Ziņojums - A6-0428/2007Ziņojums
A6-0428/2007

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par Eiropas uzraudzības rīkojumu pirmstiesas izmeklēšanas procedūrās Eiropas Savienības dalībvalstu starpā

7.11.2007 - (COM(2006)0468 – C6‑0328/2006 – 2006/0158(CNS)) - *

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Ioannis Varvitsiotis

Procedūra : 2006/0158(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0428/2007
Iesniegtie teksti :
A6-0428/2007
Debates :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas uzraudzības rīkojumu pirmstiesas izmeklēšanas procedūrās Eiropas Savienības dalībvalstu starpā

(COM(2006)0468 – C6‑0328/2006 – 2006/0158(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2006)0468),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 31. panta a) un c) punktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

–   ņemot vērā EK līguma 39. panta 1. punkta, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0328/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6‑0428/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  vērš Komisijas uzmanību uz nepieciešamību pielāgot Eiropas apcietinājuma ordera apcietināšanas un nodošanas procedūras tā, lai tās attiektos uz visiem gadījumiem, kad noticis Eiropas uzraudzības rīkojuma pārkāpums un aizdomās turētā persona jānosūta uz tiesas valsti;

4.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā paredz nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

5.  aicina Padomi vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais tekstsParlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

5. apsvērums

(5) Lai novērstu nevajadzīgas izmaksas un grūtības attiecībā uz aizdomās turētā nogādāšanu uz nopratināšanām pirmstiesas izmeklēšanas laikā vai uz tiesu, dalībvalstīm jāļauj izmantot videosakarus.

(5) Lai novērstu nevajadzīgas izmaksas un grūtības attiecībā uz aizdomās turētā nogādāšanu uz nopratināšanām pirmstiesas izmeklēšanas laikā vai uz tiesu, dalībvalstīm jāļauj izmantot procedūru, kas paredzēta 10. pantā 2000. gada 29. maija Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās1. ________________________

1OJ C 197, 12.7.2000, p.1.

Pamatojums

Jānodrošina, ka attiecībā uz video sakariem tiek izmantota vienota kārtība.

Grozījums Nr. 2

6.a apsvērums (jauns)

 

(6a) Ja konstatēts Eiropas uzraudzības rīkojuma pārkāpums, izdevēja iestāde var pieņemt lēmumu par Eiropas apcietinājuma ordera izdošanu, lai aizdomās turēto personu nosūtītu uz izsniegšanas valsti. Šādos apstākļos, kas stingri ierobežoti ar šā pamatlēmuma piemērošanu, Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums 2002/584/JAI attiecas uz visiem nodarījumiem, saistībā ar kuriem var izsniegt Eiropas uzraudzības rīkojumu.

Pamatojums

Ir svarīgi precizēt un uzsvērt, ka Eiropas apcietinājuma orderi var piemērot tikai tajos gadījumos, ja sakarā ar attiecīgo nodarījumu ticis piemērots Eiropas uzraudzības rīkojums (Eiropas uzraudzības rīkojuma pārkāpums). Eiropas apcietinājuma rīkojuma darbības joma kopumā nav jāpaplašina.

Grozījums Nr. 3

1. panta pirmā daļa

Ar šo pamatlēmumu izveido Eiropas uzraudzības rīkojumu un pirmstiesas nosūtīšanas procedūras dalībvalstu starpā.

Ar šo pamatlēmumu izveido Eiropas uzraudzības rīkojumu.

Pamatojums

Īpašas pirmstiesas nosūtīšanas procedūras noteikšana rada draudus, ka izdošanas sistēma kļūs pārāk sarežģīta. Turklāt pastāv risks, ka, izmantojot šo paātrināto sistēmu, nebūtu iespējams nodrošināt aizdomās turētā procesuālo tiesību pienācīgu aizsardzību.

Referents ierosina izmantot Eiropas apcietinājuma rīkojuma izsniegšanas procedūras, kas jau tiek izmantotas un iemanto arvien lielāku to izmantotāju uzticēšanos. Tomēr, ņemot vērā priekšlikuma mērķi, Eiropas apcietinājuma ordera procedūras jāpielāgo, lai tās varētu attiecināt uz nodarījumiem (neatkarīgi no tā, kādu sodu par tiem iespējams piemērot).

Grozījums Nr. 4

1. panta otrā daļa

Eiropas uzraudzības rīkojums ir tiesas nolēmums, ko izdevusi dalībvalsts kompetenta iestāde attiecībā uz aizdomās turēto, kas pastāvīgi nedzīvo šajā valstī, nolūkā nosūtīt šo personu atpakaļ uz tās pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsti ar nosacījumu, ka tā ievēro uzraudzības līdzekļus, lai nodrošinātu pareizu tiesvedību un jo īpaši nodrošinātu, ka persona būs pieejama, lai stātos tiesas priekšā izdevējā dalībvalstī.

Eiropas uzraudzības rīkojums ir tiesas nolēmums, ko izdevusi dalībvalsts kompetenta iestāde attiecībā uz aizdomās turēto, kas pastāvīgi nedzīvo šajā valstī, nolūkā nosūtīt šo personu atpakaļ uz viņa/viņas pašreizējās likumīgās un parastās pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsti vai citu dalībvalsti, gadījumos, kuros aizdomās turētais to ir pieprasījis, un attiecīgā dalībvalsts tam piekritusi, ar nosacījumu, ka tā ievēro uzraudzības līdzekļus, lai nodrošinātu pareizu tiesvedību un jo īpaši nodrošinātu, ka persona būs pieejama, lai stātos tiesas priekšā izdevējā dalībvalstī.

Pamatojums

Ir nepieciešams precizēt pastāvīgās dzīves vietas definīciju.

Viens no pamatlēmuma mērķiem ir nostiprināt brīvības pamatprincipu un personai, kas tiek turēta aizdomās par nodarījuma izdarīšanu citā dalībvalstī, ļaut atgriezties valstī, kurā viņš/viņa attiecīgajā laika posma dzīvo un kurā viņš/viņa uzturas legāli. Ar grozījumu tiek ierosināta priekšlikuma darbības jomas paplašināšana un paredzēta iespēja, ka persona var atgriezties citā valstī, nevis pastāvīgās dzīves vietas valstī, bet citā valstī, piemēram, valstī, kuras valstspiederīgais ir šī persona.

Grozījums Nr. 5

3. pants

3. pants

Pienākums pildīt Eiropas uzraudzības rīkojumu

Dalībvalstis pilda ikvienu Eiropas uzraudzības rīkojumu, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu un saskaņā ar šā pamatlēmuma noteikumiem.

svītrots

Pamatojums

Šis pants daļēji sakrīt ar 9. pantu.

