Lauksaimniecībā turpinās krīze, un lauksaimniekiem un lauksaimniecības uzņēmumiem grūtības rada arvien pieaugošais ražošanas izmaksu palielinājums, kas kļūst pārmērīgi liels un netiek kompensēts ar lauksaimnieku ieņēmumiem.

Ja lauksaimniekiem netiks nodrošināta taisnīga samaksa par saražotajiem produktiem, viņi vairs nenodarbosies ar lauksaimniecību. Taisnīga, pienācīga samaksa par lauksaimnieku darbu ir jānosaka par ES prioritāti, jo pretējā gadījumā izputēs daudzas mazas saimniecības.

Lauksaimniekiem un viņu organizācijām ir jājūt, ka būtiski palielinās viņu ietekme darījumos, un pārtikas apgādes ķēdei ir jābūt gan taisnīgai, gan pārredzamai, lai nepieļautu, ka tie iepircēji, kas nodarbojas ar produktu iepirkšanu vairumā, izmanto šo situāciju ļaunprātīgi.

Parlaments par šiem jautājumiem ir paudis skaidru viedokli ziņojumos, piemēram, Jose Bové sagatavotajā ziņojumā „Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā”. Taču situācija turpina pasliktināties. Cena, ko maksā patērētāji, neatspoguļojas cenā, kādu samaksā lauksaimniekiem.

Kā Komisija risinās šo jautājumu, kas ir ārkārtīgi nozīmīgs gan Eiropas Parlamentam, gan lauksaimniecības pārtikas produktu ražotājiem?

Kā Komisija panāks, lai tie iepircēji, kas nodarbojas ar produktu iepirkšanu vairumā, pārtikas apgādes ķēdē nerīkotos ļaunprātīgi? Ko tā darīs, lai nodrošinātu taisnīgumu attiecībā uz pārtikas produktu mazumtirgotājiem un piegādātājiem?

Kāds progress ir panākts saistībā ar Eiropas Parlamenta prasību nodrošināt pārredzamību šajā nozarē un kāds ir progress attiecībā uz Komisijai izteikto ierosinājumu mudināt dalībvalstu ombudus pārraudzīt situāciju šajā nozarē?