par Kosovas nākotni un Eiropas Savienības lomu

(2006/2267 (INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūciju Nr. 1244,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra standartu īstenošanas pārskata sūtņa ziņojumu par standartu īstenošanas visaptverošu pārskatu, kas iesniegts ANO Drošības padomei 2005. gada 7. oktobrī,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes 2005. gada 24. oktobra lēmumu atbalstīt ģenerālsekretāra priekšlikumu sākt sarunas par Kosovas statusu,

–   ņemot vērā to, ka Martti Ahtisaari 2005. gada 14. novembrī tika iecelts par Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra īpašo sūtni Kosovas turpmākā statusa noteikšanai,

–   ņemot vērā kontaktgrupas 2006. gada 31. janvāra secinājumus, kas uzsver Kosovas problēmas īpašo raksturu, kuru saskaņā ar šiem secinājumiem ir noteicis Dienvidslāvijas sabrukums un no tā izrietošie konflikti, etniskās tīrīšanas un 1999. gada notikumi, kā arī ilgais starptautiskās pārvaldes laiks saskaņā ar Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244 (1999), un aicina ātri panākt šā jautājuma risinājumu, kas ir pareizākais rīcības variants,

–   ņemot vērā 2006. gada 14.—15. decembra Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kas pilnībā atbalsta Martti Ahtisaari centienus panākt risinājumu Kosovas statusa jautājumā un atkārtoti apstiprina Eiropas Savienības gatavību uzņemties būtisku lomu turpmākā risinājuma īstenošanā,

–   ņemot vērā īpašā sūtņa galīgo ziņojumu/ieteikumus…

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6-0067/2007),

A. tā kā Kosovas statusa risinājuma pamatprincipos, kurus kontaktgrupa pieņēma 2005. gada 7. oktobrī, tiek uzsvērts, ka risinājuma panākšana ir jāizvirza par starptautisku prioritāti un ka sarunu procesu, ja tas ir sākts, nevar bloķēt, un tas jānoved līdz galam; tā kā šie principi skaidri nosaka, ka nevar notikt ne atgriešanās pie stāvokļa, kāds bija līdz 1999. gada martam, ne jebkāda Kosovas sadalīšana vai apvienošana ar kādu citu valsti vai citas valsts daļu;

B.  tā kā 20. gadsimta deviņdesmitajos gados Kosovas iedzīvotāji tika pakļauti sistemātiskas vardarbības un apspiešanas aktiem, kuri 1999. gadā saasinājās līdz civiliedzīvotāju masveida izraidīšanai, kas noveda pie tā, ka pēc NATO operācijas iejaucās Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome un pakļāva teritoriju starptautiskajai civilajai un drošības kontrolei; tā kā tas radīja bezprecedenta situāciju starptautiskajās tiesībās;

C. tā kā nosodāmie 2004. gada marta notikumi parāda joprojām pastāvošo saspīlējumu Kosovā starp albāņu un serbu kopienām un vajadzību rast risinājumu, kas nodrošina abu tautību un citu etnisko grupu tiesības saskaņā ar EDSO, Eiropas Padomes un to organizāciju publikācijām, kas darbojas mazākumtautību aizstāvības jomā;

D. tā kā Kosovas turpmākā statusa noteikšana veicinās Kosovas ekonomisko attīstību, stabilas politiskās šķiras rašanos un tolerantas provinces sabiedrības attīstību, kurā nepastāv segregācija;

E.  tā kā, par spīti daudzajām sarunu kārtām, nevarēja panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu, atzīmē, ka ANO īpašais sūtnis kontaktgrupai iesniedza risinājuma priekšlikumus, un tā kā par šiem priekšlikumiem vajadzētu apspriesties ar iesaistītajām pusēm;

F.  tā kā galīgo risinājumu nevar diktēt, draudot ar Kosovas vai Serbijas radikalizāciju, bet tam jāizriet no lēmuma, kurā ņemtas vērā visu iesaistīto pušu intereses;

G. tā kā turpmāka vilcināšanās noteikt galīgo Kosovas statusu var nelabvēlīgi ietekmēt jau tā nestabilo un saspīlēto situāciju;