Grozījums Nr. 6

4.a pants (jauns)

 

4.a pants

 

Izmaksas

 

1. Ar Eiropas apcietinājuma rīkojuma izpildi saistītās izmaksas, kas radušās izpildītājas dalībvalsts teritorijā, uzņemas segt šī dalībvalsts.

 

2. Visas pārējās izmaksas uzņemas segt izsniegšanas dalībvalsts.

Pamatojums

Valodniecisks precizējums..

.Grozījums Nr 7

5. panta 1. punkts

1. Eiropas uzraudzības rīkojumu izdevēja iestāde var izdot pēc tam, kad tā ir informējusi aizdomās turēto par visiem pienākumiem, kādi tam tiks uzlikti saskaņā ar 6. pantu, un par sekām, jo īpaši tām, kas noteiktas 17. un 18. pantā.

1. Pēc izsniegšanas Eiropas uzraudzības rīkojumu izdevēja iestāde informē aizdomās turēto, valodā, kuru viņš saprot, par visiem pienākumiem, kādi tam uzlikti saskaņā ar 6. pantu, un par sekām, jo īpaši tām, kas noteiktas 17. un 18. pantā.

Pamatojums

Grozījumi Nr.6 un 7 ir apvienoti skaidrības dēļ.

Grozījums Nr. 8

6. panta 1. punkta otrā daļa

Tiesvedības traucēšana vai iesaistīšanās noziedzīgā darbībā var tikt uzskatīta par Eiropas uzraudzības rīkojuma pārkāpumu.

Tiesvedības traucēšana vai iesaistīšanās noziedzīgā darbībā tiek uzskatīta par Eiropas uzraudzības rīkojuma pārkāpumu.

Pamatojums

Atbilstoši Komisijas paskaidrojuma rakstam šis pienākums nav viens no „fakultatīviem” pienākumiem. Tādēļ, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem kompetentā iestāde konstatē, ka aizdomās turētais traucē tiesvedību vai iesaistās noziedzīgā darbībā, būtu jānosaka tās pienākums uzskatīt šādas darbības par Eiropas uzraudzības rīkojuma pārkāpumu un īstenot visus nepieciešamos turpmākos pasākumus.

Grozījums Nr. 9

6. panta 1. punkta trešā daļa

Izdevēja iestāde var uzlikt aizdomās turētajam vienu vai vairākus pienākumus:

Izdevēja iestāde var uzlikt aizdomās turētajam vienu vai vairākus pienākumus:

(a) ierasties uz nopratināšanām pirmstiesas izmeklēšanas laikā saistībā ar nodarījumu / nodarījumiem, kurā/os to apsūdz;

(a) ierasties uz nopratināšanām pirmstiesas izmeklēšanas laikā saistībā ar nodarījumu / nodarījumiem, kurā/os to apsūdz;

(b) bez atļaujas neapmeklēt konkrētas vietas izdevējā valstī vai

(b) bez atļaujas bieži neapmeklēt konkrētas vietas vai teritorijas daļu valstī, kas izsniegusi rīkojumu, vai izpildes valstī.

(c) atlīdzināt izmaksas, kas saistītas ar viņa/s nosūtīšanu uz nopratināšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā vai tiesu.

 

Grozījums Nr. 10

6. panta 1. punkta trešās daļas ca) apakšpunkts (jauns)

 

(ca) informēt iestādi, kas izsniedz rīkojumu, par dzīvesvietas maiņu izpildīšanas valstī.

Pamatojums

Viens no priekšnoteikumiem, lai izsniegtu Eiropas uzraudzības rīkojumu, ir pārliecība, ka aizdomās turētajam ir pastāvīga dzīves vieta kāda citā dalībvalstī. Ja pēc Eiropas uzraudzības rīkojuma izsniegšanas viņš/viņa maina dzīves vietu, tad obligāti nepieciešams, ka kompetentā iestāde par to tiek informēta.

Grozījums Nr. 11

6. panta 2. punkta c) apakšpunkts

(c) nodot izpildītājai iestādei savu pasi/pases vai citus personas dokumentus;

svītrots

Pamatojums

Nosakot šādu pienākumu, tiek pārkāptas personas pamattiesības. Priekšlikuma mērķis ir atļaut aizdomās turētajam atgriezties viņa/viņas pastāvīgas dzīves vietas valstī un normālā dzīvē tajā, kaut arī viņam viņai jāievēro uzliktie pienākumi. Ja aizdomās turētajam jānodod sava pase, tas var nopietni ierobežot viņa/viņas tiesību un brīvību pilnīgu un efektīvu īstenošanu.

Grozījums Nr. 12

6. panta 2. punkta e) apakšpunkts

(e) noteiktos laikos atrasties savā norādītajā darba vietā izpildītājā valstī;

(e) noteiktos laikos atrasties savā norādītajā darba vietā, pakalpojumu sniegšanas vietā utt. izpildes valstī;

Grozījums Nr. 13

6. panta 2. punkta ga) apakšpunkts (jauns)

 

ga) izvairīties no kontaktēšanās ar noteiktām personām vai priekšmetiem;

Pamatojums

Dažās situācijās varētu būt svarīgi aizliegt aizdomās turētajam satikties ar lieciniekiem, cietušajiem vai citiem aizdomās turētajiem, lai viņi nevarētu kavēt tiesvedību. Turklāt, ja persona tiek turēta aizdomās par nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieroču izmantošanu, ir svarīgi aizkliegt šai personai nēsāt vai iegādāties šaujamieročus.

Grozījums Nr. 14

6. panta 2. punkta h) apakšpunkts

(h) iziet noteiktu medicīnisko aprūpi

(h) pakļaušana noteiktai ārstēšanai ar aizdomās turētā brīvprātīgu piekrišanu.

Grozījums Nr. 15

6. panta 2. punkta ha) apakšpunkts(jauns)

 

(ha) pakļauties elektroniskai novērošanai.

Pamatojums

Lai aizdomās turētās personas varētu palikt savā pastāvīgajā dzīvesvietā, ierastajā vidē un atrasties ģimenes tuvumā, dalībvalstīs, kurās jau ir ieviesta elektroniskās novērošanas sistēma, aizdomās turēto personu uzraudzību var īstenot, izmantojot šo sistēmu. Elektroniskā novērošana ir efektīvs uzraudzības veids, kas aizdomās turētajai personai ļauj turpināt dzīvi ģimenē un profesionālo darbību.

Grozījums Nr. 16

6. panta 2.a punkts (jauns)

 

2a. Ikviena dalībvalsts, transponējot šo pamatlēmumu, paziņo Padomes Ģenerālsekretariātam par pienākumiem, kādus tā ir gatava uzraudzīt papildus 1. un 2. punkta noteiktajiem pienākumiem. Padomes Ģenerālsekretariāts saņemto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm un Komisijai.

