Procedūra : 2005/0237(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0070/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0070/2007

Debates :

PV 24/04/2007 - 11
CRE 24/04/2007 - 11

Balsojumi :

PV 25/04/2007 - 11.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0150

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 315kWORD 292k
2007. gada 20. marta
PE 378.538v02-00 A6-0070/2007

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā

(COM(2005)0587 – C6-0038/2006 –2005/0237 (COD))

Transporta un tūrisma komiteja

Referents: Luis de Grandes Pascual

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā

(COM (2005)0587 – C6-0038/2006 –2005/0237 (COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM (2005)0587)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251.  panta 2.  punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0038/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51.  pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0070/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

2. apsvērums

(2) Savā 1993. gada 8. jūnija rezolūcijā par kopīgu jūru drošības politiku Padome ir noteikusi mērķi no Kopienas ūdeņiem izvest visus standartiem neatbilstošos kuģus un piešķīra  prioritāti Kopienas darbībai, kas nodrošina efektīvu un vienādu starptautisko noteikumu īstenošanu, sīki izstrādājot kopīgus standartus klasificēšanas sabiedrībām.

(2) Savā 1993. gada 8. jūnija rezolūcijā par kopīgu jūru drošības politiku Padome ir noteikusi mērķi no Kopienas ūdeņiem izvest visus standartiem neatbilstošos kuģus un piešķīra prioritāti Kopienas darbībai, kas nodrošina efektīvu un vienādu starptautisko noteikumu īstenošanu, sīki izstrādājot kopīgus standartus klasificēšanas sabiedrībām, ko definē kā organizācijas, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus (turpmāk— „atzītās organizācijas”).

Pamatojums

Lai gan tas ir vēsturisks citāts un tā formulējums bija „klasificēšanas sabiedrības”, lietderīgāk ir lietot vienu un to pašu formulējumu visā direktīvā.

Grozījums Nr. 2

5. apsvērums

(5) Dalībvalstis atbild par starptautisku sertifikātu izsniegšanu drošības un piesārņojuma kontroles jomā, kas paredzēti tādās konvencijās kā Solas 74, Load Lines 66 un Marpol 73/78, kā arī to noteikumu īstenošanu.

(5) Dalībvalstis atbild par starptautisku sertifikātu izsniegšanu drošības un piesārņojuma profilakses jomā, kas paredzēti tādās konvencijās kā Solas 74, Load Lines 66 un Marpol 73/78, kā arī to noteikumu īstenošanu.

Pamatojums

Šķiet acīmredzami, ka Komisijas tekstā ir kļūda, jo neiet runa par piesārņojuma kontroles, bet gan piesārņojuma profilakses sertifikātu izsniegšanu.

Grozījums Nr. 3

6. apsvērums

(6) Atbilstīgi šādām konvencijām visas dalībvalstis var apstiprināt dažādās pakāpēs organizācijas, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus un kas plaši pazīstamas kā klasificēšanas sabiedrības  , lai tās sertificētu šādu atbilstību, un var deleģēt tām attiecīgu drošības sertifikātu izsniegšanu.

(6) Atbilstīgi šādām konvencijām visas dalībvalstis var apstiprināt dažādās pakāpēs organizācijas, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus un kas plaši pazīstamas kā klasificēšanas sabiedrības  , lai tās sertificētu šādu atbilstību, un var deleģēt tām attiecīgu drošības un piesārņojuma profilakses sertifikātu izsniegšanu.

Pamatojums

Tehnisks uzlabojums, kas novērš trūkumu Komisijas tekstā.

Grozījums Nr. 4

7. apsvērums

(7) Daudzās pasaulē pastāvošās klasificēšanas sabiedrības nenodrošina ne atbilstīgu noteikumu izpildi, ne arī drošību, darbojoties valsts administrācijas vārdā, jo tām nav atbilstošas struktūras un pieredzes, uz ko paļauties, un tās nespēj pildīt savus pienākumus augsti profesionālā līmenī.

(7) Daudzās pasaulē pastāvošās atzītās organizācijas nenodrošina ne atbilstīgu noteikumu izpildi, ne arī drošību, darbojoties valsts administrācijas vārdā, jo tām nav atbilstošas struktūras un pieredzes, uz ko paļauties, un tās nespēj pildīt savus pienākumus augsti profesionālā līmenī.

Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs izdarīt izmaiņas visā dokumentā.

Grozījums Nr. 5

8. apsvērums

(8) Turklāt šīm organizācijām ir uzticēts pienākums sagatavot un īstenot kuģu konstrukcijas, būvniecības, apkopes un pārbaudes noteikumus un izpildīt starptautisko konvenciju prasības par attiecīgo sertifikātu izsniegšanu. Lai tās varētu apmierinoši veikt šo pienākumu, tām jābūt pilnīgi neatkarīgām, ar ļoti specializētu tehnisko kompetenci un stingru kvalitātes vadību.

(8) Turklāt šīs organizācijas sagatavo un īsteno kuģu konstrukcijas, būvniecības, apkopes un pārbaudes noteikumus un tām uztic pienākumu pārbaudīt kuģus un apstiprināt, ka tie atbilst starptautisko konvenciju prasībām par attiecīgo sertifikātu izsniegšanu. Lai tās varētu apmierinoši veikt šo pienākumu, tām jābūt pilnīgi neatkarīgām, ar ļoti specializētu tehnisko kompetenci un stingru kvalitātes vadību.

Pamatojums

Šķiet, ka nepieciešams aprakstīt kuģu karoga valstu vārdā veikto augsti specializēto darbu.

Grozījums Nr. 6

9.a apsvērums (jauns)

 

(9a) Šo mērķi ir jāsasniedz ar pasākumiem, kas ir atbilstīgi saistīti ar Starptautiskās jūrniecības organizācijas darbību un rīcību, un attiecīgā gadījumā to attīsta un papildina.

Pamatojums

Neskarot to, ka priekšlikumiem jāaprobežojas ar Kopienas jomu, kas ir ES kompetencē, būtu lietderīgi turpināt virzību SJO starptautisko noteikumu ievērošanas panākšanā, saskaņā ar jūrniecības darbību globālo raksturu.

Grozījums Nr. 7

14. apsvērums

(14) Dalībvalsts var ierobežot organizāciju skaitu, ko tā apstiprina, saskaņā ar tās vajadzībām, balstoties uz objektīviem un pārredzamiem pamatiem, īstenojot kontroli, ko veic Komisija saskaņā ar komitejas procedūru.

(14) Dalībvalsts var ierobežot atzīto organizāciju skaitu, ko tā apstiprina, saskaņā ar tās vajadzībām, balstoties uz objektīviem un pārredzamiem pamatiem, īstenojot kontroli, ko veic Komisija saskaņā ar komitejas procedūru.

Grozījums Nr. 8

15. apsvērums

(15) Ņemot vērā to, ka šī direktīva paredz pakalpojumu sniegšanas brīvību Kopienā, Kopienai būtu jāpiešķir tiesības, vedot sarunas ar trešajām valstīm, kurās atrodas dažas no atzītajām organizācijām, panākt tādu pašu režīmu atzītajām organizācijām, kas atrodas Kopienā.

(15) Ņemot vērā to, ka šī direktīva paredz pakalpojumu sniegšanas brīvību Kopienā, Komisijai būtu jāpiešķir tiesības, vedot sarunas ar trešajām valstīm, kurās atrodas dažas no atzītajām organizācijām, panākt tādu pašu režīmu atzītajām organizācijām, kuras reģistrētas Kopienā.

Grozījums Nr. 9

16. apsvērums

(16) Valstu administrāciju cieša iesaistīšana kuģu pārbaudēs un attiecīgu sertifikātu izsniegšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību starptautiskajiem drošības noteikumiem pat tad, ja dalībvalstis organizācijām, kas nav to pārvaldē, uztic veikt attiecīgus pienākumus. Tādēļ ir lietderīgi izveidot ciešus darba sakarus starp administrācijām un organizācijām, un var prasīt, lai organizācijai būtu vietēja pārstāvniecība tās dalībvalsts teritorijā, kuras vārdā tā pilda savus pienākumus.

(16) Valstu administrāciju cieša iesaistīšana kuģu pārbaudēs un attiecīgu sertifikātu izsniegšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību starptautiskajiem drošības noteikumiem pat tad, ja dalībvalstis atzītajām organizācijām, kas nav to pārvaldē, uztic veikt attiecīgus pienākumus. Tādēļ ir lietderīgi izveidot ciešus darba sakarus starp administrācijām un to pilnvarotajām organizācijām, un var prasīt, lai tām būtu vietēja pārstāvniecība tās dalībvalsts teritorijā, kuras vārdā tās pilda savus pienākumus.

Grozījums Nr. 10

17. apsvērums

(17) Organizāciju atšķirīgais finansiālās atbildības statuss, darbojoties dalībvalstu vārdā, kavētu pienācīgi piemērot šo direktīvu. Lai mēģinātu atrisināt šo problēmu, būtu ieteicams panākt zināmu saskaņotību Kopienas mērogā attiecībā uz atbildību, kas iestājas jebkuras avārijas gadījumā, ko saskaņā ar tiesas nolēmumu vai arī strīda izšķiršanu šķīrējtiesā ir izraisījusi atzīta organizācija.

