par priekšlikumu Padomes regulai par nolīguma noslēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko no 2005. gada 1. jūnija līdz 2006. gada 31. maijam pagarina spēkā esamības termiņu protokolam, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālā kompensācija, kas paredzēta Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības nolīgumā par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem

(KOM(2005)0630 – C6-0045/2006 – 2005/0249(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2005)0630)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu un 300. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0045/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51.pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Attīstības komitejas atzinumu (A6-0132/2006),

1.  apstiprina grozīto Padomes regulas priekšlikumu un apstiprina nolīguma noslēgšanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdībai un parlamentam.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 2.a apsvērums (jauns) (2.a) Kopienas finansiālā kompensācija jāizmanto arī piekrastes iedzīvotāju, kuru iztikas avots ir zivsaimniecība, dzīves līmeņa uzlabošanai un tādu vietējo mazo uzņēmumu izveidei, kuri nodarbotos ar zivsaimniecības produktu uzglabāšanu un pārstrādi. Grozījums Nr. 2 1.a pants (jauns)   1.a pants   Parlamenta atzinums par zvejas partnerattiecību nolīgumu pagarināšanu vai noslēgšanu jāprasa nevilcinoties, lai izvairītos no šo partnerattiecību nolīgumu apspriešanas pēc finansiālās kompensācijas izmaksai noteiktā termiņa. Pamatojums Nedrīkst bojāt iestāžu tēla labo slavu. Šajā gadījumā Eiropas Parlamenta atzinums tika prasīts pēc datuma, kas, nolīgumu pagarinot, tika noteikts kā finansiālās kompensācijas nomaksas termiņš (2006. gada 31. janvāris). Grozījums Nr. 3 3.a pants (jauns)   3.a pants   Kad protokols ir spēkā pēdējo gadu un pirms tiek noslēgts nolīgums par tā pagarināšanu, Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei ziņojumu par nolīguma piemērošanu un par tā īstenošanas apstākļiem. Pamatojums Eiropas Komisijai ir jāsniedz informācija par šā nolīguma vispārējo novērtējumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Tikai pēc tam var uzsākt sarunas par jaunu zvejas nolīgumu. Grozījums Nr. 4 3.b pants (jauns)   3.b pants   Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par protokola 4. pantā norādītajām mērķa darbībām. Pamatojums Lai noteiktu, vai Eiropas Savienības izmaksātā kompensācija ir patiešām pamatota un vai tā veicina Santomes un Prinsipi zivsaimniecības resursu ilgstošu izmantošanu, Komisijai ir jāsniedz ziņojums Parlamentam. Grozījums Nr. 5 3.c pants (jauns)   3.c pants   Eiropas Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam vienu eksemplāru no ziņojuma par dziļūdens krabju krājumu pētījumu, ko paredzēts veikt 2006. gadā. Pamatojums Šo krājumu novērtējums ir svarīgs tādēļ, ka tas varētu radīt iespēju atkal atļaut šo zvejas veidu Santomē un Prinsipi (vēžveidīgie). Grozījums Nr. 6 3.d pants (jauns)   3.d pants   Pirms tiek noslēgtas sarunas par pašreiz pastāvošā nolīguma pagarināšanu, Eiropas Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam ieinteresēto dalībvalstu nostājas par šā nolīguma pagarināšanu. Pamatojums Lai Eiropas Parlaments varētu pildīt uzdevumus, kas tam piekrīt saskaņā ar apspriežu procedūru, ir nepieciešams uzlabot tam sniegtās informācijas līmeni.

(1) OV vēl nav publicēts.

ZVEJAS NOLĪGUMI AR TREŠĀM VALSTĪM

Pirmie zvejas nolīgumi starp Eiropas Savienību un trešām valstīm tika noslēgti 70. gados pēc jūras tiesību grozīšanas. Toreiz dalībvalstis nolēma nodot Kopienai tās kompetences, kas tām šajā jomā piekrita (Padomes 1976. gada 3. novembra rezolūcija), un kopš tā laika zvejas nolīgumi ir ekskluzīva Kopienas kompetence.

