Procedūra : 2005/2030(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0288/2005

Iesniegtie teksti :

A6-0288/2005

Debates :

PV 16/11/2005 - 15

Balsojumi :

PV 17/11/2005 - 4.8

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2005)0440

ZIŅOJUMS     
PDF 219kDOC 161k
2005. gada 10. oktobris
PE 357.956v03-00 A6-0288/2005

par Zaļo grāmatu par iepirkumu aizsardzības jomā

(2005/2030(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referents: Joachim Wuermeling

Atzinumu sagatavoja (*): Angelika Beer, Drošības un aizsardzības apakškomiteja

(*) Ciešāka sadarbība starp komitejām — Reglamenta 47. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PAMATOJUMS
 PROCEDŪRA
 RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Zaļo grāmatu par iepirkumu aizsardzības jomā

(2005/2030(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. un 296. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru(1) un jo īpaši tās 10. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas praksi(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A6-0288/2005),

A. tā kā EK Līguma 296. pants paredz atkāpi, lai aizsargātu būtiskas valstu drošības intereses, kas ir saistītas ar ieroču, munīcijas vai militāro materiālu ražošanu un tirdzniecību, un, lai gan šis pants nosaka arī to, ka pasākumi, ko veic saskaņā ar šo pantu, nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt konkurences nosacījumus kopējā tirgū attiecībā uz produktiem, kas nav īpaši paredzēti militāriem mērķiem, tomēr šo noteikumu bieži neievēro;

B.  tā kā Direktīvas 2004/18/EK 10. pants nosaka, ka saskaņā ar Līguma 296. pantu šī direktīva attiecas uz aizsardzības jomā piešķirtiem līgumiem;

C. tā kā no Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem izriet, ka 296. pants neparedz vispārēju un automātisku atkāpšanos, tā izmantošana jāpamato katrā gadījumā atsevišķi, tā izmantošana ir pamatota tikai tad, ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi aizsargāt svarīgas drošības intereses un ka tā izmantošanas pamatotības pierādīšana ir attiecīgās dalībvalsts pienākums;

D. ņemot vērā iepirkuma aizsardzības jomā ekonomisko ietekmi uz Eiropas iekšējo tirgu, dalībvalstu saspringto budžeta situāciju, dalībvalstīm noteiktos budžeta izdevumu ierobežojumus un ar aizsardzības saistīto izdevumu slogu uz nodokļu maksātājiem;

E.  apzinoties aizsardzības tirgu specifiku, jo īpaši attiecībā uz valsts dominējošo lomu, bruņojuma iepirkumu nozīmīgumu drošības jomā un sadrumstalotā tirgus struktūru specifiku, piemēram, ļoti ierobežoto piegādātāju skaitu un pat monopolus;

F.  tā kā Eiropas bruņojuma tirgus sadrumstalotība ir viens no Eiropas militārā potenciāla vājuma iemesliem;

G. tā kā pilnīgā bruņojuma tirgus sadrumstalotība ir arī standartizācijas trūkuma iemesls, kā rezultātā Eiropas sistēmām trūkst savietojamības un ir apgrūtināta sadarbība starptautiskās operācijās;

H. tā kā 25 dažādi spēkā esoši noteikumu kopumi, kas reglamentē iepirkumu, ir šķērslis Eiropas Militārā potenciāla rīcības plāna īstenošanai;

I.   tā kā attiecīgā bruņojuma svarīgākie iepircēji ir tikai 25 dalībvalstu valdības, pie tam 90% bruņojuma iepirkumu veic 6 dalībvalstu valdības, kurām atsevišķos gadījumos ir akciju daļas uzņēmumos, kas ražo bruņojumu,

1.  atzinīgi vērtē Zaļo grāmatu un atbalsta Komisijas centienus “veicināt pakāpenisku caurskatāmāka Eiropas aizsardzības preču un pakalpojumu tirgus ... izveidi, kas ir atvērtāks dalībvalstīm un, ievērojot nozares īpatnības, ir ekonomiski izdevīgāks”, kā arī konkurētspēju un kopējo drošību;

2.  nopietni uztver Līgumos izvirzīto uzdevumu, kas jāiestrādā Konstitūcijā, cita starpā ar sadarbību bruņojuma jomā nostiprināt Eiropas kohēziju;

3.  aicina dalībvalstis un ražotājus atteikties no atrunām, kas desmitiem gadu ir bijis šķērslis Eiropas aizsardzības preču un pakalpojumu tirgus izveidei, un uzsākt jaunu, uz inovatīvu stratēģiju balstītas sadarbības posmu;

4.  piekrīt Komisijai, ka pašreizējā prakse atlīdzināt izdevumus un kompensēt iepirkumus aizsardzības jomā ievērojami kropļo konkurenci, rada mākslīgu nozares partneru dalījumu un nelabvēlīgi ietekmē iepirkumu rentabilitāti;

5.  piekrīt Komisijai, ka Eiropas aizsardzības preču un pakalpojumu tirgū ir jāsamazina militārās izmaksas un Eiropas nodokļu maksātāji ir ieinteresēti rentablākā militāro preču ražošanā;

6.  uzsver to, ka jo īpaši saistībā ar Eiropas bruņojuma ražošanas efektivitātes palielināšanu nevajadzētu apšaubīt Eiropas Savienības kā civilas varas lomu;

7.  uzsver to ka, ražošanas efektivitātes palielināšanai ir jāpalīdz aizsargāt karadarbībā iesaistītos Eiropas kareivjus un no tās ir jāiegūst visiem Eiropas iedzīvotājiem;

