par Eiropas Investīciju bankas 2005. gada pārskatu

(2006/2269(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 266. un 267. pantu, ar ko izveido Eiropas Investīciju banku (EIB) un Protokolu par Eiropas Investīciju bankas statūtiem, kas pievienots EK līgumam,

–   ņemot vērā EIB grupas 2005. gada darbības pārskatu, tās Kopējo darbības plānu 2006.– 2008. gadam, Eiropas Investīciju fonda 2005. gada pārskatu, Revīzijas komitejas 2005. gada pārskatus un Pārvaldības komitejas atbildes, 2005. gada vispārējo pārskata ziņojumu par operāciju novērtējumu, kā arī 2005. gada 20. jūnija EIB prezidenta uzklausīšanu attiecīgajā Parlamenta komitejā,

–   ņemot vērā Eiropas iniciatīvu izaugsmei, kuru 2003. gada 12. un 13. decembrī Briselē pieņēma Eiropadome,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 8. marta rezolūciju par Eiropas Investīciju bankas 2003. gada darbības pārskatu(1) un 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par situāciju Eiropas ekonomikā: priekšziņojums par dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm 2006. gadā(2),

–   ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2004. gada Vides ziņojumu,

–   ņemot vērā EIB 2006. gada 2. oktobra publikāciju Sociālais novērtējums projektiem ārpus Eiropas Savienības — Eiropas Investīcijas bankas pieeja,

–   ņemot vērā Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvenciju), saskaņā ar kuru Kopiena ir apņēmusies nodrošināt „pieeja tiesības informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”,

–   ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. punktu un 45. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0011/2007),

A. tā kā EIB ir publiska banka ar politisku ievirzi, kuru izveidoja ar EK līgumu kā galveno finanšu institūciju ES mērķu sasniegšanai;

B.  tā kā Eiropas ekonomikas izaugsmes potenciāls joprojām ir pārāk mazs, proti, aptuveni 2 %, kas ir daudz zemāks rādītājs nekā citās pasaules zonās, un tas nav pietiekošs, lai nodrošinātu darbavietas vairāk nekā 12 miljoniem eiropiešu, kuri ir bez darba, kā arī nepietiekošs paplašinātas Eiropas attīstībai;

C. tā kā 2005. gadā EIB piešķīra aizdevumus EUR 47 400 miljonu apmērā, no kuriem EUR 42 300 miljonus piešķīra ES valstīm, EUR 2 000 miljonus kandidātvalstīm, un EUR 3 100 miljonus asociētajām valstīm un tā kā aptuveni EUR 9 000 miljonus sadalīja ar starpniekbanku palīdzību;

D. tā kā no EIB grupas piešķirtajiem aizdevumiem EUR 34 000 miljonus atvēlēja ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai, EUR 10 700 miljonus iniciatīvai “Jauninājumi 2010”, EUR 12 300 — vides aizsardzībai, EUR 8 200 miljonus Eiropas komunikāciju tīklu attīstībai, EUR 4 200 miljonus MVU atbalstam, EUR 3 600 miljonus ieguldīja Eiropas ārējās sadarbības un attīstības atbalsta politikā, EUR 400 miljonus atvēlēja riska kapitāla fondiem un EUR 1 700 miljonus — MVU garantijām;

E.  tā kā Komisijas Integrētajās vadlīnijās izaugsmei un nodarbinātībai 2005.–2008. gadam (COM(2005)0141) ir norādīta nepieciešamība sekmēt uzņēmējdarbības garu un jaunu uzņēmumu radīšanu, un šos mērķus var sasniegt, uzlabojot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pieeju finansējumam;

F.  tā kā MVU Eiropas Savienībā, kopumā 23 miljoni, kas veido pusi no visas ES ekonomikas un nodarbina divas trešdaļas no Eiropas darba ņēmējiem, ir nozīmīga loma ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā;

G. tā kā ir vajadzīga jauna Eiropas enerģētikas politika, lai stātos pretim augstajām enerģijas cenām, nodrošinātu piegāžu drošību, un apturētu klimata pārmaiņas;

1.  apsveic EIB ar 2005. gada darbības pārskatu, kā arī ar pārskatāmības palielināšanos attiecībā uz sabiedrību un ar kontroles sistēmu uzlabošanu; mudina EIB turpināt darbu Eiropas ekonomikas attīstīšanai;

