(6) Pastāvošo noteikumu vienkāršošanā nav jāņem vērā politiku lēmumi, kas gadu gaitā ir pieņemti KLP. Tādēļ šī regula pamatā veic tehnisku vienkāršošanu. Tādējādi tā neatceļ un negroza pastāvošos instrumentus, ja vien tie nav novecojuši, kļuvuši lieki vai pēc būtības nevar tikt izskatīti Padomes līmenī, ne arī ievieš jaunus instrumentus un pasākumus.

(6) Pastāvošo noteikumu vienkāršošanā nav jāapšauba politiskie lēmumi, kas gadu gaitā ir pieņemti KLP. Tādēļ šī regula veic vienīgi tehnisku vienkāršošanu. Tādējādi tā neatceļ un negroza pastāvošos instrumentus, ja vien tie tikai tehniska rakstura iemeslu dēļ nevar tikt izskatīti Padomes līmenī, ne arī ievieš jaunus instrumentus un pasākumus.

(7) Attiecīgi šī regula neievieš KTO, kuru politikas pašlaik tiek pārskatītas. Tas attiecas uz atsevišķām KTO daļām augļu un dārzeņu, banānu un vīna nozarēs. Tādēļ attiecīgo Regulu (EEK) Nr. 40/93, (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1493/1999 noteikumi vienkārši jāiekļauj šajā regulā, ja vien pašos noteikumos netiek veiktas politikas reformas.

(7) Attiecīgi šī regula neievieš KTO, kuru politika pašlaik tiek pārskatīta, un tās nav jāiekļauj šajā regulā, kamēr nav pabeigtas pašreizējās politikas reformas.

(9) Labības, rīsu, cukura, žāvētās rupjās lopbarības, sēklu, olīvu, šķiedras linu un kaņepju, banānu, vīna, piena un piena produktu un zīdtārpiņu KTO tirdzniecības gadus pielāgo šo produktu bioloģiskās ražošanas cikliem. Attiecībā uz augļu un dārzeņu un augļu un dārzeņu pārstrādes produktu KTO Komisijai tika piešķirtas pilnvaras noteikt tirdzniecības gadus, tā kā šo produktu ražošanas cikli ir ļoti dažādi un dažos gadījumos nav nepieciešamības noteikt tirdzniecības gadu. Noteiktie tirdzniecības gadi minētajās nozarēs un Komisijas pilnvaras noteikt tirdzniecības gadus augļu un dārzeņu un augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēs jāiekļauj šajā regulā.

(9) Labības, rīsu, cukura, žāvētās rupjās lopbarības, sēklu, olīvu, šķiedras linu un kaņepju, banānu, piena un piena produktu un zīdtārpiņu KTO tirdzniecības gadus pielāgo šo produktu bioloģiskās ražošanas cikliem.

(11a) Nozares organizācijas, kas izveidotas pēc tirgus dalībnieku ierosmes un pārstāv attiecīgās nozares dažādu profesionālo kategoriju biedru nozīmīgu proporciju, palīdz rūpīgāk ņemt vērā tirgus realitāti, sekmē komerciālo pieeju, lai uzlabotu ražošanas organizāciju, kā arī produktu prezentāciju un tirdzniecību. Tā kā nozares organizāciju darbība var vispārīgi veicināt Līguma 39. panta mērķu sasniegšanu, un jo īpaši šīs regulas mērķu sasniegšanu, šī regula neietekmē šāda veida organizāciju pastāvēšanu un darbību dalībvalstīs.

Pamatojums

Lai novērstu jebkādu interpretāciju, kas apšaubītu pastāvošās vai jaundibināmās nozaru organizācijas, ir vispārīgi jāatgādina par šo nozares aspektu un nozares nolīgumiem.

(20) Liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu un kazu gaļas nozaru pamatregulās ir noteiktas Kopienas skalas liemeņu klasifikācijai. Šīs shēmas ir nozīmīgas cenu reģistrēšanā un intervences pasākumu piemērošanā liellopu un teļa gaļas un cūkgaļas nozarēs. Bez tam to mērķis ir uzlabot tirgus pārredzamību. Šīs liemeņu klasifikācijas shēmas jāsaglabā. Tomēr, ņemot vērā to tehnisko raksturu, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt attiecīgus noteikumus, balstoties uz pastāvošo shēmu kritērijiem.

(20) Liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu un kazu gaļas nozaru pamatregulās ir noteiktas Kopienas skalas liemeņu klasifikācijai. Šīs shēmas ir nozīmīgas cenu reģistrēšanā liellopu, teļa, aitu gaļas un cūkgaļas nozarēs, kā arī intervences pasākumu piemērošanā liellopu un teļa gaļas un cūkgaļas nozarēs. Bez tam to mērķis ir uzlabot tirgus pārredzamību. Šīs liemeņu klasifikācijas shēmas jāsaglabā. Pieaugušo liellopu un aitu liemeņi ir jāklasificē, ņemot vērā uzbūves un tauku slāni. Vienlaicīga šo divu kritēriju izmantošana ļauj iedalīt liemeņus klasēs. Šādi klasificēti liemeņi ir jāidentificē. Lai nodrošinātu Kopienā šīs regulas vienotu piemērošanu, ir jāparedz pārbaudes uz vietas, ko veic Kopienas pārbaudes komiteja.