8.  norāda, ka ES līmenī jādara viss iespējamais, lai panāktu lielāku saskaņotību, standartizāciju, izmantojot NATO pieņemtos savietojamības standartus, un sadarbību iepirkuma jomā atkarībā no konkrētām Eiropas Drošības un aizsardzības politikas vajadzībām, un ka, to darot, Eiropas Militārā potenciāla rīcības plāna trūkumu novēršanai ir jākļūst par dalībvalstu prioritāti;

9.  piekrīt Komisijai, ka ir jāizdara spiediens uz dalībvalstu aizsardzības iepirkuma aģentūrām, lai tās mainītu ierasto praksi atkāpties no 296. panta, un ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka iepirkumus aizsardzības jomā reglamentē galvenokārt Eiropas Kopienas, nevis dalībvalstu tiesību akti;

10. uzskata, ka Komisijai ir jāpieņem skaidrojošs paziņojums, kurā tā pauž apņemšanos izbeigt nepareizas 296. panta izmantošanas praksi, un vienlaicīgi jāizstrādā jauna, aizsardzības specifikai atbilstoša direktīva par ieroču, munīcijas un militāro materiālu, uz kuriem attiecas 296. pants, iepirkumu;

11. uzskata, ka skaidrojošajam paziņojumam ir nevis jāgroza 296. pants, bet tas jāizskaidro, balstoties uz attiecīgo Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru, un jo īpaši jāvieš skaidrība par attiecīgajām ražojumu grupām, tāda bruņojuma, uz kuru attiecas atkāpe, iepirkuma procedūras posmiem un svarīgāko drošības interešu spektru;

12. uzskata par piemērotu ierobežojošo nacionālo drošības interešu skaidrojumu, jo dalībvalstis jau ir cita no citas savstarpēji atkarīgas tādās jomās kā monetārā politika un enerģētika; nezina, cik lielā mērā ir iespējams jēgpilni nošķirt dalībvalstu drošības intereses no kopējām Eiropas Savienības drošības interesēm;

13. tā kā 296. pantu ir iespējams pārskatīt tikai grozot Līgumu, var iedomāties, ka dalībvalstis uzņemas saistības ierobežotā skaitā atsevišķu gadījumu izmantot atkāpšanos no šī panta; tajā pašā laikā atzinīgi vērtē nozares apņemšanos iesaistīties iepirkuma aizsardzības jomā rīcības kodeksa izstrādē;

14. apzinās, ka parastās norādes valsts iepirkuma līgumu slēgšanai bruņojuma iepirkumam tā specifikas dēļ ne vienmēr ir piemērotas;

15. uzskata, ka sakarā ar jauno direktīvu ir jāapsver gan obligāti, gan fakultatīvi iepirkuma procedūras instrumenti; uzskata, ka ir jāliek uz uzsvars uz lielāku caurskatāmību un godīgumu līgumu piešķiršanā; norāda, ka bez faktiskajiem ekipējuma iepirkumiem, ir jāņem vērā arī citi aspekti, piemēram, izpēte un izstrāde, kompensācijas līgumi, uzturēšana, remonts, ražojumu pārveide, kā arī apmācība;

16. uzskata, ka vienošanās iespēja ir svarīga līgumu piešķiršanas procesā, jo īpaši gadījumos, kad runa nav par standarta produktiem;

17. uzskata, ka, izstrādājot direktīvu, ir jāapspriežas ar ieinteresētajām pusēm un uzsver, ka ir vajadzīgs pētījums par ietekmi uz uzņēmējdarbību un ārlietām;

18. norāda, ka nozarē ir daudz mazo un vidējo uzņēmumu, kuri izceļas ar augstu specializācijas pakāpi un efektivitāti; vēlas nodrošināt, lai tieši mazie un vidējie uzņēmumi ar divējādi (civilajā un militārajā jomā) izmantojamām tehnoloģijām gūtu labumu no tirgus atvēršanas;

19. aicina dalībvalstis aktīvi sadarboties ar Komisiju, lai izstrādātu jauno direktīvu, un uzdot Eiropas Drošības aģentūrai sākumposmā izstrādāt rīcības kodeksu iepirkuma aizsardzības jomā 296. panta izpratnē; uzskata, ka, lai palielinātu nozares konkurētspēju un caurskatāmību, šim kodeksam ir jāattiecas uz tiem līgumiem, uz kuriem attiecas 296. pants; uzskata, ka ir jānodrošina dalībvalstu parlamentu iesaistīšanās šajā procesā saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu likumdošanu; uzskata, ka ir jāapspriežas ar Eiropas parlamentu;

20. uzskata, ka ētikas kodeksam ir:

a) jānodrošina dalībvalstis ar apspriežu mehānismu saistībā ar pētniecību un attīstību un iepirkumu;

b) jādefinē, kādi priekšnosacījumi ļauj stāties spēkā 296. pantā atrunātajiem izņēmumiem, un jānodrošina pienācīga šo izņēmumu un informācijas nepublicēšanas iemeslu caurredzamība;

c) jāinformē par politiku saistībā ar pārrobežu konkurenci un aizsardzības aprīkojuma nodošanu;

d) jāinformē par noteikumiem attiecībā uz godīgu konkurenci un valsts atbalstu konkurences izkropļojuma novēršanā;

e) jāizstrādā līgumslēdzēju atbilstības un atlases kritēriji, kā arī citi svarīgi mehānismi;

f) jānosaka kritēriji¸ kas paredz pamatu Eiropas Aizsardzības aprīkojuma tirgus izveidei un kurus vidēji ilgā termiņā varētu pārveidot par direktīvu, atkarībā no tirgus attīstības gaitas;

g) jānosaka vispārēji orientieri atlīdzinājuma darījumu veikšanai;

