ZIŅOJUMS par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

17.10.2007 - (C6‑0287/2007 – 2007/2019(BUD))

un grozījumu vēstuli Nr. 1/2008 (13659/2007 – C6‑0341/2007) attiecībā uz Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
III iedaļa – Komisija
Budžeta komiteja
Referents: Kyösti Virrankoski

Procedūra : 2007/2019(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0397/2007

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, III iedaļa — Komisija (C6‑0287/2007 – 2007/2019(BUD)), un grozījumu vēstuli Nr. 1/2008 (13659/2007 – C6-341/2007) attiecībā uz Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom līguma 177. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursiem[1],

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[2],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[3],

–   ņemot vērā savu 2007. gada 24. aprīļa rezolūciju par Komisijas ikgadējo politikas stratēģiju saistībā ar 2008. gada budžeta procedūru[4],

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta provizorisko projektu, ko Komisija iesniedza 2007. gada 2. maijā (SEC(2007)0500),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome sagatavoja 2007. gada 13. jūlijā (C6‑0287/2007),

–   ņemot vērā Budžeta komitejas 2007. gada 9. jūlija ziņojumu par pilnvaru piešķiršanu saistībā ar 2008. gada budžeta saskaņošanas procedūru pirms Padomes pirmā lasījuma[5],

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstuli Nr. 1/2008 (13659/2007 – C6-0341/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un pārējo iesaistīto komiteju atzinumus (A6‑0397/2007),

Galvenie jautājumi: vispārēji rādītāji, priekšlikums pārskatīt daudzgadu finanšu shēmu, grozījumu vēstule Nr. 1

1.   atgādina, ka Parlaments savas politiskās prioritātes 2008. finanšu gada budžetam noteica iepriekšminētajā 2007. gada 24. aprīļa rezolūcijā par ikgadējo politikas stratēģiju, pamatojoties uz pieeju, kas izmantota 2007. finanšu gada sagatavošanai, un sarunām, kuru rezultātā tika noslēgts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums; uzsver, ka minētajā rezolūcijā atbalstītā „uz rezultātiem orientēta budžeta” pamatā ir pārredzams izklāsts, skaidri mērķi un precīza izpilde, lai Komisiju vērtētu nevis pēc birokrātiskā procesa, bet pēc rezultātiem, kas iegūti, tai īstenojot politiskas vienošanās rezultātā noteiktos mērķus; akcentēs minētos pamatelementus arī 2008. finanšu gada budžeta turpmākajā sagatavošanas procesā;

2.   attiecībā uz vispārējiem rādītājiem pauž nožēlu par to, ka Padome ir samazinājusi saistību apropriācijas 2008. finanšu gada budžeta projektā (BP) par EUR 717 miljoniem salīdzinājumā ar provizorisko budžeta projektu (PBP), kā rezultātā saistību apropriācijas ir samazinātas līdz EUR 128 401 miljoniem; stingri iebilst pret Padomes ierosinājumu samazināt kopējo maksājumu summu BP par EUR 2123 miljoniem, kā rezultātā kopējā maksājumu summa samazinās līdz EUR 119 410 miljoniem, kas ir 0,95 % no ES NKI, un veidojas līdzekļu rezerve vairāk nekā EUR 10 miljardu apmērā, kas pieejama, nepārsniedzot daudzgadu finanšu shēmā maksājumiem noteikto maksimālo apjomu 2008. finanšu gadam;

3.   attiecībā uz saistību apropriācijām sevišķi kritiski vērtē Padomes ierosinātos apropriāciju samazinājumus programmām ar daudzgadu finansējumu, par kurām tikai nesen sarunu rezultātā ir panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu koplēmuma procedūrā; ierosina, skatot 2008. finanšu gada budžetu Parlamenta pirmajā lasījumā, atjaunot šīs apropriācijas pirms samazināšanas paredzētajā apmērā un uzskata, ka vairākās pozīcijās jāpalielina saistību apropriācijas, kas paredzētas atsevišķām politiskām prioritātēm; līdz ar to kopējais apjoms ir EUR xxx xxx miljoni;

4.   attiecībā uz maksājumu apropriācijām uzskata, ka ar 0,95 % no ES NKI nepietiek, ņemot vērā sarežģītos politiskos jautājumus, kas jārisina ES; pauž izbrīnu, ka Padome ir ierosinājusi par vairāk nekā EUR 1 miljardu samazināt maksājumu summas 1.a un 1.b izdevumu kategorijā programmām, kuras noteiktas kā prioritātes Lisabonas stratēģijā attiecībā uz Eiropas konkurētspējas un kohēzijas veicināšanu, kas jau gadiem ilgi ir Padomes un Parlamenta prioritāte; tādēļ ierosina palielināt maksājumu kopējo apjomu līdz 0,99 % no ES NKI; īpašu uzmanību veltot „uz rezultātiem orientēta budžeta” precīzai izpildei, mērķtiecīgi izvēlējies šos palielinājumus nodrošināt Lisabonas stratēģijas prioritātēm un programmām, kurām pastāvīgi ir augsts nesamaksāto saistību („reste à liquider” (RAL)) līmenis;

5.   atzinīgi vērtē Komisijas 2007. gada 19. septembra priekšlikumu, ar ko prasa pārskatīt daudzgadu finanšu shēmu, lai nodrošinātu atbilstīgu finansējumu „Galileo” un Eiropas Tehnoloģijas institūtam (ETI) laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam; attiecībā uz „Galileo” atgādina par savu 2007. gada 20. jūnija rezolūciju[6], ar ko atbalsta Komisijas piedāvāto risinājumu saistībā ar „Galileo”; attiecībā uz ETI uzskata, ka apropriācijas vajadzētu iekļaut 08. sadaļas „Zinātniskā izpēte” politikas jomas budžeta pozīcijās, 5. izdevumu kategorijā (Administrācija) izveidojot atsevišķu pozīciju pārvaldes struktūrai („Eiropas Tehnoloģijas institūts — pārvaldes struktūra”) un atsevišķu pozīciju Zinību un jauninājumu apvienībām („Eiropas Tehnoloģijas institūts — Zinību un jauninājumu apvienības (ZJA)”); atgādina, ka apropriācijas „Galileo” un ETI bija iekļautas rezervē, taču Padome tās BP nesamazināja; pirmajā lasījumā ir ierosinājis grozījumus attiecībā uz „Galileo” un ETI, lai galīgās apropriācijas 2008. finanšu gada budžetā varētu noteikt pēc tam, kad būs panākta pusēm pieņemama vienošanās par ierosinājumu pārskatīt daudzgadu finanšu shēmu;

6.   atbalsta 2008. finanšu gada provizoriskā budžeta projekta grozījumu vēstuli, ko Komisija apstiprinājusi 2007. gada 17. septembrī, un jo īpaši ierosinājumu palielināt saistību apropriācijas Kosovai (EUR 120 miljoni) un Palestīnai (EUR 142 miljoni), kas kopā veido EUR 262 miljonus papildus PBP paredzētajām summām; atzīmē, ka arī Padome ir ierosinājusi BP palielināt saistību apropriācijas Kosovai un Palestīnai kopumā par EUR 260 miljoniem; uzskata, ka pirms 2008. finanšu gada budžeta izskatīšanas Parlamenta otrajā lasījumā Komisijai un Padomei ir jāsniedz precīzs skaidrojums stratēģijai, pamatojoties uz kuru ir ierosināts līdzekļu palielinājums un Kosovai paredzēto apropriāciju sadalījums starp EK un KĀDP kategorijām;

7.   ņem vērā Komisijas 2007. gada 12. septembra paziņojumu „Budžeta reforma — pārmaiņas Eiropā” (SEC(2007)1188); uzsver to, ka pastāvīgais referents ar 2007.‑2013. gada daudzgadu finanšu shēmu saistītos jautājumos jau ir sagatavojis dokumentu par šo tēmu un arī turpmāk sniegs ierosmi Parlamentam pārdomu un darba procesā saistībā ar ES budžeta veidošanu nākotnē;

Uz rezultātiem orientēta budžeta izveides pamats — pirmajā lasījumā saskaņotie priekšlikumi

8.   atzinīgi vērtē piecus kopīgos paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai, par kuriem Eiropas Parlaments un Padome vienojās 2007. gada 13. jūlija saskaņošanas sanāksmē sakarā ar 2008. finanšu gada budžeta izskatīšanu pirmajā lasījumā; ir nostiprinājis šo paziņojumu politisko nozīmi, tos ņemot vērā budžeta projekta grozījumu sagatavošanas procesā atbilstīgi „uz rezultātiem orientēta budžeta” veidošanas principam;

9.   atbilstīgi kopīgajiem paziņojumiem, par kuriem 2007. gada 13. jūlijā ir panākta vienošanās ar Padomi, vēlas, lai Komisija ātrāk apstiprina darbības programmas, kas saistītas ar struktūrfondiem, Kohēzijas fondu un lauku attīstību, tā nodrošinot iespēju izlietot attiecīgajām darbībām atvēlētos līdzekļus; prasa, lai Komisija nodrošina strauju stāvokļa uzlabošanos šajā jomā; lai paātrinātu procesa norisi, dažas Komisijas administratīvās izmaksas iekļauj rezervē; uzsver, ka rezervē netiek iekļauti darbībām paredzētie līdzekļi; ļaus izmantot rezervē iekļautās administratīvās izmaksas atbilstīgi tam, kā paātrināsies darbības programmu apstiprināšanas process;

10. attiecībā uz personāla pieņemšanu darbā un pārcelšanu citā amatā ir iekļāvis rezervē EUR 49 miljonus, kamēr Komisija līdz 2008. gada 30. aprīlim būs veikusi pētījumu par to, kā tiek īstenota uz darbības jomām balstīta pārvaldība, un sniegusi budžeta lēmējinstitūcijai šādu informāciju:

· Kā varētu savstarpēji labāk integrēt atsevišķus personāla politikas plāna un uz darbības jomām balstītas pārvaldības vienotā cikla elementus (gada politikas stratēģija, Komisijas likumdošanas un darba programma, gada pārvaldības plāns u. c.)?

· Kā varētu uzlabot personāla politikas plāna un uz darbības jomām balstītas pārvaldības vienotā cikla un citu procedūru (cilvēkresursu pārvaldība, riska pārvaldība, vērtēšana u. c.) savstarpējo integrāciju, iespējams, ar integrētas IT sistēmas palīdzību?

· Sarakstu, kurā iekļauti iepriekšnoteikti precīzi izpildes rādītāji, kas jāizmanto visos cikla procesos, lai uzlabotu darba izpildes vadību,

kā arī

Komisijas apņemšanos līdz 2008. gada 30. aprīlim iesniegt pārskatu par padarīto saistībā ar ziņojumu „Komisijas cilvēkresursu plānošana un optimālāka izmantošana ES prioritāšu īstenošanai”, šajā pārskatā īpašu uzmanību pievēršot sīkam personāla sadalījumam pa kategorijām un atsevišķiem ģenerāldirektorātiem, kā arī turpmākajai procesa virzībai, un

Komisijas paziņojumu par pašreizējo stāvokli un procesa norisi saistībā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 44. punkta īstenošanu;

11. attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem pieprasa uzlabot pārredzamību šajā jomā; lai precīzāk noteiktu piešķirtos ieņēmumus, kas jāsaņem katrai aģentūrai, ierosina mainīt kārtību, kādā decentralizētās aģentūras izlieto piešķirtos ieņēmumus; pauž bažas par to, ka piešķirto ieņēmumu izmantošana cukura nozares pārstrukturēšanas fonda vajadzībām ir radījusi de facto „budžetu budžetā”, kas nebūt neatbilst Finanšu regulā noteiktajam budžeta universāluma principam; pauž gatavību pārskatīt Finanšu regulu attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem;

12. atjauno PBP paredzētās summas decentralizētajām aģentūrām, izņemot Frontex aģentūru, kurai 3. sadaļā ir nolemts papildus piešķirt EUR 30 miljonus, un izņemot Eiropas Vides aģentūru, kurai 3. sadaļā ir nolemts piešķirt nedaudz vairāk līdzekļu; atzinīgi vērtē jaunāko aģentūru panākumus, efektīvi un lietderīgi paplašinot savu darbību; prasa turpmāk nodrošināt lielāku skaidrību attiecībā uz darba plāniem un vajadzībām pēc personāla vidējā termiņā;

13. attiecībā uz izpildaģentūrām atgādina Komisijas pienākumus, kuri noteikti Izpildaģentūru izveides rīcības kodeksā[7]; uzskata, ka izpildaģentūru dēļ ne tagad, ne turpmāk nedrīkst palielināties administratīvo izmaksu daļa; uzsver, ka jebkuram priekšlikumam par jaunas izpildaģentūras izveidi un esošo izpildaģentūru paplašināšanu jāpamatojas uz vispusīgu izmaksu un ieguvumu analīzi un ka priekšlikumā precīzi jānosaka šādas aģentūras atbildība un pienākumi;

14. atzinīgi vērtē darbības pārskatus, kas iesniegti līdz ar 2008. finanšu gada PBP un kuros vairāk uzmanības veltīts mērķiem un rezultātu rādītājiem, nevis administratīvā procesa apjomīgam izklāstam; taču atzīmē, ka Komisijas ģenerāldirektorātu darbības pārskati kvalitātes ziņā joprojām būtiski atšķiras; sagaida turpmākus uzlabojumus nākamajos gados;

15. uzskata, ka pašlaik Komisija darbības rādītājus izmanto vienīgi ex ante budžeta plānošanas procesā, taču pieprasa, lai darbības rādītāji kļūst noteicošāki, veicot ex post izpildes novērtējumu; uzskata, ka darbības pārskatos sniegtie dati ir pilnīgāk jāiekļauj katra ģenerāldirektorāta gada darbības pārskata ziņojumos; uzskata, ka šādi varētu palīdzēt budžeta lēmējinstitūcijai kontrolēt to, cik lielā mērā pieprasītie papildu līdzekļi nodrošina rezultātus, nevis tikai palielina birokrātiju;

16. atzinīgi vērtē Budžeta komitejas 2007. gadā nodrošināto uzraudzības grupas darbību; cer, ka šī darbība joprojām palīdzēs uzlabot budžeta uzraudzību; joprojām atbalsta paziņojumu par budžeta prognozi (Budget Forecast Alert) sistēmu, kas palīdz uzlabot budžeta izpildi; pieprasa, lai otrais paziņojums par budžeta prognozi tiek iesniegts 2008. gada septembrī, nevis oktobrī, lai Parlaments varētu šo dokumentu ņemt vērā, gatavojoties 2009. finanšu gada budžeta projekta izskatīšanai pirmajā lasījumā;

17. atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 53.c pantu un 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 44. punktu, kura galīgais mērķis ir nodrošināt efektīvu un integrētu iekšējo kontroli attiecībā uz Kopienas līdzekļiem un dalībvalstu pārvaldības deklarācijām, dalībvalstis ir apņēmušās „atbilstīgā valsts līmenī sagatavot ikgadēju kopsavilkumu par pieejamām revīzijām un deklarācijām”; atzīmē, ka, saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju, tikai nedaudzas dalībvalstis līdz šim ir pildījušas Iestāžu nolīguma noteikumus; pauž nožēlu, ka neviens no konkrētajiem priekšlikumiem par dalībvalstu (pārvaldības) deklarācijām, kurus Eiropas Parlaments ir ierosinājis rezolūcijās par 2003., 2004. un 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, nav iekļauts Komisijas revīzijas stratēģijā, un prasa, lai Komisija par to pastāvīgi informē Parlamentu; atgādina dalībvalstīm, ka to pienākums ir ievērot pārskatītās Finanšu regulas noteikumus, kuriem tās pavisam nesen sniedza savu piekrišanu; atgādina, ka dalībvalstu pienākums ir arī ievērot Iestāžu nolīguma 44. punktā minētos nosacījumus, kā arī saskaņā ar EK līguma 274. pantu pilnībā sadarboties ar Komisiju atbilstīgi pareizas finanšu pārvaldības principiem;

18. atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi uzlabot budžeta īstenošanu saskaņā ar deklarāciju, kas pieņemta 2006. gada novembrī budžeta saskaņošanas procedūras laikā; prasa, lai Komisija sniedz informāciju par pasākumiem, kas ir veikti vai ko ir paredzēts veikt, lai šo deklarāciju piemērotu; atgādina, ka šāda informācija būtu regulāri jāsniedz trialoga sanāksmēs;

19. mudina Komisiju pilnībā piemērot Padomes 1958. gada 15. aprīļa Regulu Nr. 1/1958, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas, un uzskata, ka nav pamatoti no tās atkāpties finansiālu apsvērumu dēļ, jo tie budžeta procedūras laikā nav skarti;

Īpaši jautājumi: katras izdevumu kategorijas galvenie elementi, izmēģinājuma projekti, sagatavošanas darbības

20. attiecībā uz 1.a izdevumu kategoriju „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” noraida Padomes pirmajā lasījumā ierosinātos saistību un maksājumu apropriāciju samazinājumus, jo īpaši tos, kuri attiecas uz nesen koplēmuma procedūrā ar Parlamentu saskaņotām daudzgadu programmām, kas paredzētas Lisabonas stratēģijas īstenošanai; atjauno līdzekļus pirms samazināšanas paredzētajā apmērā un ierosina palielināt līdzekļu apjomu vairākās budžeta pozīcijās, kuras ir Parlamenta politiskās prioritātes; ierosina vairākus izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības atbilstīgi savām budžeta prerogatīvām; uzsver, ka saistībā ar Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu ir svarīgi mazināt neveiksmīgas uzņēmējdarbības sociālās sekas;

21. attiecībā uz 1.b izdevumu kategoriju „Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai” pauž nožēlu par maksājumu apropriāciju samazināšanu Padomes pirmajā lasījumā; atjauno līdzekļus pirms samazināšanas paredzētajā apmērā un ierosina palielināt maksājumu apjomu kopumā par EUR xxxx miljoniem budžeta pozīcijās, kurās pēdējos gados pastāvīgi ir augsts nesamaksāto saistību apjoms; pieprasa racionalizēt administratīvās procedūras, lai uzlabotu struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmu izpildi arī kvalitatīvo aspektu ziņā, kas nodrošina spēcīgāko Eiropas Savienības ietekmi uz tās pilsoņu dzīvi;

22. atzinīgi vērtē Komisijas un Eiropas Investīciju bankas (EIB) sniegto dokumentāciju un skaidrojumus par riska dalīšanas finanšu mehānismu; uzskata, ka šīm pozīcijām paredzēto finansējumu var izņemt no rezerves; tomēr prasa, lai pēc tam, kad būs pieņemtas pamatnostādnes attiecībā uz Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas otro daļu — riska kapitāla instrumentiem, Parlamentu par to informē un lai tam nosūta attiecīgos dokumentus, kā arī lai Parlamentu informē, kā noslēgušās EIB un Komisijas sarunas par kopīgo sadarbību saistībā ar Eiropas Transporta tīklam paredzēto aizdevumu garantijas instrumentu;

23. attiecībā uz 2. izdevumu kategoriju „Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana” stingri iebilst pret diskriminējošiem līdzekļu samazinājumiem, kurus Padome ierosinājusi daudzās šīs izdevumu kategorijas budžeta pozīcijās; atjauno PBP paredzēto finansējumu daudzām šādām pozīcijām, taču atzīmē, ka galīgo lēmumu par šīm obligāto izdevumu pozīcijām pieņems Padome; prasa tirgus pasākumiem un tiešajiem atbalstiem paredzēto līdzekļu pārskatāmāku izklāstu turpmākajās budžeta procedūrās; pauž bažas par darbības programmu lēnu pieņemšanas procesu KLP lauku attīstības sadaļā, kura jau gadiem ilgi ir Parlamenta prioritāte; cer uz straujiem uzlabojumiem šajā ziņā;

24. uzsver, ka jāpaātrina procedūra īpašu nacionālo programmu izstrādei, kuras paredzētas kultūraugu un dzīvnieku audzēšanas atjaunošanai reģionos, ko skāruši ugunsgrēki un cita veida dabas katastrofas; uzsver, ka minētās programmas ir jāfinansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) dalībvalsts iekšzemes pārskaitījumu vai subsīdiju veidā;

25. attiecībā uz 3.a izdevumu kategoriju „Brīvība, drošība un tiesiskums” iekļauj rezervē Atgriešanās fondam paredzētās apropriācijas, kamēr nav pieņemts juridiskais pamats; iekļauj apropriācijas rezervē arī tāpēc, ka Parlamentam vēl nav sniegta izsmeļošāka informācija par cīņu pret noziedzību; uzsver Frontex aģentūras darbības nozīmi; uzskata, ka Frontex aģentūrai ir vairāk jāiesaistās ES ārējo robežu nostiprināšanā, proti, palīdzot risināt dalībvalstu pašreizējās problēmas nelegālās imigrācijas jomā; aicina minēto aģentūru regulāri sniegt atbildīgajai komitejai informāciju par procesa norisi un plānotiem turpmākiem pasākumiem; mudina dalībvalstis pildīt solījumus un atbalstīt aģentūras darbību, lai tā varētu efektīvāk veikt savus uzdevumus;

26. attiecībā uz 3.b izdevumu kategoriju „Pilsonība” pauž nožēlu par Padomes ierosinātajiem līdzekļu samazinājumiem šajā kategorijā, kuri ietekmētu vairākas programmas, piemēram, „Kultūra 2007”, „Media 2007” un „Jaunatne rīcībā”; atjauno PBP paredzēto finansējumu un šajā sakarā ierosina apropriācijas vairākiem jauniem un jau īstenojamiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām; vērš uzmanību uz to, ka finansējums informācijas un profilakses kampaņai „HELP” pēdējo reizi tiks piešķirts 2008. gada budžetā, un gaida, ka Komisija iesniegs turpmāku iniciatīvu; turklāt saistībā ar civilās aizsardzības finanšu instrumentu atbalsta papildu veiktspējas nodrošināšanu, izveidojot rezerves spēkus, kuri iesaistītos dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu seku likvidēšanā, kā arī terora aktu vai ekoloģisku avāriju gadījumā;

27. aicina Komisiju atkārtoti atbalstīt ieguldījumus infrastruktūrā, lai uzlabotu bēgļu izmitināšanu;

28. cenšas rosināt pilsoniskajā sabiedrībā mazāk pārstāvētas grupas drošāk paust savu viedokli, apkarojot jebkura veida diskrimināciju un stiprinot sieviešu, bērnu, invalīdu un vecāka gadagājuma cilvēku tiesības;

29. aicina Komisiju izmantot informēšanai paredzētās apropriācijas, lai sniegtu daudzpusīgu informāciju, kas cita starpā atbilstu parlamentāro minoritāšu vajadzībām pēc publiski pieejamas informācijas;

30. attiecībā uz 4. izdevumu kategoriju „ES nozīme pasaules līmenī” atbalsta līdzekļu palielinājumus, tostarp Kosovai un Palestīnai, kas ierosināti Komisijas 2007. gada 17. septembra vēstulē par grozījumiem PBP; ierosina papildus piešķirt EUR 10 miljonus Kosovai (22 02 02. pants) un EUR 10 miljonus Palestīnai (19 08 01 02. postenis), kā arī palielināt Parlamenta prioritātēm piešķirtos līdzekļus līdz daudzgadu finanšu shēmā noteiktajam maksimālajam apjomam, tostarp atjaunojot PBP paredzēto finansējumu ārkārtas palīdzības rezervei; par EUR 40 miljoniem samazina KĀDP izdevumiem paredzētos līdzekļus līdz 2007. finanšu gada budžetā noteiktajam apjomam; prasa pilnībā izmantot elastības fonda līdzekļus EUR 87 miljonu apmērā KĀDP izdevumiem un citām prioritātēm, tostarp Kosovai un Palestīnai; uzskata, ka iepriekšminētais liecina — daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam 4. izdevumu kategorijai pastāvīgi tiek piešķirts pārāk maz līdzekļu;

31. atgādina Padomei, ka apvienotās komitejas regulārām sanāksmēm par KĀDP jāsekmē īstens, iepriekšējs politiskais dialogs un ka tās nedrīkst izmantot, lai Parlamentu informētu vienīgi retrospektīvi;

32. uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu labāk koordinēt dažādas cildināmas iniciatīvas, kas paredzētas nabadzības izraisīto slimību apkarošanai un izskaušanai kaimiņvalstīs un jaunattīstības valstīs; ierosina piešķirt atbilstošus budžeta līdzekļus, lai šīm valstīm nodrošinātu vajadzīgos tehniskās palīdzības instrumentus; ir nolēmis izveidot atsevišķu budžeta pozīciju Pasaules Fondam cīņai pret AIDS, tuberkulozi un malāriju, lai uzlabotu pārredzamību un lai nepieciešamo finansējumu garantētu gan minētajam fondam, gan pārējām veselības aprūpes prioritātēm;

33. attiecībā uz 5. izdevumu kategoriju „Administrācija” uzskata, ka precīzi noteiktiem pienākumiem un atbildībai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu ES administrācijas turpmāku modernizēšanu; atgādina, ka par sistēmas turpmāko reformu virzienu ir jākļūst skaidri noteiktiem politiskajiem mērķiem un individuālai atbildībai par šo mērķu izpildi atbilstīgi rādītājiem, kas jānosaka, kad būs iesniegti dati par dažādiem pētījumiem, kurus Budžeta komiteja ir pieprasījusi veikt šajā jautājumā;

34. šajā sakarā pauž nožēlu par konkursu sistēmai raksturīgajām nepilnībām, kuru dēļ rezerves sarakstā iekļautie „apstiprinātie kandidāti” gadiem ilgi gaida savu kārtu bez jebkādas garantētas iespējas saņemt darba piedāvājumu; uzskata, ka šādas pieejas turpmākas īstenošanas dēļ varētu pazemināties jauno ES ierēdņu vidējais kvalifikācijas līmenis, jo labākie kandidāti meklēs darbu dinamiskākās ES ekonomikas nozarēs; prasa nopietnu Komisijas apņemšanos vēlreiz pārskatīt šo jautājumu, ņemot vērā rūpīgas izpētes rezultātu pārbaudi, un sniegt darbinieku sīkāku sadalījumu pa kategorijām un ģenerāldirektorātiem, kā arī informāciju par turpmāko procesa virzību;

35. aicina Komisiju praktikantu nodarbināšanu ņemt vērā kā kritēriju, piešķirot ārējiem uzņēmumiem iepirkuma vai pakalpojumu līgumus;

36. atjauno PBP paredzēto finansējumu, noraidot Padomes ierosinātos apropriāciju un amata vietu samazinājumus 5. izdevumu kategorijā; iekļauj rezervē EUR 49 miljonus, līdz būs iesniegti iepriekšminētie dati un pētījumi; vēlas turpināt un paplašināt iestāžu konstruktīvu savstarpējo dialogu saistībā ar pašreizējiem centieniem uzlabot administratīvo praksi ES iestādēs; uzsver, ka ir svarīgi pieņemt darbā atbilstīgu skaitu darbinieku no „ES‑12” dalībvalstīm; uzskata, ka saistībā ar paplašināšanos būtu jānodrošina, lai dokumenti, kuriem ir būtiska nozīme debatēs un pieņemot lēmumus, ir pieejami visās vajadzīgajās valodās, jo šādi dokumenti palīdz uzlabot likumdošanas procesu; šajā sakarā atgādina, ka Budžeta komiteja ar divu pētījumu palīdzību ir sākusi analizēt Komisijas administratīvās reformas mērķus, galveno uzmanību pievēršot budžeta līdzekļu sadalei pēc darbības jomām un uz darbības jomām balstītai pārvaldībai, kā arī stratēģiskā plānošanas cikla ieviešanai un saistīto administratīvo izdevumu piešķiršanai;

37. aicina Komisiju iesniegt ziņojumu par kritērijiem, kas citās starptautiskās organizācijās noteikti attiecībā uz personālu, tādējādi papildinot ziņojumu par cilvēkresursu plānošanu un optimālāku izmantošanu; turklāt aicina Komisiju iesniegt pamatnostādnes, lai atvieglotu sabiedriskās infrastruktūras finansēšanu publiskā un privātā sektora partnerības jomā;

38. attiecībā uz izmēģinājuma projektiem pieņem vairākus novatoriskus projektus, kuri saskan ar Eiropas Savienības pašreizējiem politikas uzdevumiem;

39. attiecībā uz sagatavošanas darbībām pieņem vairākas iniciatīvas, kurām būtu jāsagatavo augsne turpmākai rīcībai, kas uzlabos Eiropas Savienības spēju nodrošināt pilsoņu faktiskās vajadzības;

0

0 0

40. ņem vērā atzinumus, par kuriem balsojušas atbildīgās komitejas un kas iekļauti ziņojumā A6‑xxxx/2007;

41. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta III iedaļas grozījumiem un ierosinātajiem labojumiem nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī citām attiecīgajām iestādēm un struktūrām.

  • [1]  OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.
  • [2]  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
  • [3]  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
  • [4]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0131.
  • [5]  PE 391.970.
  • [6]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0272.
  • [7]  Izpildaģentūru izveides rīcības kodekss, kam Komisija 2004. gada 20. aprīļa vēstulē sniegusi savu piekrišanu (pielikums Eiropas Parlamenta 2004. gada 22. aprīļa rezolūcijai par Eiropas Savienības 2004. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6 projektu (OV C 104 E, 30.4.2004., 951. lpp.)).

Pielikums: Kopīgie paziņojumi, par kuriem panākta vienošanās 2007. gada 13. jūlija saskaņošanas sanāksmē

1.      Struktūrfondi, Kohēzijas fonds un lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam

Eiropas Parlaments un Padome uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija steidzami apstiprinātu darbības programmas un projektus, ko dalībvalstis iesniegušas saistībā ar jaunajām struktūrfondu un Kohēzijas fonda programmām 2007.–2013. gadam, kā arī programmām, kas tiek finansētas lauku attīstības jomā.

Lai izvairītos no atkārtotas 2000.–2006. gada plānošanas perioda sākumā gūtās pieredzes, Eiropas Parlaments un Padome stingri un regulāri uzraudzīs darbības programmu un projektu apstiprināšanas procesu, lai nodrošinātu lielāku efektivitāti un pareizu pārvaldību. Šajā sakarā Komisijai tiek prasīts budžeta procedūrā arī turpmāk regulāri nodrošināt īpašus uzraudzības instrumentus, tostarp blokshēmu veidā.”

2.      Pieņemšana darbā saistībā ar ES paplašināšanos 2004. un 2007. gadā

Eiropas Parlaments un Padome ar bažām atzīmē zemo amata vietu aizpildījumu vidējās vadības līmenī, pārlieku lielu to pastāvīgo amata vietu skaitu, kuras ieņem pagaidu darbinieki, un nepietiekamu skaitu vajadzīgo konkursu.

Eiropas Parlaments un Padome uzstāj, ka attiecīgajām iestādēm un jo īpaši Eiropas Personāla atlases birojam (EPSO) ir jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka tiek veiktas vajadzīgās darbības situācijas uzlabošanai un budžeta lēmējinstitūcijas nodrošināto amata vietu ātrākai aizpildīšanai, pieņemot darbā ierēdņus. Kritērijiem jāatbilst Civildienesta noteikumu 27. pantā noteiktajiem, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku un proprocionālāku ģeogrāfisko sadalījumu.

Eiropas Parlaments un Padome plāno arī turpmāk rūpīgi uzraudzīt pašreizējo darbā pieņemšanas procesu. Šajā sakarā Parlaments un Padome pieprasa, lai katra iestāde un EPSO divreiz gadā sniedz budžeta lēmējinstitūcijai informāciju par stāvokli attiecībā uz pieņemšanu darbā saistībā ar ES paplašināšanos 2004. un 2007. gadā.

Eiropas Parlaments un Padome aicina iestāžu ģenerālsekretārus iesniegt ziņojumu par šajā jomā padarīto:

–       līdz 2008. gada janvāra beigām iesniegt ziņojumu par 2004.–2007. gada budžetos paredzēto amatu aizpildīšanu;

–       līdz 2008. gada 15. jūnijam un līdz 2008. gada 31. oktobrim iesniegt ziņojumus par 2008. gadam paredzēto amata vietu aizpildīšanu.”

3.      Piešķirtie ieņēmumi

Eiropas Parlaments un Padome uzskata, ka pārredzamības palielināšana budžeta jomā ir daļa no ES fondu pareizas finanšu pārvaldības.

Šajā sakarā Eiropas Parlaments un Padome lūdz Komisiju un pārējās iestādes nodrošināt atbilstīgu, savlaicīgu un sīki sagatavotu dokumentāciju par piešķirtajiem ieņēmumiem, iekļaujot faktisko īstenošanu un pēc iespējas ilgstošākas prognozes, lai papildinātu provizorisko budžeta projektu. Komisija sniegs atbilstīgu informāciju par piešķirtajiem ieņēmumiem saistībā ar apropriāciju pārnešanu un attiecīgā gadījumā arī par apropriāciju pārvietojumiem; tas nozīmēs pašreizējo dokumentu veida un satura izmaiņas, bet ne pāragras prognozes par lēmumiem, kuri jāpieņem budžeta lēmējinstitūcijai.

Eiropas Parlaments un Padome uzskata, ka piešķirto ieņēmumu uzraudzība ir ļoti svarīga, jo īpaši ar Kopienas aģentūrām saistīto ieņēmumu uzraudzība, un aicina Komisiju regulāri ziņot par to izmantošanu, jo īpaši pamatojoties uz īpašu dokumentu, kas sagatavojams pirms budžeta izskatīšanas pirmajā lasījumā. Parlaments un Padome aicina Komisiju iesniegt atbilstīgus priekšlikumus, kas paredzētu piešķirto ieņēmumu efektīvu uzraudzību un kontroli saistībā ar gaidāmo Finanšu pamatregulas Nr. 2343/2002 par Kopienas aģentūrām pārskatīšanu.

Komisija tiek aicināta ziņot par uzlabojumiem, kas veikti ne vēlāk kā nākamās budžeta procedūras sākumā. Eiropas Parlaments un Padome arī turpmāk pievērsīs īpašu uzmanību piešķirto ieņēmumu pārvaldībai, cerot uz straujiem uzlabojumiem šajā jomā.”

4.      Decentralizētās aģentūras

Attiecībā uz Finanšu regulas 185. pantā paredzētās struktūras darbības jomas noteikšanu vai grozīšanu abas budžeta lēmējiestādes lūdz Komisiju tās savlaicīgi informēt par pašreizējo likumdošanas procedūru, lai ļautu tām īstenot savas prerogatīvas saskaņā ar Iestāžu nolīguma 47. punktu.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pieprasa lielāku pārredzamību attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām, lai labāk uzraudzītu to attīstību. Komisija katrā izdevumu kategorijā norādīs aģentūru izdevumus, tostarp šo izdevumu dinamiku 2007.‑2013. gadā.

Eiropas Parlaments un Padome atgādina par 2007. gada 18. aprīlī pieņemto kopīgo paziņojumu par Kopienas aģentūrām, jo īpaši tā 4. punktu, un aicina Komisiju iesniegt to aģentūru sarakstu, kuras Komisija novērtēs, tostarp sīki izstrādātu šīs procedūras grafiku un aģentūru atlasei izmantoto kritēriju izsmeļošu skaidrojumu, un katru gadu iesniegt rezultātus ne vēlāk kā oktobra trialoga sanāksmē.

Lai ļautu budžeta lēmējinstitūcijai gūt skaidru un visaptverošu priekšstatu par iepriekš veiktajiem novērtējumiem, Komisijai ir jāsniedz jau novērtēto aģentūru saraksts un šīs analīzes galveno rezultātu īss kopsavilkums.

Eiropas Parlaments un Padome arī atgādina, ka iepriekšminētajā 2007. gada 18. aprīļa kopīgajā paziņojumā Komisijai tika lūgts līdz ar katru PBP iesniegt darba dokumentu attiecībā uz visām Kopienas aģentūrām.

Lai to īstenotu, decentralizētajām aģentūrām katru gadu ir jāsniedz izsmeļoša informācija papildus savas tāmes projektam attiecībā uz nākamo budžeta gadu. Tajā jāiekļauj atjaunināti dati par aģentūras personāla politikas plānu un informācija par to pastāvīgo un pagaidu darbinieku skaitu, uz kuriem attiecas amatu saraksts, un par ārštata darbiniekiem (līgumdarbiniekiem) par n-1, n un n+1 gadu, kā arī attiecīgās aģentūras darba programma un informācija par tās budžeta saturu, sīki izklāstot 1. un 2. sadaļu.

Aģentūrām arī jāsniedz tādas prognozes un rādītāji kā nomas maksa vai novērtētā ēku vērtība, personāla nolikums un jebkuras privilēģijas, ko aģentūrām piešķīrušas uzņēmējas dalībvalstis.

Turklāt aģentūrām ne vēlāk kā līdz katra n gada marta beigām ir jāiesniedz aprēķins par n-1 gada darbībai piešķirto līdzekļu pārpalikumu, kas jāieskaita atpakaļ Kopienas budžetā n gada vēlākā posmā. Ar šo aprēķinu papildina jau pieejamo informāciju par līdzekļu pārpalikumu n-2 gada darbības rezultātā.

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju savlaicīgi ķerties pie visas iepriekš minētās informācijas apkopošanas saistībā ar katru PBP un apkopot trūkstošo informāciju par šo gadu.”

5.      Izpildaģentūras

Eiropas Parlaments un Padome atzinīgi vērtē visus centienus uzlabot to metožu efektivitāti, kuras Eiropas Komisija izmanto ES politikas virzienu un programmu īstenošanai.

Izpildaģentūru izveide var veicināt šādu efektivitāti, bet tikai tad, ja šī metode pilnībā ievēro pareizas finanšu pārvaldības un pilnīgas pārredzamības principu. Tas nozīmē, ka šādu aģentūru dēļ ne tagad, ne turpmāk nedrīkst palielināties administratīvo izdevumu daļa. Tāpēc saistībā ar uzdevumu pārdali stingri jāievēro amata vietu iesaldēšanas princips, kas noteikts Padomes 2002. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 58/2003. Jebkura priekšlikuma par jaunas izpildaģentūras izveidi pamatā ir jābūt visaptverošai ieņēmumu un izdevumu analīzei. Attiecīgajā priekšlikumā ir skaidri jānosaka atbildība un pienākumi.

Budžeta lēmējinstitūcijas rīcībā jābūt visai vajadzīgajai informācijai, kas tai ļauj rūpīgi uzraudzīt šā principa pašreizējo un turpmāko īstenošanu. Tādēļ konkrētajā finanšu pārskatā par attiecīgo izpildaģentūru ir jābūt šādai informācijai:

a)      resursi apropriāciju un tāda personāla izteiksmē, kas vajadzīgs izpildaģentūras darbam, norādot ar personālu saistīto izdevumu (ierēdņi, pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki) un citu administratīvo izdevumu sadalījumu;

b)     plānotā ierēdņu nosūtīšana no Komisijas uz izpildaģentūru;

c)      administratīvie resursi, kas kļuvuši pieejami, deleģējot Komisijas departamentu uzdevumus izpildaģentūrai un veicot cilvēkresursu pārdali; jo īpaši to darbinieku (tostarp ārštata darbinieku) skaits, kuriem uzticēta katra konkrētā uzdevuma izpilde Komisijā, to darbinieku skaits, kas tiks pārcelti uz ierosināto jauno vai paplašināto aģentūru, to Komisijas amata vietu skaits, kuras tādēļ tiks iesaldētas, un to Komisijas darbinieku skaits, kurus ierosinās pārcelt citu uzdevumu pildīšanai;

d)     secīga pārcelšana citos amatos atbilstīgi Komisijas amatu sarakstam;

e)      priekšrocības, deleģējot īstenošanas uzdevumus izpildaģentūrai, salīdzinājumā ar Komisijas dienestu veiktu tiešo pārvaldību: jebkuru „Komisijas dienestu veiktas tiešās pārvaldības” scenāriju ar „izpildaģentūras” scenāriju salīdzina, pamatojoties uz resursiem, kurus izmanto pašreizējo(-ās) programmu(-as) īstenošanai tās (to) pašreizējā veidā, lai salīdzinājumam būtu stabils faktu pamatojums; saistībā ar jaunām un paplašināmām programmām ir jāņem vērā arī tā attiecīgā finansējuma novērtējums, kuru pārvaldīs konkrētā aģentūra;

f)      amatu saraksts pa pakāpēm un kategorijām, kā arī plānotā un provizoriski budžetā paredzētā līgumdarbinieku skaita pamatots novērtējums;

g)      precīzs visu īstenošanas programmā iesaistīto dalībnieku sadalījums, tostarp tā darbības programmas kopuma atlikusī daļa, par kuras īstenošanu ir atbildīgas iesaistītās puses (Komisija, izpildaģentūras, pārējie tehniskās palīdzības biroji, dalībvalstis, valsts aģentūras u. c.).

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju, pirms tā lemj par jaunas aģentūras izveidi vai esošas aģentūras pilnvaru paplašināšanu, sniegt pilnīgu un izsmeļošu informāciju par darbinieku skaitu un to izmantošanu, ļaujot budžeta lēmējinstitūcijai novērtēt, vai programmas īstenošanas administratīvie izdevumi tiešām nav palielināti.

Jāatgādina, ka galīgais lēmums par personāla nodrošinājumu joprojām ir budžeta lēmējinstitūcijas pārziņā.”

Komisijas deklarācija par piešķirtajiem ieņēmumiem

„Komisija atgādina, ka nepareizi izmaksāto summu atgūšana ir svarīgs pareizas finanšu pārvaldības instruments; šīs summas ir jāņem vērā daudzgadu finanšu shēmā pieņemto programmu pilnīgas izpildes perspektīvā.

Turklāt Komisija uzskata, ka nav iespējams sniegt budžeta lēmējinstitūcijai citas prognozes par piešķirtajiem ieņēmumiem, kā vien tās, kas jau iekļautas provizoriskajā budžeta projektā.”

PASKAIDROJUMS

Darba dokuments par koncepciju uz rezultātiem orientēta budžeta sagatavošanai

1.  Šis darba dokuments ir pirmais dokumentu virknē, ko galvenais referents sagatavos 2008. gada budžeta sagatavošanas gaitā.

2.  Budžeta sarunās, kas notiks šī gada otrajā pusē, Eiropas Parlaments panāks visu iespējamo no Komisijas un Padomes, ja spēs vadīt sarunas, pamatojoties uz viscaur kopīgiem tuvākiem un tālākiem mērķiem. Referents tāpēc uzsver nodomu regulāri apspriesties ar deputātiem, Parlamenta specializētajām komitejām un jo īpaši ar kolēģiem Budžeta komitejā, lai izveidotu stingru Parlamenta pieeju 2008. gada budžetam.

3.  Referents atzīmē, ka darba dokumenta sagatavošanā daudz deva debates un viedokļi, kas tika pausti pirmajā viedokļu apmaiņā par prioritātēm 2008. gada budžetam, kuru sarīkoja Budžeta komitejā 2007. gada 23. janvārī.

4.  Darba dokumenta struktūra ir šāda: pirmajā daļā izklāstīta referenta koncepcija uz rezultātiem orientēta budžeta sagatavošanai. Otrā daļa vērsta uz ikgadējās budžeta procedūras agrīnajām stadijām un uz jautājumiem, kas saistīti ar ES budžeta struktūru un cilvēkresursiem. Trešajā daļā apskatītas politikas prioritātes.

5.  2008. gada budžeta sagatavošanas darbu, protams, neveic vakuumā. Runājot par Eiropas Savienības politiku, 2007. gadā būs Romas līguma parakstīšanas 50. gadadiena un atsāksies mēģinājumi panākt progresu jautājumā par Līgumu par Konstitūciju Eiropai. Globalizācija ar visām to pavadošām iespējām un izaicinājumiem – ekonomiskajiem, sociālajiem un ekoloģiskajiem – šķiet, saglabā tempu, un tādi jautājumi, kā enerģētiskā drošība, klimata maiņa un migrācija kļūst aizvien svarīgāki.

6.  Attiecībā uz Eiropas Savienības finansēšanu, 2007. gads ir pirmais gads daudzgadu finanšu shēmā (DFS) no 2007. gada līdz 2013. gadam. Tāpēc 2008. gada budžets būs otrais, kas jāsaskaņo ar 2006. gada 17. maija iestāžu nolīguma (IIA) 1. pielikumā (pievienots kā šī darba dokumenta 1. pielikums) noteiktajiem vispārējiem maksimālajiem apjomiem. 2008. gads būs Parlamenta sestā sasaukuma un J. M. Barroso Komisijas priekšpēdējais gads. No tā izriet, ka 2008. gada budžetu sagatavos kontekstā ar turpmāko darbu, lai pārskatītu finanšu plānus gan attiecībā uz ieņēmumiem, gan izdevumiem. 2008. gada budžets tiks veidots uz 2007. gada budžeta bāzes. Referents akcentē pastāvīgo referentu darbu pie finanšu plāna un pašu resursiem un 2007. gada galvenā referenta darbu, un atzīmē, ka šī darba dokumenta 2. pielikumā parādīti nosaka 2007. gada budžeta procedūras kopsavilkuma rezultāti pa DFS budžeta kategorijām. Šie skaitļi ir pamats 2008. gada budžeta sagatavošanas darbam.

I. Uz rezultātiem orientēts budžets

7.  Par 2008. finanšu gada vispārējā budžeta jautājumiem atbildīgais referents ierosina, ka 2008. gada budžetam jābūt „uz rezultātiem orientētam budžetam”. Vispārējā filosofija, ko referents ierosina Komitejai, pamatota tieši uz 2007. gada galvenā referenta pieeju. „Uz rezultātiem orientēts budžets” nozīmē, ka svarīgs ir politikas rezultāts. Budžeta lēmējinstitūcijai liela daļa uzmanības būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka politika tiek izstrādāta, lai sasniegtu tos politiskos mērķus, kuru dēļ politikas likumi tika izstrādāti vispirms. Piemēram:

· Vai Eiropas politika tiešām uzlabo pilsoņu dzīvi?

· Vai Eiropas izglītības un apmācības politika veido nobriedušu izpratni par Eiropas kultūru un vērtībām un uzlabo jauniešu prasmes tā, lai uzlabotos ES konkurētspēja mūsdienu globalizētajā ekonomikā?

· Vai atbalsts pētniecībai un attīstībai noved pie ES uzņēmējsabiedrību modernizācijas un paaugstinātas efektivitātes, kas atspoguļotos, piemēram, tādā veidā, ka ES uzņēmējsabiedrības reģistrē vairāk patentu?

· Vai reģionu politika paaugstina IKP uz iedzīvotāju mazāk attīstītajos ES reģionos?

· Vai ES kā globāls ekonomikas dalībnieks pilda savas saistības efektīvā un līdzsvarotā veidā?

8.  Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, vajadzīgi stingri pierādījumi par izdevumu ietekmi. Referents paredz aicināt Komisiju iesniegt Budžeta komitejai datus, kas pierāda politisko mērķu sasniegšanu ES pilsoņu labā. Viņš vēlas pamatoties uz pieeju, kas izmantota 2007. gada budžeta procedūrā, kad tika izmantoti ārējo ekspertu pētījumi un pierādījumi, lai mēģinātu apkopot pierādījumus par ES izdevumu efektivitāti. Tam savukārt būtu jākalpo tam, lai palielinātu Parlamenta kā vienas budžeta lēmējiestādes nozīmi, kurš nodrošina to, ka sabiedrības nauda izdota pamatoti. Tādēļ referents vēlas redzēt vairākus pētījumus, kas veikti Budžeta komitejas vārdā, kuros budžeta sarunu gaitā var informēt par prioritātēm. Vairākas idejas izklāstītas šī darba dokumenta otrajā daļā.

9.  Referents atzīmē lielisko rezultātu, ko Parlaments spēja panākt, 2006. gadā pārstrādājot Finanšu regulu. Tomēr viņš uzskata, ka vēl ir gadījumi, kad pārmērīgi formalizēta ES politikas īstenošana kavē tās efektīvu īstenošanu. Sabalansēt līdzsvaru starp uzticēšanos, no vienas puses, un sarežģītiem noteikumiem, lai novērstu ļaunprātību, no otras puses, ir viens no lielākajiem efektīvas budžeta uzraudzības izaicinājumiem.

II. Budžeta process un budžeta struktūra

Ikgadējā politikas stratēģija

10.  Komisijai ikgadējā politikas stratēģija (APS) 2008. gadam jāiesniedz 22. februārī. IPS ir svarīgs dokuments, kas nosaka Komisijas politikas mērķus 2008. gadam. Komisijas priekšlikums šo mērķu finansēšanai ir 2008. gada provizoriskais budžeta projekts (PBP), ko, iespējams, pieņems 2007. gada 2. maijā. Tāpēc Parlamentam līdz 2. maijam noteikti jānoformulē savs saskaņotu prioritāšu kopums 2008. budžeta gadam, lai Komisija šīs prioritātes varētu iekļaut 2008. gada PBP. Referents paredz izmantot šo darba dokumentu un turpmākos Budžeta komitejas locekļu komentārus, lai sagatavotu ziņojuma projektu par 2008. gada ikgadējo politikas stratēģiju. Rezolūcijai par ikgadējo politikas stratēģiju tad vajadzētu būt līdzeklim, ar ko Parlaments īsteno savu ietekmi pirms Komisijas ikgadējās politikas stratēģijas pieņemšanas.

Budžeta līdzekļu sadale pēc darbības jomām un darbību pārskati

11. Referents ir piekritējs koncepcijai par budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABB), kuras pamatā ir mērķis saskaņot finanšu resursus un cilvēkresursus ar politiskajām prioritātēm. Viņš stingri piekrīt tam, ka ABB metodes ievieš Komisijas resursu budžetēšanas sistēmā, kura resursus sadalīja „politikas jomām” (dažreiz sauktām par budžeta sadaļām), kas būtībā plānotas tieši katram Komisijas ģenerāldirektorātam (ĢD). Tādēļ izdevumi vides politikai, piemēram, ietverti budžeta 07. sadaļā „Vide”. Šie izdevumi piešķirti Komisijas Vides ģenerāldirektorātam. Vispārīgi runājot, ABB koncepcija atļāva budžeta lēmējinstitūcijai labāk kontrolēt izdevumu virzienu.

12. Tomēr referents vēlas akcentēt to, ka nav viegli saskaņot ABB metodi un Finanšu plāna un tā daudzgadu pakešu (skatīt 1. pielikumu) kategoriju struktūru. Kaut arī Finanšu plāna kategorijas ir noderīga politiska klasifikācija ES izdevumiem no 2007. gada līdz 2013. gadam, ABB budžeta sadaļu un DFS kategoriju klasifikācijas pārklāšanās var novest pie sajukuma. Piemēram, 2007. gada PBP politikas joma/budžeta sadaļa „Vide” ir sadalīta 4 DFS kategorijās (2., 3.b, 4. un 5.). Referents vēlas uzsvērt, ka ir svarīgi tas, cik skaidri Komisija izklāsta savus priekšlikumus par izdevumiem, lai budžeta lēmējinstitūcija izdevumus varētu pareizi pārbaudīt.

13. Darbību pārskati, kurus visi Komisijas ģenerāldirektorāti sagatavo par savu politikas virzienu mērķiem, darbībām un rezultātiem, ir galvenais budžeta lēmējinstitūcijas instruments, lai novērtētu, cik lielā mērā ABB metode darbojas. Darbību pārskatus sagatavo visi Komisijas ĢD, un tie tiek iekļauti PBP. Referents apsveic šo dokumentu sagatavošanu, bet atzīmē, ka tie agrāk pārāk koncentrējās uz gariem procesa aprakstiem un nepietiekama uzmanība pievērsta saiknei starp politikas mērķiem un politikas rezultātiem. Darbību pārskatus 2008. gadam referents plāno izskatīt rūpīgi.

Cilvēkresursi

14. Pirms referents pievēršas 2008. gada politikas prioritātēm, viņš vēlas akcentēt arī cilvēkresursu svarīgumu. Parlaments atbalstīja virkni nosacījumu Komisijas argumentos par bargajiem budžeta samazinājumiem Komisijas personālam 2007. gada budžeta procedūrā, bet pieprasīja, lai Komisija līdz 2007. gada 30. aprīlim veiktu izsijāšanu par reālajām personāla vajadzībām. Referents gaida šo dokumentu ar interesi.

15. Jautājums, kas saistīts ar debatēm par DFS/ABB budžeta struktūrām, ir tas, ka 5. kategorija „administrācija” var neaptvert visas reālās Komisijas administrācijas izmaksas. Kontekstā ar pašlaik notiekošo Budžeta komitejas pastāvīgā referenta darbu par aģentūrām šajā agrīnajā 2008. gada budžeta procedūras sagatavošanas analīzes posmā ir vērts uzsvērt trīs specifiskus jautājumus. Pirmkārt, šķiet, ka Komisija aizvien vairāk izmanto izpildaģentūras, lai īstenotu konkrētus politikas virzienus. Ja izpildaģentūras atņem darbu galvenajam ĢD, kas agrāk veica šos uzdevumus, galvenajam ĢD būtu vajadzīgi mazāk darbinieki pārējiem darbiem. Šis jautājums būtu jārisina 2008. gada budžeta darbības pārskatos. Otrkārt, izpildaģentūras ir tikai viens piemērs acīmredzami pieaugošajai Komisijas praksei piesaistīt ārējās organizācijas, ko var uzskatīt kā īstenošanas darbību nodošanu ad hoc iestādēm, kas Finanšu regulā nav skaidri definētas. Šāda ārējo iestāžu piesaistīšana var palīdzēt nodrošināt efektīvāku īstenošanu, bet tas būtu jādara budžeta lēmējinstitūcijai pārredzamā veidā, lai tas nenoved pie slēpto cilvēkresursu izmaksu paplašināšanas, kas budžeta 5. kategorijā nav viegli saskatāmas. Treškārt, svarīgi ir efektīvi pārraudzīt īstenošanas uzdevumus, ko veic aģentūras, izpildaģentūras un citas ad hoc iestādes, jo šo iestāžu uz noteiktu laiku slēgto darba līgumu skaits proporcionāli ir lielāks nekā Komisijai. Par šo iestāžu cilvēkresursu politiku vajadzīga papildu informācija, lai novērtētu uzraudzības līmeni un nodrošinātu, ka personālam, ko tās nodarbina, ir atbilstošs individuālās atbildības līmenis.

III. Politikas prioritātes

16. Referents uzskata, ka Parlamenta rezolūcija par Komisijas gada politikas stratēģiju ir piemērota, lai iepazīstinātu ar savām politikas prioritātēm 2008. gada budžetam. Viņš nemēģina dot prioritāšu visaptverošu sarakstu. Tomēr, ņemot vērā „uz rezultātiem orientēta budžeta” pieeju, šī darba dokumenta atlikušajā daļā izklāstītas dažas idejas par galvenajiem tematiem un prioritātēm. Šīs prioritātes izklāstītas kā pētījumu temati, kurus Budžeta komiteja varētu uzdot ārējiem ekspertiem. Ja ar šiem pētījumiem komiteju varētu iepazīstināt pirms vasaras pārtraukuma, tie varētu būt kā pamudinājums noteikt galvenos posmus budžeta procedūrai rudenī. Protams, svarīgi nodrošināt, ka šie pētījumi nav pretrunā ar darbu, ko veic specializētajās komitejās.

Iekļautie temati varētu arī dot idejas eksperimentāliem projektiem un sagatavošanas darbībām, par kurām Iestāžu nolīguma II pielikuma D daļā ir minētas Parlamenta saistības nākt klajā ar saviem nodomiem līdz jūnija vidum.

17. Referents ir centies iekļaut kolēģu idejas, jo īpaši 23. janvāra Budžeta komitejas diskusijā. Viņš cer uz turpmāku diskusiju ar kolēģiem.

Politikas prioritātes un jautājumi turpmākiem pētījumiem

· ES konkurētspēja un mūžizglītība

18. ES pilsoņu relatīvi augstais dzīves līmenis salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem atspoguļojas salīdzinoši augstajā ES uzņēmumu izmaksu bāzē. ES uzņēmumiem tāpēc jāspēj pielāgoties un nodarbināt labi apmācītu personālu, lai konkurētu globalizētajā ekonomikā. No tā izriet, ka Eiropas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no cilvēku prasmēm. Pakalpojumu nozare dažos no ES bagātākajiem reģioniem dod darbu vairāk nekā 70 procentus darba ņēmēju, un vispārējā tendence, kas saistīta ar notiekošo globalizācijas procesu, šķiet, ir vērsta uz turpmāku pakalpojuma nozares izaugsmi Eiropā. ES ekonomisko konkurētspēju pārāk bieži raksturo ar rūpniecības skaitļiem. Tie ir svarīgi, bet tie veido tikai daļu no kopainas. Mūžizglītības programma ir svarīgs elements centienos palīdzēt Eiropas pilsoņiem sadzīvot ar globalizēto pasauli. Pētījumā varētu apskatīt dažreiz, šķiet, neievēroto shēmas pievienoto ekonomisko vērtību, apskatot iespējas, ko shēma palīdz radīt tiem, kas tajā iesaistīti.

· ES kā globāls spēks/novērtējums tam, kāda ietekme uz budžetu ir ES augošajai nozīmei civilo un militāro krīžu misijās

19. Pēdējos gados ļoti būtiski pieaugusi ES iesaistīšanās civilo un militāro krīžu misijās. Šādas misijas var finansēt no Stabilitātes instrumenta, Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) budžeta, Atēnu mehānisma vai atsevišķo valstu iemaksām. Daļēji ņemot vērā gaidāmo misiju Kosovā, šis pētījums mēģinās gūt mācību no iepriekšējām misijām attiecībā uz vispiemērotākajiem/visefektīvākajiem līdzekļiem, kā nodrošināt finanses dažādām misijām. Pētījums arī pārbaudīs Parlamenta uzraudzības pakāpi, kādu var panākt ar dažādām finansējuma metodēm. Pētījums varētu arī lietderīgi izklāstīt saikni starp lēmumiem par finansējuma un misijas „dzīves ciklu”: no sākuma līdz post hoc novērtējumam.

· Administratīvās reformas novērtējums Eiropas Komisijā

20. Šis pētījums mēģinās novērtēt efektivitāti, kāda ir „Kinnock” reformām, lai racionalizētu Eiropas Komisijas pārvaldi. Pētījumā laikā pārbaudīs, cik lielā mērā reformas ir uzlabojušas darbinieku pieņemšanu darbā un paaugstināšanu amatā atbilstoši nopelniem, kā arī, personāla un finanšu vadības procedūrām Komisijā. Budžeta līdzekļu sadales pēc darbības jomām (ABB) metode tātad tika ieviesta pēdējos gados kā līdzeklis, lai labāk saskaņotu Komisijas resursus ar politikas mērķiem. Pētījumam jāpārbauda, cik lielā mērā tas ir bijis efektīvi un kādas saistība varēja izveidoties starp Kinnock reformām un ABB ieviešanu.

· Struktūrfondu ietekmes uzlabošana, lai sasniegtu Lisabonas mērķus

21. Struktūrfondu mērķis ir finansēt struktūrpolitiku un kohēzijas politiku ES mazāk attīstītajos reģionos, un tos iztērē saskaņā ar dalībvalstu iesniegtām programmām. Tomēr Lisabonas mērķos iekļautas saistības palielināt ES izdevumus pētniecībai un attīstībai līdz 3 % no ES IKP. Lai palīdzētu sasniegt šo mērķi, paredzēta Septītā pētniecības pamatprogramma, bet šeit paveras darbības lauks lielākām iemaksām no jau esošajiem struktūrfondiem. Komisijas gada progresa ziņojums par Lisabonu 2006. gada decembrī norāda, ka dalībvalstis šajā jomā varētu darīt vairāk. It īpaši tās dalībvalstīm, kas ES pievienojās 2004. un 2007. gadā. Pētījumā tāpēc jānoskaidro, cik lielā mērā pašreizējie struktūrfondi reāli dod ieguldījumu ES pētniecības un attīstības kapacitātes uzlabošanā, un jāierosina pasākumi, ar kuriem šo ieguldījumu varētu uzlabot.

· ES finansējuma nelegālās migrācijas uzraudzībai novērtējums

22. ES ārējās robežas pakļautas pastāvīgam un ievērojamam migrācijas spiedienam, bet īpašam spiedienam pakļauta visa dienvidu robeža. Nepieciešamība labāk kontrolēt ES ārējās robežas ir viena no Eiropas Parlamenta galvenajām prioritātēm. Šim pētījumam tāpēc būtu jānovērtē ES finansējums nelegālās migrācijas uzraudzībai salīdzinājumā ar finanšu resursiem, kas doti tādiem jaunajiem instrumentiem kā Ārējo robežu fonds, Eiropas Bēgļu fonds, Eiropas Fonds trešo valstu pilsoņu integrācijai, kā arī FRONTEX aģentūra, ar to politiskajiem mērķiem. Pētījumam jāaptver arī novērtējums, vai fondi un dalījums starp dažādiem instrumentiem ir optimāls, lai sasniegtu politiskos mērķus un sniegtu atbalstu dalībvalstīm, lai tās tiktu galā ar imigrāciju.

· Vai ES ir pieejami finanšu resursi, lai sasniegtu kopējos mērķus enerģētikas politikā un klimata pārmaiņu sakarā?

23. Komisija 2007. gada janvārī sniedza svarīgākos paziņojumus par klimata pārmaiņām un enerģētikas politiku Eiropai. Paziņojumi izvirza ambiciozus mērķus attiecībā uz piegāžu ilgtspēju, drošību un konkurētspēju. ES budžetā, tāpat kā jebkurā budžetā, ir konkurence starp konkurējošām prioritātēm par ierobežotajiem fondiem. Tomēr, ņemot vērā aktualitāti, kādu enerģētikas/klimata pārmaiņu politika ieguvusi pēdējos gados, šis pētījums pārbaudīs, vai pieejamie finanšu resursi spēj iet kopsolī ar laiku. Pētījumā būtu jāsalīdzina pieejamie finanšu resursi ar reālajām vajadzībām, uz kurām netieši norāda politiskie mērķi, un jāizvirza priekšlikumi par to, kā visefektīvāk un vispārskatāmāk izmantot papildu finansējumu, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams.

· Eiropas lauksaimniecības multifunkcionalitātes finansējums

24. Lauksaimniecības nozares multifunkcionalitāte Eiropas politikas veidošanā atzīta jau sen. Svarīgs kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) lauku attīstības pīlāra nosacījums attiecas uz programmām, lai nodrošinātu Eiropas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, lauku apvidu un lauku saimniecību ilgtspēju. Eiropas Savienībā tagad ietilpst 27 dalībvalstis, un KLP nākotnē tiks izdarītas papildu reformas. Šajā kontekstā pētījumā sākumā varētu aprakstīt pārmaiņas lauku attīstības politikā, kas īstenotas līdz šim. Pēc tam varētu izpētīt scenārijus par to, ko turpmākā attīstība lauku attīstības politikā varētu nozīmēt Eiropas lauksaimniecības nozarei. Kā tas ietekmēs zemnieku darbību un ienākumus? Kāda nozīme tur būs inovatīvajām lauksaimniecības firmām, tostarp biotehnoloģijas jomā? Kā šīs pārmaiņas saskan ar starptautiskajām saistībām pret PTO un citām starptautiskajām institūcijām? Ņemot vērā, ka KLP kopumā atbild par aptuveni 40 % no ES izdevumiem, jebkurām ES lauksaimniecības politikas pārmaiņām ir svarīgas finansiālās sekas. Pētījumā tādēļ būtu jāizskata arī pētīto scenāriju finansiālās sekas.

· Informācijas un komunikācijas politika un decentralizācija

25. Aizvien plašāku interneta sakaru laikmetā paplašinātā 27 dalībvalstu Eiropas Savienība saskaras ar lielu izaicinājumu komunikācijā ar pilsoņiem. Temats, kas izstrādāts pēdējos gados, ir par to, cik svarīgi, lai komunikācija ar pilsoņiem notiktu tādā veidā, kas tiem ir viegli pieejams. Tas nozīmē ne tikai valodu, kādā viņi runā, bet arī saziņas līdzekļu kontekstu, kas var saistīt Eiropas tematus ar cilvēku reālo dzīvi un interesēm reģionā, kurā viņi dzīvo. Komisija ievērojamus resursus veltījusi decentralizācijai, un Parlaments ir pieņēmis eksperimentālu projektu par „eksperimentālu informācijas tīklu” 2007. gada budžetā, kura nolūks ir labāk sasaistīt atsevišķo valstu politiķus, žurnālistus un viedokļa veidotājus ar ES mašinēriju Briselē. Šajā pētījumā varētu paanalizēt pieredzi, kas gūta, šādi darbojoties. Kādi momenti darbojas? Kādi nedarbojas? Kur vajag vairāk resursu? Kā tie būtu jātērē?