H. tā kā 1999. gada notikumi, ilgā pagaidu starptautiskā pārvalde un Kosovas pašpārvaldes pagaidu institūciju rašanās un pakāpeniska nostiprināšanās radīja īpašu situāciju, kas padara Kosovas reintegrāciju Serbijā neiespējamu;

I.   tā kā Kosovas un Serbijas attiecības, ņemot vērā to ciešās saites kultūras, reliģijas un ekonomikas jomā, visu Kosovas iedzīvotāju interesēs būtu turpmāk jāattīsta, ievērojot partnerību un labas kaimiņattiecības;

J.   tā kā uzticības trūkums starp dažādām etniskām grupām, joprojām nestabilais stāvoklis un vajadzība attīstīt un nostiprināt demokrātiskas, etniski daudzveidīgas institūcijas Kosovā prasa tuvākajā nākotnē saglabāt nepārtrauktu starptautisko klātbūtni;

K. tā kā starptautiskajai sabiedrībai vajadzētu turpināt ieguldījumus izglītības jomā, jo īpaši apzinoties nopietnos pārbaudījumus, ar kuriem nākas saskarties Kosovas jaunākajai paaudzei,

L.  tā kā, ņemot vērā Kosovas stratēģisko stāvokli, Eiropas Savienībai jāatvēl galvenā loma statusa risinājuma īstenošanas uzraudzībā, garantēšanā un atvieglošanā, kā arī palīdzot izveidot un nostiprināt demokrātiskas institūcijas Kosovā, Eiropas Parlamentam veicot uzraudzības pienākumus;

M. tā kā ES sniegs savu ieguldījumu ar nosacījumu, ka risinājumā tiks izpildītas noteiktas minimālās prasības;

N. tā kā galīgajam statusa risinājumam jāsaskan ar ES prasībām, t.i., tam jābūt saskaņā ar konstitucionālo likumdošanu, kas atbilst Kosovas izredzēm pievienoties Eiropas Savienībā, un tam jāļauj Eiropas Savienībai izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus,

1.  atbalsta ANO vadīto procesu, lai noteiktu Kosovas galīgo statusu, un centienus izstrādāt sistēmu, kas nodrošinātu visu Kosovas iedzīvotāju kopienu stabilitāti un aizsardzību, kā arī ilgtermiņa pašuzturošu ekonomisko un sociālo attīstību; atbalsta M. Ahtisaari Vispārējo priekšlikumu par Kosovas statusa noteikšanu un, pamatojoties uz to, sagaida, ka ANO Drošības padome ātri pieņems jaunu rezolūciju, kas aizstās Rezolūciju Nr. 1244;

2.   uzskata, ka vienīgais ilgtspējīgais Kosovas jautājuma risinājums:

–    sniedz Kosovai pieeju starptautiskajām finanšu organizācijām un tādējādi ļauj tai sākt ekonomisko atlabšanu, kā arī rada apstākļus jaunu darba vietu izveidei;

- paredz starptautisko klātbūtni, lai saglabātu Kosovas etniski daudzveidīgo raksturu un nodrošinātu serbu iedzīvotāju un citu mazākumtautību intereses un drošību;

- sniedz starptautisko atbalstu, lai nodrošinātu efektīvu, pašuzturošu institūciju izveidi, kas paredzētas visiem Kosovas iedzīvotājiem un darbojas saskaņā ar tiesiskuma principiem un demokrātijas pamatlikumiem;

- ļauj Kosovai īstenot mērķi par integrāciju Eiropā, kas laika gaitā palīdzēs izveidoties savstarpējās atkarības attiecībām ar kaimiņvalstīm;

3.  uzskata, ka jebkuram risinājumam par Kosovas turpmāko statusu ir jābūt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

4.  pauž cerību, ka Serbijā drīz varēs izveidot stabilu un pret Eiropu labvēlīgi noskaņotu valdību, kas nopietni un ar pozitīvu attieksmi iesaistīsies Kosovas statusa risinājuma meklēšanā; uzsver, ka šāda valdība arī ir vajadzīga, lai tā pilnībā sadarbotos ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai un, izpildot šo nosacījumu, varētu atsākt sarunas par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Serbiju un Eiropas Savienību un to noslēgt;