Stratēģija un darbības

2.  atzinīgi vērtē to, ka EIB ir akceptējusi Lisabonas stratēģijas mērķus izaugsmes un nodarbinātības jomā un atzinīgi vērtē EIB izdarītās izmaiņas savā darbībā šo mērķu sasniegšanai; šajā sakarā uzskata, ka vajadzētu uzdot jautājumu par to, vai EIB pieejamie līdzekļi ir pietiekami minēto mērķu sasniegšanai;

3.  norāda, ka 2005. gada EIB stratēģijas pārskatā, Eiropas Savienības ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšana joprojām paliek EIB pamatuzdevums; tādēļ pieprasa, lai EIB darbība šajā jomā koncentrētos uz vismazāk attīstītajiem reģioniem;

4.  pieprasa, lai EIB, attiecībā uz iniciatīvu “Jauninājumi 2010”, finansētu projektus, kuri ir tieši saistīti ar jauninājumiem; saistībā ar izglītību un apmācību, aicina, lai pilnībā atbalstītu Eiropas Savienības mērķi kļūt par zināšanu sabiedrību īpaši atbalstot izglītības projektus, kas saistīti ar jauninājumiem, gan augstākajā, gan pamatizglītībā nolūkā palielināt Eiropas cilvēku potenciālu; atbalsta EIB centienus panākt vismazāk attīstīto reģionu iekļaušanos uz zinātnes atziņām balstītā ekonomikā;

5.  atzinīgi vērtē, ka EIB ir sasniegusi savu mērķi veltīt no 30 līdz 35 % no individuāliem aizdevumiem ES iekšienē projektiem, kuri ir paredzēti dabiskās vai pilsētas vides aizsardzībai jeb uzlabošanai; norāda, ka no kopējā aizdevuma ES iekšienē, 60 % tika piešķirti saistībā ar pilsētas vidi (sabiedriskajam transportam, pilsētas atjaunošanai), turpretim tikai 20 % bija paredzēti energoefektivitātes palielināšanai un atjaunojamās enerģijas idejas attīstībai, un tādēļ pieprasa, lai tādēļ EIB saskaņotāk sadala līdzekļus, kuri paredzēti apkārtējās vides aizsardzībai;

6.  atzinīgi vērtē EIB nolūku izstrādāt jaunu rīcības plānu, iekļaujot tajā jaunos Eiropas Savienības mērķus enerģētikā; aicina, lai EIB pieņem tālejošākus finansēšanas mērķus gan atjaunojamās enerģijas jomā, gan programmām, kuras uzlabo energoefektivitāti, it īpaši jaunajās dalībvalstīs un MVU sektorā, kurā ir lielāka iespēja veikt uzlabojumus;

7.  apsveic EIB saistībā ar tās finanšu katalizatora lomu, it īpaši attiecībā uz aizdevumiem, kuri paredzēti tādas valsts un privātās sadarbības atbalstīšanai, kura veicina privātā sektora dalību Eiropas komunikāciju tīklu finansēšanā; aicina, lai tiktu izveidots ES garantijas instruments īpaši Eiropas transporta tīklu projektiem, lai novērstu risku, ka sākotnējā darbības posmā ieņēmumi var nesasniegt gaidīto līmeni; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot enerģētikas tīklu dimensiju uz dalībvalstīm un starp tām, lai veicinātu iekšējā tirgus radīšanu energoapgādei un tās sadalei;

8.  uzskata, ka EIB darbībām ir paplašinātās ES vajadzības; norāda, ka EIB nav pastāvīgas delegācijas Baltijas jūras reģionā, kas aptvertu Baltijas valstis, Dāniju, Somiju, Zviedriju un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstis;

