Procedūra : 2005/0241(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0063/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0063/2007

Debates :

PV 24/04/2007 - 11
CRE 24/04/2007 - 11

Balsojumi :

PV 25/04/2007 - 11.5
CRE 25/04/2007 - 11.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0148

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 261kWORD 198k
2007. gada 8. marta
PE 378.569v02-00 A6-0063/2007

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras un iekšzemes ūdensceļiem

(COM(2005)0592 – C6-0057/2006 – 2005/0241(COD))

Transporta un tūrisma komiteja

Referents: Paolo Costa

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras un iekšzemes ūdensceļiem

(COM(2005)0592 – C6-0057/2006 – 2005/0241(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0592)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0057/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A6-0063/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

3.a apsvērums (jauns)

 

(3a) Apdrošināšanai, kas vajadzīga saskaņā ar 2002. gada Atēnu Konvenciju, jābūt atbilstošai kuģu īpašnieku un apdrošināšanas sabiedrību iespējām. Kuģu īpašniekiem ir jāļauj izvēlēties tādu apdrošināšanas veidu, kas ir ekonomiski pieņemams, bet jo īpaši nelielu kuģu īpašnieku gadījumā, kas piedāvā transporta pakalpojumus tikai savā valstī, jāņem vērā, ka to darbībai ir sezonāls raksturs. Pārejas periodam, kas paredzēts šīs regulas piemērošanai, jābūt pietiekami garam, lai regulā paredzētā obligātā apdrošināšana tiktu ieviesta, neskarot jau pastāvošas apdrošināšanas shēmas.

Pamatojums

Lai kompensāciju sistēma varētu funkcionēt reālistiski un efektīvi, apdrošināšanas sabiedrībām ir jāspēj izpildīt Konvencijas noteikumus, pie tam jārīkojas tā, lai nodrošinātu kuģošanas sabiedrību, īpaši mazo un vidējo kuģošanas sabiedrību dzīvotspēju un konkurētspēju.

Grozījums Nr. 2

4. apsvērums

(4) Ir atbilstoši uzlikt pārvadātājam pienākumu veikt avansa maksājumus pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā.

 

(4) Ir atbilstoši uzlikt pārvadātājam pienākumu veikt avansa maksājumus pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā ar noteikumu, ka avansa maksājuma veikšana nenozīmē vainas atzīšanu.

Pamatojums

Skaidri jānorāda, ka avansa izmaksa pasažierim, kamēr notiek vainas un/vai atbildības noteikšanas procedūra juridiski nenozīmē atbildības uzņemšanos par notikušo negadījumu.

Grozījums Nr. 3

5. apsvērums

(5) Pasažieriem pirms ceļojuma jāsniedz atbilstoša informācija par viņiem dotajām jaunajām tiesībām.

(5) Pasažieriem pirms ceļojuma jāsniedz atbilstoša, pilnīga un saprotama informācija par viņu jaunajām tiesībām.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir panākt, ka informācija pasažieriem par viņu jaunajām tiesībām ir kvalitatīva.

Grozījums Nr. 4

7.a apsvērums (jauns)

 

(7a) Ņemot vērā to, ka dalībvalstīm vairāk jāapspriežas jautājumos, kas saistīti ar kuģošanas drošību, ir būtiski svarīgi pārskatīt Eiropas Jūras drošības aģentūras pienākumus un, iespējams, paplašināt tās pilnvaras.

Pamatojums

Tāpat kā Eiropas Aviācijas drošības aģentūras gadījumā ir svarīgi apsvērt, vai nav jāpaplašina Eiropas Jūras drošības aģentūras un vai pilnvaru paplašināšanas rezultātā palielināsies ES spēja reaģēt uz nelaimes gadījumiem jūrā.

Grozījums Nr. 5

7.b apsvērums (jauns)

 

(7b) Valsts iestādēm, sevišķi ostu pārvaldēm ir nozīmīga un būtiski svarīga loma jūras satiksmes drošības risku apzināšanā un pārvaldībā.

Pamatojums

Jābūt atsaucei uz to, cik svarīga ir valsts iestāžu, īpaši ostu pārvalžu loma savlaicīgā jūras satiksmes risku apzināšanā un pārvaldībā.

Grozījums Nr. 6

3. panta 1. punkts

Pārvadātāja un faktiskā pārvadātāja atbildību attiecībā uz pasažieriem un viņu bagāžu reglamentē visi 2002. gada Atēnu konvencijas noteikumi, kas attiecas uz šādu atbildību.

Pārvadātāja un faktiskā pārvadātāja atbildību attiecībā uz pasažieriem un viņu bagāžu reglamentē visi 2002. gada Atēnu konvencijas noteikumi, kas attiecas uz šādu atbildību, tostarp atruna par 1. punktu Konvencijas īstenošanas pamatnostādnēs, ko 2006. gada 19. oktobrī pieņēma Starptautiskā jūrniecības organizācijas juridiskā komiteja; gan pamatnostādnes, gan atruna iekļauta regulas pielikumā.

Pamatojums

Jāievieš Starptautiskās jūrniecības organizācijas juridiskās komitejas izveidotā īpašā atbildības shēma, kas paredzēta ar terorismu saistītu risku segšanai, lai apdrošināšanas tirgū izveidotos finansiāli stabils šo risku segums.

Grozījums Nr. 7

4. panta 1. punkts

2002. gada Atēnu konvencijas 7. panta 2. punktu nepiemēro tādiem pasažieru pārvadājumiem, ko ietver šīs regulas darbības joma, ja vien dalībvalstis nevienojas par šādu piemērošanu, izdarot grozījumus šajā regulā.

