Procedūra : 2006/2062(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0176/2006

Iesniegtie teksti :

A6-0176/2006

Debates :

PV 13/06/2006 - 12
CRE 13/06/2006 - 12

Balsojumi :

PV 14/06/2006 - 4.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2006)0259

ZIŅOJUMS     
PDF 178kDOC 109k
2006. gada 10. maijs
PE 370.248v02-00 A6-0176/2006

par gatavību gripas pandēmijai un reaģēšanas pasākumu plānošanu Eiropas Kopienā

(2006/2062(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Adamos Adamou

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par gatavību gripas pandēmijai un reaģēšanas pasākumu plānošanu Eiropas Kopienā

(2006/2062(INI))

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par gatavības un reaģēšanas pasākumu plānošanu gripas pandēmijas gadījumā Eiropas Kopienā (COM(2005)0607),

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par labāku koordināciju, plānojot vispārējo sagatavotību sadarbībai sabiedrības veselības ārkārtas situācijās Eiropas Savienībā (COM(2005)0605),

-   ņemot vērā Līguma 152. pantu, kas nosaka Kopienas rīcību sabiedrības veselības jomā,

-   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 26. oktobra rezolūciju par stratēģiju gripas pandēmijas apkarošanai(1),

-   ņemot vērā starptautisko Donoru konferenci par putnu gripu un cilvēku gripu, kas notika 2006. gada 17. un 18. janvārī Pekinā, un šīs konferences deklarāciju,

-   ņemot vērā PVO globālo sagatavotības plānu gripas apkarošanai (dokuments WHO/CDS/CSR/GIP/2005.5),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6–0176/2006),

A. tā kā pēdējā laikā ir palielinājusies inficēšanās ar putnu gripu un pieaug bažas par cilvēku upuru skaitu Āzijā, Āfrikā un arī Eiropas valstīs un tā kā ir jāvēršas pret šo slimību un tās izraisītājiem, kā arī jāpalīdz tām skartajām un apdraudētajām valstīm, kurām ir tāda vajadzība;

B.  tā kā gan paziņojuma par gatavību gripas pandēmijai un paziņojuma par labāku koordināciju, plānojot vispārējo sagatavotību, galvenie jautājumi ir Komisijas koordinētā nacionālo plānu sagatavošana un pārbaude, valsts references laboratoriju uzraudzība un savstarpējā sadarbība, lai ātri atklātu pandēmijas vīrusa celmus, veiktu efektīvu izplatīšanās ierobežošanu, laikus saņemot informāciju, nekavējoties ziņotu par vīrusa atklāšanas gadījumiem, nodrošinātu palīdzību un saskaņotu dalībvalstu reakciju vīrusa izplatīšanās gadījumā, kā arī atbilstoši un laikus piegādātu vakcīnas un pretvīrusu zāles;

C. tā kā, sagatavojot nacionālos plānus, jācenšas:

- nodrošināt nepieciešamo koordināciju starp dalībvalstīm,

- novērst paniku sabiedrībā,

- cīnīties pret jebkādu nelikumīgu pārvadāšanu patiesi nopietnu risku gadījumos,

- noteikt prioritāri izolējamās vietas,

- sastādīt prioritāri vakcinējamo iedzīvotāju grupu sarakstus,

- nodrošināt visu pret epidēmiju izmantojamo produktu godīgu sadali;

D. tā kā dzīvnieku, it īpaši putnu populāciju inficēšanos ar gripu ir būtiski uzraudzīt, un to pieprasa Kopienas tiesību akti;

E.  tā kā pretvīrusu medikamenti ir medicīniskās profilakses un ārstniecības pamats līdz brīdim, kad būs pieejama vakcīna;

F.  tā kā Eiropas Savienībai vakcīnu izstrādei jāsniedz loģistikas un finansiāls atbalsts;

G. tā kā ir jāveicina komunikācija ar un starp valstu iestādēm, kas atbild par sabiedrības veselības uzraudzību, riska novērtējumu un monitoringu;