Latviešu valodas versiju neietekmē.

Grozījums Nr. 11

18. apsvērums

(18) Pasākumi, kas ir vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāapstiprina saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

(18) Pasākumi, kas ir vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāapstiprina saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

 

Komisijai it īpaši ir jābūt pilnvarām grozīt šo direktīvu, lai piemērotu ar to saistītu starptautisku konvenciju, protokolu, kodeksu un rezolūciju grozījumus, atjaunināt I pielikuma kritērijus un pieņemt kritērijus, lai noteiktu atzīto organizāciju sniegumu drošības un piesārņojuma novēršanā. Tā kā šie pasākumi ir vispārēji un paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, kā arī papildinātu direktīvu, pievienojot tai jaunus nebūtiskus elementus, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pamatojums

Jāievieš jaunā komitejas procedūra (regulatīvā kontroles procedūra).

Grozījums Nr. 12

20. apsvērums

20) Ir ārkārtīgi svarīgi, lai uz atzītas organizācijas nespēju izpildīt pienākumus varētu reaģēt ātri, efektīvi un samērīgi. Galvenais mērķis ir labot trūkumus, lai savlaicīgi novērstu iespējamus draudus drošībai vai videi. Tādēļ Komisijai jāpiešķir vajadzīgās pilnvaras prasīt organizācijai veikt vajadzīgo preventīvo un korektīvo darbību un kā piespiedu pasākumus noteikt naudas sodus un periodiskus soda maksājumus.

(20) Ir ārkārtīgi svarīgi, lai uz atzītas organizācijas nespēju izpildīt pienākumus varētu reaģēt ātri, efektīvi un samērīgi. Galvenais mērķis ir labot trūkumus, lai savlaicīgi novērstu iespējamus draudus drošībai vai videi. Tādēļ Komisijai jāpiešķir vajadzīgās pilnvaras prasīt atzītajai organizācijai veikt vajadzīgo preventīvo un korektīvo darbību un kā piespiedu pasākumus noteikt naudas sodus un periodiskus soda maksājumus.

Grozījums Nr. 13

23. apsvērums

(23) Katrai dalībvalstij būtu periodiski jāizvērtē to organizāciju darbība, kuras darbojas tās vārdā, un jāsniedz Komisijai un visām pārējām dalībvalstīm precīza informācija par šādu darbību.

(23) Katrai dalībvalstij būtu periodiski jāizvērtē to atzīto organizāciju darbība, kuras darbojas tās vārdā, un jāsniedz Komisijai un visām pārējām dalībvalstīm precīza informācija par šādu darbību.

Grozījums Nr. 14

24. apsvērums

(24) Tāpat, rīkojoties saskaņoti un centralizēti, var daudz efektīvāk veikt atzīto organizāciju pastāvīgu uzraudzību a posteriori, lai izvērtētu šīs direktīvas noteikumu ievērošanu. Tāpēc būtu ieteicams visas Kopienas vārdā šo uzdevumu uzticēt Komisijai kopā ar dalībvalsti, kas pieprasa atzīšanu.

(24) Tāpat, rīkojoties saskaņoti un centralizēti, var daudz efektīvāk veikt atzīto organizāciju pastāvīgu uzraudzību a posteriori, lai izvērtētu šīs direktīvas noteikumu ievērošanu. Tāpēc būtu ieteicams visas Kopienas vārdā šo uzdevumu uzticēt Komisijai kopā ar dalībvalstīm, kas attiecīgi tās pilnvaro rīcībai savā vārdā.

Grozījums Nr. 15

25. apsvērums

(25) Galvenais ir, lai Kopienas inspektoriem būtu pieeja kuģiem un kuģu dokumentiem neatkarīgi no kuģa karoga, lai pārliecinātos vai atzītās organizācijas ievēro minimālos kritērijus attiecībā uz visiem kuģiem atbilstīgi to klasei.

Lai veiktu atzīto organizāciju darbības uzraudzību, Kopienas inspektoriem ir jābūt pieejai kuģiem un to dokumentiem neatkarīgi no kuģa karoga, lai pārliecinātos vai atzītās organizācijas ievēro šajā direktīvā noteiktos minimālos kritērijus attiecībā uz visiem kuģiem atbilstīgi to klasei.

Pamatojums

Izmaiņas ir tehniski uzlabojumi.

Grozījums Nr. 16

28. apsvērums

(28) Atzītu organizāciju spējai ātri atklāt un izlabot savu noteikumu, procesu un iekšējās kontroles nepilnības ir būtiska to kuģu drošībai, ko tās pārbauda un sertificē. Šī spēja jāstiprina ar tādas neatkarīgas kopējas struktūras palīdzību, kura var ierosināt kopīgu rīkoties, lai ilgtspējīgi pilnveidotu visas atzītās organizācijas un nodrošinātu produktīvu mijiedarbību ar Komisiju.

(28) Atzītu organizāciju spējai ātri atklāt un izlabot savu noteikumu, procesu un iekšējās kontroles nepilnības ir būtiska to kuģu drošībai, ko tās pārbauda un sertificē. Šī spēja jāstiprina ar tādas vērtēšanas komitejas palīdzību, kura rīkojas neatkarīgi, ar mērķi ierosināt kopīgu rīcību, lai ilgtspējīgi pilnveidotu visas atzītās organizācijas un nodrošinātu produktīvu mijiedarbību ar Komisiju.

Pamatojums

Tā kā tas attiecas tikai uz atzītajām organizācijām tekstā svītro terminu “kopējas”, jo vajadzīgāks visaptverošāks formulējums.

Frāzes “neatkarīgas kopējas struktūras palīdzību, kura var ierosināt kopīgi rīkoties” vietā iekļauj “vērtēšanas komitejas palīdzību, kura rīkojas neatkarīgi, ar mērķi ierosināt kopīgu rīcību”, jo nav vajadzīgs tikai minēt neatkarību, bet gan iekļaut organizācijas kompetenci un manevrēšanas spēju.

Grozījums Nr. 17

28.a apsvērums (jauns)

 

(28a) Atzīto organizāciju noteikumi un normatīvi ir viens no galvenajiem faktoriem, lai nodrošinātu drošību un novērstu nelaimes gadījumus un piesārņojumu. Atzītās organizācijas ir uzsākušas procesu, ar kuru ir jāpanāk noteikumu un normatīvu saskaņošana. Eiropas likumdošanai ir jāveicina un jāatbalsta šis process, ņemot vērā, ka tam būtu pozitīva ietekme uz kuģošanas drošību un Eiropas kuģu būves konkurētspēju.

Pamatojums

Acīmredzams, ka noteikumu saskaņošana ir jau uzsākts process, kuru ES ir jāveicina, lai sniegtu ieguldījumu ne tikai kuģošanas drošībā, bet arī Eiropas kuģu būves konkurētspējā.

Grozījums Nr. 18

29. apsvērums

(29) Atzītām organizācijām  jāatjaunina savi tehniskie standarti un tie jāievieš  vienoti, lai saskaņotu drošības noteikumus un nodrošinātu starptautisko noteikumu vienādu izpildi Kopienā. Ja atzītu organizāciju tehniskie standarti ir identiski vai ļoti līdzīgi, jāapsver savstarpēja klases sertifikātu atzīšana.

(29) Atzītām organizācijām jāatjaunina savi tehniskie standarti un tie jāievieš vienoti, lai saskaņotu drošības noteikumus un nodrošinātu starptautisko noteikumu vienādu izpildi Kopienā. Ja atzītu organizāciju tehniskie standarti ir identiski vai ļoti līdzīgi, jāapsver savstarpēja klases sertifikātu atzīšana, ja tas ir iespējams, un, kā paraugu izmantojot visprasīgākos un stingrākos sertifikātus.

Pamatojums

Ir ieteicama pakāpeniska saskaņošana, taču nekad nedrīkst pieļaut atlaides; kā paraugs ir jāizmanto labākā un visprasīgākā prakse.

Grozījums Nr. 19

31. apsvērums

(31) Ar mērķi nepieļaut kuģu klases maiņu, ko izdara, lai izvairītos no nepieciešamiem remontdarbiem, atzītajām organizācijām vajadzētu savstarpēji apmainīties ar jebkuru noderīgu informāciju par to kuģu stāvokli, kuriem maina klasi, un vajadzības gadījumā iesaistīt karoga valsti.

(31) Ar mērķi nepieļaut kuģu klases maiņu, ko izdara, lai izvairītos no remontdarbiem, kurus pārbaudes laikā pieprasīja klasificēšanas sabiedrība, atzītajām organizācijām ir iepriekš savstarpēji jāapmainās ar jebkuru noderīgu informāciju par to kuģu stāvokli, kuri vēlas mainīt klasi, un vajadzības gadījumā jāiesaista karoga valsts.

Grozījums Nr. 20

1. pants

Šī direktīva nosaka pasākumus, kas jāizpilda dalībvalstīm un organizācijām, kuras saistītas ar pārbaudēm, apsekojumiem un kuģu sertifikāciju atbilstīgi starptautiskajām konvencijām par drošību jūrā un jūras piesārņojuma novēršanu, tuvinot pakalpojumu sniegšanas brīvības mērķi. Šis process ietver drošības prasību izstrādi un īstenošanu attiecībā uz kuģu korpusu, mašīnām, kā arī elektriskajām un vadības iekārtām starptautisko konvenciju darbības jomā.