21. mudina Komisiju, cieši sadarboties ar Eiropas Drošības aģentūru, paralēli izveidot visaptverošu rīcības plānu ar pasākumiem tādās jomās kā piegādes, pārvadājumu un eksporta drošība, kas ir nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus godīgai konkurencei Eiropas Savienībā un patiesiem tirgus statistikas datiem;

22. uzskata, ka panākumi, kas saistīti ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku un iekšējo tirgu, ir radījusi pārliecību, ka beidzot ir jāveic pasākumi arī šajā nozīmīgajā jomā;

23. norāda uz virkni šķēršļu konkurencei līgumu piešķiršanā, kas nav saistīti ar valsts iepirkumu kā tādu, tostarp:

     -    ierobežojumiem pārrobežu tirdzniecībā ar bruņojuma produktiem ES teritorijā;

     -    politisko ietekmi uz lēmumiem par līgumu piešķiršanu,

     -    spēcīgu valsts ietekmi uz bruņojuma ražošanas uzņēmumiem,

     -    nepietiekamu palīdzības kontroli,

     -    nepietiekamu sadarbību pētījumu jomā (arī ES Pētījumu politikā),

     -    pasaules līmeņa tirgu regulējošu noteikumu trūkumu;

un aicina Komisiju paralēli šai iniciatīvai uzsākt attiecīgus pasākumus, lai novērstu šīs problēmas;

24. atzīst, ka problēmas, kas ES ir saistītas ar iepirkumu aizsardzības jomā, ir radušās tādēļ, ka iepirkumu plūsma uz un no ASV nav vienmērīga; līdz ar to uzdod jautājumu, vai nevajadzētu ieteikt Eiropas aizsardzības iepirkumu aģentūrām veikt vairāk ES iepirkumu; ir pārliecināta, ka jaunos ES tiesību aktus, kas reglamentēs iepirkumu aizsardzības jomā, nevajadzētu izmantot kā līdzekli, kas ļauj ASV uzņēmumiem iefiltrēties Eiropas aizsardzības iepirkuma tirgos;

25. tajā pašā laikā tomēr uzskata, ka pārskatītā ES Militārā aprīkojuma eksporta rīcības kodeksa, ko Padome pieņēma 2005. gada 25. aprīlī, pieņemšana un ievērošana ir pamatnoteikums visām dalībvalstīm; aicina Komisiju izvērtēt un uzraudzīt šī rīcības kodeksa ievērošanu;

22. uzsver, ka Eiropas Drošības aģentūrai un citām iestādēm, kas pašlaik ir saistītas ar bruņojuma iepirkumu ir vadošā loma;

23. piekrīt uzskatam, ka, novēršot aizsardzības preču tirgus sadrumstalotību, nozares konkurētspēja palielināsies lielāku produktu sēriju, augstākas pētījumu rentabilitātes un uzlaboto tirgus iespēju iespaidā;

24. uzskata, ka tirgus atvēršana ir priekšnoteikums finansiāli dzīvotspējīgas ES bruņojuma ražošanas nozares tālākai nostiprināšanai, autonomas un efektīvas rūpniecības bāzes izveidošanai rentablākiem iepirkumiem un nepieciešamā aizsardzības potenciāla nodrošināšanai;

25. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1)

OV L 134, 30.04.2004., 114. lpp.

(2)

Jo īpaši spriedumu Džonstona lietā C-222/84 un spriedumu lietā Nr. C-414/97, Komisija pret Spāniju.


PAMATOJUMS

I.         Gegenstand des Grünbuches

Im September 2004 hat die Kommission ein Grünbuch zur Beschaffung von Verteidigungsgütern vorgelegt, welches sich zum Ziel gesetzt hat, zu einem "schrittweisen Aufbau eines transparenteren und offeneren europäischen Marktes für Verteidigungsgüter (…) zwischen den Mitgliedsstaaten"(1) beizutragen. Das Grünbuch ist Teil der von der Kommission Anfang 2003 verabschiedeten Strategie "in Richtung einer Politik der Europäischen Union im Bereich Verteidigungsgüter". Damit sollen eine effizientere Nutzung der Ressourcen im Verteidigungsbereich erreicht sowie die Wettbewerbsfähigkeit der europäischen Industrie verbessert werden. Auch ist dies ein Schritt, um die Verbesserung der militärischen Ausrüstung im Rahmen der Europäischen Sicherheits- und Verteidigungspolitik zu unterstützen.

1. Um eine besser koordinierte Politik der EU auf dem Gebiet der Verteidigung zu erreichen hatte die Kommission Anfang 2003 eine allgemeine Mitteilung "in Richtung einer Politik der Europäischen Union im Bereich Verteidigungsgüter" verabschiedet. In dieser Mitteilung wird argumentiert, dass mit einer gemeinsamen europäischen Verteidigungsgüterpolitik das Defizit der operativen Fähigkeiten Europas im Gebiet der Verteidigung verringert werden kann. Diese Mitteilung formuliert einige Maßnahmen zur Erreichung dieses Zieles. Unter anderem sind dies

-          die Formulierung eines Konzepts zur Normung europäischer Verteidigungsgüter,

-          die Vereinfachung europäischer Genehmigungssysteme, um die Verbringung wehrtechnischer Komponenten zwischen den EU-Ländern zu erleichtern,

-          die (eingeschränkte) Anwendung von Wettbewerbsvorschriften im Verteidigungssektor und

-          die Optimierung der Beschaffung von Verteidigungsgütern auf einzelstaatlicher und auf EU-Ebene, wobei das übergeordnete Ziel einheitliche Vorschriften für die Beschaffung von Verteidigungsgütern ist.

