par pieprasījumu aizstāvēt Jannis Sakellariou imunitāti un privilēģijas

(2006/2145(IMM))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā imunitātes aizstāvēšanas pieprasījumu, ko 2006. gada 6. jūnijā iesniedza Jannis Sakellariou sakarā ar tiesas procesu Grieķijas tiesā un par ko paziņoja plenārsēdē 2006. gada 12. jūnijā,

–   pēc Jannis Sakellariou uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā 1965. gada 8. aprīļa Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 6. panta 3. punktu un 7. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0273/2006),

A.  tā kā Jannis Sakellariou tika ievēlēts Eiropas Parlamenta piektajās vēlēšanās, kas notika no 1999. gada 10. līdz 13. jūnijam, un Parlaments pārbaudīja viņa pilnvaras 1999. gada 15. decembrī(2);

B.   tā kā attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus nevar aizturēt vai sākt tiesvedību pret viņiem sakarā ar viņu viedokli vai balsojumu, pildot pienākumus(3);

C.  tā kā Eiropas Parlamenta deputātu imunitāte attiecībā uz tiesvedību iekļauj arī imunitāti attiecībā uz tiesvedību civillietās, jo īpaši, ja šajos tiesas procesos tiek pieprasīta ievērojama zaudējumu atlīdzības summa;

D.  tā kā 2003. gada 23. septembrī Eiropas Parlaments nolēma aizstāvēt Jannis Sakellariou imunitāti un privilēģijas saistībā ar šo pašu lietu un nosūtīt tā lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu kompetentajai Grieķijas tiesai;

E.   tā kā prasītājs neturpināja tiesas procesu, uz kuru attiecās Parlamenta 2003. gada 23. septembra lēmums, un atjaunoja tiesvedību ar 2005. gada 20. decembra izsaukumu uz tiesu tikai tad, kad J. Sakellariou beidza pildīt Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus;

F.   tā kā šīs lietas fakti tieši norāda, ka, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, J. Sakellariou pauda viedokli Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 9. panta nozīmē;

G.  tā kā imunitāte, ko Eiropas Parlamenta deputātiem piešķir saskaņā ar protokola 9. pantu, kalpo paša Parlamenta interesēs, tā ir absolūta, un to nevar atņemt; turklāt tā turpina pastāvēt iestādes interesēs pat tad, kad attiecīgais Parlamenta deputāts ir beidzis pildīt deputāta pienākumus,

1.   nolemj aizstāvēt Jannis Sakellariou imunitāti un privilēģijas;

2.   uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu Atēnu Pirmās instances tiesas civillietu nodaļai.

(1) Lieta 101/63, Wagner/Fohrmann un Krier, Recueil, 195. lpp., kā arī lieta 149/85, Wybot/Faure un citi, Recueil, 2391. lpp. (2) Eiropas Parlamenta lēmums par deputātu pilnvaru pārbaudi pēc Eiropas Parlamenta piektajām tiešajām vēlēšanām 1999. gada 10.-13. jūnijā, OV C 296, 18.10.2000., 93. lpp. (3) Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 9. pants.

I. Lietas fakti

Saskaņā ar informāciju, ko J. Sakellariou sniedza 2006. gada 6. jūnija vēstulē, viņa prasība par imunitātes aizstāvēšanu ir saistīta ar civilprasību par zaudējumu atlīdzību, kā tas aprakstīts viņa 2003. gada 20. janvāra vēstulē Parlamenta priekšsēdētājam (skatīt iepriekš), attiecībā uz kuru 2003. gada 23. septembrī Parlaments pieņēma rezolūciju, nolemjot aizstāvēt viņa imunitāti.

Pēc 2003. gada 23. septembra rezolūcijas pieņemšanas likās, ka prasītājs ir nolēmis atteikties no tiesas procesa, kā rezultātā tiesas process tika pārtraukts un kompetentajai Grieķijas tiesai nevajadzēja ņemt vērā Parlamenta rezolūciju.

Tagad, pēc septiņiem gadiem, J. Sakellariou beidzot pildīt Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, prasītājs ir atjaunojis tiesvedību, un noklausīšanās ir ieplānota 2006. gada 23. novembrī.

Saskaņā ar J. Sakellariou 2003. gada 20. janvāra vēstuli lietas faktus var rezumēt šādi:

2001. gada 3. septembrī advokāts Dimitris K. Vervesos saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Grieķijas Civilprocesa kodeksa 681. pantā, Atēnu Pirmās instances tiesas civillietu nodaļā izvirzīja apsūdzību Salonikus pārstāvoša deputāta Stylianos Papathemelis, dzīvojoša Thessaloniki, Aristotelous 26, vārdā pret:

1. izdevniecību „H.K. Tegopoulos Ltd” , kuras juridiskā adrese ir Atēnās, žurnāla „Epsilon tis Eleftherotypias” īpašnieka statusā,

2. žurnāla „Epsilon tis Eleftherotypias” izdevēju Athanasios Tegopoulos,

3. žurnāla „Epsilon tis Eleftherotypias” rīkotājdirektoru Serafeim Findanidis,

4. žurnāla „Epsilon tis Eleftherotypias” galveno redaktoru Christos Bletas,

5. žurnālisti Eleni Kochaimidou,

6. Eiropas Parlamenta deputātu Jannis Sakellariou.

Žurnāls ir lielas tirāžas avīzes „Kyriakatiki Eleftherotypia” pielikums, un tā īpašniece un izdevēja ir pirmajā punktā nosauktā izdevniecība.