Pamatojums

Liemeņu klasifikācijas shēmas ir svarīgs tirgus pārraudzības un organizācijas priekšnoteikums, pat ja šīs shēmas netiek tieši izmantotas intervences pasākumu piemērošanai, kā tas ir aitkopībā.

Tā kā šo shēmu piemērošana ietekmē produktu cenas un, vispārīgāk runājot, ražotāju un kaušanas veicēju komerciālo attiecību organizāciju, nav pamata uzskatīt, ka tas ir tikai vienkāršs tehnisks noteikums.

(25) Ar īpašiem instrumentiem jānodrošina tiesību un pienākumu līdzsvars starp cukura ražošanas uzņēmumiem un cukurbiešu audzētājiem. Tādēļ šajā regulā jāiekļauj pašreizējie cukura KTO standarta noteikumi, lai pārvaldītu līgumattiecības starp cukurbiešu pircējiem un pārdevējiem. Līdz šim šos nosacījumus noteica cukura KTO Regulas (EK) Nr. 318/2006 II pielikumā. Ņemot vērā nosacījumu tehnisko raksturu, šos jautājumus ieteicams izskatīt Komisijas līmenī.

(25) Ar īpašiem instrumentiem jānodrošina tiesību un pienākumu līdzsvars starp cukura ražošanas uzņēmumiem un cukurbiešu audzētājiem. Tādēļ jāizstrādā standarta noteikumi, ar ko reglamentētu līgumattiecības starp cukurbiešu pircējiem un pārdevējiem. Dabas apstākļu, ekonomisko un tehnisko apstākļu dažādība apgrūtina vienotu noteikumu piemērošanu cukurbiešu iepirkšanai viscaur Kopienā. Jau pastāv nozares nolīgumi starp cukurbiešu audzētāju asociācijām un cukura ražošanas uzņēmumiem. Tādējādi ar standarta noteikumiem jānosaka tikai minimālās garantijas, kas nepieciešamas gan cukurbiešu audzētājiem, gan cukura ražošanas nozarei, lai nodrošinātu cukura tirgus pareizu darbību, un jāparedz iespēja nozares nolīgumos atkāpties no dažiem šiem noteikumiem.

(26) Dabas apstākļu, kā arī ekonomisko un tehnisko apstākļu dažādība ievērojami apgrūtina vienotu cukurbiešu iepirkšanas noteikumu ieviešanu visā Kopienā. Jau patlaban pastāv nozares nolīgumi starp cukurbiešu audzētāju asociācijām un cukura ražošanas uzņēmumiem. Vispārīgajos noteikumos vienkārši būtu jādefinē garantiju minimums, ko pieprasa gan cukurbiešu audzētāji, gan cukura ražošanas nozare, lai nodrošinātu cukura tirgus vienmērīgu funkcionēšanu, bet iespēja izdarīt atkāpi no dažiem minētajiem noteikumiem būtu jāparedz nozares nolīgumos.

Svītrots

(35) Saskaņā ar šīs regulas mērķi piena kvotas struktūra jāsaskaņo ar cukura kvotas noteikumu struktūru. Attiecīgi piena produktu noteikumu pamatā vairs nav obligātā papildu nodeva, ja valsts references daudzums ir pārsniegts, bet fiksētas valsts kvotas, kuru pārsniegšanas gadījumā jāmaksā papildu nodeva.

(35) Saskaņā ar šīs regulas mērķi vienā un tajā pašā iedaļā jāapvieno piena ražošanas ierobežošanas sistēma un cukura nozarē piemērojamā ierobežošanas sistēma. Tāpēc piena nozarē termins „valsts references daudzumi” jāaizstāj ar terminu „valsts kvotas”, kuru pārsniegšanas gadījumā jāmaksā nodeva.

Pamatojums

Jāatgādina, ka šajā regulā ir paredzēts kvotu sistēmas nevis saskaņot, bet tikai apvienot to izklāstu, negrozot ne mērķus, ne pamatnostādnes.

(35a) Būtisks piena kvotu shēmas mērķis ir piena un piena produktu tirgū samazināt neatbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu un šā iemesla dēļ radušos struktūrpārpalikumus, tādējādi panākot lielāku tirgus līdzsvaru. Tāpēc, sākot no 2008. gada 1. aprīļa, ir jāparedz šā mērķa sasniegšana septiņos jaunos 12 mēnešus ilgos secīgos laika posmos. Turklāt ir jāsaglabā 1984. gadā pieņemtā metode, kas paredz ieviest maksājumu par piena daudzumu, kas piegādāts vai tieši pārdots papildus kvotai.