Das nun von der Europäischen Kommission vorgelegte Grünbuch zur öffentlichen Auftragsvergabe im Rüstungswesen ist eine dieser Maßnahmen und kann auch nur einer von vielen Bausteinen der europäischen Verteidigungskooperation sein.

2. Der seit 1992 bestehende europäische Binnenmarkt ermöglicht den freien Warenverkehr innerhalb der Grenzen der Europäischen Union. Als ein wichtiges Element sind öffentliche Auftraggeber verpflichtet, Beschaffungen ab einer gewissen Höhe europaweit auszuschreiben.

Jedoch unterliegt die Beschaffung von Gütern, die dem wesentlichen Sicherheitsinteresse eines Staates dienen, laut dem Ausnahmetatbestand von Artikel 296 EG-Vertrag(2) nicht den Bestimmungen des europäischen Binnenmarkts.

Da jedoch eine genaue Interpretation des Artikels 296 fehlt, wird bei öffentlichen Aufträgen fast systematisch von dieser Ausnahmeregelung Gebrauch gemacht. Besonders problematisch ist der Gebrauch dieser Ausnahmereglung bei so genannten "dual use" Gütern, welche sowohl zu militärischen als auch zu zivilen Zwecken benutzt werden. Hier kann man als Beispiele Verpflegung, Computer, Fahrzeuge, Kleidung etc. nennen.

II.       Die Optionen

Im Grünbuch werden zwei mögliche Instrumente zur Erreichung des Zieles eines transparenteren und offeneren europäischen Marktes für Verteidigungsgüter genannt:

1.        Die bestehende Ausnahme nach Art. 296 EGV könnte durch eine Mitteilung der Kommission zu Auslegungsfragen erläutert werden. Darin könnte eine genauere Abgrenzung der Aufträge, die unter die Ausnahmeregeln des Artikels 296 fallen, erfolgen.

2.        Daneben könnten neue spezifische Regeln (in Form einer Richtlinie) aufgestellt werden für eine Koordinierung der Vergabe für Aufträge, die unter die Ausnahmeregelungen des Artikels 296 fallen, aber dennoch die Besonderheit dieser Aufträge berücksichtigen. Die Ziele einer neuen Richtlinie wären

(1) eine höhere Rechtssicherheit bei Aufträgen im Verteidigungssektor,

(2) eine umfangreichere Information auf Gemeinschaftsebene über die betreffenden Aufträge

(3) eine Einführung der notwendigen Flexibilität bei der Auftragsvergabe.

Demgegenüber wird von Teilen der Industrie die Implementierung eines freiwilligen "Code of Conduct" (Verhaltenskodex) im europäischen Verteidigungsgütermarkt unter der Aufsicht der Europäischen Verteidigungsagentur (European Defence Agency - EDA) vorgeschlagen.

Bei dieser Diskussion geht es also weder um Außen, Sicherheits- oder Verteidigungspolitik im Allgemeinen, sondern nur um den spezifischen Binnenmarktaspekt, der Beschaffung von Gütern und Dienstleistungen in diesem Bereich.

III.      Bewertung des Grünbuchs

Das im Grünbuch zur Beschaffung von Verteidigungsgütern aufgeführte Ziel, die europäische Verteidigungspolitik effizienter und somit wettbewerbsfähiger zu gestalten, wird vom Berichterstatter für gut geheißen. Es ist für das Ziel eines gemeinsamen Marktes ohne Zweifel notwendig, Maßnahmen zu treffen, die Handelshemmnisse in der Verteidigungsindustrie abbauen. Die Europäische Verfassung hat im Artikel I-41 Absatz 3 festgelegt, dass die Mitgliedsstaaten sich verpflichten, "ihre militärischen Fähigkeiten zu verbessern".

Die Vorteile einer gemeinsamen europäischen Verteidigungspolitik liegen auf der Hand: Momentan betragen die europäischen Ausgaben für Verteidigung etwa 160 Milliarden Euro. Es ist notwendig, eine höhere Effizienz der Ausgaben zu erreichen. Anbieter können Größenvorteile erzielen, wenn die nachgefragte Menge groß genug, also gebündelt ist. So können erhebliche Steuermittel eingespart werden. Gerade auch in der kostenintensiven Forschung ist ein solches Vorgehen in Zukunft unumgänglich. Europa muss sich auch ein Stück weit von seiner Abhängigkeit vom amerikanischen Markt lösen und gemeinsam eigene Lösungen anstreben.

Zudem ist es von essentieller Bedeutung, einen gemeinsamen technologischen Standard anzustreben, damit Einsatztruppen unterschiedlicher Staaten miteinander kooperieren können. So nutzen die Mitgliedstaaten momentan noch höchst unterschiedliche Funksysteme, was die gemeinsame Arbeit enorm erschwert.

Nicht zuletzt tragen gemeinsame Verteidigungsstrukturen auch zu einer verstärkten politischen Integration und höherer Solidarität innerhalb der Europäischen Union bei.

Die Vorschläge in diesem Grünbuch stellen aus diesen Gründen einen wichtigen Schritt in Richtung einer effizienten gemeinsamen Verteidigungspolitik dar.

