IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (pārstrādāts)

8.9.2008 - (5724/2/2008 – C6‑0222/2008 – 2005/0237A(COD)) - ***II

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Luis de Grandes Pascual

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (pārstrādāts)

(5724/2/2008 – C6‑0222/2008 – 2005/0237A(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (5724/2/2008 – C6-0222/2008),

–   ņemot vērā nostāju pirmajā lasījumā [1] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0587),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0331/2008),

1.  apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Padomes kopējā nostāja Virsraksts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA .../.../EK (... gada ...) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (pārstrādāts)	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA .../.../EK (... gada ...) par atbilstību karoga valsts prasībām un kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (pārstrādāts)
Pamatojums
Komisijas priekšlikumi par karoga valsts kontroli un klasificēšanas sabiedrībām veido daļu no Trešās jūrniecības drošības jautājumu paketes, kas ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums.
Grozījums Nr.  2 Padomes kopējā nostāja 3. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(3) Padome 1993. gada 8. jūnija rezolūcijā par kopīgu jūru drošības politiku ir noteikusi mērķi: no Kopienas ūdeņiem izvest visus standartiem neatbilstošos kuģus, un tā piešķīra prioritāti Kopienas darbībai, kas paredzēta, lai nodrošinātu efektīvu un vienādu starptautisko noteikumu īstenošanu, sīki izstrādājot kopīgus standartus klasificēšanas sabiedrībām.	(3) Padome 1993. gada 8. jūnija rezolūcijā par kopīgu jūru drošības politiku1 ir noteikusi mērķi: no Kopienas ūdeņiem izvest visus standartiem neatbilstošos kuģus, un tā piešķīra prioritāti Kopienas darbībai, kas paredzēta, lai nodrošinātu efektīvu un vienādu starptautisko noteikumu īstenošanu, sīki izstrādājot kopīgus standartus klasificēšanas sabiedrībām, kas definētas kā organizācijas, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (turpmāk— „atzītās organizācijas”).
	1 OV C 271, 7.10.1993., 1.lpp.
Pamatojums
Kaut arī iepriekšējais teksts ir citēts pareizi un attiecīgās iestādes ir dēvējamas par „klasificēšanas sabiedrībām”, visā Direktīvas tekstā ir jāizmanto vienāds apzīmējums. Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju. Skatīt pirmā lasījuma grozījumu Nr.1.
Grozījums Nr.  3 Padomes kopējā nostāja 8. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(8) Daudzās pasaulē pastāvošās klasificēšanas sabiedrības nenodrošina ne atbilstīgu noteikumu izpildi, ne arī pietiekamu drošību, darbojoties valsts administrācijas vārdā, jo tām nav drošas un atbilstīgas struktūras un pieredzes, uz ko paļauties, un tās nespēj pildīt savus pienākumus augsti profesionālā līmenī.	(8) Daudzās pasaulē pastāvošās atzītās organizācijas nenodrošina ne atbilstīgu noteikumu izpildi, ne arī piemērotu drošību, darbojoties valsts administrācijas vārdā, jo tām nav drošas un atbilstīgas struktūras un pieredzes, un tās nespēj pildīt savus uzdevumus augsti profesionālā līmenī.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju. Skatīt Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr.4. Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšana nozīmē visa teksta atbilstošu grozīšanu.
Grozījums Nr.  4 Padomes kopējā nostāja 9. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(9) Saskaņā ar SOLAS 74 II-1. nodaļas A-1. daļas 3.-1. noteikumu dalībvalstu atbildībā ir nodrošināt, lai kuģi, kas kuģo ar to karogu, būtu projektēti, konstruēti un uzturēti saskaņā ar administrāciju atzītu klasificēšanas sabiedrību paredzētajām prasībām konstrukcijai, mehānismiem un elektroiekārtām. Tādēļ šīs sabiedrības izstrādā un īsteno kuģu konstrukcijai, būvēšanai, apkopei un inspekcijām piemērojamos noteikumus un tās ir atbildīgas par kuģu inspekcijām karoga valsts vārdā un par šo kuģu sertificēšanu, apliecinot, ka tie atbilst starptautisko konvenciju prasībām par attiecīgo apliecību izdošanu. Lai tās varētu apmierinoši veikt šo pienākumu, tām jābūt pilnīgi neatkarīgām, ar ļoti specializētu tehnisko kompetenci un stingru kvalitātes vadību.	(9) Turklāt, šīs atzītās organizācijas izstrādā un īsteno kuģu konstrukcijai, būvēšanai, apkopei un inspekcijām piemērojamos noteikumus un tās ir atbildīgas par kuģu inspekcijām karoga valsts vārdā un par šo kuģu sertificēšanu, apliecinot, ka tie atbilst starptautisko konvenciju prasībām par attiecīgo apliecību izdošanu. Lai tās varētu apmierinoši veikt šo pienākumu, tām jābūt pilnīgi neatkarīgām, ar ļoti specializētu tehnisko kompetenci un stingru kvalitātes vadību.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju.