H. tā kā ir jāpalielina sabiedrības informētība, veicot informācijas kampaņas, un tā kā ir arī svarīgi veikt papildinošas reformas saistītajos sektoros un mīkstināt sociālekonomisko ietekmi uz nabadzīgākajiem cilvēkiem un mājsaimniecībām;

I.   tā kā publiskiem paziņojumiem ir jāatspoguļo pašreizējais medicīnisko zināšanu stāvoklis un tā kā rekomendācijām sabiedrībai par slimības uzliesmojumu novēršanu ir jābūt zinātniski pamatotām, vispārēji saprotamām un pielietojamām;

J.   tā kā kopš 2003. gada pasaulē kopumā ir miruši vai iznīcināti ievērojams skaits inficētu mājputnu, apdraudot mājputnu komerciālo ražošanu un it īpaši apdraudot mazu un vidēju putnkopības saimniecību iztiku;

K. tā kā jebkura pandēmija visticamāk dažādas dalībvalstis ietekmētu dažādi;

L.  tā kā putnu gripas infekcija ir globāla problēma, un tā ir jārisina ciešā sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju;

M. tā kā, lai kontrolētu putnu gripas izraisītos globālos draudus finanšu tirgiem, tirdzniecībai un drošībai, kontekstā ar ilgtermiņa stratēģisko partnerību būs būtiska atbilstīgas finanšu un tehniskās palīdzības nodrošināšana jaunattīstības valstīm, kas ir cietušas vai var ciest, un it īpaši visvājāk attīstītām valstīm,

1.  atzinīgi vērtē iepriekšminētos Komisijas paziņojumus par gatavības un reaģēšanas pasākumu plānošanu gripas pandēmijas gadījumā Eiropas Kopienā un par labāku koordināciju, plānojot vispārējo sagatavotību sadarbībai sabiedrības veselības ārkārtas situācijās Eiropas Savienībā, kā arī nacionālo gripas pandēmijas plānu novērtējumus, ko pašlaik veic Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ESPKC), Komisija un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālais birojs;

2.  uzsver, ka viens no vissvarīgākajiem aspektiem, kā pareizi risināt problēmu saistībā ar iespējamu putnu gripas pandēmiju cilvēku vidū, ir nodrošināt pareizu un zinātniski pierādītu informāciju par medikamentiem, vakcīnām, dabisko pretošanās spēju slimībai, kā arī ticamus epidemioloģiskos datus;

3.  atzinīgi vērtē ESPKC darbu, nosakot un vērtējot gripas izplatīšanās draudus, kā arī sniedzot informāciju par to, un ESPKC apņemšanos palīdzēt dalībvalstīm un Komisijai nepieļaut gripas pandēmiju; uzsver, ka ESPKC darbībām jāgarantē pietiekams finansējums;

4.  uzsver, ka Komisijai noteikti jākoordinē visas dalībvalstu darbības saistībā ar gatavību gripas pandēmijai Eiropas Savienībā un ka tai jāpalīdz ESPKC noteikt galvenos sabiedrības veselības pasākumus, ko veikt pandēmijas gadījumā;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā attiecīgos ESPKC novērojumus, ziņojumus un pētījumus notikumu vietās un nodrošināt, lai tās dalībvalstis, kuru plānošana cīņai pret pandēmiju neatbilst standartam, papildina un uzlabo savus plānus, jo riska raksturs paredz visām dalībvalstīm būt pilnībā sagatavotām;

6.  uzskata, ka gripas pandēmijas gadījumā ES vai tās kaimiņvalstīs Komisijai ir jāspēj 24 stundu laikā īstenot tādus krīzes pasākumus kā karantīna un dezinfekcija lidostās attiecībā uz lidojumiem no noteiktiem reģioniem, kā arī ceļošanas ierobežojumus;

7.  uzskata, ka dalībvalstīm ir vajadzīga stingra politiskā apņemšanās, lai izplānotu sagatavošanos, vairotu resursus un pētniecību, atrisinātu sarežģītas tiesiskās un ētiskās problēmas, kā arī izstrādātu kopējus risinājumus un attīstītu pārrobežu sadarbību;