Pamatojums

Ir sarežģīti sastādīt pienākumu sarakstu, kas varētu būt kopējs visām dalībvalstīm. Prasība panākt vienošanos starp izsniegšanas valsti un izpildes valsti varētu sarežģīt un paildzināt Eiropas uzraudzības rīkojuma izsniegšanu. Tādēļ ar šo grozījumu tiek ierosināts dot dalībvalstīm iespēju paziņot par to, kādus pienākumus tas ir gatavas uzraudzīt (papildus tiem, kas minēti 1. punktā. Šādā gadījumā izsniegšanas valsts var automātiski uzlikt šādus pienākumus, iepriekš nesazinoties ar izpildes valsti.

Grozījums Nr. 17

6. panta 3. punkts

3. Pienākumus, ko izdevēja iestāde uzliek saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, uzskaita Eiropas uzraudzības rīkojumā.

3. Pienākumus, ko izdevēja iestāde uzliek saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, uzskaita Eiropas uzraudzības rīkojumā.

Grozījums Nr. 18

6. panta 4. punkts

4. Papildus Eiropas uzraudzības rīkojumā noteiktajiem pienākumiem izpildītāja iestāde saskaņā ar izpildītājas valsts tiesību aktiem var veikt izmaiņas pienākumos, kas ietverti Eiropas uzraudzības rīkojumā, ja tas ir obligāti nepieciešams, lai izpildītu Eiropas uzraudzības rīkojumu.

4. Izpildītāja iestāde saskaņā ar izpildītājas valsts tiesību aktiem var veikt izmaiņas pienākumos, kas ietverti Eiropas uzraudzības rīkojumā, ja tas ir obligāti nepieciešams, lai izpildītu Eiropas uzraudzības rīkojumu.

Pamatojums

Jāprecizē, ka izpildītāja iestāde nedrīkst uzlikt pienākumus papildus tiem, kurus ir noteikusi iestāde, kas izsniegusi rīkojumu. Izpildītāja iestāde var veikt tikai tehniskus labojumus attiecībā uz Eiropas uzraudzības rīkojumu.

Grozījums Nr. 19

6. panta 4. punkta 1.a daļa (jauna)

 

Pārlabojumiem, kas minēti 1. apakšpunktā, ir vienīgi tehnisks raksturs, un tie neuzliek aizdomās turētajam papildu pienākumus.

Pamatojums

Jāprecizē, ka izpildītāja iestāde nedrīkst uzlikt pienākumus papildus tiem, kurus ir noteikusi iestāde, kas izsniegusi rīkojumu. Izpildītāja iestāde var veikt tikai tehniskus labojumus attiecībā uz Eiropas uzraudzības rīkojumu.

Grozījums Nr. 20

8. panta 1.a punkts (jauns)

 

1a. Pēc aizdomās turētā lūguma Eiropas uzraudzības rīkojumu nosūta jebkurai citai dalībvalstij, ja tās kompetentā iestāde nosūtīšanai piekrīt.

Pamatojums

Priekšlikuma pamatprincips ir tas, ka aizdomās turētajam jādod iespēja atgriezties viņā/viņas parastās dzīves vietas valstī. Tomēr situācijās, ja aizdomās turētajam ir ciešāka saistība ar kādu citu dalībvalsti (piemēram, valsti, kuras valstspiederīgais viņš/viņa ir), pamatlēmuma jāparedz iespēja doties uz šo valsti. Tomēr, lai izvairītos no ļaunprātīgas izmantošanas, attiecīgai dalībvalstij jāpiekrīt tam.

Grozījums Nr. 21

10. panta 1. punkts

1. Tiesa, tiesnesis, izmeklēšanas maģistrāts vai prokurors tajā valstī, kas saņem rīkojumu, atsakās atzīt un pildīt Eiropas uzraudzības rīkojumu, ja ir skaidrs, ka krimināllieta par likumpārkāpumu, attiecībā uz kuru ir izdots rīkojums, pārkāpj ne bis in idem principu.

1. Kompetentā iestāde tajā valstī, kas saņem rīkojumu, atsakās atzīt un pildīt Eiropas uzraudzības rīkojumu, ja ir skaidrs, ka krimināllieta par likumpārkāpumu, attiecībā uz kuru ir izdots rīkojums, pārkāpj ne bis in idem principu.

Grozījums Nr. 22

10. panta 2. punkts

2. Tiesa, tiesnesis, izmeklēšanas maģistrāts vai prokurors tajā valstī, kas saņem rīkojumu, var atteikties atzīt un pildīt Eiropas uzraudzības rīkojumu uz šāda viena vai vairākiem pamatiem:

2. Kompetentā iestāde tajā valstī, kas saņem rīkojumu, var atteikties atzīt un pildīt Eiropas uzraudzības rīkojumu uz šāda viena vai vairākiem pamatiem:

Grozījums Nr. 23

12. panta 1. punkts

1. Tiesa, tiesnesis, izmeklēšanas maģistrāts vai prokurors valstī, kas saņem rīkojumu, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 5 dienu laikā pēc Eiropas uzraudzības rīkojuma saņemšanas lemj, vai to atzīt un izpildīt vai izmantot iemeslus tā neatzīšanai un nepildīšanai. Kompetentā iestāde valstī, kas saņem rīkojumu, par šo lēmumu informē izdevēju iestādi ar jebkādu līdzekli, ar kuru var iegūt rakstisku dokumentu.

1. Kompetentā iestāde valstī, kas saņem rīkojumu, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 5 dienu laikā pēc Eiropas uzraudzības rīkojuma saņemšanas lemj, vai to atzīt un izpildīt vai izmantot iemeslus tā neatzīšanai un nepildīšanai. Kompetentā iestāde valstī, kas saņem rīkojumu, par šo lēmumu informē izdevēju iestādi ar jebkādu līdzekli, ar kuru var iegūt rakstisku dokumentu.

Grozījums Nr. 24

12. panta 3. punkts

3. Ja Eiropas uzraudzības rīkojums ir nepilnīgs, tiesa, tiesnesis, izmeklēšanas maģistrāts vai prokurors valstī, kas saņem rīkojumu, var atlikt lēmumu par rīkojuma atzīšanu un izpildi līdz laikam, kad izdevēja iestāde būs to papildinājusi.

3. Ja Eiropas uzraudzības rīkojums ir nepilnīgs, kompetentā iestāde valstī, kas saņem rīkojumu, var atlikt lēmumu par rīkojuma atzīšanu un izpildi līdz laikam, kad izdevēja iestāde būs to papildinājusi.