Grozījums Nr.  5 Padomes kopējā nostāja 13. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(13) Ar šo direktīvu būtu jānodrošina pakalpojumu sniegšanas brīvība Kopienā, attiecīgi, Kopienai būtu jābūt pilnvarotai risināt sarunas ar trešām valstīm, kurās atrodas dažas no atzītajām organizācijām, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret tādām atzītajām organizācijām, kas atrodas Kopienā.	(13) Ar šo direktīvu būtu jānodrošina pakalpojumu sniegšanas brīvība Kopienā, attiecīgi, Komisijai būtu jābūt pilnvarotai risināt sarunas ar trešām valstīm, kurās atrodas dažas no atzītajām organizācijām, par vienādu attieksmi pret tādām atzītajām organizācijām, kas reģistrētas Kopienā.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju. Skatīt pirmā lasījuma grozījumu Nr.8.
Grozījums Nr.  6 Padomes kopējā nostāja 15. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(15) Atzīto organizāciju atšķirīgais finansiālās atbildības statuss, kas darbojas dalībvalstu vārdā, kavētu šīs direktīvas pienācīgu piemērošanu. Lai mēģinātu atrisināt šo problēmu, ir piemēroti panākt zināmu saskaņotību Kopienas mērogā attiecībā uz atbildību, kas iestājas jebkāda jūras nelaimes gadījumā, ir izraisījusi atzītā organizācija, kā tas atzīts saskaņā ar tiesas nolēmumu, ietverot strīda izšķiršanu šķīrējtiesā.	(15) Atzīto organizāciju atšķirīgais finansiālās atbildības statuss, kas darbojas dalībvalstu vārdā, kavētu šīs direktīvas pienācīgu piemērošanu. Lai mēģinātu atrisināt šo problēmu, ir piemēroti panākt zināmu saskaņotību Kopienas mērogā attiecībā uz atbildību, kas iestājas saistībā ar jebkādu negadījumu, ir izraisījusi atzītā organizācija, kā tas atzīts saskaņā ar tiesas nolēmumu, ietverot strīda izšķiršanu šķīrējtiesā.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju. Skatīt pirmā lasījuma grozījumu Nr.10.
Grozījums Nr.  7 Padomes kopējā nostāja 18. apsvērums
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
(18) Tomēr būtu jāatstāj dalībvalstīm iespēja apturēt vai atsaukt atzītās organizācijas pilnvarojumu, informējot Komisiju un citas dalībvalstis par saviem lēmumiem un to attiecīgi pamatojot.	(18) Tomēr būtu jāatstāj dalībvalstīm iespēja apturēt tās atzītās organizācijas pilnvarojumu, kas nopietni apdraud drošību vai vidi. Komisijai saskaņā ar komitejas procedūru ātri būtu jāizlemj, vai ir vajadzība noraidīt šādus valsts pasākumus.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju.
Grozījums Nr.  8 Padomes kopējā nostāja 1. pants
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	Šīs direktīvas mērķis ir:
	a) nodrošināt, lai dalībvalstis efektīvi un konsekventi pilda savus karoga valsts pienākumus saskaņā ar starptautiskām konvencijām;
Šajā direktīvā ir noteikti pasākumi, kas jāizpilda dalībvalstīm attiecībās ar organizācijām, kuras pilnvarotas veikt inspekciju, apskati un kuģu sertifikāciju atbilstīgi starptautiskajām konvencijām par drošību jūrā un jūras piesārņojuma novēršanu, un ar ko vienlaikus atbalsta pakalpojumu sniegšanas brīvības mērķi. Tas ietver arī drošības prasību izstrādi un īstenošanu attiecībā uz kuģu korpusu, mehānismiem, kā arī elektriskajām un vadības iekārtām starptautisko konvenciju darbības jomā.	b) noteikt pasākumus, kas jāizpilda dalībvalstīm attiecībās ar atzītajām organizācijām, kuras pilnvarotas veikt inspekciju, apskati un kuģu sertifikāciju atbilstīgi starptautiskajām konvencijām par drošību jūrā un jūras piesārņojuma novēršanu, un ar ko vienlaikus atbalsta pakalpojumu sniegšanas brīvības mērķi. Tas ietver arī drošības prasību izstrādi un īstenošanu attiecībā uz kuģu korpusu, mehānismiem, kā arī elektriskajām, radiotelefona un vadības iekārtām minēto starptautisko konvenciju darbības jomā.
Pamatojums
Komisijas priekšlikumi par karoga valsts kontroli un klasificēšanas sabiedrībām veido daļu no Trešās jūrniecības drošības jautājumu paketes, kas ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums.
Grozījums Nr.  9 Padomes kopējā nostāja 2. pants – c apakšpunkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