(95) Šī regula piešķir Komisijai pilnvaras noteikt atbilstību Līguma 37. pantā paredzētajai balsošanas procedūrai, kas iepriekš bija Padomes kompetencē. Padomes pilnvaras paliek spēkā, līdz Komisija pieņem attiecīgos noteikumus šajā regulā paredzēto pilnvaru pārņemšanai. Lai nepieļautu, ka šādos gadījumos Padome un Komisija pieņem paralēlus noteikumus, Komisijai jābūt tiesībām atcelt Padomes aktus.

(95) Šī regula piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt tehniskus noteikumus atbilstīgi Līguma 37. pantā paredzētajai balsošanas procedūrai, kuras iepriekš bija Padomes kompetencē. Padomes pilnvaras paliek spēkā, līdz Komisija pieņem attiecīgos tehniskos noteikumus šajā regulā paredzēto pilnvaru pārņemšanai. Lai nepieļautu, ka šādos gadījumos Padome un Komisija pieņem paralēlus noteikumus, Komisijai jābūt tiesībām atcelt Padomes aktus. Visi politiskie noteikumi jāpieņem Padomei saskaņā ar Līguma 37. pantu un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

i) augļiem un dārzeņiem, I pielikuma IX daļa (šeit turpmāk “augļu un dārzeņu nozare”);

Svītrots

j) augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem, I pielikuma X daļa (šeit turpmāk “augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozare”);

Svītrots

l) vīnam, I pielikuma XII daļa (šeit turpmāk “vīna nozare”);

Svītrots

2. Attiecībā uz augļu un dārzeņu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu un vīna nozari piemēro tikai šādus regulas noteikumus:

Svītrots

a) 3. un 4. pantu;

b) IV daļu;

c) 183. pantu;

d) 184. pantu;

e) 185. pantu;

f) 188. pantu un 189. panta pirmo daļu;

g) 195. panta a) punktu.

ba) „salīdzināmā cena” ir pamatcena;

bb) „intervences cena” ir cena, ar kādu notiek intervence.

d) no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam vīna nozarei;

Svītrots

2. Augļu un dārzeņu un augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēm tirdzniecības gadus, ja nepieciešams, nosaka Komisija.

Svītrots

fa) cūkgaļai.

1. Komisija izveido Kopienas skalas liemeņu klasificēšanai, tai skaitā noteikumus, pēc kuriem dalībvalstis veic paziņošanu par atsevišķu produktu cenām, šādās nozarēs:

1. Kopienas skalas liemeņu klasificēšanai, tai skaitā noteikumus, pēc kuriem dalībvalstis veic paziņošanu par atsevišķu produktu cenām, izveido šādās nozarēs:

a) liellopu un teļa gaļas nozarē — attiecībā uz pieaugušiem liellopiem,

a) liellopu un teļa gaļas nozarē — attiecībā uz pieaugušiem liellopiem,

b) cūkgaļas nozarē,

b) cūkgaļas nozarē,

c) aitu un kazu gaļas nozarē.

c) aitu un kazu gaļas nozarē.

2. Izveidojot 1. punktā minētās Kopienas skalas, Komisija vadās galvenokārt pēc šādiem kritērijiem:

2. Izveidojot 1. punktā minētās Kopienas skalas, tiek ņemti vērā galvenokārt šādi kritēriji:

a) pieaugušu liellopu liemeņus pēc skalas klasificē, ņemot vērā to uzbūvi un tauku slāni, pēc kā iedala liemeņus klasēs, un klasificētos liemeņus identificē;

a) pieaugušu liellopu liemeņus pēc skalas klasificē, ņemot vērā to uzbūvi un tauku slāni, pēc kā iedala liemeņus klasēs, un klasificētos liemeņus identificē;

b) cūku liemeņus pēc skalas klasificē, ņemot vērā to liesās gaļas satura attiecībā pret svaru, nosaka liesās gaļas saturu procentos, pamatojoties uz objektīvu mērījumu, pēc kā iedala liemeņus klasēs, un klasificētos liemeņus identificē;

b) cūku liemeņus pēc skalas klasificē, ņemot vērā to liesās gaļas satura attiecībā pret svaru, nosaka liesās gaļas saturu procentos, pamatojoties uz objektīvu mērījumu, pēc kā iedala liemeņus klasēs, un klasificētos liemeņus identificē;

c) aitu un kazu liemeņus pēc skalas klasificē, ņemot vērā to uzbūvi un tauku slāni, pēc kā iedala liemeņus klasēs, un klasificētos liemeņus identificē.

c) aitu un kazu liemeņus pēc skalas klasificē, ņemot vērā to uzbūvi un tauku slāni, pēc kā iedala liemeņus klasēs, un klasificētos liemeņus identificē.

2.a Lai nodrošinātu Kopienā šīs regulas vienotu piemērošanu, Kopienas pārbaudes komiteja veic pārbaudes uz vietas.

Vilnas jēru liemeņiem izmanto citus kritērijus — svaru, gaļas nokrāsu un tauku nokrāsu.

Vilnas jēru liemeņiem izmanto citus kritērijus — svaru, gaļas nokrāsu un tauku nokrāsu.

fa) biškopībā.