8.  uzskata, ka ir jāsagatavo konkrēti Eiropas institūcijām paredzēts rīcības plāns gadījumam, ja ceļošanas ierobežojumi neļauj notikt tādām starptautiskām apspriedēm kā Padomes un Parlamenta sanāksmes;

9.  uzsver, ka, tā kā dzīvnieki ir primārais riska avots, attiecībā pret to veselību jārīkojas ātri un izlēmīgi, lai ierobežotu putnu gripu un līdz ar to nepieļautu cilvēku saslimstības pandēmiju, un ka jāveic arī ievērojami pasākumi, tostarp pilns slimnīcu uzņemtspēju novērtējums dalībvalstīs, lai sagatavotos iespējamai cilvēku saslimstības pandēmijai, kuras laikā būtu pieejami to ierobežojoši līdzekļi; uzskata, ka īpaši jāturpina veicināt dalībvalstu un Eiropas līmeņa spējas ražot pretpandēmijas vakcīnas un pretvīrusu medikamentus un stiprināt dzīvnieku un sabiedrības veselības sektoru infrastruktūru; uzskata, ka šajā sakarā Eiropas Savienībai jānodrošina vakcīnu izstrādei loģistikas un finansiāls atbalsts;

10. norāda, ka gripas pandēmiju simulējoši treniņi ir svarīgi, lai pārbaudītu katras dalībvalsts nacionālo gripas pandēmijas plānu efektivitāti, un tie jāveic regulāri kā piesardzības pasākumi, pat ja nav pandēmiskas izplatības; uzsver, ka šādu treniņu rezultāti un atziņas palīdzēs uzlabot plānus un veicināt to savstarpējo izmantojamību;

11. uzsver, ka šādi simulācijas treniņi jāveic arī attālākos reģionos un lauku apvidos;

12. atzīst, ka nepieciešams sagatavot un ieviest detalizētus scenārijus bērnu un jauniešu aizsardzībai pret putnu gripas A tipa H5N1 apakštipa vīrusu;

13. uzsver, ka ir jāuzlabo novērošanas, ātrās reaģēšanas un brīdināšanas sistēmas, datu analīze, kā arī dzīvnieku un cilvēku slimību epidemioloģija, lai nodrošinātu putnu un cilvēku inficēšanās agru atklāšanu un noteikšanu un efektīvu pretpasākumu ātru īstenošanu;

14. uzsver, ka vienlaicīgi ir jāspēj ātri novērtēt putnu gripas tiešo sociālekonomisko ietekmi un kompensēšanas jautājumus, kā arī citus saistītus pasākumus;

15. atzinīgi vērtē dalībvalstu, Komisijas un ESPKC nepārprotamo apņemšanos saglabāt pārredzamību un dalīties ar informāciju un uzsver informācijas un bioloģisko paraugu, kas iegūti no iespējami inficētiem cilvēkiem un dzīvniekiem, ātras apmaiņas nozīmību atbilstīgas un visaptverošas gatavības un reakcijas veicināšanā; aicina nostiprināt sadarbību starp references laboratorijām, lai paātrinātu vīrusu noteikšanu un pastāvīgi veiktu jebkādu iespējamu mutāciju monitoringu;

16. mudina Komisiju, ESPKC un dalībvalstis ieviest nepārtrauktas informācijas apmaiņas sistēmu ar skartajām valstīm un tādējādi palīdzēt paraugprakšu attīstīšanā;

17. atzīmē, ka, sekojot ESPKC piemēram, ir jāuzlabo saziņas stratēģijas valstu un Eiropas līmenī un tajās jāiekļauj regulāra ziņojumu publicēšana internetā, e-pasta un profesionāļiem paredzētu ierobežotas pieejamības tīmekļa vietņu, kā arī plašsaziņas līdzekļu izmantošana;

18. tomēr uzsver, ka dalībvalstīm jāmeklē labākie iedzīvotāju informēšanas veidi, lai informācija sasniegtu visu sabiedrību, tostarp vecos ļaudis un jauniešus, analfabētus un tos, kuriem nav piekļuves mūsdienīgiem saziņas līdzekļiem;