2002. gada Atēnu konvencijas 7. panta 2. punktu nepiemēro tādiem pasažieru pārvadājumiem, ko ietver šīs regulas darbības joma, ja vien Eiropas Parlaments un Padome attiecīgi negroza šo regulu saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru.

Pamatojums

Tā kā Atēnu konvencijas 7. panta 2. punkts attiecas uz atbildības limitu nāves vai miesas bojājumu gadījumā, drošāk ir norādīt, ka šī noteikuma piemērošanu var grozīt tikai ar koplēmuma procedūru.

Šis tehniskais grozījums koriģē Komisijas un Juridiskās komitejas sagatavoto tiesību aktiem neatbilstošo projektu, jo nav iespējams ne pieprasīt vienprātīga lēmuma pieņemšanu, lai grozītu regulu, kas pieņemta ar koplēmuma procedūru (Komisija un Juridiskā komiteja), ne arī ignorēt Parlamenta lomu koplēmuma procedūrā (Juridiskā komiteja).

Grozījums Nr. 8

4. panta 1.a punkts (jauns)

 

2002. gada Atēnu konvencijas 19. pantu nepiemēro tādiem pasažieru pārvadājumiem, uz ko attiecas šīs regulas darbības joma.

Pamatojums

2002. gada Atēnu Konvencijas 19. pants paredz: "Šī konvencija neietekmē pārvadātāja, faktiskā pārvadātāja un to darbinieku vai pārstāvju tiesības un pienākumus, kas paredzēti starptautiskās konvencijās par jūras kuģu īpašnieku atbildības ierobežošanu."

Tam atbilstoši ar 19. pantu pārvadātājiem, kas ir atbildīgi par pasažieru nāvi vai miesas bojājumu nodarīšanu tiem, pamatojoties uz 2002. gada Atēnu Konvenciju, būtu iespēja ierobežot savu atbildību līdz maksimālajai robežai, kas paredzēta citās starptautiskās konvencijās(2). Dažos gadījumos šis atbildības vispārējais maksimālais apjoms var liegt pasažieriem iespēju saņemt lielu daļu no to prasījumiem, pamatojoties uz Atēnu Konvenciju, kura pasažieriem paredz tiesības uz kompensāciju vismaz 250 000 XDR (speciālas aizņēmumtiesības) apmērā bez jebkādiem vispārējiem maksimālajiem apjomiem (vispārējā maksimālā robeža nosaka summu kopapjomu attiecībā uz visiem prasījumiem saistībā ar jebkuru konkrētu nelaimes gadījumu).

Šā grozījuma rezultātā nevienu starptautisku konvenciju nevarēs interpretēt attiecībā uz cietušajiem tā, lai ierobežotu tos viņu prasījumus nāves vai miesas bojājumu gadījumos, kas celti, pamatojoties uz Atēnu Konvencijas 3. panta 1. punktu un 7. pantu.

Grozījums Nr. 9

5. pants

Pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā pārvadātājs 15 dienu laikā pēc tās personas noteikšanas, kurai pienākas atlīdzība par kaitējumu, veic avansa maksājumu, kas ir pietiekošs, lai segtu tūlītējās ekonomiskās vajadzības. Nāves gadījumā šis maksājums nav mazāks par EUR 21 000.

Pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā, kas radušies kuģniecības negadījumu vai nelaimes gadījumu rezultātā, pārvadātājs vai faktiskais pārvadātājs 15 dienu laikā pēc tās personas noteikšanas, kurai pienākas atlīdzība par kaitējumu, veic avansa maksājumu, kas ir pietiekošs, lai segtu tūlītējās ekonomiskās vajadzības. Nāves vai neapšaubāmas un nepārejošas invaliditātes gadījumā, vai ja pasažierim radušies klīniski smagi ievainojumi, kas skar 75% vai vairāk pasažiera ķermeņa, šis maksājums nav mazāks par EUR 21 000

Pamatojums

Taisnīguma labad ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka minētajos gadījumos pasažieriem ir iespēja saņemt avansa maksājumu, lai viņi varētu segt izdevumus. Būtu taisnīgi, ja pārvadātājiem būtu iespējams atgūt samaksāto avansu gadījumā, ja izrādās, ka viņi nav vainojami nelaimes gadījumā. Šis noteikums atbilst tiesību aktiem, ko piemēro gaisa transporta jomā, proti, Regulai (EK) Nr. 889/2002, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2027/97.

Ir nepieciešams ierobežot avansa maksājumu iespēju attiecībā uz prasībām, kas iesniegtas saistībā ar kuģniecības negadījumiem, jo šajā gadījumā tiek piemērota vienīgi (automātiska) atbildība neatkarīgi no vainas (līdz 300 000 eiro par pasažiera prasību), un pārvadātāju nevajadzētu atzīt par vainīgu jau iepriekš, lai saņemtu avansa maksājumu. Avansa maksājums tiks veikts ātrāk, jo neradīs strīdu par vainu. Visbeidzot ir taisnīgi nepieļaut avansa maksājumus, ja pasažieris ir guvis miesas bojājumus negadījuma rezultātā, kas nav skāris visu kuģi (piemēram, pasažieris nokrīt uz klāja pārmērīgas alkohola lietošanas rezultātā).

Turklāt ir nepieciešams arī attiecināt noteikumus uz faktiskajiem pārvadātājiem, attiecībā uz kuriem arī var piemērot atbildību neatkarīgi no vainas saskaņā ar 2002. gada Atēnu konvenciju (1. panta 1. un 3. punkts).