I PIELIKUMS

FINANŠU SHĒMA 2007–2013

 

 

 

 

 

 

 

 

(miljonos EUR, 2004. g. cenās)

SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

Kopā
2007-2013

1.            Ilgtspējīga izaugsme

51 267

52 415

53 616

54 294

55 368

56 876

58 303

382 139

1.a              Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

8 404

9 097

9 754

10 434

11 295

12 153

12 961

74 098

1.b             Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai

42 863

43 318

43 862

43 860

44 073

44 723

45 342

308 041

2.            Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana

54 985

54 322

53 666

53 035

52 400

51 775

51 161

371 344

               no kuriem: ar tirgu saistīti izdevumi un tiešie maksājumi

43 120

42 697

42 279

41 864

41 453

41 047

40 645

293 105

3.            Pilsonība, brīvība, drošība un tiesiskums

1 199

1 258

1 380

1 503

1 645

1 797

1 988

10 770

3.a               Brīvība, drošība un tiesiskums

600

690

790

910

1 050

1 200

1 390

6 630

3.b             Pilsonība

599

568

590

593

595

597

598

4 140

4.            ES nozīme pasaules līme

6 199

6 469

6 739

7 009

7 339

7 679

8 029

49 463

5.            Administrācija1)

6 633

6 818

6 973

7 111

7 255

7 400

7 610

49 800

6.            Kompensācijas

419

191

190

 

 

 

 

800

KOPĀ SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS

120 702

121 473

122 564

122 952

124 007

125 527

127 091

864 316

procentos no NKI

1,10%

1,08%

1,07%

1,04%

1,03%

1,02%

1,01%

1,048%

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS

116 650

119 620

111 990

118 280

115 860

119 410

118 970

820 780

procentos no NKI

1,06%

1,06%

0,97%

1,00%

0,96%

0,97%

0,94%

1,00%

Pieejamā rezerve

0,18%

0,18%

0,27%

0,24%

0,28%

0,27%

0,30%

0,24%

Pašu resursu maksimālais apjoms procentos no NKI

1,24%

1,24%

1,24%

1,24%

1,24%

1,24%

1,24%

1,24%

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1)        Izdevumus pensijām, kas ietverti šīs pozīcijas maksimālajā apjomā, aprēķina kā tīrās darbinieku iemaksas pensiju shēmā, EUR 500 miljonu robežās 2004. gada cenās laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.

2007. gada budžeta procedūra

Otrais lasījums Parlamentā — 2006. gada 14. decembris

Daudzgadu finanšu shēma — rezerves

Kat.

DFS 2007

2. lasījums Padomē

Parlamenta grozījumi

2. lasījums Parlamentā

EP atstātās rezerves

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

1

54.405.000.000

0

54.274.887.015

44.137.342.319

80.065.000

724.708.000

54.354.952.015

44.862.050.319

50.047.985

0

1.a

8.918.000.000

0

8.788.328.511

6.772.076.511

79.839.000

299.708.000

8.868.167.511

7.071.784.511

49.832.489

0

1.b

45.487.000.000

0

45.486.558.504

37.365.265.808

226.000

425.000.000

45.486.784.504

37.790.265.808

215.496

0

Eiropas Globalizācijas

pielāgošanās fonds

(ārpus DFS un rezerves)

500.000.000

0

 

 

500.000.000

 

 

 

2

58.351.000.000

0

56.240.800.036

54.665.465.736

9.430.000

53.080.000

56.250.230.036

54.718.545.736

2.100.769.964

0

3

1.273.000.000

0

1.149.840.000

1.049.687.652

96.606.000

127.278.000

1.246.446.000

1.176.965.652

26.554.000

0

3a

637.000.000

0

561.695.000

400.145.000

62.138.000

73.538.000

623.833.000

473.683.000

13.167.000

0

3b

636.000.000

0

588.145.000

649.542.652

34.468.000

53.740.000

622.613.000

703.282.652

13.387.000

0

4

6.578.000.000

0

6.401.214.000

7.179.921.578

176.719.000

172.825.154

6.577.933.000

7.352.746.732

67.000

0

Rezerve ārkārtas palīdzībai ((ārpus DFS un rezerves) 

234.527.000

0

 

 

234.527.000

 

 

 

5

7.115.000.000

0

6.849.570.101

6.849.470.101

92.793.929

92.793.929

6.942.364.030

6.942.264.030

172.635.970

0

6

445.000.000

0

444.646.152

444.646.152

0

0

444.646.152

444.646.152

353.848

0

Kopā

128.167.000.000

123.866.000.000

126.095.484.304

114.326.533.538

455.613.929

1.170.685.083

126.551.098.233

115.497.218.621

2.350.428.767

8.368.781.379

Darba dokuments par Eiropas Savienības politiku pētniecības jomā atbilstīgi pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai

Ievads

Šajā darba dokumentā analizēti finanšu resursi, ko Eiropas Savienība paredz izpētei un inovācijām, paturot prātā, ka 2007. gads ir pirmais gads jaunajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) no 2007. līdz 2013. gadam un tāpēc vairāku jaunu programmu sākums.

Galvenie ar budžetu saistītie jautājumi

Sākotnējais Komisijas priekšlikums Septītajai pamatprogrammai pētniecībai (7. PP) laika posmam no 2007. gada līdz 2013. gadam paredzēja Kopienas finanšu līdzdalības kopējo apjomu 72 726 miljonu eiro apmērā. Šo ierosināto budžetu savā rezolūcijā par paplašinātās Eiropas Savienības politiskajiem izaicinājumiem un budžeta pasākumiem no 2007. līdz 2013. gadam (R. Böge ziņojums)[1] stingri atbalstīja Eiropas Parlaments. Pēc jaunās DFS pieņemšanas galīgais budžets tagad ir ievērojami mazāks.

Saskaņā ar jauno DFS maksimālais indikatīvais Kopienas finanšu līdzdalības kopējais apjoms Septītajā pamatprogrammā (7. PP) 7 gadu laika posmam, kas sākās 2007. gada 1. janvārī[2], izslēdzot EURATOM, ir 50 521 miljons eiro[3]. Kopējais apjoms ar EURATOM saistītajai pētniecībai no 2007. līdz 2011. gadam būs 2751 miljons eiro.[4] Salīdzinājums: iepriekšējai pamatprogrammai (6. PP), kas aptvēra laika posmu no 2002. līdz 2006. gadam, kopējais budžets bija 17 500 miljoni eiro.[5]

Septītās pamatprogrammas finansējums ir sadalīts starp dažādām politikas jomām: uzņēmējdarbība (02. sadaļa), enerģētika un transports (06. sadaļa), zinātniskā izpēte (08. sadaļa), informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi (09. sadaļa), zivsaimniecība (11. sadaļa), tiešā zinātniskā izpēte — Kopīgais pētījumu centrs (10. sadaļa).

Septītā pamatprogramma ir sadalīta 7 īpašās programmās:

Sadarbība (32 413 miljoni eiro no 2007. līdz 2013. gadam). Tā ir budžeta ziņā svarīgākā īpašā programma. Tās mērķis ir veicināt pētniecību visaugstākajā izcilības līmenī. Atbalsts tiks sniegts starpvalstu sadarbībai deviņās tematiskās jomās: veselība, pārtika/lauksaimniecība, biotehnoloģija, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas, enerģētika, vide (tostarp klimata pārmaiņas), transports, sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes, drošība/kosmoss.

Idejas (7510 miljoni eiro no 2007. līdz 2013. gadam). Šīs īpašās programmas mērķis ir palielināt Eiropas pētniecības izcilību, dinamismu un radošo garu, sekmēt to, lai Eiropa būtu pievilcīga vieta labākajiem Eiropas un trešo valstu pētniekiem, kā arī rūpnieciskās pētniecības ieguldījumiem, nodrošinot visas Eiropas mēroga konkurējošu finansēšanas mehānismu „progresīvai pētniecībai”, ko veiktu atsevišķas komandas.

Cilvēki (4750 miljoni eiro no 2007. līdz 2013. gadam). Šīs programmas mērķis ir stiprināt pētniecības un attīstības cilvēkpotenciālu Eiropā, atbalstot pētnieku mācības un profesionālo izaugsmi, turpmāk — „Marijas Kirī pasākumu kopums”, ar lielāku uzmanības koncentrēšanu uz galvenajiem prasmju un karjeras veidošanas aspektiem un saišu stiprināšanu ar valstu sistēmām.

Spējas (4097 miljoni eiro no 2007. līdz 2013. gadam). Šīs īpašās programmas mērķis ir sekmēt pētniecības un jauninājumu iespējas visā Eiropā,

– optimizējot pētniecības infrastruktūru izmantojumu un pilnveidi;

– stiprinot MVU spēju radīt jauninājumus un spēju gūt labumu no pētniecības;

– atbalstot ar pētniecību saistītu reģionālu kopu izveidi.

Divas īpašās programmas saistībā ar Kopīgo pētniecības centru (ar kodoljautājumiem nesaistītā: 1751 miljons eiro laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam) un Kopīgo pētniecības centru (ar kodoljautājumiem saistītā: 517 miljoni eiro laika posmam no 2007. līdz 2011. gadam).

Attiecībā uz tā darbu, kas nav saistīts ar kodolenerģiju, zinātniskais un tehniskais atbalsts, ko Kopīgais pētniecības centrs (KPC) sniedz Eiropas Savienības politikas virzieniem, ir koncentrēts galvenokārt šādās jomās: pārticība uz zināšanām balstītā sabiedrībā, solidaritāte un atbildīga resursu pārvaldība, drošība, brīvība un Eiropa kā pasaules partneris.

Runājot par darbībām, kas saistītas ar kodolenerģiju, KPC darbs galvenokārt būs koncentrēts šādās jomās: kodolatkritumu apsaimniekošana, ietekme uz vidi, kodoldrošums (aizsardzības pasākumi — neizplatīšana) un kodoldrošība.

Attiecībā uz KPC referents gribētu lūgt Komisiju nosūtīt jaunāko informāciju par personāla komplektēšanu, pilnvarām, projektiem, kurus pašlaik veic KPC, un saistību ar ierosināto Eiropas Tehnoloģijas institūtu, Eiropas Pētniecības padomi, kā arī paredzēto izpildaģentūru. Personāla kopskaits Kopīgajā pētniecības centrā pašlaik ir 1957 cilvēki (tikai pastāvīgie amati). 10. sadaļā (tiešā zinātniskā izpēte), kas ir daļa no 1.a kategorijas, apropriācijas, kuras paredzētas ar pētniecības personālu saistītiem izdevumiem, 2007. gadā sasniedz vairāk nekā 167 miljonus eiro. Ar šīm apropriācijām sedz izdevumus par personālu, uz ko attiecas Civildienesta noteikumi un kas ieņem amatus saskaņā ar Kopīgā pētniecības centra apstiprinātiem štatu sarakstiem tam uzticēto uzdevumu izpildei.

EURATOM (2234 miljoni eiro no 2007. līdz 2011. gadam). Šī īpašā programma aptver laika posmu no 2007. līdz 2011. gadam, ko savukārt pamato EURATOM līguma 7. pants. Saskaņā ar šī panta otro punktu pētniecības programmas tiek izstrādātas laika posmam, kas nepārsniedz piecus gadus. Tādējādi šai programmai (kā arī iepriekš minētajai programmai par KPC — EURATOM) ir paredzēts no EK īpašajām programmām atšķirīgs darbības ilgums.

Komisija ierosina saskaņā ar paredzēto tiesisko procedūru divas īpašās programmas, kas attiecas uz EURATOM, pagarināt uz laikposmu no 2012. līdz 2013. gadam, ja vien nerodas citādi apstākļi.

Šī īpašā programma aptver divas tematiskās prioritātes:

– kodolsintēze, tostarp ITER kā galvenais pasākums, lai izveidotu drošu, ilgtspējīgu, videi nekaitīgu un ekonomiski stabilu spēkstaciju reaktoru prototipus;

– kodola skaldīšana un aizsardzība pret radiāciju, lai veicinātu kodola skaldīšanas drošu izmantošanu un citus starojuma izmantošanas veidus rūpniecībā un medicīnā.

Septītās pamatprogrammas jauninājums ir Eiropas Pētniecības padome (EPP). Īpašā programma „Idejas” tiks ieviesta saskaņā ar zinātniskās izcilības, autonomijas un efektivitātes principiem ar EPP palīdzību. EPP veido neatkarīga Zinātniskā padome, kuras sastāvā ir vispieredzējušākie zinātnieki, inženieri un pētnieki, kas pārstāv Eiropas pētnieku sabiedrību, to atbalsta īstenošanas struktūra, kura jānodibina kā izpildaģentūra saskaņā ar Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus.[6]

Saskaņā ar Komisiju otrai izpildaģentūrai tiks uzticēti konkrēti uzdevumi, kas vajadzīgi, lai ieviestu netiešo darbību īpašās programmas (visas īpašās programmas, izņemot divas, kas attiecas uz Kopīgo pētniecības centru).

Izpildaģentūra jau bija paredzēta 2007. gada PBP. Tomēr EP svītroja šo budžeta pozīciju 2007. gada budžetā, jo Komisija vēl nebija iesniegusi attiecīgos dokumentus (finanšu pārskatu, izmaksu un ieguvumu analīzi utt.), kurus pirms jaunas izpildaģentūras dibināšanas jāiesniedz saskaņā ar Rīcības kodeksu.

Iepriekšējo pētniecības pamatprogrammu pabeigšana (08 21. nodaļa)

un neizpildītās saistības (saistību atlikums)

Iepriekšējo pamatprogrammu (galvenokārt 5. PP un 6. PP) pabeigšana būs viens no galvenajiem 2007. gada jautājumiem.

Programmas, kas attiecas uz laiku līdz 1999. gadam (08 21 01. pants)

Maksājumu apropriācijas, kas paredzētas to programmu pabeigšanai, kuras attiecas uz laiku līdz 1999. gadam

EUR 125 000

Neizpildītās saistības pirms 2006. gada / saistību atlikums

EUR 3 210 655

Apropriācijas, kuras atcels[7]

EUR 1 034 655

Piektās pamatprogrammas (1998.–2002. gads) pabeigšana (08 21 02. pants)

Maksājumu apropriācijas, kas paredzētas Piektās pamatprogrammas pabeigšanai

EUR 300 816 000

Neizpildītās saistības pirms 2006. gada / saistību atlikums

EUR 1 149 020 246

Sestās pamatprogrammas (2003.–2006. gads) pabeigšana (08 21 03. pants)

Maksājumu apropriācijas, kas paredzētas Sestās pamatprogrammas pabeigšanai

EUR 1 849 133 000

Neizpildītās saistības pirms 2006. gada / saistību atlikums

EUR 5 318 531 763

Avots: 2007. gada budžets

Eiropas Parlaments ļoti cieši uzraudzīs iepriekšējo pētniecības programmu izpildi, paturot prātā, ka finansējums tagadējai 7. PP ir pieaudzis par 75 % salīdzinājumā ar agrāko DFS. Eiropas Parlaments arī patur tiesības veikt piemērotas darbības 2008. gada budžeta procedūrā.

Noteikumi dalībai pētniecības programmās

Ir bijis daudz diskusiju par vajadzību piešķirt pētniecībai lielāku finansējumu. Tomēr ir bijuši arī priekšlikumi par to, kā uzlabot vispārējo izmaksu un ieguvumu bilanci. Revīzijas palāta ir izskatījusi pētniecības programmu izpildi un sniegusi ieteikumus par to, kā palielināt naudas vērtību. Galvenās problēmas attiecas uz šādiem jautājumiem:

§ liels finansējuma procedūru ilgums tagadējā pamatprogrammā (6. PP);

§ līdz pat 263 kalendārajām dienām paiet no dienas, kad Komisija saņem dokumentus, līdz līguma parakstīšanai;

§ bieži nepieciešams ilgs iepriekšējs finansējums no dalībnieku puses (sarežģīti MVU);

§ ir ļoti vajadzīga visas procedūras vienkāršošana (piemēram, izveidojot vienotu datu bāzi);

§ nepieciešamība samazināt administratīvās izmaksas.

Šie jautājumi tika risināti, EP izsakot savu viedokli par regulām, kas nosaka noteikumus dalībai darbībās, kurām Budžeta komiteja ierosināja grozījumus, lai uzlabotu pašreizējo sistēmu.[8]

Turklāt EP izdevās ievērojami uzlabot attiecīgos noteikumus, kas izklāstīti Finanšu regulā, ievērojot šādus principus (skatīt Ingeborg Gräßle ziņojumu A6-0057/2006):

§ pārvaldes darbības proporcionalitāte (nepieciešamajām pūlēm un darbam, kas jāiegulda pārbaudē, jābūt samērojamam ar iesaistītajām summām un riskiem);

§ piekļuves dotācijām uzlabošana un pieteikuma procedūru pilnveidošana;

§ saskaņā ar Finanšu regulas pārstrādātā 109. panta 1. punktu „dotācijas piešķir, ievērojot pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principus”.[9]

Budžeta izpilde 2006. gadā

Saskaņā ar Komisijas ziņojumu par budžeta izpildi 2006. gadā (budžeta prognozes brīdinājuma sistēma), ar kuru komisāre iepazīstināja Budžeta komiteju 2007. gada 21. martā, izpilde 06 06. nodaļā (zinātniskā izpēte enerģētikas un transporta jomā) bija ap 80 %, kad pēc + 13 miljonu eiro pārvietojuma palika vēl 37 miljoni eiro. Ziņojums secina, ka „nepilnīgais izlietojums, no vienas puses, saistīts ar Piektās pētniecības pamatprogrammas nobeigumu, kurai galīgie izmaksu atlīdzinājuma pieprasījumi bija mazāki, nekā gaidīts, un izrādījās, ka daži izdevumi nav attaisnojami; un, no otras puses, ar Sesto pētniecības pamatprogrammu, kurai izmaksu atlīdzinājuma pieprasījumi bija mazāki, nekā gaidīts, un tika veikts mazāk avansa maksājumu banku garantiju trūkuma dēļ”.

Finanšu plānojums ar 2007. gada janvāra precizējumiem

Lai ņemtu vērā priekšlikumu par Eiropas Tehnoloģijas institūtu, 02. sadaļā tika radīts jauns budžeta postenis ar kopējo apjomu 308,7 miljoni eiro visam laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam.

Attiecībā uz Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem, kā arī Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem nesenajā finanšu plānojuma precizējumā ņēma vērā to, ka tiesību akti ir pieņemti galīgā variantā un tad attiecīgi koriģēti īpašo programmu un apakšprogrammu galīgie skaitļi, kaut arī gada apjomi pamatprogrammām saglabāsies negrozīti.

Eiropas Tehnoloģijas institūts (ETI)

Pērnajā rudenī Komisija iesniedza priekšlikumu Regulai par Eiropas Tehnoloģijas institūta izveidošanu (COM(2006)604), kuru pašlaik izskata Eiropas Parlaments un Padome.

Ierosinātā pamatsumma ir 308 miljoni eiro 6 gadu laika posmam no 2008. gada 1. janvāra (līdz 2013. gadam). Uzskata, ka papildu 1,5 miljardi eiro nāks no citām ES programmām (7. PP, KIP, struktūrfondiem utt.). Turklāt 527 miljoni eiro nāktu no dalībvalstīm, privātā sektora un EIB aizdevumiem. Tas nozīmē, ka kopumā Komisija izdevumus ETI un ZJK (Zinību un jaunrades apvienības) lēš 2,367 miljardu eiro apmērā (skatīt pielikumu).

Ar finansējumu saistītās problēmas skar šādus jautājumus:

§ finansējums DFS no 2007. līdz 2013. gadam netika skaidri paredzēts, tāpēc finanšu pamatsumma (308 miljoni eiro) samazinātu 1.a kategorijā atstāto rezervi;

§ saskaņā ar priekšlikumu finansējums ETI daļēji tiks ņemts no esošajām programmām, piemēram, 7. PP, Konkurences un inovāciju programmas (KIP), un struktūrfondiem (ERAF, EBF).

Pastāv bažas, ka ETI varētu pārklāties ar jau pastāvošo struktūru, ko izveidojusi 7. PP, piemēram, Eiropas Pētniecības padomi. Referents arī gribētu noskaidrot saistību starp Kopīgo Pētniecības centru un ETI.

Secinājumi

1.)  Finansējums 7. PP ir ievērojami mazāks nekā Komisijas sākotnēji ierosinātais un Eiropas Parlamenta pieprasītais. Tāpēc šīs pamatsummas lielākā daļa būtu jāpiešķir darbības finansējumam, samazinot papildu administratīvos izdevumus, piemēram, izpildaģentūrām, līdz minimumam, kas ir absolūti nepieciešams un pamatots ar reālu izpildes uzlabojumu. Komisijai tādēļ varētu pieprasīt sniegt skaidru informāciju par precīzu kopējo administratīvo izdevumu summu, kas tiks finansēta no 7. PP (1.a kategorija).

2.)  Budžeta komitejai sadarbībā ar Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju (ITRE) rūpīgi jāuzrauga, vai Finanšu regulā ieviestie uzlabojumi ir pietiekami, lai atvieglotu pašreizējās Pētniecības pamatprogrammas izpildi un mudinātu pētniekus pieteikties finansējumam.

3.)  Ņemot vērā jaunāko attīstību tiesību aktos, piemēram, Komisijas priekšlikumu par Eiropas Tehnoloģijas institūtu (ETI), kļuvis skaidrs, ka finansējums, par kuru panākta galīgā vienošanās, pētniecībai un attīstībai pašreizējās DFS 1.a kategorijā, šķiet, ir nepietiekams, ievērojot, ka ar Komisijas iesniegtajām jaunākajām finanšu plānojuma korekcijām un jaunajiem pasākumiem, kas nav paredzēti DFS un kas tiek finansēti no atlikušās rezerves, šajā kategorijā atstātā rezerve tika ievērojami samazināta. Tas varētu būt DFS termiņa vidusposma pārskata temats.

4.)  Referents uzskata, ka Eiropas pētniecības politikas galvenais mērķis ir veicināt konkurenci un pastiprināt sadarbību un tīklu veidošanu starp pētījumu centriem un izcilības centriem, tādējādi uzlabojot efektivitāti. Sadarbība ar uzņēmumiem, kā arī MVU līdzdalība ir ārkārtīgi svarīga. Pētniecības Eiropas dimensijas veicināšana ir nepieciešama, lai spētu konkurēt ar trešām valstīm, piemēram, ASV, kas pētniecībai tērē nozīmīgas summas. ES atpaliek no konkurentiem lietišķajos pētījumos (skatīt patentu skaitu). ES finansējumam būtu jādod pievienotā vērtība dalībvalstu jau uzsāktajiem pētījumiem (piemēram, pētījumu jomām, kas ir tik dārgas, ka neviena dalībvalsts nevar atļauties tos veikt viena pati, piemēram, ITER).

5.)  Nebūtu jāaizmirst, ka dalībvalstis arī finansē pētniecības pasākumus un ES finansējums ir (svarīgs) ieguldījums vispārējā pētniecības veicināšanas mērķa labā. Ievērojamai daļai no mērķa panākt 3 % no NKI būs jānāk no dalībvalstīm (valsts izdevumi pētniecībai un attīstībai ES-25 dalībvalstīs 2003. gadā vidēji bija 0,81 % no IKP, no tiem 0,76 % bija no valstu avotiem un 0,05 % no ES). Tāpēc Eiropas pētniecības programmas, lai gan galīgais piešķīrums (48,081 miljons eiro) ir ievērojami mazāks par Komisijas priekšlikumu (R. Prodi pakete – 68,011 miljoni eiro), var būt tikai daļa no risinājuma, bet tām tomēr būtu jābūt nozīmīgām, cenšoties sasniegt Lisabonas mērķus.

PIELIKUMS

EIROPAS TEHNOLOĢIJAS INSTITŪTS

DETALIZĒTI LĪDZEKĻI (kā izklāstīts Komisijas priekšlikuma finanšu pārskatā)

Priekšlikuma mērķi saistībā ar to finanšu izmaksām un līdzekļiem (scenārijs ar 6 ZJA 2013. gadā)

Izmaksas

2008

2009

2010

2011

2012

2013

Kopā

ETI pārvaldības struktūra

2.900

5.800

8.700

8.700

8.700

8.700

43.500

Zinību un jauninājumu apvienības

0.000

0.000

220.800

303.600

441.600

662.400

1,628.400

Stipendijas maģistrantūras un doktorantūras studentiem

0.000

0.000

5.600

20.600

45.200

73.800

145.200

Jaunrades/pētniecības/izglītības spējas uzlabošana

0.000

0.000

100.000

150.000

150.000

150.000

550.000

Kopējās izmaksas

2.900

5.800

335.100

482.900

645.500

894.900

2,367.100

Līdzekļi

 

 

 

 

 

 

 

Pašvaldības un dalībvalstis, uzņēmumi, EIB aizdevumi, riska kapitāls, (tieši ZJA vai tieši ETI atkarībā no avota)

0.000

0.000

47.080

113.040

133.740

233.100

526,960

Kopienas budžets (programmas: 7. PP, KIP, mūžizglītības, struktūrfondi: ERAF, ESF) (tieši ZJA)[10]

 

 

238.020

309.860

436.760

546.800

1,531.440

Kopienas budžets (nesadalītā rezerve, 1.A apakškategorija) (tieši ETI)

2.900

5.800

50.000

60.000

75.000

115.000

308.700

Kopējie līdzekļi

2.900

5.800

335.100

482.900

645.500

894.900

2,367.100

Darba dokuments par 3.a izdevumu kategoriju „Brīvība, drošība un tiesiskums”

2007.–2013. gada finanšu periodā iekšlietas pirmo reizi ir piesaistītas konkrētai izdevumu apakškategorijai — tā ir 3.a izdevumu kategorija „Brīvība, drošība, tiesiskums”. Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) pirmo reizi „nošķirot” piešķirto summu īpašai izdevumu apakškategorijai „Brīvība, drošība, tiesiskums”, tiek norādīta tai piešķirtā prioritāte, salīdzinot ar laika periodu no 2000. līdz 2006. gadam, un nodrošināta lielāka pārredzamība un stabils finanšu pamats tās politikām, jo Komisija nevar vienkārši pārgrupēt savu budžetu citām politikas jomām.

Ir jāatkārto, ka 2007. gada budžeta procedūras 10. darba dokumentā minētās terminoloģijas neskaidrības joprojām nav novērstas. Atbildīgā komisāra, priekšsēdētāja vietnieka Franco Frattini portfolio sauc „Brīvība, drošība un tiesiskums”[11], turpretim ģenerāldirektorāta nosaukums ir „Tiesiskums, drošība un brīvība”[12] (līdzīgi pārdēvētajam „Tieslietu un iekšlietu” ģenerāldirektorātam — līdz 2004. gada augustam).

Taču budžeta 18. sadaļas virsraksts atkal ir „Brīvība, drošība un tiesiskums” (ko ieviesa iepriekš minētais ģenerāldirektorāts, saīsināti „BDT”)[13].

II. Programmu pārskats

Darbības izdevumiem daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 3.A izdevumu kategorijā „Brīvība, drošība un tiesiskums” ir piešķirti 600 miljoni eiro (637 miljoni pašreizējās cenas) 2007. gadā un 690 miljoni eiro (747 miljoni pašreizējās cenas) 2008. gadā. Tieslietu, brīvības un drošības ģenerāldirektorātam (JLS ĢD) 2007. gada budžetā, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, ir piešķirti aptuveni 612,2 miljoni eiro. Tajā ietvertas 7 operatīvās nodaļas (1. tabula).

1. tabula. Administratīvie un darbības izdevumi (EUR)

Darbības izdevumi

Programmas

2007. gada budžets. Saistību apropriācijas

2007. gada budžets.

Maksājumu apropriācijas

18 02

Solidaritāte — Ārējās robežas, vīzu politika un personu brīva kustība

238 200 000

151 200 000

18 03

Migrācijas plūsmas — kopējā politika imigrācijas un patvēruma jomā

149 030 000

135 605 000

18 04

Pamattiesības un pilsoniskums

33 476 000

33 576 000

18 05

Drošība un brīvību garantēšana

61 946 000

48 046 000

18 06

Patiesas Eiropas tiesiskuma telpas krimināllietās un civillietās izveidošana

58 294 000

39 594 000

18 07

Narkotiku apkarošana un informēšana par tām

14 851 060

12 851 060

18 08

Darbības stratēģija un koordinācija

5 400 000

6 200 000

Kopā darbības izdevumi

561 197 060

427 072 060

Administratīvie izdevumi I

51 021 005

51 021 005

Kopā

612 218 065

478 093 065

I no kuriem EUR 47 607 005 finansē no 5. izdevumu kategorijas un EUR 3 414 000 finansē no 3.a izdevumu kategorijas.

2007. gada budžetā uzsāk trīs jaunas pamatprogrammas brīvības, drošības un tiesiskuma jomā: pamattiesības un tiesiskums, solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība un drošība un brīvību garantēšana[14].

Situācija saistībā ar atbilstošajiem tiesību aktiem 2007. gada marta beigās ir šāda:

· „Pamattiesības un tiesiskums” — pirmais lasījums EP 2006. gada 6. septembrī un 14. decembrī. Padomes kopējā nostāja tikai par apakšprogrammu „Daphne III” 2007. gada 12. martā; citas kopējās nostājas vēl nav izlemtas.

· „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” — pirmais lasījums EP 2006. gada 14. decembrī, Padomes kopējā nostāja kopš tā laika ir atlikta. Saistībā ar to apakšprogrammu „Eiropas bēgļu fonds” nevar uzskatīt par nokavētu, jo tajā ietverts tikai laika posms no 2008. līdz 2013. gadam.

· „Drošība un brīvību garantēšana” — lai gan EP pieņēma atzinumus 2006. gada 14. decembrī, Padome nobeiguma aktus pieņēma tikai 2007. gada 14. februārī.

Tā kā lielākās daļas atbilstošo tiesību aktu galīgās versijas vēl nav pieņemtas un Finanšu regulas[15] 49. pants paredz, ka pamatdokumentus Kopienas vai Eiropas Savienība pieņem pirms apropriāciju iekļaušanas budžetā, šīs programmas var tikt uzskatītas par „atliktām”.

Acīmredzot Komisija mēģinās situāciju atrisināt ar „atlikumiem” (lai gan nosauc to par „iepriekšēja finansējuma piešķiršanu 2009. un 2010. gadam”), ikgadējās politika stratēģijas dokumenta[16] 21. lappusē apgalvojot (3.2.3. punkts), ka papildu līdzekļi FRONTEX un EUROJUST vajadzībām tiks iegūti, „koriģējot” summas tām programmām, kuru uzsākšana ir atlikta.

III. Jauno programmu detalizēta izstrāde atbilstoši Komisijas jaunajam finanšu plānojumam

Izpildot savu pienākumu saskaņā ar Iestāžu nolīgumu, Eiropas Komisija 2007. gada janvārī iesniedza vispusīgu izstrādātu dokumentu, sniedzot pārskatu par pēdējiem notikumiem saistībā ar katru daudzgadu finanšu shēmas izdevumu pozīciju, lai nodrošinātu likumdošanas procesa saskaņotību ar noteiktajiem izdevumu griestiem, ņemot vērā, piemēram, juridiskā pamata pieņemšanu saskaņotajām summām nesen pieņemtajā (2007. gada) budžetā.

3.A izdevumu kategorijas likumdošanas paketes jaunās detaļas patlaban ir šādas[17] (2. tabula).

3.A izdevumu kategorija. BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS

periods 

kopējais finansējums laika periodā

BUDG 2007 + PADB 1

Fin.

Prog.

2008

Fin.

Prog.

2009

Fin.

Prog.

2010

Fin.

Prog.

2011

Fin.

Prog.

2012

Fin.

Prog.

2013

Apspriežu procedūra

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Trešo valstu integrācija

(07-13)

825,0

65,0

78,0

98,0

106,0

132,0

163,0

183,0

Pamattiesības

(07-13)

96,5

10,9

12,3

13,4

14,1

14,1

15,7

16,0

Krimināltiesības

(07-13)

199,0

29,5

30,3

30,6

26,5

26,9

27,4

28,0

Terorisms

(07-13)

139,4

12,8

15,4

18,0

20,5

23,4

23,7

25,6

Noziedzība

(07-13)

605,6

45,2

51,6

73,0

86,5

109,6

118,3

121,4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Koplēmuma procedūra

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Eiropas Bēgļu fonds

(05-07)

176,4

78,3

0,0

0,0

0,0

0,0

0,0

0,0

Eiropas Bēgļu fonds

(08-13)

628,0

0,0

82,0

98,0

98,0

110,0

110,0

130,0

Eiropas Atgriešanās fonds

(08-13)

676,0

0,0

56,0

67,0

83,0

114,0

163,0

193,0

Ārējo robežu fonds

(07-13)

1.820,0

170,3

155,0

186,0

208,0

254,0

350,0

496,7

Daphne

(07-13)

116,9

14,2

14,7

16,1

17,6

18,0

17,9

18,4

Civiltiesības

(07-13)

109,3

14,4

14,7

14,9

15,8

16,0

16,5

17,1

Narkotiku apkarošana un informēšana par tām

(07-13)

21,4

3,1

3,1

3,1

3,1

3,1

3,1

3,1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.A izdevumu kategorija

 

 

443,6

513,0

618,0

679,0

821,0

1.008,5

1.232,2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citas izmaksas

 

 

180,2

201,2

212,4

298,1

324,5

326,4

320,5

Kopā 3.A izdevumu kategorija

 

 

623,8

714,2

830,4

977,1

1.145,5

1.334,9

1.552,7

Finanšu shēmas maksimālais apjoms

(pašreizējās cenās)

 

 

637,0

747,0

872,0

1.025,0

1.206,0

1.406,0

1.661,0

Rezerve

 

 

13,2

32,8

41,6

47,9

60,5

71,1

108,3


Galvenās pārmaiņas ir atspoguļotas arī ikgadējās politikas stratēģijā saistībā ar Ārējo robežu fondu (pozīcija 18 02 06), kurā pieejamās apropriācijas ir palielinātas par 15,3 miljoniem eiro, salīdzinot ar sākotnējo finanšu plānojumu.

IV. Aģentūras

Patlaban 18. sadaļas politikas jomā darbojas sešas aģentūras (3. tabula).

3. tabula. Aģentūras 3.a izdevumu kategorijā (EUR miljonos)

 

FINANŠU PLĀNOŠANA

Atrašanās vieta

BUDG +PADB1

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

KOPĀ

07–13

18 02 03

Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie ārējām robežām

Varšava

33,980

27,100

33,100

35,000

52,000

52,000

52,000

285,180

18 04 05

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra

Vīne

14,000

15,000

17,000

20,000

20,000

22,000

22,000

130,000

18 05 02

Eiropols

0,000

0,000

0,000

82,000

83,000

84,000

85,000

334,000

18 05 05

Eiropas Policijas koledža

Bramšila

7,439

8,700

8,800

9,000

9,200

9,400

9,400

61,939

18 06 04

Eirojust

Hāga

18,414

17,500

18,000

19,000

19,500

20,500

20,500

133,414

18 07 01

Eiropas Narkotiku un narkomānijas pārraudzības centrs

Lisabona

13,000

13,200

13,400

13,600

14,000

14,400

14,400

96,000

KOPĀ

 

86,833

81,500

90,300

178,600

197,700

202,300

203,300

1040,533

Attiecībā uz FRONTEX referents uzskata, ka palielinājums par EUR 15,3 miljoniem 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, ir pamatots. Taču viņš vēlas atgādināt, ka vēl vienas papildu summas piešķiršana EUR 10,9 miljonu apmērā 2008. gadā, kā Komisija paziņojusi ikgadējās politikas stratēģijas dokumentā (3.2.3. punkts 21. lappusē), nozīmētu līdzekļu samazināšanu kopēji pieņemtajai programmai „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”. Turklāt šīs kopēji pieņemtās programmas „atlikums” var izraisīt būtisku rezerves samazināšanos plānošanas perioda beigās. Vēl ir arī jāpārbauda, vai jebkādu papildu līdzekļu pieprasīšana vispār dod kādu labumu.

Tas pats attiecas arī uz EUROJUST – aģentūru, kura veic noderīgu darbu. Bet vai nav pārāk vienkārši dāsni piešķirt papildu līdzekļus aģentūrai un izteikt cerību, ka iniciatīva „vienotas tiesiskuma telpas izveidošana krimināllietās un civillietās” tiks piešķirti papildu līdzekļi EUR 2,5 miljonu apmērā EUROJUST darbībai[18] no 2008. līdz 2013. gadam? Pirmkārt, tās uzdevumi ir koncentrēti tikai uz kriminālnoziegumiem un nevis uz civillietām. Otrkārt, vienota tiesiskuma telpa „civillietās” ir lieliska Komisijas ilgtermiņa iniciatīva, ko atbalsta universitātes pasniedzēji, ieinteresētās personas un Eiropas Parlaments, lai izveidotu Eiropas saistību kodeksu vai pat Eiropas Civilkodeksu pilnībā.[19] Vai profesionāļu atbalsts, kuri darbojas ārpus institucionālās sfēras, šāda veida centieniem nedotu labākus rezultātus, nekā Kopienas ikgadējo maksājumu palielināšana katru finanšu gadu?

Referents vēlas lūgt Komisiju izskaidrot, vai problēmu risinājumā saistībā ar „jauno” ES Pamattiesību aģentūru (Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra[20] aizstājēja) ir vērojams progress.

Jānorāda, ka apropriācijas Europol (EUR 82 miljoni no 2010. gada) ir paredzētas šīs struktūras kā Eiropas Savienības aģentūras izveidošanai, kura ir Eiropas Policijas biroja (nodibināts ar Eiropola Konvenciju) tiesiskā mantiniece. To ir ierosinājusi Komisija[21], bet jautājumu patlaban apspriež Padomē. Šajā kontekstā ir jāatgādina, ka Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu vadību[22] 47. pants paredz Komisijai izvērtēt 3.A izdevumu kategorijas ietekmi uz budžetu Eiropola kā Eiropas Savienības aģentūras izveidošanas laikā.

Saskaņā ar referenta centieniem sasniegt uz rezultātiem orientētu budžetu, viņš pilnībā atbalsta Budžeta komitejas pēdējos secinājumus[23], ka bija būtiski cieši uzraudzīt decentralizēto aģentūru budžetu, lai panāktu līdzekļu ekonomiju ar reālajām vajadzībām atbilstošām apropriācijām un novēršot pārmērīgi lielu budžetu. Tā ir arī lūgusi Komisiju kopā ar provizorisko budžeta projektu sagatavot koncentrētu un aptverošu budžeta pārskatu par visām decentralizētajām aģentūrām.

V. Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

2007. gada budžetā nav ar 3.A izdevumu kategoriju saistītu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību. 2006. gadā ir pabeigtas šādas izmēģinājuma programmas un sagatavošanas darbības.

Pants

Postenis

Budžeta pozīcija

18 03 05

Eiropas Migrācijas uzraudzības centrs

18 03 06

Trešo valstu pilsoņu integrācijas programmas pabeigšana

18 03 08

Atgriešanās pārvaldības programmas pabeigšana migrācijas jomā

18 04 03

Pētniecības un novērtējuma programmas attiecībā uz pamattiesību ievērošanu pabeigšana

18 04 04

Programmas „Sagatavošanās darbība pilsoniskas sabiedrības atbalstam jaunajās ES dalībvalstīs” pabeigšana

18 05 01 03

Tiesu iestāžu apmaiņas programma

18 05 04

Sagatavošanas darbības terora aktos cietušo atbalstam

18 05 06

Cīņa pret terorismu

Attiecībā uz saistībām visas atbilstošās pozīcijas ir kļuvušas par „pour mémoire” pozīcijām. Attiecībā uz maksājumiem 2007. gadā vēl ir jāizmaksā kopumā EUR 7,75 miljoni.

Šajā sakarā ir vērts pieminēt, ka referents ierosināja Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta (IPOL ĢD) D direktorātam veikt iekšējo pētījumu par migrācijas uzraudzībai piešķirtā ES finansējuma izvērtējumu, lai salīdzinātu finanšu līdzekļus, kas piešķirti jaunajiem instrumentiem, piemēram, Ārējo robežu fondam, Eiropas Bēgļu fondam, Eiropas fondam trešo valstu valstspiederīgo integrācijai, kā arī FRONTEX aģentūrai, un šo instrumentu nolūkiem un politikas mērķiem. Ir jānovērtē, vai līdzekļi un to sadalījums starp atšķirīgiem instrumentiem var sasniegt cik vien iespējams labus rezultātus un sniegt atbalstu dalībvalstīm ar migrāciju saistīto problēmu risināšanā.

ES ārējās robežas ir pakļautas pastāvīgam un krietni lielam migrācijas spiedienam. ES ārējo robežu labāka kontrole ir viena no galvenajām prioritātēm. Tādēļ EP pēc Pilsoņu brīvību komitejas iniciatīvas nobalsoja par EUR 15 miljonu piešķiršanu sagatavošanas darbībām „Migrācijas pārvaldība — solidaritāte darbībā” (18 03 12. pants) 2007. gada budžetā. Mērķis būs tikt galā ar imigrantu pieplūdumu, kā arī nodrošināt cieņas pilnus uzņemšanas apstākļus. Bezcerībā nonākušajiem pamatprogramma „Solidaritāte” pilnībā darbojas. ES līdzekļi ir jau piešķirti atsevišķos gadījumos („īpašai (steidzamai) rīcībai”, piemēram, 2005. un 2006. gadā ARGO programmas kontekstā).

Referenta galvenā prioritāte būs uzmanīgi novērot šo Eiropas Komisijas sagatavošanas darbību īstenošanu.

VI. Citas piezīmes

1. Šengenas informācijas sistēma II (SIS II) un Vīzu informācijas sistēma (VIS)

2007. gada budžetā, EUR 20 miljonus paredzēja „Šengenas informācijas sistēmai” (SIS II)[24] (18 02 04. pants) un EUR 48 miljonus „Vīzu informācijas sistēmai”(VIS)[25] (18 02 05. pants). Principā SIS II ir liels dators, kas atrodas Strasbūrā un dod iespēju dalībvalstīm atklāt personas vai objektus pēc iekšējo robežu kontroles atcelšanas. VIS arī ir datubāze, kas atvieglo datu apmaiņu attiecībā uz kopējo vīzu politiku un konsulāro sadarbību starp dalībvalstīm saistībā ar vīzu pieteikumiem, lai novērstu iekšējās drošības draudus jebkurai dalībvalstij, lai novērstu vīzu izsniegšanas kritēriju apiešanu, kā arī lai cīnītos pret krāpšanu un palīdzētu identificēt un atgriezt nelegālos imigrantus.

Tā kā nebija pieejama sīkāka informācija par līgumu starp Komisiju un dalībvalsti, kura būs atbildīga par sistēmas pārvaldību, EUR 5 miljonus no SIS II pozīcijas iekļāva rezervē.

Saskaņā ar noteikumiem EUR 1 miljonu no rezerves izņems, kad tiks pieņemts tiesiskais pamats, kas atļauj SIS II un VIS sadarbspēju, un EUR 4 miljonus izņems, kad Parlamentam tiks paziņota sīkāka informācija par līgumu, kā arī reālās izmaksas dalībvalstij, kura veiks sistēmas pārvaldību.

Attiecībā uz VIS pat EUR 16 miljoni ir iekļauti rezervē, ņemot vērā sīkākas informācijas trūkumu par VIS pārvaldības mehānismu. Saskaņā ar noteikumiem tie tiks izņemti, lēmumu pieņemot katru reizi, kad būs sagatavots piemērots tiesiskais pamats un Parlamentam būs noteiktajā laikā paziņots par VIS pārvaldības mehānismu.

Referents norāda, ka dalībvalstis acīmredzot vēl nav gatavas īstenot šo politiku centralizāciju Kopienas līmenī.

2. Civilā aizsardzība

referents vēlas sīkāk izpētīt acīmredzami jaunās Komisijas iniciatīvu, kura minēta gada politiskajā stratēģijā[26], kas nostiprina ES Civilās aizsardzības mehānismu, kā arī pilnveido un integrē katastrofu novēršanas stratēģiju. Tā kā Civilajai aizsardzībai drīkst būt Iekšlietu „dimensija”, tas ir jāmin šajā dokumentā.

VII. Secinājumi

Saistībā ar 2008. gada budžetu referents norāda uz šādiem turpmākiem pasākumiem:

1.  Budžeta iestāde ir informēta par jaunās paaudzes pamatprogrammas kavēšanos, un riskiem, ko šāda kavēšanās var izraisīt īstenošanai. Tas ir rūpīgi jānovēro 2008. gada budžeta procedūras gaitā.

2.  Atsevišķu programmu atlikšana” var izraisīt problēmas, kā noteikts Eiropas Parlamenta rezolūcijas par Komisijas gada politiskajām stratēģijām 2008. gada budžeta procedūrai 18. un 22. pantā, pieminot Parlamenta „bažas par ierosināto atsevišķu programmu atlikšanu 2008. gada politikas stratēģijā un problēmas, kas tādēļ var uzkrāties daudzgadu finanšu shēmai nākamajos gados”.

3.  Ir jāmēģina panākt līdzsvarota attiecība starp aģentūrām un programmām, lai novērstu darbības programmu ietekmēšanu. Jebkuri iespējamie papildu līdzekļi, ko var piešķirt aģentūrām, ir jāsaskaņo ar kopējo gada budžetu. Uzmanība tiek pievērsta tam, ka, vairāk līdzekļus izmantojot aģentūrām, mazāk līdzekļu atliek likumdošanas programmām, izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām.

4.  Tā kā vienīgā sagatavošanas darbība šobrīd ir „Migrācijas pārvaldība — solidaritāte darbībā”, tā būtu jāpapildina ar turpmāku iekšējo pētījumu perspektīvu, lai pēc iespējas agrāk novērtētu tās devumu uz rezultātiem orientētam budžetam.

5.  Attiecībā uz Šengenas informācijas sistēmu (SIS II) un Vīzu informācijas sistēmu (VIS), ja iepriekšējos gados identificētās problēmas turpinās, Komisijai būtu jāinformē Budžeta lēmējinstitūcija par paredzamo attīstību 2007. gadā. Ikgadējās budžeta procedūras gaitā EP izvērtēs, kādas darbības ir jāveic.

Darba dokuments par izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām

Ievads

1.   Darba dokumentam ir šāda struktūra. I daļā ir noteikts tiesiskais regulējums atbilstīgi pārlabojumiem 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā attiecībā uz izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību tiesisko regulējumu. II daļa attiecas uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām saistībā ar 2007. gada budžeta procedūru. III daļā novērtēta sagatavošanas darbību un izmēģinājuma projektu darbības joma un idejas attiecībā uz tiem saistībā ar turpmāko 2008. gada budžeta procedūru.

I. Izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību tiesiskais regulējums

2.   Izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību tiesiskais regulējums tika būtiski grozīts 2006. gada maija Iestāžu nolīgumā. Šajā sadaļā ir izklāstīti galvenie grozījumi. Jautājumi kas ir saistīti ar informācijas sniegšanu par jaunu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību izveidošanu, ko veic budžeta lēmējinstitūcija, ir apskatīti šā darba dokumenta III daļā.

3.   Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības ir nozīmīgs instruments, ar kura palīdzību Parlaments nosaka savas politiskās prioritātes un ievieš jaunas iniciatīvas, kas nav saistītas ar esošajām likumdošanas programmām. Attiecīgais budžeta lēmums par izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām parasti tiek pieņemts vispirms un pēc tam var būt par pamatu ar to saistītam likumdošanas lēmumam, mainot parasto kārtību. Finanšu regulas[27] 49. pantā ir noteikti izņēmumi no vispārējā budžeta principa, ka jāpieņem pamatakts pirms var izmantot budžetā iekļautās apropriācijas jebkādai Kopienas darbībai. 49. panta daļas, kas attiecas uz šiem jautājumiem ir attiecīgi 6. punkta a) un b) apakšpunkti.

4.   Finanšu regulā ir noteikts, ka izmēģinājuma projekts ir „eksperimentālas izmēģinājuma programmas, kas paredzētas, lai pārbaudītu kādas darbības īstenošanas iespējas un lietderību”. Turklāt Finanšu regulā ir noteikts, ka „saistību apropriācijas var iekļaut budžetā ne vairāk kā diviem saimnieciskajiem gadiem pēc kārtas”.

5.   Sagatavošanas darbības Finanšu regulā ir formulētas kā darbības, „kuras paredzētas, lai sagatavotu priekšlikumus ar nolūku pieņemt turpmākas darbības... Atbilstīgas saistību apropriācijas var iekļaut budžetā ne vairāk kā trim saimnieciskajiem gadiem pēc kārtas. Likumdošanas procedūra ir jāpabeidz līdz trešā saimnieciskā gada beigām”.

6.   2008. gada budžets tiek gatavots, ievērojot 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu. 2006. gada Iestāžu nolīguma II pielikuma D sadaļā ir noteikts, ka „iestādes vienojas par apropriāciju kopsummas limitu izmēģinājuma programmām EUR 40 miljonu apmērā katram budžeta gadam. Tās vienojas arī ierobežot līdz EUR 50 miljoniem apropriāciju kopējo apjomu jauniem sagatavošanas darbiem katrā budžeta gadā, un līdz EUR 100 miljoniem apropriāciju kopējo apjomu faktiski saistošām sagatavošanas darbībām”.

7.   Referenti turklāt vēlas uzsvērt, ka uz līdzekļiem, kas ir pieejami izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību finansēšanai, attiecas daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategoriju struktūrā pieejamās rezerves, un šajā sakarā atzīmē, ka Parlamenta 2007. gada 24. aprīļa plenārsēdē pieņemtās rezolūcijas par ikgadējo politikas stratēģiju 20. punktā izklāstīts, ka: „.. attiecībā uz izmēģinājumu projektiem un sagatavošanās darbībām saistībā ar 2008. gada budžeta procedūru .. pauž bažas, ka dažās budžeta izdevumu kategorijās un apakškategorijās paredzētās rezerves var būt nepietiekamas jaunu nozīmīgu izmēģinājumprojektu un sagatavošanās darbību īstenošanai”.

8.   Pirms var īsteno izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, par kuriem panākta vienošanās ikgadējā budžeta procedūrā, šīs programmas jāpakļauj noteiktām procedūrām, kas paredzētas Finanšu regulā. Attiecība uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām piemēro publiskā iepirkuma un dotāciju noteikumus. Finanšu regulas 49. pantā ir pieprasīts, lai Komisija kopā ar provizorisko budžeta projektu iesniedz „budžeta lēmējinstitūcijai ziņojumu .., kurā atspoguļo arī rezultātu izvērtējumu un turpmāk paredzētās darbības”.

9.   Komisija nesen sagatavoja pirmo starpposma ziņojumu par izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošanu 2007. gadā. Šajā dokumentā (6. lpp.) ir paredzēts šāds izmēģinājuma projektu vai sagatavošanas darbību izdevumu cikla apraksts:

Izmēģinājuma projekta vai sagatavošanās darbības īstenošanai ir vajadzīgi vairāki posmi, kas ir paredzēti Finanšu regulā. Procedūras atšķiras atkarībā no tā, vai tās attiecas uz valsts iepirkumu vai dotācijām. Tomēr abos gadījumos pirms galīgā budžeta lēmuma pieņemšanas Komisijai jānosaka veids, kā vislabāk izmantot darbību vai programmu un saistītās budžeta apropriācijas.

Vispirms jāanalizē konkrētie mērķi un ierosinātās darbības īstenošanas veidi, un pamatojoties uz šo analīzi jānosaka atbildīgais ģenerāldirektorāts. Var paiet vairākas nedēļas, kamēr tiek pieņemts lēmums par galīgo atbildīgā ģenerāldirektorāta noteikšanu, ja darbība ir saistīta ar dažādām politikas jomām. Pēc tam, kā tas ir paredzēts Finanšu regulā, kredītrīkotājam un atbildīgajam vadītājam jāizstrādā pietiekami precīzu pamatsistēmu, attiecībā uz kuru var pieņemt galīgo lēmumu par finansējumu. Tikai tad, ja ir pabeigtas šīs sagatavošanās stadijas, var sākt galīgo īstenošanu.

Indikatīvos izpildes termiņus var rezumēt šādi:

· „Valsts pasūtījuma piešķiršanas gadījumā termiņš iepriekšējas informācijas izstrādāšanai un publicēšanai ir vismaz 32 dienas, bet ne ilgāk ka 63 dienas.

· Pasūtījumu piešķiršanas konkursa posms ilgst ne mazāk kā 85 dienas, bet ne ilgāk kā 195 dienas.

· Apstiprināšanas un līgumu slēgšanas posms ilgst ne mazāk kā 55 dienas, bet ne ilgāk kā 203 dienas.

Dotāciju piešķiršanas gadījumā nav noteikti nekādi termiņi, kas būtu obligāti jāievēro, izņemot attiecībā uz ikgadējām Darba programmām, kas jāpieņem līdz attiecīgā finanšu gada 31. martam. Tiklīdz ir pieņemta ikgadējā Darba programma, termiņš gatavošanās darbam uzaicinājumam priekšlikumu iesniegšanai ir vidēji 30 dienas; atbilžu saņemšana parasti ir gaidāma divu mēnešu laikā pēc uzaicinājuma publicēšanas priekšlikumu iesniegšanai. Priekšlikumu novērtēšanas ilgums ir atkarīgs no iesniegto atbilžu skaita, un var ilgt no dažām dienām līdz pat vairāk par 60 dienām. Pēc vienošanās parakstīšanas par dotāciju piešķiršanu maksimāli 30 dienu laikā tiek veikts maksājums, tiklīdz Komisija no līgumslēdzēja ir saņēmusi vajadzīgo informāciju, kas ir rūpīgi jāizanalizē. Saistība ar šo procesu jāievēro procedūras par pienācīgu un efektīvu finanšu līdzekļu pārvaldību.

Komisijai būtu jānorāda uz to, ka izmēģinājuma projekta vai sagatavošanas darbības panākumi jāvērtē, pamatojoties uz sasniegto rezultātu noturību, un daudz mazākā mērā atkarībā no saistību uzņemšanās ātruma.”

10. 2007.–2008. gada referenti vēlas atgādināt Komisijai par to, ka iepriekšējo reizi pārskatot Finanšu regulu un tās Īstenošanas noteikumus, EP centās panākt procedūru vienkāršošanu, lai uzlabotu Eiropas pilsoņu piekļuvi ES finansējumam. Komisijai jāprecizē, kā tā ir nodomājusi īstenot praksē jaunos noteikumus attiecībā uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām.

11.      Referenti atzīmē saskaņā ar maksimālajiem noteikumos paredzētajiem termiņiem, var paiet 461 diena (t. i., vairāk nekā viens finanšu gads pirms izmēģinājuma projekts un sagatavošanas darbība var tikt īstenoti. Komisijai jākonstatē, kāds ir vidējais sagatavošanas stadiju ilgums iepriekšējos gados.

II. 2007. gada budžetā paredzētie izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

12.                 2007. gada budžetā ir iekļauti 30 izmēģinājuma projekti un 28 sagatavošanas darbības. Šajā darba dokumentā nav iespējams komentēt visus šos projektus. Tādēļ referents vēlētos uzsvērt pielikumā pievienotās pārskata tabulas, ko iesniegusi Komisija un Parlamenta sekretariāts, un atzīmēt, ka Komisijas Pirmais starpposma ziņojums par izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošanu sniedz precīzu un sīku informāciju par katru projektu, kura īstenošana vēl turpinās.

13.    EP deputāti pielikumā redzēs tabulu par izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, kuru sagatavojusi Komisija pirmajā starpposma ziņojumā.

14.    Jāatzīmē, ka attiecībā lielāko daļu no izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām gatavošanās, kuras rezultātā tiek piešķirti maksājumi pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, būs vismaz 6 mēneši vai apmēram tik ilgi. Publiskā iepirkuma gadījumos (izsoles uzaicinājumi) procedūras būs pat vēl ilgākas, un tas var izraisīt maksājumu atlikšanu pirmajā gadā. Tomēr referents ir nodomājis rūpīgi pārbaudīt skaitļus attiecībā uz īstenošanu, lai nodrošinātu, ka Komisija turpinās darīt visu iespējamo, lai īstenotu projektus, kurus pieņēmusi budžeta lēmējinstitūcija.

15.    Sagatavojoties turpmākajam darbam saistībā ar 2008. gada budžetu, referents ir pilnīgi pārliecināts par to, ka līdzekļu pieejamību jauniem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām ietekmēs pieprasījumi, kas veikti saistībā ar esošajiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanās darbībām un kuru mērķis ir turpināt saņemt finansējumu.

16.    Referents atzinīgi vērtē Komisijas konstruktīvo darbību saistībā ar pirmo starpposma ziņojumu par izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošanu 2007. gadā. Viņš atzīmē, ka tai ir nopietna attieksme pret šo jautājumu un gatava nodrošināt stingru paveiktā darba uzraudzību.

Tomēr, ņemot vērā informāciju, kas sniegta ziņojumā (sk. tā 9. lpp.), īpaši par sarežģītām un ilgstošām procedūrām, referents ir nobažījies par šo izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību konkrēto uzsākšanu.

17.    Referents lūdz Komisiju sniegt aktualizētu informāciju par situāciju īpaši attiecībā uz šādiem projektiem:

            ES nozīme globalizētajā pasaulē — intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta pakalpojumi ES maziem un vidējiem uzņēmumiem Pekinā (02 02 09);

– Informācijas izmēģinājuma tīkli (PINs) (16 03 06);

– Uzņēmēju un zinātnieku apmaiņa ar Indiju (19 10 01 03) un

– Uzņēmēju un zinātnieku apmaiņa ar Ķīnu (19 10 01 04)

– Sadarbība starp Eiropas tehnoloģiju institūtiem (15 02 29)

Referenti ir atzīmējuši Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas Tehnoloģijas institūtu (COM(2006)0604). Viņi gribētu uzdot šādu jautājumu — kā Komisija ir nodomājusi nodrošināt izmēģinājuma projekta papildināmību attiecībā uz Eiropas tehnoloģiju institūtu tīklu un juridisko pamatu Eiropas Tehnoloģijas institūta izveidošanai?

– Transatlantiskās metodes pasaules mēroga problēmu risināšanā (19 05 03)

Referents lūdz papildu informāciju par paveiktā darba kontroli saistībā ar ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika Vašingtonā 30. aprīlī. Kā Komisija ir nodomājusi iekļaut secinājumus izmēģinājuma projektā?

III. 2008. gada budžeta procedūra

18. Attiecībā uz vienošanos par jauniem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām ikgadējās budžeta procedūras ietvaros 2006. gada Iestāžu nolīguma II pielikuma D sadaļā ir iekļauts jauns elements, kas saistīts ar iepriekšējo iestāžu nolīgumu. Tajā ir izklāstīts, ka „lai Komisija varētu laikā novērtēt grozījumu ieviešanas iespējamību, kurus paredzējusi budžeta lēmējinstitūcija, izstrādājot jaunas sagatavošanas darbības un izmēģinājuma projektus vai pagarinot esošos, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes līdz jūnija vidum informēs Komisiju par saviem nodomiem šajā jomā, lai pirmā apspriede varētu notikt jau Padomes pirmā lasījuma saskaņošanas sanāksmē”.

Saistībā ar nesen 2. maijā iesniegto provizorisko budžeta projektu referents novērtēs, vai atlikušās rezerves dažādās izdevumu kategorijās ļaus finansēt EP prioritātes. Referents vēlas atgādināt, ka pēc iepriekšējām Parlamenta uzsāktajiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām Kopienas programmas (Life, Bēgļu fonds utt.) guva panākumus.

19. Pilnībā pārzinot Iestāžu nolīguma tekstu, referents atzīmē, ka Parlamenta pieprasījumi attiecībā uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas programmām parasti tiek veikti budžeta grozījumu veidā. Saskaņā ar Parlamenta iekšējo kārtību termiņš šādu grozījumu iesniegšanai pirmajam lasījumam ir septembrī pirms pirmā lasījuma oktobrī. kaut arī procedūras ir praktisks šķērslis precizitātes līmenim, ar kādu Komisija līdz jūnija vidum var informēt Parlamentu par tās nodomiem attiecībā uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, Parlaments centīsies iespējami ātri informēt Komisiju par tā prioritātēm 2008. gadam.

20. Tādēļ šā darba dokumenta atlikušajā daļā ir izklāstītas dažas idejas attiecībā uz jomām, kurās Parlaments var iesniegt priekšlikumus izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām 2008. gada budžeta procedūras laikā. Šīs idejas ir paredzētas, lai veicinātu turpmāko prioritāšu apspriešanu, ņemot vērā Iestāžu nolīguma II pielikuma D sadaļas tekstu un budžeta saskaņošanas pirmo lasījumu, kas ir paredzēts 2007. gada 13. jūlijā.

21. Tēmas, kas izklāstītas turpmāk, radušās referenta iepriekšēja darba rezultātā, sagatavojot 1. darba dokumentu par izpildāmu budžetu, kas saņēma ļoti plašu atbalstu Budžeta komitejā un kurš ir pamatā gatavojamai rezolūcijai par Komisijas ikgadējās politikas stratēģiju.

Jomas, kurās varētu ierosināt jaunus izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības

22. Referents lielā mērā atzinīgi vērtētu, ja turpmākajās nedēļās un mēnešos viņa kolēģi no Budžeta komitejas un Parlamenta speciālajām komitejām dotu kādu ieguldījumu , kā arī labprāt apspriestos ar viņiem ar nolūku sagatavot priekšlikumu kopumu attiecībā uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām 2008. gada budžetā, kas ir uz nākotni orientēta metode un atbilst referenta filozofijai par izpildāmu budžetu.

23. Saskaņā ar referenta 1. darba dokumentu par izpildāmu budžetu Parlamenta 2007. gada 27. aprīļa rezolūcija par Komisijas ikgadējo politikas stratēģiju saistībā ar 2008. gada budžeta procedūru un pētījumiem, kas 2007. gadā īstenoti Budžeta komitejas uzdevumā, referents vēlas ierosināt šādu indikatīvu pagaidu jomu sarakstu, kurās Parlaments varētu ierosināt izmēģinājuma projektus 2008. gada budžetam.

· Konkurētspējas un mūžizglītības veicināšana

· Eiropas ieguldījuma palielināšana starptautiskajā sapratnē kultūras jomā

· Eiropas globālās konkurētspējas veicināšana

· Nelegālas migrācijas uzraudzības finansēšana

· Projekti enerģijas, lai risinātu enerģijas izmantošanas efektivitātes problēmas un nodarbotos ar klimata pārmaiņu jautājumiem

· Eiropas lauksaimniecības daudzpusīgas funkcionalitātes veicināšana un iztikas ilgtspējības uzlabošana lauku apvidos

· Saziņas uzlabošana, izmantojot vietējos savienojumus

· Daudzvalodības uzlabošana un attīstība

Pielikums. Komisijas sniegtais izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību kopsavilkums

Piezīme: Šis tabulas ir ņemtas no Komisijas pirmā starpposma ziņojuma par izmēģinājuma projektu (PP) un sagatavošanas darbību (AP) īstenošanu. Attiecībā uz šīm Komisijas tabulām jāņem vērā divas lietas:

i) 02 02 09. budžeta pozīcija „Eiropas Savienības nozīme globalizētajā pasaulē” ir sagatavošanas darbība nevis izmēģinājuma projekts, kā norādīts tabulās.

ii) 05 08 03. budžeta pozīcija „Lauksaimniecības pārskatu sistēmu pārstrukturēšana” sagatavošanas darbību sarakstā ir izlaista.

Izmēģinājuma projektu kopsavilkuma tabula

ABB
no
menklatūra

Atbildīgais ģenerāldir.

2005

2006

2007

Pozīcija

Budžets 2005

Budžets 2006

Budžets 2007

SA

MA

SA

MA

SA

MA

1.a izdevumu kat.

