Procedūra : 2004/2170(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0135/2005

Iesniegtie teksti :

A6-0135/2005

Debates :

PV 25/05/2005 - 13

Balsojumi :

PV 26/05/2005 - 8.21

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2005)0207

ZIŅOJUMS     
PDF 237kDOC 118k
2005. gada 4. maijs
PE 353.483v03-00 A6-0135/2005

par ES un Krievijas attiecībām

(2004/2170(INI))

Ārlietu komiteja

Referente: Cecilia Malmström

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 STARPTAUTISKāS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS Atzinums
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PROJEKTS

Par ES un Krievijas attiecībām

(2004/2170(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK un Krievijas partnerattiecību un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1997. gada 1. decembrī(1),

–   ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas izvirzīts kopīgajā paziņojumā pēc augstākā līmeņa sanāksmes 2003. gada 31. maijā Sanktpēterburgā, veidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, telpu sadarbībai ārējās drošības jomā un zinātnes un izglītības telpu, iekļaujot kultūras aspektus,

–   ņemot vērā daudzos ticamos Krievijas un starptautisko nevalstisko organizāciju ziņojumus par smagu cilvēktiesību pārkāpumu turpināšanos Čečenijā, 2005. gada 24. februāra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus sešās ar Čečeniju saistītās lietās un daudzas tamlīdzīgas lietas, kas gaida izskatīšanu šajā tiesā,

–   ņemot vērā tā 2004. gada 26. februāra ieteikumu Padomei par ES un Krievijas attiecībām(2) un tā 2004. gada 15. decembra rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika Hāgā 2004. gada 25. novembrī(3),

–   ņemot vērā Parlamenta rezolūciju 2005. gada 10. martā(4),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6-0135/2005),

A. tā kā labas kaimiņattiecības un sadarbība starp ES un Krieviju ir izšķirošas stabilitātei, drošībai un labklājībai visā Eiropā; tā kā šīm attiecībām jābalstās uz kopējām vērtībām, tādējādi ietverot cilvēktiesības, tirgus ekonomiku, tiesiskumu un demokrātiju;

B.  tā kā ES un Krievija savām partnerattiecībām izvirza augstus mērķus; tā kā ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai uzlabotu attiecības ar Krieviju ES līmenī, atzinīgi vērtējot panākumus saistībā ar tādiem jautājumiem kā Kioto protokola ratificēšana no Krievijas puses, partnerattiecību un sadarbības nolīguma pagarināšana un personu tranzīts uz Kaļiņingradas apgabalu un no tā, kā arī panākumi sarunās par Krievijas pievienošanās nosacījumiem Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO);

C. tā kā Krievija uzsver daudzpusības nozīmi un uzskata tās pilntiesīgu dalību ANO, EDSO, G–8 un Eiropas Padomē par savas ārpolitikas stūrakmeni;

D. tā kā demokrātija Krievijā ir kļuvusi vājāka, it īpaši tāpēc, ka valdības kontrolē ir pārņemti visi lielākie televīzijas kanāli un vairākums radiostaciju, presē izplatās pašcenzūra, ir ieviesti jauni ierobežojumi publisku demonstrāciju organizēšanas tiesībām, pasliktinās NVO darbības apstākļi, palielinās politiskā kontrole pār tiesu varu, ir izmainīta Valsts Domes deputātu ievēlēšanas kārtība un tas viss ir veikts Kremļa varas nostiprināšanas nolūkā;

E.  tā kā politikā pret Čečeniju nepārprotami izpaužas nespēja kontrolēt šo situāciju, kā arī nespēja novērst jaunus un arvien ekstrēmākus teroristu uzbrukumus Ziemeļkaukāzā un Maskavā; tā kā šīs politikas neveiksmes izmaksā ārkārtīgi dārgi, skaidri norādot uz jaunas pieejas nepieciešamību;

F.  tā kā ES vēlas būt droša par to, ka tās paplašināšanās nevis rada jaunu Eiropas sadalījumu, bet gan sekmē labklājības un attīstības izplatīšanos; tā kā ES vēlas risināt dialogu ar Krieviju par jautājumiem, kas skar to kopējās kaimiņvalstis;

G. pilnībā atzīstot Padomju Savienības tautu milzīgos centienus un upurus cīņā pret nacistu tirāniju un par daudzu Eiropas valstu un tautu atbrīvošanu, bet arī nožēlojot milzīgās grūtības un upurus, ko Padomju Savienības īstenotā okupācija, aneksija un tirānija ļoti bieži izraisīja vairākām valstīm un tautām, tostarp Baltijas valstīm; cerot, ka Krievija pilnībā atzīs šos faktus kā pamatu visaptverošam izlīgumam starp Krieviju un visām ES dalībvalstīm;

H. tā kā ES un tās dalībvalstu saskaņota pieeja ir nepieciešams priekšnoteikums saprātīgai un efektīvai politikai attiecībā uz Krieviju; tā kā 2004. gada sākumā Komisija un Padome konstatēja ievērojamus trūkumus ES politikas veidošanas procedūrā saistībā ar politiku attiecībā uz Krieviju, un tāpēc tika ieviesta jauna metode saskaņotības nodrošināšanai, pamatojoties uz dokumentu par galvenajiem jautājumiem, katram no tiem norādot “ieņemamo pozīciju”; tā kā tas nav panācis pietiekamus uzlabojumus un ir jāievieš noteikta sabiedriskā un parlamentārā kontrole;

