par iestāžu nolīguma noslēgšanu kopīgas deklarācijas veidā attiecībā uz Padomes lēmuma projektu, ar kuru groza Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (jaunā regulatīvā kontroles procedūra)

(10126/1/2006 ─ C6-0208/2006 ─ 2006/2152(ACI))

(Iestāžu nolīguma procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un it īpaši tā 202. panta trešo ievilkumu,

–   ņemot vērā Padomes 1999. gada 28. jūnija lēmumu, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(1),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu 1999/468/EK (KOM(2002)0719)(2),

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja R. Prodi paziņojumu Eiropas Parlamentā 2002. gada 5. februārī („Prodi deklarācija”)

–   ņemot vērā 2003.gada 2. septembra nostāju(3),

–   ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (KOM(2004)0324)(4),

–   ņemot vērā Padomes projektu (10126/1/2006 – C6-0208/2006)(5),

–   ņemot vērā kopīgās deklarācijas projektu,

–   ņemot vērā Reglamenta 120. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6-0237/2006),

tā kā

A. Padome un Komisija pagājušā gada rudenī vienojās sākt sarunas par iespējām turpināt komitoloģijas procedūru reformu, pamatojoties uz Komisijas grozīto priekšlikumu;

B.  Priekšsēdētāju konference 2005. gada 10. novembrī pieņēma lēmumu sākt sarunas ar Padomi un Komisiju par komitoloģijas procedūrām un pilnvaroja Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētāju un atbildīgās komitejas referentu vadīt šīs sarunas, un pilnvaras atjaunoja 2006. gada 19. janvārī;

C. šo sarunu noslēgumā tika izstrādāts jaunas procedūras projekts, kā arī paziņojumu projekti saistībā ar lēmumu, kas jāpieņem par šo procedūru;

D. Padomes 1999. gada lēmumā par komitoloģijas procedūru tiks ieviesta jauna procedūra – regulatīva kontroles procedūra, kas dos tiesības Eiropas Parlamentam un Padomei kontrolēt kvazinormatīvus pasākumus, ar kuriem ievieš vienlīdzīgā koplēmuma procedūrā pieņemtu tiesību aktu, vai šādus pasākumus noraidīt;

E.  Konstitucionālais līgums, ko parakstījuši visu valstu un valdību vadītāji, piešķir Parlamentam tiesības atsaukt deleģētās pilnvaras (I – 36. pants). Jaunās regulatīvās kontroles procedūras kompromisa teksta galīgā redakcija Parlamentam šādas tiesības neparedz Tiesības atsaukt piešķirtās pilnvaras tādējādi ir galvenā Eiropas Parlamenta prasība, kuras izpildi nodrošinās tieši Konstitucionālais līgums;

F.  lēmumam pievienos Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopēju deklarāciju, Komisijas deklarāciju, kas jāieraksta Padomes protokolā, kā arī Komisijas deklarācijas par jaunās procedūras ieviešanu un piemērošanu;

G.  šajās deklarācijās ir atspoguļoti svarīgi jautājumi, kurus pēc visu trīs iestāžu ierosinājuma apsprieda sarunu laikā, jo bez šīm sarunām nebūtu iespējams kompromiss saistībā ar jauno procedūru un nevarētu nodrošināt tās praktisko ietekmi,

1.  apstiprina nolīguma noslēgšanu kopīgas deklarācijas veidā, kura pievienota šim lēmumam;

2.  atzīmē saistībā ar kopīgo deklarāciju izstrādāto Komisijas deklarāciju par tās apņemšanos īstenot pārredzamības pasākumus;

3.  atzīmē Komisijas deklarāciju par valodu režīmu un par termiņu, kad sākas kontroles periods, kā arī par spēkā esošo tiesību aktu pielāgošanu šādos gadījumos;

4.  uzdod priekšsēdētājam informācijas nolūkā nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.

(1) Padomes 1999. gada 28. jūnija lēmums 1999/468/EK , OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. (2) OV vēl nav publicēts. (3) OV C 76 E, 23.3.2004., 82. lpp. (4) OV vēl nav publicēts. (5) OV vēl nav publicēts.

1. Ievads

Jāatgādina, ka šī problēma radās pagājušā gadsimta 60. un 70. gados līdz ar ieviešanas pilnvaru piešķiršanu Komisijai, kura ir pilnvarota rīkoties sadarbībā ar komiteju, kurā ir dalībvalstu pārstāvji (ierēdņi). Atskaitot gadījumus, kad šādām komitejām ir vienīgi padomdevēja funkcijas, tās var apturēt Komisijas lēmumu par īstenošanas pasākumiem un nosūtīt jautājumu atpakaļ Padomei.

Parlaments iebilda, ka vienīgi komitejai, nevis Parlamentam ir šādas tiesības un ka apturētais lēmums tiek nosūtīts atpakaļ tikai Padomei, un Parlaments tajā nemaz nav iesaistīts.