 

 

 

 

 

 

02 02 03 01

ENTR

PP1

PP2

 

Iekšējā tirgus konsolidācija — Izmēģinājuma projekts mazo un vidējo uzņēmumu sadarbībai un kopu veidošanai

6.00

5.00

3.00

4.50

p.m.

2.00

02 02 03 03

ENTR

PP1

PP2

 

Pieredzes nodošana, sniedzot konsultācijas MVU

2.00

2.00

3.00

3.00

p.m.

2.00

02 02 03 04

ENTR

 

 

PP1

Erasmus jaunajiem uzņēmējiem

 

 

 

 

3.00

3.00

02 02 05 01

ELARG

 

 

 

MVU paplašināšanās programma

 

 

p.m.

1.60

p.m.

1.00

02 02 05 05

ENTR

 

 

PP1

Izmēģinājuma projekts — Pasākumi mikro, mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības un partnerības veicināšanai

 

 

 

 

2.00

2.00

02 02 06

RTD

 

 

 

Zināšanu reģioni

 

 

p.m.

0.60

p.m

0.55

02 02 08

ENTR

 

PP1

PP2

Eiropas labākie tūrisma galamērķi

 

 

1.00

0.50

1.00

0.85

02 02 09

ENTR

 

 

PP1

Eiropas Savienības nozīme globalizētajā pasaulē

 

 

 

 

5.00

3.00

02 02 10

ENTR

 

 

PP1

Tehnoloģijas nodošana

 

 

 

 

2.00

2.00

04 04 05

EMPL

PP2

 

 

Darbības, kas saistītas ar invalīdu integrēšanu

3.00

3.00

p.m.

1.50

p.m.

2.00

06 04 07

TREN

 

 

PP1

Enerģētikas drošība — biodegviela

 

 

 

 

5.00

2.00

06 07 02

TREN

 

PP1

PP2

Drošība Eiropas ceļu tīklā

 

 

5.50

5.50

2.00

3.60

15 02 02 06

EAC

 

PP1

PP2

Vidusskolas skolēnu individuālā mobilitāte

 

 

2.50

2.00

p.m.

0.50

15 02 23

EAC

PP1

PP2

 

Erasmus veida programma stažieriem

2.00

2.00

2.00

1.70

p.m.

1.80

15 02 28

EAC

 

 

PP1

Eiropas Kaimiņattiecību politikas stipendijas Eiropas koledžā

 

 

 

 

0.80

0.80

15 02 29

EAC

 

 

PP1

Sadarbība starp Eiropas Tehnoloģiju institūtiem

 

 

 

 

5.00

2.50

2. izdevumu kat.

 

 

 

 

 

 

05 01 04 07

AGRI

 

PP1

PP2

Drošības fonda izveide augļu un dārzeņu nozarē

 

 

0.50

0.50

 

 

05 01 04 08

AGRI

 

 

PP1

Noturīga lauksaimniecība un augsnes saglabāšana ar vienkāršotu audzēšanas metožu palīdzību

 

 

 

 

2.00

2.00

07 03 11

ENV

 

 

PP1

Meža aizsardzība un saglabāšana

 

 

 

 

3.00

1.50

17 01 04 04

SANCO

PP2

 

 

Riska finansēšanas modelis dzīvnieku epidēmiju gadījumiem

 

0.50

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

3.a izdevumu kat.

 

 

 

 

 

 

18 05 06

JLS

PP1

PP2

 

Cīņa pret terorismu

7.00

4.00

9.00

7.00

p.m.

6.00

3.b izdevumu kat.

 

 

 

 

 

 

07 04 02

ENV

 

PP1

PP2

Pārrobežu sadarbība cīņā pret dabas katastrofām

 

 

6.50

6.50

p.m.

3.90

15 06 01

EAC

 

PP1

 

Eksperimentālais projekts pilsonībai

 

 

0.50

0.50

p.m.

p.m.

15 06 07

EAC

 

 

PP1

Eiropas politiskie fondi

 

 

 

 

1.00

1.00

16 03 05

COMM

 

 

PP1

EuroGlobe

 

 

 

 

1.50

1.50

16 03 06

COMM

 

 

PP1

Informācijas izmēģinājuma tīkli (PINs)

 

 

 

 

5.00

3.00

4. izdevumu kat.

 

 

 

 

 

 

19 05 03

RELEX

 

 

PP1

Transatlantiskas metodes pasaules mēroga problēmu risināšanā

 

 

 

 

2.50

1.50

21 04 04

RELEX

 

 

PP1

Eiropas ārkārtas juridiskā palīdzība

 

 

 

 

0.20

0.10

21 04 06

AIDCO

 

 

PP1

Ūdens resursu apsaimniekošana jaunattīstības valstīs

 

 

 

 

3.00

0.00

5. izdevumu kat.

 

 

 

 

 

 

26 01 08

tbc

 

 

PP1

Izmēģinājuma projekts: administratīvā sloga mazināšana

 

 

 

 

2.00

2.00

KOPĀ izmēģinājuma projekti

 

 

 

 

40.00

 

Gada maksimālais apjoms izmēģinājuma projektiem

 

 

 

 

46.00

52.10

Atlikusī rezerve

 

 

 

 

-6.00

 

Sagatavošanas darbību kopsavilkuma tabula

ABB
no
menklatūra

Atbildīgais ģenerāldir.

2005

2006

2007

Pozīcija

Budžets 2005

Budžets 2006

Budžets 2007

SA

MA

SA

MA

SA

MA

1.a izdevumu kat.

 

 

 

 

 

 

02 02 03 02

ENTR

AP2

AP3

 

Atbalsts MVU jaunajā finanšu vidē

8.00

8.00

7.00

7.00

p.m.

7.00

02 04 02

ENTR

AP2

AP3

 

Eiropas drošības pētniecības sekmēšana

15.00

8.00

15.00

19.00

p.m.

6.00

04 03 06

EMPL

PP2

AP1

AP2

ENEA sagatavošanas darbība vecu cilvēku aktīvām vecumdienām un mobilitātei

(p.m.)

(3.00)

1.50

0.75

3.00

1.50

06 04 03 01

TREN

AP2

AP3

 

Eiropas energoapgādes drošuma uzraudzība

p.m.

p.m.

0.50

0.90

p.m.

0.70

09 03 03

INFSO

 

AP1

AP2

Sagatavošanas pasākums, lai izveidotu interneta sistēmu tiesību aktu labākas izstrādes un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai

 

 

2.00

2.00

5.00

3.8

09 06 04

INFSO

 

 

 

i2i audiovizuālā iniciatīva

p.m.

2.20

p.m.

1.00

-

p.m.

2. izdevumu kat.

 

 

 

 

 

 

05 04 03 01

AGRI

AP2

AP3

 

Mežsaimniecība (ārpus ELGF un ELFLA)

0.50

16.00

0.30

3.10

p.m.

0.38

07 03 10

ENV

 

AP1

AP2

Natura 2000 sagatavošana

 

 

2.00

2.00

1.00

1.60

3.a izdevumu kat.

 

 

 

 

 

 

18 03 05

JLS

AP3

 

 

Eiropas Migrācijas uzraudzības centrs

3.00

3.80

p.m.

1.80

p.m.

3.00

2.00

1.00

18 03 06

JLS

AP2

AP3

 

Trešo valstu pilsoņu integrācija

5.00

6.00

5.00

5.75

p.m.

6.45

18 03 08

JLS

AP1

AP2

AP3

Finanšu instruments atpakaļnosūtīšanas pārvaldībai migrācijas jomā

15.00

8.00

15.00

10.00

p.m.

12.50

18 03 12

JLS

 

 

AP1

Migrācijas pārvaldība — Solidaritāte darbībā

 

 

 

 

15.00

15.00

18 04 03

JLS

AP2

AP3

 

Pētniecības un novērtējuma programma attiecībā uz pamattiesību ievērošanu

1.00

1.40

0.50

1.00

p.m.

0.80

18 04 04

JLS

AP2

AP3

 

Atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai jaunajās ES dalībvalstīs

2.00

2.00

1.00

1.00

p.m.

2.80

18 05 01 03

JLS

PP2

AP1

 

Tiesu iestāžu apmaiņas programma

(3.00)

2.50

3.00

2.80

p.m.

1.00

18 05 04

JLS

PP2

AP1

 

Atbalsts terora aktos cietušajiem

(2.00)

1.00

2.00

1.20

p.m.

1.20

3.b izdevumu kat.

 

 

 

 

 

 

17 03 04

SANCO

 

AP1

AP2

Sabiedrības veselība

 

 

2.00

1.04

p.m.

0.96

22 02 05 05

ELARG

AP2

AP3

 

Paplašināšanās ietekme uz ES pierobežas apgabalos

4.00

16.98

p.m.

4.00

p.m.

3.00

22 02 05 06

ELARG

PP2

AP1

 

Atmīnēšanas darbības Kiprā

p.m.

p.m.

1.00

1.00

p.m.

0.40

4. izdevumu kat.

 

 

 

 

 

 

19 04 04

AIDCO

PP2

AP1

AP2

Konfliktu novēršanas tīkls

p.m.

0.90

1.50

1.25

1.50

1.25

21 02 07 04 (bijusī poz.)

AIDCO

AP1

AP2

 

Palīdzība cīņā pret nabadzības izraisītām slimībām jaunattīstības valstīs, izņemot HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi

10.00

8.00

10.00

14.10

 

 

19 06 01 03

AIDCO

AP2

 

 

Brīvprātīga tehniskā palīdzība

p.m.

0.50

p.m.

0.20

p.m.

0.20

19 06 02 02

AIDCO

PP2

AP1

AP2

Sagatavošanas darbības kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko ieroču, kā arī kājnieku ieroču izmantošanas samazināšanai

(3.00)

(3.00)

3.00

2.50

p.m.

2.00

19 10 01 03

RELEX-AIDCO

 

 

AP1

Sagatavošanas darbība uzņēmēju un zinātnieku apmaiņai ar Indiju

 

 

 

 

7.00

5.00

19 10 01 04

RELEX-AIDCO

 

 

AP1

Sagatavošanas darbība uzņēmēju un zinātnieku apmaiņai ar Ķīnu

 

 

 

 

7.00

5.00

21 04 05

ENVI

 

 

AP1

Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds (GEEREF)

 

 

 

 

5.00

5.00

KOPĀ sagatavošanas darbības

 

 

 

 

47.5

86.54

Gada maksimālais apjoms sagatavošanas darbībām

 

 

 

 

100.0

 

Atlikusī rezerve

 

 

 

 

52.5

 

Darba dokuments par 4. izdevumu kategoriju – ES kā globāls partneris

Vispārīgs pārskats

1.        2007. gada budžetā 4. izdevumu kategoriju pieņēma 6,8 miljardu eiro apmērā, kas, nevienu nepārsteidzot, nozīmēja to, ka ārējie izdevumi iekļāvās tieši līdz tai robežai, kādu finanšu shēma pieļāva.

2.        Provizoriskajā budžeta projektā (PBP) 2008. gadam ierosināja piešķirt 6,9 miljardus eiro (+1, 5 %) saistībām un 7,9 miljardus eiro maksājumiem (+7,7 %). Tādējādi tika izveidota būtiska rezerve, bet, kā pārrunāts turpmāk, tā neatbilst reālajai situācijai. Komisija jau ir lietas kursā par būtiskiem apstākļiem, kas pagaidām nav iekļauti budžetā.

1. tabula: vispārējais skaitļu salīdzinājums 2007.–2008. gadam

4. izdevumu kategorija: ārējās darbības, 2007. gada budžets

Saistību apropriācijas (SA)

EIRO

%

Attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finansēšanas instruments (DCI).

2 208 696 784

32,4%

Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instruments (ENPI).

1 419 955 400

20,8%

Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA)

1 263 130 000

18,5%

Humānā palīdzība

732 160 000

10,7%

Stabilitātes instruments (IfS)

212 895 738

3,7%

Citas darbības un programmas (ieskaitot decentralizētās aģentūras)

390 162 000

5,7%

EK garantijas aizdevumu operācijām

200 000 000

2,9%

Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)

159 200 000

2,3%

Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR)

142 091 078

2,1%

Makroekonomiskā palīdzība

58 201 000

1,2%

Industrializēto valstu instruments (ICI)

24 700 000

0,4%

Kodoldrošības sadarbības instruments (INSC)

1 268 000

0,02%

2007. gada budžets: Kopā

6 812 460 000

100%

Finanšu griesti 2008. gadā

7 002 000 000

 

2008. gada PBP

6 911 400 000

 

Rezerve

329 800 000

 

* 239 miljoni eiro, kas budžetā paredzēti kā ārkārtas palīdzības rezerve, ir iekļauti kopsummā, taču netiek ņemti vērā, aprēķinot rezervi (t.i. tos finansē ārpus noteiktās maksimālās robežas).

3.        Gada politikas stratēģijas (GPS) paziņojumā Komisija bija iekļāvusi paredzēto 334 miljonu eiro rezervi, jo bija pieskaitīti 23 miljoni eiro jaunajām prioritātēm salīdzinājumā ar janvāra finanšu plānojumu (klimata pārmaiņas, Pasaules energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas fonds, informācijas programma Eiropas pilsoņiem Prince un sabiedrības izpratnes veicināšana par sadarbību attīstības jomā). PBP norādītā rezerve ir par 4 miljoniem mazāka, tātad ir veikta kāda līdzekļu papildu sadale, kas Komisijai ir jānoskaidro.

4.        Norādītā PBP rezerve ir diezgan būtiska – gandrīz 5 % no iespējamiem kopējiem izdevumiem zem maksimālās robežas. Referents ir jau pievērsis uzmanību faktam, ka tas noticis izņēmuma situācijas dēļ, jo garantijas fondam paredzētā pilnā summa 200 miljonu eiro apmērā nebūs vajadzīga 2008. gadā, un to ieskaitīs rezervē. Tādēļ referents iesaka noteikt kādu drošības summu, jo šī nauda (obligātie izdevumi) būs atkal vajadzīga 2009. gadā.

5.        Referents situāciju uzskata par vēl satraucošāku, jo nepārprotami šķiet, ka šī PBP summa faktiski nesedz visu, ko Komisija vēlas prasīt. Šķiet skaidrs, ka Komisija varētu prasīt nozīmīgas papildu summas gan Kosovas, gan arī Palestīnas vajadzībām. Šis būtu jauns un neplānots izdevums, kas rastos papildus esošajām budžeta apropriācijām šajās jomās. Referents vēlētos uzzināt, vai līdzīga situācija varētu būt arī attiecībā uz citām jomām, un cer, ka Komisija to skaidri zina.

6.        Jebkurā gadījumā referents pievērš uzmanību tam, ka šādas „jaunas vajadzības”, kas nav iekļautas PBP, kopumā var sasniegt aptuveni 300 miljonus eiro. Ja Komisija nāks klajā ar šādām prasībām, tas nozīmē, ka reālā rezerve īstenībā varētu būt nulle. Kā redzams, ja finansējums būs šāds, tad nevienai citai prioritātei neatliks nekas!

7.        Referents pievērš uzmanību tam, ka KĀDP finansēšanas kopsumma 1 740 miljonu eiro apmērā ir saskaņota laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam Iestāžu nolīgumā (IN). Caurmērā šī summa sasniedz apmēram 250 miljonus eiro gadā. 2007. gadam tika pieņemts 159,2 miljonu eiro liels finansējums, un 2008. gadam Komisija bija plānojusi finansējumu 200 miljonus eiro apmērā. PBP kopsummai jābūt nedaudz virs 200 miljonu līmeņa.

4. izdevumu kategorijas raksturs

8.        Ir tiesa, ka daudzgadu plānu un koplēmumu laikmetā pieejamie resursi ir vairāk vai mazāk fiksēti un, izņemot ārkārtas gadījumus (piemēram, Irāku un cunami), finansējuma apmērs un galvenie izdevumi parasti būs ļoti līdzīgi iepriekšējā gadā noteiktajiem. Tas nebūt nav slikti, ka Budžeta komiteja parasti aizsargā tradicionālās prioritātes un, protams, pamatojas uz daudzgadu finanšu shēmu (DFS), tomēr tas arī norāda uz strukturālām grūtībām veikt jebkādas patiesi būtiskas korekcijas. Šajā sakarā ir kaut kas jāsaka saistībā ar viedokli, ka 4. izdevumu kategorijā, iespējams, joprojām ir nepietiekamas finanses, ko DFS sarunu laikā pilnībā nevarēja izlabot.

9.        Protams, ir iespējams veikt diezgan būtiskas izmaiņas izdevumu kategorijā, bet, lai tās veiktu, ir jābūt plašam politiskam atbalstam, un izšķirošs faktors ir dažādu specializēto komiteju aktīva rīcība un piekrišana. Tas nebūtu reāli paredzēt kaut kādas lielākas izmaiņas 4. izdevumu kategorijā 2008. gadam, jo tas būs tikai otrais DFS un jaunās paaudzes programmu gads.

10.      Referents norāda, ka enfant terrible finanšu izdevumu kategorijās 2000.–2006. gadā bija konfliktējošās vajadzības, kas, no vienas puses, saskaroties ar jaunām problēmām un krīzēm, un, no otras puses, respektējot tradicionālo ES kaimiņvalstu un tālāku partnervalstu politiku, atkal vienkārši būs jāizskata līdzās. Šī līdzās izskatīšana par laimi nav nemainīga, tai ir jābūt daudz risinājumiem. Vienīgā problēma ir tā, ka daži no šiem risinājumiem varētu būt sāpīgi, jo īpaši ņemot vērā Padomes tradicionālo nostāju.

11.      Ir jānorāda, ka 4. izdevumu kategorijas budžeta struktūra patlaban galvenokārt sastāv no „instrumentiem”, kas atspoguļo pagājušajā gadā panāktās vienošanās par juridisko pamatu (regulas), kuras atsevišķos gadījumos pieņēma koplēmuma procedūrā. Kā redzams iepriekšējā tabulā, tas patiesi neveicina tūlītēju izpratni par 4. izdevumu kategoriju, jo daudz cilvēku sliecas iesaistīties vai arī interesēties vairāk par „reģioniem un valstīm”, nevis par „instrumentiem”.

12.      Tādēļ no pārredzamības un budžeta kontroles viedokļa tika nolemts saglabāt dažus ģeogrāfiskos sadalījumus budžeta nodaļu/pozīciju līmenī 2007. gada budžetā. Piemēram, Āzija un Latīņamerika ir minēta dažādās budžeta nodaļās/pozīcijās, lai gan vairums darbību tiks finansētas, izmantojot vienu un to pašu juridisko instrumentu. Papildus PBP galvenajai politiskajai revīzijai referents var arī pārbaudīt budžeta pozīcijas struktūru un ierosināt atsevišķas korekcijas.

Instrumentu raksturs

13.      Deputāti noteikti atcerēsies, ka notika ilga cīņa, lai izveidotu juridisku pamatu jaunajiem ārējo darbību instrumentiem. Būtībā šī cīņa bija par tiesību aktu pamatiezīmi, t. i. – vai juridiskajiem instrumentiem ir jāatbilst vispārējās struktūras iezīmēm un vai tiem jāpiešķir Komisijai ļoti liela brīvība attiecībā uz to īstenošanu? Varbūt tajos jābūt daudz politiskiem nosacījumiem, ko Parlaments pieņēmis koplēmuma procedūrā?

14.      Galu galā var pamatoti atzīt, ka Eiropas kompromiss tika panākts, iekļaujot nozīmīgu politisko saturu, un arī atstājot svarīgus aspektus īstenošanas posmam. Vajadzība pēc noteiktas elastības pakāpes („nav iespējams mainīt regulu katru reizi, kad ir vajadzīgas korekcijas”) tika aplūkota, no jauna liekot uzsvaru uz tādiem jēdzieniem kā daudzgadu „stratēģiskie dokumenti” un nākamo zemāko līmeni – „gada rīcības programmas”.

15.      Būtībā šos svarīgos „stratēģijas dokumentus” un citus politiska/politikas īstenošanas rakstura plānošanas dokumentus aplūkoja, nolīgumā par demokrātisko kontroli, par ko notika sarunas, pieņemot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu (IN) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu vadību 2007.–2013. gadam, un kas ir pievienots tam kā deklarācija. Tā kā Budžeta komitejai bija galvenā loma, referents vēlas sekot līdzi šajā nolīgumā noteikto Komisijas saistību izpildei. Īpaši interesanti būtu vērot, kā Komisija ņem vērā Parlamenta komentārus par stratēģiskajiem dokumentiem. Galu galā tos nevar ignorēt, jo budžeta procedūru varētu izmantot Parlamenta nostājas nostiprināšanai.

16.      Kā to jau paredz GPS rezolūcija, referents uzskata, ka Ārlietu komitejas (AFET) un Attīstības un sadarbības komitejas (DEVE) darba grupu izveidošana, lai pārbaudītu šos Komisijas dokumentus un uzraudzītu īstenošanu, ir ļoti svarīga. Patiešām, Budžeta komiteja vairākus gadus ir aicinājusi palielināt specializēto komiteju lomu īstenošanas uzraudzībā. Referents vēlas piedalīties darbā ar šīm specializētajām komitejām.

Daži budžeta aspekti attiecībā uz instrumentiem

17.      Ņemot vērā pirmām kārtām vienošanos par juridiskajiem instrumentiem 4. izdevumu kategorijai, kas panākta tikai pēdējā laikā, un plānošanas procesu, kā arī pašreiz notiekošo konkursu izsludināšanu, ir maz ticams, ka 2007. gada īstenošanas pieredzi varēs izmantot 2008. gada vajadzību novērtēšanai, vismaz ne attiecībā uz maksājumiem. Komisija, cerams, panāks, ka lielākajai daļai programmu noteiktās saistības tiks īstenotas apmierinošā līmenī, bet arī tas ir jāpārbauda vēlāk šī gada laikā.

18.     Jebkurā gadījumā lielākajai daļai 4. izdevumu kategorijas instrumentu ir pamatsummas, no kurām dažas ir pieņemtas koplēmuma procedūrā, kā tika minēts iepriekš. Galvenie koplēmumi ir šādi:

- Attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finansēšanas instruments (DCI)

- Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instruments (ENPI)

- Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR)

- Stabilitātes instruments (IfS)

Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA) tika pieņemts vienkārši apspriežu procedūrā, taču tā pamatsumma ir saskaņota ar Padomi (šī procedūra pretēji koplēmuma procedūrai nav saistoša).

19.      Vispār referents vēlētos apspriesties, kā rīkoties ar koplēmuma procedūrā pieņemtajām finanšu paketēm. Viņš ir pārliecināts, ka, kā jau ierasts, tiks iesniegts daudz grozījumu, prasot piešķirt lielāku ikgadējo summu, un Budžeta komitejai (COBU) nevajadzētu piemērot izlases veida pieeju, izskatot šos gadījumus.

20.      Referents norāda, ka Attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finansēšanas instrumentam (DCI) un Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentam (ENPI), kas pieņemti Parlamenta koplēmuma procedūrā, ikgadējā summa tika piešķirta 2007. gadā, kas līdz 2013. gadam būs kopumā lielāka par paredzēto pamatsummu. Citiem vārdiem sakot, šīs programmas tika pieņemtas pēdējās procedūras sākumposmā. Referents nav pārliecināts, ka šāda pieeja jāsaglabā.

21.      Referents norāda, ka varētu būt vairāki veidi šīs problēmas atrisināšanai, un vēlētos uzklausīt politisko grupu viedokļus:

a) vai saglabāt pašreizējo situāciju un turpmākajos gados atsaukties uz likumdošanas elastību +/- 5 % kas ir apspriesta un iekļauta IN? Ņemot vērā situāciju ar finanšu griestiem, tas netieši var nozīmēt to, ka, piešķirot vairāk līdzekļus vienai programmai, citai programmai tie ir jāsamazina?

b) vai saglabāt pašreizējo situāciju, cerot, ka būs iespējams mainīt pamatsummu 2012./2013. gadā, vai arī, ja tas neizdosies, būtiski samazināt finanšu līdzekļus DFS darbības pēdējā gadā?

c) vai saglabāt pašreizējo situāciju un kaut ko šajā sakarā darīt 2008./2009. gada pārskatā?

d) vai veikt dažas korekcijas, vismaz ierobežojot šīm programmām lūgto palielinājumu, lai gada summu saskaņotu ar kopējā pamatsummā pieļauto caurmēru?

22.      Referents arī norāda, ka atsevišķiem 4. izdevumu kategorijas aspektiem – gan koplēmumā pieņemtiem, gan arī citiem – tradicionāli (kā par nelaimi) bija jāpaļaujas uz ārkārtas risinājumiem un improvizāciju. Tas attiecas uz humāno palīdzību, bet arvien lielākā mērā arī uz citiem instrumentiem, piemēram, koplēmumā pieņemto Attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finansēšanas instrumentu (DCI) un/vai Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentu (ENPI), kā tas pierādījās gadījumā ar Palestīnu.

23.      Argumentācijas nolūkā, ka var būt neparedzamas (neplānotas) vajadzības 2008. un/vai nākamajos gados, kur var būt vajadzīgi papildu 100 miljoni eiro Attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finansēšanas instrumenta (DCI) vai Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumenta (ENPI) īstenošanai sakarā ar kaut kur notiekošām krīzēm, referents vēlētos jautāt Komisijai, vai tas vienmēr tiks darīts, neņemot vērā koplēmumā pieņemtās pamatsummas (proti, koriģējot esošās programmas un ierobežojot iepriekš plānotos pasākumus), vai arī to kaut kā varētu īstenot, pārsniedzot pamatsummu? Vai finansēšanas līdzekļi atšķirsies, t. i., vai finansējums tiks veikts noteiktās rezerves robežās vai arī, izmantojot citus veidus, piemēram, elastības instrumentu?

Secinājumi:

24.      2008. gada PBP 330 miljonu eiro lielā rezerve kā šīs izdevumu kategorijas reālās situācijas rādītāja ir pilnībā maldinoša. Tā radusies, summējoties atsevišķām jomām/vajadzībām, kas vēl nav iekļautas budžetā, ar gadījuma rakstura piekļuvi līdzekļiem, kas sākotnēji bija paredzēti garantiju fondam.

25.      Daudzas summas ir iekļautas finanšu paketēs, kas piešķirtas koplēmuma procedūrā vai citos nolīgumos, piemēram, KĀDP. Ir jāatrod kāda stratēģija gada kopsummu grozīšanai šajās jomās.

26.      Demokrātiskās kontroles (IN pieņemtā deklarācija pagājušajā gadā ) būtu jāveic ciešā sadarbībā ar Ārlietu komiteju (AFET) un Attīstības un sadarbības komiteju (DEVE).

27.      Ņemot vērā jaunās paaudzes ārējo instrumentu vēlo pieņemšanu, ir maz ticams, ka 2007. gada īstenošanas pieredzi varēs izmantot 2008. gada vajadzību izvērtēšanai.

Darba dokuments par informācijas un komunikācijas politikas budžeta aspektiem

Iestāžu vispārējais mērķis ir veidot precīzu informācijas politiku Eiropas iedzīvotājiem, lai vairotu viņu zināšanas par ES darbību, struktūru un lēmumu pieņemšanas procesu.

Šim nolūkam iestādes ir izstrādājušas daudzas stratēģijas, kas darbojas centralizētā un vietējā līmenī atbilstīgi katras iestādes kompetencei. Centralizētās darbības uzsāk Eiropas iestādes, vēršoties pie Briseles sabiedrības un/vai dalībvalstīm. Vietējā līmenī informācijas politiku galvenokārt veido Eiropas mājas, kas atrodas dalībvalstu galvaspilsētās, un to reģionālie biroji.

Pirmajā daļā tiks sniegta informācija par budžeta instrumentiem, kas saistīti ar komunikācijas politikas finansējumu centralizētā līmenī. Informācija par iestāžu sadarbību un vietējiem aspektiem tiks sniegta otrajā daļā.

Priekšvēsture

Paziņojums par informācijas politikas jomu paredzēts informācijai par Eiropas politiku un labāku sakaru nodrošināšanai ar iedzīvotājiem.

Vispārējam pārskatam saistībā ar budžetu var teikt, ka pēdējo piecu gadu laikā budžeta apropriācijas komunikācijas politikai ir palielinātas par 36,55 %, salīdzinot ar šā laikposma vispārējo budžeta pieaugumu par 13,65 %.

Tajā pašā laikā ir mainīti šo darbību mērķi, pielāgojoties pilsoniskās sabiedrības paustajām prasībām. Komisijas stratēģiju komunikācijas jomā visvairāk ietekmēja Francijas un Nīderlandes sabiedrības paustais noraidījums Līgumam par Konstitūciju Eiropai.

Divu Komisijas paziņojumu — ,,Rīcības plāns, kura mērķis ir uzlabot saziņu Eiropā”[28] un ,,Komisijas ieguldījums pārdomu laikā un pēc tā: D plāns — demokrātija, dialogs, diskusijas”[29] – publicēšanas mērķis bija labāk informēt iedzīvotājus par ES politiku un tās ietekmi uz viņiem un iesniegt Balto grāmatu par Eiropas Savienības komunikācijas politiku[30], lai tuvinātu Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem.

Tie veido trīs pīlārus jaunajā komunikācijas politikā, ko Komisija uzsāka 2005. gadā.

Tajā pašā laikā ievērojami palielinājusies arī Eiropas Parlamenta interese par informācijas politiku. Patiesi, pirmā lasījuma rezolūcijā par 2006. gada budžetu Parlaments pieņēma punktu, kur vēlreiz apliecinātas tā bažas, uzskatot, ,,ka ES informācijas politikai paredzētās summas nav atbilstīgas, un ir nolēmis palielināt šo summu; uzsver nepieciešamību Komisijai steidzīgi iesniegt Balto grāmatu par informācijas politiku”[31].

Pēc Parlamenta pieprasījuma 2006. gada februārī Komisija pieņēma Balto grāmatu par Eiropas Savienības komunikācijas politiku[32]. Parlaments atzinīgi novērtēja ,,Komisijas centienus komunikācijas politiku pārveidot par autonomu politiku ar savu saturu”[33].

Lai novērtētu Komisijas programmu līdzekļu racionālu izlietojumu, Budžeta komiteja pieprasīja veikt divus pētījumus — ,,Virzība uz komunikāciju” un ,,Eiropas iedzīvotāju informēšana” — sakarā ar 2007. gada budžeta apstiprināšanas procedūru.

2006. gada septembrī publicētajā pētījumā ,,Virzība uz komunikāciju” konstatēti uzlabojumi, kas panākti pēc rīcības plāna par komunikāciju un plāna D īstenošanas, taču ir ieteikts veidot labāku koordināciju starp dažādiem dalībniekiem, it īpaši ārējos birojos, kur Parlaments un Komisija vēršas pie vienas un tās pašas publikas. Šo koordinācijai vajadzētu atvieglot tam, ka, izņemot Edinburgas un Atēnu birojus, abas iestādes atrodas vienās un tajās pašās ēkās, tā dēvētājās ,,Eiropas mājās”. Šis apstāklis ir norādīts arī vairākās Parlamenta pieņemtajās rezolūcijās par budžeta jautājumiem. Pētījumā minēts vēl viens, iespējams, interesants aspekts, kas izteikts arī rezolūcijā par Balto grāmatu, proti, ka ārējo biroju veiktajam darbam ,,jābūt vairāk politiskam un mazāk birokrātiskam”.

Lai sekmētu izpratni par šajā politikas jomā iekļautajiem jautājumiem un turpmāko attīstību, Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja (COBU) saistībā ar 2008. gada budžeta apstiprināšanas procedūru 2007. gada 8. maijā organizēja uzklausīšanu par informācijas politiku ,,ES informācijas politikas efektivitāte profesionālā skatījumā”.

Šīs uzklausīšanas mērķis bija dzirdēt komunikācijas speciālistu atzinumus par divu galveno iestāžu īstenoto informācijas politiku. Uzklausīšana deva iespēju vispusīgai apspriedei starp speciālistiem un iestāžu pārstāvjiem par mārketinga un/vai ,,iestāžu” viedokļiem un par to, kā izlietot šai politikai piešķirtos ES budžeta līdzekļus. Dalībnieki uzsvēra, ka vēl joprojām vajadzīgi uzlabojumi šajā jomā, galvenokārt nodrošinot darbību labāku uzskatāmību un pārredzamību, labāku koordināciju centralizētā (ES) līmenī, attieksmes ,,domā vietējā mērogā, rīkojies vietējā mērogā” plašāku pieņemšanu vietējā līmenī, kas nodrošina labāku finanšu pārvaldību un instrumentu uzlabojumus.

Tiesiskais konteksts

Budžeta komiteja vienmēr aizstāvējusi domu, ka informācijas politika jāvada iestādēm, un uzskatījusi, ka tā ir šo iestāžu autonomijas lieta. Pēc komitejas domām, juridiskais pamats varētu būt par iemeslu katras iestādes neelastībai. Tādēļ tā stingri iebilst pret jebkuru mēģinājumu izveidot juridisko pamatu[34], kas varētu izraisīt gan koplēmuma, gan komitoloģijas procedūras neelastību attiecīgi uz juridiska un atsevišķu darbību pamata, tostarp arī daudzgadu shēmā.

Tādēļ Eiropas Parlaments 2007. gada 24. aprīļa rezolūcijā par Komisijas ikgadējo politikas stratēģiju saistībā ar 2008. gada budžeta procedūru atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 49. pantu ,,visām iestādēm ir tiesības īstenot saziņas politiku, ko paredz to institucionālā autonomija”, un mudina Komisiju un citas iestādes joprojām aizstāvēt savu autonomiju šajā jomā.

Darbību pārskats

Komisijas veiktās darbības

Komisijas budžetā informācijas politika galvenokārt atbalstīta 16. sadaļā. Tajā atspoguļoti Komisijas pēdējo trīs gadu laikā pieņemtie lēmumi un izteiktie priekšlikumi, palielinoties ārējo delegāciju veikto darbību skaitam un darbībām, kuras veic galvenās mītnes, arvien vairāk vēršoties uz plašsaziņas līdzekļiem un vispārēju informāciju. Lai to paveiktu, pagājušo divu gadu laikā ir izstrādāts ievērojams skaits instrumentu audiālās, video un drukātās komunikācijas uzlabošanai.

Kopš 2005. gada komunikācijas politikai piešķirtais budžets ir pastāvīgi palielinājies, 2007. gadā sasniedzot summu EUR 201 031 110 saistību apropriācijās un EUR 192 303 110 maksājumu apropriācijās. Detalizēta informācija sniegta pielikumos: skatīt 1. tabulas III daļu ,,Komisija, 16. sadaļai ,,Komunikācija” piešķirtais finansējums (2005.–2008. gads)”.

2008. gada PBP

Runājot par Komisijas priekšlikumu 2008. gada budžetam, var pamanīt, ka salīdzinājumā ar 2007. gada budžetu saistību apropriācijas nedaudz palielinātas (par 0,07 %, + EUR 132 196) un samazinātas maksājumu apropriācijas (- EUR 519 804).

Šie līdzekļi sedz gan administratīvos, gan operacionālos izdevumus. Provizoriskajā budžeta projektā (PBP) 2008. gadam attiecīgi ieteikts EUR 107 501 305 administratīvajiem izdevumiem un EUR 93 662 000 operacionālajiem izdevumiem. Tas ir 53 % no apropriācijām administratīvajiem izdevumiem un tikai 47 % no kopējā budžeta operacionālajiem izdevumiem.

Laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam apropriācijas administratīvajiem izdevumiem pastāvīgi pārsniedz apropriācijas operacionālajiem izdevumiem. Referents lūdz sniegt plašāku informāciju par to, kādā veidā šī apropriāciju pārdale nodrošina komunikācijas mērķu un darbību sasniegšanu un kā šo sadalījumu var pavērst pretējā virzienā.

16. sadaļa sīkāk iedalīta, vēršoties uz trim galvenajām darbībām: 16 02 ,,Komunikācija un plašsaziņas līdzekļi”, 16 03 ,,Komunikācija vietējā līmenī” un 16 04 ,,Analīze un komunikācijas līdzekļi”. Nodaļa 16 01 attiecas uz administratīvajiem izdevumiem un pievienojas iepriekš minētajām darbībām.

Laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam vispamanāmākais apropriāciju palielinājums bija vērojams posteņa 16 02 02 ,,Rīcība saistībā ar multividi” darbībām, kur saistību apropriācijas palielinājās par 108,33 % un maksājumu apropriācijas par 111,11. Tai seko posteņa 16 02 03 ,,Informācija plašsaziņas līdzekļiem” darbības, kur saistību apropriācijas pieauga par 29,62 % un maksājumu apropriācijas par 47,07 %. Šo palielinājumus attaisnoja ar vajadzību pēc labākas informācijas plašsaziņas līdzekļiem, plašsaziņas instrumentu uzlabošanas un ES publikāciju palielināšanas.

Nodaļā 16 03 noteikti ES izdevumi par komunikāciju vietējā līmenī. Tā attiecas uz divu veidu darbībām: ,,Vietējās darbības” 16 03 02 un ,,Prioritāro tēmu īpašās darbības, tostarp PRINCE” 16 03 04. Minētajā laikposmā vietējām darbībām saistību apropriācijas palielinātas par 55,19 % un maksājumu apropriācijas par 95,97 %, kamēr īpašajām darbībām saistību apropriācijas palielinātas tikai par 8,54 % un maksājumu apropriācijas par 1,30 %, kas atbilst Komisijas Baltajā grāmatā paustajām nostādnēm.

Šī nodaļa nosaka arī izdevumus izmēģinājuma projektam saistībā ar informācijas izmēģinājuma tīkliem (PINs), postenis 16 03 06. Pēc Eiropas Parlamenta ierosinājuma šis projekts tika iekļauts 2007. gada budžeta īpašā postenī. Saistībā ar 2008. gada PBP finansējums nav pieprasīts.

Šis projekts sava daudzlīmeņu rakstura dēļ varētu būt sadarbības instruments, ar kura palīdzību labāk iesaistīt Eiropas Parlamenta deputātus. Uzklausīšanas ,,Komunikācijas un informācijas politikas efektivitāte” laikā tika uzsvērts arī tas, ka Eiropas Parlamenta deputātiem ir ievērojama loma, popularizējot ES tēlu, un viņi vairāk jāiesaista komunikācijas un informācijas darbībās.

Jautājumā par ,,informāciju plašsaziņas līdzekļiem” un ,,komunikāciju vietējā līmenī” gan speciālisti, gan ierēdņi uzsvēra, ka šajā jomā vajadzīgi uzlabojumi. Tādēļ vajadzīga labāka iestāžu koordinācija centrālā līmenī, efektīvāk jāpielieto pašreizējie komunikācijas un informācijas instrumenti un labāk jāizmanto profesionālie plašsaziņas līdzekļi.

Laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam kopējās saistību apropriācijas administratīvajiem izdevumiem ir palielinātas par 19,65 % un maksājumu apropriācijas ir samazinātas par 3,81 %.

Izpilde

Šeit redzamajā tabulā parādīti komunikācijas politikai piešķirto līdzekļu izmantošanas kvantitatīvie aspekti 2006. gada beigās. Jāpiebilst, ka administratīvie izdevumi tika pārvērtēti, salīdzinot ar atbalsta vajadzībām operacionālajiem izdevumiem. Referents varētu ņemt to vērā nākamajā procedūrā.

16. politikas joma „Komunikācija” — kopējā izpilde 31.12.2006.

Budžeta pozīcija

Nosaukums

Saistības

Maksājumi

16 01 04 01

Vispārīgs informācijas darbs saistībā ar Eiropas Savienību — Administratīvās pārvaldības izdevumi

58,97 %

54,51 %

16 01 04 02

Informācijas izplatīšanas punkti — Administratīvās pārvaldības izdevumi

63,52 %

7,71 %

16 01 04 03

PRINCE — Administratīvās pārvaldības izdevumi

55,49 %

35,24 %

16 01 04 04

Komunikācijas pasākumi — Administratīvās pārvaldības izdevumi

71,63 %

43,77 %

16 02 02

Pilsoņu informēšana ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību

99,60 %

47,32 %

16 02 03

Tiešā komunikācija

99,92 %

77,01 %

16 03 01

Informācijas izplatīšanas tīkli

95,14 %

91,94 %

16 03 02

Vietējas darbības

97,78 %

74,22 %

16 03 04

Prioritāro tēmu īpašās darbības, tostarp PRINCE

93,54%

59,94%

16 04 02

Tiešsaistes informācija un komunikācijas līdzekļi

98,47 %

83,78 %

16 04 03

Specializētas iespiestās publikācijas

87,74 %

100 %

Ņemot vērā kvalitatīvos aspektus, 2005. gada budžeta izpildes apstiprinājuma rezolūcijā Komisijai uzsvērts, ka ir nepieciešama:

· Komisijas darbību lielāka pārskatāmība;

· labāk nodrošinātas tiesības piekļūt informācijai par projektiem un darbībām, kas attiecas uz kopēju pārvaldību visiem ES iedzīvotājiem;

· lielāka garantija, ka dalībvalstu informācijas kampaņām piešķirtie ES līdzekļi tiks izlietoti saprātīgi;

· subsīdiju piešķīrumu izmantošanas labāka pārvaldība.

Parlamenta veiktās darbības

Eiropas Parlamenta komunikāciju rada daudzveidīgi informācijas kanāli, kuri cits citu papildina un kuru kopējais mērķis ir efektīvi informēt ES iedzīvotājus par Parlamenta darbību un sekmēt Eiropas būvi.

Vienā laikā ar Komisiju Parlaments uzsāka procesu, ievērojami paplašinot Informācijas ĢD darbības jomu, kam sekoja tā budžeta nozīmīgs palielinājums, 2007. gadā sasniedzot EUR 89 580 000 un 658 darbiniekus. Tā rezultātā tika formulēta ,,spēcīga un efektīva informācijas stratēģija”, labāk izmantoti pieejamie līdzekļi, katrā Eiropas Parlamenta informācijas birojā tika iecelts atbildīgais par sakariem ar presi ,,komunikācijai vietējā līmenī” un tika sākta trīs galveno projektu attīstība:

· Apmeklētāju centrs,

· Parlamenta televīzijas kanāls (Web TV),

· jaunais audiovizuālais centrs.

Komunikācijas politika neapšaubāmi ir galvenais jautājums, runājot par 2009. gada vēlēšanām. Tādēļ Parlaments ir ierosinājis rīcības programmu 18 mēnešiem, lai labāk iepazīstinātu ES pilsoņus ar Eiropas vēlēšanām. 2008. gadam plānotā summa ir EUR 10 300 300; iespējams, 2009. gadā būs vajadzīgs papildu finansējums.

Šajās tabulās parādītas apropriācijas, kuras Eiropas Parlaments piešķīris komunikācijas politikai.

Eiropas Parlamenta apropriācijas: ĢD INFO

Nosaukums

Apropriācijas

Izmaiņas

(nodaļa)

 

2006

2007

2008

2006/2007

21. Datu apstrāde, iekārtas un mēbeles: iegāde, noma un uzturēšana

6 040 000

4 985 000

21 780 000

260,60 %

23. Kārtējie administratīvie izdevumi

2 470 000

1 620 000

1 220 000

-50,61 %

32. Ekspertīzes un informācija: ieguve, arhivēšana, sagatavošana un izplatīšana

49 377 000

60 575 000

88 942 000

80,13 %

104. Rezerve informācijas un saziņas politikai

20 000 000

22 400 000

0

 

Kopā

77 887 000

89 580 000

111 942 000

 43,72 %

Kopējais darbinieku skaits: ĢD INFO (tostarp pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un ārējie darbinieki)

 

2005

2006

2007

Izmaiņas 05/07

AD

189

187

231

22,22 %

AST

412

407

427

3,64 %

KOPĀ

601

594

658

9,48 %

Padomes veiktās darbības

Komunikācijas politikai piešķirtās apropriācijas parādītas šajā tabulā.

PADOME

Nosaukums

Apropriācijas

Izmaiņas

(Sadaļa)

 

2006

2007

2008

2006/2008

2213. Informācija un sabiedriskie pasākumi

389 000

1 428 000

1 198 000

207,96 %

3312. Informācija un sabiedriskie pasākumi (EDAP un KĀDP)

p.m.

p.m.

50 000

 

Kopā

389 000

1 428 000

1 198 000

220,82 %

Iestāžu sadarbība

ES ir kopīgs projekts, kurā piedalās visi valdības līmeņi, visu veidu organizācijas un visu sabiedrības slāņu ļaudis.

Iestāžu mērķis ir tuvināt ES tās iedzīvotājiem. Tādēļ vajadzīga Eiropas iestāžu koordinācija komunikācijas un informācijas politikas jomā. Darbību saskaņotība ir vēl svarīgāka tad, kad komunikācijas un informācijas politika vēršas pie vienas publikas.

Sadarbība starp Komisiju un Eiropas Parlamentu notiek centralizētā un vietējā līmenī.

Vienīgais instruments, kas ir Komisijas un Parlamenta rīcībā ideju apvienošanai labākas komunikācijas un kopīgas rīcības jomā, ir Iestāžu informācijas grupa.

Iestāžu informācijas grupa, kuras izveides mērķis bija noteikt PRINCE programmas prioritātes, kļuvusi par ,,forumu”, kas ierosina pamatnostādnes darbībām komunikācijas jomā. Tomēr vēl ir jāformulē Iestāžu informācijas grupas nolikums. Eiropas Parlaments uzskata, ka grupai jābūt galvenokārt politiskai. Jāizskata iespēja izveidot otrā līmeņa koordinācijas grupu, kas īsteno Iestāžu informācijas grupas noteiktās pamatnostādnes, kā ieteikts EP rezolūcijā par Komisijas Balto grāmatu.[35]

Eiropas Parlaments un Komisija sniedz informāciju vietējā līmenī, izmantojot Eiropas mājas, kurās zem viena jumta apvienotas Komisijas pārstāvniecības un EP informācijas biroji.

Eiropas Parlamenta uzdevuma paziņojumā teikts, ka Eiropas Parlamenta informācijas biroji ir atbildīgi par Informācijas ĢD vispārējās informācijas un komunikācijas stratēģiju paziņošanu dalībvalstīm. To mērķis ir gan tieši, gan ar Eiropas, valsts un specializēto plašsaziņas līdzekļu starpniecību informēt iedzīvotājus par Parlamenta pieņemtajiem lēmumiem, popularizēt un parādīt Parlamentu un tā darbu.[36]

Pārstāvniecības darbojas kā Komisijas oficiālie pārstāvji katrā dalībvalstī. Tām ir trīskāršs uzdevums, proti: īstenot Komisijas komunikācijas stratēģiju vietējā līmenī; sniegt atbilstīgu informāciju par notikumiem Komisijā; veidot saikni starp Komisiju un dalībvalstu politiskajām aprindām un pilsonisko sabiedrību.

Informācijas biroju un pārstāvniecību kopējās izmaksas 2007. gadā ir EUR 128 693 310, no kuriem EUR 39 636 700 paredzēti EP informācijas birojiem un EUR 89 056 610 — Komisijas pārstāvniecībām.

Programma PRINCE[37] paredzēta darbību finansēšanai prioritāros jautājumos. Tradicionāli balstoties uz Komisijas un dalībvalstu partnerību, tai vajadzētu vairāk iesaistīt Eiropas Parlamentu programmas prioritāšu noteikšanā, pilnībā iesaistot Eiropas Parlamenta deputātus programmas aizgādnībā rīkotajos pasākumos.

Eiropas Parlaments ir informēts par Komisijas prasību aizstāt PRINCE programmas pašreizējās piecas budžeta līnijas ar vienu programmu, ko īsteno Komunikācijas ĢD, jo tas šobrīd sniegtu lielāku elastību Komisijas ĢD un centralizētu sarunu partneri.

Komunikācijas un informācijas politiku var uzlabot saskaņotāk, izmantojot vienotu koncepciju par informācijas sniegšanu ES pilsoņiem. To iespējams īstenot, tikai pamatojoties uz katra informācijas instrumenta pievienotās vērtības analīzi.[38]

Secinājumi

Pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies informācijas un komunikācijas stratēģija, taču jāpanāk lielāks progress, lai iespējami efektīvāk izlietotu pieejamos līdzekļus.

Pirmos apsvērumus par ,,uz rezultātiem vērstu budžetu” informācijas un komunikācijas politikas jomā varētu apkopot turpmāk minētajos punktos.

Ø Iestāžu sadarbība pretstatā institucionālajai autonomijai

Bez šaubām, no budžeta viedokļa iestāžu un to komunikācijas un informācijas centienu sadarbība ir apsveicama un vajadzīga. Iestādēm jāsadarbojas pēc iespējas ciešāk, lai samazinātu pieskaitāmās izmaksas vietējās struktūrās utt. No otras puses, tām var būt pašām savi konkrēti komunikācijas mērķi, kuri ne vienmēr ir pilnīgi vienādi.

Jāpanāk pareizs līdzsvars starp katras ES iestādes neatkarību īstenot savu informācijas un komunikācijas politiku un (i) atsevišķu politiku papildu izmaksām budžetā un (ii) iespējamām neskaidrībām paziņojumu un viedokļu daudzveidības dēļ.

Ø Sīkāk sadalīta komunikācija ar labāk noteiktām prioritātēm

Ja līdzekļi ir trūcīgi, jālemj par to izlietošanas prioritātēm. Jāizveido stratēģiskais prioritāšu saraksts, kurš pēc tam jāpārbauda, salīdzinot ar pieejamajiem budžeta un cilvēku resursiem. Visiem, kas iesaistīti lēmumu pieņemšanā, jāzina, ka katrai jaunai komunikācijas vai informācijas darbībai, ko vēl nav ieplānojusi Eiropas Komisija, būs jāveidojas no pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2014. gadam paredzētajām rezervēm un šīs rezerves samazinās.

Ø Mūsdienu informācijas tehnoloģiju izmaksu efektivitāte

Dažās iepriekšējās rezolūcijās par budžetu Parlaments pastāvīgi iestājās par mūsdienu informācijas tehnoloģiju efektīvu izmantošanu komunikācijas politikā. Informācijas izmēģinājuma tīkli ir pirmais piemērs, Web TV varētu uzskatīt par otro. Komunikācijas un informācijas kampaņās izmantoto plašsaziņas līdzekļu izmaksu efektivitāte ir pelnījusi rūpīgu kontroli un regulāru pārvērtējumu, lai neatpaliktu no tehnoloģiju attīstības un iespējām.

Ø Domā vietējā mērogā — rīkojies vietējā mērogā

Lai panāktu vislielākos rezultātus ar vismazākajiem līdzekļiem, paziņojumu, ko kāds vēlētos raidīt, vajadzētu pielāgot dažādām auditorijām, nozarēm vai valstīm. Pastāv skaidra saikne starp plašsaziņas līdzekli, ar kura palīdzību tiek raidīta ziņa, un līmeni, kādā tas notiek; turklāt vietējā komunikācija var būt ne tikai daudz lētāka, bet arī vismaz tikpat efektīva kā centralizētas darbības. Kā Parlaments jau agrāk regulāri ir atgādinājis, jācenšas nostiprināt apjomu, kādā komunikācijas politiku iespējams īstenot vietējā mērogā, t. i., tādā veidā, kuru Eiropas iedzīvotāji var viegli uztvert vietējā izteiksmē. Īstermiņā tas varētu prasīt lielākus ieguldījumus dalībvalstu vietējo biroju personālā, vēršot komunikācijas un informācijas stratēģiju vairāk tieši uz atsevišķiem iedzīvotājiem.

PIELIKUMS. 1. TABULA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

III IEDAĻA — KOMISIJA, 16. SADAĻAI „KOMUNIKĀCIJA” PIEŠĶIRTAIS FINANSĒJUMS (2005-2008)

Pozīcija

Nosaukums (2007. gada nomenklatūra)

Outturn 2005

2006

2007

PDB 2008

Evolution 2005/2007

CE

CP

CE

CP

CE

CP

CE

CP

CE

CP

16 01 01

Izdevumi, kas saistīti ar politikas jomā Komunikācija nodarbināto personālu

41.204.969

49.610.664

41.878.352

41.878.352

48.208.448

48.208.448

47.370.795

47.370.795

17,00%

-2,83%

 

92.001

445.154

445.154

 

 

 

 

 

 

16 01 02

Izdevumi, kas saistīti ar ārštata personālu, un citi politikas jomas Komunikācija atbalsta izdevumi

19.061.325

21.489.186

20.444.425

20.444.425

26.097.642

26.097.642

25.934.989

25.934.989

36,91%

21,45%

 

13.364

 

 

 

 

 

 

 

 

16 01 03

Izdevumi, kas saistīti ar politikas jomas Komunikācija iekārtām un pakalpojumiem, ēkām un citiem darbības izdevumiem

28.207.775

38.212.439

30.111.009

30.111.009

31.377.020

31.377.020

30.595.522

30.595.522

11,24%

-17,89%

16 01 04

Politikas jomas Komunikācija darbību atbalsta izdevumi

3.082.255

4.465.000

4.264.500

4.264.500

3.864.500

3.864.500

3.600.000

3600000

25,38%

-13,45%

16 01

Kopā

91.556.324

113.882.654

97.143.440

97.143.440

109.547.610

109.547.610

107.501.306

107.501.306

19,65%

-3,81%

 

Rīcība saistībā ar multividi

9.000.000

9.000.000

15.250.000

15.250.000

18.750.000

19.000.000

20.700.000

17.000.000

108,33%

111,11%

 

 

1.000.000

1.000.000

 

 

 

 

 

 

16 02 03

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2.600.000

2.200.000

3.250.000

2.709.535

3.370.000

3.235.500

3.970.000

3.500.000

29,62%

47,07%

16 02 04

Radio un televīzijas studiju, un audiovizuālo iekārtu darbība

5.600.000

5.600.000

5.600.000

5.600.000

5.600.000

5.600.000

6.212.000

6.212.000

0,00%

0,00%

16 02

Kopā

17.200.000

16.800.000

25.100.000

24.559.535

27.720.000

27.835.500

30.882.000

26.712.000

61,16%

65,69%

16 03 02

Vietējas darbības

5.408.343

3.571.938

8.249.000

7.175.136

8.393.000

7.000.000

9.200.000

8.500.000

55,19%

95,97%

 

 

401.000

200.000

 

 

 

 

 

 

16 03 04

Prioritāro tēmu īpašās darbības, tostarp PRINCE

7.248.792

7.403.630

7.300.000

6.968.000

7.868.000

7.500.000

12.830.000

8.500.000

8,54%

1,30%

 

 

1.068.000

533.333

 

 

 

 

 

 

16 03 05

EuroGlobe

 

 

 

 

1.500.000

1.500.000

 

 

 

 

16 03 06

Izmēģinājuma projekts saistībā ar informācijas izmēģinājuma tīkliem (PINs)

 

 

 

 

5.000.000

3.000.000

 

 

 

 

16 03

Kopā

12.657.136

10.975.568

17.018.000

14.876.469

22.761.000

19.000.000

22.030.000

17.000.000

79,83%

73,11%

16 04 01

Sabiedrības viedokļa analīze (bijusī 16 03 01)

7.110.000

5.713.091

5.069.000

4.000.000

5.600.000

5.600.000

5.800.000

5.800.000

-21,24%

-1,98%

 

 

531.000

266.667

 

 

 

 

 

 

16 04 02

Tiešsaistes informācija un komunikācijas līdzekļi

9.253.333

7.233.372

8.800.000

8.016.377

10.180.000

9.400.000

10.880.000

8.500.000

10,01%

29,95%

16 04 03

Specializētas iespiestās publikācijas

5.709.064

5.079.912

6.050.000

5.398.952

6.050.000

4.500.000

5.150.000

5.150.000

5,97%

-11,42%

16 04 04

Iespiestas publikācijas plašai lietošanai (bijusī 16 03 03)

2.420.000

1.884.815

2.420.000

2.420.000

2.420.000

2.420.000

2.420.000

2.420.000

0,00%

28,39%

16 04 05

Prince — Eiropas Savienības nozīme pasaulē

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16 04

Kopā

24.492.397

19.911.190

22.870.000

20.101.996

24.250.000

21.920.000

24.250.000

21.870.000

-0,99%

10,09%

16 05 01

Informācijas izplatīšanas tīkli

17.788.301

9.340.315

16.752.500

15.132.500

16.752.500

14.000.000

15.300.000

15.300.000

-5,82%

49,89%

 

 

1.000.000

500.000

 

 

 

 

 

 

16 49 04

Politikas jomas Prese un sakari darbību atbalsta izdevumi

p.m.

 

 

 

 

 

 

16 04

Izpildes mehānisms 3. izdevumu kategorijai

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16 05

Kopā

17.788.301

9.340.315

17.752.500

15.632.500

16.752.500

14.000.000

15.300.000

15.300.000

-5,82%

49,89%

 

Pavisam kopā

163.694.158

170.909.727

179.883.940

172.313.940

201.031.110

192.303.110

201.163.306

191.783.306

18,57%

11,12%

PIELIKUMS. 2. TABULA 16. POLITIKAS JOMA „KOMUNIKĀCIJA” — IZPILDE uz 31.12.2006.

 

 

 

Saistības

Maksājumi

Budžeta pozīcija

Nosaukums

Izd. kat.

Sākotnējais budžets

Rezerve

Apropriācijas
(tostarp groz., pārviet.)

Kopējā izpilde

Izpilde
šajā datumā 1. gadā

Starpība (%)
šajā datumā

Izpilde
uz 31.12.2005. (%)

Sākotnējais budžets

Rezerve

Apropriācijas
(tostarp groz., pārviet.)

Kopējā izpilde

Izpilde
šajā datumā 1. gadā

Starpība (%)
šajā datumā

Izpilde
uz 31.12.2005. (%)

16 01 04 01

Vispārīgs informācijas darbs saistībā ar Eiropas Savienību — Administratīvās pārvaldības izdevumi

3

0,2

0,2

58,97%

42,79%

-16,18%

42,79%

0,2

0,2

54,51%

22,38%

-32,13%

22,38%

16 01 04 02

Informācijas izplatīšanas punkti — Administratīvās pārvaldības izdevumi

3

0,3

0,3

63,52%

24,42%

-39,10%

24,42%

0,3

0,3

7,71%

20,03%

12,32%

20,03%

16 01 04 03

Prince (informācijas programma Eiropas pilsoņiem) — Informācijas pasākumi saistībā ar noteiktām darbības jomām — Administratīvās pārvaldības izdevumi

3

1,5

1,5

55,49%

63,20%

7,71%

63,20%

1,5

2,4

35,24%

38,82%

3,58%

38,82%

16 01 04 04

Komunikācijas pasākumi — Administratīvās pārvaldības izdevumi

3

2,3

2,3

71,63%

82,01%

10,38%

82,01%

2,3

3,6

43,77%

41,43%

-2,34%

41,11%

 

Kopā 16 01

 

4,3

 

4,3

 

 

 

 

4,3

 

6,5

 

 

 

 

16 02 02

Pilsoņu informēšana ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību

3

15,3

16,1

99,60%

97,09%

-2,51%

97,09%

15,3

16,1

47,32%

67,93%

20,61%

67,93%

16 02 03

Tiešā komunikācija — Plašsaziņas līdzekļi

3

2,7

2,9

96,92%

89,92%

-7,00%

89,92%

2,2

2,9

77,01%

93,84%

16,83%

93,84%

 

Kopā 16 02

 

18,0

 

19,0

 

 

 

 

17,5

 

19,0

 

 

 

 

16 03 01

Sabiedriskās domas analīze un darbības tuvumā

3

9,5

11,0

95,14%

99,12%

3,98%

99,12%

7,5

10,5

91,94%

98,04%

6,10%

98,02%

16 03 02

Darbības komunikācijas jomā

3

8,7

8,7

97,78%

78,20%

-19,58%

78,20%

8,1

7,8

74,22%

60,42%

-13,80%

60,42%

16 03 04

Prince — Debates par Eiropas Savienības nākotni

3

6,7

9,1

93,54%

 

 

 

6,5

7,0

59,94%

 

 

 

 

Kopā 16 03

 

24,8

 

28,8

 

 

 

 

22,1

 

25,3

 

 

 

 

16 04 02

Līdzekļi pilsoņu informēšanai

3

6,4

6,8

98,47%

88,65%

-9,82%

88,65%

6,2

9,7

83,78%

97,81%

14,03%

92,93%

16 04 03

Komunikācijas līdzekļi

3

4,8

4,0

87,74%

64,88%

-22,86%

64,88%

3,8

3,4

100,00%

66,46%

-33,54%

63,21%

16 04 04

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā 16 04

 

11,2

 

10,8

 

 

 

 

10,0

 

13,1

 

 

 

 

16 15 01

Informācijas tīkli

3

16,8

16,4

99,17%

95,64%

-3,53%

95,64%

15,1

21,3

82,38%

69,23%

-13,15%

69,19%

 

Kopā 16 15

 

16,8

 

16,4

 

 

 

 

15,1

 

21,3

 

 

 

 

16 49 04 01

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16 49 04 02

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16 49 04 03

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16 49 04 04

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā 16 49

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16 50 01

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PIELIKUMS. 3. tabula. ĀRĒJO BIROJU IZMAKSU ANALĪZE

PIELIKUMS. 4. TABULA

Eiropas Komisija

PĀRSTĀVNIECĪBU IZMAKSAS

Darba dokuments par 2008. finanšu gada provizorisko budžeta projektu — sākotnējā analīze

1.        Komisija pieņēma 2008. gada provizorisko budžeta projektu (PBP) 2007. gada 2. maijā. 2008. gada budžets būs otrais budžets, par kuru paredzēts panākt vienošanos saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2007. – 2013. gadam, par ko vienojās 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā (IN). Šis darba dokuments sniedz sākotnēju pārskatu par galvenajiem skaitļiem un tēmām, kas ietverti PBP.   Šis darba dokuments sniedz PBP ietverto galveno skaitlisko rādītāju un tematu pārskatu.

2.        Šā darba dokumenta uzbūve atbilst izdevumu kategoriju uzbūvei DFS. Tas ir saskaņā ar Komisijas sniegto PBP izklāstu politiskajā kontekstā. Pēc sākotnēja skaitļu pārskata un dažiem vispārīgiem referenta komentāriem darba dokumentā tiek aplūkoti galvenie PBP aspekti, izmantojot DFS izdevumu kategoriju struktūru, kā arī daži specifiski horizontālie jautājumi. Pats 2008. gada PBP būtībā ir uz nākotni vērsts dokuments, taču referents atgādina, cik svarīgi ir uzraudzīt budžeta izpildi 2007. gadā, kā arī laikā, kad Parlaments strādā pie 2008. gada budžeta sagatavošanas.

Skaitļu kopsavilkums pa DFS izdevumu kategorijām

1.a tabula. 2008. gada PBP: saistības un maksājumi (pašreizējās cenās EUR)

Izdevumu kategorija

DFS maksimālais apjoms

2008. gada PBP

Rezerve

Saistības

Maksājumi

1.a Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

9 847 000 000

*10 270 429 000

9 538 679 600

76 571 000

1.b Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai

46 889 000 000

46 877 941 445

40 622 714 507

11 058 555

2. Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana

58 800 000 000

56 275 831 496

54 770 478 053

2 524 168 504

3.a Brīvība, drošība un tiesiskums

747 000 000

691 034 000

496 446 000

55 966 000

3.b Pilsonība

615 000 000

598 493 000

694 383 006

16 507 000

4. ES nozīme pasaules līme

7 002 000 000

**6 911 414 000

7 916 743 400

329 804 000

5. Administrācija

7 380 000 000

***7 355 714 836

7 336 274 836

121 285 164

6. Kompensācija

207 000 000

206 636 292

206 636 292

363 708

Kopā

131 487 000 000

129 167 494 069

121 582 355 694

3 135 723 931

* tostarp apropriācijas EUR 500 milj. apmērā saistībā ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, kas netiek ņemtas vērā, aprēķinot rezervi

** tostarp apropriācijas EUR 239,2 milj. apmērā saistībā ar Rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos, kas netiek ņemtas vērā, aprēķinot rezervi

*** tostarp apropriācijas EUR 77 miljonu apmērā saistībā ar Finanšu shēmas 2007. – 2013. gadam 1. zemteksta piezīmi (personāla iemaksas pensiju shēmā), kas netiek ņemtas vērā, aprēķinot rezervi

3.        1.a tabulā ir attēlotas saistību apropriācijas, kas iekļautas 2008. gada PBP un kopā veido EUR 129 167 milj. Saskaņā ar 1.b tabulu tas ir par 2 % vairāk nekā 2007. gada budžetā. Obligātie izdevumi ir samazināti par 1,2 % un neobligātie izdevumi pieauguši par 3,8 %. Lauvas tiesu obligāto izdevumu 2008. gada PBP veido lauksaimniecības izdevumi, kas ietverti 2. izdevumu kategorijā. Novērotā tendence samazināt obligātos izdevumus un palielināt neobligātos saskan ar viedokli, ko savā izklāstā Budžeta komitejai (COBU) 2007. gada 2. maijā uzsvēra komisāre D. Grybauskaitė, ka PBP ir pirmais budžeta projekts, kurā plānotie izdevumi 1. kategorijā (konkurētspēja un kohēzija) pārsniedz izdevumus 2. kategorijā (dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana). Kopsummā saistību summa 2008. gada PBP atstāj EUR 3 135,7 milj. lielu rezervi līdz DFS maksimālajam apjomam.