ES un dalībvalstu politika

1.  atzīst Krievijas kā partneres nozīmi pragmatiskai sadarbībai, ar ko Savienībai kopīgas ir ne tikai ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet arī mērķis darboties starptautiskajā arēnā, kā arī kopējā reģionā kā stratēģiskām partnerēm;

2.  atzīst Krievijas potenciālu kā īpašai stratēģiskai partnerei, lai nodrošinātu mieru, stabilitāti un drošību, apkarotu starptautisko terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, kā arī risinātu “vājās drošības” jautājumus, piemēram, vides un kodolkatastrofas draudus, cīņu pret narkotiku un ieroču kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un pārrobežu organizēto noziedzību Eiropas kaimiņvalstīs sadarbībā ar EDSO un citām starptautiskām organizācijām;

3.  uzsver vajadzību turpināt attīstīt un īstenot Eiropas kopējo enerģētikas stratēģiju, iekļaujot ražotājus, izplatītājus un patērētājus, lai izveidotu pārredzamu un ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu un veicinātu energoapgādes reģionālo daudzveidību; atzīmē, ka šādas stratēģijas attīstīšana ir ES un Krievijas kopējās interesēs;

4.  aicina Padomi vienoties par ziņošanas prasībām un citiem nosacījumiem, lai nodrošinātu, ka gan ES, gan dalībvalstis savos sakaros ar Krieviju, kā arī ar citām trešām valstīm vienmēr pilnībā ievērotu nostājas, par kurām panākta vienošanās; mudina dalībvalstis divpusējos sakaros ar Krieviju atbalstīt ES kopējās nostājas, nodrošinot pārredzamību un pienācīgu apspriešanos;

5.  uzsver, ka paplašinātajā Eiropas Savienībā, it īpaši jauno finanšu shēmu un ārējo attiecību instrumentu kontekstā, ir vairāk jāuzsver reģionālās sadarbības nozīme un ka ES ziemeļu reģionos un Krievijas ziemeļrietumu reģionos šīs reģionālās sadarbības struktūra ir jānodrošina Ziemeļu dimensijai;

Četras kopējās telpas

6.  atbalsta mērķi izveidot četru kopējo politiku telpas un sagatavot ceļa karti katrai no tām; uzstāj, ka šīs četras telpas jāapskata kā kopums un ka lielāka prioritāte jāpiešķir kvalitātei, nevis ātrumam; pievērš uzmanību vajadzībai ne tikai pēc vienotiem formulējumiem, bet arī pēc īstas konverģences delikātos pamatjautājumos;

7.  atzinīgi vērtē kopš ES un Krievijas pēdējās augstākā līmeņa sanāksmes sasniegtos panākumus četru kopējo telpu izveidē saskaņā ar partnerības un sadarbības nolīgumu ar Krieviju, it īpaši attiecībā uz kopējo ekonomisko telpu un kopējo pētniecības, izglītības un kultūras telpu; izsaka cerību, ka līdzīgus panākumus var sasniegt kopējā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kā arī kopējā ārējās drošības telpā, lai 2005. gada 10. maijā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē Maskavā varētu pieņemt četru ceļa karšu komplektu kopējo telpu izveidei;

8.  uzsver, ka atpakaļuzņemšanas nolīguma noslēgšana ir priekšnoteikums ES un Krievijas vīzu atvieglojumu nolīguma parakstīšanai; uzskata, ES atzinīgi jāvērtē Krievijas mērķis panākt atvieglotu vīzu režīmu ar Šengenas nolīguma valstīm, kā ilgtermiņa mērķi izvirzot bezvīzu režīmu, un visi nepieciešamie nosacījumi jānosaka skaidrā rīcības plānā, norādot konkrētus pasākumus;

9.  atbalsta Krievijas mērķi pievienoties PTO un saskata kopējas intereses Krievijas atbalstīšanā, lai tā kļūtu par partneri ar atvērtu, dinamisku un daudzveidīgu ekonomiku; uzsver vajadzību stiprināt tiesu varas neatkarību un pārredzamību, lai uzlabotu investīciju klimatu;

10. atzīmē, ka iestāšanās PTO dos nozīmīgu signālu ārvalstu investoriem, tādējādi palīdzot stiprināt un dažādot tirdzniecības sakarus;

11. aicina Komisiju turpināt un stiprināt dialogu ar Krievijas varasiestādēm un ekonomiskajiem partneriem par tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības jautājumiem, īpaši pievēršoties tehniskiem noteikumiem un muitas procedūru standartizācijai, pakalpojumu liberalizācijai, monopolu likvidēšanai un banku sistēmas atvēršanai, un panākt, lai Krievija ieviestu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanas pasākumus, ievērojami samazinot intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus pirms Krievijas pievienošanās PTO;

12. aicina ES un Krieviju attīstīt dziļāku integrāciju, gatavojot un uzsākot sarunas par brīvās tirdzniecības zonu tūlīt pēc Krievijas pievienošanās PTO; uzskata, ka ES un Krievijas brīvās tirdzniecības zonas nolīgums būs nozīmīgs solis, lai izveidotu kopējās ekonomikas telpu, kas aptvers tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem, uzņēmējdarbību, valsts iepirkuma noteikumus, normatīvo savietojamību un citus tirdzniecības aspektus;

13. atbalsta pašreizējās sarunas par sadarbības paplašināšanu starp Eiropas Galileo programmu un Krievijas satelītnavigācijas sistēmu Glonass un mudina abas puses noslēgt vienošanos par šo divu navigācijas sistēmu savietojamību un papildinošu izmantošanu;

Demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums Krievijā

14. pauž raizes par to, ka Krievijā acīmredzami mazinās centieni pēc demokrātijas, tirgus ekonomikas un cilvēktiesību aizsardzības; izsaka nožēlu par plašsaziņas līdzekļu darbības brīvības un neatkarības ierobežošanu; atkārtoti izsaka nosodījumu par tiesu sistēmas izmantošanu acīmredzami politisku mērķu sasniegšanai; atzīmē, ka šie notikumi ietekmē gan Krievijas iedzīvotāju stāvokli, gan Krievijas ārējās attiecības un ka ES un Krievijas partnerattiecību attīstība būs apgrūtināta, kamēr šīs tendences nemainīsies;

15. atzīmē ES un Krievijas nesen sāktās regulārās apspriedes par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, tostarp par to personu tiesībām, kuras pieder pie minoritātēm; šajā sakarā uzsver, ka šādām apspriedēm jāatbilst ES vadlīnijām par cilvēktiesību dialogiem un tāpēc šajā procesā ir jāiesaista Eiropas Parlaments un nevalstiskās organizācijas, lai varētu konstatēt galvenās apspriežamās problēmas;

16. uzsver, ka visām valstīm pilnībā jāievēro savas valstiskās un starptautiskās saistības attiecībā uz minoritāšu tiesībām; pauž bažas sakarā ar ziņojumiem par atsevišķu etnisko grupu diskrimināciju, piemēram, par diskrimināciju pret mariešu tautu;

17. ar bažām atzīmē antisemītisma izpausmes Krievijā;

Kaimiņattiecību politika un ārpolitika

18. noraida tādas ārpolitikas, kuru mērķis ir radīt interešu sfēras; uzsver vajadzību pilnībā ievērot visu valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti, tostarp tiesības katrai valstij censties veidot attiecības ar citām valstīm un organizācijām, pašai nosakot savas intereses un saskaņā ar ANO, EDSO un Eiropas Padomes deklarētajiem principiem;

19. lūdz Krieviju demokrātijas izplatīšanos tās kaimiņvalstīs un ciešāku saišu izveidošanu ar ES, tostarp pievienošanos tai, uzskatīt nevis par draudiem Krievijas stāvoklim, bet par iespēju atjaunot politisko un ekonomisko sadarbību ar šīm valstīm, pamatojoties uz vienlīdzību un savstarpēju cieņu;

20. aicina Krieviju un ES dalībvalstis pilnībā atklāt visus Otrā pasaules kara slepenos dokumentus un padarīt tos pieejamus vēsturniekiem savstarpējas pētniecības un uzticības veicināšanas nolūkā;

21. aicina Krieviju atrisināt strupceļu attiecībās ar EDSO, izpildot saistības attiecībā uz iemaksām EDSO budžetā; atzīmē, ka budžeta trūkums traucē EDSO operācijām, izraisot strupceļu Viduseiropas un Austrumeiropas demokratizācijā un drošības uzlabošanā; atbalsta turpmāku EDSO darbības attīstīšanu drošības jomā un izsaka nožēlu, ka Krievijas atbalsta trūkums neļāva turpināt robežas novērošanas misiju Gruzijā; atbalsta arī turpmāku izpēti par iespējām stiprināt EDSO sadarbības veicināšanu ekonomikas un vides jautājumos, kā aicinājusi Krievija; tomēr noteikti noraida jebkādu pavājināšanu attiecībā uz EDSO vēlēšanu novērošanu un citiem “cilvēciskās dimensijas” pasākumiem, kuri ir konkrētas izpausmes tām kopīgajām vērtībām, uz kurām pamatojas ES un Krievijas partnerattiecības;

22. uzsver, ka ir svarīgi izveidot kopēju ārējās drošības telpu, kas laika gaitā varētu kļūt par pamatu īpaša augsta līmeņa foruma izveidošanai ES un Krievijas dialogam par drošību, konfliktu nepieļaušanu un konfliktu risināšanu, kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos; atbalsta Krievijas līdzdalību ES vadītajā krīzes situāciju risināšanā saskaņā ar noteikumiem, kurus 2002. gada jūnijā Seviļā noteica Eiropadome(5), ar nosacījumu, ka Krievijas bruņotie spēki parādīs spēju piemēroties ES standartiem un darbības procedūrām, kā arī kopumā spēju piemēroties Eiropas drošības un aizsardzības kultūras attīstībai;

23. uzsver nepieciešamību panākt jebkuru teritoriālu un politisku konfliktu mierīgu un politisku risinājumu attiecībā uz Krievijas Federācijas daļām un kaimiņvalstīm, tostarp attiecībā uz konfliktiem Kaukāza reģionā un Piedņestras konfliktu Moldovā; aicina Krieviju respektēt visas mierīgu reformu kustības NVS valstīs un atbalstīt demokrātiskas reformas Vidusāzijas valstīs;

24. pieprasa Krievijai apstiprināt tās apņemšanos attiecībā uz Gruzijas un Moldovas teritoriālo integritāti un izvest bruņotos spēkus no Gruzijas un Moldovas saskaņā ar Krievijas saistībām EDSO, kā arī saskaņā ar šo suverēno valstu lūgumu;

25. pauž pārliecību, ka sekmīgas reformas Ukrainā kopā ar nesen izcīnīto demokrātiju uzlabo ekonomisku, sociālu un morālu ieguvumu izredzes gan Krievijai, gan ES; aicina Padomi un Komisiju veltīt visas pūles, lai sekmētu šo ieguvumu īstenošanu;

26. aicina Padomi sarunās ar Krieviju izvirzīt Baltkrievijas jautājumu, norādot, ka šīs valsts demokratizācija ir gan ES, gan Krievijas Federācijas interesēs un ka šajā nolūkā jāveic vienota rīcība;