c) ir inspekcijas un apskates, kas ir obligātas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām;	c) ir inspekcijas un apskates, kas ir obligātas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, šo direktīvu un citiem Kopienas tiesību aktiem, kuri saistīti ar kuģošanas drošību;
Justification
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju. Skatīt Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr.21.
Grozījums Nr.  10 Padomes kopējā nostāja 2. pants – d apakšpunkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
d) „starptautiskās konvencijas” ir 1974. gada 1. novembra Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS 74), izņemot tās pielikuma XI-2. nodaļu un, 1966. gada 5. aprīļa Starptautiskā konvencija par kravas zīmi un 1973. gada 2. novembra Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem (Marpol) kopā ar to protokoliem un grozījumiem, kā arī attiecīgiem visās dalībvalstīs juridiski saistošiem kodeksiem to jaunākajā redakcijā;	d) ir 1974. gada 1. novembra Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS 74), 1966. gada 5. aprīļa Starptautiskā konvencija par kravas zīmi un 1973. gada 2. novembra Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem (Marpol), 1969. gada Starptautiskā kuģu tonnāžas noteikšanas konvencija (Tonnage 69), 1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu, diplomēšanu un sardzes pildīšanu (STCW 1978) un 1972. gada Konvencija par starptautiskajiem noteikumiem kuģu sadursmju novēršanai uz jūras (COLREG 72) kopā ar to protokoliem un grozījumiem, kā arī attiecīgiem visās dalībvalstīs juridiski saistošiem kodeksiem to jaunākajā redakcijā;
Pamatojums
Komisijas priekšlikumi par karoga valsts kontroli un klasificēšanas sabiedrībām veido daļu no Trešās jūrniecības drošības jautājumu paketes, kas ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums.
Grozījums Nr.  11 Padomes kopējā nostāja 2. pants – da apakšpunkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	da) „karoga valsts kodekss" ir 1. un 2. daļa SJO obligāto instrumentu īstenošanas kodeksā, ko SJO pieņēma 2007. gada 29. novembrī ar Asamblejas Rezolūciju A.996(25), tā jaunākajā redakcijā;
Pamatojums
Komisijas priekšlikumi par karoga valsts kontroli un klasificēšanas sabiedrībām veido daļu no Trešās jūrniecības drošības jautājumu paketes, kas ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums.
Grozījums Nr.  12 Padomes kopējā nostāja 2. pants – db apakšpunkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	db)„administrācija” ir tās dalībvalsts kompetentās iestādes, ar kuras karogu kuģis kuģo, tostarp departamenti, aģentūras un iestādes, kas ir atbildīgas par SJO konvencijās paredzēto ar karoga valsti saistīto noteikumu izpildi;
Pamatojums
Komisijas priekšlikumi par karoga valsts kontroli un klasificēšanas sabiedrībām veido daļu no Trešās jūrniecības drošības jautājumu paketes, kas ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums.
Grozījums Nr.  13 Padomes kopējā nostāja 2. pants – k apakšpunkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
k) „klases sertifikāts” ir atzītas organizācijas izdots dokuments, kas apliecina, ka kuģis pēc tā uzbūves un mehāniskajām īpašībām ir piemērots konkrētam mērķim vai pakalpojumam saskaņā ar šīs atzītās organizācijas publiski pieejamiem normatīviem un noteikumiem;	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā)
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju.
Grozījums Nr.  14 Padomes kopējā nostāja 3. pants – 1. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
1. Pildot savus pienākumus un saistības saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, dalībvalstis gādā, lai to kompetentās administrācijas varētu nodrošināt starptautisko konvenciju noteikumu pienācīgu izpildi, jo īpaši attiecībā uz kuģu inspekciju un apskati, kā arī normatīvo apliecību un atbrīvojuma apliecību izdošanu, kā paredzēts starptautiskajās konvencijās. Dalībvalstis rīkojas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas ietverti pielikumā un pielikuma papildinājumā SJO Rezolūcijai A.847(20) par pamatnostādnēm, sniedzot atbalstu karoga valstīm SJO aktu īstenošanā.	1. Pildot savus pienākumus un saistības saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, dalībvalstis gādā, lai to kompetentās administrācijas varētu nodrošināt starptautisko konvenciju noteikumu pienācīgu izpildi saskaņā ar 1.a-1.c punktu.
Pamatojums