4.        Saskaņā ar pēdējām prognozēm, kas paredz EUR 12 589,2 miljardu lielu ES nacionālo kopienākumu (NKI), kopējās saistības veido 1,03 % no NKI. Salīdzinājumam — maksimālais saistību apjoms 2008. gadam, kas noteikts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 1. pielikumā, ir 1,06 % no NKI.

1.b tabula. 2008. gada PBP pārskats — izmaiņas attiecībā pret 2007. gada budžetu (%)

Izdevumu kategorija

Palielinājums / Samazinājums

2008. g. PBP salīdzinājumā ar 2007. g. budžetu

Saistības

Maksājumi

1.a Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

+ 9,6%

+ 35,4%

1.b Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai

+ 3,1%

+ 7,5%

2. Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana

0,0%

+ 0,1%

3.a Brīvība, drošība un tiesiskums

+ 10,8%

+ 4,8%

3.b Pilsonība

- 7,6%

- 4,6%

4. ES nozīme pasaules līme

- 1,5%

+ 7,7%

5. Administrācija

+ 5,7%

+ 5,7%

6. Kompensācija

- 53,5%

- 53,5%

Kopā

+ 2,0%

+ 5,3%

5.        Maksājumu apropriāciju kopējā summa ir EUR 121 582 miljoni. 1.b tabulā ir redzams, ka tas ir par 5,3 % vairāk nekā 2007. gadā. Maksājumu līmenis 2008. gada PBP atbilst 0,97 % no NKI. Maksimālais maksājumu apjoms 2008. gadam, kas noteikts Iestāžu nolīguma 1. pielikumā un ir EUR 129 481 miljoni, faktiski veido 1,04 % no NKI. Salīdzinot ar šiem skaitļiem, 2008. gada PBP paliek EUR 8 214 miljonu liela rezerve maksājumu apropriācijām.

6.        Referents uzsver, ka tādējādi veidojas liela rezerve līdz maksājumu maksimālajam apjomam. Jācer, ka precīza budžeta izpilde un līdzekļu tērēšana politiskām prioritātēm saskaņā ar Parlamenta likto uzsvaru uz „rezultatīvu budžetu” veicinās augstāka maksājumu līmeņa sasniegšanu 2008. gada budžetā, nekā Komisija ir paredzējusi provizoriskajā budžeta projektā.

Referenta vispārējie komentāri — uz rezultātiem orientēts budžets

7.        Saskaņā ar Parlamenta rezolūciju par Komisijas ikgadējo politikas stratēģiju (IPS) 2008. gadam[39], skaidrība budžeta izklāstā ir Eiropas Parlamenta prioritāte. Referents nebeigs uzsvērt to, cik svarīgi ir izstrādāt „rezultatīvu budžetu” 2008. gadam. Taču rezultātus ir iespējams sasniegt un novērtēt tikai tad, ja ir skaidri mērķi. Budžeta pozīcija ir un paliek ikgadējās budžeta procedūras galvenais pamatakmens. Darbības joma ir būtiski svarīgs budžeta nomenklatūras elements, ar kura palīdzību Parlaments var pārraudzīt finanšu un cilvēku resursu piešķiršanu saskaņā ar budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABB).

8.        Referents uzskata, ka darbības pārskati, ko sniedz visi Komisijas ģenerāldirektorāti, ir noderīgi instrumenti, kas palīdz budžeta iestādei novērtēt, cik lielā mērā katrs Komisijas ģenerāldirektorāts, piešķirot budžeta un cilvēku resursus, cenšas panākt rezultātus. Pamatojoties uz sākotnējo izpēti, referents atzinīgi vērtē uzlabojumus izklāsta saprotamības jomā, pastiprinātu koncentrēšanos uz mērķiem un rezultātu rādītājiem, kā arī teksta apjomu samazināšanos par iekšējo procesu. Referents iepazīsies ar darbības pārskatiem pamatīgāk 2008. gada budžeta procedūras gaitā.

9.        Referents ar nepacietību gaida pirmo paziņojumu par budžeta prognozi (BFA) 2008. gadam, par kuru Komisijai jāvienojas jūnijā, un pārrunas ar saviem kolēģiem no Budžeta komitejas par to, kā šos datus vislietderīgāk izmantot.

10.      Runājot par decentralizētām aģentūrām un izpildaģentūrām, referents norāda, ka izmaksas, kas saistītas ar nepārtraukto darbinieku skaita pieaugumu decentralizētajās aģentūrās, tiek segtas no DFS darbības izdevumu kategorijām (1., 2., 3. un 4.). Līdzekļi, kas šādā veidā tiks iztērēti darbības mērķiem, 2008. gada PBP ir aptuveni EUR 312 miljoni. Vēl EUR 73 miljoni tiek prasīti izpildaģentūrām (kas Komisijas ģenerāldirektorātu vārdā veic „administratīvus” uzdevumus). Referents uzskata, ka Komisijai šie skaitļi pārredzami jāapstiprina. Viņš uzskata arī, ka 2008. gada budžeta procedūras laikā jānosaka atbilstīgs orientējošais koeficents amata vietu skaita samazinājumam / kompensācijai „mātes” ģenerāldirektorātā, kad šā ģenerāldirektorāta paspārnē tiek izveidota izpildaģentūra.

11.      Gaidāmās niecīgās rezerves daudzgadu finanšu shēmā nozīmē mazāk iespēju pielāgot izdevumus budžeta iestādes izvirzītajām prioritātēm. Gadījumos, kad jāvienojas par finansējumu programmām, kas Parlamenta prioritāšu dēļ pārsniedz 2006. gada 17. maija iestāžu nolīgumā paredzētos apjomus, referents atgādina, ka IN 37. pants paredz līdz 5 % „tiesisko elastību”. Gadījumos, kad lielākās finansējuma daļas piešķiršana izdevumu programmai ir atlikta uz programmas beigām (mazākas saistības DFS sākuma posmā, paredzot lielākas saistības beigu posmā), tas var izraisīt spriedzes uzkrāšanos nākotnē. Referents uzskata, ka, iespējams, ir nepieciešama zināma iestāžu sadarbība, lai nodrošinātu saskaņotu saistību plānošanu DFS darbības laikā.

12.      Ļoti zemie pieejamo rezervju apjomi, jo īpaši DFS 1.a, 3.a, 3.b, un 4. izdevumu kategorijā samazina Parlamenta iespējas finansēt izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības (kas 2008. gada PBP budžetā paredzēti kā „pour mémoire” jeb p.m., lai jebkuras saistības, par kurām balso Parlaments, attiecinātu uz rezervi). Līdzīgi argumenti attiecas uz iespējamām iniciatīvām, ko, izmantojot savas privilēģijas, varētu izvirzīt Komisija.

1.a izdevumu kategorija. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

13.      Šajā apakškategorijā ir iekļautas galvenās politikas jomas, lai īstenotu Lisabonas stratēģiju. Kopsavilkuma skaitļi ir sniegti pārskata nodaļā 1.a un 1.b tabulā. Galvenās programmas šajā izdevumu kategorijā ir Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai, Konkurētspējas un jauninājumu programma (KJP), Mūžizglītības programma, Progresa programma, Eiropas Komunikāciju tīkli (EKT), Marco Polo II un Galileo. Citi pasākumi, kas veicina konkurētspējas, ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanu, ir iekšējais tirgus, statistika, ekonomiskās noziedzības apkarošana, nodokļu sistēma un muitas savienība.

Pētniecība (DFS atskaites summa 2007. – 2013. gadam: EUR 50 521 miljoni)

14.      Referents atzinīgi vērtē 2008. gada PBP paredzēto finansējuma palielināšanu izdevumiem 1.a izdevumu kategorijā. Tomēr vispār viņš vēlētos paust bažas par to, ka lielais šajā jomā izstrādāto un turpmāk šajā dokumentā aprakstīto iniciatīvu skaits rada pārklāšanās un sliktas koordinācijas risku. Viņš atzinīgi vērtē tabulu Komisijas sniegtā PBP II dokumenta 99. lappusē, kur parādīts ierosinātais līdzekļu sadalījums pa dažādām pētniecības programmām un politikas jomām, bet nav īsti pārliecināts par to, vai faktiskais sadalījums tiešām ir tik racionāls, kā tas parādīts šajā tabulā.

15.      Kā uzskata Komisija, par spīti kavējumiem juridiskā pamata pieņemšanā Septītā pamatprogramma (EK un EURATOM) pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (7PP) 2008. gadā darbosies pilnā apjomā. Viens no 7PP jaunievedumiem ir Eiropas Pētniecības padome (EPP). Sākot no 2008. gada, EPP būs atbildīga par programmas „Idejas” īstenošanu. Cik saprotams, būs vajadzīga izpildaģentūra (IA), lai atbalstītu EPP un ļautu tai pilnā mērā pildīt savas funkcijas kā Eiropas progresīvo pētījumu finansēšanas aģentūrai. Var gadīties, ka būs nepieciešama vēl viena IA, kas pārzinātu citas EK Septītās pamatprogrammas (7PP) jomas. Parlaments noteiktajā kārtībā izvērtēs šo iespējamo jauno IA pievienoto vērtību.

16. Komisijas ierosinātais kopējais budžets EK Septītajai pamatprogrammai 2008. gadam ir EUR 5 579 miljoni (tostarp tiešajiem pētījumiem). Svarīgākās īpašās programmas ir saistītas ar šādiem 4 mērķiem:

· Sadarbība (EUR 3802 miljoni)

· Idejas (EUR 546 miljoni)

· Cilvēki (EUR 496 miljoni)

· Spējas (EUR 501 miljoni)

17.      2008. gada PBP ir ierosināts novirzīt EUR 115,4 miljonu Euratom Septītās pamatprogrammas kodolsintēzes nodaļai (tostarp ITER projektam) — budžeta pozīcija 08 20 01. EUR 164,8 miljonus no Euratom pētniecības programmas ierosināts novirzīt kopuzņēmumam, kas izveidots ITER vajadzībām — budžeta pozīcija 08 20 02. Kas attiecas uz Euratom 7PP, pēc nesen notikušās ITER starptautiskās organizācijas un ITER vajadzībām paredzētā kopuzņēmuma izveidošanas galvenā prioritāte kodolsintēzes enerģijas jomā 2008. gadā būs ITER projekta darbības uzsākšana, par kuru tika veiksmīgi vestas sarunas 6PP.

18.      Referents norāda, ka Komisijas ierosinātā Eiropas Tehnoloģijas institūta (ETI) izveide — kura tiešās izmaksas ES budžetā laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam tiek prognozētas aptuveni EUR 308 miljonu apmērā — nebija paredzēta 2006. gada maijā pieņemtajā DFS, un tāpēc tā būtu jāfinansē no 1.a izdevumu kategorijas rezerves. Viņš piebilst, ka PBP ir ierakstīta summa EUR 2,9 miljoni. Kā uzskata Komisija, tas ļaus veikt sagatavošanas darbus institūta darbības uzsākšanai 2010. gadā. Tomēr 2008. gada PBP ierosinātā budžeta pozīcija ETI vajadzībām ir 15 02 11, kas ietverta nodaļā par mūžizglītību (nevis 02 02 10, kas ietverta nodaļā, kura attiecas uz konkurētspēju rūpniecības politiku, jauninājumiem un uzņēmējdarbību, kā sākotnēji bija paredzēts Komisijas priekšlikumā par ETI). Referents pievērš uzmanību tiesību akta projektam, kas pašreiz tiek apspriests. Viņš vēlas izteikt savas bažas par iespējamiem finansējuma avotiem Zināšanu un inovācijas kopienām (ZIK), kā arī par pašu Komisijas ierosināto „struktūru” (Finanšu regulas 185. panta nozīmē). Viņš uzstāj, ka Komisijai jāsniedz papildu paskaidrojumi par to, kā tā nodrošinās, lai ZIK un citi 7PP elementi (piemēram, Izcilības tīkli) radītu pievienoto vērtību, godīgi sacenšoties par finansējumu. Turklāt jebkādai finansēšanai, izmantojot struktūrfondu, KJP programmas vai 7PP resursus, jābūt saskaņā ar budžeta specifiskuma principu, pēc kura vadoties, vairāku finansējuma avotu izmantošana kādam konkrētam mērķim varētu būt pretrunā ar Finanšu regulu.

19.      Ir paredzēta jauna sagatavošanas darbība (EUR 3 miljoni 2008. gadā) vides un drošības globālā monitoringa (GMES) jomā, kas ļaus pētnieciskajiem centieniem dot operatīvus rezultātus specifiskajā ātrās kartēšanas pakalpojumu jomā civilās aizsardzības un humānās palīdzības atbalstam ārkārtas reaģēšanas fāzē.

Galileo

20.      Referents atzīmē neseno paziņojumu „Galileo krustcelēs: Eiropas Globālās satelītnavigācijas sistēmas (GNSS) programmu īstenošana”, kurā ir uzsvērts, kādā kritiskā stadijā projekts Galileo ir nonācis pēc valsts un privātā sektora partnerības (PPP) izgāšanās. Viņš atgādina Komisijai un Padomei, ka DFS 2007. – 2013. gadam Galileo projektam 7PP jau ir paredzēts vairāk nekā EUR 1 miljards (EUR 151 milj. 2008. gada PBP) un ka 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums paredz atbilstīgus instrumentus, lai nodrošinātu papildu prasības (EUR 400 miljonus gadā), kas garantētu šai programmai ar milzīgu Eiropas pievienoto vērtību Kopienas finansējumu. Viņš arī atgādina, ka laikā, kad notika sarunas par DFS, Parlaments vairākkārt brīdināja Padomi un Komisiju par iespējamo nopietno finansējuma deficītu, kas var sagaidīt Galileo projektu.

Konkurētspēja un jauninājumi (DFS atskaites summa 2007. – 2013. gadam: EUR 3 621 miljoni)

21.      Konkurētspējas un jauninājumu programma (KJP) ir svarīgs atjaunotā Lisabonas procesa stratēģijas elements. Tā ir sadalīta starp dažādām politikas jomām (sadaļām), proti, starp 2. sadaļu (Uzņēmējdarbība), 6. sadaļu (Enerģētika un transports) un 9. sadaļu (Informācijas sabiedrība). 2008. gadā KJP ir ierosināts novirzīt EUR 403,7 miljonus (salīdzinot ar EUR 388 miljoniem 2007. gada PBP).

Mūžizglītības programma (DFS atskaites summa 2007. – 2013. gadam: EUR 6 970 miljoni)

22.      Mūžizglītības programma (MIP), ietverot daudzvalodību, ir viena no galvenajām programmām, kas tiek finansēta 1.a apakškategorijā ar mērķi uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti. Tā ietver apakšprogrammas Comenius, Erasmus, Leonardo da Vinci, Grundtvig, blakusdarbības programmas un Jean-Monnet darbības programmu. Šim otrajam īstenošanas gadam kopējā apropriāciju summa ir EUR 899 miljoni, kas ir par 9 % vairāk nekā 2007. gada budžetā.

Progress (DFS atskaites summa 2007. – 2013. gadam: EUR 743 miljoni)

23.      Progress ir integrēta programma nodarbinātībai un sociālajai solidaritātei, kas atbalsta sociālās politikas darba kārtības (2008. gada PBP paredzēti EUR 95,7 miljoni) īstenošanu. Programma atbalsta sociālo dialogu, brīvu darbaspēka apriti, kā arī pētījumus un īpašos ziņojumus sociālajā jomā, lai veicinātu sociālo dialogu Eiropas līmenī (darbojas Eiropas sociālā dialoga un mobilitātes programmas labā). 2008. gada PBP tai ir piešķirti EUR 65,8 miljoni, kas ir par 3,84 % mazāk nekā 2007. gada budžetā.

24.      Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda mērķis ir atbalstīt darbiniekus, kas cietuši no liela mēroga strukturālajām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, un palīdzēt viņiem no jauna atrast savu vietu darba tirgū. Atskaites summa šim fondam tika akceptēta 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā un noteikta EUR 500 miljonu apmērā gadā. Atliek pārliecināties, cik liels būs pieprasījums pēc šā instrumenta un kā praksē tiks organizēta tā finansēšana.

Eiropas komunikāciju tīkli (TENs) un Marco Polo

25.      DFS atskaites summa Eiropas transporta tīklam ir EUR 8 013 miljoni un programmai Marco Polo II — EUR 450 miljoni. Kopā TEN pasākumiem transporta jomā ir ierosināts piešķirt finansējumu EUR 972 miljonu apmērā. Tas varētu būt saskaņā ar sākotnējo finanšu plānojumu. Enerģētikas jomā no DFS 2007. – 2013. gadam paredzētajiem EUR 155 miljoniem EUR 22 miljonus ir nolemts novirzīt TEN-E „Prioritārajam starpsavienojumu plānam” (PIP).

1.b izdevumu kategorija. Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai

26.      Finanšu shēmas 1.b izdevumu kategorija attiecas uz struktūrfondiem – Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF), kā arī uz Kohēzijas fondu. Būtībā tā ir saistīta ar šādām darbības jomām, ko ietver budžeta sadalījums pēc darbības jomām (ABB) — reģionālā politika ERDF un Kohēzijas fonda vajadzībām un nodarbinātība un sociālās lietas ESF vajadzībām.

27.      Galvenā prioritāte 2008. gadā būs nodrošināt stabilu īstenošanu un Kopienas fondu apgūšanu tādu darbības programmu vajadzībām, par kurām vienojas saskaņā ar pieņemtajām dalībvalstu stratēģiskajām pamatprogrammām.

Saistību apropriācijas

28.      2008. gadam kopējā summa, kas paredzēta saistību apropriācijām 1.b izdevumu kategrijā, ir EUR 46 878 miljoni, kas ir par 3,1 % vairāk nekā 2007. gadā. No šīs summas EUR 38 723 miljoni ir paredzēti struktūrfondiem (Eiropas Sociālajam fondam un Eiropas Reģionālās attīstības fondam), kas ir par 1,0 % vairāk nekā 2007 gadā, un EUR 8 155 miljoni — Kohēzijas fondam. Pēdējais skaitlis ir par 14,4 % lielāks, salīdzinot ar 2007. gadu. Raksturīgi ir tas, ka struktūrfondi un kohēzijas fondi pilnībā izlieto visus resursus, kas pieejami šajā izdevumu kategorijā, tāpēc 1.b kategorijā nebūs pieejama nekāda rezerve.

Maksājumu apropriācijas

29.      Kopējais maksājumu budžets 1.b izdevumu kategorijā ir EUR 40 622 miljoni, proti, par 7,5 % lielāks nekā 2007. gadā. Šo skaitli veido trīs elementi: avansa un starpposma maksājumi, kas attiecas uz saistībām jaunajā finanšu shēmā 2007. – 2013. gadam un veido lielāko daļu no šā skaitļa; kompensācijas nenokārtoto saistību jeb RAL apmaksāšanai par 2000. – 2006. gada programmām un projektiem; un atlikusī summa, lai apmaksātu RAL par programmām, kas darbojās līdz 2000. gadam. RAL par struktūrfondiem 2006. gadā pieauga, sasniedzot EUR 77,8 miljardus. Kohēzijas fondam RAL bija 15,4 miljardi. Tādējādi kopējais RAL apjoms par strukturālajiem pasākumiem ir EUR 93,2 miljardi, kas veido vairāk nekā 70 % no visām nesamaksātajām saistībām. Referents arī atzīmē, ka atliktās maksājumu apropriācijas 2006. gada budžetā struktūrfondu jomā kopā sasniedza EUR 3,3 miljardus, ja ņem vērā grozījumu vēstuli budžeta grozījumu projektam Nr. 6/2006.

30.      Referents piedāvā divas noslēguma piezīmes attiecībā uz 1.b izdevumu kategoriju. Pirmkārt, viņš lūgs Komisiju sniegt saprotamākus skaidrojumus nekā līdz šim saņemtie par nenokārtoto saistību precīzu būtību. Viņš arī uzskata, ka Parlamentam vajadzētu ņemt vērā faktu, ka struktūrfondi, kas pieejami divpadsmit pēdējām ES uzņemtajām dalībvalstīm, dod tām vēsturisku iespēju piekļūt ievērojamām naudas summām, ar kuru palīdzību vairot savas iespējas panākt ekonomisku izaugsmi un uzlabot savas infrastruktūras kvalitāti. Parlamentam jāpievērš lielāka uzmanība centieniem šajā jomā un tie jāatbalsta. Referents vēl norāda, ka nākamo finanšu shēmu darbības laikā šī iespēja var nebūt pieejama.

2. izdevumu kategorija. Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana

31.      2. izdevumu kategorija 2008. gada PBP ir lielākā atsevišķā izdevumu kategorija naudas izteiksmē, ja 1.a un 1.b izdevumu kategoriju apskata atsevišķi. Tajā ietilpst šādu politikas jomu daļas: 05 lauksaimniecība un lauku attīstība, 07 vide, 11 zivsaimniecības un jūras lietas, 17 veselības un patērētāju jautājumi.

32.      Komisija 2. izdevumu kategorijā izdala piecas daļas, kuras precīzi neatbilst iepriekšminētajām politikas jomām (saistību apropriācijas):

· Ar tirgu saistīti izdevumi un tiešais atbalsts: 42 498, 9 miljoni eiro

· Lauku attīstība: 12 570,7 miljoni eiro

· Zivsaimniecība: 895,8 miljoni eiro

· Vide: 266,9 miljoni eiro

· Citi pasākumi un programmas (tostarp decentralizētās aģentūras): 43,3 miljoni eiro

33.                 Tas kopā veido 56 275,8 miljonus eiro: pieaugums par 25 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2007. gada budžetu. Tā kā DFS 2008. gadam ir noteikts maksimālais apjoms 58 800 miljoni eiro apmērā, tiek atstāta rezerve 2 524,1 miljona eiro apmērā. Apmēram 75,1 procenti šo izdevumu ir obligāti[40], par kuriem Padomei ir pēdējais vārds ikgadējā budžeta procedūrā, un šķiet, ka tā visai maz ņem vērā Parlamenta viedokli.

34.      Attiecībā uz sākotnējo šīs kategorijas plānoto izdevumu analīzi, referents atgādina, ka pirmā 2008. gada budžeta procedūras saskaņošana ir paredzēta 2007. gada 13. jūlijā. Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma II pielikumu un atsaucoties uz agrāko ad hoc procedūru, šajā sanāksmē mēģinās risināt lauksaimniecības, zivsaimniecības un KĀDP jautājumus.

Lauksaimniecība

35.      2007.–2012. gada finanšu shēmā lauksaimniecības politikas pirmais un otrais pīlārs tagad ir sagrupēti 2. izdevumu kategorijā, tādējādi nodrošinot iespēju veikt pārvietojumus starp tiešo atbalstu un ar tirgu saistītiem izdevumiem no vienas puses un starp lauku attīstības pasākumiem no otras.

36.      Kopš 2007. gada 1. janvāra Kopiena ir paredzējusi jaunus nosacījumus un īpašus noteikumus izdevumu finansēšanai saskaņā ar Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un ir izveidojusi divus jaunus fondus: Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA). Padomes Regula 1290/2005 nosaka vienotu tiesisko regulējumu KLP izdevumu finansēšanai, izveidojot divus fondus vispārējā ES budžetā — ELGF un ELFLA.

37.      Aplūkojot skaitļus detalizēti, tirgus izdevumiem un tiešajam atbalstam politikas jomā 05 tiek piedāvāti 42 216,4 miljoni eiro (05 02. nodaļa — 5003,4 miljoni eiro un 05 03. nodaļa — 37 213,0 miljoni), bet lauku attīstībai tiek piedāvāti 12 571 miljoni eiro (nodaļa 05 04). Lauku attīstībai, uz ko attiecas nodaļa 05 04, 2008. gada PBP pieprasa 12 571 miljonus eiro saistību apropriācijās, kas ir par 200 miljoniem eiro vairāk nekā 2007. gadā.

38.      2008. gads būs KLP[41] „veselības pārbaudes” gads. Parlaments, un jo sevišķi lauksaimniecības komiteja, paredz pilnīgi iesaistīties šajā procesā. Referents atzīst Komisijas vajadzību veikt reformētās KLP darbības novērtējumu 2008. gada PBP.

Zivsaimniecība

39.      Tiek uzsvērti divi galvenie instrumenti, kas attiecas uz diviem dažādiem juridiskajiem pamatiem. Pirmkārt, Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF), kas darbojas kopš 2006. gada 4. septembra un aizstāj bijušo Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu (ZVFI). Otrkārt, instruments, kas regulē visus pārējos ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) saistītos pasākumus, ieskaitot starptautiskās zivsaimniecības pasākumus un Jūras likumu, kas ir spēkā kopš 2006. gada 4. jūlija.

40.      Komisija piedāvā EZF 588,5 miljonus eiro saistību apropriācijās un 450,8 miljonus maksājumu apropriācijās, respektīvi, par 3,1 % vairāk un par 46,2 % mazāk, salīdzinot ar 2007. gadu. Saistību apropriāciju palielinājums ir saskaņā ar EZF finansējumu, kas noteikts juridiskajā pamatā. KZP instrumentam piedāvātās apropriācijas ir kopā 306,6 miljoni eiro saistību apropriācijās un 288,5 miljoni eiro maksājumu apropriācijās.

Vide

41.      Kā uzsvērts 2008. gada Ikgadējā politikas stratēģijā, vide 2008. gadā ir viena no Komisijas politikas prioritātēm. Tas saskan ar četrām prioritāšu jomām, kas norādītas 6. Vides rīcības programmā (2002.–2012. gadam): klimata pārmaiņas; daba un bioloģiskā daudzveidība; dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un izmantošana; vide un veselība.

42.      Pārliecinoši lielākā daļa no darbības budžeta ir sadalīta pa kategorijām nodaļā 07 03 „Kopienas vides politikas un tiesību aktu īstenošana” (EUR 280,6 miljoni), no kuriem 07 03 07. pants LIFE+ (Finanšu instruments videi, 2007.–2013. gads) saņem EUR 248,1 miljonu saistību apropriācijās. Komisija norāda, ka programma LIFE+ būtiski atšķiras no sākotnējā priekšlikuma, jo īpaši attiecībā uz vadības metodi (tiešā centralizētā vadība, ko īsteno Komisija, sākumā ierosinātās netiešas centralizētas vadības ar dalībvalstu aģentūrām vietā), un šo pieeju šī instrumenta likumdošanas procesa laikā jo īpaši atbalstīja Budžeta komiteja, bet tā noteikti radīs vajadzību pēc papildu līdzekļiem Vides ģenerāldirektorātam.

43.      PBP ir norādīts, ka 2008. gads būs izšķirīgs ES klimata pārmaiņu politikai. Tomēr referents gribētu saņemt precīzāku informāciju par to, kā ir paredzēts izmantot prasīto līdzekļu palielinājumu no EUR 273 miljoniem saistību apropriācijās 2007. gadā līdz EUR 298 miljoniem 2008. gadā pastiprinātai rīcībai klimata pārmaiņu jomā.

3.a izdevumu kategorija. Brīvība, drošība un tiesiskums

44.      2008. gada PBP izdevumiem 3.a kategorijā „Brīvība, drošība un tiesiskums” 2008. gadam ir pieprasīts EUR 691 miljons. Tas ir par 10,8 % vairāk nekā 2007. gada budžetā. Visi darbības izdevumi šajā DFS izdevumu kategorijā ir paredzēti ABB 18. sadaļai „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa”.

45.      Administratīvajiem izdevumiem PBP prasa EUR 60,2 miljonus Tiesiskuma, brīvības un drošības ĢD, no kuriem EUR 55,7 miljoni ir klasificēti saskaņā DFS 5. izdevumu kategoriju un EUR 4,6 miljoni (18 01 04) pienākas 18. politikas jomai. Šķiet, ka tas ir diezgan ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 2007. gada budžetu, kad 18. sadaļas administratīvajiem izdevumiem bija piešķirti EUR 51,3 miljoni.

46.      Komisija konstatē, ka pēc 2007. gadā, kas bija darbības uzsākšanas periods, 2008. gads būs „pirmais pilnīgais īstenošanas periods” trim jaunajām pamatprogrammām — Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība, Pamattiesības un tiesiskums un Personas tiesību un brīvību aizsardzība. Tomēr situācija saistībā ar tiesiskā pamata pieņemšanu nav pilnībā apmierinoša, jo par dažām programmām vēl jāvienojas.

47.      3.a izdevumu kategorija ietver vairākas aģentūras. Referents norāda, ka aģentūrai FRONTEX pēc EUR 15,3 miljonu lielā līdzekļu palielinājuma no 2006. gada uz 2007. gadu tiek prasīts vēlreiz palielināt piešķiramos līdzekļus 2008. gadam. Šis līdzekļu palielinājums, šķiet, ir saistīts ar FRONTEX uzdevumu spektra paplašināšanos, tostarp ar faktu, ka 2008. gads būs pirmais gads, kad pilnībā sāks darboties ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības. Līdzīgs pavērsiens ir minēts arī attiecībā uz aģentūru EUROJUST, kas 2008. gadā saņems par EUR 1 586 000 vairāk nekā 2007. gada budžetā (PBP 2008. gadam EUR 20 miljoni) pēc līdzekļu palielinājuma EUR 3 714 000 apmērā 2006. gadā.

3.b izdevumu kategorija. Pilsonība

48.      Šī apakškategorija ietver arī sabiedrības veselību, patērētāju aizsardzību un civilo aizsardzību. Apropriāciju kopsummu šīs apakškategorijas finansēšanai veido EUR 598,5 miljonus saistību apropriācijās un EUR 694,4 miljonus maksājumu apropriācijās. Rezervi veido tikai EUR 16,5 miljoni.

49.      Šie 2008. gada PBP dati liecina par līdzekļu samazinājumu 2008. gada budžetam par 7,6 % saistību apropriācijās un par 4,6 % maksājumu apropriācijās (salīdzinot ar 2007. gada budžetu). Tomēr 2008. gada PBP I dokumentā (6. lpp) ir minēts, ka „šī apropriāciju samazināšana .. jāskata kontekstā ar EUR 24,4 miljonu iekļaušanu 2007. gada budžetā Solidaritātes fondam un EUR 87 miljonu iekļaušanu pārejas pasākumu pabeigšanai Bulgārijā un Rumānijā”. Tāpēc, izslēdzot abus šos instrumentus, būs redzams apropriāciju pieaugums (salīdzinot ar 2007. gada budžetu) par 11,6 % saistību apropriācijās un par 4,6 % maksājumu apropriācijās.

Saskaņā ar PBP 2008. gadam līdzekļi pieciem galvenajiem izdevumu posteņiem tiks sadalīti šādi:

 Eiropas kultūras un daudzveidības veicināšana (EUR 192,966 miljoni),

 Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi (EUR 104,180 miljoni),

 Decentralizētās aģentūras: Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EUR 102,600 miljoni),

 Informēšana par Eiropas politiku un labāki sakari ar pilsoņiem (EUR 88,630 miljoni),

 Galveno preču un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana (EUR 72,500 miljoni).

50.      Vissvarīgākais finansējums šajā kategorijā ir piešķirts mērķim veicināt Eiropas kultūru un daudzveidību. Trīs programmām ir uzdevums atbalstīt galveno mērķi – savstarpējās sapratnes un kopīgas Eiropas identitātes veicināšanu, izveidojot sakarus kultūras, jaunatnes un pilsonības jomās. Programmas „Jaunatne darbībā” (EUR 123,40 miljoni) mērķis ir sekmēt aktīvu pilsonību jaunatnes vidū un veicināt sakaru veidošanu starp cilvēkiem, kas strādā ar jaunatni, un nevalstiskajām organizācijām. Programmai „Kultūra 2007-2013” (EUR 48,79 miljoni), kas paredzēta dalībvalstīm un kandidātvalstīm, ir trīs konkrēti mērķi: kultūras jomā strādājošo mobilitātes veicināšana; mākslas darbu aprites veicināšana un starpkultūru dialogs.

51.      Programma „Pilsoņi Eiropai” (EUR 29,48 miljoni saistību apropriācijās) ietver atbalstu civilajai sabiedrībai un vairākām organizācijām, kas veicina Eiropas intereses, kā arī pilsētu sadraudzībai. Programmas „Media 2007” (EUR 103,18 miljoni), kas darbojas politikas jomā „Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi”, mērķis ir saglabāt un vairot Eiropas daudzveidību, kā arī tās kinematografisko un audiovizuālo mantojumu.

52.      Sakaru un informācijas politikas jomas mērķis ir informēt par Eiropas politiku un nodrošināt labākus sakarus ar pilsoņiem. PBP 2008. gadam prasa šai kategorijai novirzīt EUR 201,16 miljonus. Sakaru politikas nozīme tika uzsvērta nesen notikušajā uzklausīšanas sanāksmē Budžeta komitejā, kurā deputāti diezgan ilgi apsprieda vietēja līmeņa vai pārnacionālas stratēģijas relatīvo svarīgumu un to, kādam vajadzētu būt iestāžu neatkarības līmenim attiecībā uz sakaru veidošanu ar pilsoņiem.

4. izdevumu kategorija. ES nozīme pasaules līme

53.    Saistību apropriācijas 2007. gada budžetā ir ierosinātas EUR 6,9 miljardu apjomā (par 1,5 % vairāk nekā iepriekš). Maksājumu apropriācijas budžetā ir paredzētas EUR 7, 9 miljardu apmērā, par 7,7 %. vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ievērojama summa līdz maksimālajai robežai EUR 329,9 miljonu apmērā (aptuveni 5 % no izdevumu kategorijas) ir atstāta rezervē. Tā ir mākslīgi liela rezerve, jo Komisija ir jau paziņojusi, ka, piemēram, Kosovai un Palestīnai, iespējams, būs vajadzīgas lielākas apropriācijas, nekā paredzēts budžetā. Pašlaik tomēr Komisijas nolūks ir izlietot lielāko daļu no minētās rezerves šim mērķim. Referents, protams, nevar apstiprināt nekādus iepriekšējus pieņēmumus par šīs rezerves izlietojumu.

54.    Jānorāda, ka EUR 200 miljonu no šīs rezerves ir pieejami, jo Garantiju fondam nav jāparedz ārējie aizdevumi trešām valstīm 2008. gada budžetā. Lai gan šī budžeta kategorija 2008. gadam nav paredzēta, ar to tomēr ir jārēķinās, jo šie izdevumi EUR 200 miljonu apmērā (obligātie izdevumi) 2009. gadā būs atkal jāparedz.

55.    Komisija paziņo PBP, ka administratīvā atbalsta izdevumi (iepriekšējās BA pozīcijas) ir samazinātas par 5 % to nepilnīga izlietojuma dēļ iepriekšējos gados un ka EUR 23,3 miljoni ir pielikti darbības programmām. Referents vēlētos iegūt precīzākus datus par līdzekļu samazinājumiem un palielinājumiem katrai programmai. Šajā sakarā viņš uzsver, ka administratīvie izdevumi dažās jomās, šķiet, ir palielinājušies.

Ārējās attiecības

56.      Šī joma kopumā saņems EUR 3,7 miljardus saistību appropriācijās (par 3,76 % vairāk). Jomas, kas saņems augstāku par vidējo palielinājumu, ir kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) (par 25,6 % vairāk), kam PBP ir paredzēti EUR 200 miljonu (160 miljoni 2007. gadā). Arī mazāk pazīstamā (jaunāka) nodaļa „Reakcija krīzes situācijās un globālie draudi drošībai” saņems ļoti lielu pieaugumu 20 % apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo pieticīgo summu (līdz EUR 249,6 miljoniem no EUR 209 miljoniem 2007. gadā). Tik ievērojams palielinājums būtu rūpīgi jāapsver, jo rezerve ir nedaudz mākslīga, un, kā referentam ir zināms, par to netiek lemts koplēmuma procedūrā kā par fiksētu finansējumu.

57.      Demokrātijas un cilvēktiesību jomai paredzēts palielinājums 4,1 % apmērā jeb par EUR 137 miljoniem. Kaimiņattiecību politikai piešķirts pieticīgs palielinājums par 2,3 % (EUR 1, 46 miljardi) tāpat kā Latīņamerikas valstīm, kurām palielinājums ir 1,1 % (EUR 342 miljoni). Āzijai ir piešķirts nedaudz mazāk nekā iepriekš — EUR 807 miljoni (par 2,05 % mazāk), kas, iespējams, ir noticis, ņemot vērā budžeta prognozes Irākai un/vai Afganistānai.

Tirdzniecība

58.      Kopējās saistības ir ieteiktas EUR 77 miljonu apmērā (par 8 % vairāk). Iemesls šai mazajai summai ir tas, ka naudas izteiksmē atbalsts tirdzniecībai ir iekļauts ģeogrāfiskajos instrumentos. Komisijas paredzētā summa tirdzniecības atbalstam ir jāizklāsta daudz precīzāk saskaņā ar saistībām, kas pieņemtas starptautiskos forumos.

Attīstība un attiecības ar ĀKK valstīm

59.      Šī joma PBP palielinās par 4,6 % līdz EUR 1,3 miljardiem (1,24 miljardi 2007. gada budžetā). Lielākais palielinājums attiecas uz vidi un ilgtspējīgu dabas resursu pārvaldību, tostarp enerģētiku, kurai finansējums palielinājies no EUR 82 miljoniem līdz 101 miljoniem (par 22,3 % vairāk). Par 9,3 % palielinājies arī finansējums pārtikas nekaitīgumam, kas saņems EUR 216 miljonus (salīdzinot ar EUR 198 miljoniem 2007. gadā).

60.      Nevalstiskiem dalībniekiem piešķirts pieticīgs palielinājums 2,5 % jeb EUR 213 miljonu apmērā, tāpat kā humānai un sociālai attīstībai, kurai piešķirti EUR 120 miljoni (par 2,3 % vairāk).

Paplašināšanās

61.      Kopumā finansējums šai politikas jomai ir nedaudz samazināts no EUR 1,06 līdz 1,03 miljardiem (par 2,6 % mazāk). Tomēr galvenajam instrumentam, ko īsteno šajā pozīcijā, PPI (Pirmspievienošanās instruments) tiek ieteikts finansējums par kopējo summu EUR 1,38 miljardi, pārējo summu paredzot citām politikas jomām. Atbalsts ir pieejams gan kandidātvalstīm, gan potenciālām kandidātvalstīm.

62.      Galvenās jomas ir pievienošanās sarunu turpinājums ar Horvātiju un Turciju (kandidātvalstis), Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas kā potenciālas kandidātvalsts sagatavošana, kā arī turpmākā sadarbība ar Balkānu valstīm saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas procesu. Referents vēlreiz norāda, ka, pirmo reizi novērtējot PBP, nav viegli katrai valstij izdalīt konkrētas summas. Iespējams, ka vajadzētu apsvērt iespēju palielināt pārredzamību.

5. izdevumu kategorija. Administrācija

63.      PBP šai kategorijai 2008. gadā paredzēti EUR 7336 miljoni, atstājot rezervē EUR 121,2 miljonus pēc tam, kad vērā būs ņemtas iemaksas darbinieku pensiju fondos (EUR 77 miljoni 2008. gadā). Šajā procedūras posmā rezerve ir par 7,61 % lielāka nekā šajā pašā laika posmā pagājušā gadā, lai gan ievērojami palielinājušās pensijas (par 10,2 %) un Eiropas skolām (par 11,1 %). Rezerve aprēķināta, ņemot vērā ģenerālsekretāru 2006. gada piektā ziņojuma par 5. izdevumu kategoriju tehniskos precizējumus un hipotēzi, ka Parlamenta budžets sasniegs 20 % no 5. izdevumu kategorijas maksimālā apjoma.

64.      Komisijas administratīvais budžets 2007. gadam ir aprēķināts EUR 4610,7 miljonu apmērā, ietverot pensijas un Eiropas skolu izmaksas. Tas nozīmē pieaugumu par 5,62 % salīdzinājumā ar 2007. gada budžetu, kas ievērojami pārsniedz šīs kategorijas vidējo palielinājumu PBP (par 3,88 % vairāk nekā 2007. gadā) pēdējo gadu laikā. Lielākā daļa no kopējā administratīvā budžeta pieauguma ir saistīta ar darbinieku skaita pieaugumu jaunos amatos palielināta darba apjoma dēļ sakarā ar Eiropas Savienības paplašināšanos.

65.      Ir pieprasītas 860 jaunas amata vietas, no kurām 785 vietas ir tīrais pieaugums, salīdzinot ar 2007. gada budžetā iekļauto darbinieku sarakstu, no tām ES-10 ir pieprasītas 610 darba vietas un ES-2 — 250 darba vietas. Pieprasījums atbilst daudzgadu plānam laikposmam no 2003.līdz 2008. gadam, kas iesniegts budžeta lēmējinstitūcijai un apstiprināts pēc tam, kad bija izvērtēts ziņojums „Komisijas cilvēkresursu plānošana un optimizēšana ES prioritāšu atbalstam”, ko publicēja 2007. gada 24. aprīlī. Referents norāda uz šo ziņojumu, kas ir atbilde uz Parlamenta pieprasījumu, kurš ietverts 2007. gada budžetā. Tomēr referents uzskata, ka tas izsauc virkni jautājumu, kuru ietekme ir jāanalizē plašākā kontekstā, kas skar Eiropas pārvaldību: virsizmaksu īpatsvaru, tostarp par ārštata darbiniekiem, saikni ar regulatīvām aģentūrām un izpildaģentūrām; decentralizētu un sadalītu pārvaldību; ārpakalpojumus, līgumdarba personālu utt.

66.      Bez jaunu darba vietu pieprasījuma saistībā ar ES paplašināšanos Komisija apstiprina savu gatavību segt citas vajadzības, vienīgi pārvietojot resursus atkarībā no prioritātēm, kuras iepriekšējā gadā noteicis Parlaments un Komisija savos tiesību aktos un darba programmās. Aprēķinātais iekšējo pārvietojumu skaits ir 287 saskaņā ar Komisijas noteikto mērķi veikt pārvietojumus 1 % apmērā. Tāda pati stratēģija kā ar paplašināšanos nesaistītu izdevumu segšana vienīgi ar pārvietojumiem attiecas uz ievērojamu ārštata darbinieku skaita palielinājumu, kam ir pieprasīts apropriāciju pieaugums no EUR 295,73 miljoniem līdz EUR 315,23 miljoniem (t. i., par 6,59 %).

.

67.      Drošības pastiprināšanai Komisijas ēkās Briselē un delegācijām jau otro gadu tiek pieprasīts līdzekļu pieaugums par 9 %. Tas ir saskaņā ar četrgadu plānu, kam, pēc Komisijas teiktā, turpmāk jādod ievērojami ietaupījumi uz apdrošināšanas un drošības darbinieku izmaksu rēķina. Komisijai jāizskaidro savi plāni un jāprecizē gaidāmo ietaupījumu summa.

6. izdevumu kategorija. Kompensācijas

68.      Šī izdevumu kategorija attiecas uz resursiem, par kuriem notika vienošanās ar Bulgāriju un Rumāniju pievienošanās sarunās. Naudas plūsmas nodrošinājums ir paredzēts naudas plūsmas uzlabošanai dalībvalstu budžetos, bet Šengenas resursi ir paredzēti kā pagaidu instruments kontroles finansēšanai uz Eiropas Savienības jaunajām ārējām robežām. 2008. gada budžetā paredzētā summa ir EUR 206,6 miljoni saskaņā ar Daudzgadu finanšu shēmu (DFS), atstājot rezervē EUR 0,4 miljonus.

Aģentūras

69.      PBP 2008. gadā paredz apropriācijas 25 decentralizētām aģentūrām, kuru kopējais apjoms ir EUR 524 miljoni, kas ir aptuveni par 19 % vairāk nekā aģentūru subsīdijas EUR 441,8 miljonu apmērā 2007. gadā. Gandrīz divas trešdaļas jeb 62 % no kopējā aģentūru subsīdiju apjoma ir piešķirtas 1. un 2. sadaļai — Personāla un administratīvajiem izdevumiem —, bet tikai 38 % tiek izlietoti to darbības izdevumiem (3. sadaļa).

70.      Lielākā izdevumu daļa decentralizētajām aģentūrām ietilpst DFS 1. izdevumu kategorijā, kurā ir koncentrēts aptuveni 51 % no kopējā aģentūru budžeta. 38 % no kopējās summas ir plānoti 3. izdevumu kategorijā[42], bet 2. izdevumu kategorijai ar 7 % un 4. izdevumu kategorijai ar 3 % paliek mazākā daļa.

71.      Jānorāda, ka decentralizēto aģentūru budžetu un personāla pieauguma tempi ir daudz lielāki nekā vispārējie ES budžeta pieauguma tempi. 2008. gada PBP pieaugums salīdzinājumā ar 2007. gada budžetu ir 2 % saistību apropriācijās un 3 % personālam, bet aģentūru subsīdijas pieauga par 19 % un personāla skaits — par 10 %.

72.      Izpildaģentūrām, kuras izveidoja, lai īstenotu konkrētas programmas un kuras tiek pilnā mērā finansētas no attiecīgo darbības programmu finansējuma, arī ir plānots ievērojams pieauguma temps 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu — 18 % pieauguma vispārējiem budžetiem un darbinieku skaitam.

73.      Tas, ka arī 2008. gadā visus decentralizēto aģentūru personāla un administratīvos izdevumus, kā arī visus izpildaģentūru izdevumus, kas ir tīri administratīvi, finansēs no DFS darbības izdevumu kategorijas, samazina 1., 2., 3., un 4. izdevumu kategorijas rezerves par EUR 385 miljoniem[43]. Citiem vārdiem sakot, pārvietojot aģentūru (decentralizēto aģentūru un izpildaģentūru) personāla un administratīvos izdevumus uz 5. izdevumu kategoriju, 2008. gadā palielinās pieejamās rezerves 1.a izdevumu kategorijai par EUR 206 miljoniem (no EUR 77 miljoniem līdz 283 miljoniem), 2. izdevumu kategorijai — par EUR 25 miljoniem, 3.a izdevumu kategorijai — par EUR 51 miljonu (no EUR 56 miljoniem līdz EUR 107 miljoniem), 3.b izdevumu kategorijai — par EUR 86 miljoniem (no EUR 17 miljoniem līdz EUR 103 miljoniem) un 4. izdevumu kategorijai — par EUR 17 miljoniem.

74.      Ja 2008. gada PBP 5. izdevumu kategorijai piešķir rezervi EUR 121 miljona apmērā, šāds manevrs novestu pie DFS kategorijas maksimālā apjoma pārsniegšanas par EUR 264 miljoniem, bet tas vismaz ļautu noteikt patieso ES administratīvo izdevumu daļu pārredzamā veidā.

75.      Ja pašreizējā Eiropas Komisijas tendence izmantot ārpakalpojumus nebūs savienota ar attiecīgu personāla skaita samazinājumu ģenerāldirektorātā, kura paspārnē darbojas Komisija, arvien lielāka Eiropas Savienības darbības fondu daļa tiks izlietota administratīviem nolūkiem papildus pašreizējam nelielajam izdevumu pieauguma tempam pareizi nosauktajā 5. izdevumu kategorijā. Aģentūru rādītāji 2008. gada PBP nepārprotami atspoguļo šo tendenci.

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

76.      Zemais pieejamais rezerves resursu līmenis, jo īpaši DFS 1.a, 3.a, 3.b un 4. izdevumu kategorijā, samazina Parlamenta finansēto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas pasākumu apjomu (kas 2008. gada PBP budžetā paredzēti kā „pour mémoire” jeb p.m., tā ka jebkuras saistības, par kurām balso Parlaments, attiecina uz rezervi).

77.      Saskaņā ar savu neseno darba dokumentu un kopā ar 2007. gada vispārējā budžeta referentu referents ir ierosinājis vairākas jomas, kurās Parlaments varētu izvirzīt ideju jaunam izmēģinājuma projektam un jauniem sagatavošanas pasākumiem 2008. gada budžeta procedūras laikā. Tomēr viņš atgādina ierobežojumus, kurus izraisa Parlamenta iekšējais grafiks grozījumu sagatavošanai pirmajam lasījumam (ar termiņu septembrī) un kura dēļ būs grūti līdz 16. jūnijam iesniegt idejas nākamajai budžeta procedūrai saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma (IN) II pielikumu.

Darba dokuments par struktūrfondiem — īstenošanas pārskats

1.        Ievads

Šis darba dokumentā pievērsta uzmanība strukturālās intervences pasākumu īstenošanai (galvenokārt saistībā ar 2000.–2006. gada programmām un stāvokli to īstenošanā 2007. gadā). Šajā darba dokumentā apkopotā informācija būs īpaši nozīmīga šī gada budžeta procedūrā. Īpašs uzsvars ir likts uz nesamaksātajām saistībām RAL („reste à liquider”) un ES-10 īstenošanas rādītājiem. Šajā darba dokumentā minētajos kopējos strukturālo intervenču rādītājos ietilpst arī Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF) un lauku attīstības fondi (ELFLA un ELVGF) 2. budžeta kategorijā (Dabas resursi)[44]..

Taču sīkāka informācija par strukturālo darbību ir sniegta 1.b izdevumu kategorijā (kohēzija).

2.        Maksājumu izpilde 2006. gadā

2.1.     Maksājumi programmām 2000.–2006. gadā

Pieejamo apropriāciju apjoms bija EUR 29,2 miljardi. Maksājumi neatbilda pieņemtajam budžetam par EUR 2,8 miljardiem (pēc budžeta grozījuma Nr. 6. nenosegto maksājumu apjoms saglabājās EUR 0,1 miljards).

a) ES-15 programmu izpilde

Maksājumu apjoms ES-15 programmās bija EUR 26 027 miljoni (izņemot novatoriskām darbībām un tehniskajam atbalstam).

Tabulā Nr. 1 salīdzināta faktiskā izpilde ar pieņēmumiem, kas netieši bija paredzēti sākotnējā finanšu plānā šim periodam [45]. Redzams, ka starpība starp sākotnēji gaidītajiem maksājumiem saistībā ar 2000.–2006. gada programmām un faktisko izpildi palielinājās līdz EUR 4,1 miljardam — par EUR 1,9 miljardiem vairāk nekā 2005. gadā. Zīmīgi, ka, ja maksājumi Spānijai un Apvienotajai Karalistei 2006. gadā būtu turpinājušies ierastajā tempā, starpība starp finanšu plānos paredzētajiem un faktiskajiem maksājumiem būtu samazinājusies pirmoreiz šajā laikposmā. Maksājumu kumulatīvais „uzkrājums” laikā no 2000. līdz 2006. gadam ir EUR 29,6 miljardi.

1. tabula. ES-15 finanšu plānu prognožu un budžeta rezultātu salīdzinājums

b) ES-10 programmu izpilde

Visus ES-10 programmu (izņemot INTERREG programmas, novatoriskas darbības un tehnisko atbalstu) EUR 2 966 miljonu maksājumus veidoja izdevumu atlīdzināšana. Rezultāts bija aptuveni par EUR 0,3 miljardiem mazāks nekā attiecīgā dotācija, par ko vienojās Kopenhāgenas Eiropadome, bet starpība bija ievērojami mazāka, nekā 2005. gadā, kad nepieļaujami zema starpposma maksājumu izpilde radīja EUR 1,4 miljardus lielu starpību starp Kopenhāgenā prognozēto un faktiskajiem maksājumiem. Faktiskā izpilde ir atpalikusi arī no sākotnēji gaidītā ES-15 programmās 2000.–2006. gada laikposma sākumā, bet starpība bija izteiktāka attiecībā uz ES-10 programmām. Maksājumu kumulatīvais uzkrājums (salīdzinājumā ar „Kopenhāgenas” iecerēm) 2004.–2006. gada laikposmā bija EUR 1,8 miljardi.

2. tabula. ES‑10 finanšu plānu prognožu un budžeta rezultātu salīdzinājums

2.2 Maksājumi iepriekšējām programmām

Apkopojuma posms programmām, kas sāktas pirms 2000. gada, ir noteikti jāpabeidz pēc iespējas drīzāk.

Galīgo maksājumu lielākā daļa jau ir veikta, un tādējādi RAL ir visai zems. Veiktie maksājumi attiecas uz programmām, par kurām ir prasīta papildu informācija no dalībvalstu iestādēm, vai uz programmām, kuru slēgšana kavējas iesāktu juridisku procedūru dēļ. Slēgšanas maksājumi 2006. gadā bija EUR 254 miljoni. Starpību starp sākotnējo budžetu EUR 140 miljoni un reālo izpildi sedza ar pārvedumiem no 2000.–2006. gada budžeta pozīcijām.

2.3.     Pārvietojumi 2006. finanšu gada budžetā

Iepriekšminētie skaitļi ir tikai daļa patiesības: bez pieņemtā budžeta un budžeta grozījumiem jāņem vērā arī 2006. gadā veiktie pārvietojumi, lai gūtu pilnu priekšstatu par īstenošanu 2006. gadā. Tas visu procesu padara diezgan nepārredzamu, un ir grūti vērīgi sekot budžeta pareizai izmantošanai.

ELVGF programma saņēma EUR 220,11 miljonu lielu papildinājumu maksājumu apropriācijās vispārējās līdzekļu pārvietošanas gaitā.

Divi pārvietojuma pieprasījumi tika nosūtīti budžeta lēmējinstitūcijai informēšanas nolūkā. Tie bija pārvietojumi starp administratīvo izdevumu budžeta pozīciju sadaļām attiecībā uz ESF (EUR 211 094, maksājumu apropriācijas) un Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu ZVFI (EUR 200 000, saistību un maksājumu apropriācijas).

Lielu daļu pārvietojumu Komisija veica pati saskaņā ar pašas noteiktajām Finanšu regulas prerogatīvām. Pēc Komisijas domām, maksājumu apropriāciju pārvietojumi bija nepieciešami, lai budžetu pielāgotu atšķirīgajiem fondu un budžeta pozīciju izpildes tempiem.

2.4.     Maksājumu koncentrācija 2006. gada nogalē

Struktūrfondos lielākā daļa saistību tiek uzņemtas gada sākumā, bet maksājumi koncentrējas gada beigās. Struktūrfondu regula aicina dalībvalstis sadalīt savus maksājumu pieteikumus trīs kārtās visa gada laikā tā, lai pēdējie maksājumu pieteikumi tiktu nosūtīti līdz 31. oktobrim. Tomēr Komisija joprojām saņem ievērojamu skaitu maksājumu pieprasījumu pēc regulā noteiktā termiņa.

2.5.     Īstenošana dalībvalstīs (sk. arī 5. sadaļu par RAL)

Kopš 2003. gada absolūtais nesamaksāto saistību (RAL) apjoms dažām dalībvalstīm ir samazinājies, bet ne vienmēr, un būtībā to skaidro ar programmu, kas sāktas pirms 2000. gada, paātrinātu slēgšanu dažām dalībvalstīm. 2006. gadā tikai divas dalībvalstis — Apvienotā Karaliste (EUR 572 miljoni) un Īrija (EUR 99 miljoni) samazināja RAL, t. i., maksājumi pārsniedza saistības. Piecas lielākās labuma saņēmējas šādā secībā: Spānija (uz kuru attiecas gandrīz ¼ no visiem maksājumiem), Vācija, Itālija, Portugāle un Grieķija — izmanto vairāk nekā 70 % no visiem maksājumiem.

Kā to var sagaidīt pēc tikai trīs gadu īstenošanas posma salīdzinājumā ar ES-15 septiņu gadu posmu, neviena no jaunajām dalībvalstīm nebija struktūrfondu lielāko labuma saņēmēju vidū. Kopumā 39 % no saistību apjoma ir maksāti ES-10 dalībvalstīm. Lielākā labuma saņēmēja bija Polija, kurai maksājumi bija lielāki nekā pusei no visiem veiktajiem maksājumiem ES-10 dalībvalstīm.

Attiecībā uz 2007. gadu tiek prognozēta gan saistību, gan maksājumu koncentrācija gada pēdējos mēnešos, veidojot skaidri izteiktu kāpumu decembrī. Tāpēc turpmāki, kā arī neparedzēti kavējumi, pat ja tie ir maznozīmīgi, varētu ievērojami ietekmēt kopējo īstenošanu 2007. gadā.

3.        N+2 saistību atcelšana

Tabula Nr. 3 parāda 2006. gadā atcelto N+2 saistību relatīvo nozīmi salīdzinājumā ar attiecīgo 2003. gada saistību daļu katrai dalībvalstij. Pēc Komisijas domām, šis diez vai ir labāks katras dalībvalsts veikuma rādītājs nekā absolūtais atcelto saistību apjoms, jo gada saistības dalībvalstu starpā ievērojami atšķiras.

Luksemburga ir valsts, kas zaudēja vislielāko daļu no 2003. gada piešķīruma (EUR 2,2 miljoni, t. i., 15 % no attiecīgajām 2003. gada saistībām), kaut arī tas bija pirmais gads, kad šīs dalībvalsts programmām tika veikta saistību atcelšana. Dānijai arī bija augsts atcelto saistību līmenis (14 %). Ievērības cienīgas bija arī atceltās saistības INTERREG (2,4 %), Beļģijai (2 %), Vācijai (1,4 %) un Francijai (1,1 %). Saistības tika atceltas vēl septiņām dalībvalstīm, bet katrā no šiem gadījumiem tās bija mazāk nekā 1 % no attiecīgās saistību daļas.

3. tabula. Dalībvalstu N+2 atceltās saistības 2006. gadā un salīdzinājumā ar 2003. gada saistībām

* INTERREG ir daudzvalstu programma

Jo zemāka ir laika gaitā zaudēto saistību daļa, jo veiksmīgāks ir attiecīgās dalībvalsts/fonda/mērķa finanšu piešķīruma faktiskais izmantojums laikposmā no 2000.–2006. gadam. Attiecīgais veikuma rādītājs ir atcelto saistību kopējais apjoms proporcionāli pret visu saistību daļu vērtību (no 2000. līdz 2003. gadam), uz ko līdz šim ir attiekušies N+2 saistību atcēlumi.

No dalībvalstīm Nīderlandei, Dānijai un Luksemburgai, INTERREG (daudzvalstu programmai), Beļģijai, Īrijai un Zviedrijai atceltās saistības visām ir augstākas par vidējo līmeni, kas ir 0,68 %. Tomēr Nīderlande izceļas, jo šī dalībvalsts par vairākām kārtām pārsniedz pārējo dalībvalstu atcelto saistību apjomu[46].

Skatoties pēc finansējuma, ERAF un ELVGF atceltās saistības ir zemākas par vidējām. Salīdzinot pēc mērķiem, tās ir zemākas gan 1., gan 2. mērķim, visiem pārējiem mērķiem/iniciatīvām atceltās saistības ir augstākas par vidējām.

4. tabula. Kumulatīvo atcelto saistību relatīvā nozīme līdz 2006. gada beigām dalījumā pēc dalībvalstīm

* INTERREG ir daudzvalstu programma

4.        Nesamaksātās saistības (RAL)

4.1.     Stāvoklis saistībā ar RAL — iemesls bažām

Nesamaksāto saistību apjoms 2007. gada 5. jūlijā sasniedza EUR 92 693 miljonus (!!). To lielākā daļa (vairāk nekā EUR 65 miljardi) attiecas uz 1. mērķa projektiem. Ņemiet vērā, ka šajā skaitlī neietilpst nekādi RAL no laika posma pirms 2000. gada (kura apjoms bija EUR 923 miljoni 2006. gada beigās). Pēc Komisijas domām, samērā augstais nesamaksāto saistību daudzums (RAL) ir regulatīvās sistēmas sekas. Komisija uzskata, ka RAL, kas tuvojas divu gadu saistībām, ir normāla rakstura parādība. Tomēr pašreiz RAL jau tuvojas trīs gadu saistību apjomam. Turklāt referenti apšauba, vai RAL, kura apjoms ir līdzīgs divu gadu saistībām, patiešām ir uzskatāms par „normālu”. Referenti tāpēc gribētu mudināt Komisiju un dalībvalstis panākt progresu šajā jautājumā.

5. un 6. tabula rāda struktūrfondu kopējo RAL evolūciju (apvienojot visus plānošanas laikposmus) kopš 1994. gada. Nesamaksāto saistību analīze ietver visas struktūrfondu saistības, kas grupētas politikas jomā 04 (nodarbinātība un sociālās lietas), 05 (lauksaimniecība un lauku attīstība), 11 (zivsaimniecība) un 13 (reģionālā politika).

5. tabula. Saistību un maksājumu, un nesamaksāto saistību īstenošana katra gada beigās (miljonos EUR)

6. tabula. Nesamaksātās saistības gada beigās miljonos EUR (kreisā ass) un pieauguma temps (labā ass)

Pēc Komisijas domām, RAL pieaugumu 2006. gadā izraisīja divi faktori. Pirmkārt, joprojām samērā zemi ES-10 programmu izpildes līmeņi līdzās tam, ka visi avansa maksājumi šīm programmām tika veikti 2004. un 2005. gadā. Otrkārt, netipiski zemi maksājumi Spānijai.

7. tabula. Nesamaksātās saistības dalījumā pa fondiem 2006. gada beigās (procentos no kopējā apjoma)

Itālija un Spānija 2006. gadā bija dalībvalstis ar visaugstāko RAL, tām sekoja Grieķija un Vācija. Pirms 2000. gada programmu RAL vairs nav nozīmīga nevienai dalībvalstij.

Ja dalībvalstis izpildīja programmas visumā salīdzināmos tempos, RAL vajadzētu būt proporcionālai to piekritīgajai daļai veiktajās saistībās. Atšķirības šajos divos vērtējumos rodas tāpēc, ka dažās dalībvalstīs izpilde notiek ātrākā tempā nekā pārējās.

Pēc relatīvās vērtības lielākais RAL pieaugums bija ES-10 programmām (virs 50 %), bet ES-15 programmām RAL palielinājās par mazāk nekā 10 %. Tādējādi ES-10 īpatsvars kopējā RAL palielinājās no 8 % 2005. gadā līdz 12 % 2006. gadā.

4.2.     Prognoze 2007. gadam

Kā liecina nesenā informatīvā piezīme ar budžeta prognozes brīdinājumu, Komisija raksturo maksājumus par nesamaksātajām saistībām (RAL) strukturālajām intervencēm (lielākoties Reģionālās politikas ĢD) kā vienu no problemātiskām jomām.

Pašreiz maksājumu izmantojums strukturālajām intervencēm atpaliek gandrīz par EUR 1 miljardu no plānotā, galvenokārt vēlu iesniegtu maksājuma pieprasījumu un aizturētu maksājumu dēļ. Kopējais ES budžeta rezultāts gada beigās lielā mērā ir atkarīgs no šīs jomas.

Komisija sniedz šādu konkrētu informāciju par dažādajiem fondiem:

ERAF: ERAF 2. mērķim (- EUR 250 milj.) un mazākā apjomā programmai URBAN (- EUR 20 milj.) ir bijis mazāk maksājumu, nekā gaidīts, jo Komisija nolēma aizturēt maksājumus Anglijai. Progress ir atkarīgs no Anglijas spējas izpildīt prasības. Reģionālās politikas ĢD šajā posmā tomēr sagaida pilnīgu izmantojumu gada beigās.