Saskaņā ar jauno kopējo zivsaimniecības politiku zvejas nolīgumiem ir jāuzlabo zvejas jautājumu risinājums pasaules līmenī, efektīvi piemērojot pastāvošās starptautiskās tiesības, kā arī tiem ir jāstiprina un jāstimulē reģionālās sadarbības mehānismu darbība. Tostarp to uzdevums ir nodrošināt, lai attiecības ar jaunattīstības valstīm tiktu uzturētas uz partnerības pamata.

Kopienas flotes piekļuve atlikušajiem zvejniecības krājumiem trešo valstu ekskluzīvajās ekonomikas zonās tika noteikts kā viens no zivsaimniecības jomas ārpolitikas galvenajiem mērķiem, tādēļ ir būtiski nodrošināt šā mērķa saskaņu ar citiem kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem.

Sarunas ar trešām valstīm un zvejas nolīgumu slēgšana, kā arī to iespējamā pagarināšana atbilst vispārējam mērķim uzturēt un saglabāt Kopienas flotes, tostarp arī tāljūras zvejas flotes tradicionālās zvejas aktivitātes. Šie nolīgumi ļauj veidot attiecības, kas balstītas uz partnerību, ar mērķi nostiprināt ilgtspējīgu zvejas resursu izmantošanu ārpus Kopienas ūdeņiem, ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos jautājumus.

ZVEJAS NOLĪGUMI AR SANTOMI UN PRINSIPI

EEK un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas zvejas attiecības tika aizsāktas 1984. gadā, kad tika parakstīts zvejas nolīgums. Kopš tā laika sadarbība starp šīm pusēm ir tikusi aktualizēta, vairākkārt pagarinot protokolus, kas nosaka zvejas iespējas trešās valstīs, kā arī piešķirot attiecīgo ES finanšu kompensāciju.

Tāpat kā iepriekšējos nolīgumos, nolīgumā, kas sastādīts 2003.–2005. gadam, ir paredzēta piekļuve ekskluzīvai Santomes un Prinsipi ekonomikas zonai, sniedzot ES flotei zvejas iespējas, kā arī piekļuves tiesības blakus esošajām zvejas vietām. Kā atlīdzību ES piešķīra Santomes valdībai finansiālu kompensāciju 2 250 000 eiro apmērā par laika posmu no 2002. gada 1. jūnija līdz 2005. gada 31. martam.

PAŠREIZĒJĀ AR SANTOMI UN PRINSIPI NOSLĒGTĀ ZVEJAS NOLĪGUMA PAGARINĀŠANA

Galvenais šā nolīguma pagarināšanas mērķis ir atrisināt dažas ar pastāvošā protokola īstenošanu saistītas problēmas, kā arī dot iesaistītajām iestādēm laiku, lai sagatavotos sarunām par jauno nolīgumu.

Šis pagarinājums ļaus arī Kopienas kuģu īpašniekiem turpināt zvejas darbības Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā ekonomikas zonā, līdz tiks uzsāktas iepriekšminētās sarunas.

Abas puses ir vienojušās protokolu pagarināt uz vienu gadu (no 2005. gada 1. jūnija līdz 2006. gada 31. maijam). Šo pagarinājumu vēstuļu apmaiņas veidā puses parafēja 2005. gada 3. jūnijā, nosakot tehniskos un finansiālos nosacījumus EK kuģu zvejas darbībām Santomes un Prinsipi ūdeņos laika posmam no 2005. gada 1. jūnija līdz 2006. gada 31. maijam.

Galvenie pagarinātā protokola punkti nav mainīti:

–         Zvejas iespējas: 36 tunzivju saldētājseineri, 2 kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un āķu jedām, 25 āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai.

Protokolā paredzētās zvejas iespējas dalībvalstīm sadala šādi atbilstīgi 2002.–2005. gada protokolam:

– tunzivju seineri: Francija – 18, Spānija: 18

– kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un āķu jedām: Portugāle – 2

– āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai: Spānija – 20, Portugāle – 5

–         Atskaites daudzums: pašlaik spēkā esošajā protokolā paredzētais atskaites daudzums, proti, 8 500 tonnas tunzivju, kas nozvejotas pagarinātajā laikposmā (2005. gada 1. jūnijs – 2006. gada 31. maijs).

–         Finanšu ieguldījums: pašlaik spēkā esošajā protokolā paredzētā summa.