Šī direktīva nosaka pasākumus, kas jāizpilda dalībvalstīm un organizācijām, kurām uzticētas pārbaudes, apsekojumi un kuģu sertifikācija atbilstīgi starptautiskajām konvencijām par drošību jūrā un jūras piesārņojuma novēršanu, tuvinot pakalpojumu sniegšanas brīvības mērķi. Šis process ietver drošības prasību izstrādi un īstenošanu attiecībā uz kuģu korpusu, mašīnām, kā arī elektriskajām, radio telefonijas un vadības iekārtām starptautisko konvenciju darbības jomā.

Grozījums Nr. 21

2. panta c) apakšpunkts

c) „pārbaudes un apsekojumi” ir pārbaudes un apsekojumi, kas obligāti veicami saskaņā ar starptautiskajām konvencijām;

c) „pārbaudes un apsekojumi” ir pārbaudes un apsekojumi, kas obligāti veicami saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kā arī saskaņā ar šo un citām Kopienas direktīvām, kuras saistītas ar kuģošanas drošību;

Grozījums Nr. 22

2. panta k) apakšpunkts

k) „klases sertifikāts” ir atzītas organizācijas izdots dokuments, kas apliecina, ka kuģis pēc tā uzbūves un mehāniskajām īpašībām ir piemērots konkrētam mērķim vai pakalpojumam saskaņā ar šīs atzītās organizācijas publiski pieejamiem normatīviem un noteikumiem;

k) „klasificēšanas sertifikāts” ir atzītas organizācijas izdots dokuments, kas apliecina, ka kuģis pēc tā uzbūves un mehāniskajām īpašībām ir piemērots konkrētam mērķim vai pakalpojumam saskaņā ar šīs atzītās organizācijas publiski pieejamiem normatīviem un noteikumiem;

Grozījums Nr. 23

2. panta m) apakšpunkts

m) „atrašanās vieta” nozīmē organizācijas juridisko adresi, valdes atrašanās vietu vai galveno uzņēmējdarbības vietu.

m) „atrašanās vietas valsts” nozīmē valsti, kurā ir reģistrēta organizācijas juridiskā adrese, atrodas valde vai galvenā uzņēmējdarbības vieta.

Grozījums Nr. 24

3. panta 2. punkta 1. daļas ii) daļa

ii) pilnīgi vai daļēji nodot organizāciju ziņā pārbaudes un apsekojumus, kas minētas (i) apakšpunktā;

ii) pilnīgi vai daļēji uzticēt organizācijām pienākumu veikt pārbaudes un apsekojumus, kas minētas (i) apakšpunktā;

Grozījums Nr. 25

5. pants

Komisija atsakās atzīt organizācijas, kuras neatbilst 4. panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai kuru darbība tiek uzskatīta par nepieļaujamu draudu drošībai vai videi, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 14. pantu.

Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta 9. panta 2. punktā, atsakās atzīt organizācijas, kuras neatbilst 4. panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai kuru darbība tiek uzskatīta par nepieļaujamu draudu drošībai vai videi, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 14. pantu.

Pamatojums

Šāda svarīga lēmuma pieņemšanai, Komisijai ir jāpalīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejai (COSS).

Grozījums Nr. 26

6. panta 2. punkts

2. Atzīšanu piešķir organizācijas mātesuzņēmumam, ja tāds ir, un piemēro visiem minētas organizācijas uzņēmumiem.

2. Atzīšanu piešķir attiecīgajai juridiskai personai–organizācijas mātesuzņēmumam no visu juridisko personu kopuma, kas veido atzītās organizācijas, paplašinot atzīšanas attiecināšanu arī uz visām juridiskajām personām atzītā organizācijā, kuras veicina to, ka galvenā juridiskā persona nodrošina savus pakalpojumus pasaules mērogā.

Pamatojums

Juridisks precizējums, kas labāk apraksta atzīto organizāciju sarežģīto uzbūvi.

Grozījums Nr. 27

7. panta 2. punkta 1. daļa

2. Pirms dalībvalsts piekrīt tam, ka atzītā organizācija, kas atrodas trešā valstī, var veikt 3. pantā minētos pienākumus vai daļu no pienākumiem, tā var pieprasīt, lai minētā trešā valsts nodrošinātu līdzvērtīgu režīmu tām atzītajām organizācijām, kuras atrodas Kopienā.

2. Pirms dalībvalsts piekrīt tam, ka tās vārdā atzītā organizācija, kas atrodas trešā valstī, var veikt 3. pantā minētos pienākumus vai daļu tiem, tā var pieprasīt, lai minētā trešā valsts nodrošinātu līdzvērtīgu režīmu tām atzītajām organizācijām, kuras atrodas Kopienā.

Grozījums Nr. 28

8. panta 2. punkta a) apakšpunkts

a) noteikumus, kas ir izklāstīti II pielikumā SJO Rezolūcijai A.739(18) par pamatnostādnēm, piešķirot atļauju organizācijām, kuras darbojas administrācijas vārdā, tajā pašā laikā vadoties pēc pielikuma, pielikuma papildinājumiem un papildinājuma, kas pievienots IMO MSC/Apkārtrakstam 710 un MEPC/Apkārtrakstam 307 par nolīguma paraugu saistībā ar tādu atzītu organizāciju pilnvarošanu, kuras darbojas administrācijas vārdā;

a) noteikumus, kas ir izklāstīti II pielikumā SJO Rezolūcijai A.739(18) par pamatnostādnēm, piešķirot atļauju organizācijām, kuras darbojas administrācijas vārdā, tajā pašā laikā vadoties pēc pielikuma, pielikuma papildinājumiem un papildinājuma, kas pievienots SJO Kuģniecības drošības komitejas Apkārtrakstam Nr. 710 un Jūras Vides Aizsardzības komitejas Apkārtrakstam Nr. 307 par nolīguma paraugu saistībā ar tādu atzītu organizāciju pilnvarošanu, kuras darbojas administrācijas vārdā.

 

Tādējādi tad, kad atzītā organizācija, tās inspektori vai tehniskais personāls administrācijas vārdā izsniedz obligātos sertifikātus, uz tiem attiecas tās pašas juridiskās garantijas un tiesiskā aizsardzība, tostarp arī jebkuru aizsardzības darbību īstenošana, kuras var izmantot administrācija un tās locekļi, gadījumā, ja administrācija ir izsniegusi minētos obligātos sertifikātus.

Pamatojums

Lai precizētu atzīto organizāciju lomu, rīkojoties valstu vārdā, šķita pareizi pievienot SJO Kuģniecības drošības komitejas Apkārtraksta Nr. 710 pielikuma 6.5.2. punktu.

Grozījums Nr. 29

8. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļa

i) ja tiesas ceļā vai izšķirot strīdu ar šķīrējtiesas procedūru, tiek galīgi un nepārsūdzami nolemts, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem un cilvēku traumām vai nāvi, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās struktūrvienību, darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, tīšas darbības vai bezdarbības vai rupjas neuzmanības dēļ, administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minēto zaudējumu, bojājumus, traumas vai nāvi;

i) ja tiesas ceļā vai izšķirot strīdu ar šķīrējtiesas procedūru, tiek galīgi un nepārsūdzami nolemts, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma jūrā, gulstas uz administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem un cilvēku traumām vai nāvi, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās struktūrvienību, darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, tīšas darbības vai bezdarbības vai rupjas neuzmanības dēļ, administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minēto zaudējumu, bojājumus, traumas vai nāvi;

Šis grozījums attiecas tikai uz angļu valodas versiju un tas jāievieš visā tekstā. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs izdarīt izmaiņas visā dokumentā.

Pamatojums

Iespējams, ka termins "negadījums" atbilst terminam angļu valodā, taču tā asociācija ar formālu, procesuālu vai mazāk svarīgu lietu rada neskaidrības. Termins “negadījums jūrā” ir vispārīgāks un stingrāks.