19. uzsver izglītošanas un pareizas informācijas nozīmi krīzes gadījumā un piebilst, ka attiecīgajās instrukcijās ir jāiekļauj ne tikai atbilstība higiēnas prasībām, bet arī informācijas sniegšana tādās jomās kā mobilitāte, transports un nodarbinātība;

20. aicina, izmantojot Eiropas uzraudzības sistēmu, sniegt ticamu informāciju par pandēmijas draudiem;

21. atzīst, ka potenciāls risinājums saziņas uzlabošanai ar valstu iestādēm, kas atbild par sabiedrības veselības uzraudzību, ir attīstīt ESPKC vadītu agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu, lai saskaņotu riska novērtējumu un monitoringu;

22. uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina pietiekams finansējums, lai sniegtu iedzīvotājiem atbilstošāku, saprotamāku un uzskatāmāku informāciju un tādējādi uzlabotu sabiedrības informētību;

23. aicina uz labi strukturētu un daudzdisciplināru sadarbību starp cilvēku un dzīvnieku veselības ekspertiem, speciālistiem virusoloģijā, epidemioloģijā, patoloģijā un lauksaimniecībā, kā arī komunikācijas ekspertiem un ekspertiem, kas zinātnes atziņas ievieš globāla mēroga politikā; tādēļ iesaka izveidot Komisijas koordinētu gripas apkarošanas Eiropas taktisko grupu, kurā būtu pārstāvēts Eiropas Parlaments un kurā Eiropas līmenī apvienotos visu iepriekšminēto jomu eksperti; uzsver, ka šai taktiskajai grupai jāstrādā kopā ar Eiropas vakcīnu un pretvīrusu preparātu ražošanas pārstāvjiem;

24. mudina nekavējoties uzsākt Eiropas pētniecības un izstrādes programmas par jaunajām slimībām, lai ātrāk izstrādātu uzticamus pretvīrusu preparātus, antibiotikas un vakcīnas;

25. uzsver, ka nacionālo pandēmijas gatavības plānu izstrādei un novērtējumam jābūt daudzsektoriālam un tajā jāiesaista visas atbilstošās ministrijas un ieinteresētās puses; uzsver, ka ir svarīgi laikus pasūtīt vakcīnas;

26. vērš Eiropas un dalībvalstu iestāžu uzmanību uz to, ka būtu vēlams apvienot antibiotiku krājumus, lai ārstētu gripas komplikācijas;

27. uzsver, ka pašreizējais uzraudzības tīkls, ko izveidoja ar Kopienas līdzfinansējumu (Eiropas Gripas uzraudzības tīkls, EISS), ir labs pamats šī svarīgā uzdevuma veikšanai, bet ir jāturpina to turpmāk attīstīt un atbalstīt, tāpat kā to laboratoriju tīklu, kas Kopienā nodarbojas ar gripu;

28. uzsver, ka pretpandēmijas vakcīnu iegādes un izmantošanas plānošana vairumā valstu nav pietiekami attīstīta un tādēļ jāveic turpmāki pasākumi, lai to attīstītu saskaņā ar PVO ieteikumiem, dodot Komisijai pilnvaras pasūtīt vakcīnas un izveidot Kopienas krājumus;

29. aicina Komisiju sadarboties ar vakcīnu ražotājiem, lai novērtētu, cik veiksmīgi tiek palielinātas vakcīnas ražošanas jaudas un nodrošināts piegāžu taisnīgums pandēmijas apstākļos, un kopā ar dalībvalstīm risinātu jautājumus par atbildību par Eiropas mehānisma izveidošanu taisnīgai pretpandēmijas vakcīnas izplatīšanai, nelaužot līgumus, ko noslēgušas dalībvalstis;

30. uzskata, ka Komisijai jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja vienā vai vairākās dalībvalstīs sākas saslimstība, personām, kuras nonāk saskarē ar vīrusu, būtu pieejams pietiekams daudzums pretvīrusu preparātu un vakcīnu;

