Procedūra : 2006/2110(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0266/2006

Iesniegtie teksti :

A6-0266/2006

Debates :

PV 27/09/2006 - 13
CRE 27/09/2006 - 13

Balsojumi :

PV 28/09/2006 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2006)0390

ZIŅOJUMS     
PDF 214kWORD 147k
2006. gada 12. septembra
PE 374.267v02-00 A6-0266/2006

par zvejniecības nozares ekonomiskās situācijas uzlabošanu

(2006/2110(INI))

Zivsaimniecības komiteja

Referents: Pedro Guerreiro

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par zvejniecības nozares ekonomiskās situācijas uzlabošanu

(2006/2110(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2002. gada decembrī notikušo kopējās zivsaimniecības politikas pārskatīšanu un īpaši 2002. gada 17. janvāra rezolūciju par Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu attiecībā uz kopējās zivsaimniecības politikas nākotni(1),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Zivsaimniecības fondu(2),

   ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006. gada 9. marta paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Zvejniecības nozares ekonomiskās situācijas uzlabošana” (COM(2006)0103),

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas 2006. gada 3. maijā rīkoto publisko uzklausīšanu par degvielas cenas pieauguma ietekmi uz Eiropas zvejniecības nozari,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0266/2006),

A.  tā kā zvejniecības nozarei ir stratēģiska nozīme attiecībā uz sociāli ekonomisko stāvokli, uz sabiedrības nodrošināšanu ar zvejas produktiem un uz pārtikas līdzsvara nodrošināšanu daudzās dalībvalstīs un Eiropas Savienībā kopumā, un tā kā šai jomai ir īpaša loma piekrastes kopienu sociāli ekonomiskās labklājības, vietējās attīstības un nodarbinātības nodrošināšanā, saimnieciskās darbības un darbavietu saglabāšanā un/vai radīšanā saistītajās ekonomikas nozarēs, svaigu zivju piegādē un vietējo kultūras tradīciju saglabāšanā;

B.   tā kā pastāv kopēja zivsaimniecības politika saskaņā ar kuru ir jāuzņemas atbildība par līdzekļiem izdevumu segšanai, bet īpaši par finansējuma nodrošināšanu šajā jomā pieņemtajiem lēmumiem;

C.  tā kā ir jāievēro ierobežojumi, kas noteikti finanšu plānā 2007.–2013. gadam, lai gan zvejniecības nozarei būtu vēlams piešķirt atbilstīgāku finansējumu;

D.  tā kā kopējais kuģu skaits dažādās dalībvalstu flotēs 2004. gadā bija gandrīz 90 000 un tajās bija tieši nodarbināti 190 000 zvejnieki;

E.   tā kā kopējā zivsaimniecības politikā ir jāņem vērā lielās atšķirības, kas ir konstatētas starp flotēm, to segmentiem, nozvejas sugām, zvejas rīkiem, produktivitāti, patērētāju vēlmēm un patērēto zivju daudzumu uz vienu iedzīvotāju dažādās ES dalībvalstīs, un ir jārēķinās arī ar zvejas darbības īpatnībām, kuras ir atkarīgas no sociālās struktūras, kā arī no strukturālajām un dabas atšķirībām dažādos zvejas reģionos;

F.   tā kā galvenais mērķis, lai varētu nodrošināt zvejniecības ilgtspējību un zvejniecības jomas dzīvotspēju, ir zvejas resursu ilgtspējība;

G.  tā kā zvejniecības darbība galvenokārt ir koncentrēta reģionos, kuru ekonomiskais stāvoklis ir trausls – parasti tie ir 1. mērķa reģioni, un šajā jomā pastāvošā krīze spēcīgi ietekmē ekonomiskās un sociālās kohēzijas līmeni šajos reģionos;

H.  tā kā kopējai zivsaimniecības politikai ir jāatbalsta ir zivrūpniecības ilgtspējīga attīstība;

I.    tā kā dažās zivsaimniecības vietās to iedzīvotāju ienākumu līmenis, kuru iztikas avots ir zvejniecība, ir ievērojami zemāks nekā citu iedzīvotāju slāņu ienākumu līmenis, un tā kā šo nevienlīdzību palielina fakts, ka tas ir atkarīgs no zvejas nenoteiktības, no zivju mainīgās vērtības un no dažu ražošanas faktoru izmaksām; tā kā Kopienas politikas mērķis tādēļ ir nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus tiem iedzīvotājiem, kuru iztikas avots ir zvejniecība, galvenokārt uzlabojot līdzsvaru starp uzņēmumu ienākumiem un izdevumiem;

J.    tā kā ienākumu nestabilitāte un zvejniecībā nodarbināto algas ir atkarīgas no tirdzniecības šajā jomā, no tā, kā veidojas pirmā pārdevuma cenas un tās ietekmē zvejas neregularitāte, tādēļ absolūti ir nepieciešams saglabāt daļu no valsts un Kopienas atbalsta;

K.  tā kā degvielas cenu kāpumam ir tieša un negatīva ietekme uz kuģu apkalpju ienākumiem, jo pastāv saikne starp algām un ienākumiem no nozvejas pirmā pārdevuma un rodas samazinājums līdz pat 25 %;

L.   tā kā ļoti daudzu zivsaimniecības uzņēmumu ekonomiskais stāvoklis beidzamajos gados ir pasliktinājies, izraisot daudzu uzņēmumu slēgšanu ekonomisko ienākumu samazināšanās dēļ ar visām no tā izrietošajām sociālekonomiski negatīvajām sekām;

M.  tā kā ekonomiskās darbības peļņas sarukums ir skaidrojams, pirmkārt, ar zvejas ierobežojumiem (jaudas samazināšana, kopējā pieļaujamā nozveja, kvotas, zonas, kur zveja ir aizliegta, krājumu atjaunošanas plāni un zvejas dienu skaita samazinājums) un, otrkārt, ar to, ka saglabājas zemas pirmā pārdevuma cenas nozares struktūras ietekmē (zems piedāvājums, pieaugošs pieprasījums, slikts pievienotās vērtības sadalījums, pakāpeniski pieaugošs importētu zivsaimniecības produktu apjoms, akvakultūras ražīguma pieaugums);