–         Kuģu īpašnieku avansa maksājumi un nodevas:

           –  kuģu īpašnieku maksājumi ir EUR 25 par tonnu tunzivju, kas noķertas Santomes un Prinsipi zvejas zonā, kā tas paredzēts visos nolīgumos, ko Kopiena noslēgusi šajā reģionā;

           –  avansa maksājumi ir noteikti EUR 3 750 gadā par tunzivju seineri, EUR 1 375 gadā par āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai un EUR 625 gadā par kuģiem zvejai ar makšķerēm un āķu jedām.

Turklāt EUR 50 000 ir paredzēti, lai finansētu dziļūdens krabju krājumu novērtēšanas pētījumu. Šo pētījumu bija paredzēts veikt pirmajā 2002.–2005. gada protokola gadā, bet toreiz to nevarēja īstenot.

Tādējādi finanšu ieguldījums ir noteikts EUR 687 500 pagarinājuma gadam (255 000 īpašiem pasākumiem + 382 500). Šai summai jābūt pilnībā izmaksātai kā finanšu ieguldījumam līdz 2006. gada 31. janvārim.

SECINĀJUMS:

Šā nolīguma pagarināšana atbilst Eiropas Kopienas tiešajām interesēm, ja Kopienas flotei tas dod iespēju turpināt zvejas darbības (ievērojot galvenos protokola noteikumus) Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā ekonomikas zonā, līdz brīdim, kad puses noslēgs jaunu zvejas nolīgumu.

Šis pagarinājums ir arī garantija tam, ka netiks slēgti privāti nolīgumi, kas varētu apdraudēt zvejas ilgtspējību norādītajā zonā. Ja Kopiena neiesaistītos, tas varētu veicināt Kopienas kuģu karoga maiņu (pārsvarā uz kādu izdevīgu karogu) un tā rezultātā saruktu Kopienas flote.   Kopiena ir uzņēmusies starptautiskas saistības ilgtspējīgas zvejas resursu apsaimniekošanas jomā, kā arī attiecībā uz nelegālu zveju, tādēļ ir likumsakarīgi saglabāt partnerības līgumus zvejas jomā, īpaši ar jaunattīstības valstīm.

Cerams, ka, pateicoties šim pagarinājumam, Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika būs gatava piedalīties sarunās par jaunu zvejas nolīgumu, kam vajadzētu stāties spēkā 2006. gada 1. jūlijā, un ka šis nolīgums atbildīs abu pušu vēlmēm.

Vēl vienu reizi Eiropas Parlamentam ir izteikts lūgums sniegt atzinumu par kādu zvejas nolīgumu vai par tā pagarināšanu, lai gan finanšu kompensācijas izmaksai paredzētais termiņš jau ir pagājis. Eiropas Parlaments vēlas pievērst Komisijas uzmanību šim faktam.

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas priekšlikums paredz vienkārši pagarināt iepriekšējo protokolu ar Santomi un Prinsipi, kura darbības termiņš beidzās 2005. gada 31. maijā. Santomes un Prinsipi valdība par EUR 637 500 finansiālu kompensāciju piešķir piekļuves tiesības 36 Spānijas un Francijas tunzivju seineriem, 25 Spānijas un Portugāles pelaģiskai zvejai paredzētiem āķu zvejas kuģiem un diviem Portugāles kuģiem, kas paredzēti tunzivju zvejai ar āķiem no borta un jedām. Šie kuģi drīkstēs nozvejot 8500 tonnas tunzivju, kā parasti, veicot papildu maksājumus par atļautās nozvejas pārsniegto apjomu. ES arī jāmaksā EUR 50 000 par dziļūdens krabju zinātnisko izpēti.

Komisijas priekšlikumā minēti divi iemesli, kādēļ minētais protokols būtu jāpagarina un nevis jānoslēdz jauns protokols uz ilgāku laikposmu.

Pirmais iemesls ir tāds, ka Santomes un Prinsipi valdībai būtu vairāk laika, lai sagatavotos sarunām par jauna partnerattiecību nolīguma noslēgšanu. Ņemot vērā to, ka starp vecajiem zvejniecības nolīgumiem un jaunajiem zvejniecības partnerattiecību nolīgumiem ir dažas būtiskas atšķirības, ir saprotams, ka Santomes un Prinsipi valdība vēlēsies rūpīgi sagatavoties, lai spētu aizstāvēt savas intereses.