Komisijas priekšlikumi par karoga valsts kontroli un klasificēšanas sabiedrībām veido daļu no Trešās jūrniecības drošības jautājumu paketes, kas ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums.
Grozījums Nr.  15 Padomes kopējā nostāja 3. pants – 1.a punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	1.a Dalībvalstis piemēro karoga valsts kodeksa noteikumus.
Pamatojums
Komisijas priekšlikumi par karoga valsts kontroli un klasificēšanas sabiedrībām veido daļu no Trešās jūrniecības drošības jautājumu paketes, kas ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums.
Grozījums Nr.  16 Padomes kopējā nostāja 3. pants – 1.b punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	1.b Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai veiktu neatkarīgu savu administrācijas iestāžu revīziju vismaz reizi piecos gados saskaņā ar Rezolūciju A.974(24), ko SJO Asambleja pieņēmusi 2005. gada 1. decembrī. Ņemot vērā revīzijas rezultātus, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgā gadījumā saskaņā ar minētās rezolūcijas pielikuma II daļas 8. iedaļu tiek izstrādāts visaptverošs korektīvs plāns, un nodrošina tā laicīgu un efektīvu īstenošanu.
Pamatojums
Komisijas priekšlikumi par karoga valsts kontroli un klasificēšanas sabiedrībām veido daļu no Trešās jūrniecības drošības jautājumu paketes, kas ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums.
Grozījums Nr.  17 Padomes kopējā nostāja 3. pants – 1.c punkts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	1.c Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus attiecībā uz kuģu pārbaudi un apsekojumiem, kā arī normatīvo sertifikātu un atbrīvojuma sertifikātu izsniegšanu, kā paredzēts starptautiskajās konvencijās.
Pamatojums
Komisijas priekšlikumi par karoga valsts kontroli un klasificēšanas sabiedrībām veido daļu no Trešās jūrniecības drošības jautājumu paketes, kas ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums.
Grozījums Nr.  18 Padomes kopējā nostāja 3. pants – 2. punkts – ii apakšpunkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
ii) pilnīgi vai daļēji nodot organizāciju ziņā inspekcijas un apskates, kas minētas i) apakšpunktā;	ii) pilnīgi vai daļēji nodot atzīto organizāciju ziņā inspekcijas un apskates, kas minētas i) apakšpunktā;
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju.
Grozījums Nr.  19 Padomes kopējā nostāja 3.a pants (jauns) – virsraksts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	3.a pants
	Karoga valsts pienākumi
Pamatojums
Komisijas priekšlikumi par karoga valsts kontroli un klasificēšanas sabiedrībām veido daļu no Trešās jūrniecības drošības jautājumu paketes, kas ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums.
Grozījums Nr.  20 Padomes kopējā nostāja 3.a pants (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	1. Pirms kuģim, kam ir piešķirtas tiesības braukt ar dalībvalsts karogu, dod atļauju darboties, konkrētā dalībvalsts veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais kuģis atbilst piemērojamiem starptautiskiem normatīviem un noteikumiem. Tā jo īpaši pārbauda datus par kuģa drošību, izmantojot visus pienācīgos līdzekļus. Attiecīgā dalībvalsts vajadzības gadījumā sazinās ar iepriekšējās karoga valsts administrāciju, lai noskaidrotu, vai joprojām ir neatrisināti kādi trūkumi vai ar drošību saistīti jautājumi, ko minētā administrācija ir konstatējusi.
	2. Kad vien karoga valsts pieprasa informāciju par kuģi, kas iepriekš ir kuģojis ar ES dalībvalsts karogu, dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, nekavējoties sniedz prasītājai karoga valstij informāciju par jebkādiem neizlabotiem trūkumiem un visu citu ar drošību saistīto informāciju.
	3. Kad pārvaldi informē, ka kuģi, kas brauc ar attiecīgas dalībvalsts karogu, ir aizturējusi ostas valsts, tā pārrauga attiecīgas korekcijas pasākumus, lai panāktu kuģa atbilsmi attiecīgiem noteikumiem un SJO konvencijām. Šajā nolūkā administrācija paredz piemērojamās procedūras.
Pamatojums
Komisijas priekšlikumi par karoga valsts kontroli un klasificēšanas sabiedrībām veido daļu no Trešās jūrniecības drošības jautājumu paketes, kas ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums.
Grozījums Nr.  21 Padomes kopējā nostāja 3.b pants (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	3.b pants
	1. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts iestāžu tiešā kontrolē glabā un jebkurā laikā, izmantojot attiecīgus elektroniskās saziņas līdzekļus, administrācijai dara pieejamu vismaz šādu informāciju par kuģiem, kas kuģo ar to karogu:
	a) dati par kuģi (nosaukums, SJO numurs utt.);
	b) apsekojumu, tostarp papildu apsekojumu, ja tādi veikti, datumi, un veikto revīziju datumi;
	c) dati, kas ļauj identificēt atzītās organizācijas, kuras ir bijušas iesaistītas kuģa sertifikācijā un klasificēšanā;
	d) informācija par iestādi, kas veikusi kuģa pārbaudi saskaņā ar ostas valsts kontroles noteikumiem, un veikto pārbaužu datumi;
	e) ostas valsts kontroles apsekojumu rezultāti (trūkumi ir atklāti / nav atklāti, kuģis ir aizturēts / nav aizturēts);;
	f) informācija par nelaimes gadījumiem;
	g) dati par tiem kuģiem, kas iepriekšējos 12 mēnešus vairs nav kuģojuši ar attiecīgās dalībvalsts karogu.
	Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma dara tai zināmus iepriekš minētos datus.
Pamatojums
Komisijas priekšlikumi par karoga valsts kontroli un klasificēšanas sabiedrībām veido daļu no Trešās jūrniecības drošības jautājumu paketes, kas ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums.
Grozījums Nr.  22 Padomes kopējā nostāja 3.c pants (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	3.c pants
	1. Katra dalībvalsts saskaņā ar savu kvalitātes vadības sistēmu pastāvīgi izvērtē un pārskata darbības, ko tā veic kā karoga valsts. Šajos izvērtējumos par [36] mēnešu periodu ietver visus kvalitātes vadības sistēmas aspektus attiecībā uz administrācijas darbībām.
	Izvērtējumā aplūko vismaz šādus darbības kvalitātes parametrus:
	- cik reižu kuģus ir aizturējušas ostas valsts uzraudzības iestādes,
	- karoga valsts veikto pārbaužu rezultātus, un
	- attiecīgā gadījumā darbības kvalitātes parametrus, lai noteiktu, vai personāla atlases, resursu nodrošinājuma un administratīvās procedūras ir pietiekamas, lai veiktu karoga valsts pienākumus
	2. Dalībvalstis, kas ir veikušas izvērtējumus saskaņā ar 1.a punktu un ir iekļautas melnajā [vai pelēkajā] sarakstā, kuru publicē Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli ikgadējā ziņojumā tā gada 1. jūlijā, kad izvērtējumi pabeigti, iesniedz Komisijai ziņojumu par savu kā karoga valsts darbību ne vēlāk kā izvērtējumu pabeigšanas gada 1. novembrī.
	Ziņojumā norāda un analizē galvenos iemeslus, kāpēc veikto darbību kvalitāte nav pietiekama; tajā ietver arī korekcijas pasākumu plānu un vajadzības gadījumā papildu apsekojumus, ko paredzēts īstenot, cik drīz vien iespējams.
	3. Kvalitātes vadības sistēmu izveido un sertificē trīs gadu periodā no direktīvas stāšanās spēkā dienas.
Pamatojums
Komisijas priekšlikumi par karoga valsts kontroli un klasificēšanas sabiedrībām veido daļu no Trešās jūrniecības drošības jautājumu paketes, kas ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums.
Grozījums Nr.  23 Padomes kopējā nostāja 3.d pants (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	3.d pants
	Komisija līdz [2010.] gada beigām Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz pārskatu par to, vai ir lietderīgi izstrādāt Saprašanās memorandu par karoga valstu pienākumiem veikt kontroli, lai nodrošinātu vienādus spēles noteikumus visām karoga valstīm, kuras ir apņēmušās obligāti īstenot starptautisko SJO karoga valsts kodeksu un kuras ir piekritušas, ka tajās veic revīziju saskaņā ar SJO Asamblejas 2005. gada 1. decembra Rezolūciju A.974(24).
Pamatojums
Komisijas priekšlikumi par karoga valsts kontroli un klasificēšanas sabiedrībām veido daļu no Trešās jūrniecības drošības jautājumu paketes, kas ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums.
Grozījums Nr.  24 Padomes kopējā nostāja 4. pants – virsraksts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	Attiecības ar atzītām organizācijām
Pamatojums
Komisijas priekšlikumi par karoga valsts kontroli un klasificēšanas sabiedrībām veido daļu no Trešās jūrniecības drošības jautājumu paketes, kas ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums.
Grozījums Nr.  25 Padomes kopējā nostāja 4. pants – 2. punkts – 1. daļa
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
Pirms dalībvalsts piekrīt tam, ka atzītā organizācija, kas atrodas trešā valstī, var veikt 3. pantā minētos pienākumus pilnībā vai daļēji, tā var pieprasīt, lai minētā trešā valsts nodrošinātu līdzvērtīgu režīmu tām atzītajām organizācijām, kuras atrodas Kopienā.	Pirms dalībvalsts piekrīt tam, ka atzītā organizācija, kas atrodas trešā valstī, savā vārdā var veikt 3. pantā minētos pienākumus vai daļu no tiem, tā var pieprasīt, lai minētā trešā valsts nodrošinātu līdzvērtīgu režīmu tām atzītajām organizācijām, kuras atrodas Kopienā.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju. Skatīt Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr.27.