N.  tā kā ekonomiskā un sociālā krīze, kuru pašlaik izjūt zvejniecības nozare, skar visas zvejas flotes, lai gan tās smaguma pakāpe ir atšķirīga;

O.  tā kā beidzamo desmit gadu laikā darba vietu skaits zvejniecības nozarē ir samazinājies par 35 %, kuģu skaits – par 20 % un nozvejas apjoms – par 28 %, neskatoties uz 2002. gadā, pārskatot kopējo zivsaimniecības politiku, veiktajiem mēģinājumiem šo tendenci vērst pretējā virzienā;

P.   tā kā, lai nodrošinātu zivsaimniecības nozares ekonomisko dzīvotspēju, to pielāgojot nepieciešams veikt arī sociāli ekonomiskus pasākumus ar mērķi, modernizējot floti, sasniegt visaugstāko drošības līmeni, nodrošināt augstu apmācības līmeni nozares speciālistiem un uzlabot darba un dzīves apstākļus tiem cilvēkiem, kas strādā zvejniecībā;

Q.  tā kā zvejniecības produktu tirdzniecības līdzsvara deficīts ar trešām valstīm nepārtraukti pieaug jau vairākus gadus, un tā kā ES pašlaik importē vairāk nekā  40% no patērētajiem zvejniecības produktiem;

R.   tā kā tirdzniecības dinamika neļauj izmaksu faktoru svārstībām ietekmēt zivju cenas un vidējās pirmā pārdevuma cenas kopš 2000. gada ir nemainīgas vai pat pazeminās, bet savukārt svaigo zivju cenas gala patērētājiem nesamazinās;

S.   tā kā atsevišķos gadījumos pašreiz pastāvošā zvejas produktu tirgus kopīgā organizācija nav pietiekami veicinājusi nedz pirmās pārdošanas cenu palielināšanos, nedz pievienotās vērtības labāku sadalījumu vērtības veidošanās ķēdē šajā jomā;

T.   tā kā kuģu ekspluatācijas nediferencētas pārtraukšanas veicināšana, neņemot vērā attiecīgās flotes īpatnības, zvejas resursus un zivju patērētāju vajadzības katrā valstī, ir izraisījusi flotes lieluma piemērošanu pastāvošajiem zivsaimniecības resursiem, radot būtiskas ekonomiskas un sociālas sekas;

U.  tā kā zvejas intensitātes samazināšana dažas dalībvalstis ir skārusi vairāk nekā citas un tā kā atsevišķu dalībvalstu flotes kopumā ir samazinātas vairāk nekā vidēji Kopienā, bet citas savukārt ir palielinājušas zvejas intensitāti;

V.  tā kā, pārtraucot izmantot dažas zvejas metodes, automātiski izzudīs vairākas nerūpnieciskās zvejas nozares, izraisot būtiskas sociālas un ekonomiskas sekas;

W. tā kā beidzamo trīs gadu laikā notikušais degvielas cenu pieaugums ir īpaši negatīvi ietekmējis zvejniecības nozari un ievērojami padziļinājis pastāvošo krīzi, tas ir sašaurinājis darbības iespējas šajā jomā un vājinājis tās ekonomisko dzīvotspēju, un līdz ar to ir būtiski samazinājušies zvejnieku ienākumi;

X.  tā kā no 2004. līdz 2006. gadam degvielas cena ir palielinājusies gandrīz par 100% un tā kā izdevumi par degvielu pašreiz dažos šīs jomas sektoros ir gandrīz puse no zvejniecības uzņēmumu darbības kopējiem izdevumiem;

Y.  tā kā dažos pētījumos ir norādīts, ka degvielas cenas pieaugums varētu izraisīt tūkstošiem zvejniecības uzņēmumu izzušanu, un līdz ar to tiktu likvidētas arī tūkstošiem darba vietu;

Z.   tā kā daudzas ES dalībvalstis ir īstenojušas īpašus pasākumus, kuru mērķis ir atlīdzināt flotei degvielas cenas pieauguma radītos izdevumus, izveidojot garantijas fondus un uzlabotas kredītlīnijas;

AA. tā kā degvielas cenas pieauguma tendencei ir strukturāls raksturs;

AB. tā kā attiecībā uz atbrīvojumiem no paziņojuma par valsts atbalstu Komisija ierosina, ka de minimis noteikumā zvejniecības nozarē noteiktā summa ir jāpalielina par aptuveni 30 000 eiro uz saņēmēju un uz trīs gadiem – šī summa ir mazāka nekā citās nozarēs piemērotā;

AC. tā kā Komisijas priekšlikuma sakarā 2005. gada 15. un 16. decembrī Briselē notikušās Eiropadomes laikā tika nolemts samazināt piešķīrumu Eiropas Zivsaimniecības fondam 2007.–2013. gadam no aptuveni 4,9 miljardiem eiro līdz aptuveni 3,8 miljardiem eiro, tādējādi palielinot Kopienas finanšu resursu nepietiekamību zivsaimniecības nozarei;

AD. tā kā 2006. gada 19. jūnijā tika noslēgta politiska vienošanās par Eiropas Zivsaimniecības fondu, bet tajā netika ņemti vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija rezolūcijas galvenie aspekti un iekļauti Komisijas paziņojumā ietvertie priekšlikumi par ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu zivsaimniecības nozarē;

Komisijas paziņojums

1.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas paziņojums iesniegts novēloti un par mērķtiecības trūkumu īstenot pausto apņemšanos; uzskata, ka sniegtie ierosinājumi ir nepietiekami un dažos gadījumos pat nepiemēroti, ņemot vērā šajā jomā pašlaik pastāvošās krīzes plašumu un smagumu – turklāt Komisija pirmā ir konstatējusi un raksturojusi šo krīzi;

2.  pauž nožēlu par to, ka ieteiktajā politikā šīs jomas sociāli ekonomiskā degradācija, kuras iemesls ir ārkārtīgi straujais degvielas cenu kāpums, kļūst par ieganstu, kura dēļ ir jāveicina zvejas kuģu ekspluatācijas pārtraukšana un to darbības pilnīga izbeigšana;

3.  pauž nožēlu par to, ka ierosinātajos pasākumos nav ietverta patiesa sociāli ekonomiskā dimensija, un turklāt šajos pasākumos nav ņemts vērā, kā to ieviešanas sekas ietekmēs kuģu apkalpes;