31. uzsver Eiropas Zāļu aģentūras lomu pretvīrusu un pretpandēmijas vakcīnu lietojuma un efektivitātes noteikšanā, kā arī tās lomu jebkādas kaitīgas ietekmes vai informācijas par nevēlēšanos lietot medikamentus noteikšanā un pētīšanā; šajā sakarā aicina laikus izveidot procedūru „atļaujas piešķiršanai ar nosacījumu”, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 726/2004 14. panta 7. punktā;

32. aicina dalībvalstis saskaņā ar PVO ieteikumiem palielināt sezonālo gripas vakcīnu pasūtījumus, lai palīdzētu farmaceitiskajai rūpniecībai uzlabot gripas vakcīnu ražotspēju un varētu segt būtisko pieprasījuma pieaugumu, kas rastos gripas pandēmijas gadījumā;

33. aicina Eiropas Savienību veikt nepieciešamos pasākumus, lai iegūtu atbilstīgus pretvīrusu preparātu krājumus, un izveidot obligātas licencēšanas sistēmu uzņēmumiem, kas ražo pretvīrusu medikamentus, lai garantētu šo preparātu masveida ražošanu; aicina valstis potenciāli nodrošināt 25–30 % iedzīvotāju ar pieejamajiem pretvīrusu preparātiem;

34. uzsver, ka pilna, precīza un praktiska valstu to tiesību aktu īstenošana, kuros ir transponētas Kopienas direktīvas par veselību un drošību darbavietā, ir ļoti nozīmīga atbilstošas aizsardzības nodrošināšanā strādājošajiem, it īpaši tiem, kuri pieder augsta inficēšanās riska grupai; uzsver, ka darba devējiem ir jāpilda viņu specifiskie pienākumi, kas noteikti Kopienas tiesību aktos (piemēram, riska novēršana, riska novērtējums un aizsardzības pasākumi), saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvu 2000/54/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darbavietā;

35. uzsver, ka politiskā un zinātniskā apņemšanās ir jāpārvērš cilvēkresursu vai finanšu resursu nodrošināšanā un pētījumu un attīstības atbalstā, lai iegūtu jaunas un ātras pretvīrusa medikamentu un vakcīnu ražošanas metodes, lai spētu apmierināt lielākas pandēmijas radītas vajadzības, it īpaši lai varētu apkarot jaunus vīrusa celmus;

36. atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai, ar ko izveido Solidaritātes fondu (KOM(2005)0108), un it īpaši tās noteikumus par sabiedrības veselības krīzes situācijām un pasākumiem iedzīvotāju aizsardzībai pret tiešu veselības apdraudējumu, tostarp sedzot izdevumus par vakcīnām, kā arī medikamentu un aprīkojumu piegādi un infrastruktūras izmaksas;

37. norāda, ka 7. pētniecības pamatprogrammai jānodrošina atbilstīgs finansējums, lai atbalstītu projektus, kuros pētītu pandēmiskās gripas un citu epidēmiju dažādus aspektus, kā arī kopīgus pētījumus ar farmaceitiskiem uzņēmumiem, lai izstrādātu uz šūnām pamatotas un DNS vakcīnas;

38. atzinīgi vērtē Komisijas solījumu atvēlēt EUR 80 miljonus trešām valstīm gripas apkarošanai, bet pētniecības fondiem vēl EUR 20 miljonus, kas bija paredzēti 6. pētniecības pamatprogrammā, kopējai apsolītajai summai sasniedzot EUR 100 miljonus;

39. mudina Komisiju papildu pasākumos pēc Pekinas konferences strādāt pie saskaņotākas starptautiskās sistēmas, kura iekļautu vairāk nekā tikai krīzes vadību un risinātu jautājumus par labākas dzīvnieku veselības infrastruktūras izveidi jaunattīstības valstīs, kā arī par pētniecības progresu saistībā ar dzīvnieku veselības produktiem, ko var izmantot gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs;

40. aicina Komisiju pētīt veidus, kā pandēmijas uzliesmojuma gadījumā nodrošināt netraucētu darbību tādiem būtisku pakalpojumu sniedzējiem kā tirgi, bankas, slimnīcas u.c.;

