par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finansēšanas instrumenta izveidi

(11944/2/2006 – C6-0357/2006 – 2004/0220(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (11944/2/2006 - C6-0357/2006),

–   ņemot vērā tās nostāju pirmajā lasījumā(1) par Komisijas ierosinājumu Parlamentam un Padomei (COM(2004)0629)(2),

-    ņemot vērā grozīto Komisijas ierosinājumu (COM(2004)0629/2)(3),

–   ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6–04482006),

1.  pieņem kopējo nostāju;

2.  atzīmē, ka šis tiesību akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.  uzdod tā priekšsēdētājam kopīgi ar Padomes priekšsēdētāju parakstīt šo tiesību aktu saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.  uzdod tā ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un saskaņā ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt, lai to publicētu „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”;

5.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti 18.5.2006, P6_TA(2006)0217. (2) OV vēl nav publicēts. (3) OV vēl nav publicēts.

1. Priekšvēsture

Komisijas ierosinājumu regulai par attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finansēšanas instrumenta izveidi, kas bija sākums procedūrai jauna juridiska pamata EK attīstības izdevumiem izveidošanai, parakstīja 2004. gada 29. septembrī. Divus gadus pēc ierosinājuma publicēšanas, sekoja sarežģīts, grūti izprotams un dažkārt arī problemātisks likumdošanas process. Taču šajā laikā tekstā tika veiktas būtiskas izmaiņas.

Jūsu referenta viedoklis par sākotnējo ierosinājumu bija, ka tas ir ļoti galējs un Parlamentam pilnībā nepieņemams. Tas apdraudēja gan Parlamenta prerogatīvu koplēmumu procedūrā, gan arī attīstības politikas principus pašus par sevi. Pirmais signāls, kas norādīja uz Parlamenta nodomu ierosinājumu noraidīt, bija Attīstības komitejā vienbalsīgi pieņemtā un trijās citās komitejās, kas sniedza atzinumus, vienprātīgi atbalstītā atbilde. Šīs pieejas dēļ Komisija un Padome sēdās pie sarunu galda, un galu galā pārliecināja tās rēķināties ar Parlamenta koplēmuma pilnvarām ne vien attiecībā uz attīstības instrumentu, bet arī attiecībā uz citiem „Prodi paketes” ārējo darbību instrumentiem.

Ilgstošu un sarežģītu sarunu rezultātā ir daudz kas paveikts attiecībā uz attīstības instrumentu. Regulā ir tik daudz izmaiņas, ka tās galīgais variants nebūs atpazīstams tiem, kas sastādīja sākotnējo priekšlikumu. Bija gadījumi, kad citu iestāžu pieeja līdzinājās vairāk spiediena izdarīšanai, nekā sarunām un Eiropas Parlamenta kā koplēmuma pieņēmēja respektēšanai. Pārsteidza arī tas, ka reizēm Attīstības komitejai nācās turēties pretim citiem spēkiem Parlamentā, kas vāji izprata to, ka tiek apdraudētas pašas iestādes pilnvaras un prerogatīvas. Visā šajā procesā Attīstības komiteja nezaudēja vienotību un palika pie sava.

2. Padomes kopējā nostāja

Kopējā nostāja, ko Padome iesniedza Parlamentam 2006. gada 23. oktobrī, ietver daudzus elementus, ko iekļāva pēc Parlamenta pieprasījuma. Svarīgākie no tiem ir:

a) Tiesību akti uz noteiktu laiku

Sākotnējā Eiropas Komisijas priekšlikumā nebija iekļauts termiņa beigu datums vai arī vidusposma pārskata klauzula. Iepriekšējo sarunu laikā bija panākta vienošanās par to, ka visi ārējo darbību instrumenti zaudē spēku, beidzoties Finanšu plānam 2013. gadā un, ka pārskatīšanas process tiks uzsākts 2009. gadā.

b) Īpašs instruments attīstības politikai

Jautājums, kas izraisīja lielas bažas Attīstības komitejai, bija, ka sākotnējais priekšlikums neparedzēja īpašu finanšu instrumentu attīstības politikai. Tas bija drīzāk politikas jaunattīstības valstīm apvienojums ar politiku rūpnieciski attīstītajām valstīm, padarot neiespējamu noteikt skaidrus mērķus un politikas prioritātes kādai no tām. Pēc lielām domstarpībām par ārējo darbību tiesību aktu uzbūvi, Attīstības komitejas sarunu dalībnieki panāca vienošanos par to, lai attiecībā uz rūpnieciski attīstītām valstīm tiktu piemēroti citi tiesību akti, un attiecībā uz tām Starptautiskās tirdzniecības komiteja iesniedza jaunu priekšlikumu. Kopējā nostājā bija noteikts tas, ko vēlējās Attīstības komiteja – īpašs jaunattīstības valstīm paredzēts instruments, ko nosauca par Instrumentu sadarbībai attīstības jomā jeb DCI.