4.  vērš uzmanību uz faktu, ka Komisijas paziņojumā nav ietverta zivsaimniecības nozares pašreizējo stāvokli atspoguļojošo datu, un īpaši zvejas intensitātes sistemātiska analīze;

5.  uzsver, ka daudzu izstrādāto priekšlikumu ietekme uz zivsaimniecības nozares ekonomisko stāvokli labākajā gadījumā būs manāma vidējā un tālākā perspektīvā;

Tūlītēji pasākumi

6.  pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu Komisija turpina noraidīt iespēju piešķirt pabalstus kompensācijai un līdzekļus darbības atbalstam; tādēļ apliecina nepieciešamību vienoties par konkrētiem un tūlītējiem pasākumiem, lai vērstos pret degvielas cenu lielo nestabilitāti attiecīgajā jomā, izveidojot atbalsta pasākumus attiecībā uz degvielas izmaksām; tādēļ aicina izveidot garantiju fondu, kurš tiktu līdzfinansēts Kopienas līmenī un kura mērķis būtu nodrošināt cenu stabilitāti un piešķirt pagaidu kompensācijas attiecīgajiem zivsaimniecības uzņēmumiem;

7.  uzskata, ka ir nepieciešams izmantot visas iespējas un visus līdzekļus, kas pieejami 2006. gada Kopienas budžetā, lai finansētu ārkārtas pasākumus šīs nozares atbalstam ar nolūku panākt, lai tā varētu pārvarēt grūtības, kas saistītas ar degvielas cenu paaugstināšanos līdz brīdim, kad tiks īstenoti cita veida pasākumi;

8.  aicina Komisiju, ar mērķi nodrošināt ES flotes konkurētspēju, zvejojot ārpus Kopienas ūdeņiem, kur tai jākonkurē vienā tirgū ar trešo valstu flotēm, kuru izmaksas var būt par 300 % zemākas nekā Kopienas kuģiem, izpētīt nozares priekšlikumus, lai izveidotu sistēmu, ar kuras palīdzību būtu iespējams šiem uzņēmumiem piešķirt nodokļu atvieglojumus;

9.  neatlaidīgi aicina izveidot valsts apdrošināšanas sistēmu, kas tiktu nodrošināta gan valsts, gan Kopienas līmenī un kas zvejniecības nozarei dotu iespēju risināt neparedzētu apstākļu radītās problēmas;

10. aicina Komisiju pašreizējo krīzi, kura saistīta ar degvielas cenām, uzskatīt par neparedzētiem apstākļiem saskaņā ar 1999. gada 17. decembra Padomes Regulas (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē(3), 16. panta noteikumiem – uz neparedzētiem notikumiem attiecas Zivsaimniecības virzības finansēšanas instruments (ZVFI), jo tas dod iespēju piešķirt vienādu atbalstu gan uz īsu laiku, gan pārtraucot darbību uz laiku, un šajā gadījumā netiek piemēroti nedz jaudas samazināšanas, nedz bioloģiski kritēriji; atgādina par daudzajām saistībām, kuras šā mērķa labā tas jau sen ir uzņēmies;

11. neatlaidīgi aicina Komisiju pagarināt glābšanas pasākumu derīguma termiņu līdz divpadsmit mēnešiem;

12. uzsver, ka valsts atbalsta mērķis ir arī kuģu apkalpju interešu aizsardzība, viņu vajadzību apmierināšana un viņu problēmu risināšana;

13. pauž vilšanos par Komisijas nesen izsludinātajiem tiesību aktiem, kuros de minimis atbalsta griesti zivsaimniecības nozarei noteikti tikai 30 000 eiro uz trijiem gadiem; atgādina par šīs nozares un daudzu dalībvalstu pārvaldes iestāžu neatlaidīgajiem lūgumiem šā atbalsta apjomu palielināt līdz 100 000 eiro un to saista ar citās ražošanas nozarēs nesen apstiprinātajiem griestiem, kas var sasniegt 200 000 eiro; vērš uzmanību uz saistībām, kuras pieņemtas ar mērķi paaugstināt summu, uz kuru attiecas de minimis noteikums un aicina Komisiju steidzami pārskatīt nesen pieņemto vienošanos un to palielināt;

14. aicina Komisiju atļaut agrāk sniegt atbalstu, kurš atkarīgs no Zivsaimniecības vadības finanšu instrumenta vai no topošā Eiropas Zivsaimniecības fonda, ar mērķi izveidot finansēšanas kategorijas, kas ļaus samazināt darbības izmaksu pieaugumu;

Pasākumi, kuru rezultāti būs jūtami vidējā un tālākā perspektīvā

Flotes atjaunošana un modernizācija

15. ņem vērā Komisijas ierosinājumu turpmāko pārstrukturēšanas programmu kontekstā paredzēt investīcijas zvejas iekārtu pārveidei, aprīkojuma iegādei un motoru nomaiņai, lai veicinātu pārorientāciju, energoefektivitāti un enerģijas taupīšanu;

16. uzskata, ka dažu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstrukturēšanas plāniem jābūt zivsaimniecības nozares pārstrukturēšanas pamatelementam;

17. pauž nožēlu par jaunā Eiropas Zivsaimniecības Fonda mērķtiecības trūkumu attiecībā uz atbalsta piešķiršanu dzinēju nomaiņai; uzskata, ka tādi pasākumi, kā atbalsta piešķiršana ar priekšnoteikumu, ka jānomaina dzinējs tiem kuģiem, kas garāki par 12 metriem, lai samazinātu to jaudu par 20 %, patiesībā atsevišķus zvejas veidus padarīs dzīvotnespējīgus, tie var samazināt drošību, kā arī veicināt krāpšanos, deklarējot zemāku dzinēja jaudu;

18. neatlaidīgi atgādina, ka ir nepieciešams, lai Eiropas Zivsaimniecības fonds turpina piešķirt atbalstu zvejas flotes atjaunošanai un modernizācijai – it īpaši motoru nomaiņai drošības, vides aizsardzības vai degvielas taupīšanas nolūkā; pirmkārt, atbalsts jāsniedz piekrastes sīkzvejai un nerūpnieciskajai zvejai, kā arī to kuģu nomaiņai, kuri ir vairāk nekā divdesmit gadus veci un kuru darbības drošību vairs nav iespējams garantēt;