1. Nozares nolīgumi un piegādes līgumi atbilst 3. punkta prasībām un iepirkuma noteikumiem, ko izveido Komisija, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, ar ko reglamentē cukurbiešu pirkšanu, piegādi, pārņemšanu un samaksu par tām.

1. Nozares nolīgumi un piegādes līgumi atbilst 3. punkta prasībām un IIa pielikumā minētajiem iepirkuma noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, ar ko reglamentē cukurbiešu pirkšanu, piegādi, pārņemšanu un samaksu par tām.

Komisija var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas īstenošanai, jo īpaši:

Komisija var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas īstenošanai, jo īpaši šādus nosacījumus:

-a) IIa pielikuma grozījumus;

Lai veicinātu tirdzniecības organizāciju un vienotu tirgus organizāciju darbību atvieglot piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām, izņemot pasākumu, kas saistīts ar produkcijas izņemšanu no tirgus, Komisija var piemērot turpmāk minētos pasākumus dzīvu augu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu un mājputnu gaļas nozarēs:

Lai veicinātu tirdzniecības organizāciju un vienotu tirgus organizāciju darbību atvieglot piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām, izņemot pasākumus, kas saistīti ar produkcijas izņemšanu no tirgus, Komisija var piemērot turpmāk minētos pasākumus dzīvu augu, piena un piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu un mājputnu gaļas nozarēs:

da) pasākumus, lai uzlabotu ganāmpulku audzēšanu.

Pamatojums

Regulas priekšlikuma pašreizējā redakcijā nav paredzēti pasākumi attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un līdz ar to uz ganāmpulku audzēšanu; Komisija var noteikt pasākumus, lai piedāvājumu varētu vieglāk pielāgot tirgus prasībām.

Ir atkārtoti jāparedz šī iespēja, ko piedāvā pašreizējās KTO.

2.a Šo regulu piemēro, neierobežojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1868/94 piemērošanu, ar kuru ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu1.

-------------------------

1 OV L 197, 30.7.1994., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 941/2005 (OV L 159, 22.6.2005., 1. lpp.).

RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJAS, STARPNOZARU ORGANIZĀCIJAS, UZŅĒMĒJU ORGANIZĀCIJAS

RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJAS, NOZARES ORGANIZĀCIJAS, UZŅĒMĒJU ORGANIZĀCIJAS

(Šis grozījums attiecas uz izskatāmā tiesību akta tekstu kopumā; ja to pieņem, ir jāveic tehniski pielāgojumi visā dokumentā.)

Pamatojums

Apzīmētājs „nozares” II nodaļas virsrakstā, aizstājot apzīmētāju „starpnozaru” nodrošina, ka tas patiešām attiecas uz visām ES nozares organizācijām neatkarīgi no to nosaukuma un statusa.

Dalībvalstis atzīst starpnozaru organizācijas, kas:

Ņemot vērā īpašos ražošanas nozares noteikumus un neskarot līdzīgu organizāciju atzīšanu attiecībā uz šajā pantā neminētiem produktiem, dalībvalstis saskaņā ar tajās spēkā esošo kārtību atzīst nozares organizācijas, kas:

Pamatojums

Afin de garantir le respect du droit positif des différents Etats membres, il convient de rappeler que l’OCM Unique n’a pas pour objet de modifier les mécanismes nationaux existants, ni de remettre en cause la compétence des Etats membres en la matière, et que les organisations agricoles à caractère interprofessionnel sont nécessairement composées d’organisations représentant d’une part, la production agricole et d’autre part, --selon les besoins et les caractéristiques du produit ou groupe de produits concernés--- le commerce et/ou la transformation de produits agricoles, d’autre part.

a) sastāv no pārstāvjiem, kuri veic ekonomiskas darbības saistībā ar produktu ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi šādās nozarēs:

a) sastāv no pārstāvju organizācijām, kuras veic ekonomiskas darbības saistībā ar produktu ražošanu, tirdzniecību, kā arī pārstrādi kādā no minētajām nozarēm.

i) olīvu nozarē,

ii) tabakas nozarē;

Pamatojums

Sk. pamatojumu 118. panta ievadteikuma grozījumam.

c) seko noteiktam mērķim, īpaši:

c) seko noteiktam mērķim, kas jo īpaši var būt šāds:

Pamatojums

Dans de nombreux Etats membres, les interprofessions sont des interlocuteurs privilégiés des autorités publiques, nationales ou communautaires. En particulier, elles permettent la mise en œuvre des politiques d’innovation et de qualité, de promotion et d’information y compris nutritionnelle de l’Union et participent, lorsqu’elles existent, à la mise en place des mesures d’urgence et de sécurité sanitaire en cas de crise sanitaire comme cela fut le cas lors de la crise de l’encéphalite spongiforme bovine. Il convient par conséquent de compléter les buts poursuivis par les interprofessions sans toutefois rendre ceux-ci obligatoires.

i) lai koncentrētu un koordinētu visu grupas dalībnieku produkcijas piegādi un tirdzniecību,

i) lai koncentrētu un koordinētu attiecīgās produkcijas piegādi un tirdzniecību,

Pamatojums

Sk. pamatojumu 118. panta c) apakšpunkta ievadteikuma grozījumam.