Grozījums Nr. 10

5. panta 1.a un 1.b punkts (jauns)

 

Avansa maksājuma veikšana nenozīmē vainas atzīšanu, to var ieturēt no citiem maksājumiem, ko pēc tam veic saskaņā ar šo regulu un, izņemot gadījumus, kad avansa maksājumu saņēmušajām personām nav bijis tiesību pretendēt uz kompensāciju vai ja tiek atzīts, ka pārvadātājs nav vainojams nelaimes gadījumā. Avansa maksājuma gadījumā pārvadātājam, faktiskajam pārvadātājam vai pasažierim ir tiesības uzsākt tiesvedību, lai noskaidrotu atbildību un vainu.

Pamatojums

Līdzīgs noteikums ir 2002. gada 13. maija Regulā (EK) 889/2002, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos.

Taisnīguma labad ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka minētajos gadījumos pasažieriem ir iespēja saņemt avansa maksājumu, lai viņi varētu segt izdevumus. Būtu taisnīgi, ja pārvadātājiem būtu iespējams atgūt samaksāto avansu gadījumā, ja izrādās, ka viņi nav vainojami nelaimes gadījumā. Šis noteikums atbilst tiesību aktiem, ko piemēro gaisa transporta jomā, proti, Regulai (EK) Nr. 889/2002, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2027/97.

Taisnīguma labad ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka minētajos gadījumos pasažieriem ir iespēja saņemt avansa maksājumu, lai viņi varētu segt izdevumus. Būtu taisnīgi, ja pārvadātājiem būtu iespējams atgūt samaksāto avansu gadījumā, ja izrādās, ka viņi nav vainojami nelaimes gadījumā. Šis noteikums atbilst tiesību aktiem, ko piemēro gaisa transporta jomā, proti, Regulai (EK) Nr. 889/2002, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2027/97.

Grozījums Nr. 11

6. panta 1. punkts

Pārvadātājs, faktiskais pārvadātājs un/vai ceļojuma operators pasažieriem pirms izbraukšanas sniedz informāciju par viņu tiesībām saskaņā ar šo regulu, un jo īpaši informāciju par atlīdzības limitu nāves, miesas bojājumu, bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā, par viņu tiesībām uz tiešu rīcību, kas vērsta pret apdrošinātāju vai personu, kas sniedz finansiālo nodrošinājumu, kā arī par viņu tiesībām uz avansa maksājumu.

Pārvadātājs, faktiskais pārvadātājs un/vai ceļojuma operators pasažieriem pirms izbraukšanas sniedz atbilstošu, pilnīgu un saprotamu informāciju par viņu tiesībām saskaņā ar šo regulu, un jo īpaši informāciju par atlīdzības limitu nāves, miesas bojājumu, bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā, par viņu tiesībām uz tiešu rīcību, kas vērsta pret apdrošinātāju vai personu, kas sniedz finansiālo nodrošinājumu, kā arī par viņu tiesībām uz avansa maksājumu.

Pamatojums

Juridisks precizējums, lai ieviestu juridisku noteiktību jautājumā, kas saistīts ar pasažieru piekļuvi informācijai.

Grozījums Nr. 12

6. panta 2. punkts

Šo informāciju sniedz vispiemērotākajā veidā.

Šo informāciju sniedz atbilstošā, pilnīgā un saprotamā veidā, bet gadījumā, ja informāciju sniedz ceļojumu rīkotājs, tai jāatbilst Padomes 1990. gada 13. jūnija Direktīvas 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām1 4. pantā paredzētajiem noteikumiem.

___________________

1 OV L 158, 23.6.1990., 59. lpp.

Pamatojums

Juridisks precizējums, lai ieviestu juridisku noteiktību jautājumā, kas saistīts ar pasažieru piekļuvi informācijai.

Grozījums Nr. 13

8. panta 2.a punkts (jauns)

 

Iekšzemes pārvadājumiem ar regulāru prāmju satiksmi to piemēro divus gadus no [diena, kad stājas spēkā šī regula vai Kopienā stājas spēkā 2002. gada Atēnu konvencija, atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk].

Pamatojums

Lai nodrošinātu efektīvu un finansiāli noturīgu civiltiesiskās atbildības segumu, pārvadātājiem jāpiedāvā cits termiņš, ja tie izmanto regulārās prāmju satiksmes līnijas.

Grozījums Nr. 14

8. panta 2.b punkts (jauns)

 

Pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem to piemēro četrus gadus no [diena, kad stājas spēkā šī regula vai Kopienā stājās spēkā 2002. gada Atēnu konvencija, atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk].

Pamatojums

Sk. pamatojumu 1. grozījumam. Iekšzemes ūdensceļu transportam ir vajadzīgs vēlāks termiņš, jo uz pārvadātājiem neattiecas P&I klubi.

Grozījums Nr. 15

8. panta 2.c punkts (jauns)

 

Iekšzemes pārvadājumiem ar regulāru prāmju satiksmi EK Līguma 299. panta 2. punktā minētajos reģionos to piemēro ne agrāk kā četrus gadus no [diena, kad stājas spēkā šī regula vai attiecībā uz Kopienu stājas spēkā 2002. gada Atēnu konvencija, atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk].

Pamatojums

Referents uzskata, ka lai nodrošinātu efektīvu un finansiāli noturīgu civiltiesiskās atbildības segumu, pārvadātājiem jāpiedāvā cits termiņš, ja tie izmanto regulārās prāmju satiksmes līnijas.