Piekrastes zveja

19. aicina Komisiju atzīt piekrastes sīkzvejas un nerūpnieciskās zvejas īpašo raksturu kopējās zivsaimniecībās politikas kontekstā, analizēt to, cik lielā mērā pastāvošie instrumenti atbilst nozares vajadzībām un, ja nepieciešams, tos pielāgot;

20. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par Kopienas atbalsta programmas izstrādi piekrastes sīkzvejai un nerūpnieciskajai zvejai ar mērķi sekmēt darbību koordināciju un piesaistīt citu esošo instrumentu finansējumu, lai varētu risināt šā nozares segmenta problēmas;

Tirdzniecība

21. atzinīgi vērtē to, ka Komisija gatavojas padziļināti izvērtēt pastāvošo zivsaimniecības produktu tirgus kopīgo organizāciju; uzsver nepieciešamību veikt plašu šīs kopīgās tirgus organizācijas darbības pārskatīšanu, lai varētu uzlabot zivju un zvejas produktu tirdzniecību un palielināt pievienoto vērtību;

22. uzskata, ka vissvarīgākais ir, lai zvejnieki būtu tiešāk iesaistīti pārstrādē un tirdzniecībā, lai paplašinātu viņu ienākumu pamatu un uzlabotu viņu dzīves līmeni; aicina, lai Komisija iesniedz priekšlikumus zivsaimniecības produktu tirgus kopīgās organizācijas pārskatīšanai, tajā iekļaujot mehānismus, kas ļaus uzlabot pirmā pārdevuma cenas, un veicinās godīgu un atbilstošu pievienotās vērtības sadalījumu vērtību ķēdē;

23. pauž nožēlu par to, ka daudzos gadījumos nozare pietiekami neizmanto konkurētspējas uzlabošanas iespējas, ko nodrošina pašreizējā kopīgā tirgus organizācija, un aicina Komisiju sadarbībā ar valstu pārvaldes iestādēm un dažādām ražotājus pārstāvošām organizācijām pēc iespējas vairāk popularizēt šīs iespējas, kā arī citas iespējas, kas varētu rasties pēc nākotnē paredzamās kopīgās tirgus organizācijas pārskatīšanas;

24. uzskata, ka ir jāparedz iespēja izmantot citus risinājumus, kas ir analogi garantētai cenai vai ienākumu aplikšanai ar maksimālu nodokli, lai nodrošinātu labāku pievienotās vērtības sadalījumu, samazinot starpniecības rezervi;

25. uzsver, ka struktūrfondiem ir jāveicina modernizācija un tirdzniecības infrastruktūru veidošana zvejniecības nozarē;

26. atbalsta iniciatīvu, kuras mērķis ir izstrādāt Eiropas Savienības zivsaimniecības nozares produktu tirdzniecības rīcības kodeksu;

27. piekrīt viedoklim, ka ekomarķēšana varētu padarīt produktus vieglāk pazīstamus un veicināt zvejniecības produktu ilgtspējīgu tirdzniecību;

28. aicina Komisiju meklēt veidu, lai varētu, piemēram, ar pircēju atbalsta palīdzību veicināt pārstrādātu zvejniecības produktu un tādu produktu tirdzniecību, kam ir augstāka pievienotā vērtība (piemēram, konservi), līdzīgi, kā tas notiek ar dažiem lauksaimniecības produktiem;

29. neatlaidīgi aicina Komisiju pievērsties ārējai Kopienas zvejniecības produktu, piemēram, konservu popularizēšanai, finansējot to izplatīšanu starptautiskās izstādēs un gadatirgos;

30. uzskata, ka ir būtiski, lai Komisija ierosina pētījumu par Kopienas un importa akvakultūras produktu ietekmi uz zivju cenām, jo īpaši uz pirmā pārdevuma cenām;

31. aicina Komisiju pieņemt normas, saskaņā ar kurām importa zvejniecības produkti, kas tiek tirgoti iekšējā tirgū, tiktu pakļauti tām pašām prasībām, kuras attiecas uz Kopienas zvejniecības produktiem;

32. uzskata, ka ieguldījumi ar mērķi uzlabot zivju apstrādi uz zvejas kuģa, it īpaši atbalstot ieguldījumus dzesēšanas sistēmās, varētu uzlabot pirmā pārdevuma cenas;

Finansiāli jautājumi

33. pauž bažas par nepietiekamo finanšu resursu apjomu, kas 2007.–2013. gada finanšu plānā piešķirts zvejniecības nozarei, un jo īpaši Eiropas Zivsaimniecības fondam, un uzskata, ka ir nepieciešams šos resursus palielināt, lai varētu pārvarēt šajā jomā pašreiz pastāvošo krīzi;

Resursu ilgtspējība

34. atkārtoti aicina Komisiju vēlreiz paraudzīties plašāk uz jūras vides aizsardzības pasākumiem un uz zvejas krājumu atjaunošanu, jo īpaši ņemot vērā un izskatot tos faktorus, kas būtiski ietekmē jūras vidi un zivsaimniecības resursu stāvokli (krasta un jūras piesārņojumam, rūpniecības un lauksaimniecības notekūdeņiem, jūras dibena bagarēšanai un jūras transportam), un papildināt pastāvošās pārvaldes metodes; aicina Komisiju uzsākt Kopienas iniciatīvu šajā jomā;

35. norāda, ka ļoti būtiski ir nodrošināt līdzsvaru starp ekonomisko stāvokli un vides ilgtspējību un ka vienlīdz būtiski ir veicināt subsidēšanas vai kompensāciju izmaksu mehānisma darbību, kas paredzēts tiem zvejniekiem, kurus ietekmē zivju krājumu atjaunošanas programmu negatīvās ekonomiskās un sociālās sekas vai citi ekosistēmu aizsardzības pastiprināšanas pasākumi, īpaši mazāk attīstītos reģionos;

36. uzsver nepieciešamību izveidot tiesību normas ar mērķi zvejas intensitāti pielāgot pieejamajiem resursiem, un īpaši – atrisināt problēmu, kuru rada lielie kuģi, kas, aprīkoti ar pārāk lieliem zvejas rīkiem, zvejo mazos zvejas apgabalos;