1993. gadā saskaņā ar jauno koplēmuma procedūru Parlamentam un Padomei piešķīra (gandrīz) vienādas likumdošanas pilnvaras. Parlaments uzskatīja, ka koplēmuma procedūrā pieņemtie tiesību akti, saskaņā ar kuriem Padome un Parlaments var kopīgi deleģēt īstenošanas pasākumus, nozīmē, ka abas iestādes būs iesaistītas to procedūru noteikšanā, ar kuru palīdzību tiks īstenotas piešķirtās pilnvaras, un ka abām būs vienādas tiesības attiecībā uz lēmumu atsaukšanu. Tomēr Padome iebilda, ka EK līguma 202. pants ir palicis negrozīts, tādējādi Padome (viena pati) nosaka ieviešanas pilnvaru sistēmu.

Būtisks Parlamenta ieguvums pēc sarunu noslēguma ar Padomi un Komisiju ir iespēja apturēt tādu kvazinormatīvo izpildes pasākumu pieņemšanu, pret kuriem tam ir iebildumi. Šādos gadījumos Komisija var iesniegt jaunu priekšlikumu vai tiesību akta projektu.

2. Ceļš līdz „paketei”

Šis dokuments – jaunās regulatīvās kontroles procedūras kompromisa teksts un pievienotie deklarāciju projekti, no kuriem vienu sagatavo visas trīs iestādes kopīgi, bet otru tikai Komisija – ir ilgi gaidīts četrus gadus iepriekš sākušās procedūras auglis, un šo procedūru iesāka Komisijas priekšlikums grozīt Padomes 1999. gada lēmumu par komitoloģiju(1).

Šajā sakarā Komisija pamatoti atgādināja, ka Līgums pašreizējā redakcijā nenošķir likumdošanas pilnvaru piešķiršanu un izpildes pilnvaru īstenošanu un ka tā ierosināja Eiropas Konventam grozīt Līguma 202. pantu tādējādi, lai izveidotu jaunu pilnvaru piešķiršanas sistēmu, ieviešot jēdzienu „likumdošanas pilnvaru piešķiršana”.

Komisija atzina arī, ka paies diezgan ilgs laiks, līdz attiecībā uz šo jautājumu stāsies spēkā jauni Līguma noteikumi, un ka Padomes 1999. lēmums par komitoloģiju ir jāgroza tagad, jo tajā nav ņemts vērā: jautājumos, ko izlemj koplēmuma procedūrā, likumdošanas pilnvaras ir divām iestādēm – Eiropas Parlamentam un Padomei.

Tāpēc Komisija ierosināja jaunu regulatīvo procedūru, kas piešķirtu Eiropas Parlamentam un Padomei tiesības apstrīdēt komitoloģijas pasākumu projektus, šīs tiesības gan aprobežotos ar „izpildes pasākumiem,… kas paredzēti, lai plaši īstenotu pamata tiesību akta galvenos aspektus vai pielāgotu dažus citus tā aspektus”(2). Šīs tiesības nu vairs neaprobežojas tikai ar gadījumiem, kad Komisija, iespējams, pārsniedza savas izpildes pilnvaras, kā gadījumā ar Parlamentam piešķirtajām pārbaudes tiesībām saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem. Priekšlikumu prezentēja kā „pašreizējās sistēmas sākotnēju reformu un kā pagaidu pasākumu, kamēr nav stājusies spēkā jauna pilnvaru piešķiršanas sistēma saskaņā ar jauno Līgumu,… maksimāli izmantojot pašreiz spēkā esošā Līguma tiesiskās darbības lauku, kas neļauj pārsniegt tā nospraustās robežas"(3).

Ar šo Komisija faktiski bija domājusi, ka tad, kad izpildes pilnvaras ir piešķirtas Komisijai, tai paliks pēdējais vārds, kaut arī Parlaments vai Padome būs izteikuši iebildumus. Šādu domu pauda formulējums " Komisija vai nu atsauc savu projektu... vai pieņem ierosināto pasākumu, iespējams, grozot savu projektu, lai ņemtu vērā iebildumus"(4).

Parlaments izsaka atzinīgu vērtējumu par priekšlikumu principā, kas ir "svarīgs solis ceļā uz gadiem ilgstošās komitoloģijas problēmas, cerams, galīgu atrisinājumu(5),” taču centās panākt vārda „iespējams” svītrošanu. Komisija atteicās izpildīt šo lūgumu, dokumentu nodeva atpakaļ izskatīšanai komitejā un referents R. Corbett pēc intensīvām sarunām panāca nozīmīgus uzlabojumus priekšlikumā. Sekmīgi atrisināt jautājumu par to, vai Komisija varētu apstiprināt pasākumu projektu, lai gan par to tika izteikti iebildumi, tolaik nebija iespējams. Grozītajā priekšlikumā Komisija piekrita savā darbībā ņemt vērā Parlamenta un Padomes nostāju un piekrita noteikti „informēt likumdevēju iestādi par pasākumiem, ko tā ir paredzējusi veikt, atsaucoties uz likumdevēja iebildumiem, kā arī par šādas rīcības iemesliem"(6). Kā referents toreiz izteicās, "tas nebija ideāls risinājums, taču pieņemams, lai mēs varētu darboties, līdz stājas spēkā jaunā konstitūcija"(7).