Intervijā, ko vadīja iepriekš minētā žurnāliste (piektā tiesājamā) un ko publicēja 2001. gada 18. marta žurnāla izdevumā, Jannis Sakellariou, atbildot uz jautājumu par Grieķijas un Turcijas attiecību nākotni, teica, ka, ja „vietējais Musolīni S. Papathemelis nodarbojas ar ārpolitiku”, sekas var būt nopietnas.

Iesniegumā ir teikts, ka, izsakot šīs piezīmes, tiesājamais Jannis Sakellariou bez iemesla un nepamatoti apmeloja iesniedzēju, kas „acīmredzami kaitēja manam godam, cieņai un reputācijai, man esot vienkārši cilvēkam un sabiedrībā pazīstamai personai, kā arī politiķim un aktīvam manas valsts sabiedriskās dzīves dalībniekam jau vairākus gadu desmitus”(1).

Lai atlīdzinātu viņam nodarīto morālo kaitējumu iesniegumā izklāstīto iemeslu dēļ, tiesai vajadzētu pieprasīt, lai seši tiesājamie solidāri izmaksā iesniedzējam GDR 50 000 0000 (apmēram EUR 150 000), turklāt ņemot vērā likumā noteikto procentu likmi laika posmā no iesnieguma iesniegšanas brīža(2).

II. Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 9. pants (protokols)

Protokola 9. pants nosaka:

„Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus nevar aizturēt vai sākt tiesvedību pret viņiem sakarā ar viņu viedokli vai balsojumu, pildot pienākumus.”

Imunitāti nevar atņemt, ja darbības, kurās deputāts tiek apsūdzēts, tika veiktas, viņam vai viņai pildot politiskos pienākumus, vai, ja šīs darbības bija tieši saistītas ar šādiem pienākumiem(3). Tādējādi saskaņā ar 9. pantu Parlamentam ir jāaizstāv deputāta imunitāte, ja izskatāmās darbības tika veiktas, viņam vai viņai izpildot savus pienākumus, vai, ja šīs darbības bija tieši saistītas ar šādiem pienākumiem.

Izsakot apgalvojumus, kas tika iekļauti avīzes intervijā, J. Sakellariou izmantoja vārda brīvību saistībā ar Parlamenta deputāta pienākumu izpildi. Grieķijas un Turcijas attiecības vienmēr ir bijušas ļoti nozīmīgas Eiropas Savienības kopējai ārpolitikai un drošības politikai, un J. Sakellariou ir arī par ārlietām atbildīgās Parlamenta komitejas loceklis. Kad 2006. gada 12. jūlijā komiteja uzklausīja J. Sakellariou, viņš uzsvēra, ka intervija tika sniegta, viņam esot ārpolitikas koordinētājam no Sociāldemokrātu grupas. Turklāt intervija tika sniegta viņa birojā Parlamentā, un visās rakstam pievienotajās fotogrāfijās bija uzņemtas Parlamenta ēkas.

Strīdīgais apgalvojums ir jāizskata intervijas politiskajā kontekstā, un tas attiecas uz jautājumu, kas ir patiesi nozīmīgs sabiedrībai un izraisa neviltotu tās interesi. Tiesības izteikt šādus apgalvojumus ir neatņemamas, pildot cilvēku ievēlēta deputāta pienākumus.

Nav šaubu, ka izvirzītā civilprasība pret J. Sakellariou ir uzskatāma par „tiesvedību” protokola 9. panta nozīmē. Neatkarīgi no citiem apsvērumiem šāda apjoma atlīdzība ir uzskatāma par soda mēru, un, pieļaujot šāda tiesas procesa turpinājumu, deputātu un tādējādi arī visa Parlamenta vārda brīvība tiktu apdraudēta.

Turklāt saskaņā ar J. Sakallariou paziņojumu, kas tika veikts noklausīšanās laikā, sūdzības iesniedzējs neatbildēja uz vēstulē izteikto atlīdzības piedāvājumu, tādējādi panākot mierizlīgumu ārpustiesas kārtībā, un neatkāpās no savas prasības par zaudējumu atlīdzību. Šis fakts, kā arī atlīdzības apjoms, kas tiek prasīts morālo zaudējumu atlīdzināšanai, un tas, ka sūdzības iesniedzējs atturējās no prasības uzturēšanas pret citiem tiesājamajiem (tostarp žurnāla redaktoru un par rakstu atbildīgo žurnālisti), liek domāt, ka prasības iesniegšanas mērķis ir „sodīt” J. Sakallariou par viņa uzskatu paušanu un nevis vienkārši aizstāvēt sūdzības iesniedzēja reputāciju. Šo viedokli pastiprina tas, ka sūdzības iesniedzējs atturējās no rīcības vairāku gadu garumā.

IV. Secinājumi

Tāpēc referents iesaka Parlamentam aizstāvēt Jannis Sakellariou imunitāti un privilēģijas.

(1) 2001. gada 3. septembra iesniegums, 1. lpp. (2) 2001. gada 3. septembra iesniegums, 2. lpp. (3) Skatīt neseno līdzīgo lietu, kad imunitātes aizstāvību lūdza Giovanni Claudio Fava, 2005. gada 1. decembra lēmums (IMM/2005/2174)).