27. uzsver ieteiktā Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumenta novatoriskā pārrobežu komponenta nozīmi, ar kuru ir plānots aizstāt TACIS programmu Krievijā un citās valstīs; uzsver, ka ir svarīgi veicināt pārrobežu ekonomiskās un sociālās saiknes, kā arī vajadzību šajā nolūkā ievērojami stiprināt ES rīcību;

28. uzsver daudzpusības un sadarbības starp ES un Krieviju nozīmi ANO autoritātes atbalstīšanā un viedokļu par ANO reformu koordinēšanā, it īpaši attiecībā uz Drošības padomi; uzsver Krievijas atbalsta nozīmi Starptautiskajai Krimināltiesai un Kioto protokolam;

29. atzīmē, ka cīņa pret terorismu ir noteikusi masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas un kodolarsenāla drošības jautājumu izvirzīšanu globālās drošības problēmu saraksta augšgalā; aicina Krieviju strādāt kodolieroču neizplatīšanas un vispārējās atbruņošanās jomā, tostarp attiecībā uz Irānu, it īpaši atsakoties no jauna veida kodolieroču radīšanas un nodrošinot kodolatkritumu drošu aizvākšanu, kā arī kodolarsenāla stabilu un pārbaudītu demontēšanu; aicina Komisiju un Padomi piedāvāt Krievijai nozīmīgu tehnisku un materiālu atbalstu šajā demontēšanā;

30. atzīst Krievijas izšķirošo nozīmi potenciāli ārkārtīgi svarīgu transporta koridoru izveidē starp Eiropu un Āziju, un aicina Krievijas Federāciju ciešāk sadarboties transporta infrastruktūras attīstīšanā;

Īpaši jautājumi attiecībā uz Baltijas valstīm

31. atkārto aicinājumu Krievijai robežu jautājumu ar Igauniju un Latviju atrisināt godīgi un taisnīgi, kā arī bez turpmākas kavēšanās parakstīt un ratificēt robežlīgumus ar šīm valstīm; uzskata, ka visu Krievijas robežu ar jaunajām ES dalībvalstīm galīgā demarkācija un atpakaļuzņemšanas nolīguma noslēgšana ir priekšnoteikumi ES un Krievijas vīzu atvieglojumu nolīguma parakstīšanai, un uzskata, ka tiklīdz Krievija ievēros visus nepieciešamos nosacījumus, ko ES konkrētu pasākumu veidā izvirzījusi skaidrā rīcības plānā, ES atbalstīs Krievijas mērķi panākt atvieglotu vīzu režīmu ar Šengenas nolīguma valstīm, kā ilgtermiņa mērķi izvirzot bezvīzu režīmu;

Kaļiņingrada

32. atzinīgi vērtē gūtos panākumus, risinot problēmas saistībā ar tranzītu un personu pārvietošanos starp Krievijas daļām; atzīmē vajadzību palielināt Krievijas centienus un ES palīdzību, lai Kaļiņingradas reģionā veicinātu sociālo un ekonomisko attīstību kā paraugu turpmākām attiecībām, un īpašu uzmanību pievērst veselības jautājumiem (tostarp HIV/AIDS izplatībai), kā arī cīņai pret korupciju un noziedzību;

Čečenija

33. nosoda pēdējā Čečenijas Republikas prezidenta A. Mashadova nogalināšanu, kurš savā tautā bija ļoti cienīts; aicina visas iesaistītās puses izbeigt vardarbību;

34. uzskata, ka noteikti ir jāpanāk politisks risinājums, kas ietvertu Čečenijas sabiedrības visas demokrātiskās daļas un visiem iedzīvotājiem, kas dzīvo vai atgriežas Čečenijā, garantētu cita starpā reālas tiesības uz dzīvību, brīvību un drošību un ievērotu Čečenijas iedzīvotāju kultūras un nacionālo identitāti un cieņu; tai pašā laikā šim risinājumam jāievēro Krievijas Federācijas teritoriālā integritāte un jābūt pilnībā savienojamam ar mērķi, izmantojot likumīgus un efektīvus līdzekļus, panākt stabilitāti un drošību visā Ziemeļkaukāzā un visā Krievijas Federācijā;

35. ir dziļi noraizējies par to, ka joprojām nav izdevies izbeigt nelikumības Čečenijā, tostarp federālajos un vietējās pašvaldības bruņotajos spēkos; aicina abas puses nekavējoties izbeigt nesodāmību un vardarbību, kā arī rast politisku risinājumu un ievērot Krievijas teritoriālo integritāti; ir noraizējies par to, ka trūkst vēlēšanās meklēt risinājumu sarunu ceļā, piemēram, nelaiķa prezidenta A. Mashadova ieteiktais pamiers tika noraidīts un vēlāk viņš tika brutāli nogalināts; aicina Krieviju tiekties pēc reāli īstenojama miera un samierināšanās procesa, un atkārto, ka iespējams ir tikai ietverošs, sarunās panākts un politisks risinājums, nevis militārs;

36. atgādina savus ieteikumus Padomei attiecībā uz Čečeniju, kuri minēti Parlamenta 2004. gada 26. februāra rezolūcijas 14. punktā, tostarp par vajadzību aktīvāk meklēt politisku risinājumu un par ES gatavību palīdzēt mierīgam un konstruktīvam dialogam; izsaka nožēlu par to, ka Padome nav rīkojusies saskaņā ar šiem ieteikumiem, uzskata, ka tie joprojām ir spēkā, un aicina Padomi rīkoties;