37. uzsver, ka zvejas jaudas un intensitātes samazināšana ir jāuzsāk, neaizmirstot, ka mērķis ir zvejas nozari saglabāt ilgtermiņā;

38. ir pārliecināts, ka sociālās un ekonomiskās problēmas, kas skar Eiropas zvejas nozari, nav iespējams atrisināt, neuzlabojot zvejas pārvaldi, kas ļautu atjaunot zivju krājumus, jo bez zivīm zveja nevar pastāvēt;

39. uzsver, ka, piemērojot valstu flotes pastāvošajiem krājumiem, ir jāņem vērā jau panāktais zvejas jaudas samazinājums;

40. atgādina, ka visi zvejas krājumu atjaunošanas pasākumi ir jāpieņem, tos saskaņojot ar zvejniekiem, un to pamatā jābūt zinātniskiem pētījumiem zvejniecības jomā;

41. aicina Komisiju nošķirt zvejas metodes un to izmantošanas veidus; uzsver, ka, atsevišķas zvejas metodes, kuras, izmantojot rūpnieciskā līmenī, tiek uzskatītas par kaitīgām, var atbilst ilgtspējīgas zvejas principiem, ja tās izmanto nerūpnieciskajā zvejā, un tādējādi tās var nodrošināt pastāvēšanas iespējas pašlaik iznīcībai lemtām zvejnieku kopienām;

42. aicina Komisiju ņemt vērā faktu, ka zvejas darbības nav savstarpēji nošķiramas, bet veido vienotu (kāda konkrēta reģiona) resursu izmantošanas sistēmu; uzsver, ka ierobežojoši pasākumi (aizliegums vai ierobežojumi), kas attiecas uz kādu no darbībām, izjauc līdzsvaru un rezultātā zvejas intensitāte tiek novirzīta uz citām sugām, izraisot būtiskas sociālas un ekonomiskas sekas zvejnieku kopienās un vēl intensīvāk tiek nozvejotas jau pilnā apmērā izmantotas sugas;

Nelegālā zveja

43. uzskata, ka ļoti būtiski ir pieņemt normas nelegālas, nedeklarētas un nereglamentētas zvejas apkarošanas pastiprināšanai; neatlaidīgi aicina dalībvalstis stiprināt to rīcībā esošos kontroles mehānismus šajā jomā; uzskata, ka ir nepieciešams uzlabot Eiropas Savienības robežu kontroli, lai aizsargātu ES no nelikumīgi nozvejotu zivju ievešanas;

44. aicina Komisiju pārskatīt pašreizējos kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus par nelikumīgo, nedeklarēto un neregulēto zveju; uzskata, ka steidzami ir jāizstrādā noteikumi, kas aizliegtu lielu nozvejas daļu izgāzt atpakaļ jūrā;

Pētniecība

45. uzsver, ka ir būtiski ar Eiropas Zivsaimniecības fonda un ar Kopienas 7. pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pamatprogrammas palīdzību atbalstīt tādas investīcijas, kuru mērķis ir veicināt zvejniecības nozares enerģētiskās intensitātes pazemināšanos un tās energoefektivitātes palielināšanos;

46. uzskata, ka ir būtiski izvērtēt degvielas veida maiņas iespējas, kā arī sinerģiju, kuru no enerģētiskā viedokļa varētu izveidot ar lauksaimniecības nozari;

Kopējās zivsaimniecības politikas pārvalde

47. ņem vērā Komisijas ierosinājumus par zivsaimniecības ekonomisko pārvaldi, bet atgādina, ka kvotu sadalījums un zvejas tiesības ir dalībvalstu ekskluzīva kompetence;

Iesaistīšanās kopējās zivsaimniecības politikas pārvaldē

48. uzsver, ka reģionālajām konsultatīvajām padomēm var būt liela nozīme zvejnieku iesaistīšanā lēmumu pieņemšanā attiecībā uz kopējo zivsaimniecības politiku; uzsver, ka ir būtiski piešķirt Kopienas atbalstu šo padomju darbībai, un tas ir jāpārskata pēc pieciem gadiem;

49. atgādina par nepieciešamību sniegt atbalstu zvejnieku grupām un profesionālajām organizācijām, kuras vēlas uzņemties atbildību, īstenojot kopējo zivsaimniecības politiku (kopīga lēmumu pieņemšana);

50. aicina decentralizēt kopējo zivsaimniecības politiku, lai nodrošinātu zvejnieku, zvejniekus pārstāvošo organizāciju un zvejnieku kopienu lielāku iesaistīšanos kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanā un zivsaimniecības pārvaldes uzlabošanā;

51. uzsver nepieciešamību labāk regulēt zivju tirgu ar efektīvas kontroles sistēmas un ekomarķēšanas programmas palīdzību, kā arī izveidojot zvejniecības nozares tiesību kodeksu;

***

52. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1)

OV C 271 E, 7.11.2002., 401. lpp.

(2)

OV C 157 E, 6.7.2006., 324. lpp.

(3)

OV L 83, 4.4.2000., 35. lpp.


PASKAIDROJUMS

Zvejniecības nozare

Zvejniecības nozarei ir stratēģiska nozīme attiecībā uz daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu sociālo un ekonomisko stāvokli, uz iedzīvotāju apgādi ar zvejniecības produktiem un uz pārtikas līdzsvara nodrošināšanu. Pašlaik tā ir nozare, kas sniegusi ievērojamu ieguldījumu piekrastes kopienu vietēja mēroga attīstībā, nodarbinātības, ekonomiskās darbības un darbavietu saglabāšanā un/vai radīšanā, svaigu zivju piegādē un vietējo kultūras tradīciju uzturēšanā.

2004. gadā ES flotēs kopumā bija gandrīz 90 000 kuģu un tās tieši nodarbināja aptuveni 190 000 zvejnieku. Taču dalībvalstīs ir konstatēta liela atšķirība starp flotēm, flotes segmentiem, zvejojamām sugām, zvejas rīkiem, produktivitāti, patērētāju vēlmēm un viena iedzīvotāja patērēto zivju produktu daudzumu.

Turklāt zvejniecības nozares darbība ir koncentrēta galvenokārt tajos reģionos, kuros ir nestabila ekonomika un kuri ir ļoti atkarīgi no šīs nozares, turklāt vairumā gadījumu tie ir nabadzīgākie reģioni (1. mērķis). 2003. gadā gandrīz 63 % zvejnieku, 25 % darbavietu pārstrādes rūpniecībā un 45 % ar akvakultūru saistīto darbavietu atradās nabadzīgajos reģionos, kas ir atkarīgi no zvejniecības.