Laiks ritēja, bet Padome nevirzīja uz priekšu darbu pie Komisijas priekšlikuma, līdz atkal sākās strīdi par tādu klauzulu iekļaušanu, kuras piešķīra Komisijai ieviešanas pilnvaras, un Parlaments sāka dokumentos iekļaut t.s. līguma termiņa beigu klauzulas, it īpaši finanšu tirgus nozarē, tādējādi ierobežodams pilnvaru termiņu(8). Apvienotās Karalistes prezidentūra savukārt izveidoja īpašu darba grupu, lai izpētītu „horizontālus risinājumus", kas ļautu novērst domstarpības katrā atsevišķā gadījumā. Komisija vienojās nemeklēt ad hoc risinājumus specifiskos likumdošanas priekšlikumos.

Šāds stāvoklis deva iestādēm iespēju sākt patiesu sadarbību. 2005. gada 10. novembrī Parlaments pieņēma lēmumu sākt pārrunas par komitoloģijas procedūru politisko un administratīvo aspektu un nolēma, ka ievadsarunas kopīgi vadīs Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājs J. Daul un Konstitucionālo jautājumu komitejas pārstāvis R. Corbett(9). Ievadsarunu pilnvaras atjaunoja 2006. gada 19. janvārī. Referents informēja Konstitucionālo jautājumu komiteju par sarunu virzību un to iespējamo rezultātu 2006. gada 23. janvāra sanāksmē, kā arī vēlāk notikušajās sanāksmēs. Savukārt Parlaments kā viena no budžeta lēmējiestādēm neatlaidīgi kāpināja spiedienu, apturot finansējumu komitoloģijas komitejām.

3. „Pakete”

Šie ārkārtas apstākļi un lietā liktie līdzekļi ļoti enerģiskās Austrijas prezidentūras vadībā ļāva īstenot komplicētas sarunas, kuras 2. jūnijā vainagoja vienošanās par šo paketi.

Padome 13. jūnijā prasīja, lai Parlaments sniedz atzinumu par jaunās regulatīvās kontroles procedūras galīgo kompromisa tekstu(10), ko paredzēts iekļaut esošajā Lēmumā par komitoloģiju, nevis Komisijas sākotnēji ierosinātajā procedūrā. Šo tekstu nosūtīja Konstitucionālo jautājumu komitejai, lai vēlreiz ar to apspriestos saskaņā ar Reglamenta 55. panta 3. punktu. Tajā pašā laikā saistībā ar šo kompromisa tekstu tika nosūtīti apstiprināšanai divu deklarāciju projekti: vienu bija sagatavojis Parlaments, Padome un Komisija, otru – Komisija(11) kopā ar diviem Komisijas deklarāciju projektiem, kas netika iekļauti Padomes „paketē” un kas attiecās uz valodu režīmu, kā arī uz spēkā esošo tiesību aktu pielīdzināšanu.

Uzklausījusi J. Daul un R. Corbett, Priekšsēdētāju konference prasīja Konstitucionālo jautājumu komitejai, ar kuru Padome ir vēlreiz apspriedusies, izskatīt sarunu rezultātus, lai varētu plenārsēdē iesniegt ieteikumu.

3.1. Jaunā regulatīvās kontroles procedūra

Jaunās procedūras teksts ir pievienots šim ziņojumam.

Saskaņā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu procedūra sastāv no diviem atsevišķiem posmiem: tā sauktā izpildes posma, kad Komisija iesniedz pasākumu projektu dalībvalstu pārstāvjiem attiecīgajā komitejā, un kontroles posma, kad projektu iesniedz Parlamentam un Padomei.

Saskaņā ar jauno definīciju procedūru piemēro gadījumos, kad pamata tiesību akts ir pieņemts koplēmuma procedūrā un kad ir „noteikta iespēja pieņemt vispārēji piemērojamus pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šā akta elementus, tostarp svītrojot dažus no šiem elementiem vai pievienojot jaunus nebūtiskus elementus(12)".

Tiesību akta „būtiskie elementi” paliek likumdevēja kompetencē, un tos var grozīt tikai parastā likumdošanas procedūrā.

Šāda ir „izpildes pasākumu” koncepcija, tās „juridiskā būtība” jau ir izklāstīta Komisijas sākotnējā priekšlikumā(13) un tagad uz to bieži atsaucas kā uz kvazinormatīvajiem pasākumiem; šādai koncepcijai galu galā piekrita Padome.

Jaunā procedūra jānosaka pamata tiesību aktā, ja vien ir atbilstīgi kritēriji. Tāpēc kritēriji ir likumdevējam saistoši un tātad ar juridisku spēku(14).