Grozījums Nr.  26 Padomes kopējā nostāja 5. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1.a daļa
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	tādējādi tad, kad atzītā organizācija, tās inspektori vai tehniskais personāls administrācijas vārdā izsniedz obligātos sertifikātus, uz tiem attiecas tās pašas juridiskās garantijas un tiesiskā aizsardzība, tostarp arī jebkuru aizsardzības darbību īstenošana, kuras var izmantot iestāde un tās locekļi, gadījumā, ja iestāde ir izsniegusi minētos obligātos sertifikātus;
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju. Skatīt Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr.28.
Grozījums Nr.  27 Padomes kopējā nostāja 5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ii daļa
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
ii) ja, tiesas ceļā vai izšķirot strīdu ar šķīrējtiesas procedūru, tiek galīgi un nepārsūdzami nolemts, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura jūras negadījuma, gulstas uz administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par cilvēku traumām vai nāvi, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, jebkuras darbības vai bezdarbības rezultātā neuzmanības vai vieglprātības dēļ, administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minētās cilvēku traumas vai nāvi; dalībvalstis var ierobežot maksimālo summu, ko izmaksā atzītā organizācija, tā tomēr nedrīkst būt mazāka par 4 miljoniem EUR;	ii) ja, tiesas ceļā vai izšķirot strīdu ar šķīrējtiesas procedūru, tiek galīgi un nepārsūdzami nolemts, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par cilvēku traumām vai nāvi, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, jebkuras darbības vai bezdarbības rezultātā neuzmanības vai vieglprātības dēļ, administrācija ir tiesīga pieprasīt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minētās cilvēku traumas, kas nav izraisījušas nāvi; dalībvalstis var ierobežot maksimālo summu, ko izmaksā atzītā organizācija, tā tomēr nedrīkst būt mazāka par 4 miljoniem EUR, izņemot gadījumus, kad tiesas spriedumā vai šķīrējtiesas nolēmumā noteiktā summa ir mazāka — tādā gadījumā šī mazākā summa arī ir jākompensē;
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju. Skatīt Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr.30.
Grozījums Nr.  28 Padomes kopējā nostāja 5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts –iii daļa
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
iii) ja tiesas ceļā vai izšķirot strīdu ar šķīrējtiesas procedūru, tiek galīgi un nepārsūdzami nolemts, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura jūras negadījuma, gulstas uz administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, jebkuras darbības vai bezdarbības rezultātā neuzmanības vai vieglprātības dēļ, administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minēto zaudējumu vai bojājumus; dalībvalstis var ierobežot maksimālo summu, ko izmaksā atzītā organizācija, tomēr tā nedrīkst būt mazāka par 2 miljoniem EUR;	iii) ja, tiesas ceļā vai izšķirot strīdu ar šķīrējtiesas procedūru, tiek galīgi un nepārsūdzami nolemts, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par cilvēku traumām vai nāvi, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, jebkuras darbības vai bezdarbības rezultātā neuzmanības vai vieglprātības dēļ, administrācija ir tiesīga pieprasīt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minēto zaudējumu vai bojājumus; dalībvalstis var ierobežot maksimālo summu, ko izmaksā atzītā organizācija, tā tomēr nedrīkst būt mazāka par 2 miljoniem EUR, izņemot gadījumus, kad tiesas spriedumā vai šķīrējtiesas nolēmumā noteiktā summa ir mazāka – tādā gadījumā šī mazākā summa arī ir jākompensē;
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju. Skatīt Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr.31.
Grozījums Nr.  29 Padomes kopējā nostāja 5. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