Otrais iemesls ir intriģējošāks. Komisija atsaucas uz nepieciešamību „atrisināt dažas ar 2002.-2005. gada protokola īstenošanu saistītās problēmas”, bet nesniedz sīkāku informāciju, par kādām problēmām ir runa. Atkarībā no tā, kādas ir bijušas šīs „problēmas”, iespējams, būtu apdomīgāk pārtraukt zvejas darbības.

Pēc ES pieejas zvejniecības nolīgumiem reformas Komisija pašreiz algo konsultantus nolīgumu ietekmes novērtēšanai. Nolīguma ar Santomi un Prinsipi novērtējumā sniegta informācija par problēmām, ar ko šī valsts saskaras. Daži no novērtējuma kopsavilkuma secinājumiem ir šādi:

Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politika ir vāji reglamentēta un stagnējoša;

nav politikas izstrādes un konsultatīvo mehānismu;

īstenošanas iespējas attiecībā uz zivsaimniecības informāciju un izpēti, valsts zivsaimniecības jomas attīstību, zivsaimniecības pārvaldību, uzraudzības kontroli, pārraudzību un sanitāro inspekciju ir tādā mērā vājas, ka faktiski nav pielietojamas.

Saskaņā ar novērtējumu galvenās problemātiskās jomas saistībā ar protokola īstenošanu no budžeta viedokļa ir šādas:

ārkārtīgi vājās Santomes iestāžu spējas apgūt mērķa pasākumu fondus, īstenot pasākumus un atskaitīties par izdevumiem;

pienācīgu budžeta kontroles mehānismu trūkums attiecībā uz finansiālo ieguldījumu apguvi.

Konsultanti arī izsaka nopietnas bažas par pelaģiskai zvejai paredzēto ES āķu zvejas kuģu flotes ietekmi, jo īpaši uz dažām haizivju sugām, kuru krājumi ir izsīkuši, un nopietni apdraudētām jūras bruņurupuču sugām. Tā kā minētajai flotei ir "ļoti nepilnīga nozvejas un jaudas informācija", ir jāšaubās, vai tai vajadzētu turpināt gūt labumu no subsidētas piekļuves Santomes un Prinsipi ūdeņiem.

Visbeidzot, nevar apgalvot, ka nolīguma ar Santomi un Prinsipi īstenošana norit bez sarežģījumiem un problēmām. Konsultanti šajā sakarā sniedz vairākus ieteikumus, tostarp ieteikumus par budžeta īstenošanu:

sniegt tehnisku atbalstu institūciju stiprināšanai (iesaka attiecīgu reformu pasākumu sistēmu);

samazināt vai likvidēt pelaģiskai zvejai paredzēto āķu zvejas kuģu floti (lai gan brīdina par iespēju, ka šo floti var likvidēt Santomes ūdeņos un pārvietot citviet);

visus finanšu maksājumus saistībā ar nākamo protokolu veikt kā finansiālu kompensāciju nevis iekļaut mērķa pasākumus.

Konsultanti savu novērtējumu iesniedza 2004. gada septembrī, t.i., ilgu laiku pirms iepriekšējā protokola noslēgšanas. Cerams, ka Komisija un Santomes un Prinsipi valdība pilnībā izmanto novērtējumā iekļauto vērtīgo informāciju.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts(1)   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 3.a pants (jauns)   3.a pants Komisija ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā protokola 4. pantā izklāstīto mērķa pasākumu īstenošanas rezultātiem. Pamatojums Lai novērtētu, vai ES izmaksātā kompensācija ir pareizi iegrāmatota un patiešām veicina ilgtspējīgu Santomes un Prinsipi zvejas resursu izmantošanu, Komisija sagatavo ziņojumu Parlamentam.

PROCEDŪRA

(1) OV C

ĪSS PAMATOJUMS

Visos zvejas nolīgumos, ko Eiropas Savienība slēdz ar trešām valstīm, jāievēro zvejas partnerattiecību nolīgumiem piemērojamais noteikumu kopums, kuru Komisija pieņēma 2002. gadā un par kuru Parlaments 2003. gada oktobrī pieņēma atzinumu. Pat ja šajā gadījumā runa ir par tāda zvejas nolīguma spēkā esamības termiņa pagarināšanu, kuru parakstīja pirms pamatnolīguma spēkā stāšanās, Eiropas Komisijai pēc iespējas jāņem vērā jaunā veida nolīgumos ietvertā pieeja.