Procedūras kontroles posma galvenā iezīme ir tāda, ka atšķirībā no esošajām komitoloģiju procedūrām Parlaments un Padome ir faktiski vienlīdzīgi, niecīgas atšķirības pastāv, ja komiteja nepiekrīt pasākumiem, ko ir paredzējusi īstenot Komisija(15). Šī atšķirība nav loģiska, taču praksē tā nav arī būtiska.

No sākotnējā priekšlikuma atšķiras nosacījums, ka Parlaments un Padome iespējamos iebildumus var pamatot ar ierobežotu iemeslu skaitu(16). Nav īsti skaidrs, kāpēc ir minēti tieši šie iemesli, taču tie ir formulēti pietiekami plaši un praksē neierobežos abu iestāžu tiesības izteikt iebildumus. Vai tas ir labs „labākas likumdošanas” paraugs, ir cits jautājums.

Jaunās procedūras galvenais un gandrīz revolucionārais sasniegums ir atteikšanās no vecās dogmas par to, ka saskaņā ar spēkā esošo Līgumu Komisijai piešķirtās ieviešanas pilnvaras ir jāīsteno bez likumdevēja iejaukšanās un ka Līguma 202. pants nepieļauj plašāku traktējumu(17).

Jaunā procedūra ir lielisks piemērs, kā, negrozot Līgumu, attīstīt institucionālo sistēmu, lai uzlabotu Savienības pārvaldību. Prasmīgi piemērota, šī procedūra darbosies visu triju iestāžu interesēs un pazdarīs lēmumu pieņemšanu vēl demokrātiskāku.

3.2. Pievienotie paziņojumi

Deklatrāciju projekti arī ir pievienoti šim ziņojumam.

Tiem komentāri nav nepieciešami, taču tajos ir atspoguļoti visai svarīgi jautājumi, par kuriem notiek sarunas. Padome bija ieinteresēta, lai nākotnē pilnvaru beigu termiņa klauzulas (sunset clauses) tiktu lietotas vienīgi izņēmuma gadījumos (3. punkts), bet Parlaments – lai tiktu pielāgoti esošie tiesību akti (4. un 5. punkts).

Attiecībā uz pirmo jautājumu jāatzīst, ka jaunā procedūra sniedz Parlamentam pietiekamas garantijas, lai tas varētu kontrolēt piešķirtās tiesības, neatsaucoties uz pašu pilnvaru termiņa beigu klauzulām. Tomēr nebūtu pareizi pilnībā anulēt Līgumos likumdevējam neapšaubāmi dotās tiesības noteikt laika ierobežojumu, ja rodas apstākļi, kad tas būtu nepieciešams.

Attiecībā uz otro jautājumu ir notikusi vienošanās par 25 prioritāriem spēkā esošiem tiesību aktiem. Līdz 2007. gada beigām Komisija izskatīs visus citus tiesību aktus un iesniegs priekšlikumus par to pielāgošanu.

Komisijas deklarācijas ir būtiskas, lai uzlabotu informācijas plūsmu it īpaši finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Tajos ir skaidri pateikts, ka Lamfalisī akti attiecībā uz īpašām tiesībām uz informāciju finanšu pakalpojumu jomā netiek grozīti.

Komisijas sniegtās papildu deklarācijas ir ļoti nozīmīgas, jo tās dod laiku Parlamentam un Padomei īstenot tiem piešķirtās kontroles tiesības. Komisija apņemas turpmāk izskatīt visus spēkā esošos tiesību aktus, kas pieņemti koplēmuma procedūrā, lai tos pielāgotu jaunajai procedūrai, un iesniegt atbilstīgus priekšlikumus līdz 2007. gada beigām. Turpretī Padome nav uzņēmusies nekādas saistības attiecībā uz šo grafiku.

Bez šīm deklarācijām nevarētu pabeigt jauno procedūru, un arī tās praktiskā nozīme būtu mazāka. Tās ir būtiskas sastāvdaļas šajā paketē, kuru referents ierosina apstiprināt kopumā.