1. Wenn das Ziel der Öffnung des europäischen Verteidigungsmarktes akzeptiert wird, ist es folgerichtig, den Ausnahmetatbestand des Artikels 296 genauer zu definieren, damit sein missbräuchlicher Gebrauch eingedämmt wird. Es ist also notwendig, den Anwendungsbereich des Artikels 296 durch eine genauere Interpretation (Trennlinie) klarer zu umreißen.

Dabei steht außer Frage, dass der Kernbereich der sicherheitssensiblen Güter unberührt bleibt. Der Ausnahmetatbestand für eindeutig militärische Güter. Es geht lediglich darum, den Gebrauch des Artikels 296 für nicht eindeutig militärische Güter einzudämmen, so dass der Binnenmarkt und die Vorschriften der neuen Richtlinie 2004/18/EG über die Koordinierung der Verfahren zur Vergabe öffentlicher Bauaufträge, Lieferaufträge und Dienstleistungsaufträge bei unproblematischen Anschaffungen im Verteidigungsbereich greift.

2. Weiterhin hält es Ihr Berichterstatter für erwägenswert, eine Richtlinie zu entwerfen, welche neben dem klassischen Binnenmarkt einerseits und dem Ausnahmesektor des Artikels 296 andererseits ein gegebenenfalls optionales Instrument schafft, in dem die besonderen Bedürfnisse des Verteidigungssektors (hier u.a. nationale Sicherheit, Versorgung und Vertraulichkeit) Rechnung getragen, jedoch gleichzeitig ein Wettbewerb zwischen den Mitgliedsstaaten ermöglicht wird.

Der von der Industrie vorgebrachte Vorschlag eines freiwilligen "Code of Conduct" hält der Berichterstatter nicht für zielführend, da eine solche Regelung rechtlich nicht bindet und somit die Wirkung begrenzt bliebe.

Auf der anderen Seite wird das Bedenken geltend gemacht, dass mit einer Öffnung der Auftragsvergabe, der zweite Schritt vor dem ersten gemacht wird. Die Industrien in den verschiedenen Ländern seien sehr unterschiedlich aufgebaut, z. B. mit einer privatisierten Verteidigungsindustrie in Deutschland und einer staatlichen Industrie in Frankreich.

Diesem Argument muss jedoch entgegen gehalten werden, dass auch im Telekommunikations- und Energiebereich zum Zeitpunkt der Öffnung der Märkte die Verhältnisse sehr unterschiedlich waren und in diesen Fällen der Binnenmarkt letztendlich zu einem Wettbewerb geführt hat. Jedem Vorschlag zu einem Problem im Rüstungsbereich würde wahrscheinlich entgegengehalten, andere Maßnahmen müssten zuerst getroffen werden. Irgendwo müssen wir einmal beginnen.

IV.      Fazit

Der Berichterstatter ist die Ansicht, dass die Öffnung des europäischen Verteidigungsmarktes notwendig ist. Die von der Kommission erwogenen Maßnahmen, insbesondere eine Interpretation des Artikels 296 EG-Vertrag und eine Richtlinie über öffentliche Aufträge in sicherheitsrelevanten Bereichen gehen in die richtige Richtung.

31.8.2005

ĀRLIETU KOMITEJAS ATZINUMS (*)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par Zaļo grāmatu par iepirkumu aizsardzības jomā

(COM(2004)06082005/2030(INI))

Par atzinumu atbildīgā referente: Angelika Beer

(*) Ciešāka sadarbība starp komitejām – Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un atbalsta tās centienus “veicināt pakāpenisku caurskatāmāka Eiropas aizsardzības preču un pakalpojumu tirgus (EDEM) izveidi, kas ir atvērtāks dalībvalstīm un, ievērojot sektora īpatnības, ir ekonomiski izdevīgāks”;

2.   piekrīt Komisijai, ka pašreizējā prakse atlīdzināt izdevumus un kompensēt iepirkumus aizsardzības jomā ievērojami kropļo konkurenci, rada mākslīgu nozares darbaspēka dalījumu un nelabvēlīgi ietekmē iepirkumu rentabilitāti;

3.   piekrīt Komisijai, ka Eiropas aizsardzības preču un pakalpojumu tirgus ir vajadzīgs, lai samazinātu militāros izdevumus, ņemot vērā tirgus lielumu, moderno tehnoloģiju apjomu un lielo nepieciešamību pēc investīcijām;

4.   norāda, ka ES līmenī jādara viss iespējamais, lai panāktu lielāku saskaņotību, standartizāciju, izmantojot NATO pieņemtos savietojamības standartus, un sadarbību iepirkuma jomā atkarībā no konkrētām Eiropas Drošības un aizsardzības politikas vajadzībām, un ka, to darot, Eiropas Militārā potenciāla rīcības plāna trūkumu novēršanai ir jākļūst par dalībvalstu prioritāti;

5.   mudina Komisiju rīkoties, lai tiktu mazināta EK Līguma 296. panta ietekme;

6.   mudina Komisiju rīkoties, lai tiktu izpildīts galvenais tās centienu izveidot saskaņotu normatīvu pamatu iepirkumiem aizsardzības jomā visā Eiropā mērķis - izsvītrots EK Līguma 296. pants; tikmēr atbalsta visus centienus samazināt minētā panta ietekmi un pieprasa, lai Komisija nopietni apsvērtu un iesaistītos nopietnās diskusijās par šī panta saturu, kā arī par ierasto praksi atkāpties no tā;

7.   pagaidām piekrīt Komisijai, ka jādara viss iespējamais, lai pārliecinātu dalībvalstu aizsardzības iepirkumu aģentūras pārstāt atkāpties no 296. panta piemērošanas un veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka uz iepirkumu aizsardzības jomā attiecas galvenokārt Kopienas tiesību akti, nevis tikai un vienīgi dalībvalsts tiesību akti;