Grozījums Nr. 30

8. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļa

ii) ja, tiesas ceļā vai izšķirot strīdu ar šķīrējtiesas procedūru, tiek galīgi un nepārsūdzami nolemts, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par cilvēku traumām vai nāvi, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, jebkuras darbības vai bezdarbības rezultātā neuzmanības vai vieglprātības dēļ, administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minētās cilvēku traumas vai nāvi; dalībvalstis var ierobežot maksimālo summu, ko izmaksā atzītā organizācija, tā tomēr nedrīkst būt mazāka par 4 miljoniem EUR;

ii) ja, tiesas ceļā vai izšķirot strīdu ar šķīrējtiesas procedūru, tiek galīgi un nepārsūdzami nolemts, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par cilvēku traumām, kas neizraisa nāvi, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, jebkuras darbības vai bezdarbības rezultātā neuzmanības vai vieglprātības dēļ, administrācija ir tiesīga pieprasīt finansiālu kompensāciju no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minētās cilvēku traumas, kas neizraisa nāvi; dalībvalstis var ierobežot maksimālo summu, ko izmaksā atzītā organizācija, tā tomēr nedrīkst būt mazāka par 4 miljoniem EUR, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar tiesas spriedumu vai šķīrējtiesas nolēmumu ir noteikta mazāka kompensācijas summa;

Grozījums Nr. 31

8. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) daļa

iii) ja tiesas ceļā vai izšķirot strīdu ar šķīrējtiesas procedūru, tiek galīgi un nepārsūdzami nolemts, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, jebkuras darbības vai bezdarbības rezultātā neuzmanības vai vieglprātības dēļ, administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minēto zaudējumu vai bojājumus; dalībvalstis var ierobežot maksimālo summu, ko izmaksā atzītā organizācija, tā tomēr nedrīkst būt mazāka par 2 miljoniem EUR;

iii) ja tiesas ceļā vai izšķirot strīdu ar šķīrējtiesas procedūru, tiek galīgi un nepārsūdzami nolemts, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura zaudējuma vai kaitējuma, gulstas uz administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, jebkuras darbības vai bezdarbības rezultātā neuzmanības vai vieglprātības dēļ, administrācija ir tiesīga pieprasīt finansiālu kompensāciju no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minēto zaudējumu vai bojājumus; dalībvalstis var ierobežot maksimālo summu, ko izmaksā atzītā organizācija, tā tomēr nedrīkst būt mazāka par 2 miljoniem EUR, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar tiesas spriedumu vai šķīrējtiesas nolēmumu ir noteikta mazāka kompensācijas summa;

Grozījums Nr. 32

8. panta 2. punkta d) apakšpunkts

d) iespēju izlases veidā rūpīgi pārbaudīt kuģus;

Latviešu valodas versiju neietekmē.

Grozījums Nr. 33

8. panta 2. punkta e) apakšpunkts

e) noteikumus par būtiskas informācijas sniegšanu par saviem reģistrētajiem kuģiem, klases izmaiņām, to apturēšanu un atsaukšanu, kā tas minēts 20. panta 3. punktā.

e) noteikumus par obligātu būtiskas informācijas sniegšanu par saviem reģistrētajiem kuģiem, klases izmaiņām, to apturēšanu un atsaukšanu, kā tas minēts 20. panta 3. punktā.

Grozījums Nr. 34

8. panta 3. punkts

3. Ar vienošanos vai ar līdzvērtīgiem juridiskiem līdzekļiem var noteikt prasību, ka atzītajai organizācijai ir vietēja pārstāvniecība tās dalībvalsts teritorijā, kuras vārdā tā pilda pienākumus, kas minēti 3. pantā. Šādu prasību var apmierināt vietēja rakstura pārstāvniecība, kam nodrošināts juridiskas personas statuss saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un piekritība valsts tiesai.

3. Ar vienošanos vai ar līdzvērtīgiem juridiskiem līdzekļiem var noteikt prasību, ka atzītajai organizācijai ir vietēja pārstāvniecība tās dalībvalsts teritorijā, kuras vārdā tā pilda pienākumus, kas minēti 3. pantā. Šādu prasību var apmierināt vietēja rakstura pārstāvniecība, kam nodrošināts juridiskas personas statuss saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un uz kuru attiecas valsts tiesu jurisdikcija.

Grozījums Nr. 35

8. panta 5. punkts

5. Komisija ne vēlāk kā 2006. gada 22. jūlijā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā dots novērtējums tam, kādu saimniecisku ietekmi šajā pantā paredzētais atbildības režīms ir atstājis uz ieinteresētajām pusēm un jo īpaši uz atzīto organizāciju finansiālo līdzsvaru.

Šo ziņojumu gatavo sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ieinteresētajām pusēm, pirmām kārtām ar atzītajām organizācijām. Komisija vajadzības gadījumā, balstoties uz šo novērtējumu, iesniedz priekšlikumu grozīt šo direktīvu, iekļaujot tajā konkrētāku norādi uz atbildības principu un atbildības maksimālo apmēru.

svītrots

Grozījums Nr. 36

9. panta 2.a punkts (jauns)

 

2.a Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Pamatojums

Jauno regulatīvo kontroles procedūru jāpamato ar komitejas procedūras pantu.

Grozījums Nr. 37

10. panta 1. punkta ievaddaļa

1. Šo direktīvu, nepaplašinot tās darbības jomu, var grozīt saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto procedūru, lai

1. Šo direktīvu, nepaplašinot tās darbības jomu, var grozīt saskaņā ar 9. panta 2.a punktā minēto procedūru, lai

Pamatojums

Tā kā 10. panta 1. punktā uzskaitītie pasākumi ir vispārēji un paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Grozījums Nr. 38

11. panta 2.a punkts (jauns)

 

Tomēr Komisijai, neierobežojot šo pasākumu tūlītēju īstenošanu, vispirms jāinformē visas dalībvalstis, kuras atzītajai organizācijai ir devušas atļauju ierosināto pasākumu īstenošanai.

Pamatojums

Tā kā organizācijas rīkojas dalībvalstu vārdā, šķiet, ka ir tās ir iepriekš jāinformē par ieplānotajiem pasākumiem.

Grozījums Nr. 39

12. panta 1. punkta a) apakšpunkts

(a) kura vairs neatbilst I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem vai nepilda savus pienākumus atbilstīgi šai direktīvai vai kuras pasliktinošies rādītāji atklāj ļoti nopietnus tās struktūras, sistēmu, procedūru vai iekšējās kontroles trūkumus. or

(a) kura ievērojami vai citā gadījumā atkārtoti neatbilst I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem vai nepilda savus pienākumus atbilstīgi šai direktīvai vai kuras pasliktinošies rādītāji atklāj ļoti nopietnus tās struktūras, sistēmu, procedūru vai iekšējās kontroles trūkumus; or

Pamatojums

Pārkāpums nozīmē ievērojamu neatbilstību kritērijiem, kas līdzīgi var būt arī atkārtota neatbilstība.

Grozījums Nr. 40

12. panta 1. punkta b) apakšpunkts

(b) kura saskaņā ar 16. panta 3. punktam veiktās tās novērtēšanas laikā sniegusi Komisijai, nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai kā citādi kavējusi minēto novērtēšanu.

(b) kura 16. panta 3. punktā noteiktās novērtēšanas laikā tīši sniegusi Komisijai nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai kā citādi kavējusi minēto novērtēšanu.

Pamatojums

Pievieno „tīši”, lai raksturotu iepriekšēja nodoma saasinošo raksturu .

Grozījums Nr. 41

12. panta 3. punkta 2. daļa

Tos uzliek tikai pēc tam, kad attiecīgajai organizācijai ir dota iespēja iesniegt savus apsvērumus.

Tos uzliek tikai pēc tam, kad attiecīgajai organizācijai un attiecīgajām dalībvalstīm ir dota iespēja iesniegt savus apsvērumus.

Pamatojums

Ir jādod iespēja iesniegt novērojumus arī attiecīgajām dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 42

12. panta 3. punkta 3. daļa

Kopējā sodu un periodisko maksājumu summa nepārsniedz 10% no atzītās organizācijas kopējā apgrozījuma iepriekšējā tādas saimnieciskās darbības gadā, uz kuru attiecas šī direktīva.

 

Kopējā sodu un periodisko maksājumu summa nepārsniedz % no atzītās organizācijas kopējā apgrozījuma iepriekšējā tādas saimnieciskās darbības gadā, uz kuru attiecas šī direktīva.

Pamatojums

Kopējās soda summas apjomu, kas šķiet pārāk liela, samazina no 10 % līdz 5 %.

Grozījums Nr. 43

13. panta 1. punkta a) apakšpunkts

(a) kuras vairs neatbilst I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem vai nepilda savus pienākumus atbilstīgi šai direktīvai tādā mērā, ka rodas nepieļaujams drauds drošībai vai videi;

(a) kuras atkārtoti un ievērojami neatbilst I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem vai nepilda savus pienākumus atbilstīgi šai direktīvai tādā mērā, ka rodas nepieļaujams drauds drošībai vai videi;

Pamatojums

Tik nopietnai sankcijai kā organizācijas atzīšanas atsaukšanai ir jābūt saistītai ar tāda tipa pārkāpumu, kas ir gan atkārtots, gan nopietns.

Grozījums Nr. 44

13. panta 1. punkta b) apakšpunkts

(b) kuru drošības un piesārņojuma novēršanas rādītāji ir tādi, ka rodas nepieļaujams drauds drošībai vai videi;

b) kuru atkārtotie un ievērojamie trūkumi attiecībā uz drošības un piesārņojuma novēršanas rādītājiem rada nepieļaujamu draudu drošībai un videi;

Pamatojums

Tik nopietnai sankcijai kā organizācijas atzīšanas atsaukšanai ir jābūt saistītai ar tāda tipa pārkāpumu, kas ir gan atkārtots, gan ievērojams.