Grozījums Nr. 25

12. panta 4. punkts

4. Ja saskaņā ar 3. punktu Eiropas uzraudzības rīkojuma atzīšana un izpilde ir atlikta, tiesa, tiesnesis, izmeklēšanas maģistrāts vai prokurors valstī, kas saņem rīkojumu, tūlīt sniedz ziņojumu par atlikšanas iemesliem tieši izdevējai iestādei ar jebkādu līdzekli, ar kuru var iegūt rakstisku dokumentu.

4. Ja saskaņā ar 3. punktu Eiropas uzraudzības rīkojuma atzīšana un izpilde ir atlikta, kompetentā iestāde valstī, kas saņem rīkojumu, tūlīt sniedz ziņojumu par atlikšanas iemesliem tieši izdevējai iestādei ar jebkādu līdzekli, ar kuru var iegūt rakstisku dokumentu.

Grozījums Nr. 26

12. panta 4.a punkts (jauns)

 

4a. Iestāde, kas izsniegusi rīkojumu paziņo aizdomās turētajam par Eiropas uzraudzības rīkojuma atzīšanas vai izpildes iespējamu atlikšanu.

Pamatojums

Aizdomās turētajam ir tiesības būt informētam par procesa turpmāko gaitu.

Grozījums Nr. 27

13. panta 4. punkts

4. Aizdomās turētajam ir tiesības tikt uzklausītam izdevējā iestādē saskaņā ar izdevējas valsts tiesību normām. Šo prasību var izpildīt, izmantojot atbilstošus video vai telefoniskos sakarus ar izdevēju iestādi (nopratināšana video vai telefonkonferencē). Izdevēja iestāde arī apspriežas ar izpildītāju iestādi par Eiropas uzraudzības rīkojuma pārskatīšanu.

4. Aizdomās turētajam ir tiesības tikt uzklausītam izdevējā iestādē saskaņā ar izdevējas valsts tiesību normām. Šo prasību var izpildīt saskaņā ar procedūru, kura starp izpildes un izsniegšanas iestādi paredzēta 2000. gada 29. maija Konvencijas 10. pantā. Izsniegšanas iestāde arī apspriežas ar izpildītāju iestādi par Eiropas uzraudzības rīkojuma pārskatīšanu.

Pamatojums

Jānodrošina, ka tiek izmantota vienota kārtība par video sakariem.

Grozījums Nr. 28

17. panta 4. punkts

4. Pirms lēmumu pieņemšanas saskaņā ar 1. punktu, aizdomās turētajam ir tiesības tikt uzklausītam izdevējā iestādē saskaņā ar izdevējas valsts tiesību normām. Šo prasību var izpildīt, izmantojot atbilstošus video vai telefoniskos sakarus ar izdevēju iestādi (nopratināšana video vai telefonkonferencē). Izdevēja iestāde arī apspriežas ar izpildītāju iestādi.

4. Pirms lēmumu pieņemšanas saskaņā ar 1. punktu, aizdomās turētajam ir tiesības tikt uzklausītam izdevējā iestādē saskaņā ar izdevējas valsts tiesību normām. Šo prasību var izpildīt saskaņā ar procedūru, kura starp izpildes un izsniegšanas iestādi paredzēta 2000. gada 29. maija Konvencijas 10. pantā. Izsniegšanas iestāde arī apspriežas ar izpildītāju iestādi.

Pamatojums

Jānodrošina, ka tiek izmantota vienota kārtība par video sakariem.

Grozījums Nr. 29

18. pants

Aizdomās turētā apcietināšanas un nosūtīšanas nosacījumi

Aizdomās turētā apcietināšana un nosūtīšana

1. Ja izdevēja iestāde nolemj, ka aizdomās turētais jāapcietina un jānosūta uz izdevēju valsti, aizdomās turēto nopratina tās dalībvalsts tiesu iestāde, kuras teritorijā aizdomās turētais tiek apcietināts.

1. Ja izdevēja iestāde nolemj, ka aizdomās turētais jāapcietina un jānosūta uz izdevēju valsti, tā saskaņā ar Padomes 2002. gada 13. jūnija pamatlēmuma 2002/584/JAI noteikumiem izdod Eiropas apcietinājuma orderi.

2. Ja aizdomās turētais piekrīt savai nosūtīšanai, dalībvalsts, kuras teritorijā aizdomās turētais tiek apcietināts, nekavējoties nosūta viņu uz valsti, kas izdevusi rīkojumu.

2. Neskarot Padomes pamatlēmuma 2002/584/JAI 2. panta 1. punktu, Eiropas apcietinājuma orderi var izdot un aizdomās turēto nosūtīt uz izsniegšanas valsti visos gadījumos, ja par attiecīgo nodarījumu iespējams izsniegt Eiropas uzraudzības rīkojumu.

3. Ja aizdomās turētais nepiekrīt savai nosūtīšanai, dalībvalsts, kuras teritorijā aizdomās turētais tiek apcietināts, nekavējoties nosūta viņu uz izdevēju valsti. Tā var atteikties apcietināt un nosūtīt tikai tad, ja

 

ir skaidrs, ka kriminālprocess par nodarījumu, attiecībā uz kuru ir izdots rīkojums, pa to laiku pārkāptu ne bis in idem principu;

 

- izpildītājā valstī tiek veikta aizdomās turētā kriminālvajāšana par tiem pašiem faktiem, uz kuriem pamatojas Eiropas uzraudzības rīkojums;

 

- saskaņā ar izpildītājas dalībvalsts tiesībām ir iestājies noilgums aizdomās turētā kriminālvajāšanai vai sodīšanai, un saskaņā ar šīs dalībvalsts krimināllikumu attiecīgās darbības ir šīs valsts jurisdikcijā;

 

- lēmums par apcietināšanu un nosūtīšanu attiecas uz jauniem faktiem, kurus neaptver Eiropas uzraudzības rīkojums.

 

4. Dalībvalsts, kas nav izpildītāja valsts, var atteikties aizdomās turēto apcietināt un nosūtīt, arī pamatojoties uz vienu vai vairākiem 10. pantā minētajiem iemesliem.

 

Grozījums Nr. 30

20. pants

20. pants
Nosūtīšanas termiņi

svītrots

1. Saskaņā ar 18. pantu aizdomās turēto nosūta uz izdevēju valsti dienā, par kuru savstarpēji vienojas attiecīgās dalībvalstis, taču ne vēlāk kā 3 dienas pēc apcietināšanas.

 

2. Aizdomās turētā nosūtīšanu izņēmuma gadījumā var uz laiku atlikt nopietnu humānu iemeslu dēļ, piemēram, ja ir pamatoti iemesli domāt, ka nosūtīšana acīmredzami apdraudētu aizdomās turētā dzīvību vai veselību. Izdevēju iestādi nekavējoties informē par ikvienu šādu atlikšanu un tās iemesliem. Aizdomās turētā nosūtīšana notiek, tiklīdz vairs nepastāv šie iemesli, dienā, par kuru vienojušās attiecīgās dalībvalstis.