8.   atzīmē, ka saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem dalībvalstu un Kopienas noteikumiem atsevišķi aizsardzības preču un pakalpojumu tirgi ir atvērti konkurencei, kamēr citos konkurences tikpat kā nav; aicina dalībvalstu valdības pieņemt valsts līmeņa lēmumus atvērt savus aizsardzības preču un pakalpojumu tirgus lielākai konkurencei;

9.   pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumus, kas iekļauti 2004. gada 23. septembra Zaļajā grāmatā; Komisijai ir jāpieņem jauns skaidrojošs paziņojums, kurā tā pauž apņemšanos izbeigt nepareizas 296. panta izmantošanas praksi, un jāizstrādā jauna, aizsardzības specifikai atbilstoša direktīva par ieroču, munīcijas un militāro materiālu, uz kuriem attiecas 296. pants, iepirkumu;

10. mudina dalībvalstis aktīvi sadarboties ar Komisiju jautājumos, kas skar šo direktīvu, un uzdot Eiropas Aizsardzības aģentūrai (EDA) papildus Kopienas rīcībai izstrādāt arī tāda iepirkuma aizsardzības jomā, uz ko attiecas 296. pants, rīcības kodeksu;

11. uzsver, ka šāda rīcība ir papildinoša, jo tās pievērsīsies atšķirīgiem aizsardzības iepirkuma tirgus segmentiem, un ka EDA aizsāktās rīcības kodeksa izstrādes rezultāti var būt ļoti svarīgi nākotnē, kad tiks uzsākts darbs pie ierosinātās direktīvas; tomēr pauž bažas par to, ka dalībvalstīm trūkst politiskas gribas atzīt, ka ir vajadzīga atsevišķa direktīva, un aicina tās nepieļaut, ka rīcības kodeksa izstrādes virzība kavē direktīvas izstrādi;

12. mudina Komisiju cieši sadarboties ar EDA, lai paralēli izveidotu visaptverošu rīcības plānu ar pasākumiem tādās jomās kā nodrošinājuma, pārvadājumu un eksporta drošība, valsts palīdzība un kompensācijas, kas ir nepieciešamas, lai radītu priekšnoteikumus godīgai konkurencei Eiropas Savienībā;

13. aicina Komisiju atzīt mazo un vidējo uzņēmumu un to ieguldījuma lomu aizsardzības un drošības sektora lietotājiem paredzēto divējāda izmantojuma un militāro preču ražošanā;

14. atzīst, ka problēmas, kas ES ir saistītas ar iepirkumu aizsardzības jomā, ir radušās tādēļ, ka iepirkumu plūsma uz un no ASV nav vienmērīga; līdz ar to uzdod jautājumu, vai nevajadzētu ieteikt Eiropas aizsardzības iepirkumu aģentūrām veikt vairāk ES iepirkumu; ir pārliecināta, ka jaunos ES tiesību aktus, kas reglamentēs iepirkumu aizsardzības jomā, nevajadzētu izmantot kā līdzekli, kas ļauj ASV uzņēmumiem iefiltrēties Eiropas aizsardzības iepirkuma tirgos;

15. aicina Komisiju un Eiropas Aizsardzības aģentūru iesniegt ilgtermiņa priekšlikumus, kuros norādīts, kā ciešāka saikne starp ES un ASV, kā arī tādu valstu kā Ukraina un konkrētu sektoru gadījumā Krievija iepirkuma tirgiem var paplašināt izvēles iespējas un radīt efektīvāku specializāciju;

16. piekrīt Komisijai, ka ES ekipējuma politikai ir jābūt balstītai uz nopietniem apsvērumiem un tajā jāņem vērā ieroču tirdzniecības ētikas un godīguma principi; ņemot to vērā, aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus par iepirkuma aizsardzības jomā saskaņošanu ar ES Ieroču eksporta rīcības kodeksu; atgādina, ka, kamēr šis rīcības kodekss nebūs juridiski saistošs, tā mērķis uzlabot caurskatāmību un veicināt ētisku KĀDP netiks sasniegts;

17. pieprasa, lai Komisija arī turpmāk šajā jautājumā sadarbotos ar Eiropas Parlamentu un saglabātu pēc iespējas augstāku iepriekšējas apspriešanās un caurskatāmības līmeni.

18. aicina Komisiju noskaidrot, vai dalībvalstis atsevišķos gadījumos divējāda lietojuma aprīkojumu un tehnoloģijas klasificē kā militāras, tādējādi izvairoties piemērot ES tiesību aktus, kas reglamentē publisko iepirkumu;

(1)

Vgl. Grünbuch zur Beschaffung von Verteidigungsgütern KOM(2004)608, S.3.

(2)

Art. 296 EG-Vertrag:

(1) Die Vorschriften dieses Vertrags stehen folgenden Bestimmungen nicht entgegen: (a) Ein Mitgliedstaat ist nicht verpflichtet, Auskünfte zu erteilen, deren Preisgabe seines Erachtens seinen wesentlichen Sicherheitsinteressen widerspricht; (b) jeder Mitgliedstaat kann die Maßnahmen ergreifen, die seines Erachtens für die Wahrung seiner wesentlichen Sicherheitsinteressen erforderlich sind, soweit sie die Erzeugung von Waffen, Munition und Kriegsmaterial oder den Handel damit betreffen; diese Maßnahmen dürfen auf dem Gemeinsamen Markt die Wettbewerbsbedingungen hinsichtlich der nicht eigens für militärische Zwecke bestimmten Waren nicht beeinträchtigen.