Grozījums Nr. 45

14. pants

Komisija, lemjot saskaņā ar procedūru, kas minēta šīs regulas 9. panta 2. punktā, pieņem:

Komisija, lemjot saskaņā ar procedūru, kas minēta šīs regulas 9. panta 2. a punktā, pieņem un publicē:

a) kritērijus atzītu organizāciju drošības un piesārņojuma novēršanas rādītāju noteikšanai, īpaši ņemot vērā datus, kas iegūti, izmantojot Parīzes Saprašanās memorandu par valsts kontroli ostās un/vai tamlīdzīgas shēmas;

a) kritērijus, lai noteiktu atzītu organizāciju noteikumu un snieguma efektivitāti saistībā ar klasificēto kuģu drošību un to radītā piesārņojuma novēršanu, īpaši ņemot vērā datus, kas iegūti, izmantojot Parīzes Saprašanās memorandu par valsts kontroli ostās un/vai tamlīdzīgas shēmas; un

b) kritērijus, ar kuriem var ņemt vērā īpašus apstākļus, kas ietekmē mazākas vai šauri specializētas organizācijas, lai noteiktu gadījumus, kad šādi rādītāji uzskatāmi par nepieļaujamu draudu drošībai vai videi, un

b) kritērijus, ar kuriem var ņemt vērā īpašus apstākļus, kas ietekmē mazākas vai šauri specializētas organizācijas, lai noteiktu gadījumus, kad noteikti rādītāji, bezdarbība vai kavēšanās uzskatāmi par nepieļaujamu draudu drošībai vai videi.

c) sīki izstrādātus noteikumus 12. panta un attiecīgā gadījuma 13. panta īstenošanai.

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus 12. panta un attiecīgā gadījuma 13. panta īstenošanai saskaņā ar procedūru, kas minēta 9. panta 2. punktā.

Pamatojums

Tā kā a) un b) apakšpunktā minētie kritēriji ir vispārēji un paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Grozījums Nr. 46

15. panta b) apakšpunkts

b) Komisija pārbauda, vai darbības apturēšana ir pamatota un vai pastāv nopietni draudi drošībai un apkārtējai videi;

b) Komisijai no drošības un piesārņojuma novēršanas viedokļa jānovērtē dalībvalsts sniegtie iemesli atzītās organizācijas atļaujas apturēšanai;

Grozījums Nr. 47

15. panta c) apakšpunkts

c) saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija informē dalībvalsti par to, vai tās lēmums apturēt doto atļauju ir pamatots un vai pastāv nopietni draudi drošībai un apkārtējai videi, un, ja tas ir nepamatots, lūdz dalībvalsti atcelt apturēšanu.

c) saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija informē dalībvalsti par to, vai tās lēmums apturēt doto atļauju ir pietiekami pamatots un vai pastāv nopietni draudi drošībai un apkārtējai videi. Ja tas ir nepamatots, Komisija lūdz dalībvalsti atcelt apturēšanu. Ja lēmums ir pamatots un ja dalībvalsts saskaņā ar 7. panta 1. punktu ir ierobežojusi to organizāciju skaitu, kas darbojas tās vārdā, Komisija lūdz, lai dalībvalsts piešķir jaunu atļauju citai atzītajai organizācijai, lai aizstātu apturēto atļauju.

Grozījums Nr. 48

16. panta 1. punkts

1. Katrai dalībvalstij ir jāpārliecinās, ka atzītās organizācijas, kas darbojas tās vārdā saskaņā ar 3. panta 2. punkta mērķiem, efektīvi veic minētajā pantā norādītās funkcijas par labu tās kompetentajai administrācijai.

1. Katrai dalībvalstij ir jāuzrauga, ka atzītās organizācijas, kas darbojas tās vārdā saskaņā ar 3. panta 2. punkta mērķiem, efektīvi veic minētajā pantā norādītās funkcijas par labu tās kompetentajai administrācijai.

Grozījums Nr. 49

16. panta 2. punkts

2. Katra dalībvalsts veic šo pienākumu vismaz vienreiz divos gados un, vēlākais, līdz 31. martam vienā gadā, kas seko gadam, kurā ir vērtēta atbilstība prasībām, nodod pārējām dalībvalstīm un Komisijai ziņojumu, kurā apkopoti novērtēšanas rezultāti.

2. Katra dalībvalsts vismaz vienreiz divos gados veic ikvienas organizācijas pārraudzību, kura darbojas tās vārdā, un, vēlākais, līdz 31. martam vienā gadā, kas seko gadam, kurā ir veikta pārraudzība, nodod pārējām dalībvalstīm un Komisijai ziņojumu, kurā apkopoti minētās novērtēšanas rezultāti.

Grozījums Nr. 50

16. panta 3. punkta 1. daļa

3. Komisija kopā ar dalībvalsti, kas iesniegusi attiecīgo atzīšanas pieprasījumu, regulāri un ne retāk kā vienreiz divos gados novērtē visas atzītās organizācijas, lai pārliecinātos, ka tās pilda savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, un  atbilst I pielikuma  kritērijiem.

3. Komisija kopā ar dalībvalsti, kas iesniegusi attiecīgo atzīšanas pieprasījumu, regulāri un ne retāk kā vienreiz divos gados novērtē visas atzītās organizācijas, lai pārliecinātos, ka tās pilda savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, un atbilst I pielikuma kritērijiem. Novērtējumam jāaprobežojas ar atzīto organizāciju jūrniecības darbībām, kuras attiecas uz šīs direktīvas darbības jomu.

Pamatojums

Jānošķir atzīto organizāciju darbības, kas attiecas uz direktīvu no tām, kas uz to neattiecas; tieši tā rīkojas Komisija attiecībā uz saistībām, kuras attiecas uz organizāciju uzņēmējdarbības līdzekļiem.

Grozījums Nr. 51

19. panta 2. punkts

2. Dalībvalsts var nolemt izmantot noteikumus, ko uzskata par līdzvērtīgiem tiem, ko izmanto atzītā organizācija, vienīgi ar nosacījumu, ka tā saskaņā ar Direktīvā 98/34/EK noteikto procedūru nekavējoties par to paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm un pret šiem noteikumiem neiebilst neviena cita dalībvalsts un Komisija, un netiek konstatēts, izmantojot šīs direktīvas 9. panta 2. punktā minēto procedūru, ka tie nav vienādi.

2. Dalībvalsts var nolemt izmantot noteikumus, ko uzskata par līdzvērtīgiem noteikumiem un normatīviem, ko izmanto atzītā organizācija, vienīgi ar nosacījumu, ka tā saskaņā ar Direktīvā 98/34/EK noteikto procedūru nekavējoties par to paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm un pret šiem noteikumiem neiebilst neviena cita dalībvalsts un Komisija, un netiek konstatēts, izmantojot šīs direktīvas 9. panta 2. punktā minēto procedūru, ka tie nav vienādi.

Grozījums Nr. 52

20. panta 1. punkta 1. daļa

1. Atzītās organizācijas regulāri apspriežas savā starpā, lai nodrošinātu noteikumu un normatīvu  savstarpēju atbilstību un to piemērošana būtu saskaņota. Tās savstarpēji sadarbojas, lai panāktu vienādu starptautisko konvenciju interpretāciju, neskarot karoga valstu pilnvaras. Atzītas organizācijas vienojas par nosacījumiem ar kādiem tās savstarpēji atzīs attiecīgos klases sertifikātus, kas pamatojas uz vienādiem standartiem, jo īpaši ņemot vērā kuģu aprīkojumu ar stūres marķējumu, saskaņā ar Direktīvu 96/98/EK.

1. Atzītās organizācijas regulāri apspriežas savā starpā, lai nodrošinātu noteikumu un normatīvu savstarpēju atbilstību un saskaņošanu, un lai to piemērošana būtu saskaņota. Tās savstarpēji sadarbojas, lai panāktu vienādu starptautisko konvenciju interpretāciju, neskarot karoga valstu pilnvaras. Atzītas organizācijas attiecīgos gadījumos vienojas par tehniskajiem un procedūras nosacījumiem ar kādiem tās savstarpēji atzīs attiecīgos klases sertifikātus, kas pamatojas uz vienādiem standartiem, kā paraugu ņemot vērā visprasīgākos un stingrākos sertifikātus un jo īpaši ņemot vērā kuģu aprīkojumu ar stūres marķējumu, saskaņā ar Direktīvu 96/98/EK.

Pamatojums

Grozījumā precizēts pakāpeniskas saskaņošanas mērķis.

Tiek norādīts, ka savstarpēja atzīšana notiks gadījumos, kad tehniskie standarti ir identiski vai ļoti līdzīgi.

Izmantojot paraugu, nedrīkst pieļaut atlaides, bet jāņem vērā tie, kuriem ir visstingrākās prasības.

Grozījums Nr. 53

20. panta 1.a punkts (jauns)

 

1.a Trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija, pamatojoties uz neatkarīgu pētījumu, iesniedz ziņojumu Padomei un Parlamentam par noteikumu un normatīvu saskaņošanas virzību un par savstarpējo atzīšanu. Ja atzītās organizācijas neatbilst 20. panta 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem, Komisija ierosina Padomei un Parlamentam pasākumus, kuri ir jāpieņem.

Pamatojums

Komisija ļoti saprātīgi direktīvas priekšlikumā nelieto kategorisku formulējumu, bet aizstāv pakāpenisku saskaņošanu. Ir loģiski pēc saprātīga laika perioda novērtēt, cik lielā mērā ir īstenoti mērķi.

Grozījums Nr. 54

20. panta 4. punkts

4. Atzītās organizācijas neizdod normatīvos sertifikātus tiem kuģiem, neatkarīgi no to karoga, kam ir noņemta klase vai tiek mainīta klase aiz drošības apsvērumiem, kamēr karoga valsts kompetentajai administrācijai nav dota iespēja piemērotā termiņā noteikt, vai ir vajadzīga vispusīga pārbaude.