Kohēzijas fonds: pašreizējai atšķirībai no plānotā (- EUR 400 milj.) ir jāsamazinās pēc nesen saņemtajiem maksājumu pieprasījumiem no Grieķijas. Kopumā trīs valstis (Polija, Ungārija un Čehijas Republika) pašlaik ievērojami atpaliek no pašu plānotajām prognozēm. Polijas gadījumā ir vērojama tendence maksājumu pieprasījumus Kohēzijas fondam iesniegt, tuvojoties gada beigām. 2007. gads iederas šajā modelī, un ir gaidāms, ka maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, sākot ar septembri. Ungārijai transporta nozares ieviešanas struktūras reorganizācija, iespējams, ir palēninājusi maksājumu pieprasījumus. Visbeidzot Čehijas Republikas Transporta ministrijai ir bijušas ievērojamas grūtības pielāgoties finanšu plūsmu sistēmas maiņai valstī, un tāpēc nav vēl sūtīti nekādi maksājumu pieprasījumi par transporta projektiem no Kohēzijas fonda šajā gadā. Reģionālās politikas ĢD šajā posmā vēl sagaida pilnīgu izmantojumu gada beigās.

ESF: kopējais izmantojums visumā sakrīt ar plānoto, ESF 1. mērķim (+ EUR 129 milj.) nedaudz pārsniedzot un ESF 3. mērķim (- EUR 166 milj.) nedaudz atpaliekot no plānotā. To daļēji izraisa bloķētie maksājumi Nīderlandei, gaidot uz valsts revīzijas pārbaužu rezultātiem pēc Komisijas veiktās revīzijas negatīvā rezultāta. Nodarbinātības ĢD uzskata, ka ir pāragri izdarīt secinājumus par īstenošanu gada beigās.

Lauku attīstība: ELVGF/virzības sakarā galvenais maksājumu jautājums attiecas uz ES-25 1. mērķa programmām (- EUR 235 milj.). ELVGF/garantijas pozīcija attiecībā uz ES-10 pašlaik ievērojami apsteidz plānoto (+ EUR 485 milj.), galvenokārt tāpēc, ka svarīgs maksājumu pieprasījums no Polijas ir saņemts agrāk, nekā gaidīts. Lauksaimniecības ĢD šajā posmā sagaida, ka apropriācijas lauku attīstībai būs pilnībā izmantotas gada beigās.

5.        Jaunu daudzgadu programmu uzsākšana (2007.–2013.)

Kā liecina Komisija (nesenā Budžeta ĢD informācija par budžeta prognozes brīdinājumu) jauno programmu uzsākšana attiecībā uz strukturālajām intervencēm vēl nav pilnībā īstenota. Komisija nesen ir veikusi salīdzinājumu ar uzsākšanas posmu 2000.–2006. gada programmām.

Jauno strukturālo intervenču programmu uzsākšana būtībā ir atkarīga no tā, vai dalībvalstis savlaicīgi ir iesniegušas labas kvalitātes darbības programmas un vai Komisija pēc tam tās ir pieņēmusi.

I.b kategorijā (Kohēzija) iekļautajam Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF) un Eiropas Sociālajam fondam (ESF) jauno programmu apspriešanas process jau norit.

· Dažas ERAF, kā arī ESF saistības ir jau izpildītas, apsteidzot termiņu. Ir gaidāms, ka lielākā daļa darbības programmu tiks pieņemtas septembrī un oktobrī, tādēļ vajadzētu palikt pietiekami daudz laika, lai veiktu attiecīgos maksājumus pirms gada beigām, kā plānots. Tomēr pastāv risks, ka programmas nav apmierinošas (pēc satura) un tās jāpārskata, kas varētu novest pie kavējumiem.

· Salīdzinājumā ar 2000. gadu jauno programmu uzsākšanai vajadzētu tomēr notikt gludāk, jo visas regulas 2006. gadā bija pieņemtas (īpaši salīdzinot ar 2000.–2006. gada 2. mērķa regulu, kuru pieņēma tikai 2000. gada nogalē). Turklāt Kohēzijas fonds tagad ir plānots kopā ar struktūrfondiem, jo Kohēzijas fonda projekti ir iekļauti darbības programmās. Tas ļauj ātrāk pildīt saistības (un veikt avansa maksājumus). Attiecībā uz 2.kategorijā iekļauto Lauku atbalsta (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF) (Dabas resursi), aina pašreiz ir šāda.

Lauksaimniecības ĢD par dažām dotācijām šajā laikposmā saņēma programmas un cer, ka pirmās programmas tiks pieņemtas jūnijā. Tomēr saskaņā ar informāciju, ko referenti saņēmuši, tikai 2 programmas no gaidītajām 94 programmām līdz šim ir tikušas apstiprinātas. Šis ir ļoti slikts rādītājs, ņemot vērā, ka lauku attīstības politika ir viena no prioritātēm, veicot strukturālās darbības saskaņā ar jaunajiem finanšu plāniem. Vēl joprojām dažas dalībvalstis nav atsūtījušas savas programmas apstiprināšanai. Pašreizējais stāvoklis šķiet nepieņemams, jo programmu izstrādes posms sākās pirms 8 mēnešiem (sk. Padomes un Parlamenta Kopīgo paziņojumu, par kuru vienojās 2007. gada 13. jūlija samierināšanas sanāksmē, ‑‑ saskaņā ar šo paziņojumu Eiropas Parlaments stingri pārraudzīs darbības programmu apstiprināšanu).

KLP reformas gaitā ir veikti tiešo maksājumu pielāgojumi, lai iegūtu vairāk naudas lauku attīstībai. Šis projekts ir jāievieš cik drīz vien iespējams. Šajā sakarā Komisijai ir skaidra atbildība par lauku attīstības politikas savlaicīgu un vienmērīgu izpildi.

· EZF: Zivsaimniecības ĢD ziņo par risku, ka darbības programmas (pa vienai programmai katrai dalībvalstij) dažām dalībvalstīm kavēsies. Pretēji citiem struktūrfondiem EZF regula nenosaka termiņus darbības programmu iesniegšanai. Pašreiz dažas dalībvalstis ir iesniegušas savas darbības programmas par relatīvi maziem apjomiem salīdzinājumā ar kopējo EZF dotāciju. Zivsaimniecības ĢD cer lielākās darbības programmas saņemt līdz jūlija beigām. Stāvoklis septembra vidū sniegs labāku priekšstatu par iespējamajiem riskiem.

6.        Dalībvalstu maksājumu prognozes 2008. gadam

Komisija ir pieprasījusi, lai dalībvalstis līdz 2007. gada 30. aprīlim iesniedz maksājumu prognozes 2008. gadam. COBU ir prasījusi šo informāciju, jo tai būs izšķirīga nozīme 2008. gada budžeta procedūrā attiecībā uz maksājumu līmeni. Vairākas dalībvalstis šo informāciju iesniedza novēloti, citām ir vēl jāiesniedz prognozes par vairākām programmām. Tādēļ šobrīd Komisija vēl nevar dot konsolidētu pārskatu par prognozēm. It īpaši neiespējami vēl ir gūt prognožu kopsavilkumu par jaunajām 2007.–2013. gada programmām. Situācija ar 2000.–2006. gada programmām ir mazliet labāka, 85 % struktūrfondu programmu prognožu ir iesniegtas un pārbaudītas, lai gan ir iesūtītas tikai 50 % prognožu par INTERREG programmām. Trūkst informācijas par 3 dalībvalstu Kohēzijas fonda projektiem laikposmam pirms 2007. gada.

Tomēr Komisija varētu dot konsolidētu pārskatu par līdz šim saņemto un pārbaudīto informāciju, pamatojoties uz šādiem pieņēmumiem:

•          attiecībā uz 2007.–2013. gada programmām Komisija pieņem, ka prognozes ir vienādas ar sagatavošanas budžeta projektu (PDB).

•          Attiecībā uz 2000.–2006. gada programmām un projektiem Komisija pieņem, ka trūkstošās prognozes ir vienādas ar prognozēm, kas iesniegtas par 2006. gada maksājumu pieprasījumiem.

Saskaņā ar šiem pieņēmumiem Komisija 20. tabulā dod dalībvalstu 2008. gada maksājumu prognožu salīdzinājumu ar PDB 2008. gadam.

Avots: Eiropas Komisija

Dalībvalstu maksājumu prognozes saskaņā ar iepriekš dotajiem aprēķiniem pārsniedz PDB par 30 % jeb gandrīz par EUR 13 miljardiem. Lai skatītu situāciju kopsakarā, jāatzīmē, ka prognozes parasti ir bijušas pārāk optimistiskas, pārsniedzot faktisko izpildi par vairāk nekā 20 %. 2006. gadā prognozes izpildi pārvērtēja par 33 % jeb EUR 9,6 miljardiem. Saskaņā ar Komisijas datiem vērtējuma kļūdas, kas piemīt dalībvalstu prognozēm, vienmēr ir bijušas virs EUR 6 miljardiem.

Ir arī jāatzīmē, ka 2006. gada decembrī struktūrfondiem pietrūka maksājumu apropriāciju par EUR 500 miljoniem.

7.        Secinājumi — LAIKS IR NAUDA

Ir jāveic šādi steidzami un tūlītēji pasākumi, lai izvairītos no turpmākiem kavējumiem 2007.–2013. gada programmu īstenošanā un lai pēc iespējas izvairītos no to problēmu atkārtošanās, kuras izjuta 2000.–2006. gada programmās.

1.        Turpmākie visneatliekamākie soļi nepārprotami būs darbības programmu galīgā izstrāde. 17. augustā bija pieņemtas ne vairāk kā 61 darbības programma no ERAF un Kohēzijas fonda 314 darbības programmām, Komisija vēl nebija pieņēmusi programmu lielāko daļu (sk. turpmāk 8. tabulu). Īpaša vērība ir jāveltī lauku attīstības programmām, jo tās ievērojami atpaliek no grafika.

Svarīgs solis uz priekšu šajā virzienā bija 2007. gada 13. jūlijā samierināšanas sanāksmē pieņemtais Padomes un Parlamenta KOPĪGAIS PAZIŅOJUMS par:

struktūrfondiem un Kohēzijas fondu un Lauku attīstības 2007.–2013. gada programmām

Eiropas Parlaments un Padome uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija steidzami apstiprinātu darbības programmas un projektus, ko iesniegušas dalībvalstis saistībā ar jaunajām struktūrfondu un Kohēzijas fonda programmām 2007.–2013. gadam, kā arī programmām, kas tiek finansētas lauku attīstības ietvaros. Lai izvairītos no iepriekšējā 2000.–2006. gada plānošanas perioda sākumā gūtās pieredzes, Eiropas Parlaments un Padome stingri un regulāri sekos darbības programmu un projektu apstiprināšanas procesam, lai nodrošinātu lielāku efektivitāti un labu pārvaldību. Šajā sakarā Komisijai tiek pieprasīts budžeta procedūras laikā turpināt regulāri nodrošināt īpašus uzraudzības instrumentus, tostarp darba shēmas.”

Īpaša uzmanība 2008. gada budžeta procedūrā jāveltī programmu pieņemšanai un RAL samazināšanai.

2.        Jāpabeidz dažu atlikušo Nacionālo stratēģijas pamatnostādņu (NSPN) izstrāde un steidzami jāpieņem lēmums.

3.        Ir jāpanāk nozīmīgs progress RAL maksājumos: kā iepriekš minēts, struktūrfondiem RAL sasniedza gandrīz EUR 78 miljardus (!) līdz 2006. gada beigām. Tas ir samērā iespaidīgs apjoms salīdzinājumā ar kopējo maksājumu apjomu EUR 121 miljards PBP 2008. gadam. Turklāt referenti nepiekrīt Komisijas pieņēmumam, ka var uzskatīt par „normālu” RAL, kura apjoms līdzinās divu gadu saistībām.

4.        Kavējumi vēlreiz ir parādījuši, ka pašreizējā procedūra ir pārlieku laikietilpīga un sadrumstalota. Ir jāpārbauda un jāattīsta labāks strukturālās politikas izpildes veids, pamatojoties uz skaidru atbildību sadalījumu un kompetenču ievērošanu ES un dalībvalstu starpā.

9. tabula. Dalībvalstu saistības un maksājumi no 2000. līdz 2006. gadam, visas programmas (miljonos EUR)

10. tabula. Nesamaksātās saistības 2006. gada beigās no 2000.–2006. gada plānošanas posma sadalījumā pēc dalībvalstīm (miljonos EUR)

11. tabula. Struktūrfondu piešķīrums ES-10 dalībvalstīm 2004.–2006. gada laikposmam sadalījumā pēc dalībvalstīm (izņemot INTERREG, tehniskajam atbalstam un novatoriskām darbībām, kuras nevar attiecināt uz vienu dalībvalsti)

12. tabula. Kopējie ES-10 dalībvalstu maksājumi 2005. gada beigās un jaunie maksājumi 2006. gadā (galvenās programmas un Kopienas iniciatīva EQUAL) salīdzinājumā ar dalībvalstīm pieejamajiem piešķīrumiem 2004.–2006. gada laikposmā.

Visi 2006. gadā ES-10 programmām veiktie maksājumi bija starpposmu maksājumi, jo visi avansa maksājumi tika izdarīti 2004.–2005. gadā.

Darba dokuments par uzraudzības grupām

Ievads

1. 2007. gada budžeta procedūras laikā budžeta atbilstošas uzraudzības un izpildes jautājums bija pieņemtās stratēģijas pamats gan kvalitātes, gan apjoma ziņā. To apliecina arī kopīgā paziņojuma pieņemšana saskaņošanas sanāksmes laikā novembrī (1. pielikums), lai nodrošinātu pienācīgu budžeta izpildi.

2. 2007. gadā Budžeta komitejas pieeja attiecībā uz labāku valsts naudas izlietojumu un Komisijas programmu īstenošanas pārbaudi ir arī tieši tāpat iekļauta 2008. gada procedūrā, jo uzmanības pievēršana skaidrai budžeta plānošanai atbilstīgi darbības jomām un vadībai ir galvenais nosacījums, lai sasniegtu labākus rezultātus.

3. Viens svarīgs veids, kā veikt labāku ES programmu budžeta analīzi un nodrošināt labāku izpildi (sadarbībā gan ar specializētajām komitejām, gan Komisiju), ir tā sauktās uzraudzības grupas. Pēc vairākām diskusijām Budžeta komitejas koordinatoru sanāksmēs 2007. gada 7. maijā nolēma, ka tādas sanāksmes 2007. gadā ir jāorganizē vairākas (skatīt 2. pielikumu ar sanāksmju sarakstu, kā arī to rezultātu apkopojumu). Ir jāatgādina, ka uzraudzības grupa būtībā ir „īsa uzklausīšana par budžeta jautājumiem”, ko organizē samērā neoficiālā veidā, uzaicinot attiecīgās specializētās komitejas un izmantojot Komisijas zināšanas un sadarbību.

4. Tajā pašā sanāksmē koordinatori arī apstiprināja kopējo pieeju metodikai, formātam un dokumentācijai, ko šādās sanāksmēs varētu izmantot. Tas sevišķi ietvēra nepieciešamību vairāk iesaistīt specializētās komitejas un arī izmantot iespēju pārbaudīt (sasaistīt) izpildāmā budžeta (N gads) un pašreizējā budžeta procedūras gada (N+1) aspektus.

5. Lai apvienotu gan n budžeta, gan n+1 budžeta aspektus, šādas sanāksmes parasti varētu notikt no maija līdz jūlijam, iespējams, līdz septembrim, t. i., kad provizoriskais budžeta projekts (PBP) ir pieejams un pirms 1. lasījuma Eiropas Parlamentā. Ja laiks būtu šādi saplānots, grupas varētu iesaistīties un pārbaudīt, ja deputāti tā vēlētos, atsevišķus darba dokumentus, kas iesniegti kopā ar PBP (t. i., darbību pārskatu saistībā ar budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABB) ), kā arī nosacījumus/jomas, kas ir ietverti Komisijas paziņojuma par budžeta prognozi (BFA) piezīmē.

6. Koordinatoru īpašā lēmumā bija iekļauti vispārīgie temati un konkrētās programmas/jomas, kas bija jāpārbauda. Runājot sīkāk, šos tematus pēc tam deleģēja galvenajiem referentiem, kas, sadarbojoties ar sekretariātu, devās uz konkrētu organizāciju.

7. Līdz šodienai (2007. gada jūlijam) ir noorganizētas pirmās piecas grupas, un tikai pēdējā (lauksaimniecības grupa) ir palikusi uz septembri.

8. Koordinatoru apstiprinātā metodoloģija

Būtībā katrā sanāksmē varētu apskatīt divas daļas, t. i., 2007. gada budžeta izpilde un skats uz 2008. gadu.

Atbilstoši šiem virsrakstiem diskusiju mērķis varētu būt:

Ø Efektivitāte (vai izvirzītie mērķi ir veiksmīgi sasniegti)?

Ø Kā Komisija īsteno 2007. gada apropriācijas?

Ø Kas tiek īstenots saskaņā ar plānu?

Ø Kādas ir problēmu jomas, īpaši tās, kas attiecas uz budžeta prognozes brīdinājumu?

Ø Efektivitāte (vai pašreizējā izveide ir visrentablākā, lai sasniegtu nospraustos politikas mērķus).

Ø Kas ir jādara, lai sekmētu papildināmību un sinerģiju ar citām programmām nākamajos gados?

Ø Vai ir vajadzīga labāka attiecīgo instrumentu/iestāžu koordinācija?

Ø Kā tiek ņemtas vērā Parlamenta prerogatīvas? Arī attiecībā uz jebkādu PP/MA un/vai piezīmēm, kas pieņemtas budžetā.

Ø Kas ir ierosināts PBP un kā ir pamatotas izmaiņas, it īpaši, ja tās tiek prasītas (saikne ar darbību pārskatiem, kas iesniegti kopā ar PBP).

Ø Kādi ir atbildīgo specializēto komiteju konkrētie pieprasījumi vai bažas?

Līdzšinējā pieredze un skats uz nākotni

Pārbaudīt visus iepriekš minētos jautājumus vienā sanāksmē noteikti bija pārāk sarežģīti. Komisijai drīzāk (un tā bija arī noderīgāk) tika iesniegti dažas jomas aptveroši rakstiski jautājumi, piem., EP uzdotie jautājumi, kuri bija gan kā derīgs padoms, kā piešķirt diskusijai jēgu, gan kā konkrētas informācijas pieprasījums (arī rakstiski).

Lai iepriekš minētās jomas apskatītu vēl dziļāk, ir jāparedz ilgāks sagatavošanās laiks. Šogad ļoti īso laika periodu dēļ galvenie referenti varēja izstrādāt savus jautājumus, tikai izmantojot sekretariāta tehnisko palīdzību (tai skaitā arī specializēto komiteju sekretariātus).

Turpmāk, iespējams, šo sagatavošanās daļu uzdos galvenajiem referentiem, bet pats svarīgākais ir tas, ka grupām būs vairāk laika pierakstīt jautājumus un savlaicīgi saņemt oficiālus uzaicinājumus pēc koordinatoru attiecīgajiem lēmumiem par šādu sanāksmju organizēšanu.

Vēl viens pārdomu vērts jautājums ir par to, vai sanāksmēs vairāk vērības jāpievērš tādiem aspektiem kā budžeta līdzekļu sadale pēc darbības jomām (ABB) un budžeta līdzekļu vadība (ABM), pamatojoties uz Komisijas sagatavotajiem darbības pārskatiem.

Vai varbūt šādām sanāksmēm ir jābūt „elastīgākām” un vienkārši jāapskata atsevišķas interešu jomas un/vai jautājumi, ko uzdevušas specializētās komitejas un pašas Budžeta komitejas politiskās grupas. Tad tās, protams, būtu politiskākas un tematiskākas, bet, no otras puses, tādas sanāksmes noteikti neiedziļinātos ABB mērķos, darba izpildes rādītājos un iegūtajos rezultātos. Daži to varētu uzskatīt drīzāk par priekšrocību, nevis par trūkumu.

9. Koordinatoru apstiprinātā sanāksmes organizācija

Uzraudzības grupas sanāksmes:

Ø notiktu 2007. un 2008. gada galveno referentu kopīgā vadībā;

Ø būtu organizētas kopā ar attiecīgo specializēto komiteju (īpaši iesaistot budžeta projekta sagatavotājus);

Ø būtu atklātas visiem ieinteresētajiem Budžeta komitejas locekļiem;

Ø būtu arī atklātas Budžeta kontroles komitejas locekļiem;

Ø ilgtu aptuveni 2 stundas;

Ø parasti notiktu Briselē; (Komisijas līdzdalība...)

Ø notiktu bez mutiskā tulkojuma (neoficiālās sanāksmes nav iekļautas Rīcības kodeksā attiecībā uz daudzvalodību). Tādēļ sanāksmes parasti notiktu angļu/franču valodā;

Ø Komisija vienmēr būs iesaistīta. Uzaicinājumus izsūtīs gan Budžeta ģenerāldirektorātam, gan attiecīgajam specializētajam ģenerāldirektorātam.

Ø atbilstīgais uzaicinājuma adresāts varētu būt ģenerāldirektors vai direktors. Faktiskā līdzdalība ir jāatstāj Komisijas ziņā, jo ir pierādījies, ka detalizētas operatīvas zināšanas par programmām ir priekšnoteikums veiksmīgām sanāksmju norisēm.

Līdzšinējā pieredze un skats uz nākotni

Pašreizējā procedūra, iespējams, ir ārkārtas procedūra, jo ļoti daudzas sanāksmes (5) bija jānoorganizē ļoti īsā laikā. Lai gan vispārīgās piezīmes no citām komitejām, šķiet, ir pozitīvas (izteikti atzinīgs novērtējums iespējai uzdot konkrētus interesējošus jautājumus daudzām klātesošām augsta līmeņa Komisijas amatpersonām un saņemt turpmāko informāciju rakstiski), norisi varētu turpmāk vēl vairāk uzlabot, pieņemot ne tik pārblīvētu sanāksmju kalendāru turpmākiem gadiem.

Tas arī ļautu uzlabot katras grupas iesniegto vispārējo informāciju. Šogad Eiropas Komisija iesniedza standarta „faktu lapu” par attiecīgo jautājumu. Tas būtībā bija jau esošo darbības pārskatu eksemplārs, ko iesniedza kopā ar PBP.

Faktiski Komisijas ziņā bija nopietni palīdzēt sagatavot vispārējo informāciju šai Budžeta komitejas iniciatīvai. Trūkums bija tāds, ka to uztvēra kā pārāk tehnisku (iespējams, neveiksmīgas iepazīstināšanas dēļ) un ka uzraudzības grupai izvēlētais temats ne vienmēr atbilda ABB „darbības pārskatam”.

Komisija bija paredzējusi līdzdalību ģenerāldirektora vai direktora līmenī. Tādējādi noteikti varēja saņemt būtiskākas atbildes uz jautājumiem, kas pēc sava rakstura bieži ir vairāk politiski nekā tehniski.

Praktiskā un organizatoriskā ziņā ir pierādījies, ka 1 vai 1,5 stundas ir piemērots sanāksmju ilgums, lai debates norisinātos mērķtiecīgi.

Ir izrādījies ļoti noderīgi, ka Komisija iepazīstina ar katru tematu, apskatot pašreizējo lietu stāvokli, lai gan dažos gadījumos šīs iepazīstināšanas ir pārāk detalizētas un grūti izsekojamas cilvēkiem, kas nav attiecīgās jomas eksperti.

10. Koordinatoru apstiprinātā dokumentācija

Ø Vienmēr jābūt sagatavotai piezīmei ar situācijas raksturojumu („anotēta dienas kārtība”).

Ø Ja ir nepieciešams, varētu izmantot arī tehniskas „faktu lapas” par konkrētu programmu/budžeta pozīciju, lai norādītu izpildes rādītājus utt.

Ø Ir jāuzraksta katras sanāksmes kopsavilkums, kas varētu arī būt par atgādinājumu iespējamiem turpmākiem notikumiem budžeta procedūrā/grozījumos.

Līdzšinējā pieredze un skats uz nākotni

Visas debates/diskusijas ar Komisiju ir norisinājušās vislabāk tad, kad ir bijušas konkrētākas/koncentrētākas darba kārtības.

Varētu apsvērt par turpmāku vispārējās informācijas izstrādi šādām grupām.

To, iespējams, varētu izdarīt, pielāgojot Komisijas sagatavotās faktu lapas. Pašreiz Komisijas dotajiem dokumentiem nav daudz pievienotās vērtības, lai gan tie ir ļoti gaidīti kā tīri tehniska palīdzība.

Vēl viena iespēja varētu būt tāda, ka vienkārši dod vairāk laika jautājumu sagatavošanai.

Trešā iespēja, ko varētu aplūkot koordinatori, izskatot katru gadījumu atsevišķi, varētu būt informatīvas piezīmes (iekšējas vai ārējas) pieprasīšana par attiecīgo tematu.

Līdz šim saspringtais grafiks nav ļāvis sagatavot tūlītējus kopsavilkumus par katru sanāksmi. Šajā dokumentā ir iekļauti daži kopsavilkumi visu komiteju locekļu vajadzībām. Ņemot vērā, ka visas grupas ir aicinātas, arī katra puse, protams, varēja iesaistīties un atzīmēt informāciju/atbildes, kuras tā uzskatīja par visnoderīgākajām.

Dažādos gadījumos arī Komisijai tika prasīts iesniegt rakstiskas atbildes un informāciju. Tas patiešām ir izrādījies ļoti noderīgi, un šādu informāciju nosūta pa pastu pēc sanāksmēm.

11. Vispārēji secinājumi

Ir pierādījies, ka uzraudzības grupas ir ļoti noderīgas budžeta sagatavošanas gaitā, un tagad pieņemtā strukturētākā pieeja, īpaši attiecībā uz pieaugošo Komisijas iesaistīšanos sagatavošanas darbos un uz koordinatoru iesaistīšanos tematu definēšanā, ir bijusi konstruktīva.

Kopumā specializēto komiteju un politisko grupu reakcija šķiet pozitīva, izņemot iespējams, attiecībā uz pārāk blīvu plānojumu un īsajiem uzaicinājuma termiņiem.

Turpmāk varētu padarīt ciešāku sadarbību ar citām komitejām, bet tas arī ir saistīts ar rīcībā esošo sagatavošanās laiku.

Sanāksmju skaits ir jāsamazina līdz 3 vai 4 uz vienu budžeta procedūru, lai varētu kārtīgāk sagatavoties un sadarboties.

Pienākumam izlemt par tematiem jāpaliek politisko grupu koordinatoru ziņā, pamatojoties uz galvenā(o) referenta(u) priekšlikumiem. Temati ir jāizvēlas gada sākumā (maijs noteikti bija par vēlu izlemšanai).

Sanāksmju organizācija un dokumentācija bija sagatavota samērā labi, lai gan atkal īsais sagatavošanās laiks 2007. gadā noteikti bija trūkums.

Lai gan neliela nodaļa no paziņojuma par budžeta prognozi (BFA) jau bija ietverta standarta faktu lapā, šo aspektu/saistījumu, iespējams, varētu stiprināt nākamajos gados attiecībā uz N gadu.

1. pielikums.

Kopīgais Eiropas Parlamenta un Komisijas paziņojums par atbilstīgu budžeta izpildes nodrošināšanu (pieņemts 2006. gada novembrī budžeta saskaņošanas procedūras laikā).

Budžeta procedūras laikā Eiropas Parlaments un Komisija uzsver to, ka ES budžetā ir jāuzlabo naudas izmantošana, un uzskata, ka šī koncepcija ir jāpiemēro nepārtraukti. Šādas pieejas mērķis ir novērtēt katras ES programmas kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus.

Šajā kontekstā ES programmu novērtējumam ir jākļūst par nozīmīgāko sastāvdaļu ikgadējā budžeta procedūrā iesaistītajām iestādēm.

Eiropas Parlaments un Komisija atgādina, ka budžeta līdzekļu vadībai pēc darbības jomām (ABM) ir jāpiedāvā integrēts skats uz darbību un dažādu politikas jomu izmaksām, tai skaitā gan darbības, gan administratīvo resursu izmaksām.

Šīs divas iestādes piekrīt veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz budžeta izpildes uzraudzības uzlabošanu ar tāda procesa palīdzību, kurā būs iesaistītas visas Eiropas Parlamenta komitejas, izmantojot visu pieejamo informāciju, sākot no 2007. gada janvāra. Eiropas Parlaments apņemas labāk izmantot pārskaitījumus un budžeta grozījumus kā instrumentus, lai pārbaudītu budžeta izpildi attiecīgajā gadā, ņemot vērā Parlamenta prioritātes un tā iestāžu prerogatīvas.

Šī notiekošā procesa rezultāti būs temats viedokļu apmaiņai katrā trīspusējā sarunā, kas paredzēta 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma II pielikumā.

Šī uzdevuma mērķis ir nodrošināt, lai no ES budžeta finansētām politikas jomām tiktu novirzīti ekonomiski izdevīgāki līdzekļi Eiropas pilsoņiem un lai tās reaģētu uz izaicinājumiem, ar ko sastopas Eiropas Savienība, pēc iespējas labāk sadalot ES piešķirtos fondus.

2. PIELIKUMS

Uzraudzības grupas, kas izveidotas 2007./2008. gada procedūrām

Pētniecība enerģētikas un transporta jomā

Kopīga imigrācijas un patvēruma politika

Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR); Eiropas kaimiņattiecību instruments; Attīstības politika

Mūžizglītība

Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma (CIP)

Uzņēmējdarbības/konkurences veicināšana

Lauksaimniecības politikas stratēģija un koordinēšana
Vides saudzēšanas instrumenti: NATURA 2000, Life +

Rezultātu kopsavilkums

Uzraudzības grupa pētniecībai enerģētikas un transporta jomā

Pēc klātesošo deputātu ierosinājuma diskusijas laikā diezgan daudz pievērsās jautājumiem par aģentūrām, administratīvajām izmaksām un arī Galileo programmu.

Komisiju pārstāvēja direktori.

Deputāti izteica bažas par 2 jaunajām izpildaģentūrām, ko Komisija plāno izveidot Septītās pamatprogrammas īstenošanai. Komisijai bija jāskaidro, kāpēc tā pati nevar parūpēties par īstenošanu. Komisijas pārstāvji paziņoja, ka tiks iesniegts attiecīgs ietekmes novērtējums un izmaksu/ieguvumu analīze. Deputāti atgādināja Komisijai, ka Sesto pamatprogrammu Komisija spēja īstenot bez jebkādu izpildaģentūru dibināšanas.

Komisija atzina, ka Galileo programmai nekādas saistību apropriācijas (CA) operatīvajā posmā netiks tērētas, kamēr nav pieņemts tiesiskais pamats (1. lasījums gaida savu kārtu Padomē). Bija arī interesanti uzzināt, ka Galileo programmas izstrādē tiek tērēti aptuveni 40 miljoni gadā no pētniecības budžeta (galvenokārt no Septītās pamatprogrammas).

Komisija apstiprināja, ka pēc sarunām par finanšu plānu, kas ietvēra 1.a izdevumu kategorijas apropriāciju samazināšanu salīdzinājumā ar tā saukto „R. Prodi paketi”, vairāku paredzēto pētniecības projektu apjoms bija jāsamazina vai arī tos varēs īstenot tikai vēlāk.

Komitejas locekļi ierosināja iekļaut darbības pārskatā pētniecības vispārējās administratīvās izmaksas, lai uzlabotu pārredzamību.

Kļuva arī skaidrs, ka līdz šim Septītā pamatprogramma vispār nav tikusi pildīta no 2007. gada budžeta. Saskaņā ar Komisijas teikto Piektās pamatprogrammas īstenošana/galīgā pabeigšana saskanēja ar prognozēm. Tomēr Sestās pamatprogrammas izpilde kavējās (par 1–2 mēnešiem nekā paredzēts grafikā) iekšēju organizatorisku problēmu un neparedzētas personāla mobilitātes dēļ.

Uzraudzības grupa imigrācijas un patvēruma politikas jomā

Komisija aprakstīja situāciju attiecībā uz šiem trijiem ES fondiem šajā jomā, ko vada pēc dalītas vadības principa. Izveidoja stratēģiskās pamatnostādnes, un pēc tam dalībvalstis izveidos projektus, pamatojoties uz daudzgadu programmu.

Tomēr šo procesu līdz galam nepabeidza, un bija liels risks, ka 2007. gadā būs liels apjoms nepilnīgi izlietotu maksājumu. Jaunajā integrācijas fondā 2007. gadā neveiks nevienu maksājumu. Šī fonda juridiskais pamats vēl nebija izstrādāts (Padome vēl arvien nav atcēlusi Apvienotās Karalistes samazinājumu).

Pēc Parlamenta deputātu jautājumiem par Eiropas migrācijas tīklu Komisija izteica bažas par to, ka tam nav tiesiska pamata, un paziņoja, ka viņi tādu ierosinās. Diemžēl varētu būt pārtraukums starp esošajiem tīkliem un laiku, kad varētu sākt darboties jauns tiesiskais pamats.

Jautājumā par Eiropas Ārējo robežu aģentūru (FRONTEX) Komisija atbildēja, ka viņi patiešām ir atklājuši jaunas „vajadzības” 2007. gada budžetam un ka priekšlikumu pārskatīt budžetu pašreiz izskata vadības padome. Pilnībā nebija skaidrs, kā šādas jaunas „vajadzības” pārvērtīsies iespējamā darbībā (budžeta grozījumi? pārvietojumi?). 2008. gadā Frontex joprojām nespēs nodrošināt pastāvīgas darbības jūras robežas kontrolē, un priekšsēdētājs J. M. Barroso Maltā bija teicis, ka Komisija apsver citas darbības. Deputāti paziņoja, ka Komisijas nostājai par Frontex ir jābūt ļoti skaidrai.

Par SIS II Komisija paziņoja, ka mērķis bija to izveidot un ieviest līdz 2008. gada decembrim (dalībvalstis un Komisija pašreiz izmanto pārejas posma risinājumu). Ir trīs posmi: izveide, pagaidu vadības režīms (Francija +Austrija?) un galīgais vadības režīms.

Vīzu informācijas sistēmas (VIS) mērķis bija to sagatavot līdz 2009. gada pirmajam semestrim.

Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas (CIP) uzraudzības grupa

Komisiju direktoru līmenī pārstāvēja 4 galvenie ģenerāldirektorāti – Uzņēmējdarbības un rūpniecības, Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu, Enerģētikas un transporta, kā arī Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāti kopā ar pavadošajām amatpersonām, lai saistībā ar katru gadījumu sīkāk apskatītu jautājumus, ko diskusijas laikā uzdeva deputāti.

– Komisija sākumā iepazīstināja ar labi sagatavotu pārskatu un galvenajām programmas jomām (kas labi sasaistīta ar pavaddokumentiem, ko iesniedza Komisija):

– uzņēmumu un inovāciju programma un finanšu vides uzlabošana MVU;

– saprātīga enerģētikas programma;

– informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (ICT) atbalsta programma.

Kopsavilkums/iznākums

– Sarunu laikā ar deputātiem daudz runāja par reālajiem administratīvajiem resursiem, kas ir vajadzīgi šo programmu vadīšanā, un īpaši summām, kas nebija tieši redzamas budžeta 5. pozīcijā, „01 04” izdevumu posteņos vai kas nenāca no izpildaģentūrām.

– Attiecībā uz naudas aizdošanu MVU, ko Komisijas vārdā veic EIF, bija plašas diskusijas par atbildību , pārskatatbildību un par operatīvo izdevumu procentiem, ko maksā EIF. Komisija par pārskatatbildību spēja sniegt detalizētas mutiskās atbildes.

– Par operatīvajiem izdevumiem, ko izmanto administrācijai, Komisija norādīja, ka, ja saskaņā ar iepriekšējo daudzgadu programmu (MAP) EIF bija prasījis 9 % nodevu par aizdošanu, saskaņā ar CIP programmu tā būs aptuveni 6 %. Tomēr šīs summas bija papildus Komisijas iesniegtajos pavaddokumentos nosauktajām administratīvajām izmaksām par CIP programmu kopumā. Komisija sacīja, ka precīzāku informāciju par šo jautājumu tā sniegs rakstiski.

– Deputāti arī bažījās par aizdošanas nepārtrauktību MVU pārejas laikā no daudzgadu programmas (MAP) uz CIP. Komisija norādīja, ka 2007. gada vasarā būs īslaicīgs finansējuma pārtraukums.

– Bija īsa diskusija par apjomu, kādā CIP finansējumu varētu izmantot, lai sekmētu Komisijas ierosināto EIT projektu, bet kam vēl nav piekritusi Padome un Parlaments. Klātesošās Komisijas amatpersonas uzskatīja, ka CIP programmā paredzēto resursu jau tā bija par maz.

Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR), kaimiņattiecību un attīstības politikas uzraudzības grupa

Šī uzraudzības grupa pievērsās gandrīz vienīgi tikai diezgan plašajam jautājumu sarakstam, kas bija Komisijai nosūtīts iepriekš, un šādi, iespējams, nedaudz atšķīrās no citām grupām.

Komisiju pārstāvēja Aidco ģenerāldirektors, kā arī Ārējo sakaru un Attīstības ģenerāldirektorātu direktori, un tas ir atzīstami.

Ņemot vērā, ka šī īpašā sanāksme bija plaša, Komisijai tika prasīts iesniegt visas atbildes, arī rakstiskās, lai tiktu saglabāts pilnīgs protokols ar ļoti noderīgu un interesantu domu apmaiņu. Vairumu oficiālo rakstisko atbilžu saņēma apmēram 1 mēneša laikā pēc sanāksmes. Komisija bija daudz darījusi (un jādomā, ka arī domājusi), tās sagatavojot. Atbildes uz dažiem visjutīgākajiem uzdotajiem jautājumiem (par demokrātiju un cilvēktiesībām) joprojām tiek gaidītas.

Mūžizglītības programmas uzraudzības grupa

Komisija iesniedza apkopojumu par mūžizglītības programmu, tās galvenajiem mērķiem un uzdevumiem 2008. gada budžeta projektā.

PBP 2008. gadam kopā ierosināja EUR 1 008 693 miljonus saistībām un EUR 1 017 092 miljonus maksājumiem šai integrētās darbības programmai. Salīdzinājumā ar 2007. gada budžetu tajā ir 8,8 % saistību pieaugums un 19,2 % maksājumu pieaugums.

Vissvarīgākais finanšu instruments Kopienas darbībā ir Mūžizglītības programma, kas ietver pasākumus, ko iepriekš atbalstīja ar tādu mācību programmu palīdzību kā Socrates, Leonardo da Vinci un eLearning.

Visbūtiskākais izdevumu pieaugums šajā darbības jomā ir ierosināts Erasmus Mundus programmā; 63,5 % pieaugums saistību apropriācijām un 70,9 % pieaugums maksājumu apropriācijām.

Par programmu īstenošanu atbild Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts un 3 aģentūras:

– Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP);

– Eiropas Izglītības fonds;

– ierosinātais Eiropas Tehnoloģijas institūts.

Šajā brīdī Komisija nevarēja sniegt daudz informācijas par budžeta izpildi, jo tiesisko pamatu pieņēma tikai 2006. gada decembrī. Komisija skaidroja, ka varētu būt grūtības, jo 2008. gads ir veco programmu slēgšanas gads un jauno programmu atvēršanas gads. Integrēta pieeja darbībām un jaukts īstenošanas režīms varētu kavēt vienmērīgu 2007. gada budžeta izpildi.

Komisija nosauca dažus citus iespējamos kavēšanās cēloņus: darba programmu atzīšana, obligāto prasību izveide darbības programmā, valstu iestāžu izvirzīšana par dalībvalstu aģentūrām, attiecību vienkāršošana ar dalībvalstu aģentūrām, ticamības deklarācija (DAS), dažu bijušo aģentūru apvienošanās vienā utt.

Vairāk nekā 80 % budžeta novirza uz dalībvalstu aģentūrām. Tika uzsākta triju pušu partnerība: Komisija – izpildaģentūras – dalībvalstu aģentūras. Labākas īstenošanas un ex ante audita dēļ dalībvalstu aģentūrām ieteikts uzņemties saistības iesniegt DAS (Ticamības deklarācija ES finansējuma saņemšanai).

Sanāksmē klātesošie Parlamenta deputāti galvenokārt uzdeva jautājumus par:

ü programmu izpildi un par to, kā Komisija plāno uzlabot īstenošanu;

ü izpildaģentūrām un dalībvalstu aģentūrām un par to, kā to darbību koordinē Komisija;

ü ticamības deklarāciju;

ü saņēmējiem.

Referents atgādināja, ka pēc jaunā Iestāžu nolīguma (IN) un daudzgadu finanšu shēmas (MFF) pieņemšanas 2007.–2013. gadam EP piešķīra apropriācijas EUR 800 miljonu vērtībā, kas bija vairāk nekā paredzēts sākotnējā priekšlikumā, un prasīja papildu skaidrojumu par to, kā Komisija tiek galā ar šo pieaugumu.

Komisija uzsvēra, ka bez šīs summas šogad nevarētu sākt šo programmu. Turklāt papildu finansējumu izmantos, lai nodrošinātu palielināta dotāciju skaita finansēšanu un dotāciju apjoma pieaugumu vairākās valstīs.

6,4 % izdevumu veido aģentūru administratīvās izmaksas. Parlamenta deputāti pieprasīja detalizētāku informāciju īpaši par:

ü izpildaģentūrām un dalībvalstu aģentūrām;

ü finansējumu, ko tās saņem (izpildes izmaksas un administratīvās izmaksas);

ü konvenciju, ko Komisija parakstīja ar dalībvalstu aģentūrām.

Izskanēja lūgums, lai Komisija rakstiski iesniedz sīkāku informāciju par turpmāk minētajiem tematiem:

– dalībvalstu aģentūru saraksts, tostarp izvietojums, globālais finansējums un to administratīvās izmaksas;

– ar nacionālajām aģentūrām parakstīto konvenciju teksts.

Darba dokuments par 2008. gada budžeta projektu un 2007. gada 13. jūlija saskaņošanas sanāksmes rezultāti

Ievads

1.     Padome savu 2008. finanšu gada budžeta projektu (BP) pieņēma pirmajā lasījumā 2007. gada 13. jūlijā pēc saskaņošanas ar Eiropas Parlamentu. Šajā darba dokumentā tiek analizēts BP trīs galvenajās daļās. Pirmajā daļā tiek sniegts pārskats par galvenajiem BP elementiem ar dažiem referenta komentāriem. Otrajā daļā ir apkopoti vienošanās rezultāti: šim dokumentam ir pievienoti kopīgie pieņemtie paziņojumi. Trešajā daļā ir sniegti komentāri par galvenajām izmaiņām BP salīdzinājumā ar 2008. finanšu gada provizorisko budžeta projektu (PBP) ar referenta papildu detalizētākām piezīmēm.

I. Padomes 2008. finanšu gada budžeta projekta galvenie elementi

1. tabula. Galvenie skaitļi 2008. finanšu gada BP (EUR)

Izdevumu kategorija

Pirmais lasījums

Starpība ar 2008. gada PBP (summa)

Starpība ar 2007. gada budžetu (%)

Rezerve zem pašreizējās FS

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

Saistības

Maksājumi

 

1. Ilgtspējīga attīstība

 

 

 

 

 

 

 

1.A Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

9 504 015 250

8 990 265 850

-266 413 750

-548 413 750

+7,18

+27,58

342 984 750

1.B Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai

46 877 941 445

40 124 714 507

0

-498 000 000

+3,06

+6,18

11 058 555

Kopā

56 381 956 695

49 114 980 357

-266 413 750

-1 046 413 750

+3,73

+9,54

354 043 305

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds

500 000 000

 

 

 

 

 

 

2. Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana

55 722 680 496

54 217 327 053

-553 151 000

-553 151 000

-0,94

-0,92

3 077 319 504

no kuriem ar tirgu saistītas izmaksas un tiešais atbalsts

41 948 990 000

41 897 050 500

 

 

 

 

3 005 010 000

3. Pilsonība, brīvība, drošība un tiesiskums

 

 

 

 

 

 

 

3.A     Brīvība, drošība un tiesiskums

686 735 780

478 147 780

-4 298 220

-18 298 220

+10,08

+0,89

60 264 220

3.B Pilsonība

583 943 000

649 833 006

-14 550 000

-44 550 000

-9,83

-10,74

31 057 000

Kopā

1 270 678 780

1 127 980 786

-18 848 220

-62 848 220

-0,06

-6,15

91 321 220

4. ES nozīme pasaules līme

6 889 796 000

7 552 525 400

+217 600 000

-125 000 000

+4,74

+2,72

112 204 000

Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos

239 218 000

0

 

-239 218 000

+2,00

 

 

Kopā

7 129 014 000

7 552 525 400

 

 

 

 

 

5. Administrācija

7 190 244 746

7 190 804 746

-96 173 008

-96 173 008

+3,57

+3,58

266 755 254

6. Kompensācijas

206 636 292

206 636 292

0

0

-53,53

-53,53

363 708

KOPĀ

128 401 211 009

119 410 254 634

-716 985 978

-2 122 803 978

+1,44

+3,39

3 902 006 991

Maksājumu apropriācijas % no NKI

 

0,95

 

 

 

 

 

Avots: Padomes budžeta projekta dokumenti

2.        Kā parādīts 1. tabulā, kopējās saistību apropriācijas (SA) BP ir EUR 128 401 miljons. Padome samazināja SA PBP par EUR 717 miljoniem salīdzinājumā ar 2008. finanšu gada PBP, paredzot kopējo rezervi, kas ir mazāka par 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā (IN) daudzgadu finanšu shēmai (DFS) noteikto maksimālo summu EUR 3 902 miljonu apmērā. Stāvoklis attiecībā uz katras DFS izdevumu kategorijas un apakškategorijas maksimālo apjomu ir aplūkots III daļā.

3.        BP maksājumu apropriāciju (MA) kopējais apjoms ir EUR 119 410 miljoni pēc Padomes samazinājuma EUR 2 123 miljonu apmērā. Tas rada ļoti lielu rezervi zem DFS maksājumu griestiem EUR 10 338 miljonu apmērā. Ar vairāk nekā EUR 10 miljardiem papildus pieejamo maksājumu zem DFS griestiem BP maksājumu līmenis ir tikai 0,95 % no ES NKI.

4.        Divas izdevumu kategorijas, kas rada īpašu interesi, sagatavojot 2008. finanšu gada budžetu, un kas tiek ievērojami pārveidotas BP, ir 1. izdevumu kategorija „Konkurētspēja un kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai” un 4. izdevumu kategorija „ES nozīme pasaules līmenī”[47]. Padome bez īpaša pamatojuma piemēroja visaptverošus lineāros samazinājumus par kopējo summu EUR 226 miljoni (SA) un EUR 548 miljoni (MA) gandrīz visām 1.A izdevumu apakškategorijas (konkurētspēja) pozīcijām. Tas ietvēra samazinājumus tādiem galvenajiem Lisabonas darba kārtības projektiem kā 7. Pētniecības pamatprogramma (7PP) un Mūžizglītības programma (MP). 1.B izdevumu apakškategorijas (kohēzija) maksājumi tika samazināti par EUR 498 miljoniem. 4. izdevumu kategorijas SA tika palielinātas par EUR 217,6 miljoniem, bet MA tika samazinātas par EUR 364,2 miljoniem.

5.        Parlamenta prioritātes 2008. finanšu gada budžetam tika noteiktas Parlamenta rezolūcijā par Komisijas ikgadējo politikas stratēģiju 2008. gadam (IPS), kas ar lielu balsu pārsvaru tika pieņemta 2007. gada 24. aprīlī. Pamatojoties uz sarunās pieņemto pieeju, kuras rezultātā tika noslēgts 2006. gada 17. maija IN un veikts darbs 2007. finanšu gada budžeta sagatavošanas gaitā, konkurētspēja, kohēzija un globalizācijas izaicinājumu risināšana ir to galveno prioritāšu skaitā, kuras Parlaments ir noteicis vispārējā „uz rezultātiem orientēta budžeta” pieņemšanas kontekstā.

6.        Referents uzskata, ka ir grūti apvienot bieži atkārtoto ES apņemšanos īstenot Lisabonas programmas mērķus un nekritiskos samazinājumus, kas kopumā pārsniedz 1 miljardu EUR maksājumu izteiksmē un kas veikti 2008. finanšu gada BP 1.A un 1.B izdevumu kategorijas budžeta pozīcijās. Viņš arī atzīmē, ka šie samazinājumi nozīmē tādu kopēji pieņemto daudzgadu izdevumu programmu atlikšanu, par kurām panākta vienošanās 2007. gadā, un viņš saglabā ciešu kontaktu ar atbildīgajām specializētajām Parlamenta komitejām šajā jautājumā. Viņš arī atzīmē, ka Padome nesamazināja summas, kas 2008. finanšu gadā paredzētas Galileo (pozīcija 06 02 10) vai Eiropas Tehnoloģijas institūtam (15 02 11), lai gan abas šīs summas ir iekļautas rezervē.

7.        Attiecībā uz 4. izdevumu kategoriju referents atzīmē Padomes ierosinājumus palielināt rezerves Palestīnai (+EUR 80 miljoni) un Kosovai (+EUR 180 miljoni). Tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka 4. izdevumu kategorija ilgstoši nesaņem pietiekamu finansējumu. Referents rūpīgi izskatīs nomenklatūru, ko Padome ierosinājusi šīm summām, un atzinīgi vērtētu lielāku skaidrību par attiecīgo stratēģiju, kas ir šo palielinājumu pamatā. Viņš arī pauž bažas par samazinājumiem BP attiecībā uz Ārkārtas palīdzības rezerves MA.

II. 2007. gada 13. jūlija saskaņošanas rezultāti

8.        Saskaņošana pirms Padomes pieņemtā budžeta pirmā lasījuma notika, kā paredzēts 2006. gada 17. maija IN II pielikumā. Parlamenta delegācija veda sarunas, pamatojoties uz 9. jūlijā Budžeta komitejā (COBU) pieņemto ziņojumu un papildus uz 6. jūlijā notikušo sagatavošanās trialogu. Saskaņošanas gaitā netika panākta nekāda vienošanās par īpašu budžeta pozīciju summām, bet tika panākta vienošanās par vairākiem tekstiem.

9.        Parlamenta un Padomes kopīgajos paziņojumos tika panākta vienošanās šādās jomās: par struktūrfondiem, Kohēzijas fondu un lauku attīstības programmām 2007.–2013. gadam, par pieņemšanu darbā attiecībā uz ES 2004. gada un 2007. gada paplašināšanos, par piešķirtajiem ieņēmumiem, par decentralizētajām aģentūrām (kurām Komisija pievienojās) un par izpildaģentūrām. Komisija arī iesniedza rakstisku deklarāciju par piešķirtajiem ieņēmumiem. Šie teksti ir pievienoti šim darba dokumentam. Kopīgie paziņojumi bija galvenais saskaņošanas rezultāts un var sniegt pamatu grozījumiem 2008. finanšu gada budžetā EP pirmajā lasījumā.

10.      Referents atzinīgi vērtē kopīgos paziņojumus, kas ir šī saskaņošanas procesa sekmīgs rezultāts. Turklāt viņš atzinīgi vērtē Portugāles prezidentūras konstruktīvo pieeju, panākot vienošanos par šiem paziņojumiem.

11.      Saskaņošanas diskusijas galvenie elementi bija šādi:

· Papildus Padomes veiktajai iepazīstināšanai ar BP un saskaņā ar attiecīgā ziņojuma tekstu Parlamenta delegācija nopietni kritizēja samazinājumus, ko Padome ierosināja Lisabonas prioritārajām programmām konkurētspējas un kohēzijas jomās. Parlamenta delegācija atkārtoti pauda savu nostāju par Galileo saskaņā ar savu 2007. gada 20. jūnija rezolūciju (P6-TA (2007)0272). Parlamenta delegācija arī ar bažām atzīmēja dažus kavējumus, pieņemot lauku attīstības programmas budžeta 2. izdevumu kategorijā.

· Parlamenta delegācija uzsvēra zemo rezerves līmeni (EUR 112 miljoni), kas pieejams 4. izdevumu kategorijā pēc Padomes saistību palielinājuma BP par EUR 217 miljoniem. Parlamenta delegācija atzīmēja dažus uzlabojumus kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) kārtējās sanāksmēs ar Padomes un Komisijas pārstāvjiem, bet pieprasīja lielāku skaidrību gan no Komisijas, gan Padomes par ārējo izdevumu reālajām vajadzībām 2008. gadā (īpaši Kosovai un Palestīnai). Ierosināto izdevumu veids (EK vai KĀDP) ir skaidri jānorāda un jāpamato.

· Attiecībā uz 5. izdevumu kategoriju Komisija informēja, ka Padomes ierosinātajam Komisijas algu samazinājumam EUR 53 miljonu apmērā BP būtu ļoti negatīva ietekme uz pieņemšanu darbā 2008. gadā.

· Attiecībā uz aģentūrām Komisija atzīmēja risku, kas saistīts ar dažiem samazinājumiem, kurus Padome ierosināja, lai decentralizētu aģentūru 2008. finanšu gada budžetus; dažos gadījumos tas bija risks, ka mazināsies darbības efektivitāte. Parlamenta delegācija uzsvēra labākas pārredzamības un decentralizēto aģentūru uzraudzības nozīmi, kā noteikts sanāksmes rezultātā tapušajā kopīgajā paziņojumā. Parlamenta delegācija arī uzsvēra, ka decentralizēto aģentūru rīcībā ir jābūt attiecīgo pilnvaru īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem.

●  Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem Parlamenta delegācija vēlreiz uzsvēra atbilstīgi nodrošinātas labākas pārredzamības nozīmi, kā noteikts sanāksmes rezultātā tapušajā kopīgajā paziņojumā.

· Parlamenta delegācija arī izvirzīja jautājumu par to, kā Komisija finansētu iespējamās atlīdzības pēc nesenā Tiesas sprieduma pret Komisiju Schneider lietā, un lūdza Padomei papildu informāciju par dalībvalstu progresu attiecībā uz ticamības deklarācijām (IN 44. pants) pirms 2008. finanšu gada budžeta izskatīšanas Parlamenta pirmajā lasījumā.

III. Galvenās izmaiņas 2008. finanšu gada budžeta projektā

12.      2. tabulā parādītas SA un MA izmaiņas Padomes BP salīdzinājumā ar 2008. finanšu gada PBP[48].

2. tabula. 2008. finanšu gada BP izmaiņu kopsavilkums salīdzinājumā ar 2008. finanšu gada PBP (EUR miljoni)

 

Saistību apropriācijas

Maksājumu apropriācijas

1.A IZDEVUMU KATEGORIJA – Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

-266,42

-548,42

Pieejamā rezerve

342,99

 

1.B IZDEVUMU KATEGORIJA – Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai

 

-498,00

Pieejamā rezerve

11,06

 

2. IZDEVUMU KATEGORIJA – Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana

-553,15

-553,15

Pieejamā rezerve

3077,32

 

3.A IZDEVUMU KATEGORIJA – Brīvība, drošība un tiesiskums

-4,30

-18,30

Pieejamā rezerve

60,27

 

3.B IZDEVUMU KATEGORIJA – Pilsonība

-14,55

-44,55

Pieejamā rezerve

31,06

 

4. IZDEVUMU KATEGORIJA – ES nozīme pasaules līme

+217,60

-364,22

Pieejamā rezerve

112,20

 

5. IZDEVUMU KATEGORIJA – Administrācija

-96,17

-96,17

Pieejamā rezerve

266,76

 

KOPĒJAIS SAMAZINĀJUMS

-716,99 

-2122,81

13.      Kā minēts I daļā, 1.a izdevumu kategorijā Padome samazināja SA par EUR 266 miljoniem ar visaptverošu samazinājumu par 3,02 %. Vispārējs MA samazinājums par EUR 548 miljoniem tika panākts ar visaptverošu samazinājumu par 6,14 %. Dažas pozīcijas tika atbrīvotas no šiem bezmērķīgajiem samazinājumiem: tika saglabāts Galileo paredzētais EUR 151 miljons, bet ievietots rezervē; Eiropas Tehnoloģijas institūtam (ETI) pieprasītie EUR 2,9 miljoni tika paturēti rezervē, bet netika samazināti salīdzinājumā ar PBP.

14.      Referents atzīmē, ka Padome šos milzīgos samazinājumus pamato ar „ņemot vērā jaunu programmu īstenošanas tendenci”. Lai šo pieņemtu kā ticamu skaidrojumu, tas jāizklāsta sīkāk. Padome ir sniegusi maz prima facie pierādījumu, kas varētu pārliecināt Parlamentu apstiprināt attiecīgo atlikšanu, kura iekļauta daudzgadu programmās, kuras tikai pavisam nesen tika pieņemtas koplēmuma procedūrā saskaņā ar 2006. gada 17. maija IN vienošanos.

15.      1.b izdevumu kategorijā tika veikti visaptveroši SA un MA samazinājumi EUR 498 miljonu apmērā. MA šie samazinājumi ir sadalīti starp 2000.–2006. gada programmu (EUR 298,8 miljoni) un 2007.–2013. gada programmu (EUR 199,2 miljoni) pabeigšanu proporcijā aptuveni 60 pret 40.

16.      Referents uzsver kopīgā paziņojuma tekstu, par kuru tika panākta vienošanās 13. jūlija saskaņošanas sanāksmē (sk. pielikumu). Ņemot vērā iepriekšējo kavējumu pieredzi, apstiprinot darba programmas un projektus 2000.–2006. gada plānošanas perioda sākumā, Parlaments un Padome rūpīgi uzraudzīs šādu programmu pieņemšanu, lai uzlabotu budžeta izpildi. Turklāt referents sagaida, ka labāka izpilde palīdzēs samazināt nesamaksāto saistību ārkārtīgo lielo summu šajā apakškategorijā, un atzīmē, ka tieši šo jautājumu Parlaments vēlas sīki iztirzāt 2008. finanšu gada budžeta sagatavošanas procesā.

17.      2. izdevumu kategorijā SA un MA tika samazinātas par EUR 553,2 miljoniem. Ievērojama daļa šīs summas attiecas uz „tirgus pasākumi un tiešais atbalsts”, kas saskaņā ar 2006. gada 17. maija IN III pielikumu ir klasificēta kā obligātie izdevumi, par kuriem Padomei pieder galavārds tās otrajā lasījumā. BP, noskaidrojot grāmatojumus, SA un MA tika samazinātas par EUR 200 miljoniem. Tajā arī tika piemērots visaptverošs samazinājums visām (obligātie izdevumi) 05 02 nodaļas pozīcijām, izņemot dažas.

18.      Referents atzīmē Padomes ierosinātās izmaiņas. Viņš uzsver, ka saskaņā ar kopīgo paziņojumu, par kuru 2007. gada 13. jūlijā tika panākta vienošanās, attiecībā uz struktūrfondiem, Kohēzijas fondu un lauku attīstības programmām, viņš turpinās rūpīgi uzraudzīt programmu apstiprināšanu. Viņš ir arī noraizējies par ļoti augstu to piešķirto ieņēmumu līmeni, kuri saistīti ar cukura nozares restrukturēšanas fondu, un atzīmē 13. jūlija kopīgo paziņojumu, kurā minēts, ka „Parlaments un Padome turpinās rūpīgi pievērst uzmanību piešķirto ieņēmumu pārvaldīšanai, sagaidot ātrus uzlabojumus šajā jomā”. Saskaņā ar attiecīgo ziņojumu referents arī pieprasa skaidrāku iepazīstināšanu ar summām, kas saistītas ar tirgus izdevumiem un tiešajiem maksājumiem šajā un nākamajos budžetos.

19.      3.a izdevumu kategorijā Padomes ierosinātie BP samazinājumi ir salīdzinoši nelieli (EUR 4,3 miljoni SA, EUR 18,3 miljoni MA). Liela daļa SA samazinājumu ir saistīti ar vispārējo pieeju, ko Padome pieņēma attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām (sk. turpmāk).

20.      Referents pirms Parlamenta pirmā lasījuma ar ieinteresētāko specializēto komiteju un pastāvīgo referentu aģentūru jautājumos pārrunās izmaiņas, kas ierosinātas šajā budžeta izdevumu apakškategorijā.

21.      3.b. izdevumu kategorijā Padome samazināja SA par EUR 14,55 miljoniem un MA par EUR 44,55 miljoniem. Pat pēc šiem samazinājumiem SA rezerve ir tikai nedaudz virs EUR 30 miljoniem. Šie samazinājumi pārsvarā skāra komunikāciju un plašsaziņas līdzekļus, decentralizāciju, Kultūra 2007, Media 2007 un Jaunatne darbībā.

22.      Referents atzīmē, ka mazā rezerve šajā izdevumu apakškategorijā ierobežo Parlamenta iespējas ierosināt jaunas PP un MA, kā arī ierobežo iespēju palielināt pašreizējās PP un MA. Viņš uzsver, ka daži Padomes samazinājumi skar politikas jomas, kas tradicionāli uzskatītas par Parlamenta prioritāti.

23.      4. izdevumu kategorijā Padomes ierosinātie palielinājumi Palestīnai (+EUR 80 miljoni) un Kosovai (+EUR 180 miljoni) ir visnozīmīgākās izmaiņas attiecībā uz saistībām. Tiklīdz ir ņemti vērā vairāki nelieli SA samazinājumi, rezerve, kas saglabājas zem griestiem, ir tikai EUR 112,2 miljoni. MA samazinājums šajā izdevumu kategorijā par kopējo summu EUR 364,2 miljoni pārsvarā ir saistīts ar EUR 239,2 miljonu maksājumu samazinājumu ārkārtas palīdzības rezervei.

24.      Referents ir noraizējies, ka ierosinātais palielinājums Palestīnai var būt nepietiekams, ņemot vērā, ka attiecīgās 2008. finanšu gada BP pozīcijas (19 08 02) apropriācijas ir EUR 238 miljoni, turpretim 2007. finanšu gada apjomi jau ir EUR 332 miljoni, ņemot vērā pārskaitījumus. Attiecībā uz Kosovu viņš ir nobažījies par budžeta nomenklatūru, saskaņā ar kuru ir ierosināti attiecīgie palielinājumi, un dalījumu starp EK un KĀDP paredzētajiem izdevumiem. Padomes pieeja Ārkārtas palīdzības rezervei nešķiet apdomīga. Kopumā atlikusī SA rezerve šķiet nepietiekama, ņemot vērā politikas izaicinājumus, ar ko ES saskaras un turpinās saskarties pasaules mērogā. Viņš pieprasa, lai Komisija precizē savus nodomus attiecībā uz budžeta grozījumu un grozījumu vēstuļu izmantošanu nolūkā veikt izmaiņas 4. izdevumu kategorijas prioritāro jomu finansējumā.

25.      Attiecībā uz 5. izdevumu kategoriju BP SA un MA ir samazinātas par EUR 96,17 miljoniem. Tādējādi atlikusī SA rezerve ir tikai nedaudz virs EUR 266 miljoniem. Kopīgā deklarācijā, par kuru panākta vienošanās starp Padomi un Parlamentu par pieņemšanu darbā saistībā ar ES 2004. gada un 2007. gada paplašināšanos, ir uzsvērta ilgtermiņa nozīme, kāda ir amatpersonu pieņemšanai darbā no šīm jaunajām dalībvalstīm.

26.      Referents turpinās pārbaudīt, cik lielā mērā Padomes ierosinātie samazinājumi ietekmēs Komisijas nolūkus, kas izteikti 2008. finanšu gada PBP, lai ievērotu 2003.–2008. daudzgadu darbā pieņemšanas plānu. Saskaņā ar šo uz rezultātiem vērstā budžeta filozofiju viņš joprojām uzsver, ka ir svarīgi skaidri noteikt Eiropas Savienības administrācijas atbildību un pienākumus.

27.      Attiecībā uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām Padome BP neierosina nekādas jaunas iniciatīvas.

28.      Referents atzinīgi vērtē šādu pieeju. Viņš atzīmē, ka Parlaments pielāgos rezerves atbilstīgi savām prerogatīvām un politiskajām prioritātēm attiecībā uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, lai arī vairākās daudzgadu finanšu shēmas pozīcijās ir pieejamas salīdzinoši mazas rezerves.

29.      Attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām Padomes no strukturālās perspektīvas īstenotā pieeja līdzinājās pieejai, kādu īstenoja Parlaments, sagatavojot 2007. finanšu gada budžetu. „Vecajām” aģentūrām Padome apstiprināja 2 % palielinājumu salīdzinājumā ar 2007. finanšu gada budžetu un apstiprināja 25 % pieprasīto jauno amatu. „Aģentūrām, kas paplašinās” Padome apstiprināja 50 % no pieprasītā palielinājuma salīdzinājumā ar 2007. finanšu gada budžetu un 50 % pieprasīto jauno amatu. „Jaunām aģentūrām” tika apstiprināti 75 % no pieprasītā palielinājuma salīdzinājumā ar 2007. finanšu gada budžetu un 75 % jauno amatu.