 

Pamatojums

To regulē Padomes pamatlēmuma par Eiropas apcietinājuma orderi noteikumi.

Grozījums Nr. 31

21. pants

21. pants
Tranzīts

svītrots

1. Ikviena dalībvalsts atļauj vest tranzītā cauri tās teritorijai aizdomās turēto, kuru nosūta saskaņā ar šā pamatlēmuma noteikumiem, ar noteikumu, ka tai sniegta informācija par:

 

a) personas, attiecībā uz kuru izsniegts Eiropas uzraudzības rīkojums, identitāti un valstspiederību;

 

(b) Eiropas uzraudzības rīkojuma esamību;

 

c) nodarījuma veidu un juridisko kvalifikāciju;

 

d) apstākļus, kādos tika izdarīts nodarījums, norādot arī laiku un vietu.

 

2. Katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas ir atbildīga par tranzīta pieprasījumu un vajadzīgo dokumentu saņemšanu, kā arī par ikvienas oficiālas sarakstes, kas attiecas uz tranzīta pieprasījumiem, saņemšanu. Par izraudzīto iestādi dalībvalstis paziņo Padomei.

 

3. Tranzīta pieprasījumu un informāciju, kas noteikta 1. punktā, var adresēt iestādei, kuru izraugās saskaņā ar 2. punktu, ar ikvienu līdzekli, ar kuru var iegūt rakstisku dokumentu. Tranzīta dalībvalsts savu lēmumu paziņo tādā pašā veidā.

 

4. Šo pamatlēmumu nepiemēro aviopārvadājumiem bez paredzētām pieturām. Tomēr, ja notiek neparedzēta nolaišanās, izdevēja valsts saskaņā ar 2. punktu izraudzītajai iestādei sniedz informāciju, kas paredzēta 1. punktā.

 

Pamatojums

To regulē Padomes pamatlēmuma par Eiropas apcietinājuma orderi noteikumi.

Grozījums Nr. 32

22. panta 1.a punkts (jauns)

 

1a. 1. punkts ir spēkā arī tad, ja Eiropas uzraudzības rīkojums saskaņā ar 6. panta 2. punkta d) apakšpunktu paredz, ka aizdomās turētajam ir aizliegts atstāt savu pastāvīgo vai jebkuru citu dzīvesvietu visā laika posmā , kas noteikts rīkojumā.

Grozījums Nr. 33

22. panta apakšvirsraksts, 5.a nodaļa (jauna)

 

5.a NODAĻA — DATU AIZSARDZĪBA

Pamatojums

Pamatlēmums par personas datu aizsardzību, kas tiek apstrādāti saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, vēl nav pieņemts. Lai izvairītos no nepilnībām un nodrošinātu pienācīgu pārsūtīto datu aizsardzību, šajā pamatlēmumā ir nepieciešams iekļaut nodaļu par datu aizsardzību.

Grozījums Nr. 34

22.a pants (jauns)

 

22.a pants

 

Datu aizsardzība

 

Attiecībā uz personas datu apstrādi mērķim, kas paredzēts šajā pamatlēmumā, ievēro vismaz šādus pamatprincipus:

 

a) datu apstrāde notiek, ja tā ir atļauta tiesību aktos, kā arī ir vajadzīga un samērīga ar datu vākšanas mērķi un/vai turpmāku apstrādi;

 

b) dati tiek vākti konkrētiem un likumīgiem mērķiem, un tos tālāk apstrādā veidā, kas atbilst šādiem mērķiem;

 

c) datiem ir jābūt precīziem un aktualizētiem;

 

d) īpašas datu kategorijas par rasi un nacionālo izcelsmi, politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību kādai partijai vai arodbiedrībai, seksuālo orientāciju vai veselības stāvokli apstrādā tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešami lietas specifikas dēļ vai ņemot vērā īpašus drošības pasākumus.

Pamatojums

Pamatlēmums par personas datu aizsardzību, kas tiek apstrādāti saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, vēl nav pieņemts. Lai izvairītos no nepilnībām un nodrošinātu pienācīgu pārsūtīto datu aizsardzību, šajā pamatlēmumā ir nepieciešams iekļaut nodaļu par datu aizsardzību.

Grozījums Nr. 35

22.b pants (jauns)

 

22.b pants

 

Datu subjekta tiesības

 

1. Visus datu subjektus informē par to, ka personas dati, kas attiecas uz viņiem, ir apstrādāti;

 

Tādas informācijas sniegšanu var atlikt, ja tas vajadzīgs mērķu īstenošanai, kuru dēļ dati ir apstrādāti.

 

2. Datu subjektam ir tiesības bez pārliekas kavēšanās iegūt informāciju par to, kāda informācija ir savākta, valodā, ko viņš(-a) saprot, kā arī rektificēt un vajadzības gadījumā pieprasīt datu dzēšanu, kas apstrādāti, pārkāpjot principus, kuri iekļauti 22.a pantā.

 

3. 1. un 2. punktā minētās informācijas sniegšanu var atteikt vai atlikt, ja tas ir noteikti nepieciešams, lai:

 

a) aizsargātu drošību un sabiedrisko kārtību;

 

b) novērstu noziedzīgus nodarījumus;

 

c) netraucētu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

 

d) aizsargātu trešo pušu tiesības.

Pamatojums

Pamatlēmums par personas datu aizsardzību, kas tiek apstrādāti saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, vēl nav pieņemts. Lai izvairītos no nepilnībām un nodrošinātu pienācīgu pārsūtīto datu aizsardzību, šajā pamatlēmumā ir nepieciešams iekļaut nodaļu par datu aizsardzību.

PASKAIDROJUMS

Iepriekšējs apcietinājums jāuzskata par izņēmuma līdzekli, kurš rūpīgi jāpārbauda saistībā ar tiesībām uz brīvību un nevainības prezumpciju[1]. Tas nekad nav obligāts, kā arī to neizmanto sodīšanas nolūkiem2. Līdz ar to pirmstiesas stadijā pēc iespējas plašāk jāizmanto ar brīvības atņemšanu nesaistītie pirmstiesas uzraudzības līdzekļi.

Uzraudzības pasākumu mērķis attiecībā uz iepriekšēju apcietinājumu principā ir tikai novērst trīs tipiskos draudus, kas pieļauj brīvības atņemšanu (bēgšanas draudi, pierādījumu slēpšanas vai iznīcināšanas draudzi un noziedzīgo nodarījumu atkārtotas izdarīšanas draudi).