ii) lai piemērotu ražošanu vienlaicīgi tirgus prasībām un produkta uzlabošanai,

ii) lai vienlaicīgi piemērotu ražošanu un/vai pārstrādi tirgus prasībām un uzlabotu produktu,

Pamatojums

Sk. pamatojumu 118. panta c) apakšpunkta ievadteikuma grozījumam.

iv) lai veiktu ražošanas uzlabošanas metožu un tirgus attīstības pētniecību.

iv) lai pētītu jaunās noturīgās ražošanas metodes un eksperimentētu ar tām, kā arī veiktu tirgus attīstības pētniecību.

iva) lai veicinātu jauninājumus, kvalitatīvus uzlabojumus, dažādību, produktu drošumu, vides saglabāšanu, bioloģisko daudzveidību.

ivb) lai nodrošinātu informāciju par produktu visā ražošanas un tirdzniecības, kā arī produkta veicināšanas procesā.

Nozares organizācijas var prasīt, lai iestādes, kuras ir tās atzinušas, nosaka, ka šajās iestādēs pieņemtie noteikumi, apstiprinātie nolīgumi un metodes ir obligātas visiem tirgus dalībniekiem, kuru darbība ir saistīta ar attiecīgo produktu vai produkta grupu.

124. pants

124. pants

1. Neskarot gadījumus, kad ievešanas atļaujas pieprasa saskaņā ar šo regulu, Komisija var noteikt, ka ievešanas atļauja vajadzīga viena vai vairāku produktu ievešanai Kopienā šādās nozarēs:

1. Lai Kopienā ievestu jebkādus labības, cukura, rīsu, linu un kaņepju, piena nozares produktus, liellopu un teļa gaļas nozares produktus (I pielikuma XV daļas a) punktā minētos), kā arī olīvu nozares produktus (produktus ar KN kodu 1509, 1510 00, 0709 90 39, 0711 20 90, 2306 90 19, 1522 00 31 un 1522 00 39) ir jāuzrāda ievešanas atļauja.

a) labības nozare,

Tomēr var noteikt atkāpi:

b) rīsu nozare,

a) graudaugu produktiem, kas būtiski neietekmē konkrētā tirgus apgādi;

c) cukura nozare,

b) ja atsevišķiem cukura vai rīsu ievedumiem nav nepieciešama ievešanas atļauja.

d) sēklu nozare,

e) olīvu nozare — attiecībā uz produktiem ar KN kodu 1509, 1510 00, 0709 90 39, 0711 20 90, 2306 90 19, 1522 00 31 un 1522 00 39,

f) linu un kaņepju nozare — attiecībā uz kaņepēm,

g) banānu nozare,

h) dzīvu augu nozare,

i) liellopu un teļa gaļas nozare,

j) piena un piena produktu nozare,

k) cūkgaļas nozare,

l) aitu un kazu gaļas nozare,

m) olu nozare,

n) mājputnu gaļas nozare,

o) etilspirta nozare.

1.a Attiecībā uz citām nozarēm un produktiem, neskarot gadījumus, kad ievešana atļauja ir pieprasīta saskaņā ar šo regulu, Komisija var noteikt, ka ievedumiem Kopienā ir vajadzīga ievešanas atļauja.

2. Piemērojot 1. punktu, Komisija ņem vērā vajadzību pēc ievešanas atļaujām attiecīgo tirgu pārvaldībai un jo īpaši minēto produktu ievešanas uzraudzībai.

2. Piemērojot 1. punktu, Komisija ņem vērā vajadzību pēc ievešanas atļaujām attiecīgo tirgu pārvaldībai un jo īpaši minēto produktu ievešanas uzraudzībai.

Pamatojums

La présence d’un certificat à l’importation est un élément clef pour assurer le suivi des marchés agricoles et donner une effectivité à la préférence communautaire. De nombreux secteurs sont soumis à des certificats obligatoires, compte tenu de leur grande sensibilité à l’importation. Pour d’autres secteurs, dont les caractéristiques économiques sont différentes, les certificats sont facultatifs et liés à l’appréciation de la Commission.

L’amendement rétablit le système antérieur : la suppression des certificats, dans les domaines où ces derniers sont obligatoires, sera nécessairement soumise au Conseil qui pourra s’assurer qu’un dispositif alternatif efficace de suivi des marché a été mis en place et que ces certificats n’ont plus de fonction au regard du marché concerné.

2. Papildu ievedmuitas nodokli neuzliek, ja attiecīgie ievedumi nevar radīt traucējumus Kopienas tirgū vai arī ja nodokļa ietekme būtu neproporcionāla paredzētajam mērķim.

2. Padome pārbauda, vai papildu ievedmuitas nodoklis nevar radīt traucējumus Kopienas tirgū vai arī nodokļa ietekme nav neproporcionāla paredzētajam mērķim.