Latviešu valodas versiju neietekmē.

Grozījums Nr. 55

20. panta 5. punkta 1. daļas ievaddaļa

5. Kuģim pārejot no vienas atzītās organizācijas citā, zaudētāja organizācija informē ieguvēju organizāciju par:

5. Kuģim pārejot no vienas atzītās organizācijas citā, zaudētāja organizācija iesniedz ieguvējai organizācijai pilnīgu kuģa dokumentāciju un it īpaši to informē par:

Grozījums Nr. 56

20. panta 5. punkta 2. daļa

Zaudētāja organizācija nodošanas laikā iesniedz ieguvējai organizācijai pilnu kuģa dokumentāciju. Ieguvēja organizācija var izdot kuģa sertifikātus tikai pēc veiksmīgas visu nokavēto apsekojumu veikšanas un visu to neievēroto ieteikumu vai klases nosacījumu izpildes, kas izteikti attiecībā uz kuģi, kā to ir norādījusi zaudētāja organizācija.

Ieguvēja organizācija var izdot jaunos kuģa sertifikātus tikai pēc veiksmīgas visu nokavēto apsekojumu veikšanas un visu to neievēroto ieteikumu vai klases nosacījumu izpildes, kas izteikti attiecībā uz kuģi, kā to ir norādījusi zaudētāja organizācija.

Grozījums Nr. 57

20. panta 5. punkta 3. daļa

Pirms sertifikātu izsniegšanas ieguvējai organizācijai ir jāpaziņo zaudētājai organizācijai par sertifikātu izdošanas datumu un jāapstiprina diena, vieta un pasākumi, kas veikti sakarā ar katru nokavēto apsekojumu, neievēroto ieteikumu un neievērotiem klases nosacījumiem.

Pirms jauno sertifikātu pabeigšanas ieguvējai organizācijai ir jāpaziņo zaudētājai organizācijai par to izdošanas datumu un jāapstiprina sakarā ar katru nokavēto apsekojumu, neievēroto ieteikumu un neievērotiem klases nosacījumiem veiktie pasākumi, to vieta un veiksmīgas īstenošanas uzsākšanas un nobeigšanas diena.

Grozījums Nr. 58

21. panta 1. punkta ievadteikums

1. Atzītās organizācijas vēlākais līdz .... izveido un uztur kopēju struktūru šādu uzdevumu veikšanai:

1. Dalībvalstis kopā ar atzītajām organizācijām veido vērtēšanas komiteju saskaņā ar EN 45012 kvalitātes standartiem. Tajā konsultatīvā veidā var piedalīties tās ieinteresētās profesionālās apvienības, kuras darbojas jūrniecības jomā. Minētā komiteja veic šādus uzdevumus:

Pamatojums

Grozījumā vērtēšanas struktūru nosauc par vērtēšanas komiteju.

Komitejas veidošanā jāpiedalās ne tikai atzītajām organizācijām, bet arī dalībvalstīm ir sava loma.

Grozījums Nr. 59

21. panta 1. punkta 1. daļas a) apakšpunkts

a) nepārtraukta kvalitātes vadības sistēmas novērtēšana;

a) reglamentēšana un kvalitātes vadības sistēmas novērtēšana attiecībā uz atzītām organizācijām saskaņā ar ISO 9001 kvalitātes standarta kritērijiem,

Pamatojums

Grozījumā vērtēšanas struktūru nosauc par vērtēšanas komiteju.

Komitejas veidošanā piedalīsies ne tikai atzītās organizācijas, bet arī dalībvalstis; un konsultāciju veidā — arī SJO.

Novērtēšanas komitejai būs pilnvaras neatkarīgai rīcībai, pieņemot savus procedūras noteikumus.

Grozījums Nr. 60

21. panta 1. punkta 1. daļas b) apakšpunkts

(b) kvalitātes sistēmas sertificēšana;

(b) atzīto organizāciju kvalitātes sistēmas sertificēšana;

Pamatojums

Grozījumā vērtēšanas struktūru nosauc par vērtēšanas komiteju.

Komitejas veidošanā piedalīsies ne tikai atzītās organizācijas, bet arī dalībvalstis; un konsultāciju veidā — arī SJO.

Novērtēšanas komitejai būs pilnvaras neatkarīgai rīcībai, pieņemot savus procedūras noteikumus.

Grozījums Nr. 61

21. panta 1. punkta 1. daļas c) apakšpunkts

(c) saistošu starptautiski atzītu kvalitātes standartu interpretāciju izdošana, jo īpaši, lai ņemot vērā atzītu organizāciju darba un pienākumu īpatnības, un

(c) saistošu starptautiski atzītu kvalitātes vadības standartu interpretāciju izdošana, jo īpaši, lai ņemot vērā atzītu organizāciju darba un pienākumu īpatnības, un

Pamatojums

Grozījumā vērtēšanas struktūru nosauc par vērtēšanas komiteju.

Komitejas veidošanā piedalīsies ne tikai atzītās organizācijas, bet arī dalībvalstis; un konsultāciju veidā — arī SJO.

Novērtēšanas komitejai būs pilnvaras neatkarīgai rīcībai, pieņemot savus procedūras noteikumus.

Grozījums Nr. 62

21. panta 1. punkta 2. daļa

Kopējā struktūra ir neatkarīga no atzītās organizācijas, un tai ir vajadzīgie līdzekļi, lai veiktu savus pienākumus efektīvi un atbilstīgi augstākajiem profesionālajiem standartiem.

Novērtēšanas komiteja ir neatkarīga, tai ir nepieciešamās pilnvaras, lai rīkotos neatkarīgi no atzītās organizācijas, un tai ir vajadzīgie līdzekļi, lai veiktu savus pienākumus efektīvi un atbilstīgi augstākajiem profesionālajiem standartiem. Komiteja nosaka savu darba metodiku un procedūras noteikumus.

Pamatojums

Grozījumā vērtēšanas struktūru nosauc par vērtēšanas komiteju.

Komitejas veidošanā piedalīsies ne tikai atzītās organizācijas, bet arī dalībvalstis; un konsultāciju veidā — arī SJO.

Novērtēšanas komitejai būs pilnvaras neatkarīgai rīcībai, pieņemot savus procedūras noteikumus.

Grozījums Nr. 63

21. panta 1. punkta 3. daļa

Tā pieņem gada darba plānu.

svītrots

Pamatojums

Grozījumā vērtēšanas struktūru nosauc par vērtēšanas komiteju.

Komitejas veidošanā piedalīsies ne tikai atzītās organizācijas, bet arī dalībvalstis; un konsultāciju veidā — arī SJO.

Novērtēšanas komitejai būs pilnvaras neatkarīgai rīcībai, pieņemot savus procedūras noteikumus.

Grozījums Nr. 64

21. panta 1. punkta 4. daļa

sniedz Komisijai un pilnvarotājām dalībvalstīm pilnīgu informāciju par savu darba plānu, ka arī par saviem atzinumiem un ieteikumiem jo īpaši attiecībā uz situācijām, kad drošība varētu būt apdraudēta.

Vērtēšanas komiteja sniedz ieinteresētajām pusēm, tostarp arī Komisijai, pilnīgu informāciju par savu darba plānu, ka arī par saviem atzinumiem un ieteikumiem jo īpaši attiecībā uz situācijām, kad drošība varētu būt apdraudēta.

Pamatojums

Grozījumā vērtēšanas struktūru nosauc par vērtēšanas komiteju.

Komitejas veidošanā piedalīsies ne tikai atzītās organizācijas, bet arī dalībvalstis; un konsultāciju veidā — arī SJO.

Novērtēšanas komitejai būs pilnvaras neatkarīgai rīcībai, pieņemot savus procedūras noteikumus.

Grozījums Nr. 65

21. panta 2. punkta 1. daļa

2. Komisija periodiski novērtē kopējo struktūru, kas minēta 1. punktā, tādēļ atzītām organizācijām var būt jāveic pasākumi, ko Komisija uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību 1. punktam.

2. Komisija periodiski revidē vērtēšanas komiteju, un saskaņā ar komitejas procedūru, kas minēta 9. panta 2. punktā, var pieprasīt, lai vērtēšanas komiteja pieņem pasākumus, ko Komisija uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību 1. punktam.

Pamatojums

Grozījumā vērtēšanas struktūru nosauc par vērtēšanas komiteju.

Komitejas veidošanā piedalīsies ne tikai atzītās organizācijas, bet arī dalībvalstis; un konsultāciju veidā — arī SJO.

Novērtēšanas komitejai būs pilnvaras neatkarīgai rīcībai, pieņemot savus procedūras noteikumus.

Grozījums Nr. 66

23. panta 1. daļa

Veicot novērtēšanu atbilstīgi 16. panta 3 punktam, Komisija pārliecinās, vai atzīšanas turētājs ir organizācijas mātesuzņēmums. Ja tā nav, Komisija ar lēmumu attiecīgi groza atzīšanu.

Veicot novērtēšanu atbilstīgi 16. panta 3 punktam, Komisija pārliecinās, vai atzīšanas turētājs ir organizācijas attiecīgā juridiskā persona, kurai ir piemērojami šīs direktīvas noteikumi. Ja tā nav, Komisija ar lēmumu attiecīgi groza atzīšanu.