(1) Priekšlikums Padomes (datums) lēmumam, ar kuru groza Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, KOM 719, 11.12.2002. (2) Jaunās procedūras priekšlikuma 2.a panta b) apakšpunkts. (3) Paskaidrojuma raksta 2. lpp. (4) Komisijas ierosinātā 5.a panta 5. punkts; referenta izcēlums. (5) Referenta Richard Corbett paskaidrojums atbildīgās komitejas ziņojumam (A5-0128/2003, 2003. gada 29. aprīlis). (6) Grozītā priekšlikuma 5.a panta 5. punkts, KOM(2004)324, 22.4.2004. (7) Debates plenārsēdē par otro ziņojumu (A5-0266/2003) 2003. gada 2. septembrī. (8) Ar komitoloģiju saistītās problēmas līdz ar citām problēmām parādās šādu ziņojumu kontekstā: H. Nassauer ziņojumā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas direktīvu, M. Cashman ziņojumā par regulu „Iekšējās un ārējās robežas. Kopienas kodekss par noteikumiem, kas regulē personu pārvietošanos pāri robežām", B. Doorn ziņojumā par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu tiesību aktos noteikto revīziju un A. Radwan ziņojumā par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību. (9) Priekšsēdētāju konferences lēmums. (10) Ģenerālsekretāra / Augstā pārstāvja vēstule SGS6/06990. (11) Dokuments 10125/06, 2006. gada 6. jūnijs. (12) 2. panta 2. punkts. (13) Paskaidrojuma raksta 3. lpp. (14) Jaunajā 2. panta 2. punktā: „pieņem saskaņā ar”, nevis „būtu jāpieņem, izmantojot” kā tas ir panta pašreizējā redakcijā. (15) 5.a panta 4. punkta b) un d) apakšpunkts. (16) 5.a panta 3. punkta b) apakšpunkts un 4. panta e) apakšpunkts. (17) Sk. Komisijas iepriekšējo nostāju, kas citēta 19. zemsvītras piezīmē.

PIEZĪME

Pielikumā pievienots jaunās komitoloģijas procedūras projekta kompromisa teksts galīgajā redakcijā, kā tas izstrādāts Pastāvīgo pārstāvju komitejas 2006. gada 8. jūnija sanāksmē.

PIELIKUMS

Padomes Lēmums (datums),

ar ko groza Padomes Lēmumu (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (1)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši 202. panta trešo ievilkumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (2),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (3),

tā kā:

(1) Padome ir pieņēmusi Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību; šajā lēmumā ir paredzēts ierobežots skaits procedūru šādu pilnvaru īstenošanai.

(2) Šis lēmums būtu jāgroza, lai tajā iekļautu jauna veida ieviešanas pilnvaru kārtību, regulatīvu kontroles procedūru, kas likumdevējam dotu iespēju nepieļaut tādu pasākumu projekta pieņemšanu, attiecībā uz kuru likumdevējs norāda, ka tajā pārsniegtas ieviešanas pilnvaras, kas paredzētas pamata tiesību aktā, vai ka projekts nav saskaņā ar attiecīgā tiesību akta mērķi vai saturu, vai arī ka tas neievēro subsidiaritātes vai proporcionalitātes principus.

(3) Regulatīvo kontroles procedūru nepieciešams izmantot attiecībā uz vispārējiem pasākumiem, kas ir paredzēti, lai grozītu dažus nebūtiskus tādu pamataktu noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar EKL 251. pantā paredzēto procedūru, tostarp lai svītrotu dažus no šiem elementiem vai papildinātu tekstu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus.

(4) Šajā sakarā nepieciešams arī nodrošināt labāku Eiropas Parlamenta informēšanu par komiteju darbu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Padomes Lēmumu (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, groza šādi:

1)        Preambulā pēc 5. apsvēruma pievieno tekstu : „izņemot regulatīvo kontroles procedūru.”

2)        Preambulā pēc 7. apsvēruma pievieno jaunu 7.a apsvērumu ar šādu tekstu:

"(7.a) vispārēji piemērojamiem pasākumiem, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus elementus aktā, kas pieņemts saskaņā ar EKL 251. pantā minēto procedūru, tostarp svītrojot dažus no šiem elementiem vai pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, būtu jāizmanto regulatīva kontroles procedūra; šai procedūrai būtu jāļauj abām likumdevējām iestādēm veikt minēto pasākumu kontroli, pirms tādus pasākumus pieņem. Tiesību akta būtiskus elementus var grozīt vienīgi likumdevējs, pamatojoties uz Līgumu."

3)        Lēmuma 10. apsvērumu aizstāj ar šādu apsvērumu:

"(10) Šā lēmuma trešais mērķis ir uzlabot Eiropas Parlamenta informētību, paredzot, ka Komisija regulāri informē Parlamentu par komiteju darbu, iesniedz Eiropas Parlamentam dokumentus, kas saistīti ar darbu komitejās, un informē Eiropas Parlamentu, ja tā iesniedz Padomei pasākumus vai priekšlikumus veicamajiem pasākumiem; īpaša uzmanība būs pievērsta Eiropas Parlamenta informēšanai par komiteju darbu saistībā ar regulatīvo kontroles procedūru, lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlamenta lēmumu iespējams pieņemt paredzētajā termiņā."

4)        Lēmuma 1. pantā pēdējā rindā tekstā „5. un 6. pantā” aiz „5. ”iekļauj tekstu „5.a”.

5)  Lēmuma 2. pantā:

i)  Pirmās rindkopas sākumā pievieno tekstu "1. Neskarot 2. punktu".

ii)  Pievieno šādu 2. punktu:

"2. Ja pamataktā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 251. pantā minēto procedūru, noteikta iespēja pieņemt vispārēji piemērojamus pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šā akta elementus, tostarp svītrojot dažus no šiem elementiem vai pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, šos pasākumus pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru."