37. ir dziļi noraizējies par to, ka cilvēktiesību aizstāvji, izmeklējot un runājot par cilvēktiesību pārkāpumiem, arvien vairāk pieredz uzbrukumus savai brīvībai un drošībai bruņotā konflikta kontekstā Čečenijā; mudina Krievijas varas iestādes apturēt šos pārkāpumus; aicina Padomi šajā sakarā pievērst īpašu uzmanību šo cilvēku aizsardzībai saskaņā ar 2004. gada jūnijā pieņemtajām ES vadlīnijām par cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī izvirzīt šo jautājumu darba kārtības sākumā ES un Krievijas apspriedē par cilvēktiesībām;

38. aicina Krieviju aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus, kurus arvien vairāk apdraud uzbrukumi, un ANO ziņotājiem un citiem starptautiskiem cilvēktiesību uzraudzītājiem, neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un starptautiskām humanitārajām organizācijām sniegt pieeju Čečenijai, kur vien iespējams nodrošinot visus vajadzīgos drošības nosacījumus darba veikšanai;

39. atkārtoti nosoda jebkurus terora aktus; uzskata, ka terorisms dziļi sakņojas Ziemeļkaukāza sociāli ekonomiskajā stāvoklī, kā to pēc Beslanas traģēdijas atzinis prezidents Putins; paziņo, ka kā viena no divām budžeta lēmējiestādēm vēlas apsvērt priekšlikumus par ES līdzdalību atjaunošanas un miera ieviešanas centienos, ja nākotnē šādus centienus varēs sākt kā daļu no pasākumu kopuma mieram Čečenijā, saņemot pieņemamas garantijas, ka atbalsts sasniegs paredzētos labumguvējus;

Cīņa pret terorismu

40. uzsver, ka starptautiskajai sadarbībai terorisma apkarošanā jākļūst efektīvākai un ka viedokļu atšķirības par terorisma pamatcēloņiem un par to, kas uzskatāms par teroristu, kavē šādu sadarbību;

Vides drošība un kodoldrošība

41. aicina uz turpmāku sadarbību jūras drošības jomā, it īpaši attiecībā uz visu vienkorpusa tankkuģu aizliegšanu Krievijas ūdeņos Baltijas un Melnajā jūrā;

42. aicina Krieviju pārtraukt pirmās paaudzes kodolreaktoru izmantošanu un pastiprināt centienus nodrošināt kodolatkritumu drošu iznīcināšanu; uzsver Krievijas vēlmes nozīmīgumu sadarboties Ziemeļu dimensijas Vides partnerattiecību atbalsta fondā;

43. atkārto savu atbalstu ES tirgus atvēršanai Krievijas elektrības eksportam ar nosacījumu, ka attiecīgās Krievijas drošības normas, it īpaši attiecībā uz kodolspēkstacijām un kodolatkritumu drošu pārstrādi un iznīcināšanu, tiek paaugstinātas līdz ES līmenim, tādējādi novēršot vides dempinga risku;

44. atzinīgi vērtē, ka Krievijas Valsts Dome 2004. gada oktobrī ratificēja Kioto protokolu, un cer, ka pārējie lielie CO2 izdalītāji sekos tās piemēram; aicina veikt kopīgus ES un Krievijas pētījumus par turpmākajām stratēģijām, lai saskaņā ar 2005. gada pavasara Eiropadomes secinājumiem panāktu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu pēc šī protokola termiņa beigšanās 2012. gadā;

45. aicina Komisiju un Padomi atjaunot centienus izstrādāt savām attiecībām ar Krieviju patiesi kopēju stratēģiju, kas ņemtu vērā ES paplašināšanos 2004. gadā, iekļautu četras kopējo interešu jomas un risinātu problēmas, kas saistītas ar demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības attīstību Krievijā; aicina Padomi to darīt iepriekšējās Eiropas Savienības kopējās stratēģijas par Krieviju garā;

°

° °

46. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Krievijas valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 327, 28.11.1997, 1. lpp.

(2)

OV C 98E, 23.4.2004., 182. lpp.

(3)

P6_TA-PROV(2004)0099.

(4)

P6_TA-PROV(2005)0080.

(5)

“ES un Krievijas vienošanās par apspriešanos un sadarbību krīzes situāciju vadībā” — Prezidentūras ziņojuma par Eiropas drošības un aizsardzības politiku IV pielikums (10160/2/02 REV2), kas minēts 2002. gada 21.–22. jūnija Seviļas Eiropadomes Prezidentūras secinājumu VIII pielikumā.


PASKAIDROJUMS

The relationship between EU and Russia in an important but critical stage

Russia's importance as a neighbour of the European Union has grown even more after the enlargement. Russia has potential to play a crucial role for security, stability and development in Europe and its neighbourhood. We have a common interest in developing closer co-operation in areas such as trade, economy, security, energy and nuclear safety.

Javier Solana, the EU High Representative has said that the development of the partnership with Russia is the most important, the most urgent and the most challenging task that the EU faces in the 21st century. The same applies to Russia. For Russia, the EU is the biggest trading partner and an important potential source of investment needed for the country's economic modernisation.

While partnership with Russia is clearly important, it must be admitted that there is a growing disappointment and frustration in Europe over the reversal of the democratic development in Russia. This results partly from Russia turning away from values and principles to which both the EU and Russia are committed as the signatories of the key OSCE and Council of Europe documents. Progress regarding the setting up of the common four spaces has been slow and significant problems still exist in key areas. At the same time, the socio-economic model that the EU represents, and Russia is clearly slowly turning away from, is attracting the neighbouring Eastern European countries.