30.      Referents papildus konsultēsies par šo problēmu ar pastāvīgo referentu aģentūru jautājumos. Viņš uzskata, ka katrai aģentūrai jāspēj veikt tai uzticētie uzdevumi un ka atbilstīgi vispiemērotākā var būt diferencētāka pieeja, nevis Padomes īstenotā. Viņš uzsver, ka dažas decentralizētās aģentūras ir īpaši izveidotas, lai ieviestu galveno ES tiesības aktu daļas, bet ka tas neattiecas uz visām decentralizētajām aģentūrām. Viņš atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām, par kuru 13. jūlijā tika panākta vienošanās.

31.      Attiecībā uz izpildaģentūrām kopīgajā paziņojumā, par kuru 13. jūlija saskaņošanā vienojās Parlaments un Padome, tika noteiktas uzlabotas procedūras, kas jāievēro pirms jaunas izpildaģentūras izveides vai pastāvošas izpildaģentūras paplašināšanas.

32.      Referents atzinīgi vērtē šo kopīgo paziņojumu un īpaši uzsver izdevumu un ieguvumu vispusīgu analīzi pirms jaunas izpildaģentūras izveides, kā arī prasību attiecīgajā priekšlikumā skaidri noteikt atbildību un pienākumus.

33.      Noslēgumā referents vēlas paust atzinību par uzlabojumiem darbības pārskatos, kurus Komisija sagatavoja 2008. finanšu gada PBP. Kā noteikts Parlamenta rezolūcijā par 2008. gada ikgadējo politikas stratēģiju (IPS), skaidri, kodolīgi darbības pārskati, kuros galvenā uzmanība pievērsta mērķiem un rezultātiem, nevis procesu aprakstam, palīdz budžeta lēmējinstitūcijai nodrošināt ES izdevumu efektīvu pārraudzību. Viņš tic, ka šis uzlabojums tiks nostiprināts un papildus pilnveidots nākamajos budžeta gados saskaņā ar referenta pieeju uz rezultātiem vērsta budžeta nodrošināšanai.

  • [1]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0224.
  • [2]  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) OV L 412, 30.12.2006.
  • [3]  Šis skaitlis iegūts, pārrēķinot IIA paketi, kuras summa 2004. gada cenās bija 48 081 miljons eiro, pašreizējās cenās.
  • [4]  Padomes lēmums par EURATOM Septīto pamatprogrammu, OV L 391, 30.12.2006. Dažu EURATOM noteikumu dēļ EURATOM pētniecības programma aptver tikai laika posmu līdz 2011. gadam. Tomēr tiek uzskatīts, ka programma tiks turpināta un kopējais apjoms no 2007. līdz 2013. gadam būs 4061 miljons eiro.
  • [5]  Avots: Eiropas Komisija, Pētniecības ĢD.
  • [6]  OV L 11, 16.1.2003, 1. lpp.
  • [7]  saskaņā ar Finanšu regulas 77. pantu
  • [8]  ) Skatīt M. Xenogiannakopoulou atzinumus.
  • [9]  ) OV L 390, 30.12.2006, 19. lpp.
  • [10]             Piešķirts saskaņā ar attiecīgo programmu procedūrām.
  • [11]  http://ec.europa.eu/commission_barroso/frattini/index_en.htm
  • [12]  http://europa.eu/pol/justice/overview_en.htm
  • [13]  taču tiek izmantots arī saīsinājums „JLS”: darbības pārskata dokuments „18. JLS – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa”
  • [14]  Ziņojumi: I. Segelström (COM(2005)0122), B. Kudrycka (COM(2005)0123),R. M. La Russa (COM(2005)0124); Budžeta komitejas atzinumu sagatavoja Neena Gill, Kathelijne Buitenweg, Louis Grech, Simon Busuttil, Gerard Deprez, Yannick Vaugrenard, Ville Itälä.
  • [15]  Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2006. gada 13. decembra Regulu Nr. 1995/2006, OV L 390/2006, 2006. gada 30. decembris.
  • [16]  COM(2007)0065
  • [17]  skaitļi saskaņā ar Eiropas Komisijas 2007. gada janvāra finanšu plānojuma dokumentu.
  • [18]  Ikgadējā politikas stratēģija 2008. gadam, COM(2006)0065, 3.2.3. punkts, 21. lappuse
  • [19]  EP 2003. gada 23 marta rezolūcija par Eiropas līgumtiesībām un acquis pārskatīšanu: turpmākā virzība (2005/2022(INI)), EP 2003. gada 2. septembra rezolūcija par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Saskaņotas Eiropas saistību tiesības — rīcības plāns” (COM(2003) 68 – 2003/2093(INI)), referents Klaus-HeinerLehne; http://www.europarl.europa.eu/comparl/juri/hearings/20061121/programme_en.pdf
  • [20]  Padomes 2007. gada 15. februāra Regula Nr. 168/2007, ar kuru izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, OV L 53, 2007. gada 22. februāris.
  • [21]  Priekšlikums 2006. gada 20. decembra Padomes lēmumam COM(2006)0817
  • [22]  2006. gada 17. maija IN, OV LC 139, 1. lpp 2006. gada 14. jūnijā
  • [23]  Padomes 2007. gada 8. marta dokumenta Nr. 6894/07 12. punkts.
  • [24]  2006. gada 20. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1986/2006 par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu.
  • [25]  COM(2004)835 ziņojums LUDFORD
  • [26]  Ikgadējā politikas stratēģija 2008. gadam, COM(2006)0065, 2.4. punkts, 12. lappuse
  • [27]  Padomes2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, kas grozīta ar Padomes 2006. gada 13. decembra Regulu Nr. 1995/2006.
  • [28]  SEC(2005)0985, 20.07.2005.
  • [29]  COM(2005)0494, 13.10.2005.
  • [30]  COM(2006)0035, 01.02.2006.
  • [31]  P6_TA(2005)0409, pieņemts 27.10.05., skatīt lietu, 1. punkts.
  • [32]  COM(2006)35 galīgā versija, pieņemts 01.02.2006.
  • [33]  Rezolūcija par Balto grāmatu, kas pieņemta 16.11.06; P6_TA(2006)0500.
  • [34]  Budžeta komitejas atzinums Kultūras, jaunatnes, izglītības, plašsaziņas līdzekļu un sporta komitejai par jauno sadarbības sistēmu darbībās, kas saistītas ar Eiropas Savienības informācijas un komunikācijas politiku; 2002. gada 23. janvāris, A5-0051/2002, 23.01.2002.
  • [35]  P6_TA(2006)0500, 16.11.06.
  • [36]  Informācijas ĢD, EP uzdevuma paziņojums, ko Prezidijs pieņēma 2005. gada 24. oktobrī.
  • [37]  PRINCE izveidota 2005. gadā, lai pārgrupētu prioritāros informācijas jautājumus saskaņā ar ES budžetu.
  • [38]  P6_TA(2007)0099, 29.03.2007., 2008. gada budžeta procedūras pamatnostādnes.
  • [39]  P6 TA-PROV(2007)0131
  • [40]  III pielikums –Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību izdevumu klasifikācija: „visi KLP izdevumi attiecībā uz tirgus pasākumiem un tiešo atbalstu, ieskaitot tirgus pasākumus zivsaimniecībām un zivsaimniecību nolīgumiem ar trešām personām”.
  • [41]  2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 3. deklarācija
  • [42] Aģentūrām
  • [43]  EUR 312 miljoni kā visu subsīdiju kopējā summa decentralizēto aģēntūru 1. un 2. sadaļai un EUR 73 miljoni kā visu izpildaģentūru kopējie izdevumi 2008. gadā.
  • [44]  ) Visu šajā darba dokumentā iekļauto tabulu datu avots ir Eiropas Komisija.
  • [45] ) Komisijas paziņojums COM(2002) 528.
  • [46]             Holandiešu atceltās saistības galvenokārt ir saistītas ar ESF finansēto programmu lēno sākumu.
  • [47]  III daļas 2. tabulā izklāstītas BP izmaiņas SA, MA un pieejamajās rezervēs salīdzinājumā ar 2008. finanšu gada PBP katrai DFS izmaksu kategorijai un apakškategorijai.
  • [48]  Darba dokuments Nr. 7 par 2008. gada PBP – pirmā analīze pieejama visās valodās www.europarl.europa.eu/comparl/budg/budg2008procedure/procedure­­_en.htm, tostarp līdzīgas 2008. gada PBP tabulas un analīze.

Ārlietu komitejas atzinums (12.9.2007)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
(C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD))III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Michael Gahler

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atkārtoti norāda, ka tādas zonas izveide, kurā valda stabilitāte, labklājība un draudzīgas kaimiņattiecības, ir Eiropas Savienības prioritāte, un uzsver, ka šim mērķim jāparedz atbilstīgs finansējums;

2.  uzskata, ka dažās jomās būs jāatjauno PBP paredzētais finansējums un būs jāizmanto EUR 112,2 miljonu lielā rezerve, ko Padome budžeta projektā atstājusi 4. izdevumu kategorijā, jo politiskās prioritātes ir pienācīgi jāfinansē;

3.  uzsver, ka leģitīma rīcība saistībā ar neparedzētām katastrofām un ieilgušām krīzēm nedrīkst mazināt Kopienas palīdzību saistībā ar citiem stratēģiski tikpat nozīmīgiem mērķiem;

4.  pauž gandarījumu par sadarbību ar Komisijas dienestiem, īstenojot Pirmspievienošanās palīdzības, Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta un Stabilitātes instrumenta demokrātiskas pārbaudes pirmo posmu; uzsver, ka stratēģijas dokumenti ir ļoti vispārīgi, un izsaka vēlmi saņemt pilnīgu informāciju par to, kā plānots īstenot šos instrumentus, tostarp gada programmas; atgādina, ka Eiropas Parlamenta prasība tikt iesaistītam komitoloģijas procesā tika noraidīta attiecībā uz daudzgadu programmām ārējai sadarbībai; atgādina, ka sarunās par Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību tika panākta vienošanās par divām deklarācijām par demokrātisku pārbaudi un politisku dialogu; aicina Komisiju veidot šādu pastāvīgu dialogu ar Eiropas Parlamentu, lai pienācīgi ņemtu vērā Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz stratēģiju finansēšanu un konkrētu īstenošanu;

5.  norāda uz darba slodzes pieaugumu saistībā ar jaunajām demokrātiskas kontroles pilnvarām attiecībā uz ārējās palīdzības instrumentiem; uzsver, ka darba slodzei ir jāatspoguļojas personālam paredzētajās apropriācijās, lai Parlaments pilnībā varētu iesaistīties strukturētā dialogā ar Komisiju; šajā nolūkā uzsver, ka Ārlietu komitejā ir nepieciešama vēl viena administratora vieta;

6.  atkārtoti norāda, ka jebkura palīdzība valstu valdībām (izņemot humāno palīdzību) un sadarbība ar tām jāpārtrauc, ja fakti nepārprotami liecina par to, ka attiecīgā valdība ir atbildīga par stāvokļa pasliktināšanos demokrātijas un tiesiskuma jomā, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanā;

7.  atkārtoti apliecina, ka demokrātijas veicināšanai jāietver arī atbalsts darbotiesspējīgām demokrātisku politisko partiju sistēmām un parlamentiem; atkārtoti pauž uzskatu, ka humānai palīdzībai, atbalstam un sadarbībai ar valdībām ir jāveicina demokrātija, tiesiskums, kā arī pamattiesību un brīvību ievērošana saņēmējvalstī;

8.  pauž nožēlu par nelielajiem panākumiem efektīvā resursu piešķiršanā cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanai saskaņā ar EIDHR programmu; apzinās, cik grūti ir nodrošināt palīdzību valstīs, kur iestādes nevēlas sadarboties, kā tas redzams Baltkrievijas gadījumā; sagaida, ka steidzami tiks uzlabota tiešas finanšu un tehniskās palīdzība sniegšana vietās, kur tas visvairāk vajadzīgs;

9.  pauž gandarījumu par dialogu ar Vācijas prezidentūru un Padomi par KĀDP prioritātēm, kuras noteiktas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību noteikumos; mudina Padomi turpināt savstarpēji auglīgas sarunas šajā jomā;

10. pauž nožēlu, ka, neraugoties uz atkārtotiem lūgumiem, Eiropas Parlaments vēl nav iesaistīts jaunu ES īpašā pārstāvja amatu veidošanas, viņu pilnvaru noteikšanas un iecelšanas procesā;

11. atkārtoti apstiprina, ka ir nepieciešams rezervēt pietiekamus finanšu līdzekļus, lai īstenotu ES Saloniku darba kārtību un veicinātu Rietumbalkānu valstu pakāpenisku integrāciju, un uzskata, ka budžetā labākas pārraudzības un salīdzināšanas nolūkā noteikti ir jāiekļauj finanšu piešķīrumu indikatīvais sadalījums pa valstīm;

12. vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra beigs darbību 2008. gada 31. decembrī; sagaida, ka atbildības nodošanas grafiks tiks pienācīgi ievērots; aicina Komisiju nodrošināt aģentūras darbības pārtraukšanu bez sarežģījumiem un sagatavot delegācijas un birojus Pirmspievienošanās atbalsta instrumenta (IPA) pārvaldības uzdevumu veikšanai;

13. atkārtoti apstiprina nostāju, ka līdzsvaram starp piešķīrumiem finanšu palīdzībai Vidusjūras, kā arī ziemeļu un austrumu dimensijai saskaņā ar ENPI programmas Eiropas kaimiņattiecību politiku jāatspoguļo ES centieni un mērķi reģionā, iepriekšējās palīdzības efektivitāte un attiecīgais iedzīvotāju skaits un pienācīgi jāņem vērā ES nesenā paplašināšanās austrumu virzienā;

14. ar bažām atzīmē, ka vispārējā budžeta projektā nav ietverti piešķīrumi ES iespējamai līdzdalībai Dārfūras krīzes risināšanā un ka budžetā nav paredzēta pietiekama rezerve, lai rastu papildu resursus, neapdraudot ES ilgtermiņa palīdzību citās jomās;

15. uzsver, ka iekšējai un ārējai komunikācijai ir nepieciešams atbilstīgs finansējums, jo tā ir būtiska ES ārpolitikas un paplašināšanās politikas daļa;

16. aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību specifiskajām problēmām, ar ko saskaras etniskās, nacionālās un lingvistiskās minoritātes valstīs, kuras saņem ES ārējo palīdzību, un piešķirt atbilstošus resursus, lai veicinātu šo minoritāšu aizsardzību, integrāciju un attīstību.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

Procedūras numurs

(C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD))

Atbildīgā komiteja

BUDG

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

Ciešāka sadarbība

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Michael Gahler
27.2.2007

Izskatīšana komitejā

16.7.2007

11.9.2007

 

 

 

Pieņemšanas datums

11.9.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+: 45

–: 3

0: 2

 

 

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Christopher Beazley, Angelika Beer, Elmar Brok, Cristian Silviu Buşoi, Marco Cappato, Véronique De Keyser, Hanna Foltyn-Kubicka, Michael Gahler, Maciej Marian Giertych, Ana Maria Gomes, Alfred Gomolka, Klaus Hänsch, Anna Ibrisagic, Jelko Kacin, Ioannis Kasoulides, Helmut Kuhne, Vytautas Landsbergis, Eugen Mihăescu, Francisco José Millán Mon, Tobias Pflüger, João de Deus Pinheiro, Mirosław Mariusz Piotrowski, Hubert Pirker, Samuli Pohjamo, Michel Rocard, Raül Romeva i Rueda, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Gitte Seeberg, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Ari Vatanen, Kristian Vigenin, Josef Zieleniec

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Laima Liucija Andrikienė, Mariela Velichkova Baeva, Giulietto Chiesa, Alexandra Dobolyi, James Elles, Kinga Gál, Lilli Gruber, Milan Horáček, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Jaromír Kohlíček, Aloyzas Sakalas, Csaba Sándor Tabajdi, Marcello Vernola

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Attīstības komitejas atzinums (3.10.2007)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
(C6-0287/2007 - 2007/2019(BUD))III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Ralf Walter

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Eiropas Parlaments

1.  atkārtoti uzsver, ka nabadzības apkarošanai un Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanai jāveido pamats Eiropas Savienības darbībai attīstības sadarbības jomā, un tādēļ uzskata, ka jāpieturas pie 20 % mērķapjoma pamatizglītībai un vidējai izglītībai, kā arī veselības aprūpes pamatpakalpojumiem, jo šiem aspektiem ir izšķiroša nozīme nabadzības apkarošanā; pieprasa, lai šos mērķus pienācīgi ņemtu vērā arī Eiropas Attīstības fonda (EDF) darbībā;

2.  uzsver, ka nabadzības izskaušana un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana ir svarīgākie Attīstības sadarbības instrumenta (Development Cooperation Instrument — DCI) mērķi; vērš uzmanību uz to, ka Komisijas iesniegto stratēģijas dokumentu un gada rīcības programmu rūpīgā pārbaudē atklājies, ka ne visās valstīs un reģionos tikuši ievēroti Attīstības sadarbības instrumenta (DCI) mērķi, toties līdzekļi tikuši paredzēti jomām, kam DCI nedod tiesisku pamatu; vēlas, lai šādas pārbaudes regulāri turpinātos;

3.  saglabā budžeta līdzekļus delegāciju personālam un ēkām atbilstoši Komisijas priekšlikumam, tomēr cer, ka Komisija, respektējot DCI mērķus, sniegs apmierinošu skaidrojumu par līdzekļu palielināšanas nepieciešamību, ņemot vērā palielināto finansējumu no budžeta palīdzības un citiem avotiem;

4.  nav gatavs samierināties ar līdzekļu samazinājumu attīstības sadarbības mērķiem, lai finansētu augstākās izglītības un apmaiņas programmu pasākumus;

5.  pieprasa, lai attīstības sadarbībai paredzētie līdzekļi netiktu izmantoti, finansējot politiskās attiecības ar vidēju ienākumu valstīm, programmas ES tēla uzlabošanai šajās valstīs, kā arī savstarpējās sapratnes uzlabošanas programmas, un šādiem pasākumiem izveido jaunu budžeta pozīciju;

6.  atzīmē, ka DCI tematiskā programma migrācijas un patvēruma jautājumos neatbilst Parlamenta vēlmei sevišķi apkarot migrācijas iemeslus; pārceļ migrācijas programmas līdzekļus uz tematisko programmu „Ieguldījums cilvēkos”, jo ieguldījumi izglītībā cilvēkiem sniedz labāku pamatu dzīves grūtību pārvarēšanai izcelsmes valstī;

7.  piešķir papildu līdzekļus tematiskās programmas „Ieguldījums cilvēkos” izglītības, veselības aprūpes un dzimumu līdztiesības jomām un izveido atsevišķu budžeta pozīciju Vispasaules fondam AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai, lai nodrošinātu labāku pārredzamību un kontroles iespējas;

8.  uzsver, ka uz nākotni vērstā attīstības politikā ir jāņem vērā demogrāfiskais faktors, jo šā faktora ietekme uz jaunattīstības valstu sociālajām struktūrām kļūst arvien lielāka;

9.  pieprasa arī turpmāk stiprināt sadarbību ar jaunattīstības valstīm, jo īpaši klimata pārmaiņu jomā;

10.  uzskata, ka noteikti jāturpina attīstīt izmēģinājuma projektu ūdens apsaimniekošanas jomā, kā arī ar cita izmēģinājuma projekta palīdzību jāizpēta, kā attīstības sadarbībā varētu lietderīgāk izmantot sportu;

11.  pieprasa saistībā ar Stabilitātes instrumentu turpināt par sekmīgiem atzītos sagatavošanas pasākumus bioloģisko, ķīmisko un kodolieroču, kā arī kājnieku ieroču likvidēšanai un konfliktu novēršanas tīkla veicināšanai;

12.  uzskata, ka ES budžetam jāpalīdz mīkstināt gaidāmās ekonomisko partnerattiecību nolīgumu negatīvās sekas, un cer, ka dalībvalstis sniegs līdzīgu atbalstu ĀKK valstīm, izmantojot gan Eiropas Attīstības fondu, gan citas iespējas.

REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

3.10.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

27

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Margrete Auken, Thijs Berman, Josep Borrell Fontelles, Marie-Arlette Carlotti, Thierry Cornillet, Nirj Deva, Alain Hutchinson, Romana Jordan Cizelj, Filip Kaczmarek, Glenys Kinnock, Maria Martens, Gay Mitchell, Luisa Morgantini, Miguel Portas, Horst Posdorf, Toomas Savi, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Luis Yañez-Barnuevo García, Anna Záborská, Jan Zahradil.

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Milan Gaľa, Miguel Angel Martínez Martínez, Manolis Mavrommatis, Anne Van Lancker, Ralf Walter, Gabriele Zimmer.

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinums (12.9.2007)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
(C6-0000/2007 – 2007/2019(BUD))III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Peter Šťastný

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atgādina, ka 2005. gadā Parlaments prasīja izveidot jaunu budžeta pozīciju „Tirdzniecības palīdzība” palīdzības sniegšanai saistībā ar tirdzniecību, lai: i) uzlabotu milzīgā budžeta (proti, EUR 700 miljonu gadā) pārredzamību un līdz ar to tā demokrātisku kontroli, ii) ar lielāku pārredzamību sniegtu atbalstu tirdzniecībai, iii) veicinātu elastību, vajadzības gadījumā mobilizējot līdzekļus īsā laikā un izmantojot daudzpusējas iniciatīvas;

2.   atgādina, ka 2007. gada budžeta procedūras laikā tika pieņemts Parlamenta ierosināts grozījums, saskaņā ar kuru tika sadalīta 20 02 01. budžeta pozīcija un izveidota jauna budžeta pozīcija „Tirdzniecības palīdzība” (20 02 03), kura ietvēra apropriācijas EUR 4,5 miljonu apmērā un kuras juridiskais pamats bija instruments sadarbībai attīstības jomā;

3.   norāda, ka ASI ģeogrāfiskās programmas neaptver visu pasauli, kā to paredz tirdzniecības atbalsta pasākumi, jo tās nav pieejamas visām jaunattīstības valstīm un neparedz iemaksas tādām daudzpusējām organizācijām kā Pasaules Tirdzniecības organizācija;

4.   pauž nožēlu, ka no jaunās pozīcijas (20 02 03) vēl nav finansēts neviens pasākums, jo nav radīts pienācīgs juridiskais pamats;

5.   norāda, ka Komisija grasās pārvietot EUR 4,5 miljonus no budžeta pozīcijas „Tirdzniecības palīdzība” (20 02 03) uz budžeta pozīciju „Ārējās tirdzniecības attiecības, tostarp pieeja trešo valstu tirgiem” (20 02 01), ar kuras līdzekļiem iepriekšējos gados īstenoja šos pasākumus, pamatojoties uz Komisijas institucionālā līmeņa prerogatīvām; mudina Komisiju iespējami īsā laikā rast piemērotu risinājumu, lai būtu iespējams izmaksāt līdzekļus no budžeta pozīcijas „Tirdzniecības palīdzība” (20 02 03);

6.   uzskata, ka precizitātes un pārredzamības labad budžeta pozīcija „Tirdzniecības palīdzība” ir jāpārdēvē par „Tirdzniecības palīdzība — daudzpusējas iniciatīvas”, jo šīs pozīcijas galvenais mērķis ir atbalstīt tādas daudzpusējas iniciatīvas kā integrētā pamatprogramma;

7.   uzsver, ka jauniem līdzekļiem pozīcijā „Tirdzniecības palīdzība” ir jāpapildina jau esošā palīdzība attīstības jomā un jaunas saistības tirdzniecības palīdzības jomā nedrīkst izraisīt to resursu pārdali, kuri jau ir paredzēti citām attīstības iniciatīvām, piemēram, projektiem veselības un izglītības jomā, kas ir ļoti nozīmīgi, veidojot spēcīgu ekonomiku;

8.   atkārtoti prasa Komisijai novērtēt paveikto, īstenojot pasākumus tirdzniecības palīdzības jomā, un, sākot no 2008. gada, divas reizes gadā iesniegt Parlamentam un Padomei ziņojumu par īstenošanas pasākumiem un gūtajiem rezultātiem, kā arī, ciktāl iespējams, par tirdzniecības palīdzības pasākumu galvenajiem rezultātiem un ietekmi;

9.   īpaši prasa šajā ziņojumā iekļaut konkrētu informāciju par finansēto pasākumu priekšvēsturi, vajadzības gadījumā norādot uzraudzības un novērtēšanas rezultātus, attiecīgo partneru līdzdalību, kā arī solījumu un budžetā paredzēto saistību un maksājumu izpildi, sadalot tos pēc valstīm, reģioniem un palīdzības kategorijas; pieprasa ziņojumā arī novērtēt paveikto, ietverot tirdzniecību palīdzības programmu izstrādē, un rezultātus, kas gūti atbalsta sniegšanas gaitā, pēc iespējas vairāk izmantojot konkrētus un kvantitatīvus rādītājus, kuri ļauj novērtēt to nozīmi mērķu sasniegšanā tirdzniecības palīdzības jomā;

10. aicina Komisiju pirms otrā lasījuma Parlamentā sagatavot īsu dokumentu, kurā būtu norādīts kopējais tirdzniecības palīdzības finansējums, ko saņem no ES budžeta, un kopējā summa, kura no tirdzniecības palīdzības kopapjoma ir atvēlēta visai „ar tirdzniecību saistītai palīdzībai”;

11. norāda, ka Padome ir samazinājusi administratīvos izdevumus, kas cita starpā saistīti ar Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta personālu un pārvaldību; prasa, lai Komisija pirms otrā lasījuma Parlamentā iesniedz: i) informāciju par to darbinieku skaitu un kvalifikāciju, kuri pašlaik nodarbojas ar tirdzniecības jautājumiem Tirdzniecības ģenerāldirektorātā un delegācijās trešās valstīs, kā arī novērtē viņu spēju risināt arvien sarežģītākos tirdzniecības politikas uzdevumus; ii) informāciju par galvenajā mītnē atbrīvojušos cilvēkresursu pārcelšanu citā darbā pēc uzdevumu nodošanas delegācijām; iii) skaidru pamatojumu izdevumu pieaugumam saistībā ar Tirdzniecības ģenerāldirektorāta un tā delegāciju personālu (iekšējo un ārējo);

12. atkārtoti uzsver, ka makrofinansiālai palīdzībai (MFP) ir jānosaka stingra uzraudzība un priekšnosacījumi, jo ES nekontrolē, kā saņēmējvalstis izlieto ES vispārējos, īpašiem mērķiem neparedzētos līdzekļus, ko tās iekļauj vispārējā budžetā; pauž nožēlu, ka MFP trūkst atbilstīga juridiskā pamata un tā joprojām balstās uz Padomes ad hoc lēmumiem par katru pasākumu; atkārtoti uzsver, ka koplēmuma procedūrā ir jāpieņem MFP pamatregula, kas veicinātu pārredzamību, atbildību, uzraudzību un ziņojumu sniegšanu;

13. prasa, lai Komisija laikus informē Parlamentu par MFP programmas izstrādi un par paredzamo grafiku, pēc kura Komisija gatavos priekšlikumus saistībā ar MFP; uzstāj, lai Padome aicina Parlamentu steidzamā kārtā sniegt atzinumu par Komisijas priekšlikumiem saistībā ar MFP vienīgi tad, ja tas ir absolūti nepieciešams un ir pienācīgi pamatots;

14. atkārtoti prasa sniegt konkrētu finansiālo atbalstu tehnoloģiju nodošanai farmācijas nozarē un ražotspējas palielināšanai jaunattīstības valstīs, kā arī ārstniecības līdzekļu vietējai ražošanai visās jaunattīstības valstīs, jo īpaši vismazāk attīstītās valstīs, pildot TRIPS nolīguma 66. panta 2. punktā noteiktās saistības;

15. norāda, ka ir jāpalielina finansējums pētniecībai un izstrādei saistībā ar nabadzības izraisītām slimībām, tropu slimībām un novārtā atstātām slimībām, finansēšanā iesaistot valsts un privātā sektora partneruzņēmumus un citus iespējamos finansējuma avotus, kā arī jāatbalsta pētniecības institūti, kas vēlas piedalīties šiem centieniem veltītajās sabiedrības veselības iniciatīvās un kas veic pētniecības un izstrādes darbu saistībā ar zālēm, kurām ir īpaša nozīme jaunattīstības valstīs.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projekts, III iedaļa — Komisija

Atsauces

C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

BUDG

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Peter Šťastný
28.2.2007

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

17.7.2007

11.9.2007

 

 

 

Pieņemšanas datums

11.9.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

22

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Graham Booth, Carlos Carnero González, Daniel Caspary, Ignasi Guardans Cambó, Glyn Ford, Béla Glattfelder, Jacky Henin, Sajjad Karim, Marusya Ivanova Lyubcheva, Erika Mann, Helmuth Markov, Vural Öger, Georgios Papastamkos, Tokia Saïfi, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Corien Wortmann-Kool, Zbigniew Zaleski

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Bastiaan Belder, Małgorzata Handzlik, Pia Elda Locatelli, Carl Schlyter

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

Budžeta kontroles komitejas atzinums (4.10.2007)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
(C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD))III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Salvador Garriga Polledo

ĪSS PAMATOJUMS

Šis atzinums ir sagatavots, lai nodrošinātu budžeta atbilstību Parlamenta pieņemtajiem noteikumiem attiecībā uz finanšu pareizu pārvaldību, jo īpaši atbilstību izmaksu lietderības principam, ko piemēro dažādām ES politikas jomām, un ES līdzekļu pārvaldības pārredzamību. Turpmāk izklāstītie apsvērumi tapuši, pārbaudot budžeta izpildi atbilstīgi Parlamenta sniegtajam apstiprinājumam, Revīzijas palātas gada ziņojumā formulētajiem secinājumiem un īpašajiem ziņojumiem par Komisijas nodrošinātu budžeta vadību.

Dalībvalstu pārvaldības deklarācijas

1.  atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 53.c pantu un 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 44. punktu dalībvalstu revīzijas iestādēm ir jāizvērtē attiecīgo pārvaldības un kontroles sistēmu atbilstība Kopienas noteikumiem un attiecīgā valsts līmenī jāsagatavo gada pārskats par veiktajām revīzijām;

2.  tomēr atzīmē, ka, saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju, līdz šim tikai nedaudzas dalībvalstis ir izpildījušas iepriekšminētos Finanšu regulas un Iestāžu nolīguma noteikumus, un pieprasa kompetentajai komitejai ņemt šo neizpildi vērā 2008. finanšu gada budžeta procedūrā;

3.  uzskata, ka Padomei Portugāles prezidentūras laikā ir jāuzsāk vajadzīgie pasākumi, lai turpmāk šāda neizpilde vairs nebūtu iespējama;

Budžeta vadība un kontroles sistēmu izmaksu un ieguvumu princips

4.  atgādina, ka rezolūcijā par 2005. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu Parlaments aicināja Komisiju sniegt gan Parlamentam, gan Revīzijas palātai izsmeļošu skaidrojumu un definīciju dažādajām koncepcijām, kuras ietilpst jēdzienā „finanšu korekcijas mehānismi”, un precizēt 2005. gadā faktiski veikto korekciju apjomus, kā arī pieprasīja, lai Komisija turpmāk iesniedz sīki izstrādātu gada pārskatu, kurā iekļauti faktiski veikto finanšu korekciju apjomi;

5.  turklāt uzskata, ka Komisijai ir jānodrošina, lai gada budžetā ir norādītas no dalībvalstīm saņemtu nepamatotu maksājumu summas, šim nolūkam izveidojot atsevišķu budžeta pozīciju;

6.  uzskata, ka Komisijai atbilstīgi kontroles sistēmu proporcionalitātes un izmaksu lietderības principiem ir jāizvērtē pastāvošā attiecība starp katrai politikas jomai piešķirtajiem līdzekļiem, no vienas puses, un kontroles sistēmām atvēlēto līdzekļu daļu, no otras puses, katrai izdevumu jomai tā, kā prasīts rezolūcijā par 2005. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

7.  uzskata, ka iepriekšminētā novērtējuma rezultāti, proti, kontroles sistēmu izmaksas izdevumiem katrā politikas jomā, ir jāiekļauj uz darbības jomām balstītā ES budžetā;

Izpildaģentūras un citas decentralizētas struktūras

8.  uzskata, ka Parlamentam ir jāapstiprina budžeta izpilde visām aģentūrām un ka šim nolūkam, pamatojoties uz pārredzamību, katrai izpildaģentūrai un citām decentralizētām struktūrām ir vajadzīga sava atsevišķa budžeta pozīcija ES budžetā;

9.  atzīmē, ka gada ziņojumā par 2005. gadā veikto iekšējo revīziju Komisijas Iekšējās revīzijas dienests iekļāva atrunu par to, ka trūkst cilvēkresursu, lai pildītu Finanšu regulā noteikto pienākumu — īstenotu aģentūru revīziju programmu; tāpēc aicina Komisiju ņemt vērā šo atrunu un 2008. finanšu gada budžetā piešķirt nepieciešamos papildu līdzekļus, lai Iekšējās revīzijas dienests varētu pildīt savu pienākumu — veikt aģentūru revīziju;

10.  uzskata, ka Komisijai atbilstoši Parlamenta prasībai reizi piecos gados ir jāiesniedz pētījums par pievienoto vērtību, ko nodrošina katra aģentūra, un jaunas aģentūras pievienotās vērtības negatīva novērtējuma gadījumā atkārtoti aicina visas iesaistītās iestādes veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārskatītu vai vajadzības gadījumā anulētu attiecīgās aģentūras pilnvaras;

Pārredzamība

11.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto pārredzamības iniciatīvu un cer, ka tā pārtaps par praktiskiem pasākumiem un likumdošanas iniciatīvām, kuru rezultātā tiks nodrošināta ES līdzekļu izlietojuma un pārvaldības lielāka pārredzamība;

12.  aicina Komisiju izveidot jaunu budžeta pozīciju ar pārredzamības iniciatīvas pasākumu īstenošanas izmaksu segšanai nepieciešamajiem līdzekļiem;

Ārējie pasākumi

13.  uzskata, ka pārredzamības nodrošināšanas nolūkā ir precīzi jānosaka un jānorāda NVO, kuras saņem ES finansējumu; tāpēc aicina Komisiju iekļaut ES budžetā izsmeļošu informāciju par attiecīgajām NVO;

14.  aicina Komisiju arī iezīmēt nepieciešamos līdzekļus, lai EuropeAid saskaņā ar 2008. finanšu gada budžetu varētu īstenot pēcizpildes (ex post) revīziju programmu dažādās NVO, ar kurām tas sadarbojas.

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  kamēr Padome nav pieprasījusi, lai dalībvalstis sniedz Finanšu regulas 53.c pantā un 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 44. punktā noteikto informāciju, pieprasa 2008. finanšu gada budžeta procedūrā atsevišķas budžeta pozīcijas iekļaut rezervē;

2.  aicina Komisiju izveidot atsevišķu budžeta pozīciju, lai katru gadu Eiropas Savienības vispārējā budžetā norādītu no dalībvalstīm saņemtu nepamatotu maksājumu summas;

3.  aicina Komisiju izveidot budžeta pozīciju, kurā norādītas kontroles sistēmu izmaksas izdevumiem katrā politikas jomā saistībā ar ES budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām;

4.  aicina Komisiju izveidot jaunas, īpašas budžeta pozīcijas katrai izpildaģentūrai un citām decentralizētām struktūrām;

5.  aicina Komisiju 2008. finanšu gada budžetā nodrošināt nepieciešamos papildu līdzekļus, lai Komisijas Iekšējās revīzijas dienests katru gadu varētu veikt pēcizpildes (ex post) kontroles pasākumus minētajās aģentūrās;

6.  aicina Komisiju Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) amatu sarakstā 8 amata vietas nepārprotami paredzēt OLAF Uzraudzības komisijas sekretariātam;

7.  aicina Komisiju īstenot visus pārredzamības iniciatīvas pasākumus un izveidot īpašu budžeta pozīciju šo pasākumu īstenošanai un izpildes kontrolei nepieciešamajiem līdzekļiem;

8.  aicina Komisiju īpaši apdraudētās jomās, kuras OLAF ir noteicis, ieviest pasākumus korupcijas novēršanai;

9.  aicina Komisiju budžetā norādīt visas NVO, kuras saņem ES finansējumu;

10.  aicina Komisiju nodrošināt, lai ES budžetā ir iekļauti nepieciešamie līdzekļi, kas ļauj īstenot pēcizpildes (ex post) kontroles pasākumu programmu NVO, ar kurām ir izveidota sadarbība ārējās politikas jomā;

11.  uzsver, ka Komisijai nekavējoties jāaptur Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras darbības pakāpeniska pārtraukšana, līdz Komisijas pārstāvniecības no vienas puses un pašvaldības no otras puses spēs pilnībā pārņemt šīs aģentūras uzdevumus;

12.  atgādina Parlamenta lēmumu par 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšanu un uzsver, ka Komisijai jāpārveido Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru par aģentūra dažādu ES ārēju darbību īstenošanai, īpaši pēckrīzes apgabalos;

13.  ierosina 20 % no saistībām un maksājumiem 19 10 03. pozīcijā iekļaut rezervē un aicina Komisiju pirms 2008. gada budžeta otrā lasījuma iesniegt Parlamentam pilnīgu pārskatu par līdzekļu izlietojumu (2006. un 2007. gadā, kā arī plānoto izlietojumu 2008. gadā) Irākā, precizējot, kādi projekti tika finansēti vai līdzfinansēti saistībā ar Irākas rekonstrukcijas procesu un iekļaujot precīzas norādes par ikviena projekta ģeogrāfisko īstenošanas vietu un līgumslēdzējiem (ja tie jau ir noteikti); uzskata, ka Eiropas Savienības nodokļu maksātājiem nav pieņemama Komisijas nevēlēšanās iepriekš sniegt šādu informāciju vispusīgā, saprotamā un pārredzamā veidā;

14.  ierosina 20 % no saistībām un maksājumiem 19 10 03. pozīcijā iekļaut rezervē un aicina Komisiju pirms 2008. gada budžeta otrā lasījuma iesniegt Parlamenta pilnīgu sarakstu par ES līdzekļiem, kurus 2006. un 2007. gadā pārvaldījuši starptautiski ieguldījumu fondi, tostarp precīzu informāciju par to, kurus projektus katrs fonds ir līdzfinansējis, un precīzi norādīt, kā Komisija dažādos ieguldījumu fondos nodrošina ES līdzekļu izmantošanas kontroli; uzskata, ka Eiropas Savienības nodokļu maksātājiem nav pieņemama Komisijas nevēlēšanās iepriekš sniegt šādu informāciju vispusīgā, saprotamā un pārredzamā veidā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

Atsauces

C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

BUDG

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT

24.9.2007

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Salvador Garriga Polledo

27.3.2007

Pieņemšanas datums

4.10.2007

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

13

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jean-Pierre Audy, Paul van Buitenen, Mogens N.J. Camre, Paulo Casaca, James Elles, Szabolcs Fazakas, Ingeborg Gräßle, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Esther De Lange, Bogusław Liberadzki, Nils Lundgren, Jan Mulder, Bart Staes

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Véronique Mathieu

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Ekonomikas un monetārās komitejas atzinums (12.9.2007)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
(C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD))III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Cristobal Montoro Romero

PAMATOJUMS

Šis atzinuma projekts attiecas uz 2008. finanšu gada provizorisko budžeta projektu (PBP), ko Komisija publiskoja 2007. gada 2. maijā. Padome 2008. gada budžeta projektu (BP) pieņems tikai 2007. gada 13. jūlijā un pēc tam to nosūtīs Parlamentam.

Vispārīgas piezīmes

2008. gada PBP ir otrais PBP, uz kuru attiecas finanšu shēma 2007.–2013. gadam, un tādēļ ar šī budžeta palīdzību ir jākonsolidē un jāturpina iesāktais. Budžeta struktūra daudz neatšķiras no 2007. gada budžeta.

Maksājumu maksimālais apjoms 2008. gadā ir noteikts EUR 129 481 miljonu apmērā, kas atbilst 1,04 % no NKI. 2008. gada PBP maksājumu apropriācijām ir atstāta ļoti liela rezerve EUR 8214 miljonu apmērā. Atzinuma sagatavotājs aicina 2008. gada budžetā paredzēt vairāk maksājumu. Ir iespējams atbalstīt Eiropas ekonomikas modernizāciju, nesamazinot līdzekļus citām Eiropas politikas jomām, kurām tie ir ļoti nepieciešami.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē izklāsta skaidrības uzlabošanu un lielākas uzmanības pievēršanu mērķiem un pasākumu rezultātiem. Tabulas, kurās attēlota budžeta līdzekļu sadale pēc darbības jomām, ir noderīgs instruments, lai novērtētu, cik apjomīgus rezultātus katrs Komisijas ģenerāldirektorāts plāno sasniegt, ņemot vērā tam paredzētos budžeta līdzekļus un cilvēkresursus.

Jautājumi, kas PBP saistīti ar Ekonomikas komiteju

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē ar Lisabonas programmu saistīto apropriāciju piešķiršanas tendences.

- Saistību apropriācijas Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai (1.a apakškategorija) pieaug par 9,6 % un sasniedz EUR 10 270,4 miljonus, atstājot rezervi EUR 76,6 miljonu apmērā. Arī maksājumi palielinās par 35,4 % līdz EUR 9538,7 miljoniem.

Tomēr budžeta ziņā mēs nebūt neattaisnojam cerības, kas tika saistītas ar Septīto pamatprogrammu izpētei un tehnoloģiju attīstībai, kura 2008. gadā darbosies pilnā apmērā, un, ja vēlamies to panākt, ir jāatrod atbilstošs finansējums, kas dos iespēju 2010. gadā izveidot Eiropas Tehnoloģiju institūtu Konkurētspējas un jauninājumu programmas (CIP) ietvaros.

- Saistības, kas paredzētas Kohēzijai izaugsmei un nodarbinātībai (1.b apakškategorija), ir noteiktas EUR 46 877,9 miljonu apmērā — tas nozīmē, ka 2007. gadā tās pieaugušas par 3,1 %. Arī maksājumi palielinās par 7,5 % līdz EUR 40 622,7 miljoniem.

Atzinuma sagatavotājs atbalsta centienus nodrošināt, ka 12 jaunās dalībvalstis no struktūrfondiem saņem pietiekamas summas, lai veicinātu to izaugsmes potenciālu, darbavietu radīšanu un infrastruktūras kvalitāti.

Atzinuma sagatavotājs uzsver, cik svarīgi ir savlaicīgi veikt visus maksājumus.

Budžets ir veidots pēc politikas jomām, kuras savukārt ir iedalītas sadaļās un pasākumos. Tādēļ šīs saistības ir sīkāk sadalītas starp 32 sadaļām, kuru lielākā daļa nav tikai ECON komitejas kompetencē, bet vairākas ir paredzētas Lisabonas programmas īstenošanai: ekonomika un finanses (1. sadaļa), uzņēmējdarbība (2. sadaļa), konkurence (3. sadaļa), nodokļu politika un muitas savienība (14. sadaļa), krāpšanas apkarošana (24. sadaļa), statistika (29. sadaļa). Šis sadaļas ir sīkāk iedalītas aptuveni 230 pasākumos.

Lai gan notiek apropriāciju palielināšana pareizajā virzienā, to pieaugums atsevišķās darbības jomās dažkārt nav pietiekams, lai efektīvi veicinātu darbavietu radīšanu un izaugsmi, kā tas norādīts turpmāk.

1. sadaļa. Ekonomika un finanses

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē darbinieku skaita pieaugumu, kas paredzēts politikas jomas „Ekonomika un finanses” administratīvajos izdevumos (01 01. pozīcija).

Attiecībā uz Ekonomikas un monetāro savienību (01 02. pozīcija) atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir nepieciešams vairāk līdzekļu ES dalībvalstu ekonomikas rādītāju salīdzinošai analīzei, jo par 0,5 % palielinātie līdzekļi 01 02 02. pozīcijā „Ekonomikas un monetārās savienības koordinācija un uzraudzība” ir acīmredzami nepietiekami.

Atzinuma sagatavotājs arī uzskata, ka vairāk jādara saistībā ar „Prince — paziņojums par ekonomikas un monetāro savienību, tostarp euro” (01 02 04. pozīcija). Nesenās aptaujas ir parādījušas, ka eiro zonā pilsoņu atbalsts vienotajai valūtai kopš 2002. gada ir krasi samazinājies; ir nepieciešama mērķtiecīgāka saziņas politika. Izšķiroša nozīme ir spējai darīt cilvēkiem zināmus ieguvumus, kurus eiro rada viņu ikdienas dzīvē un ES ekonomikā. Palielinājums EUR 0,7 miljonu apmērā ir piešķirts kampaņai saistībā ar EMS desmit gadu jubileju, bet finansējums nav mainīts partnerības nolīgumu īstenošanai (2,1 miljons), lielāku konferenču, semināru, izstāžu rīkošanai un stendu ierīkošanai (2,1 miljons), kā arī reklāmas materiālu sagatavošanai, izplatīšanai un piegādei un tīmekļa vietnes izstrādei, migrācijai un uzturēšanai.

Tomēr jāveicina saziņa ne tikai ar eiro zonas iedzīvotājiem; ir jāveicina arī informācijas sniegšana un komunikācija ar cilvēkiem, kas dzīvo ārpus eiro zonas un ārpus ES. Tādēļ atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē 01 03. pozīcijas „Starptautiskā ekonomika un finanses” palielinājumu par 58,1 %.

Lai gan Eiropas Savienība ir nolēmusi prasīt, lai biržas sarakstā iekļautas sabiedrības kopsavilkuma konsolidētos finanšu pārskatus veido pēc starptautiskiem grāmatvedības standartiem, nav noliedzams, ka steidzami jāuzlabo Starptautisko grāmatvedības standartu komitejas fonda (IASCF), tostarp Starptautisko grāmatvedības standartu padomes (IASB), pārvaldība. Turklāt pieaug starptautisko grāmatvedības standartu nozīme pasaules mērogā. Ņemot to vērā, ir svarīgi, lai Komisija paredz pietiekamu finansējumu, kas ļautu ES dot finansiālu ieguldījumu starptautisku grāmatvedības standartu izstrādē atbilstīgi Eiropas Savienības interesēm.

Attiecībā uz finanšu operācijām un instrumentiem (01 04. pozīcija) atzinuma sagatavotājs uzsver, ka jāturpina nodrošināt līdzekļus Kopienas aizņēmumu un aizdevumu pārvaldībai, ārpusbudžeta finanšu līdzekļu pārvaldību un konsultāciju sniegšanu MVU par kapitālu, tirgiem un finanšu instrumentiem, kā arī konsultācijas par institucionālām un politiskām attiecībām ar Eiropas Investīciju banku.

2. sadaļa. Uzņēmējdarbība

Attiecībā uz politikas jomas „Uzņēmējdarbība” administratīvajiem izdevumiem (02 01. pozīcija), it īpaši attiecībā uz pozīciju „Tiesību aktu standartizācija un tuvināšana — administratīvās pārvaldības izdevumi” (02 01 04 02. pozīcija), ir grūti saprast pamatojumu tieši šā gada budžeta samazināšanai no EUR 0,500 miljoniem uz EUR 0,300 miljoniem daudzgadu finanšu shēmas 2007.–2013. gadam ietvaros.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka saistību palielināšana par 2,55 % konkurētspējas, rūpniecības politikas, jauninājumu un uzņēmējdarbības jomā (02 02. pozīcija) šķiet pārāk maz šādai plašai un nozīmīgai nodaļai, it īpaši attiecībā uz MVU. Ir svarīgi nodrošināt, lai visiem ar MVU saistītiem un veiksmīgi noslēgtiem izmēģinājuma projektiem seko atbilstīga sagatavošanas darbība.

3. sadaļa. Konkurence

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē darbinieku skaita pieaugumu, kas paredzēts politikas jomas „Konkurence” administratīvajos izdevumos (03 01. pozīcija) kā atbilde uz palielināto pieprasījumu pēc darbiniekiem, kas nepieciešami aizvien daudzskaitlīgāko un sarežģītāko konkurences jautājumu risināšanai.

14. sadaļa. Nodokļu politika un muitas savienība

Attiecībā uz nodokļu politiku (14 05. pozīcija) un it īpaši „Muita 2013” (14 04 02. pozīcija) un „Fiscalis 2013” (14 05 03. pozīcija) atzinuma sagatavotājs uzsver šo programmu nozīmību un pievienoto vērtību un uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu šo programmu ietvaros paredzētajiem pasākumiem.

24. sadaļa. Krāpšanas apkarošana

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē palielināto budžeta atbalstu, kura mērķis ir aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses pret krāpšanu un korupciju un it īpaši informācijas sistēmas krāpšanas apkarošanai (AFIS) izstrāde un uzturēšana (24 02 03. pozīcija). Tomēr atzinuma sagatavotājs atzīmē, ka Pericles programmai (24 02 02. pozīcija) nav paredzēts nekāds papildinājums.

29. sadaļa. Statistika

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka kompromisa rezultātā panāktais šīs jomas budžeta palielinājums par 4,42 % nav pietiekams, lai uzlabotu Eiropas statistikas kvalitāti.

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   aicina 2008. gada budžetā noteikt lielāku maksājumu apjomu nekā Komisija ir paredzējusi PBP, lai tas atbilstu Parlamenta politiskajām prioritātēm, kurās uzsvērta „uz rezultātu vērsta” budžeta nepieciešamība;

2.   prasa vairāk līdzekļu ES dalībvalstu ekonomikas rādītāju salīdzinošai analīzei, kas ļautu izprast ES ekonomikas darbību un noteikt trūkumus, kuri jānovērš;

3.   uzsver, ka jāpalielina finansējums ārējai komunikācijai saistībā ar eiro un EMS, it īpaši ņemot vērā eiro desmito gadadienu; 2008. gada PBP paredzētais PRINCE saistību palielinājums par 10 % līdz EUR 7,7 miljoniem var izrādīties nepietiekams;

4.   atkārto, ka jāparedz pietiekams finansējums ieguldījumam starptautisko grāmatvedības standartu izstrādē, it īpaši Starptautisko grāmatvedības standartu komitejas fondam un tostarp Starptautisko grāmatvedības standartu padomei, lai atbilstīgi ES interesēm palīdzētu uzlabot šo struktūru pārvaldību un nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemtas vērā MVU vajadzības un intereses;

5.   atzinīgi vērtē parakstīšanos uz Eiropas Investīciju fonda jaunajām akcijām no 2007. gada līdz 2010. gadam kopsummā par EUR 100 miljoniem (EUR 25 miljoni gadā), jo EIF kapitāla palielināšana veicinās Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu;

6.   atbalsta budžeta palielinājumu krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmas pilnveidei un uzturēšanai; tomēr atzīmē, ka nav paredzēts nekāds palielinājums Pericle programmai, kurai ir būtiska nozīme saistībā ar apmācību, apmaiņām un palīdzību nolūkā aizsargāt eiro pret viltošanu;

7.   prasa budžetā lielāku uzmanību pievērst Eiropas statistikas kvalitātes uzlabošanai, jo vienīgi ar labas statistikas palīdzību Eiropas iestādes un dalībvalstu valdības varēs īstenot, uzraudzīt un izvērtēt Kopienas politiku;

8.   atzinīgi vērtē darbinieku skaita pieaugumu, kas paredzēts politikas jomas „Konkurence” administratīvajos izdevumos, ņemot vērā palielināto pieprasījumu pēc darbiniekiem, kuri nepieciešami aizvien daudzskaitlīgāko un sarežģītāko konkurences jautājumu risināšanai un dalībvalstu iestāžu sadarbības tīklu veidošanai.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projekts, III iedaļa — Komisija

Procedūras Nr.

2007/2019(BUD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

BUDG

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Cristobal Montoro Romero

13.2.2007

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

26.6.2007

10.9.2007

 

 

 

Pieņemšanas datums

11.9.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

37

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Mariela Velichkova Baeva, Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Ieke van den Burg, Christian Ehler, Jonathan Evans, Elisa Ferreira, Jean-Paul Gauzès, Donata Gottardi, Benoît Hamon, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in 't Veld, Piia-Noora Kauppi, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Kurt Joachim Lauk, Gay Mitchell, Cristobal Montoro Romero, Joseph Muscat, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Antolín Sánchez Presedo, Manuel António dos Santos, Olle Schmidt, Peter Skinner, Sahra Wagenknecht

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jorgo Chatzimarkakis, Harald Ettl, Ján Hudacký, Werner Langen, Thomas Mann, Maria Petre, Poul Nyrup Rasmussen, Charles Tannock

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Íñigo Méndez de Vigo

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums (12.9.2007)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
(C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD))III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Gabriele Stauner

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka Komisija atkal ir iesniegusi budžeta projektu, kuru galvenokārt raksturo apņemšanās taupīt; tā kā budžeta projektā ir iekļautas saistību apropriācijas EUR 129,2 miljardu apmērā un maksājumu apropriācijas — EUR 121,6 miljardu apmērā, tā apjoms atkal ir ievērojami mazāks par finanšu plānā noteikto izdevumu maksimālo apjomu, lai gan ir pievienojušās divas jaunas dalībvalstis;

2.  īpaši atzinīgi vērtē Komisijas centienus atbalstīt Lisabonas stratēģijas mērķus, paredzot 44,2 % budžeta līdzekļu (EUR 57,1 miljardu) izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai un tādēļ par EUR 2,3 miljardiem palielinot atbilstošās 2008. gada budžeta pozīcijas;

3.  pieņem zināšanai, ka 2008. gada budžets jāgatavo saskaņā ar turpmākiem darbiem, gatavojoties finanšu plāna pārskatīšanai gan attiecībā uz ieņēmumiem, gan izdevumiem, un paturot prātā, ka 2008. gads ir otrais pēc kārtas 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmā (DFS), kā arī priekšpēdējais gads gan Parlamenta sestajā pilnvaru termiņā, gan pašreizējās Eiropas Komisijas darbā;

4.  atgādina, ka lielākā daļa budžeta pozīciju ir noteiktas ar saistošu daudzgadu finanšu shēmu; tādēļ īpaši atzinīgi vērtē iespēju konkrētās nozīmīgās nodarbinātības un sociālo lietu jomās finansēt jaunus izmēģinājuma projektus, lai rastu risinājumus problemātiskiem jautājumiem;

5.  mudina Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka dažādās pozīcijas 1.b izdevumu kategorijā (Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai) tiek izpildītas, un šajā sakarā uzsver Eiropas Sociālā fonda nozīmi un tā ieguldījumu ekonomikas un sociālajā kohēzijā, īpaši mazāk labvēlīgos apgabalos;

6.  uzskata, ka, lemjot par jebkādām budžeta pozīciju izmaiņām attiecībā uz administratīviem izdevumiem un aģentūrām, jāpanāk vienošanās starp visām attiecīgām komitejām;

7.  turklāt uzskata par lietderīgu jaunajās dalībvalstīs stiprināt sociālo partnerību un uzlabot tās struktūras, uzskata, ka šādi varētu arī labāk īstenot darba ņēmēju līdzdalības tiesības (04 03. nodaļa) atbilstīgi Parlamenta aicinājumam;

8.  pauž nožēlu, ka Komisija nav ieteikusi pasākumus to programmu turpināšanai, kas jau beigušās, proti, ENEA sagatavošanas darbībai padzīvojušu cilvēku aktīvām vecumdienām un mobilitātei un Eksperimentālam projektam attiecībā uz ar invalīdiem saistītu darbību integrēšanu; tādēļ aicina Komisiju radīt attiecīgu juridisku pamatu, lai arī turpmāk uzlabotu invalīdu stāvokli un veicinātu aktīvas vecumdienas;

9.  sagaida, ka līdzīgi kā šogad pieteikumus finanšu atbalsta saņemšanai, pamatojoties uz Globalizācijas fonda pamatnostādnēm, Komisijai iesniegs arī nākamajā gadā; tādēļ atbalsta saistību apropriāciju iekļaušanu EUR 500 miljonu apmērā, lai būtu iespējams saskaņā ar līgumiem veikt maksājumus;

10. atzinīgi vērtē Komisijas centienus pakāpeniski mazināt saistības, kas radušās Sociālā fonda iepriekšējā finansējuma periodā; tādēļ aicina dalībvalstis ātrāk apkopot veiktos pasākumus, lai nākamo divu gadu laikā pilnībā varētu nokārtot visas maksājumu saistības; norāda, ka saistību apropriāciju pieaugumu nosaka Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās;

11. ierosina izmēģinājuma projektu „Tilti imigrantu sociālai integrācijai”, kura mērķis būtu sekmēt migrantu iesaistīšanos darba tirgū un cīnīties ar nelegālo nodarbinātību; izmēģinājuma projektā jāizstrādā labākās pieredzes un partnerības paraugi starp reģionālām un vietējām iestādēm un uzņēmumiem un tam jāveicina pozitīva rīcība pret nelegālo nodarbinātību;

12. ierosina īstenot izmēģinājuma projektu „Jauna situācija nodarbinātībā veselības aizsardzības nozarē: paraugprakse veselības aprūpes jomas darbinieku profesionālās izglītības un kvalifikācijas uzlabošanai”, jo Eiropa saskaras ar nebijušām demogrāfiskām pārmaiņām un paredzamais mūža ilgums un vidējais vecums joprojām pieaug, palielinot veselības aprūpes sistēmu izmaksas visās dalībvalstīs; uzsver, ka mainās slimību struktūra, jo, piemēram, aizvien lielāks skaits cilvēku cieš no demences; konstatē, ka tā rezultātā ne vien pieaug veselības aprūpes jomā strādājošo skaits, bet visā ES veidojas arī jauni nodarbinātības veidi šo jauno uzdevumu risināšanai; uzsver, ka tas jo īpaši attiecas uz vecu cilvēku aprūpi; uzsver, ka darba ņēmējiem var būt standarta vai nestandarta darba līgumi, viņi var būt nodarbināti ilgāku vai īsāku laiku un viņiem var izvirzīt prasības apgūt jaunu kvalifikāciju; tādēļ uzskata, ka izmēģinājuma projekta izveidei ir milzīga nozīme, lai dalītos ar paraugpraksi un salīdzinoši novērtētu ietekmi un sekas, kādas ir jaunajai nodarbinātības situācijai veselības aprūpes nozarē, it īpaši attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju un pienākumiem, kurus veic veselības aprūpes darbinieki, sanitāri un zemāk kvalificētas medmāsas;

13. ierosina īstenot izmēģinājuma projektu „Strādājošo adaptācija ekonomikas pārmaiņu laikā”, lai pabeigtu darbības, kuras finansēja no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda un lai atbalstītu pasākumus un paraugpraksi, kas palīdzētu strādājošiem un uzņēmumiem pielāgoties ekonomikas pārmaiņām;

14. norāda, ka Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir atbildīga par šādām aģentūrām: Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Salonikos) un Eiropas Izglītības fonds (Turīnā); pēc to gada programmu pārlūkošanas atbalsta Komisijas budžeta piešķīrumus šīm aģentūrām, kas palielināti par 2 %, lai kompensētu inflāciju;

15. atzinīgi vērtētu budžeta pozīciju palielinājumu Dublinas fondam, lai par šiem līdzekļiem izveidotu izpētes centru par sociālās politikas pasākumiem ģimenei draudzīgu darba vietu veidošanā (darba un ģimenes dzīves saskaņošana), mājokļu un bērnu aprūpes jomā; fonds varētu izvēlēties vairākas valstis, kur atrodami dažādi interesantu risinājumu piemēri, veikt šo risinājumu izpēti, iesniegt pētījumu rezultātus un vispārēju pārskatu par kopējo situāciju;

16. Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās dēļ iesaka vēl palielināt Eiropas Nodarbinātības dienestu (EURES) budžetu, turpinot jau 2007. gadā piešķirto palielinājumu par EUR 2 miljoniem; uzsver, ka šis palielinājums būtu arī reakcija uz sekmīgo 2006. gadu jeb Eiropas strādājošo mobilitātes gadu, kura laikā būtiski palielinājās konsultāciju skaits EURES Darba mobilitātes portālā, un uz nepieciešamību uzlabot EURES pakalpojumu kvalitāti un sniegt papildu informāciju saistībā ar pārrobežu svārstmigrāciju starp „vecajām” un „jaunajām” dalībvalstīm.

17. atzinīgi vērtē Pirmspievienošanās atbalsta instrumenta (IPA) budžeta pozīcijas palielinājumu, ko Komisija ierosinājusi PBP; uzsver šī jaunā instrumenta nozīmību, palīdzot kandidātvalstīm (Turcijai, Horvātijai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai) gatavoties Eiropas Sociālā fonda (ESF) pārvaldībai nākotnē;

18. uzskata par nepieciešamu, ņemot vērā 2007. gadu kā Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem, kā arī Eiropas Komisijas apņemšanās, kas minētas ar invaliditāti saistītajā rīcības plānā 2003.–2010. gadam, invaliditātes jautājumus sistemātiski iekļaut visā ES budžetā, un uzskata, ka labākais veids šī mērķa sasniegšanai ir nodrošināt saskaņotību starp spēkā esošajiem ES normatīvajiem aktiem un budžeta piezīmēm.

rezultāti Galīgajam balsojumam komitejā

Pieņemšanas datums

12.9.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

32

0

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jan Andersson, Alexandru Athanasiu, Edit Bauer, Jean-Luc Bennahmias, Emine Bozkurt, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Harald Ettl, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Joel Hasse Ferreira, Stephen Hughes, Karin Jöns, Jan Jerzy Kułakowski, Jean Lambert, Bernard Lehideux, Mary Lou McDonald, Thomas Mann, Jan Tadeusz Masiel, Elisabeth Morin, Csaba Őry, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Jacek Protasiewicz, Bilyana Ilieva Raeva, José Albino Silva Peneda, Gabriele Stauner, Ewa Tomaszewska, Anne Van Lancker

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Françoise Castex, Rumiana Jeleva, Sepp Kusstatscher, Agnes Schierhuber

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums (12.9.2007)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
(C6-0287/2007 — 2007/2019(BUD)) III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Jutta Haug

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  vērš uzmanību uz to, cik liela ir ES vides politikas nozīme saistībā ar Lisabonas stratēģijas īstenošanu un saistībā ar globāla ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu; prasa piešķirt pietiekamu līdzekļu daudzumu ES vides politikas īstenošanai, uzraudzībai un turpmākai attīstībai;

2.  norāda uz ES vadošo lomu saistībā ar daudziem starptautiskiem nolīgumiem vides jomā: ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un saistīto Kioto protokolu, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un pievienoto Kartahenas Protokolu par modificētiem dzīvajiem organismiem vai vispasaules konvencijām par ķimikālijām un atkritumiem; prasa nodrošināt vairāk līdzekļu starptautiskiem pasākumiem vides jomā, lai ES varētu saglabāt savu vadošo lomu starptautiskajā vides politikā un darba kārtības noteikšanā attiecībā uz starptautisko sadarbību;

3.  uzsver, ka klimata pārmaiņu novēršana ir primārais uzdevums, kas turpmākajos gados ir jārisina pasaules mērogā; aicina uzņemties konkrētu politisku iniciatīvu šajā jomā, lai ES varētu izpildīt savas iekšējās un starptautiskās saistības; atgādina Komisijai par 2008. gada politikas stratēģijā pausto apliecinājumu, ka „ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšana ir izvirzījusies priekšplānā un būs daļa no Komisijas 2008. gada prioritātēm attiecībā uz ilgtspējīgu labklājību”;

4.  atzinīgi vērtē LIFE + programmas pieņemšanu, kas kā sistemātisks un vienots instruments sniedz racionalizētu un vienkāršotu pieeju vides politikas īstenošanas un attīstības atbalstam, kā arī aizstāj vairākas atsevišķas iepriekš pastāvējušas programmas; aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai izpildītu visus saistību un maksājumu pienākumus, jo īpaši tāpēc, ka programmas izpilde sāksies tikai 2007. gada beigās;

5.  atzinīgi vērtē vienošanos starp Eiropas Parlamentu un Padomi par veselības aizsardzības otrās programmas (2008.–2013.) finansējumu, attiecībā uz kuru ir ievērots finanšu shēmas 3.b izdevumu kategorijā noteiktais maksimālais apjoms, un tādējādi šo programmu ir iespējams uzsākt 2008. gada 1. janvārī; norāda, ka pieejamās apropriācijas tomēr būs mazākas par tām, ko sākotnēji šai programmai paredzēja Parlaments un Komisija; atgādina par visu trīs iestāžu kopīgo apņemšanos meklēt un izmantot visas iespējas, ko gada budžeta procedūras laikā sniedz Iestāžu nolīgums, lai nodrošinātu pilnīgu veselības aizsardzības programmas īstenošanu; aicina Komisiju, izmantojot pieejamās apropriācijas, nodrošināt izmaksu lietderību; aicina Komisiju atbilstīgā laikā iesniegt 2003.–2008. gada veselības aizsardzības programmas termiņa vidus novērtējumu;

6.  uzsver nepieciešamību palielināt sabiedrības informētību par tabakas patēriņa un pasīvās smēķēšanas kaitīgo ietekmi; atzinīgi vērtē Zaļās grāmatas „Virzība uz Eiropu, kas brīva no tabakas dūmiem” iesniegšanu; tomēr pauž bažas, jo darbību beigs Kopienas tabakas fonds, kas piešķir finansiālu atbalstu tiem projektiem, kuru mērķis ir palielināt sabiedrības informētību par tabakas patēriņa kaitējošo ietekmi jo īpaši ar informatīviem un izglītojošiem līdzekļiem; aicina Komisiju iesniegt iniciatīvas par šā darba turpināšanu;

7.  pozitīvi vērtē 2007. gada budžeta procedūrā aģentūrām piemēroto horizontālo pieeju (līdzekļu izbrīvēšana no rezerves, ja tiek izpildīti noteikti nosacījumi); ir apmierināts šajā kontekstā par šai komitejai pakļauto aģentūru veikumu saistībā ar personāla politikas plāna ieviešanu un ar detalizētas darba programmas iesniegšanu, kurā ir uzskaitīti likumdevēja uzticētie papilduzdevumi; mudina četras aģentūras (Eiropas Zāļu aģentūru, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru) pabeigt personāla politikas plāna ieviešanas noteikumus, lai tie pēc iespējas ātrāk varētu stāties spēkā;

8.  atkārtoti norāda, ka aģentūrām uzdevumu veikšanai ir nepieciešams atbilstīgs finansējums, taču tas nedrīkst samazināt citiem Kopienas pasākumiem pieejamos līdzekļus; lai izvairītos no darbības pārklāšanās un panāktu nepieciešamo uzdevumu veikšanu pēc iespējas rentablā un racionālā veidā, aicina rūpīgi izvērtēt aģentūru uzdevumus, darbības, ko veic Komisija, un darbības, ko finansē ar daudzgadu programmu līdzekļiem;

9.  uzsver, ka tiesību akti, kuri ir pieņemti nesen un kuri vēl tikai tiks pieņemti, palielina darba slodzi un uzdevumu skaitu tādām aģentūrām kā, piemēram, Eiropas Zāļu aģentūra (bērnu zāles un uzlabotas terapeitiskās iedarbības zāles); uzsver, ka aģentūrām jāatvēl pienācīgi finanšu resursi, lai tās spētu veikt jaunos uzdevumus administrācijas un darbības jomā;

Īss pamatojums

Vispārēja informācija

Visas programmas, kas iekļautas septiņu gadu finanšu shēmā, par kuru Eiropas Parlaments un Padome vienojās 2006. gada aprīlī, tiks ieviestas 2008. gadā. Dažām tas būs jau otrais darbības gads, bet citas joprojām būs sākuma fāzē.