Pamatojums

Juridisks precizējums, kas labāk atbilst atzīto organizāciju iekšējai uzbūvei un organizācijai.

Grozījums Nr. 67

I pielikuma A daļas 1. punkts

1. Atzītai organizācijai jābūt juridiskai personai valstī, kura tā atrodas. Tas pārskati ir neatkarīga revidenta apliecināti.

1. Lai varētu saņemt vai saglabāt Kopienas atzīšanu, organizācijai jābūt juridiskai personai valstī, kura tā atrodas. Tās pārskati ir neatkarīga revidenta apliecināti.

Grozījums Nr. 68

I pielikuma A daļas 3. punkts

3. Organizāciju jāizveido ar ievērojamu vadības, tehnisko, apkalpošanas un izpētes personālu, kas atbilst flotes lielumam tās kuģu klasē, flotes sastāvam un organizācijas dalībai kuģu būvē un pārveidošanā. Organizācijai, kad vajadzīgs, un pēc vajadzības jāspēj atvēlēt katrai darba vietai līdzekļus un personālu, kas atbilst uzdevumiem, kuri veicami saskaņā ar 6. un 7. vispārīgo minimālo kritēriju un ar īpašajiem minimālajiem kritērijiem.

3. Organizāciju vienmēr jāizveido ar ievērojamu vadības, tehnisko, apkalpošanas un izpētes personālu, kas atbilst flotes lielumam tās kuģu klasē, flotes sastāvam un organizācijas dalībai kuģu būvē un pārveidošanā. Organizācijai, kad vajadzīgs, un pēc vajadzības jāspēj atvēlēt katrai darba vietai līdzekļus un personālu, kas atbilst uzdevumiem, kuri veicami saskaņā ar 6. un 7. vispārīgo minimālo kritēriju un ar īpašajiem minimālajiem kritērijiem.

Grozījums Nr. 69

I pielikuma B daļas 4.a punkts (jauns)

 

4.a Organizācija un tās inspektori un tehniskais personāls veic savu darbu, nekādā ziņā neierobežojot kuģu būvētavu, aprīkojuma piegādātāju un kuģu īpašnieku intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp patentus, licences, speciālo profesionālo informāciju vai jebkurus citus zināšanu veidus, kuru izmantošana ir juridiski aizsargāta Eiropas vai dalībvalstu līmenī; neskarot 17. pantu, organizācija vai tās inspektori un tehniskais personāls nekādā gadījumā nedrīkst pārsūtīt vai izplatīt komerciāli svarīgu informāciju, kura ir iegūta veicot jaunu konstrukciju un remontā esošu kuģu inspekciju, pārbaudi un uzraudzību.

Pamatojums

Atbilstoši atzīto organizāciju pamatotajām šaubām par to struktūru atzīšanu, kuras nav pietiekoši progresīvas tehnoloģiskajā ziņā, citi dalībnieki vēlas rūpēties par savām intelektuālā īpašuma tiesībām.

Grozījums Nr. 70

I pielikuma B daļas 6. punkta g) apakšpunkts

g) inspektori smalki pārzina konkrēto kuģu tipu, uz kura viņi veic savus pienākumus saistībā ar veicamo apsekošanu un attiecīgajām prasībām, kas ir jāpiemēro;

Latviešu valodas versiju neietekmē.

Grozījums Nr. 71

I pielikuma B daļas 7. punkts

7. Organizācija ir izstrādājusi, īstenojusi un uztur efektīvu iekšēju kvalitātes sistēmu, kas pamatojas uz starptautiski atzītu kvalitātes standartu attiecīgajām daļām, kā arī atbilst EN ISO/IEC 17020:2004 (pārbaudes iestādes) un EN ISO 9001:2000 standartiem, kurus interpretējusi un sertificējusi kopējā struktūra, kas minēta 21. panta 1. punktā.

7. Organizācija ir izstrādājusi, īstenojusi un uztur efektīvu iekšēju kvalitātes sistēmu, kas pamatojas uz starptautiski atzītu kvalitātes standartu attiecīgajām daļām, kā arī atbilst NE ISO/IEC 17020:2004 (pārbaudes iestādes) un EN ISO 9001:2000 standartiem, kurus interpretējusi un sertificējusi vērtēšanas komiteja, kas minēta 21. panta 1. punktā.

 

Vērtēšanas komiteja rīkojas neatkarīgi un tādēļ tai ir jābūt pieejamiem visiem nepieciešamajiem līdzekļiem tās pareizai darbībai un darba rūpīgai un nepārtrauktai veikšanai. Tai ir pieejamas ļoti specializētas un plašas tehniskās zināšanas un rīcības kodekss, kas garantēs revidentu darbības neatkarību.

Pamatojums

Konsekvencei ar struktūras nosaukumu, kas tai ir piešķirts iepriekšējos grozījumos.

Šajā grozījumā apraksta kopējo struktūru, kurai ir jābūt neatkarīgai un spējīgai veikt uzdevumus, kuri tai ir uzticēti.

Grozījums Nr. 72

I pielikuma B. daļas 8. punkts

8. Organizācijas noteikumus un normatīvus īsteno tā, lai organizācija, pamatojoties pati uz savām zināšanām un spriedumu, varētu sagatavot uzticamu un objektīvu deklarāciju par attiecīgo kuģu drošību, izmantojot klases sertifikātus, uz kuriem pamatojoties var izdot normatīvos sertifikātus.

8. Organizācijas noteikumus un normatīvus īsteno tā, lai organizācija, pamatojoties pati uz savām zināšanām un spriedumu, varētu sagatavot uzticamu un objektīvu deklarāciju par attiecīgo kuģu drošību, izmantojot klasificēšanas sertifikātus, uz kuriem pamatojoties var izdot normatīvos sertifikātus.

(1)

OV vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Priekšlikuma pamatojums un mērķis

Šīs ceturtās pārskatīšanas vienīgais mērķis ir pastiprināt un pilnveidot lomu, kas piemīt Eiropas Savienības atzītajām klasificēšanas sabiedrībām, kuras pašlaik dēvē par „atzītajām organizācijām”. Tas vajadzīgs tāpēc, ka pasaules flotes drošības pārbaudes un sertifikācijas procesā tika konstatēti nopietni trūkumi.

Jau agrākajās direktīvās, jo īpaši Direktīvā 2001/105/EK, kas bija viena no tām trijām, kuras ierosināja pieņemt normatīvajā paketē Erika I, bija uzsvērts, ka ir jāreformē pašreizējā Kopienas klasificēšanas sabiedrību atzīšanas sistēma, kas noteikta Direktīvā 94/57/EK un kas ļāva sasniegt ievērojamu progresu. Šo progresu atzina arī Padomes 2002. gada 13. decembra secinājumos un Eiropas Parlamenta Rezolūcijā par kuģniecības drošības pastiprināšanu (2003/2235(INI)), un rezolūcijā, kas tika pieņemta pēc tankkuģa Prestige nogrimšanas (2003/2066 (INI)).

Pie šā jautājuma vēlreiz ir jāatgriežas tāpēc, ka ir svarīgi no jauna gan konkrētāk, gan vairāk pastiprināt šo organizāciju darbību, un, kā norāda dažādie kuģniecības nozares dalībnieki, ja šādu organizāciju nebūtu, tās būtu jāizgudro – tik liela ir šo organizāciju nozīme kuģošanas drošības saglabāšanā.

Tomēr, kā minēts iepriekš, atzīto organizāciju pārbaudes un sertifikācijas procesā pastāv lieli trūkumi, kas rada nopietnu un nepieņemamu apdraudējumu drošībai un videi. Atzītajām organizācijām ir ievērojams spēks attiecībā uz jūras transporta drošības ķēdi, un šis spēks ir cieši jāpārrauga kompetentajām iestādēm, kurām jānodrošina, lai organizācijas, kam uzdots rūpēties par to, lai kuģi, kas šķērso mūsu ūdeņus, atbilstu starptautiskajām normām par drošību un piesārņojuma novēršanu, varētu rīkoties stingri un pilnīgi neatkarīgi.

Komisijas direktīvā ieteiktās reformas

Komisija ar „Trešo normatīvo paketi kuģniecības drošības jomā” iesniedza priekšlikumu ar mērķi reformēt spēkā esošos noteikumus un normas par to, kā atzītas organizācijas klasificē un pārbauda kuģus, un tādējādi grozīt Direktīvu 94/57/EK. Tā kā minētā direktīva jau vairākkārt ir ievērojami grozīta, ar šo ceturto atjaunināšanu tā tiek pārstrādāta.

Priekšlikums paredz piecu veidu reformas:

1. Stiprināt atzīto organizāciju uzraudzības sistēmu:

Atzītās organizācijas izveidos kopīgu struktūru, kuras uzdevums būs vērtēt un sertificēt kvalitātes vadības sistēmas. Minētās struktūras būs neatkarīgas no atzītajām organizācijām, un to rīcība būs līdzekļi, kas nepieciešami efektīvai un ilgstošai sava uzdevuma veikšanai.