Nozarei raksturīga nedrošība, kas ietekmē ienākumus un algas un kas izriet no darbības neregulārā rakstura un veida, kādā notiek tirdzniecība šajā nozarē, it īpaši no pirmā pārdevuma cenu veidošanās.

Pēdējos gados ienākumu samazināšanās dēļ daudzos zvejniecības uzņēmumos ir pasliktinājies ekonomiskais stāvoklis, un tam ir satraucošas sociālas sekas.

Lielā ienākumu samazināšanās skaidrojama, no vienas puses, ar ierobežojumiem, kuri noteikti zvejai, no otras puses, ar pirmā pārdevuma cenu stagnāciju un/vai pazemināšanos, ko izraisa nozares struktūra un nelabvēlīgie tirgus apstākļi. Turklāt pārdošanas dinamika neļauj izmaksu faktoru svārstībām (it īpaši degvielas cenām) ietekmēt zivju cenas.

Pirmā pārdevuma vidējās cenas kopš 2000. gada ir palikušas nemainīgas vai pat samazinājušās, taču tas nav pazeminājis cenu svaigo zivju galapatērētājiem.

Pašreizējā zvejniecības produktu tirgus organizācija Kopienā nav palīdzējusi labāk sadalīt pievienoto vērtību nozares vērtības veidošanās ķēdē.

Pēdējos desmit gados darbavietu skaits zvejniecības nozarē ir samazinājies par 35 %, kuģu skaits – par 20 % un nozvejas apjoms – par 28 %. Toties 2002. gadā veiktā kopējās zivsaimniecības politikas pārskatīšana šo tendenci ne vien neapvērsa, bet vēl veicināja;

Rezultātā ES importē vairāk nekā 40 % no patērētajiem zvejniecības produktiem un zvejniecības produktu līdzsvara deficīts tirdzniecībā ar trešām valstīm jau vairākus gadus pastāvīgi pieaug.

Vēlme piemērot floti esošajiem zivju resursiem ir izraisījusi kuģu likvidāciju, neņemot vērā attiecīgās flotes specifiku un katras dalībvalsts patēriņa vajadzības, un tas radījis ievērojamas ekonomiskas un sociālas sekas.

Lai kā arī būtu, bruto tonnāžas un kW izteiktās jaudas samazināšana nav izrādījusies tikpat intensīva kā kuģu skaita samazināšana; tieši pretēji, jau vairākus gadus tiek veicināta bruto tonnāžas un kuģu vidējās jaudas palielināšana.

Zvejas jaudas samazināšanās dažas dalībvalstis ir ietekmējusi vairāk nekā citas, jo dažos gadījumos vispārējā zvejas jaudas samazināšana ir bijusi lielāka par vidējo Kopienas rādītāju, bet citos gadījumos flotes ir pat palielinājušas zvejas jaudu.

Krīzi, kura pašlaik skar nozari, ir padziļinājusi degvielas cenu celšanās pēdējo trīs gadu laikā, šai situācijai ir strukturāls raksturs, un tā ir īpaši ietekmējusi zvejniecības nozari, padziļinot pastāvošo krīzi, sašaurinot darbības iespējas un pazeminot nozares ekonomisko dzīvotspēju.

No 2004. līdz 2006. gadam degvielas cenas ir pieaugušas par 100 % un joprojām ir gandrīz 40 % no zvejniecības uzņēmumu kopējām darbības izmaksām.

Komisija uzskata, ka zvejniecības uzņēmumu darbinieku ienākumi var samazināties pat par 25 %, ņemot vērā to, ka viņu algu veido procenti no nozvejas vērtības. No dažiem pētījumiem izriet, ka gandrīz 30 % zvejniecības uzņēmumu draud iznīkšana un ka degvielas cenu pieaugums var izraisīt vairāk nekā 16 000 darbavietu zudumu.

Referenta novērojumi

Eiropas Komisijas ziņojumā par ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu zvejniecības nozarē sniegts salīdzinoši labs nozares ekonomiskā stāvokļa novērtējums, taču ieteiktie risinājumi ir nepietiekami un tos var uzskatīt pat par nepiemērotiem, jo ir jāpiemēro glābšanas pasākumi, lai atbalstītu nozari smagajā sociāli ekonomiskajā stāvoklī, kurā tā atrodas un kuru pirmā konstatējusi un raksturojusi tieši Komisija.

Pat ja daži Komisijas ieteiktie pasākumi šķiet pieņemami, tomēr tie nav glābšanas pasākumi, un tiem pilnīgi noteikti nebūs nedz tūlītēja, nedz tuvākā laikā jūtama efekta. Tādēļ šie pasākumi neatbilst nozares pašreizējām vajadzībām.

Šie pasākumi ir novēloti un neatbilst saistībām, ko Komisija uzņēmās 2005. gada 29. jūlija sanāksmē, kurā piedalījās nozares pārstāvji.

Turklāt šie pasākumi neparedz nozarei piešķirto līdzekļu palielināšanu Kopienas budžetā un nepiedāvā nevienu jaunu instrumentu, tādēļ rodas šaubas ne vien par to efektivitāti, bet arī par ieinteresētības līmeni un šo pasākumu patieso ietekmi uz „ekonomiskās situācijas uzlabošanu nozarē”.

Grūtības, ar kurām šobrīd saskaras zvejniecības nozare, ir galvenokārt saistītas ar izmaksu struktūru, kas ir neproporcionāla attiecībā pret gūtajiem ienākumiem. Savukārt šīs izmaksas pēkšņi palielināja degvielas cenu ārkārtīgi straujā celšanās.

Lūk, kādēļ „zvejas intensitātes samazināšanas” un „flotes piemērošanas” sasteigtais risinājums – jeb, citiem vārdiem, darbības pilnīgas pārtraukšanas veicināšana – ir tikai īsta problēmas risinājuma imitācija, it īpaši nodaļā „ekonomiskās situācijas uzlabošana nozarē”. Ja vien tas nav jāsaprot kā ārkārtīgi samazināts zivju piedāvājums (un pieņemot, ka zvejniecības produktus neaizvietos importa vai akvakultūras piedāvājums), kura rezultātā pēkšņi pieaugs zivju cenas tirgū.

