par informācijas apmaiņu un sadarbību teroristu noziegumu jomā

(2005/0000(INI))

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei, kuru iesniedza Antoine Duquesne ALDE grupas vārdā par informācijas un izlūkdatu apmaiņu un sadarbību teroristu noziegumu jomā (B6-0128/2004),

ņemot vērā 2004. gada 25. martā Eiropadomes pieņemto Deklarāciju par cīņu pret terorismu,

ņemot vērā Līguma par Konstitūciju Eiropai I-51 pantu par personas datu aizsardzību(1),

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu par personas datu aizsardzību,

ņemot vērā Eiropas Padomes 108. Konvenciju par personu aizsardzību saistībā ar personas datu automātisku apstrādi,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24.  oktobra Direktīvā 95/46/EK par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šo datu brīvu apriti(2) noteiktos principus,

ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 94. pantu,

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0165/2005),

A. tā kā 2004. gada 11. marta uzbrukumi Spānijas Karalistei parādīja, ka joprojām pastāv ļoti reāli teroristu draudi Eiropā vai pret Eiropas interesēm,

B.  tā kā pēc Madridē notikušajiem atentātiem, Eiropadome 2004. gada 18. jūnija sanāksmē nolēma pārskatīt Eiropas Savienības Rīcības plānu cīņai pret terorismu, jo dramatiskie notikumi Spānijā diemžēl parādīja to, ka tā darba metode, ko Eiropas Savienība izmantoja kopš 2001. gada, kura pamatojās galvenokārt uz empīrisko loģiku, sasniegusi savu iespēju robežas un tā jāaizstāj ar jaunu preventīvu pieeju,

C. enerģiski atgādinot, ka visu veidu terorisms, lai arī kāds būtu tā ideoloģiskais ietērps, kādu tam mēģina piedēvēt, ir krimināls un tāpēc nav nekādā veidā attaisnojams, un ka, lai to pienācīgi apkarotu, ir jānosaka īpaša stratēģija, kas savā darbībā vēršas pret katru atsevišķu teroristu organizāciju,

D. tā kā pienācīga reakcija uz šo postu prasa mūsdienīgu pieeju, kura ņem vērā ciešo saiti, starp dažādām teroristu organizācijām, kā arī starp terorismu un organizēto noziedzību un kura ļauj ātri noslēgt skaidrus nolīgumus par informācijas apmaiņu transatlantiskajās attiecībās, izmantojot kopīgas efektīvas normas, un kuros tiktu ievērotas tiesības,

E. tā kā ir nepieciešams izvairīties no tā, ka tiek vairoti terorisma apkarošanas juridiskie instrumenti, bet, gluži otrādi, nepieciešams censties vienādot un vienkāršot pašreizējās normas,

F. tā kā sistemātiska īstenoto politiku un sasniegto rezultātu novērtēšana ļautu parādīt trūkumus un to, kas praksē slikti pielietojams, kā arī atklāt tos pasākumus, kuri izrādījušies efektīvi,

G. tā kā labāka to dalībnieku iesaistīšana, kuri darbojas šajā jomā, stratēģiju un instrumentu noteikšanā ļaus labāk izvērtēt pasākumus, kuri nākotnē jāveic,

H. tā kā Deklarācijā par cīņu pret terorismu, ko Eiropadome pieņēma 2004. gada 25. maijā, tā prasa, cik vien iespējams efektīvi vienkāršot informācijas un izlūkdatu apmaiņu starp dalībvalstu represīvajiem dienestiem terorisma apkarošanai, un dalībvalstīm sekot tam, lai sistemātiski tiktu optimāli izmantotas Eiropas Savienības struktūras, īpaši Eiropol un Eirojust , lai veicinātu sadarbību cīņā pret terorismu, uzlabojot Eiropol rīcībā nodoto izlūkdatu plūsmu attiecībā uz visiem terorisma aspektiem,