Saskaņā ar EK Līguma 299. panta 2. punkta noteikumiem par reģioniem iekšzemes prāmju līnijām šajos reģionos var noteikt citu īstenošanas termiņu, lai nodrošinātu efektīvu un finansiāli stabilu civiltiesiskās atbildības segumu, kas piemērota šo reģionu pastāvīgajiem ierobežojumiem.

(1)

OV vēl nav publicēts.

(2)

Attiecībā uz prasījumiem, kas saitīti ar pasažieru nāvi vai miesas bojājumiem LLMC (7. pants Konvencijā par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām) ir noteikts vispārējs atbildības maksimālais apjoms 175 000 XDR apmērā, ko reizina ar pasažieru skaitu, bet CLNI (Konvencija par atbildības ierobežošanu attiecībā uz iekšzemes navigāciju (Reina un Mozele) 7. pantā paredzēts vispārējs atbildības maksimālais apjoms 60 000 XDR apmērā, ko reizina ar pasažieru skaitu.


PASKAIDROJUMS

Kopš 2001. gadā publicētās Komisijas Baltās grāmatas(1) ES pasažieru tiesības ir pilnībā ietvertas kopējās transporta politikas darba kārtībā. Kā neatņemama šīs darba kārtības sastāvdaļa ES pasažieru aizsardzība dažādos transporta veidos saskaņā ar efektīvu atbildības sistēmu ir atstāta, ratificējot Monreālas konvenciju(2) un EK papildu noteikumus(3) gaisa transportam un publicējot Komisijas regulas priekšlikumu par starptautiskā dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem(4).

Attiecībā uz jūras transporta pasažieriem atbildības sistēmas ieviešana EK ir daudz sarežģītāka.

2003. gada 24. jūnijā Komisija iesniedza priekšlikumu Padomes Lēmumam par Eiropas Kopienas pievienošanos 2002. gada protokolam 1974. gada Atēnu konvencijai par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru(5), Komisija ierosināja, ka Kopiena pēc iespējas ātrāk kļūst par protokola līgumslēdzēja pusi un dalībvalstis tāpat rīkojas līdz 2005. gada beigām.

Tā kā Padome šī priekšlikuma jomā nav panākusi nekādu progresu, tad šobrīd ziņojuma projektā aplūkotā priekšlikuma mērķis ir iestrādāt Atēnu konvenciju EK tiesību aktos un pievienot tiem dažus pielāgojumus, jo īpaši to īstenošanas jomā.

Priekšlikums nodrošinās vienlīdzīgu civiltiesiskās atbildības pamatu ES līmenī attiecībā uz kuģa radītajiem kaitējumiem pasažieriem un viņu mantām.

Komisijas vispārējais mērķis ir jāatbalsta. Svarīgākie jautājumi tiek risināti, un priekšlikumā jāparedz visaptveroša atbildības shēma jūras transporta pasažieriem, piedāvājot labi saskaņotu civiltiesiskās atbildības pamatu.

1. Atēnu konvencija

Ievads

2002. gada protokolu 1974. gada Atēnu konvencijai par pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem pa jūru pieņēma 2002. gada 1. novembrī.

2002. gada protokolam jāstājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad to ir akceptējušas 10 valstis, kas vēl nav noticis.

2002. gada protokolu parakstīja šādas dalībvalstis: FI, DE, ES, SE, UK

Protokols ievieš obligāto apdrošināšanu, lai kompensētu zaudējumus kuģu pasažieriem, un paaugstina atbildības limitus. Tas ievieš arī citus mehānismus, lai palīdzētu pasažieriem iegūt atlīdzību, pamatojoties uz pastāvošā atbildībā piemērojamiem pieņemamiem principiem un kompensāciju režīmiem attiecībā uz vides piesārņojumu. Tie ietver uz pārvadātāja vainas pamatotas atbildības sistēmas aizstāšanu ar stingru atbildības sistēmu saistībā ar kuģniecības negadījumiem, kas balstās uz prasību pārvadātājam veikt obligāto apdrošināšanu, lai segtu šos iespējamos prasījumus.

Protokolā esošie limiti nosaka maksimālo limitu, pilnvarojot – bet ne uzspiežot – valsts tiesas izmaksāt kompensāciju nāves, miesas bojājumu vai zaudējumu gadījumā, nepārsniedzot šos limitus.

Protokolā ir arī „iespēja nepiemērot” klauzula, kas ļauj konvencijas dalībvalstīm saglabāt esošos atbildības limitus vai ieviest augstākus (vai neierobežotu atbildību) gadījumā, ja pārvadātāji pakļaujas šo valstu tiesu jurisdikcijām.

Obligātā apdrošināšana

Jaunais konvencijas 4.a pants pieprasa pārvadātājiem pastāvīgi uzturēt spēkā apdrošināšanu vai citu finansiālo nodrošinājumu, piemēram, bankas vai līdzīgas finanšu institūcijas garantiju, lai pasažieru nāves vai miesas bojājumu gadījumā saskaņā ar konvenciju ietvertu limitus atbildībai neatkarīgi no vainas.

Obligātās apdrošināšanas vai cita finansiālā nodrošinājuma limits nav mazāks kā 250 000 SDR (aptuveni EUR 300 000) uz vienu pasažieri katrā atsevišķā gadījumā. Kuģiem jāizsniedz sertifikāts, kas apstiprina, ka apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums ir spēkā, un sertifikāta paraugs ir pievienots protokola pielikumā.

Atbildības limiti

Saskaņā ar protokolu atbildības limiti ir būtiski paaugstināti, lai atspoguļotu pašreizējos nosacījumus un vienkāršotu limitu paaugstināšanas mehānismu nākotnē.