Referents pauž nožēlu par politiku, kas, izvirzot priekšplānā nozares sociāli ekonomisko pagrimumu, kuru vēl padziļina spēcīgais degvielas cenu pieaugums, veicina zvejas kuģu likvidāciju un pilnīgu darbības pārtraukšanu. Referents uzskata, ka ir pilnīgi nevietā pieminēt „flotes piemērošanu”, kad runa ir par ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu nozarē. Šis jautājums šajā nozarē vispirms ir saistīts ar līdzsvara problēmu starp ienākumiem (kas samazinās) un darbības izmaksām (kas pieaug).

Šī iemesla dēļ Komisijas secinājums, kuram atbilstoši „īpaši svarīgi ir novērst pārmērīgu intensitāti”, neatrisinās problēmu.

Tāpat, ja pamatojamies uz principu, ka zvejniecībai piemērotie vairākkārtējie ierobežojumi (pat ja tos neuzskata par vienīgo iemeslu) ir sekmējuši ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos nozarē, ir neiespējami šos pasākumus pieņemt un uzskatīt par piemērotiem ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai nozarē.

Lai zvejniecības nozarē efektīvi uzlabotu ekonomisko stāvokli, ir jāpieņem glābšanas pasākumi, kas nekavējoties un efektīvi atsauktos uz nozarē konstatētajām sociāli ekonomiskajām vajadzībām, ārpus citu pasākumu pieņemšanas, kuru īstenošanai būs ietekme vidējā un ilgtermiņā. Vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ka šajā gadījumā runa ir par kopējo Kopienas politiku – kopējo zvejniecības politiku –, kam saskaņoti jāuzņemas tās izmaksu finansēšana.

Tikpat skaidri redzams, ka kopējās zvejniecības politikas pārskatīšana 2002. gadā ne vien nenostādīja dažādās ES flotes uz ilgtspējīgas pastāvēšanas ceļa, bet arī pasliktināja ekonomisko un sociālo stāvokli nozarē, ko galvenokārt pierāda darbavietu skaita un nozvejas apjoma samazināšanās.

Referenta ieteikumi

Ņemot vērā Komisijas priekšlikumus, referents vēlas iekļaut ziņojumā zvejniecības nozari pārstāvošo organizāciju iesniegtos priekšlikumus un atjaunot Eiropas Parlamenta nostāju par Eiropas Zivsaimniecības fondu.

Referents uzskata, ka iesniedzamie priekšlikumi burtiskā izpratnē nevar aprobežoties tikai ar esošo struktūru, kā tas ir Komisijas variantā. Ja mērķis ir atrast risinājumus, kas spētu „uzlabot ekonomisko situāciju nozarē”, mums jāiesniedz visi priekšlikumi, kas palīdzētu to izdarīt gan nekavējoties, gan arī vidējā un ilgtermiņā.

Runājot par tūlītējiem pasākumiem, referents nožēlo, ka Komisija turpina pretoties iespējai sniegt materiālu atbalstu darbības nodrošināšanai un pieņemt konkrētus pasākumus, lai novērstu degvielas cenu lielo nestabilitāti nozarē. Tādēļ referents aicina izveidot garantijas fondu ar Kopienas līdzfinansējumu, kura uzdevums būtu nodrošināt degvielas cenu stabilitāti un piešķirt pagaidu kompensāciju cietušajiem zvejniecības uzņēmumiem. Referents uzskata, ka ir nepieciešams izveidot valsts un Kopienas līmenī garantētu valsts apdrošināšanas sistēmu pret neparedzētiem gadījumiem zvejniecības nozarē, tāpat kā tas ir citās nozarēs īstenotajos pasākumos.

Attiecībā uz Kopienas budžeta kārtējo finanšu gadu, referents uzskata, ka jāizmanto visas piedāvātās iespējas un finanšu rezerves, lai finansētu ārkārtas pasākumus nozares atbalstam. Runājot par Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu, jāanalizē visas atbalsta iespējas, it īpaši tās iepriekš paredzot (lai izveidotu finansēšanas kategorijas darbības izmaksu pieauguma mazināšanai) un/vai uzskatot degvielas cenu izraisīto pašreizējo krīzi par neparedzētu faktoru, atbilstoši regulas (EK) Nr. 2792/1999 16. panta noteikumiem. Tomēr referents atgādina, ka Zivsaimniecības vadības finanšu instrumentu izmantošanas iespējas var būt ierobežotas, ņemot vērā informāciju, saskaņā ar kuru dažas dalībvalstis jau ir izlietojušas piešķirtos līdzekļus.

Attiecībā uz Komisijas ieteikto atbalstu glābšanai referents uzskata, ka tā darbības ilgums jāpagarina līdz divpadsmit mēnešiem. Referents iesaka arī palielināt summu, kas paredzēta „de minimis” normā zvejniecības nozarē, un uzsver, ka šis atbalsts jāīsteno nekavējoties, šo summu pietuvinot citās ražošanas jomās pastāvošajai – proti, aptuveni līdz EUR 100 000.

Blakus minētajiem pasākumiem jāparedz arī pasākumi, kuru ietekme būs jūtama vidējā vai tālākā perspektīvā. Uzskatot, ka ir ļoti svarīgi garantēt piemērotus finanšu līdzekļus, šķiet nepieciešams palielināt Eiropas Zivsaimniecības fondam piešķirto finansējumu.

Attiecībā uz pētījumiem ir jāgarantē pietiekamas investīcijas Kopienas Septītajā pamatprogrammā, lai atbalstītu pētījumus zvejniecības nozarē, it īpaši, lai palielinātu energoefektivitāti.

Flotes modernizācijas un atjaunošanas jomā referents atzinīgi vērtē investīcijas, kas virzītas uz zvejas rīku maiņu, aprīkojuma iegādi un motoru nomaiņu, lai atbalstītu pārstrukturēšanu, energoefektivitāti un enerģijas taupīšanu. Tomēr referents atgādina par Eiropas Parlamenta priekšlikumu, kuram atbilstoši Eiropas Zivsaimniecības fondam jāturpina piešķirt atbalsts zvejniecības flotes atjaunošanai un modernizācijai, it īpaši motoru nomaiņai, drošības, vides aizsardzības vai degvielas taupīšanas nolūkā.