I. tā kā ir nepieciešams izveidot paaugstinātas uzticēšanās līmeni starp dalībvalstu represīvajām struktūrām, Europol un Eurojust, kuras trūkums līdz šim traucēja efektīvu informācijas un izlūkdatu apmaiņu; šajos pasākumos jāietver:

- kopīgu normu izstrāde datu aizsardzībai trešā pīlāra ietvaros, kopīgas neatkarīgas struktūras pārraudzībā,

- labās prakses rokasgrāmatas nodošana policijas spēku rīcībā, kur viņiem vienkārši un konkrēti izskaidro viņu pilnvaras un pienākumus datu aizsardzības jomā,

- minimālo normu izstrāde attiecībā uz krimināltiesībām un procesuālajām tiesībām;

- vispārējas kompetences piešķiršana Eiropas Kopienu tiesai attiecībā uz trešo pīlāru,

- pilnīgas parlamentārās kontroles nodrošināšana

J. tā kā saskaņā ar Padomes 2004. gada 25. marta deklarāciju tika izrādītas divas iniciatīvas , viena — Komisijas iniciatīva, otra —Zviedrijas Karalistes iniciatīva, kuru mērķis ir uzlabot un vienkāršot informācijas apmaiņu terorisma apkarošanas jomā,

K. tā kā šajos priekšlikumos izteiktajiem mērķiem jāsaskan ar minimālo saskaņoto garantiju ieviešanu attiecībā uz datu aizsardzību atbilstīgi trešajam pīlāram, īpaši attiecībā uz iesaistīto personu pieeju datiem, saskaņā ar Eiropas Savienības pamattiesību hartā noteiktajām pilsoņtiesībām, ar ES Līguma 6. pantu un Līguma par Konstitūciju Eiropai I-51. pantu, kā arī ar Hāgas programmā noteiktajiem principiem,

L. tā kā visos terorisma apkarošanas pasākumos ir jāsaglabā pilsoņu pamattiesības,

M.       tā kā informācijas un izlūkdatu apmaiņas priekšnoteikums ir adekvāts datu aizsardzības līmenis, kas ir vismaz tāds pats kā pirmajā pīlārā nodrošinātais līmenis,

N. tā kā pieņemot zināšanai, to, ka Padome 2004.gada 25. marta Deklarācijā paziņo, ka “attiecību paplašināšana starp Europol un uzziņas dienestiem tiek turpināta”(3), no savas puses uzskata, ka informācijas vākšana un apmaiņa ir prioritāra terorisma apkarošanas jomā, jo informācija saistībā ar tiesas procedūrām, vai policijas izmeklēšanu bieži vien notiek pārāk vēlu,

O. tā kā apzinoties praktiskās grūtības, kuras neizbēgami saistītas ar Eiropas izziņu par sodītību izveidošanu, atgādinot nepieciešamību piešķirt reālu prioritāti šī mērķa īstenošanai un tā iekļaušanai precīzā un saspringtā termiņā,

1. iesniedz Komisijai šādus ieteikumus:

a) noteikt, ka viens no tā prioritārajiem mērķiem ir nepieciešamība izstrādāt kopīgu voluntāru politiku cīņai pret terorismu;

b) kamēr nebūs kopīgas Eiropas politikas, izvēlēties sistemātiskāku un saskaņotāku pieeju un raudzīties, lai izstrādātie tiesību akti būtu konsekventi, ņemot vērā, ka šīs nozīmīgās konsekvences realizēšanai vajadzīga reālai politikai atbilstīga rīcība, kuras pamatā ir skaidri koncepti;

c) koncentrēt savu darbību šajā aspektā trīs galvenajos virzienos:

– nodrošināt nepieciešamos līdzekļus un kapacitātes, lai precīzi varētu identificēt katru objektu, ar kuru paredzēts cīnīties, labi apzinoties to, ka terorisms nav viengabalaina realitāte, bet gluži pretēji, fenomens ar daudzām izpausmēm, kuras mainās atbilstoši terorisma aktiem, to autoriem un mērķim;