Pārvadātājs ir atbildīgs, ja vien viņš nepierāda, ka šo negadījumu izraisījusi karadarbība, saspīlējumi, pilsoņu karš, sacelšanās vai ārkārtējas, nenovēršamas vai neizbēgamas dabas parādības; vai to pilnībā izraisījusi trešās personas darbība vai bezdarbība ar nolūku radīt negadījumu.

Ja zaudējums pārsniedz limitu, pārvadātājs ir atbildīgs arī attiecīgi lielākā apmērā – līdz pat 400 000 SDR (EUR 480 000) uz vienu pasažieri katrā atsevišķā gadījumā – ja vien pārvadātājs nepierāda, ka negadījums, kas izraisīja zaudējumu, radās citu iemeslu dēļ, nevis pārvadātāja vainas vai nolaidības rezultātā.

Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumu, kas radies pasažiera nāves vai miesas bojājumu rezultātā, ko izraisījuši citi iemesli, nevis kuģa negadījums, ja negadījumu, kas radīja zaudējumu, izraisīja pārvadātāja vaina vai nolaidība. Pienākumu pierādīt vainu vai nolaidību uzņemas prasītājs.

Pārvadātāja atbildība ietver tikai zaudējumus, kas rodas pārvadājuma gaitā notikušu negadījumu rezultātā. Pienākumu pierādīt, ka negadījums, kas izraisīja zaudējumu, notika pārvadājuma gaitā, un pamatot zaudējuma lielumu uzņemas prasītājs.

Bagāžas un transportlīdzekļu nozaudēšana vai bojājums:

- pārvadātāja atbildība par rokas bagāžas nozaudēšanu vai bojājumu ir ierobežota līdz 2250 SDR uz vienu pasažieri vienā pārvadājumā;

- pārvadātāja atbildība par transportlīdzekļa, tostarp visas bagāžas, kas atrodas transportlīdzeklī vai uz tā, nozaudēšanu vai bojājumu ir ierobežota līdz 12 700 SDR par vienu transportlīdzekli vienā pārvadājumā;

- pārvadātāja atbildība par citas bagāžas nozaudēšanu vai bojājumu ir ierobežota līdz 3375 SDR uz vienu pasažieri vienā pārvadājumā;

- pārvadātājs un pasažieris var vienoties, ka pārvadātāja atbildību samazina, nosakot atvilkumu, kas nepārsniedz 330 SDR transportlīdzekļa bojājuma gadījumā un 149 SDR uz pasažieri citas bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā; šīs summas jāatvelk no atlīdzības par nozaudēšanu vai bojājumu.

“Iespēja nepiemērot” klauzula

Protokols pieļauj konvencijas dalībvalstij ar īpašiem valsts tiesību aktu noteikumiem regulēt atbildības limitu par miesas bojājumiem un nāvi, ja valsts noteiktais atbildības limits (ja tāds pastāv) nav zemāks par protokolā paredzēto.

Limitu grozīšana

2002. gada protokols ievieš jaunu formāli neapkopotu pieņemšanas kārtību atbildības limitu paaugstināšanai. Priekšlikums grozīt limitus, kā to pieprasa vismaz puse protokola dalībvalstu, tiks nosūtīts visām Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – SJO) dalībvalstīm un visām konvencijas dalībvalstīm un tad apspriests SJO Juridiskajā komitejā. Grozījumi tiks pieņemti, ja Juridiskajā komitejā piedalās un balso divas trešdaļas ar šo protokolu pārskatītās konvencijas dalībvalstu; grozījumi stāsies spēkā astoņpadsmit mēnešus pēc dienas, kad tos uzskata par akceptētiem. Diena, kad tos uzskata par akceptētiem, ir astoņpadsmit mēnešus pēc to pieņemšanas dienas, ja vien šajā laikposmā ne mazāk kā viena ceturtā daļa valstu, kas grozījuma pieņemšanas brīdī bija konvencijas dalībvalstis, nav paziņojušas SJO ģenerālsekretāram, ka neakceptē šo grozījumu.

Reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas

Pirmo reizi SJO konvencijā reģionālās ekonomikas integrācijas organizācija var parakstīt dokumentu. Protokola pantā noteikts, ka reģionālās ekonomikas integrācijas organizācija, ko veido suverēnas valstis, kuras kompetenci par noteiktām lietām, ko reglamentē šis protokols, ir nodevušas šai organizācijai, var parakstīt, ratificēt, akceptēt, apstiprināt šo protokolu vai pievienoties tam. Reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijai, kas ir šā protokola puse, būs protokola dalībvalsts tiesības un pienākumi tiktāl, ciktāl reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijai ir nodota kompetence lietās, ko reglamentē šis protokols.

2. Kādi pašreizējie noteikumi reglamentē atbildību par pasažieru pārvadājumiem pa jūru ES?

Kamēr Atēnu konvencija nav apstiprināta un/vai iestrādāta ES tiesību aktos, jūras transporta pasažieru atbildības jautājumus reglamentēs divas tiesību aktu paketes: dalībvalstu iekšējie tiesību akti un starptautiskie tiesību akti tām dalībvalstīm, kas ratificējušas 1976. gada Konvenciju par atbildības limitu attiecībā uz jūras prasībām (turpmāk – LLMC) (6) vai tās 1996. gada protokolu(7).

Paredzētais atbildības limits abās LLMC versijās ir atšķirīgs, 1996. protokols ir „labvēlīgāks”, tomēr tam ir zemāks atbildības limits, nekā tas paredzēts Atēnu konvencijā (skatīt tabulu).