5.   uzskata, ka galīgajam risinājumam cita starpā jāaptver šādi aspekti:

- starptautiskās civilās un drošības klātbūtnes lomas un mandāta skaidra definīcija;

–    skaidri noteikumi par decentralizāciju, kas galvenajās jomās, piemēram, izglītībā, veselības aizsardzībā un vietējā drošībā, piešķir būtisku autonomiju un serbu pašvaldību gadījumā pieļauj tiešas, bet pārredzamas saites ar Belgradu; šādiem noteikumiem jābūt finansiāli ilgtspējīgiem, un tie nedrīkst graut vienotās Kosovas budžeta, izpildvaras un likumdošanas prerogatīvas;

–    pilnīga cilvēktiesību aizsardzība, tostarp pienākums nodrošināt mazākumtautību un bēgļu svarīgāko interešu konstitucionālas garantijas un atbilstošus mehānismus šādu interešu nodrošināšanai;

–    visu kultūras un reliģisko objektu aizsardzība;

- noteikumi par viegli apbruņotu, etniski daudzveidīgu Kosovas iekšējo drošības spēku izveidi ar ierobežotu darbības jomu, mandātu un funkcijām, kuri pakļauti stingrai NATO vadīto Kosovas spēku (KFOR) uzraudzībai;

–   starptautiskas garantijas visu reģiona valstu teritoriālajai vienotībai;

6.  uzsver, ka Kosovas jautājuma risinājumam nav precedenta starptautiskajās tiesībās, jo Kosova kopš 1999. gada ir ANO pārvaldībā un Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1244 jau paredzēja noteikumus attiecībā uz vajadzību atrisināt Kosovas galīgā statusa jautājumu; tāpēc secina, ka Kosovas situāciju nekādā gadījumā nevar salīdzināt ar situāciju citos reģionos, kuros noris konflikti, bet kuri neatrodas ANO pārvaldībā;

7.  uzsver, ka, vienojoties par Kosovas nākotni, ir arī jānosaka īpaša institucionāla kārtība Mitrovicai, kas pilnībā garantētu serbu kopienas tiesības un drošību, negraujot Kosovas vienotību; uzskata, ka starptautiskajai sabiedrībai šie pasākumi jāuzrauga tiešā veidā, apspriežoties ar Belgradu; tomēr atgādina Serbijai, ka šāda iesaistīšanās Kosovā ir atkarīga no Serbijas sadarbošanās, īstenojot galīgo statusa risinājumu;

8.  tādēļ atzinīgi vērtē faktu, ka M. Ahtisaari priekšlikumā tiek ierosināta plaša apjoma autonomija serbiem un citām kopienām, tostarp ievērojama pašvaldību autonomija saskaņā ar Eiropas subsidiaritātes un pašpārvaldes principiem;

9.  uzskata, ka starptautiskajai sabiedrībai ar savu klātbūtni ir pēc iespējas jāpalīdz vietējām iestādēm:

–    ievērot risinājuma noteikumus;

–    attīstīt autonomu, etniski līdzsvarotu institucionālo, administratīvo, tiesisko un kārtības nodrošināšanas kompetenci;

–    sasniegt progresu ANO standartu un ES stabilizācijas un asociācijas standartu izpildē;

10. tāpēc uzskata, ka, kaut arī starptautiskajai klātbūtnei Kosovā vajadzīgs tās uzdevumiem atbilstīgs personāls, tai nav jāveido paralēla administrācija vai jāaizvieto esošā ANO vadītā administrācija;

11. uzsver, ka starptautiskās kopienas rīcībā jābūt tiešām korektīvām pilnvarām, kā arī ierobežotos gadījumos aizvietošanas pilnvarām būtiskās jomās, proti:

–    mazākumtautību svarīgāko interešu nodrošināšanā;

–    problemātisku objektu aizsardzībā;

–    drošībā;

–    tiesu varā un plašākā — tiesiskuma jomā, jo īpaši cīņā pret organizēto noziedzību;