Kopējā Eiropas tiesiskuma telpā, kurā nepastāv iekšējās robežas, nepieciešams nodrošināt, ka attieksme pret aizdomās turēto, kas nedzīvo tiesas atrašanās valstī, neatšķiras no attieksmes pret aizdomās turēto, kas dzīvo šajā valstī.

Tomēr pašlaik dažādās alternatīvas iepriekšējam apcietinājumam nevar transponēt vai nodot uz citu valsti, jo nav savstarpējas atzīšanas attiecībā uz šiem pasākumiem un pašlaik nepastāv starptautiski instrumenti, kas to īpaši atļautu. Šis savstarpējās atzīšanas trūkums rada šķēršļus personas tiesību juridiskai aizsardzībai.

Pastāv skaidrs nevienlīdzīgas attieksmes risks attiecībā uz šīm divām personu kategorijām — ES pilsoņiem, kas nav tās dalībvalsts iedzīvotāji, kuras teritorijā viņi tiek turēti aizdomās par noziedzīgu nodarījumu, un tiem ES pilsoņiem, kas dzīvo šajā dalībvalstī. Turklāt tas ir uzskatāms par šķērsli personu brīvai kustībai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, referents stingri atbalsta šī priekšlikuma nepieciešamību, kas nodrošinās pirmstiesas uzraudzības rīkojumu savstarpēju atzīšanu. Šis instruments mudinātu kompetentas valsts iestādes pirmstiesas izmeklēšanas laikā neturēt apcietinājumā personas, kuras nav ES iedzīvotāji, baidoties no slepenas bēgšanas draudiem, bet ļaut tām atgriezties tanī dalībvalstī, kura pašlaik ir to likumīgā un parastā dzīvesvieta.

Referents uzskata, ka ir svarīgi noskaidrot dzīvesvietas definīciju. Ņemot vērā šī priekšlikuma mērķi, ir būtiski neierobežot dzīvesvietas nozīmi līdz „pastāvīgai dzīvesvietai”, kas jau ir visnotaļ pieņemts Kopienas termins. Tomēr būtu jāpaskaidro, ka personas dzīvošanai attiecīgajā dalībvalstī vajadzētu būt likumīgai un parastai. Faktu, ka uzturēšanās ir likumīga un parasta, būtu jānosaka, pamatojoties uz de facto apstākļiem.

Turklāt referents ierosina paplašināt pamatlēmuma darbības jomu un iekļaut tajā iespēju aizdomās turētajam lūgt izsniegšanas kompetentajai iestādei ļaut viņam atgriezties citā dalībvalstī, nevis tajā, kas ir viņa vai viņas parastās un likumīgās dzīvesvietas dalībvalsts. Lielākoties tā varētu būt viņa/viņas izcelsmes dalībvalsts gadījumā, kad persona strādā citā dalībvalstī.

Referents uzskata, ka Komisijas priekšlikums izveidot īpašu atsevišķu to personu nodošanas mehānismu, kuras pārkāpj Eiropas uzraudzības rīkojumu (EUR), varētu apdraudēt un sarežģīt pašreizējo nodošanas sistēmu. Eiropas apcietināšanas orderim paralēlas sistēmas efektivitāte ir diskutējama. Pašlaik pastāv nodošanas procedūras, ko nodrošina Padomes Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm1 (EAO). Eiropas apcietināšanas ordera ieviešana ir pabeigta, un to jau praktiski izmanto. EAO iegūst aizvien lielāku to juristu uzticību, kas šo orderi izmanto praksē. Nevajadzētu par zemu novērtēt uzticēšanās lomu, piemērojot savstarpējās atzīšanas instrumentus. Šajā sakarā referents ierosina pielāgot Eiropas apcietināšanas ordera procedūras Eiropas uzraudzības rīkojumiem (EUR) tajās situācijās, kurās EUR tiek pārkāpts.

Pašlaik EAO ietver tādus nodarījumus, kuri ir sodāmi ar izdevējas dalībvalsts tiesību aktiem ar brīvības atņemšanas sodu vai paredz apcietināšanas rīkojumu vismaz uz 12 mēnešiem. Tomēr, ņemot vērā priekšlikuma par Eiropas uzraudzības rīkojumu mērķi, vajadzētu ietvert visus nodarījumus (neatkarīgi no tā, kādu sodu par tiem iespējams piemērot). Tādēļ, piemērojot Eiropas uzraudzības rīkojumus, ir jāpaplašina Eiropas apcietināšanas ordera darbības joma tā, lai tajā iekļautu visus nodarījumus.

Pirms detalizētu grozījumu ieviešanas EUR attiecībā uz EAO paplašināšanu, attiecinot to uz visiem nodarījumiem, ir jāveic padziļināta analīze un konsultācijas. Tādēļ referents aicina Eiropas Komisiju, kurai ir visi vajadzīgie resursi, pārskatīt priekšlikumu par Eiropas uzraudzības rīkojumu un ieviest nepieciešamās izmaiņas, lai nodrošinātu iespēju piemērot Eiropas apcietināšanas ordera nodošanas procedūras. Ja Eiropas Komisija uzskata par vajadzīgu, referents aicina to iesniegt nepieciešamās izmaiņas EAO.

Savstarpējas atzīšanas instrumenti vienmēr ietver apmaiņu ar jutīgu un personīga rakstura informāciju lielā apjomā. Tādējādi ir svarīgi nodrošināt datu aizsardzību. Referents aicina Padomi pieņemt Pamatlēmumu par personas datu aizsardzību, ko apstrādā policijas un tieslietu iestāžu sadarbības gaitā krimināllietās1. Tomēr pašreizējam iepriekš minētā pamatlēmuma trūkumam nevajadzētu pazemināt un apdraudēt datu aizsardzības atbilstīgu līmeni. Tādējādi referents ierosina priekšlikumā iekļaut īpašus pantus par datu aizsardzību.

  • [1] Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. panta 2. punkts nodrošina to, ka Eiropas Savienība kā Kopienas tiesību aktu vispārējus principus ievēro pamattiesības, ko garantē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (ECHR, 1950) un kas izriet no konstitucionālajām tradīcijām, kuras ir kopējas visām dalībvalstīm.
    Pamatbrīvību galvenās tiesības, kas regulē iepriekšēju ieslodzījumu un šāda ieslodzījuma alternatīvas un ko nosaka ECHR, ir šādas:
    - 5. panta 1. punkts – „katram ir tiesības uz brīvību un personas drošību”;
    - 6. panta 2. punkts – „ikviens, kas tiek apsūdzēts noziegumā, tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina netiek pierādīta saskaņā ar likumu”;
    - 5. panta 1. c) punkts – „persona tiek likumīgi aizturēta vai apcietināta ar nolūku nodot viņu kompetentām tiesībaizsardzības iestādēm, balstoties uz pamatotām aizdomām, ka šī persona ir pārkāpusi likumu, vai ja ir pamatots iemesls uzskatīt par nepieciešamu aizkavēt viņu izdarīt likumpārkāpumu vai nepieļaut viņas bēgšanu pēc likumpārkāpuma izdarīšanas”.