Pamatojums

L’article 135.2 n’est pas nécessaire à l’activation de cette disposition au regard des accords à l’OMC. Cette règle interne dénature la clause de sauvegarde spéciale dans le domaine agricole en la soumettant au même niveau d’exigence que les autres clauses de sauvegarde des autres accords de l’OMC ou du GATT (antidumping, clause générale…). Or, s’agissant de produits agricole, le déclenchement doit être rapide et ne peut attendre la production de longues études : le préjudice est en effet immédiat et aggravé s’agissant de produits périssables et soumis à des cycles de production annuels où les recettes potentielles se font souvent sur une période très courte. Il convient de simplifier le déclenchement de la clause de sauvegarde spéciale afin d’éviter les blocages rencontrés, par exemple, lors des crises de la pomme en 2005 et 2006. L’article 135.2 dénature en effet le dispositif.

L’amendement propose que la vérification du caractère éventuellement disproportionné soit réalisé par la Conseil ce qui devrait permettre à la fois que le déclenchement de la clause ne soit pas automatique, mais qu’il reste possible matériellement à faire dans des temps permettant à cette clause d’être efficace.

Komisija, pieņemot šos noteikumus, cenšas ievērot izmaksu lietderības principu un garantē dalībvalstīm, ka šo noteikumu rezultātā pārmērīgi nepalielinās valsts budžeta maksājumi.

Pamatojums

Jauno noteikumu rezultātā nedrīkst rasties nesamērīgi maksājumi dalībvalstīm, kuras izveido savus pārbaudes dienestus.

Veicot procedūras pirms šo sodu piemērošanas, tiek ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības uz taisnīgu tiesu saskaņā ar 1950. gada 4. novembra Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

Pamatojums

Ir svarīgi nodrošināt augsta līmeņa juridisko noteiktību un tiesiskuma ievērošanu, piemērojot šajā pantā paredzētos sodus.

1. Komisijai palīdz Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja (še turpmāk — „Komiteja”).

1. Atkarībā no attiecīgā tirgus rakstura Komisijai palīdz gaļas, piena produktu, augu izcelsmes produktu vai daudzgadīgo augu nozares pārvaldības komiteja.

1.a Komisija, izmantojot procedūras un pietiekamu finansējumu, nodrošina, ka dalībvalstu ieceltajiem ekspertiem ir augsts kompetences līmenis.

Pamatojums

Šis Komisijas priekšlikums neļauj nodrošināt pietiekama līmeņa ekspertīzi tādu lēmumu pieņemšanā, kuri ir pielāgoti lauksaimniecības tirgu īpatnībām. Šī regula jāīsteno, ņemot vērā lauksaimniecības tirgu atšķirīgos apstākļus. Grozījuma priekšlikumā ir paredzēts atjaunot vairākas pārvaldības komitejas atbilstīgi tirgu atšķirībām. Juridiskās garantijas ir nozīmīgākas nekā tās, ko dod apakškomitejas vai darba grupas vienotā komitejā.

1.b Ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas pieņemšanas Komisija izvērtē pārvaldības komiteju un nozares ekspertu grupu pieredzi, par ko Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu kopā ar dalībvalstu komentāriem.

1.c Uz pārvaldības komiteju sanāksmēm attiecas Lēmuma 1999/468/EK 7. panta 3. punkts.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

3. Komitejas pieņem savus reglamentus.

a) no 2008. gada 1. janvāra — Regulas (EEK) Nr. 234/68, (EEK) Nr. 827/68, (EEK) Nr. 2517/69, (EEK) Nr. 2728/75, (EEK) Nr. 2729/75, (EEK) Nr. 2759/75, (EEK) Nr. 2771/75, (EEK) Nr. 2777/75, (EEK) Nr. 1055/77, (EEK) Nr. 2931/79, (EEK) Nr. 1358/80, (EEK) Nr. 3730/87, (EEK) Nr. 4088/87, (EEK) Nr. 2075/92, (EEK) Nr. 2077/92, (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 2529/2001, (EK) Nr. 670/2003, (EK) Nr. 797/2004 un (EK) Nr. 1952/2005;

a) no 2008. gada 1. janvāra — Regulas (EEK) Nr. 234/68, (EEK) Nr. 827/68, (EEK) Nr. 2728/75, (EEK) Nr. 2729/75, (EEK) Nr. 2759/75, (EEK) Nr. 2771/75, (EEK) Nr. 2777/75, (EEK) Nr. 1055/77, (EEK) Nr. 2931/79, (EEK) Nr. 1358/80, (EEK) Nr. 3730/87, (EEK) Nr. 4088/87, (EEK) Nr. 2075/92, (EEK) Nr. 2077/92, (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 2529/2001, (EK) Nr. 670/2003, (EK) Nr. 797/2004 un (EK) Nr. 1952/2005;

e) vīna nozarē un 191. pantu no 2008. gada 1. augusta;

Svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

IX daļa. Augļi un dārzeņi

Attiecībā uz augļiem un dārzeņiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

Parlamenta izdarītais grozījums

Svītrots

Parlamenta izdarītais grozījums

Svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

XII daļa. Vīni

Attiecībā uz vīnu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

Parlamenta izdarītais grozījums

Svītrots

Parlamenta izdarītais grozījums

BIEŠU IEPIRKŠANAS NOTEIKUMI

I IEDAĻA

Šajā pielikumā „piegādes līguma līgumslēdzējas puses” ir:

a) cukura ražošanas uzņēmumi (še turpmāk saukti „ražotāji”)

un

b) cukurbiešu pārdevēji (še turpmāk saukti „pārdevēji”).