41. uzsver, ka jānodrošina pietiekams finansiālais atbalsts kontekstā ar starptautisko sadarbību ar Āzijas un Āfrikas valstīm, kuras ir skārusi putnu gripa, lai uzlabotu šo valstu uzraudzības un slimības kontroles spējas;

42. aicina Komisiju regulāri un kamēr vien pastāv pandēmijas risks, Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegt ziņojumus par putnu gripas pandēmijas epidemioloģisko gaitu, jauniem zinātniskiem sasniegumiem saistībā ar medikamentiem un vakcīnām, kā arī Eiropas Savienības un dalībvalstu gatavības līmeni;

43. norāda, ka Eiropas Savienībai ir pietiekams pamats piedāvāt tehnisku, zinātnisku un ekonomisku palīdzību jau skartajām valstīm un it īpaši dot ieguldījumu pieaugošajā visas pasaules informētībā un globālajā ģenerālplānā, kuru koordinē starptautiskā, reģionālā, apakšreģionālā un valstu līmenī ar atbilstīgu programmu un grafiku, kas jāatbalsta starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī valstu valdībām;

44. mudina Komisiju un dalībvalstis cieši sadarboties ar kaimiņvalstīm un PVO Eiropas biroju, lai garantētu, ka kaimiņvalstīs ir pilnībā izstrādātas un efektīvi ieviestas monitoringa un ārkārtas reaģēšanas sistēmas;

45. aicina Eiropas Savienību ar starptautisko organizāciju palīdzību censties piešķirt PVO reālas izmeklēšanas un monitoringa pilnvaras attiecībā uz epizootiskām slimībām un pandēmijām visās pasaules valstīs;

46. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm un PVO.

(1)

Pieņemtie teksti, 26.1.2006, P6_TA(2005)0406.


PASKAIDROJUMS

IEVADS

Augsti patogēnu putnu gripas (HPAI) vīrusu uzliesmojumu skaits mājputnu vidū ir pieaudzis kopš 1990. gadu beigām, un tie ir ietekmējuši putnkopību Eiropā un citur. Būtībā pastāv divu veidu risks cilvēku veselībai: vai nu tieša veida inficēšanās ar putnu gripas vīrusu, vai, iespējams, jauna A tipa gripas pandēmiska celma rašanās. Ņemot vērā lielo putnu gripas izplatību Āzijā, ir bijuši ļoti nedaudzi cilvēku inficēšanās gadījumi ar HPAI.

HPAI epizootiskā ietekme uz cilvēku veselību bija ļoti neliela un gandrīz nepamanīta līdz 1997. gadam. Inficēšanās gadījumi bija viegli un parasti pašierobežojoši. Šo situāciju izmainīja viena noteikta vīrusa tipa A/H5N1 parādīšanās Āzijā, kad HPAI A/H5N1 uzliesmojumu laikā 1997. gadā Honkongā notika cilvēku inficēšanās ar augstu mirstības līmeni. Šis infekcijas variants ir izraisījis plašu epizootiju un izplatījies mājputnu populācijās visā dienvidaustrumu Āzijā. Aptuveni 140 cilvēku inficēšanās gadījumos, par kuriem ziņots Āzijā 2004. un 2005. gadā, mirstības līmenis ir 50%. Šķiet, ka vieglas un nesimptomātiskas infekcijas ir retas, un pazīmes liecina, ka A/H5N1 lipīgums cilvēkiem vēl joprojām ir ļoti zems pat tieši pakļautajām personām. Turklāt līdz šim nav bijusi iedarbīga slimības pārnešana no cilvēka uz cilvēku.

Šī infekcija tagad ir arī parādījusies putnu sugām vairākās Eiropas valstīs (Rumānijā, Kazahstānā, Ukrainā, Horvātijā un Turcijā), vairākās Eiropas Savienības valstīs (Itālijā, Austrijā, Vācijā, Grieķijā, Francijā un Kipras Republikas okupētajā daļā), kā arī Āfrikā, un šķiet, ka tā izplatās arī šobrīd. Tiešs risks cilvēku veselībai no A/H5N1 Eiropā ir ļoti zems, taču ne neiespējams. Šis risks gandrīz pilnībā saistīts tikai ar noteiktām cilvēku grupām (tiem, kam ir cieša saskare ar inficētajām mājputnu sugām). Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ESPKC) sniegto informāciju, personām, kuras nenonāk kontaktā ar mājputniem vai savvaļas putniem, risks gandrīz nepastāv.