Kopējais 2008. gada provizoriskā budžeta projekta (PBP) apjoms ir 129, 2 miljardi eiro saistību apropriācijās. Tas ir 1,03 % no Kopienas nacionālā kopienākuma un salīdzinājumā ar 2007. gada budžetu tā apjoms ir palielinājies par 2,0 %. Līdz finanšu shēmas maksimālajam apjomam saglabājas 3,1 miljarda eiro rezerve. Maksājumu apropriāciju ierosinātais apjoms ir 121,6 miljardi eiro vai 0,97 % no nacionālā kopienākuma. Pieaugums salīdzinājumā ar 2007. gadu ir 5,3 %.

2008. gada PBP struktūrā ir notikušas vēsturiskas pārmaiņas. Pirmo reizi izdevumi pastāvīgai izaugsmei, kuru paredzēts nodrošināt, palielinot konkurētspēju un sasniedzot ciešāku kohēziju, saņem lielāku budžeta daļu nekā kopējā lauksaimniecības politika. Tādējādi no EUR 129,2 miljardiem saistību, 57,1 miljardiem (44,2 %) ir jānonāk tieši Lisabonas stratēģijas īstenošanai nepieciešamu pasākumu finansēšanai.

2008. gada PBP pēc izdevumu kategorijām

Saistību apropriācijas pēc izdevumu kategorijām

EUR

EUR miljardi

% no kopējā budžeta

 

Izmaiņas procentos

salīdzinājumā ar 2007. gadu

1. Pastāvīga izaugsme:

57,2

44,2%

+4,2%

Konkurētspēja

10,3

8,0%

+9,6%

Kohēzija,

46,9

36,2%

+3,1%

2. Dabas resursu saglabāšana un pārvaldība:

56,3

43,6%

+0,0%

Tiešais atbalsts un ar tirgu saistīti maksājumi

42,5

32,9%

-0,5%

Lauku attīstība, vide

13,8

10,7%

+1,8%

3. Pilsonība, brīvība, drošība un tiesiskums

1,3

1,0%

+11,1%

4. Eiropas Savienības nozīme pasaules līmenī

6,9

5,4%

+4,5%

5. Pārvaldība

7,3

5,7%

+5,7%

Tostarp Komisija

3,4

2,6%

+1,4%

6. Kompensācijas Bulgārijai un Rumānijai

0,2

0,1%

-53,5%

Kopējās saistības

129,2

100,0%

+2,0%

% no ES–27 NKI

1,03%

 

 

Pamatprogrammām otrajā finanšu shēmas gadā ir paredzēts palielināt saistības, piemēram, + 11 % pētniecībai, + 14 % Eiropas enerģētikas un transporta tīkliem, + 9 % mūžizglītībai, + 14 % Kohēzijas fondam un Solidaritātei un migrācijas plūsmu pārvaldībai + 24 %.

PBP ir uzsvērta ES nozīme drošības un labklājības veicināšanā visā pasaulē. Ir jāizstrādā īpaši instrumenti šo mērķu īstenošanai, tādējādi saistību apropriācijas kopējai ārpolitikai un drošības politikai ir palielinātas par 25,8 %.

ES iestāžu administrācijai paredzēto budžetu ir plānots palielināt par 5,7 %. 2008. gadā ir pieprasīta beidzamā ar 2004. gada paplašināšanos saistītā amata vietu daļa, kā arī priekšpēdējā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos saistītā amatu vietu daļa.

Papildu vajadzības segs ar pārcelšanas palīdzību. Šajā nolūkā Komisija ir veikusi cilvēkresursu izvērtēšanu, lai varētu veiksmīgāk īstenot 2007. gada 2. maijā izvirzītās prioritātes.

Šīs komitejas pārziņā esošie atsevišķie budžeti (2008. gada PBP)

2008. gada PBP vides jomā 7. sadaļas pamata instrumentiem ir paredzēts palielināt finansiālos resursus par 10,3 % (EUR 320, 726 miljoni) salīdzinājumā ar 2007. gadu (EUR 290, 720 miljoni).

Nozīmīgākajā vides jomas finanšu shēmas daļā vienā programmā LIFE+ ir apvienoti vairāki agrākie instrumenti un iniciatīvas (LIFE, NVO finansējums, Forest Focus, politikas īstenošanas un attīstības atbalsta budžeta pozīcijas). 2008. gada PBP ir ierosināts par 11 % salīdzinājumā ar 2007. gadu palielināt finanšu resursus (no EUR 239, 620 miljoniem 2007. gadā līdz EUR 265, 944 miljoniem 2008. gadā). No kopējā apropriāciju apjoma (ieskaitot tehnisko atbalstu) vairāk nekā 78 % (t.i. aptuveni EUR 208 miljoni) ir paredzēti tādu projektu finansēšanai, kam ir Eiropas pievienotā vērtība, izsludinot priekšlikumu konkursus, kurus rīkos Eiropas Komisija, un no tiem vismaz 104 miljoni eiro ir paredzēti dabas un bioloģiskās daudzveidības projektiem. Dabas un bioloģiskās daudzveidības projektiem paredzēto līdzekļu apjoms ir pieaudzis par vairāk nekā 40 % no LIFE III Nature 2006. gadā pieejamiem līdzekļiem.

Lai gan atbalstīto projektu rezultāts ir atkarīgs no 2008./2009. gadā rīkotajiem priekšlikumu konkursiem, Komisija cer, ka papildus dabas un bioloģiskās daudzveidības projektiem visas Sestajā vides rīcības programmā iekļautās politikas jomas būs ieguvējas saistībā ar LIFE+ projektiem un ka palielināsies tādu projektu skaits, kas saistīti ar politikas attīstības un īstenošanas stratēģiskajām metodēm klimata pārmaiņu jomās (piemēram, inovatīva politiskā pieeja, tehnoloģijas vai metodes siltumnīcefekta gāzu samazināšanai), ar vidi un veselību (piemēram, gaisa kvalitāte, ūdeņu aizsardzība un aizsardzība pret troksni) un ar ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu (piemēram, integrēta produktu politika un atkritumu apsaimniekošana un to rašanās novēršana). Atbalsta izdevumu pieaugums (postenis 07 01 04 01) ir daļēji saistīts ar likumdevējas iestādes galīgo lēmumu par centralizētu LIFE+ pārvaldību. Centralizētas pārvaldības rezultātā palielinās Komisijas vajadzības pēc tehniskās palīdzības, īpaši saistībā ar projektu atlasi un atlasīto projektu uzraudzību, novērtējumu un revīziju.

Tā kā 2006. gada beigās noslēgsies agrākā tiesiskā pamata termiņš un tā kā jaunais tiesiskais pamats tika novēloti pieņemts tikai 2007. gada pavasarī, ir radies posms, kura laikā nav tiesību akta šās programmas pasākumu finansēšanai. Pamatojoties uz kopīgo deklarāciju par programmu LIFE+, kas ir pievienota 2006. gada 14. decembrī pieņemtai rezolūcijai par 2007. gada vispārējo budžetu, ir sagādāti 15 miljoni eiro, lai segtu tūlītējās vajadzības 2007. gadā līdz jauna tiesiskā pamata pieņemšanai. Tā kā tā ir tikai neliela daļa no kopējā 2007. gadā pieejamo līdzekļu apjoma, pastāv bažas, ka liela daļa šo pieejamo apropriāciju netiks izmantotas līdz 2007. gada decembrim.

2008. gada PBP tiek piedāvāts par 20,5 % palielināt civilās aizsardzības jomai paredzētos līdzekļus (no EUR 20,400 miljoniem 2007. gadā līdz EUR 24, 590 miljoniem 2008. gadā). Civilās aizsardzības finanšu instruments tika pieņemts 2007. gada martā. Viena no galvenajām šā instrumenta īpašībām ir iespēja efektīvāk risināt dalībvalstu nodrošinātā palīdzības transporta jautājumu. Balstoties uz civilās aizsardzības finanšu instrumentu, tiks izstrādāti un ieviesti atbilstīgi pakalpojumi un iekārtas, lai nodrošinātu pieprasītās palīdzības, ko sniedz Kopienas mehānisms ārkārtas situācijās, veiksmīgu un ātru nogādāšanu skartajā valstī gan ES teritorijā (budžeta pozīcija 07 04 01), gan ārpus ES (budžeta pozīcija 19 06 05).

Veselība un pārtikas nekaitīgums ir iekļauti 3. b izdevumu kategorijā — Pilsonība. Galvenās budžeta pozīcijas ir veselības aizsardzības programma, divas aģentūras (Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde) un tabakas fonds.

Jaunā veselības aizsardzības programma (2008.–2013.) no 2008. gada 1. janvāra aizstās pirmo sabiedrības veselības aizsardzības programmu (2003.–2008.). Kopējais jaunajai programmai paredzēto apropriāciju apjoms ir EUR 321,5 miljoni un tas ir daudz mazāk, nekā tika plānots sākumā, kad Komisija iesniedza priekšlikumu un Parlaments pieņēma savu nostāju pirmajā lasījumā. Finansējums, par ko vienojās otrajā lasījumā 2007. gada jūlijā atbilst pašreizējam finansējuma līmenim, ņemot vērā to, ka dažas ar veselības apdraudējumu saistītas aktivitātes (infekcijas slimību uzraudzība), kas tika finansētas ar programmas palīdzību, tagad finansē Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs. Tomēr saistībā ar šo summu ir ievēroti 2007. gada laikā šiem pasākumiem jau izmaksātie EUR 44 miljoni.

Pašlaik notiek 2003.–2008. gada sabiedrības veselības aizsardzības programmas termiņa vidus novērtēšana, bet rezultāti vēl nav pieejami.

Saskaņā ar 2008. gada PBP tiešajiem maksājumiem no tabakas fonda informācijas kampaņām un sabiedrības informētības uzlabošanai par tabakas patēriņa kaitīgo ietekmi vajadzētu palielināties no EUR 13, 500 miljoniem (2007.) līdz EUR 14, 250 miljoniem. Tomēr stāvoklis joprojām vieš bažas, jo šīm kampaņām no Kopienas tabakas fonda piešķirtais finansiālais atbalsts tiks pārtraukts 2009. gadā. Ir jānovērš politika, kas ir tieši pretrunā dažādām ES smēķēšanas apkarošanas kampaņām. Tabakas lietošana ir vienīgais no biežākajiem nāves iemesliem Eiropas Savienībā, kuru ir iespējams novērst — ES tā katru gadu izraisa pusmiljonu nāves gadījumu un vairāk nekā miljonu nāves gadījumu Eiropā kopumā. Tiek lēsts, ka tabaka izraisa 25 % nāves gadījumu vēža rezultātā, un 15 % no visiem nāves gadījumiem Eiropas Savienībā var vainot tabaku.

Eiropas Zāļu aģentūra, Eiropas Vides aģentūra, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs

2008. gada PBP ir iekļautas apropriācijas 25 decentralizētām aģentūrām, un to kopējais apjoms ir EUR 524,0 miljoni, kas nozīmē palielinājumu par aptuveni 19 % salīdzinājumā ar aģentūrām 2007. gadā piešķirtajām subsīdijām — EUR 441,8 miljoni. Lielākā palielinājuma daļa attiecas uz septiņu gadu shēmas 1. izdevumu kategoriju, kurā ir koncentrēts 51 % no 2008. gadā aģentūrām piešķirtā kopējā budžeta. 38 % no kopējā apjoma ir plānoti 3. izdevumu kategorijā iekļautajām aģentūrām, bet pavisam nelielu daļu saņems 2. kategorijā (7 %) un kategorijā (3 %) iekļautās aģentūras. Aģentūru izaugsme atspoguļojas arī to darbinieku skaitā. 1995. gadā mazāk nekā 500 cilvēku strādāja aģentūrās, bet 2008. gada PBP aģentūru amatu sarakstos ir paredzētas 3835,5 darba vietas.

Eiropas Zāļu aģentūrai 2008. gada PBP ir paredzēts EUR 32 miljonu Eiropas ieguldījums, kas nozīmē EUR 3 miljonu samazinājumu salīdzinājumā ar 2007. gada budžetu. 2008. gada programmas projektā aģentūra uzskaita tās pamata pienākumus — zinātnisku atzinumu sniegšana, zāļu atļaujas un to pārraudzība. Aģentūra arī turpmāk pastiprināti strādās pie cilvēku un dzīvnieku ārstēšanai paredzēto zāļu drošības uzlabošanas; veicinās ātrāku cilvēku un dzīvnieku ārstēšanai nepieciešamo zāļu pieejamību; veicinās inovācijas stimulējošas vides izveidi; veicinās pārredzamību, saziņu un informācijas sniegšanu; stiprinās Eiropas zāļu tīklu un pilnveidos aģentūras ieguldījumu zāļu reglamentācijas pasākumos starptautiskā līmenī. 2008. gada PBP ir paredzēts tāds pats līdzekļu apjoms kā 2007. gadā izdevumu kategorijā „Īpaša iemaksa medikamentiem reti sastopamu slimību ārstēšanai”.

2008. gada PBP ir paredzēts būtisks pieaugums EUR 2 miljonu apmērā Eiropas Vides aģentūrai papildus 2 % palielinājumam, ņemot vērā inflāciju. Pamatbudžets ir piedāvāts EUR 36,4 miljonu apmērā ilgtspējīgas attīstības atbalstam, kā arī lai nodrošinātu patiesu un izmērāmu Eiropas vides stāvokļa uzlabošanos, ātri sniedzot mērķtiecīgu, konkrētu un precīzu informāciju politikas izstrādātājiem un sabiedrībai, kā arī, lai risinātu tādas papildu problēmas kā klimata pārmaiņas, enerģija, gaisa kvalitāte, bioloģiskā daudzveidība, transports, tehnoloģija un inovācijas, ilgtspējīgs patēriņš un ražošana un kopīgās vides informācijas sistēmas attīstība.

2008. gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kā arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs vēl neuzņems pilnu darbības ātrumu. Tomēr kopumā tās absorbē gandrīz 25 % 3.b izdevumu kategorijā „Pilsonība” pieejamos līdzekļus. Saskaņā ar finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes darbinieku skaits palielināsies no 300 personām 2007. gadā līdz 335 personām 2008. gadā, kas ir palielinājums par 12 %. Šis palielinājums ir nepieciešams, lai aģentūra varētu veikt savus pamata pienākumus, kā arī tos papildu pienākumus, ko likumdevēja iestāde tai ir uzticējusi zinātnisko aktivitāšu, riska novērtējuma un datu vākšanas jomā. Darbinieku skaita pieaugums atbilst līdzekļu pieaugumam (EUR 63,5 miljoni), kā tas norādīts PBP — pieaugums par EUR 6,5 miljoniem salīdzinājumā ar 2007. gada budžetu. 2008. budžeta gads Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (EUR 39,1 miljons) būs trešais pilnais darbības gads un tajā ir paredzēts pievērsties vairāku darbību konsolidācijai, jo īpaši uzraudzības un sagatavošanās pasākumu jomā. Centra 2008. gada darbības programmā tiks noteiktas nozares, kurās uzsāks jaunus vai pastiprinās pastāvošos pasākumus ar mērķi attīstīt Centra spēju aptvert visas Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra izveides regulā paredzētās nozares.

REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

13.9.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

35

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Charlotte Cederschiöld, Corina Creţu, Mia De Vits, Janelly Fourtou, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Daniel Hannan, Malcolm Harbour, Edit Herczog, Iliana Malinova Iotova, Pierre Jonckheer, Kurt Lechner, Arlene McCarthy, Nickolay Mladenov, Catherine Neris, Bill Newton Dunn, Zita Pleštinská, Guido Podestà, Zuzana Roithová, Luisa Fernanda Rudi Ubeda, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Eva-Britt Svensson, Marianne Thyssen, Jacques Toubon, Bernadette Vergnaud

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

André Brie, Wolfgang Bulfon, Giovanna Corda, Joel Hasse Ferreira, Christopher Heaton-Harris, Othmar Karas, Olle Schmidt, Gary Titley

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums (18.9.2007)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
(2007/2019(BUD))III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Angelika Niebler

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   norāda uz pārbaudījumiem, ar ko saskaras Eiropas Savienība, un uz Lisabonas stratēģiju, kā arī atzinīgi vērtē apropriāciju palielinājumu dažādās pozīcijās 2008. gada budžeta provizoriskajā projektā, it īpaši saistībā ar pētniecību, konkurētspēju un jauninājumiem, Eiropas transporta un enerģētikas tīkliem, kā arī izglītību un apmācību;

2.   īpaši atzinīgi vērtē Komisijas pasākumus pētniecības un jauninājumu jomā, lai veicinātu Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu; uzsver, cik svarīga ir Eiropas Pētniecības padome (ERC), kura, sākot ar 2008. gadu, būs atbildīga par programmas „Idejas” īstenošanu saistībā ar Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam) un kuras darbā atbalstu sniegs izpildaģentūra, tādējādi dodot tai iespēju pilnībā uzņemties progresīvās pētniecības pasākumu finansēšanu visā Eiropā;

3.   atbalsta Eiropas Tehnoloģiju institūta (ETI) izveidi, kas veicinās jauninājumus un kā ievirze būs cieši saistīta ar pētniecības, uzņēmējdarbības un izglītības politiku; mudina Komisiju vairāk skaidrot ETI finansēšanu un sagaida, ka šo finansējumu nodrošinās, paredzot papildu apropriācijas, nevis samazinot Septītās pamatprogrammas līdzekļus;

4.   atgādina, ka ir svarīgi nostiprināt zināšanu trijstūra (izglītība, pētniecība un inovācija) iespējas un pastiprināt to savstarpējo saistību; noteikti atbalsta integrētas Eiropas informācijas sabiedrības izveidi, jo tā veicina izaugsmi un darbavietas, kā arī labākus sabiedriskos pakalpojumus un dzīves kvalitāti;

5.   uzskata, ka novatorisko uzņēmumu nodarbinātības potenciāls varētu palīdzēt ES pārvarēt atsevišķās globālās konkurences radītās grūtības; atbalsta uzņēmējdarbībai labvēlīgas administratīvās vides izveidi un administratīvā sloga samazināšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzlabojot tiesību aktu kvalitāti un tos vienkāršojot;

6.   atzīst elektroapgādes ilgtspējības, konkurētspējas un drošības, kā arī ES ekonomikas energoefektivitātes nozīmīgumu; norāda, cik svarīga ir ES izstrādātā jaunā enerģētikas politika, kuras mērķis ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā arī nostiprināt ES energoapgādes drošību un konkurētspēju.

7.   uzskata, ka saskaņā ar prioritāti, kura ikgadējā politikas stratēģijā noteikta klimata pārmaiņu apkarošanai un ES jaunajai enerģētikas politikai, Komisijai enerģētikas jomā ir nepieciešams vairāk darbinieku, lai cita starpā varētu nodrošināt pienācīgu darbinieku skaitu jaunajam enerģijas tirgus pārraudzības centram un energoefektivitātes uzlabošanas darbam.

ĪSS PAMATOJUMS

ES 2008. gada provizoriskais budžeta projekts ir otrais budžeta projekts jaunajā finanšu shēmā, kas noteiks ES finanses līdz 2013. gadam. Lielākā daļa jauno programmu ir sāktas 2007. gada sākumā, 2008. gadā notiks to konsolidācija un turpmāka īstenošana.

Lisabonas stratēģijai ārkārtīgi svarīga ir 1.a apakškategorija. 2008. gada provizoriskajā budžeta projektā saistībā ar šo apakškategoriju ir iekļautas saistību apropriācijas EUR 10 270,4 miljonu apmērā un maksājumu apropriācijas EUR 9538,7 miljonu apmērā. Svarīgākās programmas, kas tajā norādītas, ir Septītā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem, Mūžizglītības programma, Konkurētspējas un jauninājumu programma (CIP), Eiropas komunikāciju tīkli (TENs), Marko Polo II un GALILEO, kā arī programma PROGRESS.

1. SADAĻA. EKONOMIKA UN FINANSES

Finanšu operācijas un instrumenti (4. nodaļa)

Šīs nodaļas kopējais budžets ir samazināts no EUR 367,16 miljoniem uz EUR 169 miljoniem. Komisija 2008. gadā turpinās īstenot finanšu instrumentus, pamatojoties uz izaugsmes iniciatīvu un jauno finanšu shēmu (Konkurētspējas un jauninājumu programma). Jauna instrumenta, kas paredzēts MVO un pašvaldības iestādēm kandidātvalstīs, būtisks elements būs jaunas energoefektivitātes programmas īstenošana.

2. SADAĻA. UZŅĒMĒJDARBĪBA

Konkurētspēja, rūpniecības politika, jauninājumi un uzņēmējdarbība (2. nodaļa)

Šīs nodaļas budžets kopumā ir palielināts par 2,55 % no EUR 127,16 miljoniem uz EUR 130,40 miljoniem. To pamato Konkurētspējas un jauninājumu programma un tās ietvaros — Uzņēmējdarbības un jauninājumu programma.

Sadarbība — Kosmoss un drošība (4. nodaļa)

Šīs nodaļas budžets ir palielināts par 16,34 % no EUR 171,72 miljoniem uz EUR 199,78 miljoniem. Līdzekļus, it īpaši ar iekārtām saistītiem pētniecības pasākumiem, nodrošina Septītā pamatprogramma sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru, lai izmantotu satelītsistēmu sniegtās priekšrocības.

6. SADAĻA. ENERĢĒTIKA UN TRANSPORTS

Iekšzemes, gaisa un jūras transports (2. nodaļa)

Šis ir Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai ļoti svarīgs pasākums, it īpaši saistībā ar Galileo programmu. Šīs nodaļas budžets kopumā ir palielināts par 21,37 % no EUR 270,40 miljoniem uz EUR 328,18 miljoniem.

Eiropas komunikāciju tīkli (3. nodaļa)

2008. gada provizoriskajā budžeta projektā šai nodaļai paredzētais budžeta apjoms ir par 14,14 % lielāks nekā 2007. gada budžetā. Šis pasākums galvenokārt būs vērsts uz Eiropas transporta un enerģētikas tīklu pilnveidošanu.

Tradicionālā un atjaunojamā enerģija (4. nodaļa)

Šīs nodaļas kopējais budžets ir nedaudz samazināts (par 0,86 %) no EUR 64,92 miljoniem uz EUR 64,37 miljoniem. Programma „Saprātīga enerģija Eiropai II”, kuru pašlaik pārvalda Konkurētspējas un inovāciju izpildaģentūra (bijusī Saprātīgas enerģētikas izpildaģentūra), ir daļa no centieniem veicināt energotaupību un atjaunojamo enerģiju.

Kodolenerģētika (5. nodaļa)

Šīs nodaļas budžets ir palielināts par 2,42 % no EUR 264,30 miljoniem uz EUR 270,70 miljoniem. Galvenās prioritātes šeit būs ilgtspējīga attīstība (kodolelektrostaciju drošība, kā arī kodolatkritumu droša un efektīva apsaimniekošana) un sabiedrības aizsardzība kopumā (kodoldrošība un aizsardzība pret radiāciju).

Zinātniskā izpēte saistībā ar enerģētiku un transportu (6. nodaļa)

Šīs nodaļas budžets ir palielināts par 8,50 % no EUR 234,42 miljoniem uz EUR 254,35 miljoniem. Šis pasākums ir daļa no Septītās pamatprogrammas īstenošanas. Par prioritāti aeronautikas jomā uzskata atbalstu Eiropas rūpniecībai aeronautikas nozarē (tehnoloģijas Single Sky/Sesar īstenošanai, kuras 50 % apmērā finansē no Septītās pamatprogrammas) un kosmosa nozarē (Galileo — notiekošie pētniecības un demonstrējumu pasākumi vienlaikus ar Galileo programmu izvēršanas fāzei paredzētajam tiešajam finansējumam).

8. SADAĻA. ZINĀTNISKĀ IZPĒTE

EK Septītajai pamatprogrammai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem Komisija 2008. gadā ir ierosinājusi budžetu EUR 5579 miljonu apmērā saskaņā ar četriem mērķiem, kam katram ir paredzēta sava programma.

Īpašā programma „Sadarbība”

Šī programmas daļa aptvers visus pārrobežu sadarbībā veiktus zinātniskās izpētes pasākumus.

Īpašā programma „Idejas”

Šīs īpašās programmas budžets ir ievērojami palielināts (par 96,48 %) — no EUR 260,84 miljoniem uz EUR 512,50 miljoniem. Šī Septītās pamatprogrammas daļa ir veltīta jaunas un dinamiskas pētniecības ieviešanai, veicinot konkurences rezultātā gūtu izcilību. ERC atbalstīs investoru ierosinātus projektus visās zinātnes un tehnikas jomās.

Īpašā programma „Cilvēki”

Šīs īpašās programmas budžets ir palielināts par 9,70 % no EUR 430,18 miljoniem uz EUR 471,89 miljoniem. Šī īpašā programma ir paredzēta, lai atbalstītu pētniekus, veicinātu kontaktus starp universitātēm un ražotājiem, kā arī stiprinātu saikni ar dalībvalstu sistēmām.

Īpašā programma „Iespējas”

Programmas „Iespējas” 2008. gada budžeta apjoms ir EUR 399,345 miljoni (sk. 4. tabulu pielikumā). Šī Septītās pamatprogrammas daļa ir veltīta pētniecības infrastruktūrai, pētniecībai MVO atbalstam, zinātnei un sabiedrībai, kā arī starptautiskās sadarbības pasākumiem.

9. SADAĻA. INFORMĀCIJAS SABIEDRĪBA UN PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻI

Informācijas sabiedrības ģenerāldirektorāta 2008. gada mērķi ir tieši atvasināti no i2010 stratēģiskās iniciatīvas, kurā galvenā uzmanība pievērsta atjaunotās Lisabonas stratēģijas galvenajiem elementiem. Pasākumi, kurus aptver 09 02. nodaļa (i2010 — Elektroniski sakaru un tīkla drošība) un 09 06. nodaļa (i2010 — Audiovizuālā politika un MEDIA programma), ir saistīti ar i2010 pirmo pīlāru. Pasākumi, kurus aptver 09 04. nodaļa (i2010 — Sadarbība — informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) un 09 05. nodaļa (i2010 — Iespējas — pētniecības infrastruktūras) attiecas uz i2010 otro pīlāru, bet 09 03. nodaļā (i2010 — Saturs un pakalpojumi) ietvertie pasākumi ir daļa no trešā pīlāra.

10. SADAĻA. TIEŠĀ PĒTNIECĪBA

Šīs sadaļas budžets kopumā ir nedaudz palielināts par 3,72 % no EUR 348,47 miljoniem uz EUR 361,42 miljoniem. 2008. gadā, kas ir Septītās pamatprogrammas otrais darbības gads, Kopīgā pētniecības centra darbs turpināsies saskaņā ar pamatnostādnēm, kuras izklāstītas īpašajās programmās kodolenerģijas jomā un ārpus tās.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projekts, III iedaļa — Komisija

Atsauces

2007/2019 (BUD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

BUDG

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Angelika Niebler

27.2.2007

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

26.6.2007

13.9.2007

 

 

 

Pieņemšanas datums

13.9.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

36

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jan Březina, Philippe Busquin, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Silvia Ciornei, Den Dover, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Erna Hennicot-Schoepges, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Romano Maria La Russa, Eluned Morgan, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Paul Rübig, Andres Tarand, Radu Ţîrle, Claude Turmes, Alejo Vidal-Quadras, Dominique Vlasto

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Alexander Alvaro, Ivo Belet, Danutė Budreikaitė, Joan Calabuig Rull, Manuel António dos Santos, Neena Gill, Edit Herczog, Vittorio Prodi, Esko Seppänen, Silvia-Adriana Ţicău

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums (12.9.2007)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
(C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD))III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Luisa Fernanda Rudi Ubeda

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīmē, ka budžeta procedūrā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja ir atbildīga tikai par 12. sadaļu (Iekšējais tirgus), 14. sadaļu (Nodokļu politika un muitas savienība) un 17. sadaļu (Veselība un patērētāju aizsardzība);

2.  uzskata, ka Komisijas iesniegtais dokuments ir pareizi sagatavots, lai sasniegtu nospraustos mērķus un īstenotu iecerētās programmas;

3.  atzīmē, ka 12 01. un 12 02. nodaļu saskaņā ar PBP ir paredzēts palielināt attiecīgi par 8,28 % un 10,94 % un, ņemot vērā lielo skaitu tiesību aktu, kas pieņemti 2007. gadā un kas vēl jāpieņem 2008. gadā, norāda, ka ir svarīgi efektīvi pārraudzīt to pārņemšanu un piemērošanu dalībvalstīs; tāpēc atzinīgi vērtē jaunas vienotā tirgus informācijas sistēmas ieviešanu, kas atvieglos šo uzdevumu;

4.  ņemot vērā pieredzi, ka SOLVIT ir viens no efektīvākajiem ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismiem, uzskata, ka būtu jāatbalsta pasākumi ar mērķi finansēt apmācību un veicināšanas pasākumus saistībā ar šo tīklu, un tāpēc aicina papildus piešķirt EUR 200 000;

5.  atzīmē, ka ir jāīsteno iecerētie pasākumi muitas politikas jomā, pildot programmu „Muita 2013”, un uzskata, ka finansējuma palielinājums šajā jomā par 19,78 % ir pamatots, jo cita starpā ir jārada Eiropas muitas dokumentu elektroniskas apstrādes vide, jāievieš atjaunināts Muitas kodekss un ir palielinājusies darba slodze pēc divu jaunu dalībvalstu — Bulgārijas un Rumānijas — iestāšanās;

6.   neatkarīgi no attiecīgajā nodaļā (17 02) iekļauto apropriāciju pieauguma par 17,9 % mudina stiprināt patērētāju politikas jomu, lai patērētājos radītu vajadzīgo uzticēšanos vienotajam tirgum; tā kā viņu tiesību nodrošināšana ir viena no galvenajām un skaidrākajām priekšrocībām, ko ES var piedāvāt saviem pilsoņiem, uzskata, ka pienācīgi jāīsteno patērētāju tiesību aizsardzības normas, jo īpaši pakalpojumu iekšējā tirgū, arī sadarbojoties dažādu valstu organizācijām un izmantojot organizācijas, kas darbojas visas Eiropas mērogā;

7.   ņemot vērā 2007. gada 21. jūlija rezolūciju par patērētāju uzticēšanos digitālajai videi[1], aicina budžeta lēmējinstitūciju sniegt būtisku finansiālu atbalstu patērētāju informēšanas un aizsardzības pasākumiem, kas aptvers visu Eiropu un skars dažādus Eiropas digitālā tirgus segmentus.

REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

12.9.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

32

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Charlotte Cederschiöld, Mia De Vits, Janelly Fourtou, Małgorzata Handzlik, Daniel Hannan, Malcolm Harbour, Anna Hedh, Edit Herczog, Iliana Malinova Iotova, Lasse Lehtinen, Arlene McCarthy, Toine Manders, Nickolay Mladenov, Catherine Neris, Bill Newton Dunn, Zita Pleštinská, Karin Riis-Jørgensen, Zuzana Roithová, Luisa Fernanda Rudi Ubeda, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Alexander Stubb, Eva-Britt Svensson, Marianne Thyssen, Horia-Victor Toma, Bernadette Vergnaud

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

André Brie, Wolfgang Bulfon, Ieke van den Burg, Olle Schmidt

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Transporta un tūrisma komitejas atzinums (12.9.2007)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
(C6-0000/2007 - 2007/2019(BUD))III iedaļa ‑ Komisija

Atzinuma sagatavotājs: Roberts Zīle

ĪSS PAMATOJUMS

Ievads

Šis budžeta gads ir jaunās 2007.–2013. gada finanšu shēmas otrais gads. Provizoriskā budžeta projekta (PBP) forma, īpaši attiecībā uz Eiropas transporta tīklu (TEN-T), ir izveidota ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2000. gada 27. maija iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1]. Ir vairāki īpaši svarīgi jautājumi, kas jārisina saistībā ar 2008. gada budžeta procedūru, tostarp TEN‑T, pienācīgs finansējums ar transportu saistītajām aģentūrām, ceļu transporta drošības izmēģinājuma projektu progress un situācijas attīstība Galileo finansējumā, jo tas var skart TEN‑T fondus.

Padome ir paredzējusi pieņemt budžeta projektu jūlijā, un atzinuma sagatavotājs savus grozījumu priekšlikumus balstīs tieši uz šī dokumenta. Ja nebūs neapstrīdamu pretargumentu, atzinuma sagatavotājs iepazīstinās ar grozījumiem par PBP ierosināto summu atjaunošanu, ja tai ir nopietns pamats. Viņš arī apskatīs citu grozījumu ierosinājumus, balstoties uz turpmāk doto PBP analīzi un diskusijām ar citiem partneriem, tostarp ar partneriem no transporta aģentūrām.

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (06 02 01)

PBP piedāvā 46,1 % pieaugumu maksājumu un saistību apropriācijās 1. sadaļā (personāls un ar to saistītās izmaksas) un 2. sadaļā (infrastruktūras un administrācijas izmaksas), lai kopsummā katram apropriācijas veidam ir EUR 20,75 miljoni. Vienlaikus ir ierosināts 10,5 % samazinājums 3. sadaļā (sertificēšana un citas operatīvās darbības). Visām sadaļām saistību un maksājumu apropriāciju kopsumma ir EUR 30 miljoni.

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) turpina paplašināt savu darbību gaisa operāciju, gaisa kuģu apkalpes licencēšanas un drošības, ārzemju gaisa kuģu novērtēšanas jomā. Arguments, atbalstot palielinājumu 2. un 3. sadaļā , ir tas, ka EASA vēl arvien ir jāpapildina personāls līdz plānotā pilnīgai izveidei. Patiešām, 2008. gada palielinājums arī atspoguļo to faktu, ka jaunos darbiniekus pieņēma 2007. gadā, bet pirmais pilnais gads aģentūrā viņiem būs 2008. gadā. Iepriekš saziņas līdzekļos ir uzdoti jautājumi par to, vai EASA ir pienācīgi apgādāta ar resursiem tās uzdevumu izpildei. Atzinuma sagatavotājs apsvērs, vai būs vajadzīgs grozījums, ņemot vērā viņa turpmākas pārrunas ar EASA un summas, ko piedāvās Padomes budžeta projekts.

Eiropas Jūras drošības aģentūra (06 02 02)

Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA) provizoriskajā budžeta projektā ir par 7,0 % palielināts administratīvais finansējums, bet par 41,3 % ir palielināti operatīvie izdevumi. Apropriācijas piesārņojuma novēršanas pasākumiem faktiski samazinās par 28 %. Saistību un maksājumu apropriācijas kopsumma ir attiecīgi EUR 44,39 miljoni un EUR 46,90 miljoni, no kuriem piesārņojuma novēršanas pasākumiem paredzēti EUR 18 miljoni un EUR 20,25 miljoni. Šo aģentūru pilnībā finansē ES. Izdevumu samazinājums piesārņojuma novēršanas pasākumiem rodas saistību un maksājumu modeļa dēļ, ko izmanto piesārņojuma novēršanas kuģiem, bet nenozīmē darbības samazināšanu jūrā. Ierosinātais palielinājums operatīvajiem izdevumiem atspoguļo EMSA palielināto nozīmi un atbildību, atklājot un izmeklējot ES tiesību aktu un starptautisku normu pārkāpumus. Šī atzinuma sagatavotājs apsvērs, vai ir vajadzīgs grozījums, lai piešķirtu papildu finansējumu EMSA ES datu centram identifikācijai un uzraudzībai lielos attālumos pēc lēmuma par šī datu centra dibināšanu pieņemšanas galīgajā redakcijā.

Eiropas Dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības aģentūra (06 02 08)

Administratīvās apropriācijas saskaņā ar 1. un 2. sadaļu pieaug par 7,2 %, sasniedzot EUR 13,29 miljonus saistībām un maksājumiem, bet darbības apropriācijas saskaņā ar 3. sadaļu kā saistībām, tā maksājumiem pieaug par 11,0 %, sasniedzot EUR 4,71 miljonu.

Šie palielinājumi atspoguļo no aģentūras pieprasīto darbības pieaugumu transporta līdzekļu sertificēšanas un drošības pasākumu jomā. Šī aģentūra arī ir vēl izveides fāzē.

Visām trim iepriekš minētajām aģentūrām apropriāciju palielinājumi 1. un 2. sadaļā ir attiecīgi saistīti ar darba apjoma palielināšanos sakarā ar drošību tajās.

Eiropas Komunikācijas tīklu izpildaģentūra (06 01 04 31)

Šai aģentūrai vēl nav juridiskas bāzes. Tai jāsāk darboties 2007. gadā. Komisija ierosina EUR 10,2 miljonus no nediferencētajām apropriācijām 2008. gadam, kas ir pieaugums par 15 %. Šī aģentūra ir izpildaģentūra, kas ir atbildīga par dažādu Kopienas līdzekļu pārvaldību transporta jomā un it īpaši Eiropas transporta tīklos.

Transporta drošība (06 02 03)

Šeit ir piedāvāts saistību apropriāciju palielinājums par 5 %, bet maksājumu apropriācijas paliek nemainīgas (no EUR 10 miljoniem līdz EUR 10,5 miljoniem saistībās un EUR 14,5 miljoniem maksājumos). Šīs pozīcijas vēsture liecina par mazu apropriāciju izlietojumu. Komisija apgalvo, ka daudzus no šiem uzdevumiem tagad veic dažādas aģentūras un ka maz ir bijis pieteikumu Eiropas projektiem, kuriem šos līdzekļus varētu izmantot.

Marco Polo II (06 02 06)

Šis ir otrais gads, kopš jaunās programmas uzsākšanas 2007.–2013. gada finanšu shēmā. Priekšlikums ir par EUR 57,422 miljoniem saistībām un EUR 15,70 miljoniem maksājumiem 2008. gadā. Mērķis ir veicināt pāreju no ceļu satiksmes uz citiem veidiem un attīstīt „jūras automaģistrāles”. Kad Marco Polo II maksājumu apropriācijas summē ar Marco Polo I apropriācijām 2008. gadā, izdevumi maksājumiem 2008. gadā palielinās par 50 %. Komisija pamato, ka šis palielinājums ir nepieciešams, lai atbalstītu turpmākos projektus un rosinātu lietot dzelzceļa, īsu jūras un iekšzemes ūdensceļu transportu kravas pārvadājumos. 2008. gadā ir paredzēti 35 projekti. Ar šo ir saistīta nākamā pozīcija.

Iekšējais tirgus un transporta tīkla optimizācija (06 02 04 01)

Šī pozīcija ir datu un statistikas vākšanai, lai atbalstītu savietojamību un automatizētu transporta sistēmu attīstību. Maksājumu apropriācijas samazinās par 26,7 %, no EUR 7,5 miljoniem līdz EUR 5 miljoniem.

Galileo uzraudzības iestāde (06 02 09 01)

PBP 1. un 2. sadaļā ir paredzēts 9,7 % palielinājums saistību un maksājumu apropriācijām administrācijai. Abas sadaļas palielinās no EUR 6,8 miljoniem 2007. gadā līdz EUR 7,46 miljoniem 2008. gadā. Palielinājums 3. sadaļas apropriācijām ir no EUR 2,625 miljoniem līdz EUR 3,1 miljonam jeb par 18,1 %. Iestādi pilnībā finansē Kopiena. Apropriāciju pieaugumu lielā mērā nosaka iestādes ilgstošā „darbinieku skaita papildināšana”, dažkārt pārvietojot amatus no Komisijas.

Galileo Programma (06 02 10)

Transporta un tūrisma komitejai ir ilgstoša cieša interese par Galileo projekta attīstību, ņemot vērā tā iespējamo ietekmi uz automatizētu transportu un loģistiku. 2008. finanšu gads ir otrais gads, kopš šajā pozīcijā ir paredzēti izdevumi. Ir paredzēts EUR 151 miljons saistību apropriācijām jeb 51 % pieaugums. Maksājumu apropriācijas paliek nemainīgas ar EUR 100 miljoniem. Komisija šos izdevumus raksturo kā attīstības posma daļu. Tā cerēja palaist pirmos četrus operatīvos satelītus 2008. gadā. Nosaukums ir mazliet maldinošs, jo tajā ietvertas divas programmas — Galileo un EGNOS. Programma tiks finansēta no publiskiem un privātiem avotiem. Tomēr tieši pašlaik līdzsvars šo abu avotu starpā tiek aktīvi pārskatīts, ņemot vērā grūtības, ar kurām saskārās sarunu laikā ar privāto sektoru. Atzinuma sagatavotājs sekos izmaiņām šajā jomā. Papildu līdzekļi var tikt piedāvāti, bet tas nedrīkst notikt uz ieguldījumu rēķina transporta infrastruktūrā.

Eiropas Transporta tīkli (06 03 01 un 06 03 03)

Pirmā pozīcija — 06 03 01 — attiecas uz projektiem, kurus finansē saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem un 1999.–2006. gada finanšu perspektīvu. Nav paredzētas turpmākas saistību apropriācijas 2008. gadam, un maksājumu apropriācijas ir samazinātas par 13,8 % līdz EUR 300 miljoniem.

Saskaņā ar jauno pozīciju 06 03 01 paredzētā summa saistību apropriācijām 2008. gadā ir EUR 935,937 miljoni. Maksājumu apropriācijas šajā PBP pozīcijā parādās pirmoreiz un ir EUR 370 miljoni. Abas pozīcijas kopā dod 14,5 % pieaugumu saistību apropriācijās un divkāršu pieaugumu maksājumu apropriācijās. Šie apjomi nepārsniedz kopējos griestus, kas noteikti 2007.–2013. gada finanšu shēmā, kas bija ievērojami samazināti salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu un Parlamenta prioritātēm. Ir paredzēts, ka 80 % līdz 85 % resursu tiks veltīti daudzgadu prioritāriem projektiem. Lai arī programmas detaļas noteiks daļēji finansējuma pieejamība no dalībvalstīm un citiem avotiem, 75 % no budžeta tiks virzīti uz prioritāro projektu pārrobežu sadaļām un „šaurajām vietām”.

Īpašs jautājums attiecībā uz TEN-T finansēšanu no ES budžeta, ņemot vērā, ka ieguldījumu lielum lielākajai daļai ir jānāk no valsts budžeta, ir par to, kas ir dalībvalstu TEN-T ieguldījuma īstenās prioritātes. Otra lieta ir tā, ka vajadzīgs veselais saprāts un praktiska pieeja projekta finansējumam gan no TEN, gan Kohēzijas fondu avotiem. Kaut arī ir jāizvairās no divkāršas finansējuma, jāsaglabā kopfinansējuma iespēja, ja ir ievēroti pienācīgie kritēriji.

Visbeidzot, ņemot vērā būtisko samazinājumu TEN-T atbalstam ES budžetā finanšu plāna skatījumā, nevar būt runas par finansējuma izmantošanu no šīm pozīcijām, lai izlīdzinātu privāto finansējumu nepietiekamību Galileo programmai.

Transporta drošība (06 02 03)

Saistības palielinās no EUR 10 miljoniem līdz EUR 10,5 miljoniem, un maksājumu apropriācijas paliek EUR 14,6 miljonu apmērā. Šī pozīcija attiecas uz datu vākšanu un analīzi par visiem veidiem, lai palīdzētu drošības noteikumu attīstībai un piemērošanai.

Drošība transportā (06 07 01)

Šī pozīcija finansē jūras un aviācijas inspekcijas darbību starptautiskā un divu pušu sadarbībā. Maksājumu apropriācijas paliek nemainīgas EUR 3,5 miljonu apmērā, kaut gan saistību apropriācijas samazinās no EUR 4 miljoniem uz EUR 3,5 miljoniem. Pārbaudes braucienu skaitam ir jāpaliek nemainīgam.

Eiropas tīkla ceļu drošības izmēģinājuma projekts (06 07 02)

Šī pozīcija tika izveidota Parlamenta grozījuma rezultātā. Saistības nav paredzētas 2008. gadam, un maksājumi ir samazināti līdz EUR 1,4 miljoniem no EUR 3,6 miljoniem. Komisija skaidro iemeslu ar to, ka izmēģinājuma projekts beidzas 2007. gadā. Atzinuma sagatavotājs ar interesi gaida izmēģinājuma rezultātus un Komisijas secinājumus par tiem, un priekšlikumus turpmākai rīcībai. Viņš atzīmē, ka 2008. gadā ir jāpaplašina apjoms izmēģinājuma projektam par drošību Eiropas ceļu transporta tīklā, radot drošas stāvvietas kravas automašīnām robežu šķērsošanas vietās uz ES ārējās robežas. Piespiedu kavējumu dēļ kravas automašīnas ir iesprostotas desmitiem kilometru garās rindās uz automaģistrālēm. Šī situācija apdraud ne tikai ceļu drošību, bet arī rada videi un sabiedrībai postošu situāciju robežu šķērsošanas vietu tuvumā. Šī iemesla dēļ viņš ierosina paplašināt izmēģinājuma projektu, lai to risinātu.

Pasažieru tiesības (06 02 04 02)

Lai gan saistību apropriācijas šajā pozīcijā pieaug līdz EUR 400 000, maksājumu apropriācijas samazinās par 65 % līdz EUR 350 000. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka atbilstīgi pieņemtajiem tiesību aktiem par dzelzceļa pasažieru tiesībām, kas iekļauti dzelzceļa tiesību aktu 3. kopumā, šis pēdējais skaitlis var nebūt pietiekams, lai nodrošinātu nepieciešamo izpēti un informācijas kampaņu par dzelzceļa pasažieru tiesībām. Atzinuma sagatavotājs gaidīs turpmāku skaidrojumu no Komisijas.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

Procedūras Nr.

2007/2019(BUD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

BUDG

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Roberts Zīle
6.3.2007

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

5.6.2007

26.6.2007

10.9.2007

 

 

Pieņemšanas datums

11.9.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

33

2

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Michael Cramer, Arūnas Degutis, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Stanisław Jałowiecki, Georg Jarzembowski, Timothy Kirkhope, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Sepp Kusstatscher, Bogusław Liberadzki, Marian-Jean Marinescu, Robert Navarro, Josu Ortuondo Larrea, Paweł Bartłomiej Piskorski, Reinhard Rack, Gilles Savary, Brian Simpson, Dirk Sterckx, Silvia-Adriana Ţicău, Yannick Vaugrenard, Lars Wohlin, Roberts Zīle

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Zsolt László Becsey, Johannes Blokland, Jeanine Hennis-Plasschaert, Elisabeth Jeggle, Anne E. Jensen, Antonio López-Istúriz White, Helmuth Markov, Willem Schuth, Catherine Stihler

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Ralf Walter

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

  • [1]  OV C 139, 14.06.2006., 1. lpp.

Reģionālās attīstības komitejas atzinums (18.7.2007)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
(C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD))III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Wojciech Roszkowski

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzskata, ka provizoriskajā budžeta projektā (PBP) reģionālajai politikai paredzētā summa atbilst Eiropas Savienības vajadzībām, pakāpeniski cenšoties mazināt reģionālās attīstības atšķirības un sasniegt Lisabonas un Gēteborgas mērķus; tādēļ aicina saglabāt vai, ja nepieciešams, atjaunot visas PBP budžeta pozīcijas;

2.   mudina Komisiju nodrošināt pienācīgu maksājumu izdevumu līmeni 1.b izdevumu kategorijā un radīt apstākļus, kas nepieciešami, lai pilnībā īstenotu struktūrfondu un Kohēzijas fondu programmas un izlietotu to līdzekļus;

3.   uzsver Parlamenta mērķi vienkāršot un precizēt reģionālās politikas praksi un administrēšanu gan ES, gan dalībvalstīs, lai visas reģionālajai attīstībai paredzētās apropriācijas dalībvalstīs varētu izmantot efektīvāk un rezultatīvāk, samazinot reģionālās atšķirības un sasniedzot Lisabonas un Gēteborgas mērķus;

4.   aicina palielināt maksājumu apropriācijas 1.b izdevumu kategorijā (Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai);

5.   uzsver nepieciešamību 2008. gada budžeta projektā īpašu uzmanību pievērst mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un maza mēroga tradicionālai tirdzniecībai, kā arī pētniecības un attīstības pasākumiem, ņemot vērā to nozīmi reģionālajā attīstībā;

6.   ierosina Komisijai mudināt dalībvalstis izmantot Jeremie un Jessica iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis un reģioni pilnībā izlieto struktūrfondu finansējumu;

7.   pauž bažas, ka projektiem, piemēram, Eiropas Tehnoloģijas institūtam, varētu sniegt papildu finansējumu, to ņemot no kohēzijas budžeta vēl nepiešķirtās daļas un par to lemjot valdību līmenī; aicina dalībvalstis iesaistīt Parlamentu visu lēmumu pieņemšanā šajā jomā.

ĪSS PAMATOJUMS

Lai gan sarunas par finanšu plānu un Iestāžu nolīgumu ieilga, Eiropas Komisija cer apstiprināt visas valstu stratēģiskās programmas līdz 2007. gada jūlijam, tādējādi izvairoties no nepamatotas aizkavēšanās, kā tas notika iepriekšējā plānošanas perioda sākumā. Šajā sakarā jāatzīmē, ka atšķirībā no dažādām politikas jomām vispārējās prioritātes gan ir noteiktas attiecīgajās regulās, bet konkrētu finansējumu dažādiem projektiem piešķir atkarībā no dalībvalsts stratēģiskās pamatprogrammas, kuru pašlaik izstrādā un apstiprina sadarbībā ar Eiropas Komisiju, un atkarībā no Kopienas fondu izlietojuma attiecīgajām darbības programmām.

Komisija paziņojumā par 2008. gada tāmi[1] atgādina, ka visi skaitļi, kas attiecas uz struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, ir atvasināti no finansējuma, kuru paredz juridiskais pamats, un pilnībā iekļaujas Iestāžu nolīgumā noteiktajā maksimālajā apjomā. Tādēļ Eiropas Komisija, izstrādājot budžeta nosacījumus, budžeta vajadzības ir novērtējusi, ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada lēmumus, finanšu plāna 2007.–2013. gadam noteikumus un Iestāžu nolīgumu, summas, kas nepieciešamas 2000.–2006. gada plānošanas periodā aizsāktajiem projektiem, kuri vēl turpinās, un iespējamos avansa pieprasījumus šajā periodā. Tādēļ struktūrfondu saistības 2008. gadā pieaug par 0,9 %[2] un maksājumi — par 3,2 %[3], bet Kohēzijas fonda saistības pieaug par 14,4 %[4] un maksājumi — par 36 %[5]. Jāatzīmē, ka viena budžeta pozīcija, kas saistīta ar 1.b izdevumu kategoriju, neattiecas uz struktūrpolitikas vai kohēzijas politikas jomu. Tā ir budžeta pozīcija, kas paredzēta Kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentam (ENPI), tādējādi dodot ieguldījumu pārrobežu sadarbībā no šīs izdevumu kategorijas. Šis instruments ietilpst ārējo attiecību politikas jomā. Tas, ka jāievēro budžeta disciplīna un publisko ieguldījumu samazināšanās visā Eiropā liek galveno uzmanību pievērst tādu apstākļu radīšanai, kuri nepieciešami:

Ø darbavietu radīšanas plāniem;

Ø sociālās atstumtības problēmas risināšanai;

Ø uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas izveidei.

Šī pieeja, kas pielāgota jaunajiem apstākļiem 27 dalībvalstu Eiropā, tad arī tiks izmantota, lai novērtētu reģionālās politikas panākumus nozīmīgajā termiņa vidusposma pārskatīšanā, kas notiks 2008.–2009. gadā. Komisija 2008. gadā cieši uzraudzīs 2000.–2006. gada plānošanas periodu, kā arī programmu un projektu noslēgšanu, un novērtēs politikas ietekmi šajā periodā. Vienlaikus tā arī nodrošinās, ka programmās būs pilnībā ņemtas vērā prioritātes, kas noteiktas izaugsmes un darbavietu radīšanas darba kārtībā.

Komisija dara zināmu[6], ka 2007. gadā saistību apropriāciju daļa ir provizoriska un noteikta, balstoties uz vēsturiskiem datiem par 2000.–2006. gada plānošanas periodu. Tomēr Eiropas Komisija noteikti ir vienīgā iestāde, kurai ir pieejama nepieciešamā informācija par budžeta vajadzību kopējo apjomu, un šī iemesla dēļ atzinuma sagatavotājs ierosina, lai Parlaments nekavējoties labo visas nepamatotās izmaiņas, ko budžeta projektā izdarījusi Padome.

Komisija arī dara zināmu, ka iedzīvotāju novecošanās, it īpaši atsevišķos reģionos un pat konkrētās dalībvalstīs, dzimstības līmeņa samazināšanās dēļ ir kļuvusi par vienu no Eiropas nākotnei nozīmīgākajām problēmām. Tādēļ ir svarīgi veicināt ģimenes vērtības un palīdzēt jaunām ģimenēm apvienot darba un ģimenes dzīves pienākumus.

BUDŽETA POZĪCIJAS NUMURS UN NOSAUKUMS

2007. gada budžets

2008. gada budžets

Starpība

1.2. Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai

13 03 12

Kopienas ieguldījums Starptautiskajā Īrijas fondā

p.m.

15 000 000

15 000 000

15 000 000

15 000 000

 

 

04 02 02

Īpaša programma mieram un saskaņai Ziemeļīrijā un Īrijas robežapgabalos (2000.–2006. gads)

p.m.

32 000 000

0

8 973 140

 

-23 026 860

04 02 08

Equal pabeigšana (2000.–2006. gads)

p.m.

606 350 733

0

300 000 000

 

-306 350 733

04 02 09

Kopienas iepriekšējo iniciatīvu programmu pabeigšana (līdz 2000. gadam)

p.m.

6 000 000

0

2 000 000

 

-4 000 000

04 02 10

Eiropas Sociālā fonda (ESF) pabeigšana — Tehniskā palīdzība un jauninājumi (2000.–2006. gads)

p.m.

25 000 000

0

18 000 000

 

-7 000 000

1. Ilgtspējīga izaugsme

04 02 11

Eiropas Sociālā fonda (ESF) pabeigšana — Tehniskā palīdzība un jauninājumi (līdz 2000. gadam)

p.m.

1 000 000

0

p.m.

 

-1 000 000

04 02 17

Eiropas Sociālais fonds (ESF) — Konverģence

7 403 471 207

1 089 889 685

7 614 779 048

3 823 198 181

211 307 841

2 733 308 496

04 49 04 01

Eiropas Sociālais fonds (ESF) — Administratīvās pārvaldības izdevumu pakāpeniska pārtraukšana

p.m.

p.m.

 

 

13 01 04 01

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) — Administratīvās pārvaldības izdevumi

13 100 000

13 100 000

13 100 000

13 100 000

 

 

13 01 04 03

Kohēzijas fonds (KF) — Administratīvās pārvaldības izdevumi

4 950 000

4 950 000

4 950 000

4 950 000

 

 

13 03 01

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pabeigšana — 1. mērķis (2000.–2006. gads)

p.m.

12 726 229 309

p.m.

6 920 101 302

 

-5 806 128 007

13 03 02

Īpašās programmas mieram un saskaņai Ziemeļīrijā un Īrijas robežapgabalos pabeigšana (2000.–2006. gads)

p.m.

50 000 000

p.m.

32 900 225

 

-17 099 775

13 03 03

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pabeigšana — 1. mērķis (līdz 2000. gadam)

p.m.

35 000 000

p.m.

20 000 000

 

-15 000 000

13 03 04

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pabeigšana — 2. mērķis (2000.–2006. gads)

p.m.

3 620 643 555

p.m.

1 380 677 865

 

-2 239 965 690

13 03 05

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pabeigšana — 2. mērķis (līdz 2000. gadam)

p.m.

6 000 000

p.m.

5 000 000

 

-1 000 000

13 03 06

Programmas Urban pabeigšana (2000.–2006. gads)

p.m.

131 241 283

p.m.

50 659 160

 

-80 582 123

13 03 07

Iepriekšējo programmu pabeigšana — Kopienas iniciatīvas (līdz 2000. gadam)

p.m.

5 000 000

p.m.

1 000 000

 

-4 000 000

BUDŽETA POZĪCIJAS NUMURS UN NOSAUKUMS

2007. gada budžets

2008. gada budžets

Starpība

1. Ilgtspējīga izaugsme

13 03 08

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pabeigšana — Tehniskā palīdzība un jauninājumi (2000.–2006. gads)

p.m.

70 000 000

p.m.

35 000 000

 

-35 000 000

13 03 09

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pabeigšana — Tehniskā palīdzība un jauninājumi (līdz 2000. gadam)

p.m.

500 000

p.m.

p.m.

 

-500 000

13 03 10

Citu reģionālo pasākumu pabeigšana

0

0

 

 

13 03 11

Portugāles tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozares modernizācijas programmas pabeigšana

0

0

 

 

13 03 13

Kopienas iniciatīvas Interreg III pabeigšana (2000.–2006. gads)

p.m.

966 618 983

p.m.

750 000 000

 

-216 618 983

13 03 14

Atbalsts kandidātvalstu pierobežu apgabaliem — Iepriekšējo programmu pabeigšana (2000.–2006. gads)

p.m.

p.m.

p.m.

 

 

13 03 15

Finanšu palīdzība, lai izveidotu MVU organizāciju sadarbības uzlabošanai

p.m.

p.m.

0

0

 

 

13 03 16

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) — Konverģence

20 676 478 574

3 043 946 283

21 267 270 155

10 677 786 977

590 791 581

7 633 840 694

13 03 17

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) — Peace

30 244 428

4 496 913

30 849 316

13 437 020

604 888

8 940 107

13 03 18

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) — Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība

5 381 768 585

633 338 124

5 108 692 167

2 540 832 078

-273 076 418

1 907 493 954

13 03 19

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) — Eiropas teritoriālā sadarbība

1 055 259 758

158 130 591

1 004 703 240

559 011 239

-50 556 518

400 880 648

13 03 20

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) — Operatīvā tehniskā palīdzība

54 869 515

20 756 728

45 000 000

20 091 462

-9 869 515

-665 266

13 04 01

Kohēzijas fonds — Iepriekšējo projektu pabeigšana (līdz 2007. gadam)

p.m.

3 250 000 000

p.m.

1 936 747 200

 

-1 313 252 800

13 04 02

Kohēzijas fonds

7 121 426 147

1 693 079 985

8 150 101 978

4 786 634 804

1 028 675 831

3 093 554 819

13 05 03 01

Pārrobežu sadarbība — Ieguldījumi no 1.b pozīcijas

p.m.

p.m.