9.  pieprasa lielāku saskaņotību EIB ārējās pilnvarās, gan saistībā ar līdzekļu pietiekamību visam jauno pilnvaru periodam, gan ar to sadali pa ģeogrāfiskām teritorijām; uzsver, ka Latīņamerikai piešķirtie aizdevumi nav pietiekami, proti, tie veido tikai 2,5 % no kopsummas, kas paredzēta projektiem ārpus Eiropas Savienības; atzinīgi vērtē jauno iniciatīvu saistībā ar EIB aizdevumu apvienošanu ar ES atbalstu subsīdiju veidā reģionālās infrastruktūras projektiem Āfrikā, kā arī citas iniciatīvas, kas atbalsta Āfrikas attīstības programmu, kuru jāattīsta, pamatojoties uz ilgtspējības kritērijiem vides, sociālajā un ekonomiskajā jomā; mudina EIB kopā ar vispārējiem aizdevumiem Vidusjūras reģiona partnervalstīm, īstenot tehnisko palīdzību, lai veicinātu vietējā finanšu sektora attīstību un reformēšanu;

10. atzinīgi vērtē, ka 2005. gadā EIB Valde iekļāva piecu galveno mērķu vidū atbalstu MVU; atbalsta EIB pūliņus attīstīt finanšu instrumentus, kuri būtu pielāgoti MVU vajadzībām, lai mērķis būtu tas, ka aizdevumi finanšu iestādēm MVU atbalstam veidotu vairāk nekā 50% no katru gadu finanšu iestādēm izsniegto aizdevumu kopapjoma;

Darbību veidi

11. atzinīgi vērtē sadarbības pastiprināšanos ar Komisiju jaunajās programmās, kuru mērķis ir izdevumu efektivitātes palielināšana, pateicoties EIB iegūtajai pieredzei, it īpaši programmai JASPERS (Apvienotais atbalsts projektiem Eiropas reģionos);

12. uzsver, ka vairāki jauni finanšu instrumenti, kurus pārvalda EIB un EIF (Eiropas Investīciju fonds), dos ieguldījumu neatlīdzināmās palīdzības ietekmes paplašināšanā; atzinīgi vērtē to, ka iniciatīva JEREMIE (Eiropas Apvienotie resursi mikro, mazajiem un vidēja lieluma uzņēmumiem) jau darbojas, jo tā ar EIF darbību (pārveidojot subsīdijas vairākos finanšu produktos, kuri ir paredzēti MVU) var radīt pastiprinošu efektu, sasniedzot pat desmitkārtīgu struktūrfondu budžeta apjomu;

13. uzskata, ka jaunos sadarbības un finansēšanas veidus ir rūpīgi jānovērtē, lai novērstu ar tiem saistītos iespējamos administratīvos šķēršļus;

14. atgādina EIB, ka tās aizdevumiem nav jāaizvieto, piedāvājot izdevīgākus noteikumus finanšu starpniekiestādēm, aizdevumus, kurus jebkurā gadījumā būtu piešķīris privātais sektors;

15. aicina Revīzijas palātu nodrošināt, ka nosacījumi, kas reglamentē EIB piešķirtos aizdevumus un garantijas, kas saistītas ar ES budžeta līdzekļiem, nedod iespēju noteiktām priviliģētām pusēm netieši gūt labumu no neatļautas palīdzības, kad tās varētu iegūt finansējumu tirgū;

16. aicina, lai EIB veic rūpīgu pētījumu par reālo EIB investīciju ieguldījumu reģionālajā attīstībā, tiklīdz ir izanalizēta arī ES politikas ietekme, un lai ievieš attiecīgus rādītājus, saskaņā ar EIB Novērtējuma daļas ieteikumiem;

17. iesaka EIB, palielinot to finanšu starpniekiestāžu skaitu katrā valstī, kurām ir atbilstīgas speciālās zināšanas un kreditēšanas spējas, lai atbalstītu ES prioritātes, vēl vairāk pastiprināt iespējas piekļūt tās finansējumam, it īpaši attiecībā uz MVU, kas vienlaikus arī uzlabotu apstākļus galīgajiem saņēmējiem;

Pārredzamība un rezultāti

18. pieprasa, lai EIB labāk paskaidro novērtēšanas kritērijus, atlasot projektus finansējuma piešķiršanai, un iesniedz savu operāciju novērtējumu ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības ziņā; ierosina, lai EIB publicē informāciju par investīciju projektiem, kuros tā ir iesaistīta, lai rosinātu privāto ieguldītājus dalību šo projektu iespējamajā finansēšanā;

19. ierosina EIB noteikt skaidrākus kritērijus, lai reglamentētu vispārējo aizdevumu galīgo piešķiršanu; un vicina EIB izveidot pārredzamu procedūru, lai noteiktu un novērtētu kā aizdevumus ir izlietojušas starpniekbankas, it īpaši, lai noteiktu vai EIB aizdevumu kvalitāte reāli dod labumu gala saņēmējiem;