REFERENTA KOMENTĀRI

Referents norāda, ka cilvēku neziņa par putnu gripu un pandēmisko gripu ir liela, un šķiet, ka daudzas personas un iestādes A/H5N1 ienākšanu Eiropā pielīdzina pandēmiska vīrusa ienākšanai. Tāpēc viņš uzsver, ka ir jāuzlabo paziņojumu stratēģijas nacionālā un Eiropas līmenī un ka dalībvalstīm ir jāizvērtē labākie veidi, kā vērsties pie pilsoņiem, lai informācija nonāktu pie visiem iedzīvotājiem.

Komisijai būtu jāieņem būtiska koordinatora loma starp dalībvalstīm un ESPKC. Komisijas ziņojumi par gatavības un reaģēšanas pasākumu plānošanu gripas pandēmijas gadījumā Eiropas Kopienā (KOM (2005)0607) un labāku koordināciju, plānojot vispārējo sagatavotību sadarbībai sabiedrības veselības ārkārtas situācijās Eiropas Savienībā (KOM(2005)0605) ir jālasa un jāizprot kopā ar dažādām vadlīnijām un padomiem par šo tēmu, kā arī nacionālajiem gripas gatavības plāniem. Trīs galvenie informācijas avoti saistībā ar gripu ir šādi:

1) PVO rekomendācijas un ES ziņojumi un likumdošana,

2) tehniskā informācija un ieteikumi, piemēram, ESPKC un PVO tīmekļa vietnes (piemēram, ESPKC ceļošanas ieteikumi),

3) nacionālie plāni un ieteikumi.

Ziņojums par gatavību gripas pandēmijas gadījumā

Komisijai agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma (ABRS) paliek kā galvenais paziņošanas instruments. Pieredze ar SARS un divas visā Eiropā veiktas pārbaudes, tai skaitā viena par pandēmisko gripu, norāda, ka ir nepieciešams nostiprināt sakaru mehānismus ar nacionālajām iestādēm, kas atbildīgas par sabiedrības veselības uzraudzību un pilda risku novērtēšanas un monitoringa funkcijas. Potenciāls risinājums varētu būt ABRS struktūrvienības izstrāde, kuru vadītu ESPKC, lai koordinētu risku novērtēšanas un monitoringa funkcijas. Šādi tiktu nodrošināta komunikācija par gaidāmajiem draudiem veselībai starp ESPKC un nacionālajām iestādēm, kas ir atbildīgas par sabiedrības veselības uzraudzību. Tomēr vēl joprojām dalībvalstīm būs nepieciešams informēt par veiktajiem pasākumiem ar tādu Komisijas mehānismu kā ABRS palīdzību pirms kontroles pasākumu ieviešanas. Pašreizējais mehānisms mēdz pārslogot lietotājus ar informācijas apjomu krīzes situācijās. Turpmāka lietotāju apmācība varētu daļēji palīdzēt, bet, iespējams, būs nepieciešams jauns mehānisms, lai šādos apstākļos nodrošinātu efektīvu komunikāciju.

Nepastāv atsevišķas nodaļas dažādu sektoru plānošanai nacionālā līmenī, kaut gan tas ir pieminēts secinājumos, kas ir jāuzskata par izšķirošu faktoru. Ir jāpievērš lielāka uzmanība tam, kā notikumi un pasākumi vienā valstī ietekmē citas valstis (piemēram, slēdzot robežas).

Eiropas Zāļu aģentūras loma šķiet neskaidra. Daži no svarīgākajiem uzdevumiem pandēmijas gadījumā būs ātri noteikt pretvīrusu preparātu un vēlākā posmā pandēmiskās gripas vakcīnas lietošanu un efektivitāti. Tāpat ir nepieciešams noteikt un izmeklēt visu veidu kaitīgo ietekmi un ziņojumus par nevēlēšanos lietot medikamentus. Ir aizdomas, ka pandēmijas gadījumā parastā šādu ES pasākumu virzība būs daudz par lēnu. Tāpēc ir svarīgi noskaidrot, kurš uzņemsies atbildību par šo darbu, lai varētu veikt sagatavošanas darbus, sastādīt protokolus un par tiem vienoties.