II IEDAĻA

1. Piegādes līgumus par konkrētu kvotas cukurbiešu daudzumu sastāda rakstveidā.

2. Piegādes līgumos norāda, vai ir iespējams piegādāt papildu cukurbiešu daudzumus, un ar kādiem noteikumiem.

III IEDAĻA

1. Piegādes līgumos norāda cukurbiešu daudzuma iepirkuma cenas ar nosacījumu, ka jānošķir tas, vai cukura daudzumi, ko paredzēts saražot no piegādātajām cukurbietēm, ir

– kvotas cukurs,

– ārpuskvotas cukurs.

Attiecībā uz a) apakšpunktā minētajiem daudzumiem šīs cenas nedrīkst būt zemākas par cukurbiešu minimālo cenu, kas norādīta Padomes Regulas (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju 5. panta 1. punktā(2).

2. Piegādes līgumos paredz noteiktu cukura saturu cukurbietēs. Tajos iekļauj konversijas skalu, norādot dažādos cukura satura līmeņus un faktorus, lai piegādāto cukurbiešu daudzumus pārvērstu daudzumos, kas atbilst piegādes līgumā norādītajam cukura saturam.

Skalas pamatā ir iznākumi, kas atbilst dažādiem cukura satura līmeņiem.

3. Ja pārdevējs ir parakstījis piegādes līgumu ar ražotāju par cukurbiešu piegādi kvotas cukura ražošanai, tad visas minētā pārdevēja piegādes, kas konvertētas saskaņā ar šīs iedaļas 2. punktu, uzskata par cukurbiešu piegādēm kvotas cukura ražošanai, ievērojot piegādes līgumā precizēto cukurbiešu daudzumu.

4. Ražotāji, kuru saražotais cukura daudzums ir mazāks par tiem piešķirto cukurbiešu kvotu, par ko tie ir parakstījuši pirms sēšanas piegādes līgumus, cukurbiešu daudzumu, kas atbilst jebkurai papildu produkcijai minētās kvotas robežās, sadala pārdevējiem, ar kuriem ir noslēgti pirms sēšanas piegādes līgumi par cukurbiešu piegādi kvotas cukura ražošanai.

Ar nozares nolīgumiem var paredzēt atkāpes no šā noteikuma.

IV IEDAĻA

1. Piegādes līgumos iekļauj noteikumus par cukurbiešu piegādes posmiem un par piegāžu parasto ilgumu.

2. Noteikumi, kas minēti 1. punktā, ir noteikumi, ko piemēroja iepriekšējā tirdzniecības gadā, ņemot vērā faktisko produkcijas apjomu; nozares nolīgumos var paredzēt atkāpes no tiem.

V IEDAĻA

1. Piegādes līgumos nosaka cukurbiešu savākšanas centrus.

2. Ja pārdevēji un ražotāji jau ir parakstījuši piegādes līgumu iepriekšējam tirdzniecības gadam, savākšanas centri, kuros tie vienojušies veikt piegādes attiecīgajā tirdzniecības gadā, turpina darboties.

Ar nozares nolīgumiem var paredzēt atkāpes no šā noteikuma.

3. Līgumos paredz, ka izmaksas par iekraušanu un transportēšanu no savākšanas centriem sedz ražotājs, ievērojot īpašas vienošanās, kuru pamatā ir vietējie noteikumi vai līdz iepriekšējam tirdzniecības gadam spēkā esošā kārtība.

4. Tomēr Dānijā, Grieķijā, Spānijā, Īrijā, Portugālē, Somijā un Apvienotajā Karalistē, kur pārdevējs sedz izmaksas par cukurbiešu piegādi līdz fabrikai, piegādes līgumos paredz, ka ražotājiem jāpiedalās iekraušanas un transportēšanas izmaksu segšanā, un nosaka attiecīgo procentuālo daļu vai summu.

VI IEDAĻA

1. Piegādes līgumos nosaka cukurbiešu pieņemšanas punktus.

2. Ja pārdevēji un ražotāji jau ir parakstījuši piegādes līgumu iepriekšējam tirdzniecības gadam, pieņemšanas centri, kuros tie vienojušies veikt piegādes attiecīgajā tirdzniecības gadā, turpina darboties. Ar nozares nolīgumiem var paredzēt atkāpes no šā noteikuma.

VII IEDAĻA

1. Piegādes līgumos paredz cukura satura noteikšanu, izmantojot polarimetrisko metodi. Pieņemšanas laikā paņem cukurbiešu paraugu.

2. Nozares nolīgumos var paredzēt paraugu ņemšanu citā posmā. Tādā gadījumā piegādes līgumā paredz korekciju, kas vajadzīga, lai kompensētu cukura satura samazinājumu laikā no pieņemšanas līdz parauga ņemšanai.