Eiropas Savienības politikai sadarbības attīstības jomā un kopējai zivsaimniecības politikai jābūt saskaņotām, vienai otru papildinošām un koordinētām, lai dotu ieguldījumu nabadzības samazināšanā un ilgtspējīgā attīstībā.

ES ir apņēmusies nodrošināt zivsaimniecības ilgtspējību pasaules mērogā, kā to noteica Johannesburgas augstākā līmeņa sanāksmē, saglabājot un atjaunojot zivsaimniecības resursus.

ES ir apstiprinājusi Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Atbildīgas zivsaimniecības uzvedības kodeksu.

ES klātbūtne tāljūras zvejas zonās ir pamatots mērķis, un ir jāaizsargā tās intereses zivsaimniecības jomā, vienlaicīgi uzraugot attīstību valstīs, ar kurām šie nolīgumi ir noslēgti.

Šādā noskaņā 2002. gadā parakstīja zvejas nolīgumu ar Santomi un Prinsipi laikposmam no 2002. līdz 2005. gadam. Šī protokola spēkā esamības termiņam izbeidzoties 2005. gada 31. maijā, to vēstuļu apmaiņas veidā pagarināja līdz 2006. gada 31. maijam.

Protokols piešķir zvejas iespējas Spānijas un Francijas tunzivju seineriem, Portugāles kuģiem tunču zvejai ar āķiem no borta un jedām un Spānijas un Portugāles āķu zvejas kuģiem pelaģiskai zvejai.

Finansiālā kompensācija attiecīgajam gadam ir noteikta EUR 637 500 apmērā un attiecas kopumā uz 8500 tonnām tunzivju.

Turklāt Eiropas Savienība šajā laikposmā finansē dziļūdens krabju resursu novērtējuma izpēti EUR 50 000 apmērā.

Mēs iesakām īstenot mērķpasākumus, lai finansētu vietējās infrastruktūras projektus zivju pārstrādei un tirdzniecībai, kas ļautu piekrastes iedzīvotājiem izmantot zivsaimniecību ne tikai kā iztikas līdzekļu avotu.

Kad nolīguma spēkā esamības termiņš tuvojas beigām, notiek apspriešanās ar Parlamentu. Attīstības komiteja ar balsojumu sniegs atzinumu martā, bet par jautājumu atbildīgā Zivsaimniecības komiteja savu viedokli izteiks nākamajā mēnesī pēc Attīstības komitejas atzinuma saņemšanas. Līdz ar to Komisija Parlamenta atzinumu saņems tikai vienu mēnesi pirms termiņa pagarinājuma izbeigšanās 2006. gada maijā.

Parlaments nevar bez iebildumiem ļaut pārkāpt tā pilnvaras.

Ar mūsu iestādi jāapspriežas par sarunu mandātu, ko Padome piešķir Komisijai, kā arī tā jāinformē par sarunu norisi. Jebkura aizkavēšanās apspriežu procesā jāpaskaidro un jāpamato.

Parlamentam nav pieņemama pašreizējā situācija attiecībā uz zvejas nolīgumiem ar trešām valstīm. Šim apspriešanās procesam jāpiešķir atbilstīga nozīme, un tam jānotiek, ievērojot Parlamenta kompetences.

Jāuzsāk dialogs starp Eiropas Parlamenta atbildīgajām komitejām, Komisiju un Padomi, lai novērstu šķēršļus, kas kavē ar zvejas nolīgumiem saistīto apspriežu procedūras sekmīgu norisi.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts(1)   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 2.a apsvērums (jauns)   (2.a) Kopienas finansiālā kompensācija jāizmanto arī piekrastes iedzīvotāju, kuru iztikas avots ir zivsaimniecība, dzīves līmeņa uzlabošanai un tādu vietējo mazo uzņēmumu izveidei, kuri nodarbotos ar zivsaimniecības produktu uzglabāšanu un pārstrādi.

PROCEDŪRA

(1) OV vēl nav publicēts.