Parlaments arī iestājās par atsevišķa Cilvēktiesību instrumenta izveidošanu, kas būs Eiropas Cilvēktiesību un demokrātijas iniciatīvas turpinājums, un to panāca. Pašlaik notiek šī instrumenta likumdošanas procedūra.

c) Vienīgais juridiskais pamats attīstībai – 179. pants

Līdztekus diskusijām par tiesību aktu uzbūvi, notika arī ar šo jautājumu saistītas diskusijas par juridisko pamatu, ko piemērot DCI. Sākotnējais priekšlikums pamatojās uz diviem EK Līguma pantiem – 179. pantu, kas attiecas uz attīstību, un 181.a pantu, kas attiecas uz sadarbību ar trešām valstīm. Jūsu referents saskaņā ar Parlamenta un Padomes Juridiskā dienesta juridisko konsultāciju apgalvoja, ka 181.a pantu nepiemēro attiecībā uz jaunattīstības valstīm un ka tādēļ DCI ir pamatojams vienīgi ar 179. pantu. Šajā ziņā Parlaments bija ieguvējs.

d) Politikas veidošana ar koplēmuma procedūru

Otrā lielākā Komisijas sākotnējā priekšlikuma problēma bija tas, ka tā paredzēja gandrīz vai pilnībā atcelt Parlamenta tiesības noteikt politiku jaunattīstības valstīm ar koplēmuma procedūru. Komisija paredzēja no tiesību aktu darbības jomas svītrot politikas veidošanu un tā vietā izmantot nesaistošus paziņojumus. Vienīgie saistošie politikas noteikumi šajā gadījumā būtu iekļauti katras valsts, reģiona vai tematiskās programmas stratēģijas dokumentos, un tos pieņemtu ar komitoloģijas procedūru bez Parlamenta līdzdalības.

Līdztekus Padomei, Attīstības komitejas sarunu dalībnieki noraidīja pieeju veidot politiku Komisijas paziņojumu veidā un pievērsās tam, lai nodrošinātu, ka politikas veidošana joprojām notiktu likumdošanas koplēmuma procedūras veidā.

Ar Padomi apspriestajā kopējā nostājā ir iekļauts liels daudzums politiskā satura, un gandrīz viss no tā bija iekļauts, atbildot uz Parlamenta bažām. Tas galvenokārt ir pamatots ar 13 politikas noteikumiem, ko aizstās ar jauno DCI un no kuriem gandrīz visi jau ir saskaņoti ar Parlamentu un Padomi koplēmuma procedūrā.

e) Detalizētāki finanšu noteikumi

Ierosinājumā iekļautie finanšu noteikumi bija otra joma, kas radīja ļoti nopietnas bažas: tie bija ļoti vispārīgi un atradās ļoti tālu no izstrādes pakāpes, kādu Parlaments kā daļa no budžeta lēmējiestādes, bija pieradis saņemt. Vienīgā dotā informācija bija par kopējiem finanšu asignējumiem visam instrumentam, līdztekus ar skaitļiem ĀKK sadarbībai, ko atcēla pēc tam, kad Eiropadome nolēma EAF neiekļaut budžetā. Pirms tam ar koplēmuma procedūru finanšu asignējumus piešķīra katrai programmai, ko noteica atsevišķos noteikumos, tādēļ Attīstības komitejas sarunu dalībnieki uzstāja, ka šī prakse būtu jāturpina. Tagad kopējā nostājā ir iekļauts programmas finansējuma sadalījums un atsevišķos gadījumos arī programmas ietvaros (piemēram, nevalstiskajiem dalībniekiem, kuriem tagad ir izveidota kopīga programma ar pašvaldību iestādēm, radot nepieciešamību prasīt papildu finansējuma sadalījumu, lai nodrošinātu, ka viņi arī turpmāk saņems finansējumu tādā apjomā, kas ļoti tuvs viņu finansējuma apjomam pēdējos gados).