(2) Der Rat kann die von ihm am 15. April 1958 festgelegte Liste der Waren, auf die Absatz 1 Buchstabe b Anwendung findet, einstimmig auf Vorschlag der Kommission ändern.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Zaļā grāmata par iepirkumu aizsardzības jomā

Procedūras numurs

2005/2030(INI)

Atbildīgā komiteja

IMCO

Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET
10.3.2005

Ciešāka sadarbība

Par atzinumu atbildīgais referents  Iecelšanas datums

Angelika Beer
8.12.2004

Izskatīšana komitejā

26.5.2005

4.7.2005

29.8.2005

 

 

Grozījumu pieņemšanas datums

30.8.2005

Galīgā balsojuma rezultāti

par:

pret:

atturas:

42

5

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Angelika Beer, Panagiotis Beglitis, Monika Beňová, André Brie, Elmar Brok, Ryszard Czarnecki, Véronique De Keyser, Giorgos Dimitrakopoulos, Camiel Eurlings, Anna Elzbieta Fotyga, Alfred Gomolka, Richard Howitt, Toomas Hendrik Ilves, Jelko Kacin, Ioannis Kasoulides, Helmut Kuhne, Joost Lagendijk, Vytautas Landsbergis, Cecilia Malmström, Emilio Menéndez del Valle, Francisco José Millán Mon, Baroness Nicholson of Winterbourne, Alojz Peterle, Tobias Pflüger, João de Deus Pinheiro, Mirosław Mariusz Piotrowski, Paweł Bartłomiej Piskorski, Bernd Posselt, Raül Romeva i Rueda, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Emil Saryusz-Wolski, Gitte Seeberg, Marek Maciej Siwiec, Hannes Swoboda, Geoffrey Van Orden, Ari Vatanen, Luis Yañez-Barnuevo García, Josef Zieleniec

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Árpád Duka-Zólyomi, Alexandra Dobolyi, Giovanni Claudio Fava, Alexander Lambsdorff, Rihards Pīks, Aloyzas Sakalas, Inger Segelström, Alexander Stubb

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 


RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par Zaļo grāmatu par iepirkumu aizsardzības jomā

(2005/2030(INI))

Atzinumu sagatavoja: Gunnar Hökmark

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus ierosinājumus.

1.  Atzinīgi vērtē centienus panākt labākus konkurences noteikumus iepirkumam aizsardzības jomā un izveidot Eiropas Aizsardzības aprīkojuma tirgu (EDEM); uzsver to, ka šis ir priekšnoteikums konkurētspējīgas Eiropas aizsardzības rūpniecības nodrošināšanai un progresīvas pētniecības un attīstības norisei ES; atzīmē, ka aizsardzības tirgus, pateicoties pēdējos gados attīstīto drošības stratēģiju izteikti nacionālajam raksturam, ir ļoti sadrumstalots gan pieprasījuma, gan piedāvājuma ziņā; uzsver to, ka EDEM izveidei ir nepieciešamas saskaņotas prasības, kontinuitāte un izvairīšanās no pārmērīgi apgrūtinošām regulējošām procedūrām.

2.  Uzsver to, ka tirgus sadrumstalotība pati par sevi ir nopietns šķērslis godīgai konkurencei un labi funkcionējošam vienotajam tirgum, un uzsver arī to, ka priekšnosacījums šī mērķa sasniegšanai ir savstarpēja sadarbība godīgas konkurences jomā starp visiem ES ražotājiem visās dalībvalstīs; atzīmē, ka izdevumu summas par aizsardzības precēm un pakalpojumiem ir ievērojami samazinātas, tomēr vēl joprojām notiek tirgus fragmentācija un kropļošana valsts uzņēmumu, valsts subsīdiju un konkurences trūkuma ziņā, radot nelīdzsvarotu proporciju starp izdevumiem pētniecībai un attīstībai attiecībā uz saražotajiem apjomiem.

3.  Atzīmē to, ka aizsardzības tirgus dominējošā un tehnoloģiski interesantā daļa ir atrunāta 296. pantā noteiktajā atrunā, un tādēļ šī daļa ir jāietver centienos panākt labākus konkurences un kopējā tirgus noteikumus.

4.  Skeptiski raugās uz iespēju kaut ko panākt ar skaidrojoša paziņojuma palīdzību, jo tādējādi tiek skaidroti tikai spēkā esošie tiesību akti, bet netiek runāts par būtiski svarīgajām izmaiņām, kuras ir nepieciešams veikt; atzinīgi vērtē ideju par jaunu direktīvu, taču norāda uz problēmām, kas ir jāatrisina saistībā ar valstij piederošiem rūpniecības uzņēmumiem un valsts iejaukšanos, kā arī citām tirgus kropļojuma formām, lai nodrošinātu godīgu konkurenci; uzskata, ka ar jebkuru šādu direktīvu vajadzētu ierobežot 296. panta izmantošanu līdz absolūti nepieciešamajam minimumam.

5.  Kā pirmo soli, kas jāsper nekavējoties, ierosina uzdot Eiropas Aizsardzības aģentūrai izstrādāt EDEM ētikas kodeksu attiecībā uz 296. pantā atrunātajām jomām un pārraudzīt šī kodeksa izpildi ar tiesībām pārbaudīt, kā dalībvalstis to ievēro, un par to arī ziņot; paredz, ka ētikas kodekss, ņemot vērā to, ka tas nebūtu juridiski saistošs, varētu izvirzīt standartus, ko būtu grūti sasniegt direktīvā un neiespējami sasniegt, vadoties pēc spēkā esošo tiesību aktu interpretācijas; uzskata, ka vienam no ētikas kodeksa mērķiem jābūt savstarpējas sadarbības izveidei starp ASV un ES attiecībā uz EDEM.