2. Apvienot parastās un ierobežotās atzīšanas sistēmu:

Spēkā esošā sistēma atzīšanas piešķiršanu padara atkarīgu no organizācijas lieluma. Komisija ierosina no šādas sistēmas atteikties un saskaņot noteikumus par Kopienas atzīšanas piešķiršanu, pamatojoties uz organizācijas darbību kvalitātes un drošības jomā. Vienlaikus Komisija ievieš garantijas mehānismu, ar ko tā varēs nepieļaut, ka atzīta organizācija – neatkarīgi no tās lieluma – dalībvalstu vārdā rīkojas specializētās jomās, kurās tai nav vajadzīgās kompetences.

Turklāt Komisija izskatīs ierobežoto atzīšanu, ko piešķir saskaņā ar spēkā esošo direktīvu, un dos priekšroku komitoloģijas procedūrai, ja daži no ierobežojumiem ir jāaizstāj ar citiem vai pat jāatceļ.

3. Uzlabot Kopienas atzīšanas sistēmas struktūru:

Priekšlikums ir vērsts uz to, lai vienkāršotu atzīšanas kritērijus, kuri izstrādāti ne sevišķi lakoniskā veidā. Ierosinātie grozījumi galvenokārt skar inspektoru skaitu, kam vajadzētu būt proporcionālam klasificētajai flotei, nepilnvarotu inspektoru pakalpojumu izmantošanu un atzīto organizāciju juridiskās struktūras pārbaudi.

4. Sankciju sistēmas reforma:

Komisija visbeidzot vēlas padarīt elastīgāku sankciju sistēmu. Tā ierosina izveidot pārkāpumu un sankciju sarakstu, kas papildinātu atzīšanas apturēšanas aizstāšanu ar finansiālu sankciju piemērošanu. Nosakot minētās sankcijas, kam jābūt atturošām un proporcionālām, ņemtu vērā pārkāpuma smagumu un attiecīgās atzītās organizācijas ekonomisko potenciālu (ir noteiktas tikai sistēmas galvenās iezīmes).

5. Precizēt dažu direktīvas noteikumu darbības jomu un atvieglot to piemērošanu:

Šis punkts attiecas uz kārtību, kādā Kopiena noteiks savas pārbaudes pilnvaras. Nosacījumi par inspektoru-auditoru piekļuvi kuģu dokumentiem ir kļuvuši precīzāki.

Atzīto organizāciju juridiskā struktūra ir vēl viens svarīgs aspekts, un Komisija tāpēc ierosina paplašināt organizācijas jēdzienu, lai nodrošinātu, ka atzīšana attiecas uz visaugstāko šim jēdzienam atbilstoši līmeni. Attiecībā uz direktīvas darbības jomu tekstā ir minēta Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), vienlaikus nosakot, ka nodaļa par drošību ir ārpus tās darbības jomas.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Referents uzskatīja, ka ir lietderīgi vēlreiz tikties ar nozares pārstāvjiem, lai no jauna izskatītu to kritērijus. Viņš arī rīkoja tikšanās ar Starptautisko Klasifikācijas sabiedrību asociāciju (IACS), kurai pieder lielākās atzītās organizācijas, kurām uzticēts veikt ekspertīzi vairāk nekā 90 % visas pasaules kravas kuģu un tos sertificēt un kuras pārstāv desmit no divpadsmit Kopienas atzītajām sabiedrībām. Viņš tikās arī ar kuģu īpašniekiem, kuģu būvētājiem un Eiropas zvejas aprīkojuma industrijas pārstāvjiem.

Referents rīkoja arī atklātu uzklausīšanu Eiropas Parlamentā, kurā varēja piedalīties Transporta komiteja, lai IACS varētu raksturot atzīto organizāciju darbības lauku un ar tām iepazīstināt tuvāk.

Referenta piezīmes un ierosinājumi

Referents pauž atbalstu direktīvas priekšlikumam, kas ļauj panākt progresu kuģniecības drošības un piesārņojuma apkarošanas jomā. Tomēr šajā ziņojumā ir daži grozījumi, kuri pēc viņa domām uzlabo minēto priekšlikumu.

a) Stiprināt organizāciju uzraudzības sistēmu:

Izveidot kopīgu kvalitātes vērtēšanas un sertifikācijas struktūru ir laba doma. Savā ziņojumā referents ierosina to nosaukt par „vērtēšanas komiteju” un uzstāj, ka tai jābūt neatkarīgai, lai varētu garantēt, ka tā rīkojas autonomi. Šim nolūkam ir svarīgi tai piešķirt pilnvaras, kas vajadzīgas tās uzdevumu izpildei. Attiecībā uz tās uzdevumu šī komiteja kopā ar dalībvalstīm rīkosies atzīto organizāciju vārdā un apspriedīsies ar SJO.

b) Apvienot spēkā esošo dubulto parastās un ierobežotās atzīšanas sistēmu:

Komisija ierosina atcelt spēkā esošo dubulto atzīšanas sistēmu un to aizstāt ar Kopienas atzīšanu, kuras pamatā būtu nevis kvantitatīvi, bet kvalitatīvi kritēriji, neņemot vērā attiecīgās organizācijas lielumu. Referents uzskata, ka šī reforma jāvērtē pozitīvi, bet ka doma par savstarpēju atzīšanu ir apstrīdama.

Referents piekrīt Komisijas priekšlikumam, kurā nav noteikts, ka savstarpēja atzīšana ir obligāta prasība, bet kurš iesaka to izmantot piesardzīgi, piemērojot tikai tad, kad atzīto organizāciju normas un tiesiskais regulējums ir identisks vai ļoti līdzīgs. Referents piedāvā vairākus grozījumus, lai šos gadījumus padarītu vēl skaidrākus un lai noteiktu, ka normu saskaņošanai attiecīgā gadījumā jābalstās uz visstingrākajām un visprecīzākajām normām.

Dalībvalstis piedalās šajā procesā, un tām ir jāsaņem informācija par korektīviem vai preventīviem pasākumiem, ko Komisija prasīs veikt pret atzītu organizāciju, kas nebūs izpildījusi I pielikumā minētos kritērijus vai pienākumus, ko viņai uzliek direktīva, ja tā rīkojas kādas dalībvalsts vārdā. Turklāt teksts paredz iespēju sūtīt novērojumus COSS komitejai (Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja), lai nepieļautu, trūkst aizsardzības. Visbeidzot, procentuālais lielums, ar ko no kopējās pamatsummas nosaka naudas sodu, ir samazinājies no 10 % līdz 5 %, jo uzskatīja, ka sākotnējais procentuālais lielums ir pārāk liels.

d) Ierobežota vai neierobežota atbildība:

Jautājums par atzīto organizāciju atbildības ierobežojumu ir izraisījis noteiktu polemiku, un ikviens par šo jautājumu izvirza un aizstāv savus apsvērumus.

2001. gadā direktīvas 8. panta 5. punkts noteica, ka Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā dots novērtējums tam, kādu saimniecisku ietekmi ir atstājis Direktīvā 94/57/EK paredzētais atbildības režīms. Komisija tad apņēmās minēto ziņojumu sniegt līdz 2006. gada 22. jūlijam.

Minētajā ziņojumā ir izdarīts šāds secinājums:

Direktīva nosaka, ka nopietnas nolaidības gadījumā atbildībai jābūt neierobežotai, un šo principu var apstrīdēt.

Attiecībā uz atbildības režīmu vienkāršas nolaidības gadījumos direktīva nenosaka, ka jāpiemēro neierobežotas atbildības princips, bet ļauj pusēm izvēlēties sarunas un vienoties par uzliekamā naudas soda lielumu. Pašlaik vienkāršas nolaidības gadījumos piemēro šādus režīmus: septiņpadsmit dalībvalstis un Norvēģija ir nolēmušas, ka vienkāršas nolaidības gadījumā piemēro ierobežotas atbildības principu. Naudas sodu lielumi galvenokārt atbilst tiem, ko paredz direktīva, ja neņem vērā tādu niansi, ka no sliekšņiem tie ir kļuvuši par griestiem. Piecas dalībvalstis ir izmantojušas iespēju, ko piedāvā spēkā esošās direktīvas 6. pants, un ir ar atzītajām organizācijām vienojušās vienkāršai nolaidībai piemērot neierobežotas atbildības principu.

Kopumā referents uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir līdzsvarots un atbilst Eiropas Savienībā plaši izmantotajiem kritērijiem.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā

Atsauces

COM(2005)0587 - C6-0038/2006 - 2005/0237(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

14.2.2006

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

14.2.2006

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

ENVI

21.2.2006

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

Luis de Grandes Pascual

28.3.2006

 

 

Izskatīšana komitejā

19.4.2006

13.9.2006

22.11.2006

23.1.2007

Pieņemšanas datums

27.2.2007

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

-:

0:

44

0

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Jean-Louis Bourlanges, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Christine De Veyrac, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Erik Meijer, Seán Ó Neachtain, Willi Piecyk, Luís Queiró, Luca Romagnoli, Gilles Savary, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Silvia-Adriana Ţicău, Georgios Toussas, Yannick Vaugrenard, Marta Vincenzi, Lars Wohlin, Corien Wortmann-Kool, Roberts Zīle

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Zsolt László Becsey, Johannes Blokland, Philip Bradbourn, Roland Gewalt, Jeanine Hennis-Plasschaert, Anne E. Jensen, Rosa Miguélez Ramos

Pēdējā atjaunošana - 2007. gada 13. aprīļaJuridisks paziņojums