– palielināt pretošanās instrumentu efektivitāti attiecībā uz terorismu, izstrādājot mūsdienīgu un reālistisku pieeju, kura ņem vērā ļoti ciešo saiti starp dažādām teroristu organizācijām, kā arī starp terorismu un augsto organizētās noziedzības līmeni, īpaši finansēšanas jomā;

– izvairīties no terorisma apkarošanas juridisko instrumentu vairošanas, tā vietā vienādot un vienkāršot pašreizējās normas īpaši nodrošinot sistemātisku vērtēšanu, kas ļautu noteikt to efektivitāti, jauni noteikumi jāpieņem tikai tad, kad ir skaidrs, ka tiem būs liekāka pievienotā vērtība, nekā pašreizējiem;

d) raudzīties, lai iespēju robežās pasākumu izstrādē iesaistītu tos, kuri darbojas šajā jomā, lai ņemtu vērā viņu praktisko pieredzi un to iekļautu jaunajos instrumentos;

e) iesākumā noteikt galvenos principus, saskaņā ar kuriem notiek informācijas apmaiņa, ņemot vērā to represīvo dienestu vajadzības, kuri darbojas šajā jomā, izstrādāt labās prakses rokasgrāmatu policistiem, vienkārši un konkrēti izskaidrot viņiem pamatprincipus, saskaņā ar kuriem viņiem jārīkojas, īpaši informācijas pārraidīšanas un iegūšanas, kā arī datu aizsardzības jomā;

f)  mudināt visas dalībvalstis akceptēt Eiropas Kopienu Tiesas kompetenci, lai nodrošinātu prejudiciālus nolēmumus par spēkā esamību un interpretāciju, attiecībā uz visiem tiesību aktiem, kas pieņemti saistībā ar informācijas apmaiņu un sadarbību saistībā ar teroristu uzbrukumiem;

g) izstrādāt pastāvīgu instrumentu, kas atvieglotu izlūkdatu pārraidīšanu (“intelligence”), īpaši saistībā ar ātrās brīdināšanas sistēmas (“early warning system”) izveidi;

h) harmonizēt pašreizējos “trešā pīlārā” noteikumus personas datu aizsardzības jomā, tos sagrupējot vienā līdzeklī, kas garantē tādu pašu datu aizsardzības līmeni, kādu nodrošina „pirmais pīlārs”, pamatojoties uz turpmāk minētajiem galvenajiem principiem, kuri atspoguļo Hāgas programmā minētos principus, kuru neievērošana varētu ļoti kaitēt Eiropas Savienības iestāžu uzticamībai:

– jānodrošina savākto datu kvalitāte un atbilstība;

– datu vākšana var notikt tikai likumīgu uzdevumu veikšanai;

– dati par privāto dzīvi, kā arī dati par privātpersonām, kuras netiek turēti aizdomās var tikt vākti tikai īpašos absolūtas nepieciešamības gadījumos, ievērojot stingrus noteikumus;

– privātpersonas ir pienācīgi jāinformē par to, ka par viņām ir šādi dati, izņemot gadījumus, ja tam ir būtiski šķēršļi;

– privātpersonām jānodrošina tiesības piekļūt datiem, kuri attiecas uz tām, un izlabot neprecīzos datus, izņemot gadījumus, ja piekļuve var apdraudēt drošību un sabiedrisko kārtību vai trešo personu tiesības un brīvības vai ja tas var traucēt izmeklēšanai;

– jānodrošina privātpersonu aizsardzība pret datu ļaunprātīgu izmantošanu;

– jānodrošina datu neaizskaramība un konfidencialitāte;

– datu paziņošanai jānotiek saskaņa ar kopīgām normām, kuras īpaši paredz informācijas avotu aizsardzību un to, ka tiek nodrošināta datu konfidencialitāte visos apmaiņas posmos un pēc tās;