In fairness, it also has to be admitted that some EU Member States have been ambiguous in their signals to Russia and pursued other objectives than those agreed upon in the EU Council. This is very unfortunate. The fact that some Member States rely heavily on energy imports from Russia should not prevent us from promoting human rights and democracy. Despite the adoption last spring of a new model of policy-making, which is based on a list of key outstanding issues, each with a 'line to take', more coherence is urgently needed, if a consistent partnership with Russia is to be achieved. Respect for democracy, the rule of law and human rights are the core values of the European Union and should always guide our foreign policy. Also, there is a need to arrive at a common understanding regarding the painful history of some Member States and embark on the road of conciliation.

Russia lags behind its Central and Eastern European neighbours in terms of democratisation and economic liberalisation. It is in everybody’s interest that it develops into a more democratic, market economy based nation. We must try to integrate Russia better in the European structures and seek a more common approach to the countries covered by our neighbourhood strategy.

Neighbourhood and foreign policy

The EU and Russia have many common challenges in their joint neighbourhood. A first step to further co-operation is to agree on the name, action cannot be blocked by a disagreement on how to label our neighbouring territory. We cannot allow “a buffer zone” with Ukraine, Belarus and Moldova emerging between Russia and the EU.

Russia could be an important and constructive actor when it comes to dealing with issues of peace, democracy, security, trafficking, organised crime etc. The recent elections in Belarus and Ukraine have however caused serious concerns regarding Russia’s intention towards these countries. The Orange Revolution in Ukraine was an extremely important event also in the history of the EU-Russia relations, as successful reforms in Ukraine could in many ways yield benefits for both Russia and the EU, if the historic opportunity is grasped.

The EU and Russia need to establish close co-operation concerning crisis management to achieve stability on Russian Southern borders (Abkhazia and South Ossetia) and find a solution to the conflicts in Transnistria and southern Caucasus. Should Russia become a democratic and co-operative partner, it can contribute substantially to building stability and prosperity in the region.

Without Russia, who has a permanent seat at the UN Security Council, it will not be possible to solve upcoming potential conflicts in the wider Europe. Russia and the European Union could co-operate further in order to strengthen and reform multinational organisations such as the UN and the WTO. A further involvement in ESDP would be complementary to Russia’s co-operation with the US and within the Partnership for Peace.

The so called Seville conditions for Russian participation in EU-led crisis management, according to which Russia may be invited to participate in operations and in the Committee of Contributors, which plays a key role in the day-to-day management of them, provide an appropriate framework.

Terrorism and the failed Chechnya policy   

The atrocities committed against children and civilians in Beslan show how important international co-operation is in order to prevent and fight terrorism. This was the worst terror attack in the modern history of Russia. An effective partnership in combating terrorism however presupposes a reasonable degree of common understanding of the definition and causes of terrorism. The key to fight terrorism in Russia is to resolve the conflict in Chechnya. Unquestionably, Chechnian armed groups commit atrocities in Chechnya, but also in other parts of Russia. Through bombings and suicide attacks many civilians are killed or hurt. But federal and local government armed forces continue to commit grave breaches of human rights and international humanitarian laws.

Russia must seek a political solution by involving moderate groups who are willing to negotiate and work with forces interested in achieving a peaceful solution, while isolating the terrorists. The EU should intensify its efforts to support Russia in achieving such a solution. The socio-economic situation in the region should be considered as an important factor to stability and improved security and the EU should, therefore offer to support the reconstruction process, when the right conditions make it possible. Sending of a special envoy to Chechnya and an offer to act as a mediator in the conflict could also be considered.

Political development

Although Russian sociological studies have shown a strong support and approval rate for president Putin and his politics, there are increasing signs of discontent. Lately hundreds of thousands have demonstrated against the social benefit reforms introduced by the Russian government. Although Russia is constitutionally an electoral multiparty democracy, with open and regular elections, far too much power is centralised around the President. The nomination of the formerly directly elected governors by the President, new legislation hampering the creation of new political parties, and the right for Kremlin to appoint and hold to account judges, have raised concerns within Russia and also in the European Union, as well as across the Atlantic.

It is with great concern that we observe the ever-increasing lack of media freedom and media pluralism in the Russian Federation. Most independent printed media and nearly all independent TV channels have been wiped out. Lack of free press does not only damage pluralism and independent debate, but also erodes the checks and balances on corruption and bribery. Life for non-governmental organisations has become more difficult. In the aftermath of the terrible terror attacks in Beslan, president Putin has proposed reforms that will concentrate power even more to the Kremlin and diminish political pluralism. It is unclear how these measures will help combating terrorism.

Economy


Trade and economic co-operation are of common interest to the EU and Russia, leading to more growth, jobs and investments. Russia is no longer dependent on foreign loans. The Russian economy grows steadily at a predicted level of 5 % in 2005, helped by high oil prices. Despite impressive growth rates, the welfare in Russia is very unevenly distributed.

More than half of Russia’s export goes to the Union and 60 % of the foreign investment stems from there. Also for the EU, Russia is an important trading partner. The EU has an interest to increase its energy imports, more specifically oil and gas from Russia, and help Russia to become a partner with an open, dynamic and diversified economy. Transparent and non-discriminatory implementation of rules is crucial in the context of WTO accession. The EU should continue to support Russian WTO accession and further trade liberalisation should be pursued.