 

Maksimālais atlīdzības apmērs uz pasažieri

Atēnu konvencija (1974. gads)

- 46 666 SDR(8)

Atēnu konvencija (ar 2002. gadā veiktajām izmaiņām)

(

- 250 000 SDR(9) (pilna atbildība par negadījumiem jūrā)

- 400 000 SDR(10) (atbildība par vainu)

LLMC 1976. gads

46 666 SDR(11)

ar vispārēju ierobežojumu – 25 miljoni SDR(12)

LLMC 1996. gada protokols

175 000 SDR(13)

Atēnu konvencijas iestrādāšana ES tiesību aktos sniegtu lielāku aizsardzību pasažieriem ES līmenī, kaut arī radītu zināmas grūtības attiecībā uz šo tiesību aktu pakešu koordināciju.

3. Priekšlikuma papildu noteikumi Atēnu konvencijai

Piemērošanas jomas paplašināšana attiecībā uz vietējo satiksmi (kabotāžu) un iekšzemes ūdensceļiem: ierosinātās regulas joma ir plašāka salīdzinājumā ar 2002. gada Atēnu konvencijas jomu. Tā ietver Atēnu konvencijas darbības jomu (lai padarītu visu konvenciju pilnībā izpildāmu ES), bet ir paplašināta attiecībā uz pārvadājumiem vienā dalībvalstī un iekšzemes ūdensceļu satiksmi.

Ierosinātā regula saskaņā ar 2002. gada Atēnu konvenciju dalībvalstīm liedz iespēju noteikt augstāku atbildības limitu, nekā paredzēts konvencijā. Kā pamatojumu Komisija min mērķi radīt ES pilnīgu vienādību.

Par pasažieriem ar kustību traucējumiem piederošu pārvietošanās palīglīdzekļu/ medicīniskā aprīkojuma bojājumu vai nozaudēšanu maksimālā atlīdzība būs līdzvērtīga vismaz aprīkojuma aizstāšanas vērtībai. Šis noteikums ir saskaņā ar priekšlikumu par dzelzceļa pasažieru tiesībām, kāds tas pašlaik ir koplēmuma procedūrā.

Avansa maksājumu nodrošina saskaņā ar gaisa un dzelzceļa pārvadājumu nozarēs paredzēto shēmu.

Visbeidzot, ir paredzēta pirms ceļojuma informācijas sniegšana, jo īpaši tas attiecas uz informāciju par atlīdzības limitu nāves, miesas bojājumu, bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā, par tiesībām uz tiešu rīcību, kas vērsta pret apdrošinātāju vai personu, kas sniedz finansiālo nodrošinājumu, kā arī par tiesībām uz avansa maksājumu. Priekšlikums neparedz nekādu noteiktu informācijas veidu (pretēji gaisa transportam – skatīt regulu par gaisa pārvadātāju melno sarakstu un faktiskā pārvadātāja identitāti).

4. Referenta viedoklis

· Piemērošanas jomas paplašināšana attiecībā uz vietējo satiksmi (kabotāžu) un iekšzemes ūdensceļu transportu. Ir minēts, ka šī priekšlikuma īstenošana attiecībā uz kabotāžas pārvadājumiem un iekšzemes ūdensceļiem radītu nevajadzīgu apgrūtinājumu šīs nozares operatoriem. Bet līdz šim nav nekādu precīzu ziņu, kas norādītu uz shēmas paplašināšanas neatbilstību šiem tirgiem, it īpaši attiecībā uz atbildības robežu. Referents uzskata, ka šī paplašināšana ir iespējama un ka apdrošināšanas tirgus spēs apdrošināt šāda veida riskus ar pasažieriem pieņemamām papildu izmaksām. Tomēr, tā kā jūras un iekšzemes ūdensceļu vietējās satiksmes operatori nepārzina starptautiskā līmenī īstenotās shēmas un tā kā apdrošināšanas tirgus būs jāmobilizē, lai izveidotu garantijas un tiešu rīcību attiecībā uz riskiem, šiem apdrošināšanas tirgus operatoriem un dalībniekiem regulas piemērošanai tiek ierosināts piešķirt papildu laiku, šādā aspektā pietiekamam laika posmam jābūt - divi gadi regulārām prāmju līnijām, kas nodrošina vietējo jūras satiksmi, un četri gadi iekšzemes ūdensceļiem.

· Pirms ceļojuma informācija: šis noteikums ir jāatbalsta, taču tam jābūt saskaņā ar paveikto citu transporta veidu jomā (gaisa pārvadājumu nozarē, skatīt regulu par gaisa pārvadātāju identitāti). Sniedzamās informācijas saturu var precizēt vēlāk (pievienot biļetei (vispārīgie pārdošanas nosacījumi) un/vai izklāstīt brošūrās).

· Attieksme pret terorisma draudiem

Jautājums par terorisma draudu iekļaušanu, izslēgšanu vai īpašu attieksmi pret terorisma draudiem Atēnu konvencijas atbildības shēmā pašlaik tiek apspriests SJO (Juridiskajā komitejā). Tas ir saistīts ar tā saukto neiespējamību apdrošināt šādus riskus (vismaz pēc P&I uzskatiem) saistībā ar Konvencijas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kas nosaka, ka pārvadātājs nav atbildīgs, ja vien viņš pierāda, ka negadījumu „pilnībā izraisījusi trešās personas darbība vai bezdarbība ar nolūku radīt negadījumu”. Kompromiss sastāvētu no īpašas terorisma draudu atlīdzības, pārveidojot pašreizējo kara draudu apdrošināšanu tādā veidā, lai izveidotu P&I klubiem līdzīgu organizāciju, kas var darboties kā apdrošināšanas atlīdzības izsniedzēja. Šī organizācija izsniegtu finanšu garantijas tikai attiecībā uz apdrošināšanas kara draudu daļu un būtu 100 % pārapdrošināta kara draudu tirgū. Saskaņā ar jaunāko informāciju no SJO Londonas aģents ir gatavs ietvert šos draudus.