20. aicina EIB nodrošināt darbības standartu saskaņotību ar starptautiskajiem standartiem un paraugpraksi; kā arī izveidot pārredzamu dalības mehānismu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu ieinteresēto pušu iesaistīšanai EIB pastiprināto sociālo standartu formulēšanā;

21. aicina, lai EIB izveido jaunu vides sistēmu, pamatojoties uz skaidriem, saistošiem un izpildāmiem obligātajiem standartiem, kuri sniegtu iespēju EIB izskaidrot savas vērtības un standartus visām ieinteresētajām pusēm, tostarp vietējām kopienām;

22. atzinīgi vērtē EIB kontroles sistēmas attīstību, piešķirot lielāku svaru darbību ex-post novērtēšanai; atzinīgi vērtē Operāciju novērtējuma daļas veikto novērtējumu kopsavilkumu; atkārto to prasību, kas ietverta 14. punktā 2004. gada 22. aprīļa rezolūcijā par Eiropas Investīciju bankas darbības pārskatu 2002. gadam(3), ka EIB ir jāsniedz informācija par neveiksmīgiem projektiem, lai varētu mācīties no šīm kļūdām;

23. atzīmē EIB vēlmi brīvprātīgi iesaistīties starptautiska maksātspējas koeficienta (Bāzele II) noteikšanā; pieprasa, lai EIB informē par šī koeficienta noteikšanā izmantotajām metodēm un tā sastāvdaļām; pieprasa, lai veiktu pētījumu par Bāzeles II piemērošanas uzraudzību;

24. piekrīt EIB pieejai pārredzamības jomā, kas ietverta jaunajā informācijas publiskošanas politikā, ar kuru iepazīstināja 2006. gada 28. martā ;

25. pieprasa, lai EIB turpina uzlabot saziņas politiku; prasa, lai EIB tīmekļa vietnes galveno informāciju pārtulkotu visās ES valodās;

26. pieprasa, lai EIB turpina katru gadu iesniegt gan Eiropas Parlamentam, gan sabiedrībai gada kopsavilkumu par veiktajām darbībām, lai uzlabotu savu sniegumu saskaņā ar iepriekšējām Eiropas Parlamenta rezolūcijām;

0 0

0

27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Investīciju bankai.

(1) OV C 320 E, 15.12.2005., 66. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0124. (3) OV C 104, 30.4.2004., 1019. lpp.

Šī ziņojuma satura pamatā ir pamata priekšnoteikumi.

Pirmkārt, tas, ka EIB ir publiska banka, kas saskaņā ar EK līgumu izveidota, lai sasniegtu ES mērķus, un tās akcionāri ir dalībvalstis.

Otrkārt, Eiropas ekonomikas zemais izaugsmes potenciāls, ko lielākā daļa pētījumu lēš 2 % apmērā. Šis skaitlis ir acīmredzami zemāks par rezultātiem, kas sasniegti citās pasaules daļās, jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, kur izaugsmes potenciāls ir apmēram 4 %, un vairākās Āzijas valstīs, kur šie skaitļi ir no 8 līdz 9 %. Turklāt ar to nepietiks, lai veidotu jaunas darba vietas, kas Eiropai ir vajadzīgas, vai lai tā varētu attīstīties svarīgajā posmā pēc pēdējās paplašināšanās un laikā, kad gatavojas pievienoties arī Bulgārija un Rumānija. ES ir jāspēj izpildīt savu solījumu nodrošināt labklājību, kas šīs valstis mudināja kļūt par dalībvalstīm.

Tāpēc Eiropas ekonomikas politikas galvenajam mērķim jābūt palielināt tās izaugsmes potenciālu. Tā kā Eiropas ekonomikas pamats ir MVU, kas Kopienā nodarbina divas trešdaļas darba ņēmēju, šajā ziņojumā iekļauto ierosinājumu mērķis galvenokārt ir palielināt to EIB instrumentu skaitu, ar kuriem sniedz atbalstu MVU, un šos instrumentus uzlabot. Viens no MVU attīstības galvenajiem aspektiem ir, lai būtu pieejams finansējums, kas vajadzīgs to ieguldījumu projektiem.

