespējams, ir iedragājusi informācija par to, ka šo orderi izmanto pratināšanas nolūkā un nenozīmīgu nodarījumu gadījumos, nevis, lai īstenotu kriminālvajāšanu vai izpildītu sodus, pienācīgi neapsverot izdošanas samērīgumu un neņemot vērā ar izdošanu saistītos cilvēkresursus un izmaksas (aptuveni EUR 25 000 par vienu izdošanas procedūru vienai dalībvalstij).

Dažos gadījumos nedz Eiropas orderi pieņēmušajā, nedz tā izpildes valstī nav mehānismu, kā nodrošināt adekvātu tiesisko pārstāvību personām, kas tiek meklētas saskaņā ar šo orderi. Turklāt daudzu ES dalībvalstu cietumos valdošie apstākļi var mazināt uzticību tam, ka pret ieslodzītajām personām izturas atbilstoši noteiktajiem standartiem, savukārt uzticība ir tas, uz kā pamatojas Eiropas apcietināšanas orderis un drīzumā īstenojamais pamatlēmums par notiesāto personu pārvešanu.

– Vai Padome uzskata, ka Eiropas apcietināšanas orderis ir lietderīgs līdzeklis un ar to ir sasniegti noteiktie mērķi?

– Ko Padome plāno darīt, lai garantētu, ka tiek praktiski pārtraukta Eiropas apcietināšanas ordera nesamērīga izmantošana?

– Kā Padome plāno nodrošināt to, ka praksē tiek ievērotas saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi meklējamo personu tiesības saņemt juridisku konsultāciju gan ordera izdevējvalstīs, gan izpildes valstīs un ka, pieņemot lēmumu par Eiropas apcietināšanas ordera nepildīšanu, tiek dzēsts Šengenas brīdinājums?

– Kā Padome nodrošinās, ka krimināltiesību standartu un cietuma apstākļu dēļ Eiropas Savienībā nerodas neuzticība dalībvalstu tiesu sistēmām?