Tādējādi kompromisu šim jautājumam varētu rast nākamajā Juridiskās komitejas sanāksmē oktobrī, taču, iespējams, ka šīs diskusijas nebūs pabeigtas pirms ziņojuma pieņemšanas pirmajā lasījumā. Tomēr jautājumu var risināt ar grozījumiem priekšlikumā, ja ir vajadzīga īpaša attieksme pret terorisma draudiem un ja EP pašlaik vēlas paturēt tiesības par šo jautājumu lemt kopīgi un/vai vēlas, lai terorisma draudi nepārprotami būtu šīs regulas darbības jomā.

(1)

Baltā grāmata “Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks pieņemt lēmumu”, 12.09.2001. KOM(2001)0370

(2)

2001. gada 5. aprīļa Padomes Lēmums (2001/539/EK) par to, kā Eiropas Kopiena noslēdz Konvenciju par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju (Monreālas konvenciju).

(3)

Ar Regulu (889/2002/EK) grozītā Regula (2027/1997) par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos.

(4)

KOM(2004)0143, kurā grozījumus izdarīja Transporta un tūrisma komiteja (EP/ Transporta un tūrisma komitejas ziņojums RAN (A6-0123/2005))

(5)

CKM(2003)0375.

(6)

FR, LT, NL ir ratificējušas 1976. gada LLMC, bet nav ratificējušas Atēnu konvenciju.

(7)

DK, FI, DE un MT ir ratificējušas LLMC 1996. gada protokolu, bet nav ratificējušas Atēnu konvenciju.

(8)

EUR 56 000.

(9)

EUR 300 000.

(10)

EUR 480 000.

(11)

EUR 56 000.

(12)

EUR 30 miljoni.

(13)

EUR 210 000.


JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (22.11.2006)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras un iekšzemes ūdensceļiem

(COM(2005)0592 – C6-0057/2006 – 2005/0241(COD))

Atzinumu sagatavoja: Piia-Noora Kauppi

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja pilnībā atbalsta Komisijas mērķi Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) 2002. gada Atēnu protokolu iekļaut Kopienas tiesību aktos. Turklāt ES kuģu pasažieru atbildības režīms attiecībā uz negadījumiem pamatoti ietver gan jūras, gan iekšzemes ūdensceļus, uzlabojot pasažieru drošību.

Tomēr, pirms 2002. gada protokolu iekļaut Kopienas tiesību aktos, SJO vajadzētu rast globālu risinājumu diviem neatrisinātiem jautājumiem saistībā ar protokolu, t. i., par iespēju apdrošinātājiem piedāvāt pasažieru pārvadātājiem apdrošināšanu attiecībā uz atbildību, kas piešķirta ar 2002. gada protokolu, un jautājums par to, vai apdrošināšanas maksājumi par šādu apdrošināšanu pārvadātājiem ir pieņemami, kā arī par to, vai pārvadātājus vajadzētu atbrīvot no atbildības, ja negadījumu izraisa terorisms. Attiecībā uz maziem pārvadātājiem, kuri darbojas vietējos ūdensceļos, īpaša uzmanība jāpievērš viņu darbības cikliskajam raksturam. Prasība veikt avansa maksājumus būtu jāpiemēro tikai tādiem pārvadājumu negadījumiem, kuros pārvadātāja atbildība nav atkarīga no vainas.

Šīs regulas būtiskajām daļām jābūt ekvivalentām ar 2002. gada protokolu, un tā jāīsteno vienlaicīgi ar šo protokolu.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

3.a apsvērums (jauns)

(3a) Šai regulai, izņemot tajā atsevišķi noteiktas atkāpes, jābūt pēc būtības identiskai ar 2002. gada Atēnu konvenciju. Šai regulai un 2002. gada Atēnu konvencijai jāstājas spēkā vienlaicīgi.

Grozījums Nr. 2

3.b apsvērums (jauns)

(3b) Konvencijā pieprasītajām apdrošināšanas sistēmām jābūt kuģu īpašniekiem samērīgām. Kuģu īpašniekiem jābūt iespējai pārvaldīt savas apdrošināšanas sistēmas ekonomiski pamatotā veidā un it īpaši attiecībā uz mazo kuģu īpašniekiem, kuri sniedz vietējus pakalpojumus, jāņem vērā viņu darbības sezonālais raksturs. Šīs regulas ieviešanas pārejas laikam jābūt pietiekami ilgam, lai šajā regulā paredzēto obligāto apdrošināšanu varētu īstenot, neierobežojot spēkā esošās apdrošināšanas sistēmas.

Grozījums Nr. 3

4. apsvērums

(4) Ir atbilstoši uzlikt pārvadātājam pienākumu veikt avansa maksājumus pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā.

(4) Ir atbilstoši uzlikt pārvadātājam pienākumu veikt avansa maksājumus pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā kuģniecības negadījumos, attiecībā uz kuriem atbildība par zaudējumiem neatkarīgi no vainas ir uzlikta pārvadātājam.