e) noteikumus par būtiskas informācijas sniegšanu par saviem klasificētajiem kuģiem, un klasifikācijas izmaiņām, tās apturēšanu un atsaukšanu.	e) noteikumus par obligātu būtiskas informācijas sniegšanu par saviem klasificētajiem kuģiem, klasifikācijas izmaiņām, tās apturēšanu un atsaukšanu.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju. Skatīt Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr.33.
Grozījums Nr.  30 Padomes kopējā nostāja 8. pants
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
Neskarot Regulas (EK) Nr. .../... pielikumā norādītos minimālos kritērijus, ja dalībvalsts uzskata, ka atzītajai organizācijai nedrīkst turpmāk ļaut tās vārdā veikt uzdevumus, kuri noteikti 3. pantā, tā var apturēt vai atsaukt doto pilnvarojumu. Tādā gadījumā dalībvalsts tūlīt informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par savu lēmumu un sniedz pietiekamu pamatojumu.	Neskarot Regulas (EK) Nr. .../... pielikumā norādītos kritērijus, ja dalībvalsts uzskata, ka atzītajai organizācijai nedrīkst turpmāk ļaut tās vārdā veikt uzdevumus, kuri noteikti 3. pantā, tā var apturēt doto pilnvarojumu saskaņā ar šādu procedūru:.
	a) dalībvalsts tūlīt informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par savu lēmumu un sniedz pietiekamu pamatojumu;
	b) Komisijai no drošības un piesārņojuma novēršanas viedokļa jānovērtē dalībvalsts sniegtie iemesli atzītās organizācijas atļaujas apturēšanai;
	c) saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija informē dalībvalsti par to, vai tās lēmums apturēt doto atļauju ir pietiekami pamatots un vai pastāv nopietni draudi drošībai un apkārtējai videi. Ja tas ir nepamatots, Komisija prasa dalībvalstij atcelt apturēšanu. Ja lēmums ir pamatots un ja dalībvalsts saskaņā ar 4. panta 1. punktu ir ierobežojusi to atzīto organizāciju skaitu, kas darbojas tās vārdā, Komisija prasa, lai dalībvalsts piešķir jaunu atļauju citai atzītajai organizācijai, lai aizstātu atzīto organizāciju, kurai apturēta atļauja.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju. Skatīt pirmā lasījuma grozījumu Nr.46 un Nr.47.
Grozījums Nr.  31 Padomes kopējā nostāja 9. pants – 1. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
1. Katra dalībvalsts pārliecinās, ka atzītās organizācijas, kas darbojas tās vārdā saskaņā ar 3. panta 2. punkta mērķiem, efektīvi veic minētajā pantā norādītās funkcijas, pildot savas kompetentās administrācijas prasības.	1. Katra dalībvalsts pārrauga, ka atzītās organizācijas, kas darbojas tās vārdā saskaņā ar 3. panta 2. punkta mērķiem, efektīvi veic minētajā pantā norādītās funkcijas, pildot savas kompetentās administrācijas prasības.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju. Skatīt Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr.48.
Grozījums Nr.  32 Padomes kopējā nostāja 9. pants – 2. punkts
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
2. Katra dalībvalsts veic 1. punktā minēto pienākumu vismaz vienreiz divos gados un, vēlākais, līdz 31. martam gadā, kas seko gadam, kurā ir vērtēta atbilstība prasībām, nodod pārējām dalībvalstīm un Komisijai ziņojumu, kurā apkopoti novērtēšanas rezultāti.	2. Katra dalībvalsts katras atzītās organizācijas pārraudzību vismaz vienreiz divos gados un, vēlākais, līdz 31. martam gadā, kas seko gadam, kurā ir tā ir veikta, nodod pārējām dalībvalstīm un Komisijai ziņojumu, kurā apkopoti minēto pārraudzību rezultāti.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju. Skatīt Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr.49.
Grozījums Nr.  33 Padomes kopējā nostāja 12. pants – virsraksts (jauns)
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
	Nobeiguma noteikumi
Pamatojums
Komisijas priekšlikumi par karoga valsts kontroli un klasificēšanas sabiedrībām veido daļu no Trešās jūrniecības drošības jautājumu paketes, kas ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums.
Grozījums Nr.  34 Padomes kopējā nostāja 13. pants – 1. punkts – 1. daļa
Padomes kopējā nostāja	Grozījums
1. Dalībvalstīs līdz … stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt par to informē Komisiju.	1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu […]. pantu un I pielikuma […] punktu [panti, vai to daļas un pielikumu punkti, kuri ir grozīti pēc būtības salīdzinājumā ar Direktīvu 94/57/EK] ne vēlāk kā … *. Dalībvalstis tūlīt informē Komisiju par tiem un minēto noteikumu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.
24 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.	*18 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir atjaunot pirmajā lasījumā pausto Parlamenta nostāju.