12. uzsver, ka ir jāīsteno vēl lielāki centieni, lai atbalstītu bēgļu un pārvietoto personu turpmāku atgriešanos Kosovā; uzsver, ka galvenais stabilas atgriešanās faktors ir darba iespējas un tādēļ par prioritāti tagad ir jāizvirza ilgtspējīga ekonomiskā attīstība; uzsver, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība bēgļiem, kas nav serbi vai albāņi, piemēram, romu un ashkali tautības bēgļiem, tostarp valsts iekšienē pārvietotajām romu tautības personām, kas dzīvo nometnēs Kosovska Mitrovicā;

13. atbalsta vajadzību pēc visaptverošas un taisnīgas izglītības sistēmas, kas romu un ashkali tautības skolniekiem nodrošinātu izglītību romu valodā, tādējādi kopjot mazākumtautību kopienu identitāti un kultūru;

14. uzsver, ka galīgo lēmumu par Kosovas turpmāko statusu var pieņemt tikai Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome; mudina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis, jo īpaši tās dalībvalstis, kas ir ANO Drošības padomes locekles, pilnīgi un aktīvi atbalstīt dzīvotspējīgu risinājumu attiecībā uz Kosovas turpmāko statusu;

15. uzskata, ka jaunas ANO Drošības padomes rezolūcijas pieņemšana ir svarīga arī attiecībā uz ES turpmākajām saistībām Kosovā un ka bez šīs rezolūcijas nevajadzētu paredzēt lielāku ES iesaistīšanos;

16. ir pārliecināts, ka, ievērojot Eiropas Savienības galveno lomu risinājuma īstenošanā, tai jāsaka izšķirošais vārds par risinājuma galīgajiem noteikumiem;

17. uzskata, ka dalībvalstīm būtu jācenšas vienoties par kopēju viedokli Kosovas jautājumā, un tāpēc aicina Padomi censties pieņemt kopēju nostāju jautājumā par statusu, izskaidrojot minimālās prasības ilgtspējīgam un ar ES saderīgam Kosovas problēmas risinājumam;

18. atgādina, ka ANO Drošības padomē pārstāvētās dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Savienības Līguma 19. pantu ir aicinātas atbalstīt šo kopējo nostāju un regulāri informēt ES Padomi par sarunām; aicina regulāri informēt arī Eiropas Parlamentu;

19. aicina kontaktgrupā pārstāvētās ES dalībvalstis informēt ES Padomi un pārējās dalībvalstis, kā arī uzlabot koordināciju un sadarbību ar tām, jo ES kopumā būs starptautiski atbildīga par galīgo risinājumu un to finansēs;

20. mudina ANO Drošības padomē pārstāvētajām dalībvalstīm un jo īpaši pastāvīgajām loceklēm būt konstruktīvām, censties nodrošināt, lai abas iesaistītās puses rīkotos piekāpīgi, un bez kavēšanās pieņemt nepārprotamu, ilgtspējīgu Kosovas statusa risinājumu atbilstīgi īpašā sūtņa iesniegtajiem priekšlikumiem, kuram, ciktāl tas iespējams, piekristu abas puses;

21. ir gatavs piešķirt papildu līdzekļus, kas nepieciešami, lai finansētu ES turpmāko iesaistīšanos Kosovas jautājumā ar mērķi īstenot galīgā statusa risinājumu un atbalstīt Kosovas izredzes pievienoties ES, ja:

–    ANO Drošības padomes atbalstītais galīgais statusa risinājums pietiekami ņems vērā Eiropas Savienības kopējo nostāju;

–    pietiekamā līmenī notiks iepriekšējas apspriedes par šīs misijas darbības jomu, mērķiem, līdzekļiem un noteikumiem, kas atkārtoti pārliecinās Parlamentu, ka piešķirtie līdzekļi ir atbilstīgi uzdevumiem;

–    šie papildu finanšu līdzekļi būs piešķirti saskaņā ar 2006. gada 14. jūnija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību noteikumiem(1), un

–    turklāt noteiktā laikā ir jāsasauc starptautisko līdzekļu devēju konference;