Turpinot Zivsaimniecības komitejas ziņojumu par piekrastes zvejniecību, referents uzstāj, ka nepieciešams atzīt piekrastes sīkzvejas un tradicionālās zvejas specifiku kopējā zvejniecības politikā un veikt piemērošanu, lai esošie instrumenti atbilstu nozares vajadzībām. Referents iesaka arī pieņemt lēmumu par Kopienas iniciatīvu šim flotes segmentam, īpaši izveidojot Kopienas atbalsta programmu piekrastes sīkzvejai un nerūpnieciskajai zvejniecībai.

Attiecībā uz resursu ilgtspēju referents aicina Kopienu uzņemties iniciatīvu izpētīt visus faktorus, kas būtiski ietekmē jūras vidi un zivju resursus (piekrastes un jūras piesārņojums, rūpniecības un lauksaimniecības notekūdeņi, dziļūdens bagarēšana vai jūras transports), papildinot esošās pārvaldes metodes.

Šajā nolūkā jāatgādina priekšlikums, ko Eiropas Parlaments ir formulējis rezolūcijā par vidi saudzējošām metodēm zvejniecības nozarē, kas apstiprina nepieciešamību atrast līdzsvaru starp sociāli ekonomisko stāvokli un vides ilgtspējību, kas savukārt prasa izveidot subsīdiju vai kompensāciju mehānismu tiem zvejniekiem, kas cieš zaudējumus vidi saudzējošas zvejas dēļ, un it īpaši tiem, kas darbojas mazāk attīstītos reģionos.

Tā kā, piemērojot valstu flotes esošajiem krājumiem, jāņem vērā arī jau notikušais zvejas intensitātes samazinājums un attiecīgās dalībvalsts patērētāju vajadzības, referents atgādina, ka visi pasākumi jāpieņem, apspriežoties ar zvejniekiem, un tiem jābūt pamatotiem ar zinātniskiem pētījumiem zvejniecības jomā.

Runājot par tirdzniecību, referents uzskata, ka jāveic pastāvošās zvejas produktu kopējā tirgus organizācijas padziļināts novērtējums, lai uzlabotu zivju un zvejniecības produktu tirdzniecību, paaugstinātu pirmā pārdevuma cenas un palielinātu pievienoto vērtību.

Referents atgādina Eiropas Parlamenta formulēto priekšlikumu izveidot mehānismus, lai sekmētu piedāvājuma koncentrāciju, it īpaši atbalstot saskaņā ar regulas (EK) Nr. 3759/1992 noteikumiem atzītu ražotāju organizāciju izveidi un darbību.

Ņemot vērā starpniecības jomas sašaurināšanu un nepieciešamību uzlabot pirmā pārdevuma cenas, referents uzskata par vajadzīgu novērtēt citus tirgus ietekmēšanas veidus (piemēram, garantētu cenu vai maksimālu ienākuma nodokli).

Referents uzsver, ka zvejniecības nozarē nepieciešams izveidot starpprofesiju organizācijas, kurās būtu iesaistīti kuģu īpašnieki un strādnieki un kuras sekmētu dialogu starp nozares dažādu līmeņu darbiniekiem, un referents atbalsta iniciatīvu, kuras nolūks ir izstrādāt Eiropas Savienības zvejas produktu tirdzniecības rīcības kodeksu.

Svarīgi arī izpētīt mehānismus, piemēram, atbalstu patērētājiem, kas sekmētu pārstrādāto zvejniecības produktu tirdzniecību un paaugstinātu pievienoto vērtību, kā arī pasākumus, kas nodrošinātu Kopienas zvejniecības produktu, piemēram, konservu, ārējo piedāvājumu, it īpaši finansējot to izplatīšanu starptautiskās izstādēs un gadatirgos.

Runājot par cenām, Komisijai jāiesniedz pētījums par Kopienas un importēto akvakultūras produktu ietekmi uz zivju cenām, it īpaši uz pirmā pārdevuma cenām. Referents uzsver, ka, lai novērstu jebkuru negodīgu konkurenci, importētie un iekšējā tirgū tirgotie zvejniecības produkti jāpakļauj tādām pašām prasībām kā Kopienas zvejniecības produkti.

Attiecībā uz pārvaldi referents atgādina, ka reģionālajām konsultatīvajām padomēm ir nozīmīga loma zvejnieku līdzdalībā lēmumu pieņemšanā kopējā zivsaimniecības politikā un tādēļ jāpiešķir pastāvīgs atbalsts šo padomju darbības nodrošināšanai. Referents arī uzsver, ka jāatbalsta zvejnieku grupas un profesionālās organizācijas, kuru uzdevums arī ir piedalīties kopējās zivsaimniecības politikas piemērošanā (kopīga lēmumu pieņemšana), kā to uzsvēris Eiropas Parlaments attiecībā uz Eiropas Zivsaimniecības fondu. Visbeidzot, referents uzskata, ka vienīgi lielāka kopējās zivsaimniecības politikas decentralizācija ļaus garantēt zvejnieku, tos pārstāvošo organizāciju un zvejnieku kopienu lielāku līdzdalību Kopienas zvejniecības politikā un zvejniecības pārvaldes uzlabošanā.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Zvejniecības nozares ekonomiskās situācijas uzlabošana

Atsauces

2006/2110(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH
18.5.2006

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI
14.6.2006

 

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

ENVI
14.6.2006

 

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

Pedro Guerreiro
19.4.2006

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

 

 

Izskatīšana komitejā

2.5.2006

21.6.2006

 

 

 

Pieņemšanas datums

28.8.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

19

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Iles Braghetto, Luis Manuel Capoulas Santos, Paulo Casaca, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Carmen Fraga Estévez, Alfred Gomolka, Pedro Guerreiro, Heinz Kindermann, Henrik Dam Kristensen, Albert Jan Maat, Philippe Morillon, Willi Piecyk, Dirk Sterckx, Struan Stevenson, Margie Sudre

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Dorette Corbey, Carl Schlyter

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Alfonso Andria, Kyriacos Triantaphyllides

Iesniegšanas datums

12.9.2006

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

Pēdējā atjaunošana - 2006. gada 18. septembraJuridisks paziņojums