– datu aizsardzības noteikumu ievērošanas kontrole jānodrošina ar uzraudzības iestādes starpniecību;

– ikvienam ir tiesības uz likumības atjaunošanu un uz zaudējumu atlīdzināšanu, ja nav ievēroti noteiktie principi;

i)  piešķirt reālu prioritāti ātrai operatīva kriminālās sodītības un tiesību zaudēšanas reģistra īstenošanai Eiropas Savienības līmenī, t.i. Eiropas Savienības sodītību reģistra īstenošanai, kura aktualitāte nepārtraukti norāda uz tā nepieciešamību cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību;

j) piešķirt reālu prioritāti ātrai operatīva kriminālās sodāmības un tiesību zaudēšanas reģistra izveidei Eiropas Savienības līmenī (Eiropas kriminālreģistrs) un to faktoru harmonizācijai, kas izraisa nopietnus pārkāpumus, jo absolūtā šādu faktoru nepieciešamība tiek regulāri uzsvērta terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas kontekstā,

k) droši virzīties uz priekšu pat strīdīgos vai sarežģītos jautājumos, iekļaut šos jautājumus precīzā un saspringtā termiņā, gan instrumentu izveides līmenī, gan to ieviešanā, tāpēc, ka tie būs reāls progress cīņā pret terorismu, kā tas ir saistībā ar Eiropas Savienības sodītības reģistra izveidi;

l)  informēt Parlamentu par paredzētajiem termiņiem juridisko instrumentu izstrādei, kas ļauj iereģistrēt bankas kontus un to pasākumu izstrādei, kuri saistīti ar juridisku personu pārskatāmību.

2. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai un Eiropadomei.

28.10.2004  

IETEIKUMA PROJEKTS (B6-0128/2004)

iesniegts ievērojot Reglamenta 114. panta 1. punktu,

iesniedza : Antoine Duquesne

ALDE grupas vārdā

par informācijas un izlūkdatu apmaiņu un sadarbību teroristu noziegumu jomā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma priekšlikumu par datu apmaiņu un sadarbību teroristu uzbrukumu jomā (COM(2004) 0221),

–   ņemot vērā pamatlēmumu par informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstu represīvajām iestādēm, īpaši attiecībā uz smagiem pārkāpumiem, tai skaitā terorisma aktiem,

–   ņemot vērā Reglamenta 114. panta 1. punktu,

A. tā kā represīvo dienestu sadarbības kapacitāte noziedzības apkarošanā lielā mērā atspoguļo to kapacitāti iegūt informāciju un izlūkdatus apmierinošos termiņos;

B.  tā kā ir nepieciešams ievērot pareizu līdzsvaru starp prasībām represiju jomā un datu aizsardzību, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām;

1.  iesniedz Komisijai šādus ieteikumus:

a)  ir nepieciešams uzsākt politiskas debates par ciešāku sadarbību starp represīvajiem dienestiem un izstrādāt kopīgu rīcību attiecībā uz sadarbību represīvajā jomā, lai atklātu un novērstu kriminālas darbības, kā arī veikt to izmeklēšanu;

b)  Parlaments izskatīs abus priekšlikumus, Padomes lēmumu un Zviedrijas iniciatīvu, kurus var uzskatīt par papildu pieeju informācijas un izlūkdatu apmaiņā;

c)  nepieciešamas noteikt pilnīgu un saskaņotu pamatu sadarbībai represīvajā jomā;

d)  sadarbībai represīvajā jomā vienmēr jānotiek, nodrošinot datu un pamattiesību aizsardzību;

2.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai un Eiropadomei.

PROCEDŪRA

(1) OV C 310, 16.12.2004, 36.lpp. (2) OV L 28, 23.11.1995, 31.lpp. (3) Deklarācija par cīņu pret terorismu, 2004.gada 25.marts, 9.punkts - Izlūkdatu apmaiņa.