22. atgādina, ka Somijas prezidentūra saistībā ar 2007. gada budžeta pieņemšanu Padomes vārdā deva solījumu Parlamentam sniegt detalizētu informāciju par iespējamās operācijas apjomu, mērķiem un iespējamo finansiālo ietekmi atbilstīgi misijas plānošanas darbu norisei;

23. pauž bažas par veidu, kādā notiks pāreja no Apvienoto Nāciju Organizācijas misijas Kosovā (UNMIK) uz jaunu starptautisko civilpārvaldi; atgādina UNMIK, ka tai jāturpina darbība Kosovā, kamēr jaunā pārvalde vēl nav noorganizēta un pilnībā gatava darbībai; aicina Apvienoto Nāciju Organizāciju un ES nākt klajā ar līdzekļiem, lai novērstu turpmāku starptautiskās pieredzes zudumu svarīgās pārvaldes jomās, jo īpaši ņemot vērā to, ka Kosovas pašpārvaldes pagaidu institūcijām būs vajadzīgs laiks un palīdzība, lai pārņemtu atsevišķas likumdošanas un izpildvaras pilnvaras no UNMIK;

24. mudina EDSO joprojām ieņemt galveno lomu Kosovā pēc statusa risinājuma panākšanas, jo īpaši attiecībā uz vēlēšanu procesu uzraudzību un pārbaudi; šajā sakarā aicina Padomi un EDSO uzlabot savstarpējo sadarbību tiesiskuma jomā, skaidri nosakot EDAP misijas uzdevumus;

25. pauž atbalstu ES liktajam uzsvaram uz tiesu iestādēm un tiesiskumu fāzē pēc risinājuma pieņemšanas, atzīmējot, ka būs jāīsteno vienmērīga pienākumu nodošana; aicina skaidri un pārredzami sadalīt uzdevumus un pienākumus starp Kosovas tiesām un tiesu iestādēm un plānoto ES likumības un kārtības misiju; pieprasa pilnīgu pārskatatbildību un tiesiskuma ievērošanu apcietināšanā un citās KFOR (NATO vadīto Kosovas spēku) darbībās;

26. norāda Kosovas iestādēm, ka starptautiskā sabiedrība sagaida, ka tās

–    sakopos centienus, lai attīstītu institucionālo un administratīvo kompetenci, kas nepieciešama, lai beidzot pārņemtu pienākumus, kurus līdz šim veica UNMIK;

–    izstrādās Kosovas pilsoniskuma koncepciju, kas noteikti pamatojas uz reģiona daudzvalodu un etniski daudzveidīgo raksturu, pilnībā ņemot vērā dažādas etniskās grupas, kas ir Kosovas iedzīvotāju vidū;

–    strādās nopietni un konstruktīvi, lai izveidotu etniski daudzveidīgu, daudzkultūru, daudzticību, tolerantu valsti un sabiedrību, kas ievēro visu etnisko grupu tiesības;

27. uzsver, ka šajā kontekstā starptautiskā klātbūtne Kosovā saglabāsies, kamēr vien iepriekšminētais mērķis netiks noteikts un īstenots dzīvē;

28. pauž nopietnas bažas par Kosovā nesen notikušajām vardarbīgajām demonstrācijām, kas nopietni apdraud vienmērīgu procesa norisi, cenšoties atrast miermīlīgu Kosovas turpmākā statusa risinājumu; aicina abas puses būt lielākajā mērā savaldīgām un ļaut miermīlīgi pabeigt statusa risinājuma noteikšanas procesu;

29. turklāt atgādina Kosovas albāņu iestādēm, ka, līdzko statusa jautājums būs galīgi atrisināts, Kosovas tauta gribēs, lai tās valdība pievērstos problēmām, kas ietekmē ikdienas dzīvi, proti, tām, kas saistītas ar drošību, ekonomisko attīstību, korupciju un organizēto noziedzību, nodarbinātību, atbilstīgiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un visu cilvēku vienlīdzību likuma priekšā;

30. aicina Eiropas Savienību un Kosovas iestādes sadarboties, lai radītu apstākļus lielākai ekonomikas izaugsmei, kas ir visu Kosovas etnisko kopienu interesēs; atkārto, ka ir jāizstrādā vispārējs un realizējams ekonomiskās attīstības plāns un pilnībā jāievēro tiesiskuma pamatprincipi un sīki izstrādāta un pienācīgi finansēta pretkorupcijas stratēģija;