Šis ziņojums ir daļa no dialoga starp divām ES iestādēm. Lai gan šis dialogs sākās samērā nesen, salīdzinot ar gandrīz 50 Eiropas Investīciju bankas pastāvēšanas gadiem, tas ir bijis auglīgs. Es vēlētos uzsvērt sadarbības un sapratnes garu, kas bijis raksturīgs mūsu kontaktiem ar EIB.

Šajā sakarā mēs atzinīgi vērtējam progresu, ko EIB sasniegusi 2005. gadā, un mudinām to turpināt sekmēt Eiropas ekonomikas attīstību.

Stratēģija un darbības

Mēs izanalizējām Bankas stratēģiju un darbību, vienlaikus neaizmirstot par tās ieceri ievērot Lisabonā noteikto ceļu. Bankas darbībā galvenā uzmanība tika veltīta piecām jomām: ekonomiskās un sociālās kohēzijas nostiprināšanai Eiropas Savienībā, iniciatīvai „Jauninājumi 2010”, vides aizsardzībai, Eiropas komunikāciju tīklu attīstībai un Eiropas attīstības atbalsta un ārējās sadarbības politikas veicināšanai. Pēc EIB Valdes 2005. gada lēmuma šīm piecām jomām pievienoja arī atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Ņemot vērā tik ambiciozus mērķus, rodas jautājums par to, vai ar līdzekļiem, kas ir pieejami EIB, pietiek to politiku attīstībai, kuras vajadzīgas šo mērķu īstenošanai. Ja mēs vēlamies, lai EIB varētu reāli sekmēt Eiropas ekonomikas izaugsmi, salīdzinājums ir jāveic nevis kā parasti ar Pasaules Banku, bet gan ar dažu lielāko Eiropas komercbanku darbību.

Runājot par šiem mērķiem, mums ir jāuzsver tas, ka ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšana Eiropas Savienībā joprojām ir EIB galvenais uzdevums un ka Bankas darbībā vislielākā uzmanība tāpēc ir jāvelta vismazāk attīstītajiem reģioniem. Trūkst konsekvences, ja pēdējos četros gados aizdevumu tendence šajā jomā ir bijusi vērsta galvenokārt uz 2. mērķa reģioniem, nevis uz mazāk attīstītajiem 1. mērķa reģioniem.

Tāpēc saistībā ar jauninājumu mērķi mēs atbalstām EIB centienus nodrošināt, lai šie mazāk attīstītie apgabali kļūst par daļu no uz zināšanām balstītas ekonomikas.

Tā kā programma „Jauninājumi 2010” ir ļoti svarīga izaugsmes veicināšanai Eiropā, EIB savos centienos galvenā uzmanība jāpievērš projektiem, kas tieši un skaidri attiecas uz jauninājumiem, piemēram, augstākā izglītība jomās, kuras ir saistītas ar jauninājumiem, un kam ir lielāka ietekme, nekā dažiem no 2005. gada pasākumiem, kuri bija saistīti ar pamatizglītību vai televīzijas raidījumu līdzfinansējumu.

Augsto enerģijas cenu globālajā kontekstā sevišķi svarīgs ir darbs, ko EIB veic, lai izstrādātu jaunu enerģētikas rīcības plānu, kurā būtu noteikti ES jaunie enerģētikas mērķi. Tas mums ļaus risināt daudzās ar enerģiju saistītās problēmas gan attiecībā uz augstākām cenām un pastāvīgi augsto pieprasījumu, gan attiecībā uz energoapgādes drošību un klimata pārmaiņām.

Tikpat svarīga ir EIB kā finanšu katalizatora funkcija, jo īpaši izsniedzot aizdevumus, lai veicinātu valsts un privātā sektora partnerattiecības, kas veicina privātā sektora līdzdalību Eiropas komunikāciju tīklu finansēšanā.