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (5.10.2007)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par Eiropas uzraudzības rīkojumu pirmstiesas izmeklēšanas gaitā Eiropas Savienības dalībvalstīs
(COM(2006)0468 – C6‑0328/2006 – 2006/0158(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Aloyzas Sakal

ĪSS PAMATOJUMS

Pamatlēmums par uzraudzības rīkojumu pirmstiesas izmeklēšanas gaitā ir ļoti svarīgs likumdošanas priekšlikums, kura mērķis ir ne tikai nodrošināt daudz efektīvāku tiesisko sadarbību Eiropas Savienības likumdošanas jomā, bet arī izveidot tiesisko pamatojumu, lai samazinātu apcietināšanas piemērošanas jomu un piemērotu ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli (it īpaši nenozīmīgu pārkāpumu gadījumos). Pēc atzinuma sagatavotāja domām, var nepārprotami apgalvot, ka šis likumdošanas priekšlikums ir ne vien svarīgs, bet katrā ziņā arī nepieciešams. Taču ir vairāki principiāli jautājumi, par kuriem jāvienojas, pirms šī likumdošanas priekšlikuma noteikumi tiek novērtēti no juridiskā viedokļa:

- Ierosinātais sadarbības veids ir ļoti līdzīgs procedūrai, kas tiek piemērota unitārā valstī, un tas būtu jāapspriež, jo patlaban tas nozīmē „durvju atvēršanu uz nekurieni” (no juridiskā viedokļa, protams). Tas neapšaubāmi ir politisks jautājums, taču, tā kā rezolūcija nopietni ietekmēs tiesību aktus, likumdošanas priekšlikuma juridiskajam formulējumam ir jābūt skaidram un nepārprotamam. Pēc atzinuma sagatavotāja domām, teksts diemžēl rada vairāk jautājumu nekā atbilžu, un tādēļ būtu vēlams izvēlēties klasisko sadarbības un tiesiskā regulējuma metodi (piemēram, kā Eiropas apcietināšanas ordera gadījumā);

- Ierosinātajā likumdošanas priekšlikumā ir skaidri jādefinē, vai ar to vienādo vai koordinē valsts tiesību aktus (nosakot, kādā mērā valsts var papildināt tiesiskā regulējuma jautājumus savos tiesību aktos). Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka likumdošanas priekšlikumam ir vairākas būtiskas juridiskas nepilnības, kuras varētu radīt nopietnas juridiskas sekas cilvēktiesību un brīvību aizsardzības nodrošināšanā, piem., nav skaidrs, kura valsts ir atbildīga par nelikumīgas uzraudzības rezultātā radīto kaitējumu; tāpat nav pilnībā skaidri noteikti arī procedūras aspekti, piemēram, aizdomās turētās personas tiesības pārsūdzēt Eiropas uzraudzības rīkojumu utt.

Atzinuma sagatavotāja komentāri par I. Varvitsiotis darba dokumentu ir izteikti, pamatojoties uz šādu principu: aspekti, kuri ir a) minēti gan likumdošanas priekšlikumā, gan I. Varvitsiotis darba dokumentā; b) minēti vienīgi I. Varvitsiotis darba dokumentā; c) nav minēti, taču, pēc atzinuma sagatavotāja domām, ir juridiski nepieciešami.

1. Parasti galvenais jautājums saistībā ar likumdošanas priekšlikumiem, kuru mērķis ir juridiskā sadarbība, ir par nozieguma savstarpēju atzīšanu tiesību aktos (saskaņā ar šo noteikumu dalībvalstis sadarbojas vienīgi tad, ja abas valstis darbības vai bezdarbību uzskata par kriminālnodarījumu). Eiropas Komisija turpina centienus noraidīt šo noteikumu vai vismaz sašaurināt tā piemērošanas jomu. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka likumdošanas priekšlikums paredz pilnībā noraidīt šo noteikumu (10. pants), savukārt I. Varvitsiotis darba dokumentā (5. lpp.) tas tiek pieļauts (ierobežota apjomā), taču vienīgi apcietināšanas gadījumā. Abus variantus var uzskatīt par „bīstamiem” vairāku iemeslu dēļ, jo Lietuvā (vismaz) var rasties konstitucionālas problēmas, ja cilvēktiesību un brīvību ierobežojumi tiek pieļauti attiecībā uz darbībām, kuras saskaņā ar Lietuvas Kriminālkodeksu netiek uzskatītas par kriminālnodarījumu. No otras puses, ja tas attiecas vienīgi uz smagiem noziegumiem, tad uzdevums samazināt apcietināšanas gadījumus nebūs izpildīts. Ņemot vērā iepriekš teikto, būtu vēlams bez citiem Eiropas uzraudzības rīkojuma noraidīšanas iemesliem paredzēt šādu: darbība valstī, kurai tiek lūgts veikt uzraudzību, netiek uzskatīta par kriminālnoziegumu (šis modelis varētu būt līdzīgs Eiropas apcietināšanas orderim). Ciktāl tas attiecas uz Lietuvu, tas ir galvenais punkts, kas attiecas uz konstitucionālajām saistībām.

2. Atzinuma sagatavotājs pilnībā piekrīt I. Varvitsiotis darba dokumenta 2. un 3. punktam.

3. Pēc atzinuma sagatavotāja domām, I. Varvitsiotis darba dokumenta 1. punkts ir jāpapildina šādi: a) saskaņā ar likumdošanas priekšlikuma 6. pantu uzraudzību var piemērot vienīgi tiesvedības laikā, bet šāda iespēja jānodrošina arī pirmstiesas izmeklēšanas gaitā (it īpaši izbraukšana no valsts, kurā tiek veikta izmeklēšana, piešķir tai tiesības izlemt pēc saviem ieskatiem); b) likumdošanas priekšlikuma 6. panta 4. punkta noteikumi ir pareizi un patiesi nepieciešami, taču tie ir neskaidri, jo nav skaidra frāzes „... veikt izmaiņas pienākumos” nozīme: vai tā attiecas uz ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekļu veidu (piem., darba dokumentā norādīta kā aresta uzlikšana drošības naudas daļai) vai tas attiecas vienīgi uz ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekļu piemērošanas jomu kā tādu? Šis aspekts ir svarīgs, jo ir paredzētas vairākas sankcijas par uzraudzības rīkojuma neievērošanu (likumdošanas priekšlikuma 5. nodaļa). Turklāt likumdošanas priekšlikuma 6. panta 4. punkta noteikumi neatbilst šī paša dokumenta 13. pantam, kurā paredzēta Eiropas uzraudzības rīkojuma pārbaude (nav skaidrs, vai izdevēja valsts var tādējādi pārveidot noteikumus, kurus ir izmainījusi izpildes valsts).