45 387 077

25 000 000

45 387 077

25 000 000

19 08 02 02

Pārrobežu sadarbība (CBC), iemaksa no 1.b pozīcijas (Reģionālā politika)

47 579 371

12 753 208

81 289 362

45 000 000

33 709 991

32 246 792

1.2. izdevumu kategorija kopā % no kopējā budžeta

45 486 784 504

35,94 %

37 790 265 808

32,72 %

46 877 941 445

36,29 %

40 622 714 507

33,41 %

1 391 156 941

 

2 832 448 699

 

1  izdevumu kategorija kopā

% no kopējā budžeta

54 854 332 015

43,34 %

44 837 060 205

38,82 %

57 148 370 445

44,24 %

50 161 394 107

41,26 %

2 294 038 430

5 324 333 902

2008. gada provizoriskais budžeta projekts — sagatavojusi Budžeta atbalsta nodaļa, pamatojoties uz Komisijas iesniegto informāciju

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

Procedūras numurs

C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

BUDG

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI
0.0.0000

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Wojciech Roszkowski
26.2.2007

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

25.6.2007

 

 

 

 

Pieņemšanas datums

17.7.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+: 43

–: 0

0: 3

 

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Alfonso Andria, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Tiberiu Bărbuleţiu, Jean Marie Beaupuy, Rolf Berend, Jana Bobošíková, Pierre Pribetich, Wolfgang Bulfon, Bairbre de Brún, Vasile Dîncu, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Pedro Guerreiro, Zita Gurmai, Marian Harkin, Jim Higgins, Filiz Hyusmenova, Mieczysław Edmund Janowski, Rumiana Jeleva, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Constanze Angela Krehl, Mario Mantovani, Sérgio Marques, James Nicholson, Lambert van Nistelrooij, Jan Olbrycht, Maria Petre, Markus Pieper, Pierre Pribetich, Wojciech Roszkowski, Elisabeth Schroedter, Grażyna Staniszewska, Kyriacos Triantaphyllides, Oldřich Vlasák

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jan Březina, Den Dover, Jill Evans, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Emanuel Jardim Fernandes, Samuli Pohjamo, Christa Prets, Károly Ferenc Szabó

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Daniel Caspary, Péter Olajos, Thomas Ulmer

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

  • [1]  SEC(2007)0500.
  • [2]  EUR 38 734 000 000
  • [3]  EUR 33 894 000 000
  • [4]  EUR 8 155 000 000
  • [5]  EUR 6 728 000 000
  • [6]  SEC(2007)0500.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums (9.10.2007)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu 2008. finanšu gadam
(C6-0287/2007 - 2007/2019(BUD))III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Jan Mulder

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzsver, ka 2008. gads būs izšķirošs kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnei, jo tad pieņems secinājumus par KLP iepriekšējo reformu efektivitātes pārbaudi; tomēr norāda, ka efektivitātes pārbaudei uz 2008. gada budžeta izpildi nav tūlītējas ietekmes; uzsver, ka, veicot efektivitātes pārbaudi, ir jāparedz turpmāka KLP modernizēšana, lai varētu pamatot iespējamos ES izdevumu līmeņus pēc 2013. gada un nepieciešamību pēc KLP iekļaušanas ES budžeta vidusposma pārskatā 2009. gadā;

2.   atzīmē, ka lauksaimniecības izdevumi veido mazāk nekā vienu trešdaļu no visiem ES izdevumiem; turklāt 2008. gada provizoriskajā budžeta projektā (PBP) 2. izdevumu kategorija “Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana” ir pati iespaidīgākā kategorija izdevumu ziņā, ja kategorijas 1A un 1B uzskata par divām atsevišķām kategorijām; tomēr norāda, ka tajā daļēji ir iekļautas šādas politikas jomas: 05 — lauksaimniecība un lauku attīstība, 07 — vide, 11 — zivsaimniecība un jūrlietas un 17 — veselība un patērētāju aizsardzība;

3.   atzīmē, ka saskaņā ar Padomes datiem ES budžeta prasības attiecībā uz KLP 2008. gada budžeta projektā (BP) ir EUR 3077,32 miljonu apmērā, no kuriem EUR 3005,01 miljoni ir paredzēti tirgus un tiešo atbalstu izdevumiem, kuru apjoms ir ievērojami mazāks par tiem budžeta maksimālajiem apjomiem, par kuriem vienojās ES dalībvalstu vadītāji finanšu plānā 2007.–2013. gadam;

4.   atzīmē, ka 2. izdevumu kategorijā norādīto izdevumu kopsumma ir EUR 55 722,7 miljoni, un salīdzinājumā ar tādiem pašiem izdevumiem, kas norādīti 2007. gada budžetā, samazinājums ir par EUR 527,5 miljoniem; turklāt konstatē, ka Padome 2008. gada PBP samazinājumu ir veikusi tikai 2. izdevumu kategorijā; ir neapmierināts ar Padomes izrādīto negatīvo attieksmi pret 2. izdevumu kategoriju, kā arī pret KLP it īpaši;

5.   tādēļ pauž nožēlu par to, ka Padome veic krasu un visaptverošu 2008. gada PBP saistību un maksājumu apropriāciju samazināšanu attiecībā uz tirgus izdevumiem un ka tā, neņemot vērā ne Komisijas priekšlikumus, ne Parlamenta noteiktās prioritātes, ir pieņēmusi lēmumu izmantot tikai grāmatvedības principus;

6.   ir pārsteigts par to, ka Padome nav mainījusi lauku attīstībai paredzētās maksājumu apropriācijas; norāda, ka izpildes rādītāji jau 2007. gadā liecināja par trūkumiem izpildes gaitā; uzsver, ka ar lauku attīstību saistītajai plānošanas periodu sākšanai iepriekš ir bijuši zemi izpildes rādītāji; norāda, ka šobrīd vēl ir jāapstiprina 76 no 94 lauku attīstības programmām; tāpēc prasa Komisijai pamatot šo augsto maksājumu apropriāciju līmeni;

7.   atzīmē, ka neatkarīgi no plānotā KLP tiešo atbalstu palielinājuma par 5 % desmit jaunajās dalībvalstīs (40 % no 15 ES dalībvalstu līmeņa) un pirmajiem tiešā atbalsta maksājumiem Rumānijai un Bulgārijai (25 % no 15 ES dalībvalstu līmeņa) 2008. gada budžetā ir pieejama ievērojama rezerve; tomēr uzsver, ka saskaņā ar Komisijas datiem šī rezerve ir jāizlieto, sākot no 2010. gada;

8.   pauž prieku par to, ka 2008. gada budžetā nebūs jāpiemēro neviens finanšu disciplīnas instruments; tomēr norāda, ka gadījumā, ja tiks izlietota 2. izdevumu kategorijā norādītā pieejamā rezerve, būs jāpiemēro finanšu disciplīnas mehānisms, saskaņā ar kuru ir jāsamazina tiešo atbalstu izdevumi;

9.   vēlreiz atzīmē, ka 2008. gadā pilnībā piemēros obligātās modulācijas 5 % likmi (2005. gadā tā bija 3 %, 2006. gadā — 4 %, 2007. gadā — 5 %), un ir paredzēts, ka tādējādi lauku attīstībai novirzīs aptuveni EUR 1 241 miljardus;

10. aicina Komisiju, ņemot vērā budžeta vienotības, precizitātes, vispārīguma, specifikas un pārredzamības principus, 2. izdevumu (apakš)kategorijā(-s) minētajos rādītājos ietvert obligātās modulācijas shēmas izņēmumus, kurus rada pretruna Starpvaldību konferences 2005. gadā noslēgtajā nolīgumā, kas būs spēkā līdz 2013. gadam;

11. norāda uz izmaiņām, ko attiecībā uz 2008. gada PBP rada piešķirtie izdevumi, t.i., ieņēmumi 2008. gadā tādām pozīcijām kā grāmatojumu noskaidrošana, atgūtie līdzekļi un piena nodevas;

12. pieprasa, lielākā vai mazākā mērā izmantojot Eiropas Investīciju fonda (EIF) veidošanā pielietoto pieeju, veikt sagatavošanas darbības ieguldījumu fonda veidošanai attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un biopārstrādi, jo tādiem daudzsološiem paņēmieniem kā oglekļa sintēze, apstrādājot aļģes, otrās paaudzes biodegvielas ražošana un biopārstrāde bieži vien trūkst atbilstošu ieguldījumu, lai tos plaši īstenotu;

13. uzskata, ka, lai nodrošinātu saskaņotību ar veselības veicināšanas kampaņām un atbilstību tām, tostarp īpašu uzmanību veltot cīņai pret aptaukošanos, ir jācenšas pēc iespējas aktīvāk popularizēt augļu un dārzeņu lietošanu uzturā — it īpaši bērnu vidū; šajā sakarā iesaka veidot jaunu budžeta pozīciju skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem; turklāt atbalsta ar Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju panākto vienošanos par 50 % palielināt budžeta pozīciju attiecībā uz augļu un dārzeņu bezmaksas piegādi;

14. lai nodrošinātu saskaņotību ar veselības aizsardzības politiku, pieprasa īstenot aktīvākus centienus, lai sekmētu veselīgu piena produktu lietošanu uzturā — it īpaši skolnieku vidū; tādēļ (atbilstoši Parlamenta prasībai piena nozares tiesību aktu mazās paketes sakarā) iesaka paplašināt produktu sortimentu, palielināt apropriācijas skolām paredzēta piena programmai un izveidot jaunu piena nozares pārstrukturēšanas fondu;

15. pieprasa sākt izmēģinājuma projektu dzīvnieku labturības jomā, lai izstrādātu uzlabotas metodes dzīvnieku pārvadāšanai un audzēšanai, uzmanību pievēršot, piemēram, tādiem jautājumiem kā dzīvnieku atpūtas iespējas to pārvadāšanas laikā un alternatīvas cūku (vīriešu kārtas dzīvnieku) kastrācijai un govju atragošanai;

16. pieprasa palielināt apropriācijas, lai izstrādātu iezīmēšanas vakcīnas un veiktu analīzes, lai noteiktu, vai dzīvnieki ir slimi vai vakcinēti, un lai finansētu reklāmas kampaņas un programmas sabiedrības informēšanai par vakcinētu dzīvnieku gaļas patēriņa nekaitīgumu, kā arī tādas kampaņas un programmas, kurās tiek uzsvērti vakcinēšanas stratēģiju humānie aspekti, cīnoties pret infekciozām dzīvnieku slimībām;

17. šajā sakarā mudina Komisiju sagatavot priekšlikumus par finansējuma nodrošināšanu mājlopu slimību uzliesmojuma gadījumā, pamatojoties uz sākotnējā priekšizpētē iegūtajiem rezultātiem attiecībā uz dalītu izmaksu shēmām (izmēģinājuma projekts “Riska finansēšanas modelis mājlopu epidēmiju gadījumiem Eiropas Savienībā”), kurās ir paredzētas finansējuma iespējas mājlopu slimību epidēmiju gadījumā;

18. apšauba 2. izdevumu kategorijā ar vidi saistītās norādītās summas (EUR 298 miljoni) atbilstību izklāstītajiem mērķiem; prasa Komisijai pamatot savu pārliecību par to, ka būs iespējams izpildīt visus 2008. gada PBP izklāstītos mērķus, vai ierosināt turpmāku vides pasākumu finansēšanu, iespējams, izmantojot 2. izdevumu kategorijā pieejamo rezervi, šajā nolūkā veicot pārvietojumus tajā pašā kategorijā;

19. atzīmē, ka, iekļaujot importa kritērijus, kas ir ar tirdzniecību nesaistīti jautājumi, varbūtējā jaunajā PTO nolīgumā, nākotnē varētu ievērojami ietaupīt lauksaimniecības budžeta līdzekļus, jo tad kļūst lieki obligātie maksājumi, kas paredzēti noteiktos Kopienas tiesību aktos; tādēļ pauž nožēlu, ka Komisija līdz šim nav spējusi panākt būtisku progresu ar tirdzniecību nesaistītu jautājumu iekļaušanā daudzpusējās tirdzniecības līgumos, kā tas ir paredzēts saskaņā ar Komisijai piešķirtajām Padomes pilnvarām;

20. prasa, lai Kopiena veic no trešām valstīm importēto lauksaimniecības produktu pastiprinātas pārbaudes, lai efektīvāk īstenotu Eiropas prasības veselības, drošības un dzīvnieku labturības jomā;

21. pauž nožēlu par samazinājumiem budžeta pozīcijās, kuras attiecas uz reklāmu, un par nepietiekamajiem līdzekļiem, kas paredzēti sabiedrības informētības veicināšanai par ES kvalitātes standartiem; tādēļ pieprasa palielināt šajās budžeta pozīcijās piešķirtos līdzekļus;

22. iesaka 2008. gada budžeta projektā saglabāt pozīcijas, kādas tās ir 2008. gada provizoriskajā budžeta projektā; uzskata, ka līdz grozījumu vēstules saņemšanai oktobrī 2008. gada PBP norādītās lauksaimniecībai paredzētās summas ir uzskatāmas par minimālajām nepieciešamajām summām, un tāpēc ierosina 2008. gada PBP saglabāt attiecībā uz visām budžeta pozīcijām.

REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

9.10.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

33

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Bernadette Bourzai, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Michl Ebner, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Esther Herranz García, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Jean-Claude Martinez, Véronique Mathieu, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, Radu Podgorean, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Alyn Smith, Janusz Wojciechowski, Andrzej Tomasz Zapałowski

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Esther De Lange, Ilda Figueiredo, Gábor Harangozó, Jan Mulder, Catherine Neris, Markus Pieper

Aizstājējs(-i) , kas bija klāt galīgajā balsojumā saskaņā ar 178. panta 2. punktu

-

Zivsaimniecības komitejas atzinums (3.10.2007)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu 2008. finanšu gadam
(C6-0287/2007 - 2007/2019(BUD))III iedaļa – Komisija

Atzinumu sagatavoja: Emanuel Jardim Fernandes

Atzinuma sagatavotāja piezīmes

Kopējās zivsaimniecībai piešķirtās apropriācijas 2008. gada provizoriskajā budžeta projektā liecina par ļoti mērenu palielinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Šī situācija ir vislielākajā mērā nelabvēlīga, jo jāatceras, ka jau iepriekšējie budžeti nodrošināja vien līdzekļu minimumu publiskās administrācijas iestādēm uzticēto pienākumu izpildei, īstenojot vienotu Kopienas zivsaimniecības politiku ar vajadzīgajiem līdzekļiem, kuri nodrošina tās efektivitāti.

Šī vērienīgo mērķu un nepietiekamu cilvēkresursu un finanšu līdzekļu savstarpējā neatbilstība kļūst skaidri redzama, sīki analizējot to budžeta pozīciju saturu, kurās Komisijas iesniegtajā provizoriskajā budžeta projektā ir iespaidīgākais līdzekļu samazinājums.

Šādi nevarēs nodrošināt ilgtspējīgu zivsaimniecību, ja nebūs efektīvu sistēmu zvejas flotes darbības un zvejniecības produktu tirgus kontrolei Kopienā.

Zivsaimniecības kontroles pasākumi pirmām kārtām ir dalībvalstu ziņā. Jau sen ir skaidrs, ka ar līdzekļiem un personālu, kas šai darbībai atvēlēti Eiropas Savienības līmenī, ir krietni par maz, lai nodrošinātu pienācīgu kontroli.

Komisijas provizoriskajā budžeta projektā budžeta pozīcija, kas paredzēta dalībvalstu veikto kontroles pasākumu līdzfinansēšanai, ir samazināta par 11,7 %, to pamatojot ar attiecīgās budžeta pozīcijas zemu izpildes līmeni iepriekšējā finanšu gadā.

Kaut arī šis samazinājums ir saskaņā ar pareizu budžeta praksi, jo netika izlietoti dalībvalstīm piešķirtie līdzekļi, tas var zināmā mērā kļūt par alibi, lai turpmāk attaisnotu dalībvalstu slikti īstenotu budžeta vadību, kuras nav rezervējušas pietiekami daudz līdzekļu zivsaimniecības kontroles stiprināšanai — darbībai, kuru dalībvalstis tik ļoti vēlas saglabāt savā pārziņā, bet tik neapmierinoši pilda, lai gan tās pienācīga izpilde ir dalībvalstu juridisks pienākums.

Šīs pašas piezīmes var attiecināt arī uz līdzekļiem, kuri paredzēti datu vākšanai, ko veic dalībvalstis. Šie līdzekļi tiešām netika pilnībā izlietoti, kas liecina par sliktu budžeta vadību vai par nevēlēšanos sadarboties, lai nodrošinātu zivsaimniecības politikas efektivitāti.

Ir skaidrs, ka bez ticamas informācijas par zivju krājumiem, izkraušanas vietām, flotes sastāvu un jaudu u. c. nevar pieņemt atbilstīgus pasākumus, lai sagatavotu apsaimniekošanas un atjaunošanas programmas atsevišķām zvejas zonām, kas pārāk bieži ir uz sabrukuma robežas.

Eiropas Parlamenta nesenajās debatēs par Komisijas gada ziņojumu attiecībā uz dalībvalstu flotes pielāgošanu pieejamiem zivju krājumiem uzmanības centrā bija fakti, kas liecina par dalībvalstu nolaidību un sadarbības trūkumu, pildot pienākumu sniegt informāciju. Atkārtota un ierasta kavēšanās, apstiprinājumu trūkums, nenosūtīti ziņojumi, kuru iesniegšana ir juridiski saistoša, — tie ir tikai daži no piemēriem.

Ņemot vērā iepriekšminēto, uzskatām, ka datu vākšanai paredzētās Kopienas budžeta pozīcijas, kuras līdz šim vēl nav izmantotas, ir jāsaglabā, lai uzsvērtu — dalībvalstis nav izpildījušas šos uzdevumus, kas ir būtiski ticamai un konsekventai kopējās politikas darbībai.

Kaut gan pētniecības darbībām zivsaimniecības nozarē paredzētie budžeta līdzekļi nav iekļauti tieši ar zivsaimniecību saistītajās budžeta pozīcijās, šos līdzekļus tomēr ir vērts pieminēt.

Jūras vides, zvejas vietu stāvokļa, no zvejniecības atkarīgu reģionu un iedzīvotāju kopienu sociālā un ekonomikas stāvokļa izpēte ir kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) prioritātes. Tas ir visas sistēmas pamats.

Ceturtajā un piektajā pamatprogrammā bija iekļautas īpašas ar zivsaimniecību un akvakultūru (FAIR) saistītas programmas lietišķo jūras pētījumu jomā, šim nolūkam piešķirot finansējumu attiecīgi 130 un 150 miljonu eiro apmērā. Sestajā pamatprogrammā attiecīgā summa tika krasi samazināta līdz 60 miljoniem eiro.

Laikā, kad, visticamāk, tiks ieviestas daudzgadu apsaimniekošanas vai populācijas atjaunošanas programmas daudzām tirdzniecības zivju sugām, ir īpaši svarīgi noskaidrot, kādas būs nozvejas samazināšanas un biomasas līmeņa noteikšanas dažādo risinājumu sekas attiecībā uz vietējo un reģionālo ekonomiku, nodarbinātību un teritoriālplānojumu, lai nekavētu piekrastes zonu integrētu attīstību, kuras ļoti lielā mērā ir atkarīgas no zvejniecības. Tikai augstvērtīga zinātniska informācija ļaus izprast piekrastes iedzīvotājiem bieži vien smagus lēmumus, kurus pieņēmušas Kopienas iestādes.

Septītajā pamatprogrammā pētniecībai paredzēto līdzekļu pārvietošana un centralizēta pārvaldība, ko veic Pētniecības ģenerāldirektorāts, nevis Zivsaimniecības ģenerāldirektorāts, rada bažas — kā jau reiz norādījām, — par nopietnu risku, ka mūsu nozarei paredzētie līdzekļi samazināsies, jo tie nav prioritāte Kopienas pētniecības darbību plašākā kontekstā.

Visbeidzot, mēs atzinīgi vērtējam Kopienas jūras vides politikai izveidotu jaunu budžeta pozīciju, kas, tiklīdz būs precizēts tās juridiskais pamats, ļaus finansēt projektu, lai sāktu īstenot visaptverošu Kopienas rīcību Kopienas jūru un okeānu ilgtspējīgai apsaimniekošanai.

Jūrniecības politika ir viens no ES stratēģiskajiem mērķiem 2005.–2009. gadam. Ir iecerēts veidot jūras transporta, tūrisma, zivsaimniecības, vides, dabas resursu saglabāšanas, pētniecības un izstrādes jomu dažādo iniciatīvu konverģenci. Turklāt ceram, ka tas ievērojami veicinās Eiropas Savienības jūrniecības politikas attīstību.

Pateicoties Komisijas Zaļās grāmatas sakarā iesāktajai diskusijai, neizmērojamu artavu devuši uzņēmēji un pilsoniskā sabiedrība; turpmākajos gados to iestrādās Komisijas priekšlikumos sarežģītu uzdevumu izpildei.

Kamēr priekšlikumi vēl top, ir vēlams sagatavot pamatu, un tādēļ no šā brīža ir jāsāk rēķināt sagatavošanas iniciatīvu īstenošanai vajadzīgie finanšu līdzekļi. Turklāt ir īstais brīdis 2008. gada budžetā iekļaut attiecīgu budžeta pozīciju, šādi nodrošinot, ka minētās iniciatīvas netiks bloķētas pašreizējā budžeta izpildes procesā.

Secinājumi

1.  Kopējās zivsaimniecībai piešķirtās apropriācijas 2008. gada provizoriskajā budžeta projektā liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu stāvoklis nav mainījies. Šī situācija ir vislielākajā mērā nelabvēlīga, jo jāatceras, ka jau iepriekšējie budžeti nodrošināja vien līdzekļu minimumu publiskās administrācijas iestādēm uzticēto pienākumu izpildei, īstenojot vienotu Kopienas zivsaimniecības politiku ar vajadzīgajiem līdzekļiem, kuri nodrošina tās efektivitāti.

2.  Komisijas provizoriskajā budžeta projektā budžeta pozīcija, kas paredzēta dalībvalstu veikto kontroles pasākumu līdzfinansēšanai, ir samazināta par 11,7 %, to pamatojot ar attiecīgās budžeta pozīcijas zemu izpildes līmeni iepriekšējā finanšu gadā.

     Kaut arī šis samazinājums ir saskaņā ar pareizu budžeta praksi, jo netika izlietoti dalībvalstīm piešķirtie līdzekļi, tas var zināmā mērā kļūt par alibi, lai turpmāk attaisnotu dalībvalstu slikti īstenotu budžeta vadību, kuras nav rezervējušas pietiekami daudz līdzekļu zivsaimniecības kontroles stiprināšanai — darbībai, kuru dalībvalstis tik ļoti vēlas saglabāt savā pārziņā, bet tik neapmierinoši pilda, lai gan tās pienācīga izpilde ir dalībvalstu juridisks pienākums.

3.  Budžeta pozīcijā, kas paredzēta, lai finansētu Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras darbību, kurai nākamajā gadā jāsāk darbs pastāvīgajā atrašanās vietā, ir iekļauta minimālā summa, un tā ir jāņem vērā, lai aģentūra varētu sākt patiesi efektīvi darboties. Tādēļ pieprasām atjaunot Komisijas provizoriskajā budžeta projektā norādīto summu.

4.  Jūras vides, zvejas vietu stāvokļa, no zvejniecības atkarīgu reģionu un iedzīvotāju kopienu sociālā un ekonomikas stāvokļa izpēte ir KZP prioritātes. Jūras vides pastāvīga un regulāra izpēte un izzināšana ir obligāts pamats sugu un ekosistēmu aizsardzībai, kā arī resursu saprātīgai apsaimniekošanai atbilstīgi mantisko interešu un neskartas dabas vides līdzsvara principam.

5.  Tas, ka Septītajā pamatprogrammā pētniecībai paredzētie līdzekļi un to centralizēta pārvaldība ir uzticēta Pētniecības ģenerāldirektorātam, nevis Zivsaimniecības ģenerāldirektorātam, rada bažas par nopietnu risku, ka zivsaimniecības nozarei paredzētie līdzekļi samazināsies, jo tie nav prioritāte Kopienas pētniecības darbību plašākā kontekstā. Pētniecībai zivsaimniecības jomā paredzētie līdzekļi turpmāk ir jāpalielina vai vismaz jāsaglabā pašreizējā budžetā noteiktajā līmenī.

6.  Ņemot vērā attālāko reģionu īpatnības, tiem jāvelta sevišķa uzmanība, lai kompensētu trūkumus, kuru iemesls ir šo reģionu nošķirtība un dabas apstākļi.

     Padome ir apstiprinājusi atbalsta finansēšanas mehānismu 2007.–2013. gadam, saskaņā ar kuru katru gadu tiks piešķirti 15 miljoni eiro. Ņemot vērā attiecīgā perioda ilgumu, šo summu acīmredzot nāksies indeksēt par 2 % gadā, lai nezaudētu tās patieso efektivitāti, kā tas ir noticis ar citiem līdzekļiem.

7.  Ņemot vērā krīzi, kura skārusi zivsaimniecības nozari, atbilstīgi līdzekļi ir jānodrošina zivsaimniecības nozares programmai, kas pieņemta attālāko reģionu vajadzībām. Šajā nolūkā ir ierosināts par 2 miljoniem eiro palielināt saistību un maksājumu apropriācijas, ievērojot Eiropas Parlamenta 2007. gada 26. aprīlī pieņemto nostāju[1] attiecībā uz sistēmu papildu izmaksu kompensēšanai, kuras radušās attālāko reģionu atsevišķu zvejniecības produktu tirdzniecībā.

8.  Jūrniecības politika ir viens no ES stratēģiskajiem mērķiem 2005.–2009. gadam. Ir iecerēts veidot jūras transporta, tūrisma, zivsaimniecības, vides, dabas resursu saglabāšanas, pētniecības un izstrādes jomu dažādo iniciatīvu konverģenci. Turklāt ceram, ka tas ievērojami veicinās Eiropas Savienības jūrniecības politikas attīstību.

     Tā kā šo jauno integrēto politiku jūras vides jomā ir iecerēts īstenot, vēlams tam sagatavot pamatu, un tādēļ no šā brīža ir jāsāk rēķināt sagatavošanas iniciatīvu īstenošanai vajadzīgie finanšu līdzekļi. Turklāt ir īstais brīdis 2008. gada budžetā iekļaut attiecīgu budžeta pozīciju, šādi nodrošinot, ka minētās iniciatīvas netiks bloķētas pašreizējā budžeta izpildes procesā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

ES vispārējā budžeta projekts 2008. finanšu gadam: III iedaļa — Komisija

Atsauces

2007/2019(BUD)

Par jautājumu atbildīgā komiteja

BUDG

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH
24.9.2007

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Emanuel Jardim Fernandes
14.3.2007

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

27.8.2007

 

 

 

 

Pieņemšanas datums

3.10.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

−:

0:

18

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Elspeth Attwooll, Iles Braghetto, Luis Manuel Capoulas Santos, David Casa, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Emanuel Jardim Fernandes, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Alfred Gomolka, Pedro Guerreiro, Heinz Kindermann, Willy Meyer Pleite, Philippe Morillon, Seán Ó Neachtain, Willi Piecyk, Struan Stevenson, Catherine Stihler, Margie Sudre

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Thomas Wise

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

Kultūras un izglītības komitejas atzinums (13.9.2007)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
(C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD))III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Helga Trüpel

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē uzlabojumus darbības pārskatos, kuros iekļauti detalizēti mērķi un budžets, tādējādi ļaujot veikt lietderīgus salīdzinājumus, un pieņem zināšanai dažādām programmām paredzētos budžeta līdzekļus;

2.  atbalsta visus centienus vienkāršot un paātrināt pieteikumu iesniegšanas un dotāciju piešķiršanas procedūras, piemēram, uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus izsludināt N–1 gada trešajā ceturksnī, vairāk izmantot vienotas likmes dotācijas un vienreizējus maksājumus, daudzgadu partnerību, divpakāpju procedūras un vienpusējus lēmumus par dotāciju piešķiršanu, saskaņot pieteikuma veidlapas un tiešsaistē iesniedzamus pieteikumus, un mudina izpildaģentūru pēc iespējas vairāk izmantot šādus jauninājumus; aicina dažādus Komisijas ģenerāldirektorātus sadarboties, lai izskatītu iespēju izveidot pieteikumu iesniedzēju datubāzi (vēlams centralizētu), kurā varētu glabāt un atjaunināt pamatinformāciju;

3.   gatavojas daudzgadu programmu termiņa vidusposma pārskata laikā noskaidrot, attiecībā uz kurām koplēmuma procedūrā pieņemtu programmu daļām ir jāsaglabā komitoloģijas procedūra, ņemot vērā iesaistītajiem projektiem piešķirtās summas un to, ka parasti programmas komiteja vai Parlaments neapstrīd atlases komitejas lēmumus; turpinās elastīgu sadarbību ar Komisiju saistībā ar Parlamenta pārbaudes tiesībām; apšauba nepieciešamību apspriesties ar programmas komiteju, kā arī pielietot pārbaudes tiesības saistībā ar programmām, kuru juridiskajā pamatā šāda apspriešanās nav paredzēta, piemēram, „Jaunatne darbībā”;

4.   pauž nožēlu, ka joprojām nav atrisinātas ar bezpeļņas noteikumu saistītās problēmas, taču turpinās strādāt ar šiem jautājumiem, veicot termiņa vidusposma pārbaudes, ja līdz tam nebūs izdarīti grozījumi Finanšu regulā vai tās īstenošanas kārtībā;

5.   aicina Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātu sīkāk izvērtēt, cik lielā mērā iespējams rast citus risinājumus, lai saņēmēju līdzekļi nesamazinātos bezpeļņas noteikuma dēļ;

6.   ierosina turpināt izmēģinājuma projektus, kurus Parlaments uzsāka pagājušajā gadā; ierosina arī īstenot jaunu izmēģinājuma projektu digitālu arhīvu izveidei, kas palīdzēs saglabāt reģionālo muzeju fondus, kā arī plašāk informēt par Eiropas Savienībā dzīvojošo tautu kultūru un vēsturi, apmainoties ar digitāliem materiāliem; ierosina izveidot jaunu, Erasmus programmai līdzīgu izmēģinājuma projektu kultūras jomas darbinieku mobilitātei; ierosina izmēģinājuma projektu par Eiropas politiskajiem fondiem finansēt no 5. izdevumu kategorijas „Administrācija”;

7.   atbalsta apropriāciju palielinājumu budžeta pozīcijā „Eiropa iedzīvotājiem” (15 06 66), ja šo palielinājumu izlieto tādu īpašu pasākumu atbalstam, kuri veicina kultūras daudzveidību gan sabiedrībā kopumā, gan jauniešu vidū;

8.   ierosina veikt iepriekšējus maksājumus par atsevišķām programmas „Jaunatne” un „Eiropa pilsoņiem” daļām (attiecīgi 1.1., 1.3. un 4.1. darbība un 1. un 2. darbība), lai pastiprinātu diskusiju par Reformas līgumu un tā ratifikāciju dalībvalstīs;

9.   uzskata, ka Eiropas Savienībai jāuztur ciešāki kontakti ar saviem pilsoņiem; uzskata, ka tikai atbilstīgs finansējums ļaus īstenot efektīvu saziņas un informācijas politiku, aktīvāk iesaistot sabiedrību; uzskata, ka saziņas politikai paredzēto budžeta apropriāciju samazinājums būtu negatīvs signāls Eiropas sabiedrībai;

10. uzsver, ka Eiropas Savienībai tās pilsoņu labā steidzami jākļūst demokrātiskākai, pieejamākai un pārredzamākai; uzskata, ka sabiedrības aktīvu līdzdalību turpmāko lielo ES uzdevumu veikšanā nevarēs nodrošināt, ja tādām vietējām struktūrvienībām kā ES informācijas biroji un Eiropas nami netiks paredzēts atbilstīgs finansējums; turklāt norāda, ka jaunu struktūrvienību veidošana nedrīkst negatīvi ietekmēt jau pastāvošās vietējās struktūrvienības, kurām jāturpina saņemt apropriācijas, kas līdzvērtīgas iepriekšējos gados saņemtajām;

11. norāda, ka 16 02 02. budžeta pozīcijā iekļautās saistības EUR 5 000 000 apmērā, lai finansētu jaunu ziņu dienestu arābu valodā, kas televīzijas ziņu kanālā sniegtu neitrālu, uzticamu un visaptverošu informāciju, kā arī analīzes un pārskatus, paužot Eiropas viedokli par aktuāliem starptautiskiem notikumiem Eiropā, Tuvajos un Vidējos Austrumos un Magribas valstīs, var izpildīt vienīgi tad, ja tiek izsludināts uzaicinājums uz konkursu (kā norādīts Komisijas 2007. gada 8. marta Lēmumā C(2007) 750), vēršoties pie kanāla, kura statuss Eiropā ir oficiāli atzīts (t. i., televīzijas ziņu programmu par Eiropas Savienību gatavošana un sinhrona raidīšana vairākās valodās);

12. aicina Komisiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2006. gada 5. septembra rakstisko deklarāciju par reliģiskā mantojuma aizsardzību un saglabāšanu Kipras ziemeļu daļā (P6_TA(2006)0335) un atbilstīgi 34. punktam Parlamenta 2006. gada 14. decembra rezolūcijā par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (P6_TA(2006)0570) veikt pētījumu par Kipras ziemeļdaļas kultūras mantojuma stāvokli un paredzamajām atjaunošanas izmaksām;

13. aicina it īpaši Komunikācijas ģenerāldirektorātu gan centralizēto, gan valsts mēroga pasākumu jomā pastiprināt sadarbību ar NVO saistībā ar galvenajiem saziņas pasākumiem, jo šo organizāciju pasākumi bieži neizmaksā dārgi un ir ar lielu pievienoto vērtību, kā arī nodrošina ilgtspējīgāku rezultātu nekā vienreizēji sabiedrisko attiecību pasākumi.

ĪSS PAMATOJUMS

Kultūras un izglītības komiteja strādā ar budžeta pozīcijām, kas saistītas ar 1.a izdevumu kategoriju „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”, 3.b izdevumu kategoriju „Pilsonība” un 5. izdevumu kategoriju „Administrācija”. Komisijas iesniegtajā provizoriskajā budžeta projektā (PBP) tā ir 9., 15., 16., 25. un 26. sadaļa.

Jāpiemin arī darbības pārskatu nozīmīgums. Pēdējā laikā šie dokumenti veido Komisijas pieprasīto apropriāciju galveno pamatojumu, un tādēļ tiem jāpievērš īpaša uzmanība.

Komisija PBP 15. sadaļā ir ierosinājusi saistību apropriācijas EUR 1320,7 miljonu apmērā, kas salīdzinājumā ar EUR 1222,66 miljoniem 2007. gadā nozīmē palielinājumu par 8,02 %. Cilvēkresursu apjoms pieaug no 598 amata vietām uz 602 amata vietām (amatu saraksta paplašināšana par 8 vietām, 4 amata vietu samazinājums ārējiem darbiniekiem).

Galvenās darbības programmas šajā sadaļā ir „Mūžizglītība”, kuras darbības izdevumiem paredzēti EUR 873,3 miljoni (2007. gadā — EUR 823,8 miljoni), „Erasmus Mundus” ar EUR 90,9 miljoniem (2007. gadā — EUR 55,6 miljoni), „Kultūra” ar EUR 44,6 miljoniem (2007. gadā — EUR 43,6 miljoni), „Jaunatne” ar EUR 119,5 miljoniem (2007. gadā — EUR 114,8 miljoni) un „Eiropa pilsoņiem” ar EUR 26,4 miljoniem (2007. gadā — EUR 21,3 miljoni). Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai ierosināts piešķirt EUR 29,8 miljonus. Šādas summas samazina to programmu finansējumu, no kurām tās sedz: EUR 19,982 miljoni 1.a izdevumu kategorijai, EUR 9,327 miljoni programmām, kuras finansē no 3.b izdevumu kategorijas (kultūra, jaunatne un pilsoņi), un EUR 0,520 miljoni darbībām, kas saistītas ar 4. izdevumu kategoriju. Aģentūras finansēšanā tiek ieguldīti arī programmas „Media” līdzekļi EUR 8,250 miljonu apmērā.

Darbības pārskatos par 15. sadaļu ir nodaļa par izpildes rādītājiem un apropriāciju priekšlikumi. Ar programmu „Mūžizglītība” (15 02 22. pozīcija) ir saistīti trīs konkrēti mērķi, no kuriem otrajam mērķim (atbalstīt Eiropas dimensiju izglītībā un apmācībā un modernizēt dalībvalstu sistēmas un praksi, īstenojot mūžizglītības programmu) paredzēts visvairāk līdzekļu: EUR 838,536 miljoni, kas tiek sadalīti „Comenius” (EUR 136,5 miljoni), „Erasmus” (EUR 395,4 miljoni), „Leonardo da Vinci” (EUR 233,9 miljoni), „Grundtvig” (EUR 40 miljoni), „Jean Monnet” (EUR 17,08 miljoni) un neliela daļa — transversālām darbībām (EUR 2,8 miljoni). Tā kā programmu budžetu samazināja, jo finanšu plānā tika apstiprinātais finansējums bija mazāks nekā sākotnējos priekšlikumos ierosinātais, daži mērķi partnerību skaita un mobilitātes izteiksmē programmās „Comenius”, „Leonardo da Vinci” un „Grundtvig” ir zemāki nekā 2006. gadā sasniegtie rezultāti, kaut arī „Comenius” un „Grundtvig” budžets ir lielāks nekā 2006. gadā. „Erasmus” 2008. gadam izvirzītie mērķi ir augstāki nekā 2006. gadā sasniegtie rezultāti (200 000 studentu mobilitātes stipendijas un 25 000 mācībspēku mobilitātes stipendijas salīdzinājumā ar attiecīgi 155 000 un 23 500 stipendijām 2006. gadā), bet „Erasmus Mundus” mērķi ir palielināti visvairāk (1890 stipendijas studentiem no trešām valstīm un 420 stipendijas zinātniekiem no trešām valstīm salīdzinājumā ar attiecīgi 741 studentu un 191 zinātnieku 2006. gadā).

Programmā „Mūžizglītība” vairāk nekā 80 % ierosinātā budžeta ir decentralizēti līdzekļi, kurus pārvalda dalībvalstu aģentūras. Decentralizēto līdzekļu summā jau ir iekļauta dalībvalstu aģentūrām piešķirtā darbības dotācija. Izglītības un kultūras ĢD 2007. gada darba plāns paredz, piemēram, programmai „Mūžizglītība” decentralizētu līdzekļu veidā piešķirt EUR 695,557 miljonus, no kuriem EUR 29,979 miljoni (4 %) ir ES ieguldījums pārvaldības izmaksu segšanā.

Mūžizglītības programmai 2008. gadā paredzēto administratīvo izdevumu kopsumma ir EUR 57,9 miljoni, ko veido EUR 8,670 miljoni administratīvajiem izdevumiem 15 01 04 22. pozīcijā, EUR 17,104 miljoni izpildaģentūrai paredzētajā 15 01 04 30. pozīcijā (vēl daļa no 1.a izdevumu kategorijā aģentūrai paredzētā finansējuma nāk no Erasmus Mundus līdzekļiem) un EUR 32,1 miljons, kas piešķirts dalībvalstu aģentūrām. Tā ir ievērojama summa, kas veido 6,4 % no mūžizglītībai paredzētā kopējā finansējuma.

15 02 11. pozīcija attiecas uz plānoto Eiropas Tehnoloģiju institūtu. Tā darbības uzsākšanai 2008. gadā paredzētā summa ir EUR 2,9 miljoni.

Gaidot šīs programmas juridiskā pamata pieņemšanu, referente saskaņā ar pieņemto praksi ierosina finansējumu iekļaut rezervē.

Programmas „Kultūra” (15 04 44. pozīcija) projektu skaits un dažādām programmas daļām paredzētais budžets daudz neatšķiras no 2007. gada rādītājiem. Starpkultūru dialoga gadam (15 04 47. pozīcija) paredzētais budžets ir palielināts no EUR 3 miljoniem līdz EUR 7 miljoniem. Kopienas darbību apjoms palielinās deviņas reizes (9 projekti EUR 2,7 miljonu apmērā nevis 1 projekts EUR 0,3 miljonu apmērā) un ir paredzētas 20 dalībvalstu darbības par kopsummā EUR 2,250 miljoniem salīdzinājumā ar 7 darbībām EUR 0,75 miljonu apmērā 2007. gadā. Saziņai un pētījumiem paredzētais budžets saglabājas samērā stabils (EUR 2,05 miljoni).

Referente šobrīd izskata priekšlikumu izmēģinājuma projektam par Eiropas kultūras jomas darbinieku mobilitāti. Projekta iniciatoru ierosinātā summa ir EUR 3 miljoni, bet tā neietver administratīvos izdevumus.

Programmas „Jaunatne darbībā” (15 05 55. pozīcija) mērķi ir gan kvantitatīvi (iesaistīto jauniešu skaits), gan kvalitatīvi (lielāka piederības izjūta Eiropai, tolerance u. c.). Salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžets ir pieaudzis par 4 %. Attiecībā uz programmu „Jaunatne Eiropai” un Eiropas Brīvprātīgo dienestu vērojamas līdzīgas tendences sasniedzamo rezultātu un budžeta palielinājuma ziņā, bet programmā „Jaunatne pasaulē” projektu skaits samazināsies no 230 uz 180 (budžets EUR 5,537 miljoni, nevis EUR 6,823 miljoni kā pagājušajā gadā) un atbalsta jomā ievērojami pieaugs informācijas kampaņu skaits (no 11 uz 80), lai gan paredzētais budžets ir samērā pieticīgs (EUR 0,970 miljoni salīdzinājumā ar EUR 0,134 miljoniem pagājušajā gadā). Darbības pārskatā vēl pievērsta uzmanība dalībvalstu aģentūru īstenotajai pārvaldībai, ņemot vērā Revīzijas palātas piezīmes, un norādīts, ka Komisija ne tikai sniedz palīdzību vadlīniju un apmācības veidā, bet arī prasa ex ante paziņojumu un ikgadēju ticamības deklarāciju par izmantoto sistēmu un procedūru uzticamību un apropriāciju atbilstīgu izlietojumu.

Referente uzskata, ka izdevumu iepriekšēja veikšana, lai pastiprinātu diskusiju par Reformu līguma ratifikācijas procesu, var būt lietderīga un ka jaunatnes organizācijām var būt ievērojama loma diskusijas veicināšanā. Izdevumu iepriekšēja veikšana attiektos uz 1.1., 1.3. un 4.1. darbību.

15 06. nodaļā „Eiropas pilsonības veicināšana” apropriācijas 2008. gadam ir samazinātas līdz EUR 28,504 miljoniem (2007. gadā — EUR 32,199 miljoni). Šo samazinājumu nosaka tas, ka vairs netiek nodrošināts finansējums prakšu rīkošanai (2007. gadā tie bija EUR 6,3 miljoni no 5. izdevumu kategorijas), kā arī tas, ka Komisija nav iekļāvusi nekādu finansējumu īpašiem ikgadējiem notikumiem (2007. gadā — EUR 1,5 miljoni, kas tagad iekļauti kā 3. darbība programmā „Eiropa pilsoņiem”) un izmēģinājuma projektam par Eiropas politiskajiem fondiem (EUR 1 miljons, 3.b izdevumu kategorija). Tomēr programmai „Eiropa pilsoņiem” (15  06 66. pozīcija) apropriācijas ir palielinātas par 23,8 %. Darbības pārskatā saistībā ar pilsonības programmu arī iekļauti kvantitatīvi un daži kvalitatīvi mērķi. It īpaši saistībā ar pilsētu sadraudzību (EUR 13,010 miljoni) salīdzinājumā ar 2007. gadu ir notikušas ievērojamas izmaiņas apropriāciju sadalē par labu sadraudzības pilsētu tematisko tīklu veidošanai. Taču kopumā darbību skaits, to līmenis un finansējuma sadalījums vairāk līdzinās 2006. gada situācijai. Arī ideju ģeneratoru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju strukturālajam atbalstam paredzētais budžets pēc „kritiena” 2007. gadā ir nedaudz lielāks nekā 2006. gadā. Īpaši nozīmīgs ir paredzētais atbalstāmo pilsoniskās sabiedrības projektu skaita pieaugums — no 93 projektiem 2006. gadā uz 115 projektiem 2007. gadā un 144 projektiem 2008. gadā.

Referente uzskata, ka izdevumu iepriekšēja veikšana pilsoņu programmai, lai pastiprinātu diskusiju par Reformu līgumu, var būt lietderīga, jo pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir nozīmīga loma diskusijas veicināšanā. Izdevumu iepriekšēja veikšana attiektos uz 1. un 2. darbību.

Referente uzskata, ka izmēģinājuma projekts par Eiropas politiskajiem fondiem ir jāturpina, līdz tiks pieņemts juridiskais pamats, izdarot grozījumus regulā par Eiropas līmeņa politisko partiju finansēšanu. Komisija ierosina politiskos fondus finansēt no EP budžeta administratīvajiem izdevumiem. Tādēļ referente ierosina izmēģinājuma projektam par Eiropas politiskajiem fondiem paredzēto finansējumu arī ņemt no finanšu plāna 5. izdevumu kategorijas. Turklāt referente ierosina EP 2008. gada budžetā iekļaut pozīciju ar atgādinājumu (p.m.).

Programmu „Kultūra”, „Jaunatne” un „Pilsonība” administratīvo izdevumu kopsumma ir EUR 22,663 miljoni: EUR 9,327 miljoni izpildaģentūrai (15 01 04 32. pozīcija), EUR 0,670 miljoni programmai „Kultūra” (15 01 04 44. pozīcija), EUR 0,780 miljoni programmai „Jaunatne” (15 01 04 55. pozīcija), EUR 0,350 miljoni (15 01 04 66. pozīcija); EUR 1,236 miljoni „kultūras kontaktpunktiem” dalībvalstu aģentūrās (Izglītības un kultūras ĢD 2007. gada darba plāns), EUR 8,9 miljoni „Eurodesks” tīklam programmā „Jaunatne” (Izglītības un kultūras ĢD 2007. gada darba plāns) un EUR 1,4 miljoni „resursu centriem” (Izglītības un kultūras ĢD 2007. gada darba plāns). Tie ir aptuveni 12 % no trīs minēto programmu kopējiem darbības izdevumiem EUR 190,5 miljonu apmērā. Tomēr jāatzīst, ka izdevumi, kas saistīti ar „kultūras kontaktpunktiem”, „Eurodesks” un „resursu centriem”, var nebūt tikai administratīva rakstura izdevumi.

16. sadaļai „Komunikācija” paredzētā summa ir EUR 201,2 miljoni, kas ir aptuveni tikpat, cik 2007. gadā, bet ar atšķirīgu sadalījumu: palielinājums 16 02. nodaļā „Komunikācija un plašsaziņas līdzekļi” no EUR 27,7 miljoniem uz EUR 30,9 miljoniem, kuru kompensē samazinājums nodaļā „Komunikācija vietējā līmenī” no EUR 39,5 miljoniem uz EUR 38,5 miljoniem un administratīvajos izdevumos, kuri samazinās no EUR 109,5 miljoniem 2007. gadā uz EUR 107,5 miljoniem.

Samazinājumu 16 03. nodaļā „Komunikācija vietējā līmenī” ir izraisījusi divu izmēģinājuma projektu — „EuroGlobe” EUR 1,5 miljonu apmērā un „Informācijas izmēģinājuma tīkli” EUR 5 miljonu apmērā — neiekļaušana, kā arī samazinājums 16 03 01. pozīcijā „Informācijas izplatīšanas tīkli” (Europe Direct centru skaits pieaug no 430 uz 460 un Eiropas Dokumentācijas centru skaits mainās no 380 uz 375, ko apmaksā, likvidējot trīs „galvenos” centrus). Komisija paredz vairāk apropriāciju vietējām darbībām (EUR 10,4 miljoni salīdzinājumā ar EUR 8,393 miljoniem 2007. gadā). No tā sedz arī dalībvalstīs izvietoto Komisijas un Parlamenta pārstāvniecību sadarbību. Īpašām darbībām prioritārās jomās programma „PRINCE saņems EUR 12,830 miljonus, nevis EUR 7,868 miljonus kā 2007. gadā (daļu no tiem piešķirs Komisijas pārstāvniecību un dalībvalstu sadarbībai). Saskaņā ar darbības pārskatu Komunikācijas ģenerāldirektorātam paredzēto cilvēkresursu apjoms ir 1011 amata vietas, kas ir par 10 vietām vairāk nekā 2007. gadā (likvidēti 15 amati amatu sarakstā un 3 no atbalsta darbinieku vietām delegācijās, ko kompensē 28 jaunas citu atbalsta darbinieku vietas).

Referente uzskata, ka 2007. gada budžetā iekļautie izmēģinājuma projekti ir jāturpina un izskatīs atbilstīgas summas 2008. gadam. Ņemot vērā Eiropadomes secinājumus par nepieciešamību stiprināt saziņu un informāciju par Eiropas Savienību, it īpaši Starpvaldību konferences un ratifikācijas procesa laikā, referente ir gatava uzsākt dialogu ar Komisiju par apropriāciju iespējamu palielinājumu 16 03 04. pozīcijā.

Gandrīz visi rezultāti, kas norādīti 16 02. nodaļas „Komunikācija un plašsaziņas līdzekļi” mērķos, ir tādi paši kā 2007. gadā; budžeta pieaugumu nosaka galvenokārt to izdevumu pieaugums, kas saistīti ar otrā EBS kanāla izveidi, un izdevumu par audiovizuālajiem kopražojumiem pieaugums, jo televīzijas kopražojumu ir vairāk nekā radio (materiāls 5712 stundu garumā 2008. gadā). Saskaņā ar darbības pārskatu Euronews saņems finansiālu atbalstu EUR 5,2 miljonu apmērā gan 2007., gan 2008. gadā, kas tiks izlietots 1000 programmas stundām gadā. Tas neietver jauna līguma noslēgšanu par Euronews raidīšanu vēl citās valodās, tostarp arābu, kas paredzēts Komunikācijas ģenerāldirektorāta 2007. gada darba plānā saskaņā ar Parlamenta 2006. gada 14. decembra balsojumu par 2007. gada budžetu otrajā lasījumā.

Apropriācijas 16 04. nodaļā „Analīze un komunikācijas līdzekļi” praktiski nemainās.

Attiecībā uz 9. sadaļu „Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi” komiteja ir atbildīga par 09 02 01. pozīciju „Kopienas politikas definēšana un īstenošana elektronisko sakaru jomā” (apropriācijas samazinātas no EUR 3,320 miljoniem 2007. gadā uz EUR 2,5 miljoniem 2008. gadā pētījumu skaita samazinājuma dēļ), 09 03 03. pozīciju „Sagatavošanas pasākums, lai izveidotu interneta sistēmu tiesību aktu labākas izstrādes un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai”, kurai piešķirti EUR 1,5 miljoni salīdzinājumā ar EUR 5 miljoniem 2007. gadā (tas ļaus finansēt tikai 5 līgumus papildus tiem 12, kuri paredzēti 2007. gadam, un 6 projektiem, kuri uzsākti 2006. gadā), un 09 06. nodaļu „i2010 — audiovizuālā politika un „MEDIA” programma” (EUR 93,794 miljoni 2008.gadā salīdzinājumā ar EUR 74,862 miljoniem 2007. gadā un EUR 90,755 miljoniem 2006. gadā).

Panākumi pieteikuma procedūru vienkāršošanā ar kultūru saistītās programmās

Pēc tam, kad izpildaģentūra komitejas 2007. gada 8. maija sanāksmē bija izklāstījusi darba programmu, referente aģentūrai nosūtīja vēstuli ar vairākiem jautājumiem. Aģentūras direktors atbildēja uz šo vēstuli, un 2007. gada 22. jūnija sanāksmē tika sniegti mutiski paskaidrojumi.

Saskaņā ar aģentūras sniegto informāciju atlases process kopumā aizņem 6 līdz 7 mēnešus, ieskaitot komitoloģijas procedūru, kas parasti aizņem divus mēnešus (lai gan līdz šim vienmēr ir ticis ņemts vērā atlases komitejas ieteikums). Svarīgs jauninājums 2008. gadā būs tas, ka uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus izsludinās agrāk, t. i., iepriekšējā gada trešajā ceturksnī, lai atlases procedūru varētu pabeigt līdz N gada pirmā ceturkšņa beigām. Joprojām notiek procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas darbs, piemēram, saistībā ar „Socrates” un „Leonardo da Vinci”, un tiek izskatīta iespēja ļaut Komisijai vienpusēji pieņemt lēmumus par dotācijām konvenciju/līgumu vietā, kas jāparaksta abām pusēm. Vēl viens vienkāršošanas veids ir vienotas likmes finansējums, kuru jau izmanto ar pilsonību un jauniešiem saistītos projektos un kura izmantošana attiecībā uz citām programmām un darbības dotācijām tiek izskatīta. Turklāt tiks ieviesta divpakāpju atlases procedūra vairāku programmu atsevišķās daļās, kuras ir liela apjoma un kurās ir ļoti liels pieteikumu noraidījumu īpatsvars, lai mazinātu administratīvo slogu pieteikuma iesniedzējiem, un tiks veikta arī sīkāka analīze, lai noskaidrotu, vai šādu sistēmu varētu piemērot arī nelielām un vidēja apmēra dotācijām. Tiks ierosinātas arī daudzgadu partnerības. Tiks izmēģināta pieteikumu iesniegšana tiešsaistē, kas palīdzētu vēl vairāk vienkāršot sistēmu, lai gan nesalīdzināmi lielāks efekts būtu centralizētas datubāzes izveidei, kurā pieteikuma iesniedzēji varētu atjaunināt pamatinformāciju, kas viņiem tagad jāiesniedz katrā pieteikumā. Jautājums par bezpeļņas noteikumu, kas neļauj organizācijām veidot rezerves, ir problemātiskāks. Taču aģentūra ļoti maz var darīt šīs problēmas pārvarēšanā, jo tā ir saistīta ar Finanšu regulu un tās īstenošanas kārtību.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projekts, III iedaļa — Komisija

Atsauces

C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

BUDG

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Helga Trüpel
29.1.2007

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

17.7.2007

 

 

 

 

Pieņemšanas datums

10.9.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

19

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Ivo Belet, Giovanni Berlinguer, Marie-Hélène Descamps, Milan Gaľa, Ovidiu Victor Ganţ, Vasco Graça Moura, Luis Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Manolis Mavrommatis, Ljudmila Novak, Doris Pack, Pál Schmitt, Hannu Takkula, Helga Trüpel, Henri Weber, Thomas Wise, Tomáš Zatloukal

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Erna Hennicot-Schoepges, Elisabeth Morin, Christel Schaldemose

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinums (12.9.2007)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
(C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD))III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Bárbara Dührkop Dührkop

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ar gandarījumu atzīmē ievērojamo pieaugumu, kas 2008. finanšu gada budžetā paredzēts 18. sadaļai „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa”, uzskatot, ka tādējādi tiek atzīta šīs jomas nozīmība Eiropas pilsoņiem;

2.  atkārtoti pauž, ka Eiropas Savienībai jāvienojas par vienotiem standartiem un procedūrām par to trešo valstu valstspiederīgo repatriāciju, kas nelikumīgi uzturas Eiropas Savienībā[1]; uzskata, ka Atgriešanās fonda līdzekļus nedrīkst lietot, kamēr nav pieņemta šī direktīva; tādēļ fondam paredzētos līdzekļus iekļauj rezervē;

3.  uzstāj, ka Eiropols jāiekļauj Kopienas struktūrās, lai veicinātu tā atbildīgumu, pārredzamību un, vēlams, arī efektivitāti;

4.  uzskata, ka Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu ārējo robežu integrētu pārvaldību; mudina dalībvalstis dot ieguldījumu pieejamo tehnisko iekārtu centralizētajā reģistrā (CRATE) un pildīt savas saistības šajā sakarā; mudina Padomi un Komisiju kopā ar Parlamentu apsvērt aģentūras pilnvaras; uzskata, ka aģentūrai vairāk jāatskaitās budžeta lēmējinstitūcijai saistībā ar budžeta izpildi un it īpaši saistībā ar Frontex organizētajām misijām; prasa, lai aģentūra par saviem pasākumiem regulāri ziņo atbildīgajai komitejai;

5.  uzskata, ka drīzumā jāveic arī ārkārtas pasākumi bērnu aizsardzībai, piemēram, jāievieš agrīnās brīdināšanas sistēma izmantošanai bērna nolaupīšanas vai aizvešanas gadījumos, lai bez kavēšanās varētu uzsākt pazudušo bērnu meklēšanu, un šajā darbā jāiesaistās visām dalībvalstīm.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

Procedūras Nr.

C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

BUDG

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

 

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Bárbara Dührkop Dührkop

20.3.2006

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

14.6.2007

5.7.2007

17/07/2007

30.8.2007

11.9.2007

Pieņemšanas datums

11.9.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

31

2

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Roberta Angelilli, Philip Bradbourn, Kathalijne Maria Buitenweg, Giuseppe Castiglione, Fausto Correia, Panayiotis Demetriou, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Bárbara Dührkop Dührkop, Claudio Fava, Kinga Gál, Elly de Groen-Kouwenhoven, Ewa Klamt, Magda Kósáné Kovács, Esther De Lange, Henrik Lax, Kartika Tamara Liotard, Sarah Ludford, Martine Roure, Luciana Sbarbati, Inger Segelström, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Manfred Weber, Tatjana Ždanoka

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Simon Busuttil, Gérard Deprez, Maria da Assunção Esteves, Genowefa Grabowska, Ignasi Guardans Cambó, Herbert Reul

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Vincenzo Aita, Miguel Angel Martínez Martínez, Raimon Obiols i Germà, Antolín Sánchez Presedo

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

  • [1]  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (COM(2005)03912005/0167(COD)).

Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinums (11.9.2007)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
(C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD))
III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Rihards Pīks

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.   tā kā 2007. gada 21. un 22. jūnija Briseles Eiropadome nolēma sasaukt Starpvaldību konferenci (SVK), kuras uzdevums būtu saskaņā ar Eiropadomes sagatavoto detalizēto mandātu izstrādāt t. s. Reformas līguma projektu;

B.    tā kā 2007. gada 7. jūnija rezolūcijā par ceļvedi Eiropas Savienības konstitucionālajā procesā Parlaments uzsvēra, ka pilsoņu līdzdalības veicināšana Eiropas Savienības politiskajā dzīvē un sabiedrības iesaistīšana ir Eiropas Savienības tālākas attīstības vadošie principi[1];

C.   tā kā programmas „Eiropa pilsoņiem” mērķis ir sekmēt aktīvu Eiropas pilsonību, atbalstīt darbības un iestādes, kas dod iedzīvotājiem iespēju iesaistīties un līdzdarboties aizvien saliedētākas Eiropas veidošanā, kā arī nostiprināt Eiropas identitāti[2],

1.    atgādina, ka saziņas un izglītības programmas ir īpaši nozīmīgas, lai palielinātu informētību un iedzīvotāju iesaistīšanos Eiropas Savienības politiskajā sistēmā, un ka saistībā ar Reformas līgumu, kuru, visticamāk, pieņems gaidāmā Starpvaldību konference, būs jāveic daudz saziņai ar Eiropas iedzīvotājiem paredzētu pasākumu, lai izskaidrotu institucionālās un politiskās priekšrocības, kas tiek no tā gaidītas;

2.    atgādina, ka saziņas un informācijas programmu pasākumi ir atkarīgi no institucionālas struktūras, kam tiek sniegts ilgtspējīgs finansiālais atbalsts, lai segtu īpaši izraudzītu akadēmisku institūtu, fondu (tostarp politisko partiju izveidoto fondu), sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku darbības izdevumus;

3.    atzīmē, ka, lai gan kopumā 2008. gada budžeta projekts (BP) saistību izteiksmē ir pieaudzis par 1,5 % salīdzinājumā ar 2007. gada budžetu, 2008. gada BP 3.b izdevumu kategorija („Pilsonība”) ir vienīgā, kurai paredzētie līdzekļi ir ievērojami samazināti (saistības samazinātas par aptuveni 10 % salīdzinājumā ar 2007. gada budžetu); uzskata, ka laikā, kad būtiski mainās Eiropas Savienības institucionālā uzbūve, šīs summas, kas cita starpā paredzētas arī informācijas sniegšanai par Eiropas Savienību, ir nepietiekamas un tās ir ievērojami jāpalielina;

4.    apņemas izstrādāt pārredzamu un taisnīgu Eiropas politisko fondu finansēšanas sistēmu, pamatojoties uz Komisijas 2007. gada 27. jūnijā iesniegto priekšlikumu, ar kuru groza regulu par Eiropas līmeņa politisko partiju finansēšanu[3], un piešķirt šim pasākumam līdzekļus, kas nepieciešami nosprausto politisko mērķu sasniegšanai;

5.    apņemas pastiprināt pūles, lai izveidotu īstu Eiropas publisko telpu, tostarp izveidotu un pienācīgi finansētu Parlamenta apmeklētāju centru un interneta televīzijas programmu, un aicina Padomi tās saziņas politikas jomās rīkoties tāpat.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projekts

Procedūras Nr.

2007/2019(BUD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

BUDG

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFCO

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Rihards Pīks
1.3.2007

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Apspriešana komitejā

26.6.2007

11.9.2007

 

 

 

Pieņemšanas datums

11.9.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

9

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Enrique Barón Crespo, Andrew Duff, Ingo Friedrich, Jo Leinen, Íñigo Méndez de Vigo, Adrian Severin, Dushana Zdravkova

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Carlos Carnero González, György Schöpflin

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

  • [1]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0234 (9. un 13. punkts).
  • [2]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra lēmums Nr. 1904/2006/EK, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido programmu „Eiropa pilsoņiem”, lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību (OV L 378, 27.12.2006., 32. lpp.).
  • [3]  COM(2007)0364.

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinums (11.9.2007)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
(C6-0287/2007 - 2007/2019(BUD))III iedaļa — Komisija

Atzinumu sagatavoja: Lissy Gröner

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka dzimumu līdztiesības veicināšana ir viens no Kopienas darbības pamatmērķiem; tādēļ atkārtoti aicina ES budžeta izstrādē piemērot dzimumu līdztiesības principu un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu visos politikas virzienos un budžeta procedūras līmeņos, budžeta izstrādē piemērojot dzimumu līdztiesības principu;

2.  atzīmē, ka ES budžets nav neitrāls attiecībā uz dzimumu un ka tas dažādi ietekmē sieviešu un vīriešu dzīvi; tādēļ atkārtoti aicina iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu visos ietekmes novērtējumos;

3.   atzinīgi vērtē to budžeta līdzekļu palielinājumu, kuri paredzēti programmai „Cīņa pret vardarbību — Daphne III”[1];

4.   atgādina, ka Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas „Progress”[2] 5. nodaļai „Dzimumu līdztiesība” iedalītais finansējums ir ievērojami mazāks nekā 12 % no programmas kopējā budžeta 2007. gadā; atzīmē, ka finansējums šai programmas nodaļai 2008. gadā joprojām nav sasniedzis pilnus 12 % no kopējā budžeta; tādēļ prasa finansējuma palielināšanu programmas 5. nodaļas budžetā;

5. uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt Eiropas līmeņa sadarbības tīklus saistībā ar programmas „Progress” 5. nodaļu, jo īpaši Eiropas sieviešu lobiju, ņemot vērā tā panākumus iepriekšējos gados;

6. uzsver, ka atbilstīgs finansējums ir svarīgs, lai nodrošinātu Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta darbības veiksmīgu uzsākšanu un tālāko attīstību;

7. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai attiecībā uz izdevumiem, kas paredzēti 2008. gadam — Eiropas starpkultūru dialoga gadam, piemērotu dzimumu līdztiesības principu.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

Procedūras Nr.

2007/2019(BUD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

BUDG

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Lissy Gröner
23.3.2007

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

16.7.2007

11.9.2007

 

 

 

Pieņemšanas datums

11.9.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

29

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Emine Bozkurt, Hiltrud Breyer, Edite Estrela, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Lissy Gröner, Zita Gurmai, Esther Herranz García, Lívia Járóka, Urszula Krupa, Esther De Lange, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Zita Pleštinská, Karin Resetarits, Teresa Riera Madurell, Raül Romeva i Rueda, Amalia Sartori, Eva-Britt Svensson, Konrad Szymański, Britta Thomsen, Anne Van Lancker, Anna Záborská

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Gabriela Creţu, Anna Hedh, Christa Klaß, Marusya Ivanova Lyubcheva, Maria Petre

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

José Javier Pomés Ruiz, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

  • [1]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Lēmums Nr. 779/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu kā daļu no vispārīgās programmas „Pamattiesības un tiesiskums”, lai novērstu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, kā arī lai aizsargātu vardarbības upurus un riska grupas (programma „Daphne III”) (OV L 173, 3.7.2007., 19. lpp.).
  • [2]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmums Nr. 1627/2006/EK, ar ko izveido Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu „Progress” (OV L 315, 15.11.2006., 1. lpp).

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projekts, III iedaļa – Komisija

Atsauces

C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG
24.9.2007

Pieprasījums sniegt atzinumu — datums, kad paziņoja plenārsēdē

Visām komitejām

24.9.2007

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Kyösti Virrankoski
13.12.2006

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

James Elles

Datums, kad Padome sagatavojusi vispārējā budžeta projektu

13.07.2007

Datums, kad Padome iesniegusi budžeta grozījumus

10.09.2007

Grozījumu vēstule(-s)

1/2008

 

 

 

 

Izskatīšana komitejā

11.10.2007

 

 

 

 

Pieņemšanas datums

11.10.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

28

 

 

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Reimer Böge, Paulo Casaca, Gérard Deprez, Brigitte Douay, James Elles, Göran Färm, Szabolcs Fazakas, Salvador Garriga Polledo, Louis Grech, Catherine Guy-Quint, Jutta Haug, Monica Maria Iacob-Ridzi, Ville Itälä, Anne E. Jensen, Janusz Lewandowski, Nils Lundgren, Vladimír Maňka, Jan Mulder, Gérard Onesta, Esko Seppänen, László Surján, Helga Trüpel, Kyösti Virrankoski, Ralf Walter

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Thijs Berman, Bárbara Dührkop Dührkop, Marusya Ivanova Lyubcheva, Peter Šťastný

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Iesniegšanas datums

17.10.2007

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

grozījumu vēstule

Numurs

Atsauces

Nosūtīšanas datums

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

1/2008

13659/2007 - C6-0341/2007

10.10.2007

0.0.0000