Plašākā kontekstā referents norāda, ka pretpandēmijas vakcīnu iegādes un lietošanas plānošana lielākajā daļā valstu ir vāji attīstīta un šī iemesla dēļ ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai uzlabotu situāciju. Ir tikpat svarīgi pilnvarot Komisiju izveidot Kopienas vakcīnu krājumus. Komisijai tiek arī ieteikts sadarboties ar vakcīnu ražotājiem, lai novērtētu progresu attiecībā uz vakcīnu ražošanas jaudu pieaugumu un piegādes sadali pandēmijas situācijās.

Referents atzinīgi vērtē to, ka starptautiskās sadarbības kontekstā ir nodrošināta pietiekama finanšu palīdzība putnu gripas skartajām Āzijas un Āfrikas valstīm, lai šajās valstīs uzlabotu uzraudzības un slimības kontroles spējas. Turklāt Eiropas Savienībai jānodrošina tehnisks, zinātnisks un ekonomisks atbalsts jau cietušajām valstīm un it īpaši jāveicina globāla izpratne un globāla ģenerālplāna izstrāde, kas tiktu koordinēta starptautiskā, reģionālā, apakšreģionālā un nacionālā līmenī ar atbilstīgu programmu un grafiku.

Paziņojums par vispārējas sagatavotības plānošanu

Viena konkrēta šī dokumenta problēma ir neskaidrība, kā slimību speciālisti tiks iesaistīti konkrētā ārkārtas situācijā, lai analīzes un darbības būtu pamatotas ar pierādījumiem. Agrāko ārkārtas situāciju, piemēram, baltā pulvera nokļūšana vidē (2001) un SARS (2003) pieredze rāda, ka sevišķi tiek noslogots nelielais Kopienas speciālistu skaits, kam vienlaicīgi jākonsultē lokālā, valsts un ES līmenī. Referents neuzskata, ka ekspertu saraksti darbosies krīzes situācijā, jo šie eksperti tad būs nepieciešami darbam valsts līmenī. Alternatīvs un spēcīgāks mehānisms veidotos, ja ar tādu aģentūru kā ESPKC starpniecību papildus tiktu ieguldīts „vājākajās” jomās un vispārējo speciālistu sagatavošanā.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Gatavība gripas pandēmijai un reaģēšanas pasākumu plānošana Eiropas Kopienā

Procedūras numurs

2006/2062(INI)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

16.3.2006

Komiteja(s), kurai(ām) lūgts sniegt atzinumu)
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

16.3.2006

Atzinumu nav sniegusi

Lēmuma pieņemšanas datums

LIBE

19.4.2006

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Referents(i)
  Iecelšanas datums

Adamos Adamou
29.11.2005

Aizstātais referents(i)

 

Izskatīšana komitejā

21.3.2006

4.5.2006

 

 

 

Pieņemšanas datums

4.5.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

42
0
2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Adamos Adamou, Liam Aylward, Irena Belohorská, Johannes Blokland, John Bowis, Frederika Brepoels, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jillian Evans, Karl-Heinz Florenz, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Marie Anne Isler Béguin, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Peter Liese, Jules Maaten, Linda McAvan, Riitta Myller, Miroslav Ouzký, Frédérique Ries, Guido Sacconi, Carl Schlyter, Richard Seeber, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Thomas Ulmer, Åsa Westlund

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

María del Pilar Ayuso González, Sergio Berlato, Philip Bushill-Matthews, Milan Gaľa, Erna Hennicot-Schoepges, Miroslav Mikolášik, Bart Staes, Glenis Willmott

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Elisabeth Jeggle

Iesniegšanas datums

10.5.2006

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

Pēdējā atjaunošana - 2006. gada 1. augustsJuridisks paziņojums