6)        Lēmuma 4. panta 2. punktā un 5. panta 2. punktā tekstu "2. punktā" mainīt uz "2. un 4.  punktā".

7)        Pēc 5. panta pievieno jaunu 5.a pantu ar šādu tekstu:

"5.a pants

Regulatīva kontroles procedūra

1. Komisijai palīdz regulatīva kontroles komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2. Komisijas pārstāvis ziņo Komitejai par veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, ko priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz, pieņemot lēmumu ar tādu balsu vairākumu, kāds Līguma 205. panta 2. un 4. punktā noteikts lēmumiem, kas Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Komitejas balsojumos dalībvalstu pārstāvju balsis vērtē saskaņā ar minētajā pantā definēto svērumu. Priekšsēdētājs nebalso.

3. Ja Komisijas paredzētie pasākumi atbilst komitejas atzinumam, piemēro šādu procedūru:

a)  Komisija tūlīt iesniedz pasākumu projektu Padomes un Eiropas Parlamenta kontrolei.

b)  Eiropas Parlaments ar tajā pārstāvēto locekļu balsu vairākumu vai Padome ar kvalificēto balsu vairākumu var iebilst pret Komisijas priekšlikumu, pamatojot šādu iebildumu ar to, ka Komisijas ierosinātie pasākumi pārsniedz pamataktā noteiktās ieviešanas pilnvaras vai ka šis projekts nav saderīgs ar pamatakta mērķi vai saturu, vai arī tajā nav ievērots subsidiaritātes vai proporcionalitātes princips.

c)  Ja trīs mēnešu termiņā no projekta iesniegšanas Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret pasākumu projektu, minētos pasākumus Komisija nepieņem. Šādā gadījumā Komisija var iesniegt komitejai grozītu pasākumu projektu vai iesniegt tiesību akta priekšlikumu, pamatojoties uz Līgumu.

d)  Ja līdz šā termiņa beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome neiebilst pret pasākumiem, Komisija tos pieņem.

4. Ja Komisijas paredzētie pasākumi neatbilst komitejas atzinumam vai ja šāda atzinuma nav, piemēro šādu procedūru:

a)  Komisija uzreiz iesniedz priekšlikumu par attiecīgajiem pasākumiem Padomei un vienlaikus to nosūta Eiropas Parlamentam.

b)  Padome par šo priekšlikumu pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu divu mēnešu laikā no priekšlikuma iesniegšanas.  

c)  Ja šajā termiņā Padome ar kvalificētu vairākumu iebilst pret iesniegtajiem pasākumiem, tos nepieņem. Šādā gadījumā Komisija var iesniegt Padomei grozītu priekšlikumu vai iesniegt priekšlikumu uz tiesību akta priekšlikumu, pamatojoties uz Līgumu.

d)  Ja Padome paredz pieņemt iesniegtos pasākumus, tā tūlīt tos iesniedz Eiropas Parlamentam. Ja Padome nepieņem lēmumu minētajā divu mēnešu termiņā, Komisija tūlīt iesniedz pasākumu priekšlikumu Eiropas Parlamentam.

e)  Eiropas Parlaments ar tajā pārstāvēto locekļu balsu vairākumu četru mēnešu laikā pēc priekšlikuma iesniegšanas saskaņā ar a) punktu var iebilst pret attiecīgo pasākumu pieņemšanu, pamatojot šādu iebildumu ar to, ka ierosinātie pasākumi pārsniedz pamataktā noteiktās ieviešanas pilnvaras vai nav saderīgi ar pamatakta mērķi vai saturu, vai arī tajos nav ievērots subsidiaritātes vai proporcionalitātes princips.

f)  Ja šajā termiņā Eiropas Parlaments iebilst pret iesniegtajiem pasākumiem, tos nepieņem. Šādā gadījumā Komisija var iesniegt komitejai grozītu pasākumu projektu vai iesniegt tiesību akta priekšlikumu, pamatojoties uz Līgumu.

g) Ja līdz minētā termiņa beigām Eiropas Parlaments neiebilst pret ierosinātajiem pasākumiem, tos attiecīgi pieņem vai nu Padome, vai Komisija.

5. Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, attiecīgi pamatotos izņēmuma gadījumos pamataktā var noteikt,

a)  ka šā panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) apakšpunktā un 4. punkta e) apakšpunktā minēto termiņu pagarina par vienu mēnesi, ja tas pamatojams ar ierosināto pasākumu sarežģītumu, vai

b)  ka šā panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) apakšpunktā un 4. punkta e) apakšpunktā minēto termiņu saīsina, ja tas vajadzīgs efektivitātes labad.

