Neraugoties uz Komisijas izveidoto un Padomes atzinīgi vērtēto ES pamatshēmu valsts romu integrācijas stratēģijām un to, ka Eiropas Komisija ir izstrādājusi dalībvalstīm adresētas pamatnostādnes, lai tās varētu izveidot dalībvalstu romu integrācijas stratēģijas, romu diskriminācija Eiropas Savienībā turpinās.

Diskriminācijas novēršanas jomā darāmā vēl ir daudz, ņemot vērā plaši izplatīto naidīgo attieksmi pret romiem un pastāvošo noteikumu nepietiekamu īstenošanu. Romu kopienas nereti nošķir geto teritorijās un tās cieš no ļoti zema nodarbinātības līmeņa un nevienlīdzības attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei; it īpaši romu bērniem tiek nodrošinātas ļoti zemas kvalitātes izglītības iespējas, viņiem jāmācās nošķirti un tikai romiem paredzētās klasēs, kaut gan izglītība ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, lai izvairītos no nabadzības.

Visām Eiropas valstīm — gan esošām, gan nākamām Eiropas Savienības dalībvalstīm — ir jāiesaistās saskaņotos centienos pārvarēt šo vēsturiski radušos sociālo atstumtību attiecībā uz Eiropas lielāko etnisko minoritāti un sākt īstenot ES romu integrācijas stratēģiju.

Vai Komisija var palīdzēt izvairīties no diskriminējošas attieksmes, vienlaikus nodrošinot ES stratēģijas īstenošanu un spēkā esošo juridisko instrumentu novērtējumu?

Vai Komisija var ieviest kritērijus, lai izvērtētu Eiropas rīcības plānus romu jautājumā un informēt, kā un kad „krīžu karte” būs gatava plānošanai, uzraudzībai un novērtēšanai?

Kā Komisija var nodrošināt, ka tiek attīstīta kompleksa nodarbinātības un labklājības sistēma, sniegta piekļuve mūžizglītībai, lai uzlabotu iespējas darba tirgū, un nodrošināta vienlīdzīga attieksme un iespēju vienlīdzība nodarbinātības politikas jomās un programmās, kuru mērķis ir sociālā iekļaušana, un kā tā var garantēt romu līdzdalības uzlabošanu vietējā līmenī saistībā ar ES līdzekļu plānošanu, apguvi un uzraudzību?