• [1]  OJ C 74 E, 20.3.2008, 632. lpp.

PASKAIDROJUMS

Priekšlikuma pamatojums un mērķis

Šīs ceturtās pārskatīšanas mērķis ir pastiprināt un pilnveidot lomu, ko pilda Eiropas Savienības atzītās klasificēšanas sabiedrības, kuras tagad dēvē par „atzītajām organizācijām”, jo atklājies, ka kuģu drošības pārbaudes un sertifikācijas procesā pasaulē ir būtiskas nepilnības.

Tas, ka ir steidzami jāreformē Direktīvā 94/57/EK noteiktā pašreizējā Kopienas klasificēšanas sabiedrību atzīšanas sistēma, ir ticis uzsvērts jau agrākajās direktīvās, jo īpaši Direktīvā 2001/105/EK — vienā no trim direktīvām, kuras ierosināja pieņemt tiesību aktu paketē „Erika I”, turklāt ar šīm direktīvām sasniegto nostiprināja vēl arī Padomes 2002. gada 13. decembra secinājumi un Parlamenta rezolūcijas par kuģošanas drošības veicināšanu (2003/2235(INI)), kā arī rezolūcija, ko pieņēma pēc tankkuģa „Prestige” avārijas 2003/2066(INI)).

Tomēr pie šīs tēmas jāatgriežas vēlreiz, lai vēl vairāk stiprinātu atzītās organizācijas un uzlabotu to darbību, jo, kā izsakās dažādu jūrniecības nozaru pārstāvji — ja šādu organizāciju nebūtu, tās vajadzētu izveidot, jo tām ir ļoti svarīga loma drošības uzlabošanai jūrā.

Tomēr, kā jau iepriekš minēts, atzīto organizāciju pārbaudes un sertifikācijas procesā ir būtiskas nepilnības, kas rada nepieņemami lielu apdraudējumu drošībai un videi. Kuģošanas drošības sistēmā atzītajām organizācijām ir piešķirta liela vara, tāpēc atbilstošajām iestādēm rūpīgi jāuzrauga tās īstenošana. Atzītajām organizācijām ir jāgādā par to, lai kuģi Eiropas ūdeņos atbilstu drošības un piesārņojuma novēršanas starptautiskajiem standartiem, savukārt iestādēm ir jānodrošina, lai šīs organizācijas savus pienākumus pildītu stingri un neatkarīgi.

Padomes kopējā nostāja

Saprātīgs šķiet Padomes kopējā nostājā paredzētais priekšlikums sākotnējā vienas direktīvas priekšlikuma vietā izstrādāt divus atsevišķus juridiskos instrumentus, proti, regulas priekšlikumu un direktīvas priekšlikumu.

Tas, ka daži kopējās nostājas punkti atšķiras no Parlamenta apstiprinātajiem, neizslēdz iespēju panākt Parlamenta, Komisijas un Padomes vienošanos. Tieši pretēji — kopējā nostāja ir atbalstāma, turklāt tā visumā sakrīt ar Parlamenta viedokli pirmajā lasījumā. Var uzskatīt, ka tas veido pietiekamu pamatu, lai panāktu galīgo vienošanos.

Mūsu pieejas pamatā ir pārliecība, ka septiņus priekšlikumus (faktiski — septiņus un vēl vienu, jo priekšlikums direktīvai par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā, tiek sadalīts divos atsevišķos juridiskos instrumentos, proti, priekšlikumā direktīvai par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā, un priekšlikumā regulai par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus), kuri veido tiesību aktu paketi „Erika III”, ir jāuzskata par savstarpēji saistītu, nedalāmu priekšlikumu veselumu, jo citādi var rasties neatbilstības. Tomēr tas nenozīmē, ka katrs atsevišķais priekšlikums nav patstāvīgs tiesību akts.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Direktīva par organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (pārstrādāta)
Atsauces	05724/2/2008 – C6-0222/2008 – 2005/0237A(COD)
1. lasījuma datums EP – P numurs	25.4.2007                     T6-0150/2007
Komisijas priekšlikums	COM(2005)0587 - C6-0038/2006
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu	19.6.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 19.6.2008
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Luis de Grandes Pascual 24.6.2008
Izskatīšana komitejā	14.7.2008		25.8.2008
Pieņemšanas datums	4.9.2008
Galīgais balsojums	+: –: 0:	42 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriele Albertini, Etelka Barsi-Pataky, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Brigitte Fouré, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Timothy Kirkhope, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Marian-Jean Marinescu, Erik Meijer, Seán Ó Neachtain, Reinhard Rack, Gilles Savary, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Silvia-Adriana Ţicău, Yannick Vaugrenard, Roberts Zīle
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Johannes Blokland, Luigi Cocilovo, Zita Gurmai, Lily Jacobs, Anne E. Jensen, Rosa Miguélez Ramos, Vladimír Remek, Dominique Vlasto, Corien Wortmann-Kool
Iesniegšanas datums	8.9.2008