6. Pamataktā var paredzēt, ka, ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ 3., 4. un 5. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūras termiņus nav iespējams ievērot, piemēro šādu procedūru:

a) Ja Komisijas paredzētie pasākumi atbilst komitejas atzinumam, Komisija pieņem pasākumus, kurus īsteno tūlīt. Tā tūlīt paziņo par pasākumiem Eiropas Parlamentam un Padomei.

b) Viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma Eiropas Parlaments ar tajā pārstāvēto locekļu balsu vairākumu vai Padome ar kvalificēto balsu vairākumu var iebilst pret Komisijas pieņemtajiem pasākumiem, pamatojot šādu iebildumu ar to, ka šie pasākumi pārsniedz pamataktā noteiktās ieviešanas pilnvaras vai ka šie pasākumi nav saderīgi ar pamatakta mērķi vai saturu, vai arī tajos nav ievērots subsidiaritātes vai proporcionalitātes princips.

c) Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst, Komisija pasākumus atceļ. Tā tomēr var pasākumus saglabāt kā pagaidām spēkā esošus veselības aizsardzības, drošības vai vides iemeslu dēļ. Šādā gadījumā Komisija tūlīt iesniedz komitejai grozītu pasākumu projektu vai tiesību akta priekšlikumu, pamatojoties uz Līgumu. Pagaidu pasākumi paliek spēkā tik ilgi, kamēr tos aizstāj ar galīgu tiesību aktu."

8.        Lēmuma 7. panta 3. punkta 1. teikuma beigās pievieno šādu tekstu:

"saskaņā ar kārtību, kas nodrošina iesniegšanas sistēmas pārskatāmību un iesniegtās informācijas un dažādu procedūras posmu identifikāciju."

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

[Vieta], [datums]

Pielikums I

Deklarācija, kas jāpieņem nākamajā trialoga sanāksmē starp

Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju

1.  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pauž gandarījumu par to, ka drīz plānots pieņemt Padomes Lēmumu, ar kuru groza Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4). Jaunas procedūras jeb "regulatīvās kontroles procedūras" iekļaušana 1999. gada Lēmumā ļaus likumdevējam kontrolēt kvazinormatīvu pasākumu pieņemšanu, ar ko īsteno tiesību aktu, kurš pieņemts, īstenojot koplēmuma procedūru.

2.  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija uzsver, ka saskaņā ar spēkā esošo līgumu šajā lēmumā ir piedāvāts pietiekams un uz visām jomām attiecināms risinājums Eiropas Parlamenta vēlmei kontrolēt koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu īstenošanu.

3.  Neskarot likumdevēju iestāžu prerogatīvas, Eiropas Parlaments un Padome atzīst, ka, atbilstīgi laba likumdošanas procesa principiem ieviešanas pilnvaras Komisijai jāpiešķir bez laika ierobežojuma. Tomēr, ja pieņemšana ir jāveic konkrētā termiņā, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija uzskata, ka likumdevēja veikto kontroli varētu stiprināt klauzula, ar ko Komisijai prasa iesniegt priekšlikumu par tādu noteikumu pārskatīšanu vai atcelšanu, kas ir saistīti ar īstenošanas pilnvaru deleģēšanu.

4.  Šo jauno procedūru pēc tās spēkā stāšanās piemēros kvazinormatīviem pasākumiem, kas paredzēti tiesību aktos, kurus pieņems, īstenojot koplēmuma procedūru, tostarp pasākumiem, kas paredzēti tiesību aktos, ko nākotnē pieņems finanšu pakalpojumu jomā ("Lamfalisī" akti). Turpretī, lai šo procedūru varētu piemērot jau spēkā esošiem aktiem, kas pieņemti, īstenojot koplēmuma procedūru, šie tiesību akti jāpielāgo atbilstīgi piemērojamām procedūrām, lai Lēmuma 1999/468/EK 5. pantā paredzēto regulatīvo procedūru aizstātu ar regulatīvo kontroles procedūru ikreiz, kad apskata pasākumus tās piemērošanas jomā.

5.  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija uzskata, ka ir steidzami jāpielāgo šādi tiesību akti:

 7) 

8) a. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par to, kā uz pārtikas produktiem norādīt to uzturvērtību un ietekmi uz veselību (vēl nav publicēta Oficiālajā Vēstnesī)

b.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko pārstrādā Padomes Direktīvu 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (vēl nav publicēta Oficiālajā Vēstnesī)

c.    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (vēl nav publicēta Oficiālajā Vēstnesī)

d.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK ( 2006. gada 17. maijs ), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.06.2006., 87. lpp.)

e.    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 ( 2006. gada 15. marts ), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.04.2006., 1. lpp.)

f.    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.)

g.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/32/EK (2005. gada 6. jūlijs), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, un ar ko groza Padomes Direktīvu 92/42/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/57/EK un 2000/55/EK (OV L 191, 22.07.2005., 29. lpp.)

h.    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/1/EK (2005. gada 9. marts), ar ko groza Padomes Direktīvas 73/239/EEK, 85/611/EEK, 91/675/EEK, 92/49/EEK un 93/6/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/19/EK, 98/78/EK, 2000/12/EK, 2001/34/EK, 2002/83/EK un 2002/87/EK, lai izveidotu finanšu pakalpojumu komiteju jaunu organizatorisko struktūru (OV L 79, 24.03.2005., 9. lpp.)