31. uzsver vajadzību sniegt lielāku atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai, pamatojoties uz Kosovas apstiprināto Eiropas Mazo uzņēmumu hartu; aicina Komisiju nodrošināt piekļuvi ES struktūrfondiem, uzlabot MVU projektu finansēšanu un izveidot institucionālo sistēmu sadarbības veicināšanai starp Kopienu un Kosovas privāto sektoru;

32. mudina Kosovas serbu kopienas vadītājus atzīt, ka viņu intereses labāk ievēros demokrātiska, decentralizēta un ekonomiski dzīvotspējīga Kosova, un iesaistīties procesā pēc risinājuma panākšanas, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti tie vienošanās noteikumi, par kuriem viņiem ir tieša interese;

33. aicina Serbijas valdību atzīt, ka tās nākotne attiecībā uz padziļinātu reģionālo integrāciju un kopēju perspektīvu nākotnē pievienoties ES ir atkarīga no ciešām, pārredzamām saitēm ar Kosovu;

34. uzsver, ka visa reģiona stabilitātes un turpmākās attīstības interesēs ir ļoti svarīgi rast risinājumu par Kosovas turpmāko statusu, pamatojoties uz M. Ahtisaari galīgajiem priekšlikumiem; šajā sakarā aicina visu kaimiņvalstu valdības sniegt pozitīvu ieguldījumu šajā procesā un ievērot esošās valstu robežas; turklāt atbalsta uzskatu, ka ilgtermiņā Kosovas turpmākā statusa risinājums ir arī saistīts ar faktu, ka Serbija un Kosova, kā arī to kaimiņvalstis Balkānos kļūs par ES dalībvalstīm; jo Rietumbalkānu valstu nākotne ir saistīta ar Eiropas Savienību;

35. atkārtoti pauž nostāju, ka stingra Kosovas piesaiste Stabilizācijas un asociācijas procesam (SAP) stiprinās Kosovas ekonomiskos sakarus ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un kaimiņvalstīm Rietumbalkānu reģionā, kā arī reģionā veicinās stabilizācijas procesu;

36. atzinīgi vērtē brīvās tirdzniecības līgumu parakstīšanu ar Albāniju, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju; mudina Kosovas iestādes pilnībā īstenot minētos līgumus un nodrošināt brīvās tirdzniecības turpmāku pastāvēšanu starp Serbiju un Melnkalni;

37. aicina Kosovas un Serbijas iestādes pilnībā sadarboties savā starpā un ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY), lai izdotu kara noziegumos apsūdzētās personas;

38. uzskata, ka M. Ahtisaari ziņojuma publicēšanai jānotiek reizē ar ietekmīgu kampaņu, kuras mērķis ir ierosinātā risinājuma noteikumus skaidri un objektīvi paskaidrot ieinteresētajām tautām, tostarp Serbijas pilsoņiem, un ka Eiropas Savienībai attiecībā uz Kosovu ir jāuzsver aicinājums uz mierīgu līdzāspastāvēšanu; uzskata, ka Kosova būs stabila un tajā valdīs labklājība, ja tā atzīs gan vairākuma, gan mazākumtautību tiesības;

39. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, Serbijas valdībai un Kosovas pašpārvaldes pagaidu institūcijām, UNMIK, kontaktgrupas locekļiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei un ANO ģenerālsekretāra īpašajam sūtnim Kosovas turpmākā statusa noteikšanas procesam.