Attiecībā uz EIB ārējās darbības mandātu mums vajadzētu prasīt ievērot lielāku konsekvenci, lai nākamajam mandātam būtu pieejami pietiekami līdzekļi un attiecībā uz to ģeogrāfisko sadali. Runājot par līdzekļu pietiekamību, nedrīkst pieļaut, ka atkārtojas tādas situācijas, kādas bija jāpieredz 2005. gada beigās, kad kļuva skaidrs, ka ir izlietoti līdzekļi, kas bija pieejami programmā „Euromed II”, un EIB nolēma aizdevumus asociētajām Vidusjūras reģiona valstīm šogad piešķirt uz savu atbildību. Attiecībā uz ģeogrāfisko sadali mēs uzskatām, ka Latīņamerikai piešķirto aizdevumu apjoms – EUR 134 miljoni, kas atbilst tikai 2,5 no kopējās summas, kas paredzēta projektiem ārpus ES, – nav pietiekams. Aizdevumu summa Āfrikai tajā pašā laikposmā bija vairāk nekā trīs reizes lielāka, un aizdevumi Āzijai bija gandrīz piecas reizes lielāki, un turklāt 80 % no kopējās summas, ko saņēma Āzija, saņēma viens projekts Ķīnā.

Darbību veidi

Bankas darbības plāna sadaļā mēs atzinīgi vērtējam ciešāko sadarbību ar Komisiju, īstenojot tādas jaunas programmas kā JASPERS, un to, ka ir ieviesti jauni finanšu instrumenti, kam ir reizinātāja iedarbība, piemēram, instruments JEREMIE.

Finanšu starpniekiem piešķirto aizdevumu kopējā summa 2005. gadā sasniedza EUR 9000 miljonus, no kuriem 4200 miljoni bija paredzēti MVU. Ņemot vērā šo milzīgo summu, EIB ir jāturpina strādāt, lai nodrošinātu, ka aizdevumu gala saņēmēji ar izdevīgiem nosacījumiem tiešām ir uzņēmumi. Mēs tādējādi nepieļautu situācijas, ka aizdevumus, ko būtu piešķīris privātais sektors, EIB trīskāršās A klasifikācijas dēļ tagad ar labākiem nosacījumiem piešķir starpniecības bankām.

Turklāt, tā kā MVU bieži saskaras ar to, ka tiem trūkst informācijas iegūšanas līdzekļu, mēs iesakām EIB vēl vairāk palielināt savu produktu pieejamību, piemēram, izmantojot lielāku skaitu kredītiestāžu, kas katrā valstī darbojas kā Bankas starpnieki. Jo starpnieku būs vairāk, jo MVU būs vairāk iespēju uzzināt par finanšu produktiem, ko tiem var piedāvāt EIB.

Tāpēc mēs ierosinām uzlabot Bankas saziņu, padarot tās tīmekļa vietnes saturu pieejamu visās ES valodās, jo citādi tai būs grūti par sevi informēt visus Eiropas ekonomikas dalībniekus.

Pārredzamība un rezultāti

Mums ir jāuzsver uzlabojumi, kas 2005. gadā panākti attiecībā uz to, lai sabiedrībai nodrošinātu Bankas darbības pārredzamību. Tomēr ir svarīgi, lai tā precīzāk paskaidrotu vērtēšanas kritērijus, ko tā izmanto, izvēloties ieguldījumu projektus. Tāpat, lai mēs tiešām varētu pārliecināties, ka tiek izmantoti pareizi instrumenti, tai būtu jāsniedz ex-post novērtējums par panākto ietekmi izaugsme un darba vietu ziņā.

Mēs ievērojām arī būtiskus uzraudzības sistēmu uzlabojumus, jo īpaši attiecībā uz ex-post analīzi par pabeigtajām darbībām. Tomēr, kā šī komiteja norādīja attiecībā uz EIB 2002. gada darbības pārskatu, mums būtu jāuzsver nepieciešamība publicēt informāciju par projektiem, kas nav pabeigti sekmīgi. To analīze sniegtu pozitīvu ieguldījumu, ļaujot izdarīt secinājumus par iemesliem, kāpēc šie projekti cieš neveiksmi.

Un, lai gan mēs uzsveram EIB vēlmi brīvprātīgi iesaistīties starptautiskā maksātspējas koeficienta (Bāzele II) izstrādē, tai ir jāsniedz informācija par izmantoto metodoloģiju un koeficientiem.

Turklāt ir nepieciešams veikt pētījumu par veidu, kādā tiek pārraudzīta tā ieviešana, un ir nepieciešama iestāde, kas to varētu izdarīt.