i.     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.03.2005., 1. lpp.)

j.    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.)

k.    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.)  

l.     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.)

m.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.)

n.    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.09.2003., 10. lpp.)

o.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (OV L 96, 12.04.2003., 16. lpp.)

p.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.)

q.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/95/EK (2003. gada 27. janvāris) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 37, 13.02.2003., 19. lpp.)

r.    Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.02.2003., 1. lpp.)

s.    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.09.2002., 1. lpp.)

t.    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/107/EK (2002. gada 21. janvāris), ar ko groza Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai paredzētu noteikumus attiecībā uz pārvaldības sabiedrībām un vienkāršotiem prospektiem (OV L 41, 13.02.2002., 20. lpp.)

u.    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.)

v.    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.04.2001., 1. lpp.)

w.   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.)

x.    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem (OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.)

y.    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.)

Lai minēto paveiktu, Komisija ir norādījusi, ka tā tuvākajā laikā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs grozījumu priekšlikumus minētajiem tiesību aktiem, lai tajos iekļautu regulatīvo kontroles procedūru un, attiecīgi, vajadzības gadījumā atceltu šo tiesību aktu noteikumus, kas paredz ierobežojumus, ieviešanas pilnvaras deleģējot Komisijai. Eiropas Parlaments un Padome centīsies panākt, lai minētos priekšlikumus pieņemtu pēc iespējas drīzāk.

6.  Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (2003/C 321/01) Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atgādina par to, cik svarīga nozīme likumdošanas procesā ir īstenošanas pasākumiem. Tās uzskata arī, ka Iestāžu nolīguma par kopējām Kopienas tiesību aktu izstrādes kvalitātes pamatnostādnēm (1999/C 73/01) vispārīgajiem principiem jebkurā gadījumā būtu jāattiecas uz vispārīgiem pasākumiem, kas pieņemti ar jauno regulatīvo kontroles procedūru.

Pielikums II

Deklarācijas, kas jāieraksta Padomes protokolā

A.  Komisijas deklarācija (saistībā ar 7. panta 3. punktu)

Lai varētu pilnībā piemērot 7. panta 3. punktu Padomes lēmumā, ar ko groza Lēmumu 1999/468/EK, Komisija apņemas īstenot pārredzamības pasākumus, kuru mērķis ir vienlaikus informēt Eiropas Parlamentu par komitejām iesniegtajiem īstenošanas pasākumu projektiem. Uzlabojot reģistra funkcionalitāti, Komisijai vajadzētu ļaut Eiropas Parlamentam pilnībā īstenot tam piešķirtās kontroles tiesības, it īpaši

- ja ir nepārprotami identificēti visi dokumenti, kas attiecas uz vienu un to pašu procedūru;

- ja ir norādīts procedūras posms, kā arī atbilsme grafikam;

- ja ir skaidri nošķirts pasākumu projekts, ko Parlaments saskaņā ar tiesībām tikt informētam saņēma vienlaicīgi ar komitejas locekļiem, un galīgais projekts, ko iesniedz Parlamentam pēc tam, kad komiteja ir izteikusi atzinumu.

Finanšu pakalpojumu jomā Komisija saskaņā ar savu apņemšanos gādā, lai Parlamentu regulāri informētu par komiteju darbu. Komisija apņemas:

1.  nodrošināt, lai Komisijas ierēdnis, kurš vada komiteju sanāksmes, informē Parlamentu pēc tā lūguma un pēc katras sanāksmes par debatēm saistībā ar izpildes pasākumu projektiem, kas iesniegti komitejām;

2.  sniegt mutisku vai rakstisku atbildi uz iespējamiem jautājumiem par debatēm saistībā ar izpildes pasākumu projektiem, kas iesniegti komitejām;

3.  šajā sakarā apstiprināt komisāra F. Bolkestein Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājai 2001. gada 2. oktobrī adresētās vēstules 1. līdz 7. punktā izteikto apņemšanos.

Komisijas deklarācijas (nav iekļautas Padomes paketē)

Valodu režīms

Komisija centīsies, lai tās priekšlikumi saistībā ar regulatīvo kontroles procedūru būtu pieejami visās oficiālajās valodās pēc iespējas īsākā laikā. Jebkurā gadījumā Komisijai 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā un 4. punkta e) apakšpunktā paredzētais termiņš sāksies tikai tad, kad likumdevējs būs saņēmis visu valodas versijas.

Pielāgošana

Komisija apņemas sākt visu koplēmuma procedūrā pieņemto spēkā esošo tiesību aktu izskatīšanu, lai tos vajadzības gadījumā pielāgotu jaunajai regulatīvajai kontroles procedūrai. Saskaņā ar tai piešķirtajām iniciatīvas tiesībām Komisija iesniegs atbilstīgus priekšlikumus pēc iespējas drīz un ne vēlāk par 2007. gada beigām.

(1)             OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. (2)          OV L … (3)          OV L … (4)             OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.