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzskata, ka laicīgs un savstarpēji pieņemams lēmums attiecībā uz Kosovas galīgo statusu uzlabotu ekonomiskos apstākļus, samazinātu bezdarbu un piesaistītu ievērojamus tiešos ārvalstu ieguldījumus (FDI);

2.   atzīmē, ka ikviens lēmums par Kosovas nākotni ir jāpieņem ciešā saistībā ar politisko situāciju Dienvidaustrumeiropā un ka ES un tās dalībvalstīm ir jānorāda, ka ikvienu lēmumu par Kosovas nākotni nedrīkst uzskatīt par precedentu tās puses, kuras vēlas sekmēt atdalīšanos no citām reģiona valstīm, kas varētu veicināt reģiona politisko un ekonomisko nestabilitāti;

3.   atkārtoti pauž nostāju, ka Kosovas situācijas atrisināšana, īstenojot Stabilizācijas un asociācijas procesu (SAP), inter alia stiprinās Kosovas ekonomiskās attiecības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un kaimiņvalstīm Rietumbalkānu reģionā, kā arī veicinās stabilizācijas procesu reģionā;

4.  atgādina, ka pašreizējā reformas procesa veiksmīga pabeigšana atjaunos pareizu tirgus darbību, stimulēs ekonomikas izaugsmi un palīdzēs saglabāt reģiona politisko stabilitāti;

5.  atzinīgi vērtē 2006. gada 6. aprīlī pieņemto Rietumbalkānu valstu Kopīgo deklarāciju, kurā aicināts atjaunināt un paplašināt Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgumu (CEFTA), attiecinot divpusējās tirdzniecības koncesijas uz visiem partneriem; atzinīgi vērtē to, ka Līgumā ir iekļauti noteikumi par konkurencei, valsts iepirkumu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, pakalpojumu tirdzniecību, reģionālo strīdu izšķiršanas mehānismu un izcelsmes diagonālās kumulācijas zonas izveidošanu starp ES un Rietumbalkānu valstīm, kas būtu pirmais posms šo valstu dalībai Eiropas un Vidusjūras reģiona kumulācijas sistēmā;

6.  atzinīgi vērtē brīvās tirdzniecības līgumu parakstīšanu ar Albāniju, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju; mudina Kosovas pagaidu varas iestādes pilnībā īstenot minētos līgumus un nodrošināt brīvās tirdzniecības turpmāku pastāvēšanu starp Serbiju un Melnkalni;

7.   mudina ES turpināt stabilizācijas procesu, nodrošinot Kosovai atbalstu (gan tehnisku, gan finansiālu) tirdzniecības, ieguldījumu un ekonomiskās un sociālās attīstības jomās; aicina Eiropas Savienību un Kosovas pagaidu varas iestādes sadarboties, lai radītu apstākļus lielākai ekonomikas izaugsmei Kosovas visu etnisko kopienu interesēs; atkārtoti pauž nostāju, ka finansiālā palīdzība Kosovai jāsniedz saskaņā ar vispārēju un realizējamu ekonomiskās attīstības ilgtermiņa plānu, kā arī jāīsteno ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1244/99 paredzētie nosacījumi; jo īpaši uzsver vajadzību nodrošināt pilnīgu atbilstību starptautiskajiem demokrātijas un cilvēktiesību standartiem, tostarp attiecībā uz mazākumtautību tiesību ievērošanu, un tiesiskuma pamatprincipiem, kā arī atbilstību sīki izstrādātai un pienācīgi finansētai pretkorupcijas stratēģijai;

8.   prasa Padomei nodrošināt, lai Komisija saglabātu vadošo nozīmi turpmākā Kosovas ekonomiskajā un strukturālajā attīstībā; iesaka iesaistīt ANO Kosovas misijas ES pīlāra (UNMIK IV pīlārs) darbības un personālu ikvienā jaunā institucionālā organizācijā, kura atbild par tirdzniecības un ekonomiskajiem sakariem ar Kosovu vai ar to saistītiem jautājumiem, ko varētu izveidot ar mērķi pieņemt lēmumu par Kosovas galīgo statusu, vai arī minēto organizāciju varētu izveidot pēc šāda lēmuma pieņemšanas;

9.   uzsver vajadzību sniegt lielāku atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai, pamatojoties uz Kosovas apstiprināto Eiropas Mazo uzņēmumu hartu; aicina Komisiju nodrošināt piekļuvi ES struktūrfondiem, uzlabot MVU projektu finansēšanu un izveidot institucionālo sistēmu sadarbības veicināšanai starp Kopienu un Kosovas privāto sektoru.

PROCEDŪRA