3. Jauninājumu ieviešana

Ir arī jomas, kurās jaunais DCI manāmi atšķirsies no visiem pārējiem tiesību aktiem attīstības jomā, kas ir izmantoti iepriekš, un tādēļ Parlamentam bija nepieciešams spert patiesi nozīmīgus soļus.

a) Tiek likumīgi atzīta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Attīstības palīdzības komiteja

Jaunais DCI pirmo reizi juridiskajā dokumentā iekļaus starptautiski atzītu attīstības politikas definīciju, ko noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Tas ir būtisks solis, lai attīstības budžetu pasargātu no tēriņiem citu politiku mērķu sasniegšanai. Pilnīgi visas ģeogrāfiskās programmas tiks izveidotas tā, lai tās atbilstu APK atbilstības kritērijiem Oficiālajai palīdzībai attīstībai, un tas pats attieksies arī uz 90 % tematisko programmu asignējumiem. Atlikušos 10 % no tematisko programmu asignējumiem izlietos ar attīstības jomu nesaistītām darbībām Migrācijas programmas un Vides programmas ietvaros, tostarp starptautisko līgumu īstenošanai vides jomā, kā arī vairāku starptautisku konvenciju sekretariātu, kas darbojas vides jomā, atbalstam.

b) DCI pievienotā vienošanās par izdevumu mērķiem

Jaunajam DCI pievienotajā Komisijas deklarācijā ir arī pirmo reizi noteikts etalons, ko Attīstības komiteja izmanto kopš 2003. gada, lai pievērstu lielāku uzmanību galvenajām Tūkstošgades attīstības mērķu pamatizglītības un veselības aprūpes pamatpakalpojumu nozarēm. Komisija nekad iepriekš nebija apstiprinājusi komitejas 20 % etalonu šīm nozarēm, un kaut arī Parlaments to ir paredzējis budžetā pēdējos trijos gados, tā ir atteikusies to īstenot. Asignējumi šiem sektoriem vienmēr ir bijuši nepietiekami. Taču tagad DCI pievienotajā deklarācijā Komisija pauž nolūku sasniegt šo etalonu līdz 2009. gadam (iekļaujot vidējo izglītību kā papildu kategoriju, jo tā ir ļoti svarīga vidēja ienākuma valstīs Latīņamerikā). Jūsu referents līdzīgi kā citi pārrunu grupas dalībnieki uzskata, ka šis Parlamentam ir patiesi liels ieguvums.

c) Plānošanas dokumentu demokrātiskas kontroles attīstība

Nedaudz lielāks progress ir panākts Parlamenta un Komisijas dialoga jautājumā par stratēģisko dokumentu projektu, lai DCI īstenošanā ļautu veikt efektīvu parlamentāro kontroli. Jautājums, kas izraisa īpašas bažas, bija par iespējas nodrošināšanu Parlamentam iejaukties pirms stratēģiskā dokumenta pieņemšanas, kad tā ietekme būtu lietderīga. Tomēr šajā jautājumā bija problēmas ar Padomi, Parlaments panāca apliecinājumu, ka Komisija vienmēr būs atvērta sarunām ar Eiropas Parlamenta deputātiem par vispārējiem, kā arī par katrai valstij specifiskiem jautājumiem. Parlaments pats var noteikt veidu savai pārstāvībai šādā dialogā. Šī vienošanās tiks īstenota vēstuļu apmaiņas veidā starp Attīstības komitejas priekšsēdētāju un komisāriem Ferrero-Waldner and Gav Michel pirms balsojuma par Kopējās nostājas tekstu.

d) Parlamenta pieaugošā nozīme vidusposma pārskatā

Kaut arī normatīvajā tekstā noteikts, ka instrumentu pārskata „ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī”, Parlaments un Komisija ir vienojušies, ka pirms Komisija veic pārskatīšanu, Parlaments izvērtē instrumenta darbību, lai atklātu jebkuras disfunkcionālas situācijas, ko varētu būt radušās. Parlamenta ziņojumu Komisija izskatīs, veicot instrumenta pārskatīšanu. Pārskatīšana tiks veikta 2009. gadā. Ja tiek konstatētas problēmas, kuru dēļ instrumentu ir nepieciešams pielāgot, Komisija iesniedz vajadzīgos likumdošanas priekšlikumus. Šo vienošanos Komisija apstiprinās pirms balsojuma par Kopējās nostājas tekstu.

4. Referenta ieteikums

Kopējā nostājā ir atspoguļota vienošanās, kas tika panākta sarunu nobeigumā un ko 2006. gada 3. oktobra sanāksmē apstiprināja Attīstības komiteja.

Jautājumā par reproduktīvo veselību Jūsu referents pēc labākās sirdsapziņas nevar atbalstīt 18. apsvēruma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā izmantoto terminoloģiju, ja piemēro PVO definīciju, kurā ir iekļauts termins „nevēlamas grūtniecības pārtraukšana”. Savā pieejā DCI es mēģināju pielāgoties citiem un biju ārkārtīgi vīlies, ka manām patiesajām bažām par šo jautājumu netika sniegts atbalsts. Tādēļ es daru zināmu, ka atbalstīšu centienus šī formulējuma grozīšanai.

Izņemot šo, jūsu referents Kopējonostāju ar Padomi uzskata par ļoti labu iznākumu Eiropas Parlamentam.