The dramatic economic reforms and experiments that Russia underwent during the first years of transition from plan economy to market economy (under foreign involvement and pressure) were painful for ordinary Russians and took place in a period of legal uncertainty, widespread corruption and misuse of public and private assets. High level of corruption in the Russian society is a severe problem and affects foreign investment. A great amount of uncertainty remains concerning the development of economic regime in Russia. The Yukos affair has shown that the independence and transparency of the judicial and legal institutions needs to be strengthened. The laws must be applied in conformity with the European Convention of Human Rights.

The Russian ratification of the Kyoto Protocol is extremely important and welcome. Intensified cooperation in the field of environment, in particular in relation to the safe handling of nuclear materials and maritime safety, must now be pursued.

Conclusions

Russia is a big neighbour with whom the EU has every interest to maintain and further develop good relations. However, the EU strategy cannot be seen as a success. There is still a great lack of trust between the two partners, a situation which has become more pronounced after the enlargement. Confidence-building measures from both sides are therefore of crucial importance for the future.

The ambiguity in the role of democracy and human rights in the development of Russia complicates the partnership with Europe. While president Putin presents himself as a person committed to democracy and the rule of law, recent political developments are less positive.

The vision of a comprehensive EU-Russia relationship is far away from being accomplished today. Yet Russia, by its size, geographical proximity and its role as a regional player, is an important neighbour of the EU and the high level of interdependence means that disengaging will never be an option. Progress in the Four Common Spaces is important, but we should concentrate on achieving qualitative progress instead of setting deadlines. The EU must create a clear priority list among the co-operation areas.

We must find ways of convincing Russia of the usefulness of a close and confident partnership, consistent with our common values. Russia’s priorities in the partnership are mainly focused on economic development. The Council must convince Russia that economic modernisation and trade are linked to co-operation in the other areas. It is in Russia’s interest to analyse jointly with the EU relevant problems and find common solutions, where Kaliningrad can serve as a possible example. Political dialogue, trade, and people-to-people contacts will eventually narrow the gap between different perceptions of values and democratic principles.

The EU should welcome the Russian objective of an eased visa-regime with the Schengen area, with visa free travel as a long-term goal. However, in order to make progress towards this goal, the EU should present a clear action plan to Russia for concrete measures that Russia must implement as part of a step-by-step approach towards ultimately having freer travel schemes. This long-term project would serve as a model for EU-Russia co-operation in other areas, if successful.

The ability of the EU to send a clear and unambiguous message to Russia and to form a consistent and long lasting strategy is dependent on the ability of the European institutions and Member States to speak with one voice. The lack of a consistent approach and rhetoric by Member States has been very damaging. The EU Member States must cease acting on a bilateral basis towards Russia and agree on a common comprehensive approach in order to be credible.


STARPTAUTISKāS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS Atzinums (16.3.2005)

Ārlietu komitejai

par ES un Krievijas attiecībām

(2004/2170(INI))

Atzinumu sagatavoja: Jas Gawronski

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzsver Krievijas kā ES tirdzniecības partnera nozīmi, kura ir pieaugusi līdz ar neseno ES paplašināšanos, un vajadzību ES un Krievijas tirdzniecības attiecības nākotnē padarīt intensīvākas;

2.   atzīmē, ka ar partnerības un sadarbības nolīgumu ir izveidots pamats Krievijas un ES ekonomisko attiecību attīstībai; atbalsta pašreizējo darbu pie “ekonomikas kopējās telpas”, kuras pamatā ir brīvā tirgus likumi, lai radītu atvērtu un integrētu tirgu starp ES un tās lielāko kaimiņvalsti Krieviju, tādējādi veicinot tirdzniecību un ieguldījumus, kā arī uzlabojot ES un Krievijas ekonomiku konkurētspēju;

3.   atzinīgi vērtē ES un Krievijas divpusējo sarunu par Krievijas pievienošanos PTO noslēgšanu un aicina Komisiju palīdzēt veikt atlikušos pievienošanās procesa posmus, vienlaikus nodrošinot nosacījumu pilnīgu atbilstību PTO noteikumiem;

4.   atzīmē, ka iestāšanās PTO dos nozīmīgu signālu ārvalstu investoriem, tādējādi palīdzot stiprināt un dažādot tirdzniecības sakarus;

5.   pauž bažas, ka pēdējā laika notikumi Krievijas tiesu sistēmā tomēr var negatīvi ietekmēt potenciālos ES un citus investorus, tāpēc aicina Komisiju, piešķirot TACIS programmas finansējumu, par prioritāti izvirzīt tiesu sistēmas spēju attīstību;

6.   uzsver vajadzību paātrināt darbu, kas saistīts ar rīcības plāna pieņemšanu sadarbībai ar Krieviju, jo sevišķi ar mērķi pašreizējo TACIS finansējumu divu gadu laikā aizstāt ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu;

7.   atzinīgi vērtē nolīgumu par enerģijas un degvielas tirdzniecības jautājumiem, it īpaši attiecībā uz naftas un gāzes piegādi, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt to saistību izpildi, kuras Krievija uzņēmās pievienošanās PTO procesā;

8.   aicina Komisiju turpināt un stiprināt dialogu ar Krievijas varasiestādēm un ekonomiskajiem partneriem par tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības jautājumiem, īpaši pievēršoties tehniskiem noteikumiem un muitas procedūru standartizācijai, pakalpojumu liberalizācijai, monopolu likvidēšanai un banku sistēmas atvēršanai, un panākt, lai Krievija veiktu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanas pasākumus, ievērojami samazinot intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus pirms Krievijas pievienošanās PTO;

9.   izsaka cerību, ka, nesamazinot savstarpējo drošību, pakāpeniski samazināsies cilvēku pārvietošanās šķēršļi, kas apgrūtina ekonomisko un tirdzniecības attiecību attīstību starp ES un Krieviju;

10. aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar Krieviju, saskaņojot to ar Ziemeļu dimensijas projektiem;

11. aicina Komisiju, saņemot Eiropas Parlamenta piekrišanu, gadījumos, kad Krievijā pārkāpj cilvēktiesības vai nacionālo un citu minoritāšu tiesības, pret Krieviju piemērot tādus pašus tirdzniecības ierobežojumus, kādus piemēro pret citām valstīm, un neizmantot dubultstandartus;

12. aicina Komisiju sarunās ar Krievijas valdību nodrošināt, lai tiktu uzlabots cilvēktiesību stāvoklis Čečenijā;

13. aicina Komisiju, palīdzot Krievijai ar TACIS programmu, piešķirt finansējumu Interreg III programmas mērķu sasniegšanai ES kaimiņvalstīs un reģionos — Baltkrievijā, Ukrainā, Kaļiņingradas apgabalā, Moldovā un Sanktpēterburgas reģionā;

14. aicina ES un Krieviju attīstīt dziļāku integrāciju, gatavojot un uzsākot sarunas par brīvās tirdzniecības zonu tūlīt pēc Krievijas pievienošanās PTO, jo ES un Krievijas brīvās tirdzniecības zonas nolīgums būs nozīmīgs solis, lai izveidotu kopējās ekonomikas telpu, kas aptvers tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem, uzņēmējdarbību, valsts iepirkuma noteikumus, normatīvo savietojamību un citus tirdzniecības aspektus;

15. aicina ES un Krieviju pievērst īpašu uzmanību Kaļiņingradas apgabala sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, tostarp Kaļiņingradas speciālās ekonomiskās zonas ieguvumu efektīvai izmantošanai, tādējādi dodot ieguldījumu kopējās ekonomikas telpas izveidē.

PROCEDŪRA

Virsraksts

ES un Krievijas attiecības

Procedūras numurs

2004/2170(INI)

Atbildīgā komiteja

AFET

Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

28.10.2004

Ciešāka sadarbība

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Jas Gawronski

30.9.2004

Izskatīšana komitejā

15.1.2005

 

 

 

 

Datums, kad ierosinājumi pieņemti

15.3.2005

Galīgā balsojuma rezultāti

par:

pret:

atturas:

23

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Enrique Barón Crespo, Giulietto Chiesa, Francisco Assis, Daniel Caspary, Jan Christian Ehler, Glyn Ford, Béla Glattfelder, Jacky Henin, Sajjad Karim, Caroline Lucas, Erika Mann, Helmuth Markov, Javier Moreno Sánchez, Georgios Papastamkos, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Johan Van Hecke, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Zbigniew Zaleski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Danutė Budreikaitė, Anna Elzbieta Fotyga, Antol?n Sánchez Presedo.

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 


PROCEDŪRA

Virsraksts

ES un Krievijas attiecības

Procedūras numurs

2004/2170(INI)

Atsauce uz Reglamentu

45. pants

Atbildīgā komiteja
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET
28.10.2004

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA
28.10.2004

 

 

 

 

Atzinumu(s) nesniedza
  Lēmuma pieņemšanas datums

 

 

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Ziņojumā iekļautais(-ie) rezolūcijas priekšlikums(-i)

 

 

 

Referents(-i)
  Iecelšanas datums

Cecilia Malmström
13.9.2004

 

Iepriekšējais(-ie) referents(-i)

 

 

Izskatīšana komitejā

30.3.2005

19.4.2005

 

 

 

Pieņemšanas datums

26.4.2005

Galīgā balsojuma rezultāti

par:

pret:

atturas:

60

0

4

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Vittorio Emanuele Agnoletto, Angelika Beer, Bastiaan Belder, Monika Beňová, André Brie, Elmar Brok, Simon Coveney, Véronique De Keyser, Camiel Eurlings, Anna Elzbieta Fotyga, Maciej Marian Giertych, Alfred Gomolka, Klaus Hänsch, Anna Ibrisagic, Toomas Hendrik Ilves, Jelko Kacin, Georgios Karatzaferis, Ioannis Kasoulides, Bogdan Klich, Helmut Kuhne, Vytautas Landsbergis, Armin Laschet, Cecilia Malmström, Emilio Menéndez del Valle, Francisco José Millán Mon, Philippe Morillon, Annemie Neyts-Uyttebroeck, James Nicholson, Raimon Obiols i Germà, Vural Öger, Cem Özdemir, Justas Vincas Paleckis, Tobias Pflüger, Mirosław Mariusz Piotrowski, Paweł Bartłomiej Piskorski, Poul Nyrup Rasmussen, Raül Romeva i Rueda, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Emil Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Gitte Seeberg, Marek Maciej Siwiec, Hannes Swoboda, István Szent-Iványi, Konrad Szymański, Charles Tannock, Paavo Väyrynen, Inese Vaidere, Ari Vatanen, Karl von Wogau, Josef Zieleniec

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Laima Liucija Andrikienė, Alexandra Dobolyi, ?rpád Duka-Zólyomi, Michael Gahler, Gerardo Galeote Quecedo, Milan Horáček, Jaromír Kohlíček, Miguel Angel Martínez Martínez, Janusz Onyszkiewicz, Doris Pack, Aloyzas Sakalas, Anders Samuelsen, Csaba Sándor Tabajdi

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Iesniegšanas datums — A6

4.5.2005

A6-0135/2005

Pēdējā atjaunošana - 2006. gada 8. augustsJuridisks paziņojums