6.  Uzskata, ka ētikas kodeksam ir: a) jānodrošina dalībvalstis ar apspriežu mehānismu saistībā ar pētniecību un attīstību un iepirkumu; b) jādefinē, kādi priekšnosacījumi ļauj stāties spēkā 296. pantā atrunātajiem izņēmumiem, un jānodrošina pienācīga šo izņēmumu un informācijas nepublicēšanas iemeslu caurredzamība; c) jāinformē par politiku saistībā ar pārrobežu konkurenci un aizsardzības aprīkojuma nodošanu; d) jāinformē par noteikumiem attiecībā uz godīgu konkurenci un valsts atbalstu konkurences izkropļojuma novēršanā; e) jāizstrādā līgumslēdzēju atbilstības un atlases kritēriji, kā arī citi svarīgi mehānismi; f) jānosaka kritēriji¸ kas paredz pamatu Eiropas Aizsardzības aprīkojuma tirgus izveidei un kurus vidēji ilgā termiņā varētu pārveidot par direktīvu, atkarībā no tirgus attīstības gaitas; g) jānosaka vispārēji orientieri atlīdzinājuma darījumu veikšanai.

7.  Uzskata, ka Eiropas Aizsardzības aģentūrai kopā ar Komisiju jāapsver, cik lielā mērā Eiropas aizsardzības iepirkuma tirgus būtu jāsaista vienotā tīklā ar ASV, citiem NATO tirgiem un valstīm, kuras ievēro ES principus, kā arī atsevišķos sektoros ar Krievijas tirgu, gan lai paplašinātu konkurenci, gan panāktu lielāku tehnoloģisko efektivitāti.

8.  uzskata, ka Eiropas Aizsardzības aģentūrai un Komisijai jo īpaši jāņem vērā darboties spējīgo mazo un vidējo uzņēmumu situācija, sniedzot savus priekšlikumus;

9.  uzskata, ka EAA būtu jābūt tiesībām uzraudzīt dalībvalstis un ziņot stāvokli tajās, kā arī nodrošināt saskaņotību ar NATO prasībām; tas arī palīdzētu gan saskaņot pastāvošās valstu procedūras, gan arī apspriest visus nepieciešamos finanšu aspektus; uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāuzsāk un jāpārrauga savstarpēja procedūra, lai saskaņotu aizsardzības aprīkojuma un pakalpojuma pieprasījumu.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Zaļā grāmata par iepirkumu aizsardzības jomā

Procedūras numurs

2005/2030(INI)

Atbildīgā komiteja

IMCO

Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE
13.12.2004.

Ciešāka sadarbība

Nav

Atzinuma sagatavotājs
  Iecelšanas datums

Gunnar Hökmark
17.03.2005.

Izskatīšana komitejā

15.06.2005.

 

 

 

 

Grozījumu pieņemšanas datums

30.08.2005.

Galīgā balsojuma rezultāti

par:

pret:

atturas:

37

6

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Ivo Belet, Šarūnas Birutis, Joan Calabuig Rull, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Lena Ek, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Umberto Guidoni, András Gyürk, Fiona Hall, David Hammerstein Mintz, Rebecca Harms, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Nils Lundgren, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras Roca, Dominique Vlasto

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Dorette Corbey, Jan Christian Ehler, Norbert Glante, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Edit Herczog, Gunnar Hökmark, Lambert van Nistelrooij, Pier Antonio Panzeri, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Vittorio Prodi

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Zaļā grāmata par iepirkumu aizsardzības jomā

Procedūras numurs

2005/2030 (INI)

Atsauce uz Reglamentu

45. pants

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē par atļauju

IMCO
10.3.2005

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET
10.3.2005

ITRE
10.3.2005

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

 

 

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET
10.3.2005

 

 

 

 

Ziņojumā iekļautais(-ie) rezolūcijas priekšlikums(-i)

 

 

 

Referents(-e/-i)
  Iecelšanas datums

Joachim Wuermeling
30.11.2004

 

Aizstātais(-ā/-ie) referents(-e/-i)

 

 

Izskatīšana komitejā

15.3.2005

12.7.2005

5.10.2005

 

 

Pieņemšanas datums

5.10.2005

Galīgā balsojuma rezultāti

par:

pret:

atturas:

35

1

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Mia De Vits, Bert Doorn, Nigel Farage, Janelly Fourtou, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Anna Hedh, Edit Herczog, Pierre Jonckheer, Henrik Dam Kristensen, Alexander Lambsdorff, Kurt Lechner, Lasse Lehtinen, Toine Manders, Arlene McCarthy, Manuel Medina Ortega, Bill Newton Dunn, Béatrice Patrie, Zita Pleštinská, Guido Podestà, Giovanni Rivera, Zuzana Roithová, Luisa Fernanda Rudi Ubeda, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Andreas Schwab, Eva-Britt Svensson, József Szájer, Marianne Thyssen, Jacques Toubon, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler, Phillip Whitehead, Joachim Wuermeling

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Alexander Stubb, Diana Wallis

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Iesniegšanas datums - A[6]

10.10.2005

A6-0288/2005

Pēdējā atjaunošana - 2006. gada 6. augustsJuridisks paziņojums