Grozījums Nr. 4

4. panta 1. daļa

2002. gada Atēnu konvencijas 7. panta 2. punktu nepiemēro tādiem pasažieru pārvadājumiem, ko ietver šīs regulas darbības joma, ja vien dalībvalstis nevienojas par šādu piemērošanu, izdarot grozījumus šajā regulā.

2002. gada Atēnu konvencijas 7. panta 2. punktu nepiemēro tādiem pasažieru pārvadājumiem, ko ietver šīs regulas darbības joma, ja vien Padome negroza šo regulu ar vienprātīgu lēmumu saskaņā ar Līguma 251. pantu.

Pamatojums

Tā kā Atēnu konvencijas 7. panta 2. punkts attiecas uz atbildības limitu nāves vai miesas bojājumu gadījumā, drošāk ir norādīt, ka šī noteikuma piemērošanu var grozīt tikai ar koplēmuma procedūru.

Grozījums Nr.5

5. pants

Pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā pārvadātājs 15 dienu laikā pēc tās personas noteikšanas, kurai pienākas atlīdzība par kaitējumu, veic avansa maksājumu, kas ir pietiekošs, lai segtu tūlītējās ekonomiskās vajadzības. Nāves gadījumā šis maksājums nav mazāks par EUR 21 000.

Pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā pārvadātājs 15 dienu laikā pēc tās personas noteikšanas, kurai pienākas atlīdzība par kaitējumu, veic avansa maksājumu, kas ir pietiekošs, lai segtu tūlītējās ekonomiskās vajadzības. Nāves gadījumā šis maksājums nav mazāks par EUR 21 000. Avansa maksājumu piemēro tikai tiem kuģniecības negadījumiem, attiecībā uz kuriem atbildība par zaudējumiem neatkarīgi no vainas ir uzlikta pārvadātājam. Avansa maksājuma veikšana nenozīmē vainas atzīšanu, un to var ieturēt no citiem maksājumiem, ko veic saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr. 6

6. panta 1. daļa

Pārvadātājs, faktiskais pārvadātājs un/vai ceļojuma operators pasažieriem pirms izbraukšanas sniedz informāciju par viņu tiesībām saskaņā ar šo regulu, un jo īpaši informāciju par atlīdzības limitu nāves, miesas bojājumu, bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā, par viņu tiesībām uz tiešu rīcību, kas vērsta pret apdrošinātāju vai personu, kas sniedz finansiālo nodrošinājumu, kā arī par viņu tiesībām uz avansa maksājumu.

Pārvadātājs, faktiskais pārvadātājs un/vai ceļojuma operators pasažieriem pirms izbraukšanas sniedz informāciju par viņu tiesībām saskaņā ar šo regulu, un jo īpaši informāciju par atlīdzības limitu nāves, miesas bojājumu, bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā, par viņu tiesībām uz tiešu rīcību, kas vērsta pret apdrošinātāju vai personu, kas sniedz finansiālo nodrošinājumu, kā arī par viņu tiesībām uz avansa maksājumu saistībā ar kuģniecības negadījumiem, attiecībā uz kuriem atbildība par zaudējumiem neatkarīgi no vainas ir uzlikta pārvadātājam.

Grozījums Nr. 7

8. panta 2. daļa

To piemēro no [diena, kad Kopienā stājas spēkā šī regula vai Atēnu konvencija, atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk].

To piemēro no dienas, kad Kopienā stājas spēkā Atēnu konvencija, un jebkurā gadījumā no dienas, kad Starptautiskā Jūrniecības organizācija apstiprina pasākumus, kas pārvadātājiem nodrošina pamatotas apdrošināšanas izmaksas un atbrīvo tos no atbildības terorisma izraisītos negadījumos, atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras un iekšzemes ūdensceļiem

Atsauces

COM(2005)0592 – C6 0057/2006 – 2005/0241(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

TRAN

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI
16.2.2006

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Piia-Noora Kauppi
23.2.2006

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

13.7.2006

3.10.2006

20.11.2006

 

 

Pieņemšanas datums

20.11.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

13

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Maria Berger, Carlo Casini, Rosa Díez González, Giuseppe Gargani, Katalin Lévai, Antonio López-Istúriz White, Achille Occhetto, Aloyzas Sakalas, Gabriele Stauner, Diana Wallis, Nicola Zingaretti, Jaroslav Zvěřina

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Nicole Fontaine, Eva Lichtenberger, Manuel Medina Ortega

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

...


PROCEDŪRA

Virsraksts

Pasažieru pārvadātāju atbildība nelaimes gadījumos uz jūras un iekšzemes ūdensceļiem

Atsauces

COM(2005)0592 - C6-0057/2006 - 2005/0241(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

16.2.2006

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

16.2.2006

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Paolo Costa

21.3.2006

 

 

Izskatīšana komitejā

19.4.2006

10.10.2006

23.11.2006

 

Pieņemšanas datums

27.2.2007

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

45

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Gabriele Albertini, Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Christine De Veyrac, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Timothy Kirkhope, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Erik Meijer, Seán Ó Neachtain, Josu Ortuondo Larrea, Willi Piecyk, Luís Queiró, Luca Romagnoli, Gilles Savary, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Silvia-Adriana Ţicău, Georgios Toussas, Yannick Vaugrenard, Marta Vincenzi, Lars Wohlin, Corien Wortmann-Kool, Roberts Zīle

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Zsolt László Becsey, Johannes Blokland, Philip Bradbourn, Jeanine Hennis-Plasschaert, Anne E. Jensen

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Thijs Berman

Iesniegšanas datums

8.3.2007                                          A6-0063/2007

 

Pēdējā atjaunošana - 2007. gada 16. aprīļaJuridisks paziņojums