VIII IEDAĻA

Piegādes līgumos paredz bruto svara, taras un cukura satura noteikšanu, izmantojot vienu no šādām procedūrām:

a) ražotājs un cukurbiešu audzētāju nozares organizācija kopīgi veic noteikšanu, ja tas paredzēts nozares nolīgumā;

b) cukurbiešu audzētāju nozares organizācijas uzraudzībā noteikšanu veic ražotājs;

c) attiecīgās dalībvalsts atzīta eksperta uzraudzībā noteikšanu veic ražotājs ar noteikumu, ka pārdevējs sedz izmaksas.

IX IEDAĻA

1. Piegādes līgumos ražotājiem pieprasa izpildīt vienu vai vairākas no turpmāk minētajām saistībām attiecībā uz visu piegādāto cukurbiešu daudzumu:

a) bez maksas atdot pārdevējam svaigo masu, kas iegūta no piegādāto cukurbiešu tonnas, no fabrikas;

b) bez maksas atdot pārdevējam daļu no presētās vai žāvētās, vai žāvētas un melasi saturošās cukurbiešu masas, no fabrikas;

c) atdot pārdevējam presēto vai žāvēto cukurbiešu masu, no fabrikas; tādā gadījumā ražotājs var prasīt, lai pārdevējs sedz presēšanas vai žāvēšanas izdevumus;

d) izmaksāt pārdevējam kompensāciju, ņemot vērā attiecīgās cukurbiešu masas pārdošanas iespējas.

Ja kāda daļa no visu piegādāto cukurbiešu daudzuma ir pakļauta citādai apstrādei, piegādes līgums uzliek vairākas no saistībām, kas minētas šā punkta pirmajā daļā.

2. Nozares nolīgumos var paredzēt biešu masas piegādi citā posmā, kas nav minēts 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

X IEDAĻA

1. Piegādes līgumos nosaka avansa maksājumu un cukurbiešu iepirkuma cenas samaksas termiņus.

2. Termiņi, kas minēti 1. punktā, ir tie termiņi, kas ir spēkā iepriekšējā tirdzniecības gadā. Ar nozares nolīgumiem var paredzēt atkāpes no šā noteikuma.

XI IEDAĻA

Ja piegādes līgumos paredz noteikumus, kas attiecas uz šajā pielikumā aplūkotajiem jautājumiem, vai ja tajos ir noteikumi, kas reglamentē citus jautājumus, minēto līgumu noteikumi un sekas nedrīkst būt pretrunā ar šo pielikumu.

XII IEDAĻA

1. Nozares nolīgumi ietver arbitrāžas klauzulas.

2. Ja nozares nolīgumos Kopienas, reģionālā vai vietējā līmenī paredz noteikumus, kas attiecas uz šo regulu, vai ja tajos ir noteikumi, kas reglamentē citus jautājumus, minēto nolīgumu noteikumi un sekas nedrīkst būt pretrunā ar šo pielikumu.

3. Nolīgumos, kas minēti 2. punktā, jo īpaši paredz

a) noteikumus par to cukurbiešu daudzumu sadalījumu pārdevējiem, kurus ražotājs nolemj iepirkt pirms sēšanas, lai ražotu kvotas cukuru;

b) III iedaļas 4. punktā minētos sadales noteikumus;

c) III iedaļas 2. punktā minēto konversijas skalu;

d) noteikumus par audzējamo cukurbiešu šķirņu sēklu izvēli un piegādi;

e) piegādājamo cukurbiešu minimālo cukura saturu;

f) prasību attiecībā uz ražotāja un pārdevēja pārstāvju apspriešanos, pirms noteikt cukurbiešu piegāžu sākuma datumu;

g) piemaksu pārdevējiem par ātrām vai novēlotām piegādēm;

h) informāciju par

i) IX  iedaļas 1. punkta b) apakšpunktā minēto cukurbiešu masas daļu,

ii) IX iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā minētajām izmaksām,

iii) IX iedaļas 1. punkta d) apakšpunktā minēto kompensāciju;

i) to, ka pārdevējs izņem biešu masu;

j) neskarot noteikumus par kvotas cukurbiešu minimālo cenu, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 318/2006 5. panta 1. punktā, noteikumus par to, kā starp ražotāju un pārdevējiem sadalāma cukura salīdzināmās cenas un faktiskās pārdošanas cenas starpība.

XIII IEDAĻA

Ja nav nozares nolīguma par to, kā starp pārdevējiem būtu sadalāmi cukurbiešu daudzumi, kas paredzēti kvotas cukura ražošanai un ko ražotājs piedāvā nopirkt pirms sēšanas, attiecīgā dalībvalsts pati var noteikt minētās sadales noteikumus.

Ar šiem noteikumiem tradicionālajiem cukurbiešu pārdevējiem, kas pārdod cukurbietes kooperatīviem, var piešķirt arī tādas piegādes tiesības, kas nav tiesības, kuras tie varētu izmantot, ja būtu minēto kooperatīvu locekļi.