4. Pēc atzinuma sagatavotāja domām, likumdošanas priekšlikuma 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais pienākums pieļauj, ka tiek pārkāptas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā noteiktās saistības.

5. Likumdošanas priekšlikuma 6. panta 2. punkta e) apakšpunktā pēc vārda „darbs” būtu jāseko vārdam „pakalpojums utt.”, un h) apakšpunkta formulējums (vismaz ar atsauci uz lietuviešu valodas versiju) rada priekšstatu, ka ir pieprasīta obligāta pakļaušana ārstēšanai; tādēļ būtu vēlams šāds formulējums: „  ar brīvprātīgu aizdomās turētā piekrišanu”.

6. Likumdošanas priekšlikuma 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā pēc vārda „darbībām” ir jāseko „vai bezdarbība”.

7. Likumdošanas priekšlikuma 17. pantā minētā iespēja aizstāt ar brīvības atņemšanu saistītus mazāk stingrus pasākumus pret apcietināšanu gadījumā, ja tiek pārkāptas saistības, vismaz Lietuvā nav iespējama, jo apcietināt var vienīgi tad, ja ir izsniegti visi Kriminālprocesa kodeksā paredzētie pamatojumi un orderi un noteiktās procedūras ir ievērotas. Šajā ziņā valsts likumi ir daudz „bargāki” nekā likumdošanas priekšlikums, un tādēļ ir apšaubāmi, ka likumdošanas priekšlikuma noteikumi attiecībā uz pārkāpumiem, kad ir pārkāptas ar apcietināšanu saistītu pasākumu saistības, ir pieņemami Lietuvai.

8. Likumdošanas priekšlikumam ir jāreglamentē šādi jautājumi:

– aizdomās turamo tiesības pārsūdzēt Eiropas uzraudzības rīkojumu un grozīšanas un pārskatīšanas gadījumi;

– noteikt, kura valsts ir atbildīga par zaudējumu atlīdzināšanu, kuri radušies nelikumīga Eiropas uzraudzības rīkojuma gadījumā.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais tekstsParlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

1. panta 2. punkts

Eiropas uzraudzības rīkojums ir tiesas nolēmums, ko izdevusi dalībvalsts kompetenta iestāde attiecībā uz aizdomās turēto, kas pastāvīgi nedzīvo šajā valstī, nolūkā nosūtīt šo personu atpakaļ uz tās pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsti ar nosacījumu, ka tā ievēro uzraudzības līdzekļus, lai nodrošinātu pareizu tiesvedību un jo īpaši nodrošinātu, ka persona būs pieejama, lai stātos tiesas priekšā izdevējā dalībvalstī.

Eiropas uzraudzības rīkojums ir tiesas nolēmums, ko izdevusi dalībvalsts kompetenta iestāde attiecībā uz aizdomās turēto, kas pastāvīgi nedzīvo šajā valstī, lai nodrošinātu pareizu tiesvedību un jo īpaši nodrošinātu, ka persona būs pieejama, lai stātos tiesas priekšā dalībvalstī, kas izsniegusi rīkojumu..

Grozījums Nr. 2

6. panta 1. punkta trešā daļa

Izdevēja iestāde var uzlikt aizdomās turētajam vienu vai vairākus pienākumus:

Izdevēja iestāde var uzlikt aizdomās turētajam vienu vai vairākus pienākumus:

(a) ierasties uz nopratināšanām pirmstiesas izmeklēšanas laikā saistībā ar nodarījumu / nodarījumiem, kurā/os to apsūdz;

(a) ierasties uz nopratināšanām pirmstiesas izmeklēšanas laikā saistībā ar nodarījumu / nodarījumiem, kurā/os to apsūdz;

(b) bez atļaujas neapmeklēt konkrētas vietas izdevējā valstī vai

(b) bez atļaujas bieži neapmeklēt konkrētas vietas vai teritorijas daļu valstī, kas izsniegusi rīkojumu, vai izpildes valstī.

(c) atlīdzināt izmaksas, kas saistītas ar viņa/s nosūtīšanu uz nopratināšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā vai tiesu.

 

Grozījums Nr. 3

6. panta 2. punkta e) apakšpunkts

(e) noteiktos laikos atrasties savā norādītajā darba vietā izpildītājā valstī;

(e) noteiktos laikos atrasties savā norādītajā darba vietā, pakalpojumu sniegšanas vietā utt. izpildes valstī;

Grozījums Nr. 4

6. panta 2. punkta h) apakšpunkts

(h) iziet noteiktu medicīnisko aprūpi

(h) pakļaušana noteiktai ārstēšanai ar aizdomās turētā brīvprātīgu piekrišanu.

Grozījums Nr. 5

6. panta 4. punkts

4. Papildus Eiropas uzraudzības rīkojumā noteiktajiem pienākumiem izpildītāja iestāde saskaņā ar izpildītājas valsts tiesību aktiem var veikt izmaiņas pienākumos, kas ietverti Eiropas uzraudzības rīkojumā, ja tas ir obligāti nepieciešams, lai izpildītu Eiropas uzraudzības rīkojumu.

4. Papildus Eiropas uzraudzības rīkojumā noteiktajiem pienākumiem izpildītāja iestāde saskaņā ar izpildītājas valsts tiesību aktiem var veikt izmaiņas pienākumos, kas ietverti Eiropas uzraudzības rīkojumā, ja tas ir obligāti nepieciešams, lai izpildītu Eiropas uzraudzības rīkojumu. Šo noteikumu piemēro tikai attiecībā uz tādu pieņemto uzraudzības pasākumu darbības jomu, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, un Eiropas uzraudzības rīkojumā paredzēto pienākumu jebkāda grozīšana nekādā gadījumā nevar traucēt šā rīkojuma pārskatīšanu, ievērojot šā pamatlēmuma 13. pantu.

Grozījums Nr. 6

6. panta 4.a punkts (jauns)

4.a Dalībvalstis var nolemt piemērot šā panta noteikumus arī attiecībā uz pirmstiesas izmeklēšanas procesu.

Grozījums Nr. 7

10. pants

1. Tiesa, tiesnesis, izmeklēšanas maģistrāts vai prokurors tajā valstī, kas saņem rīkojumu, atsakās atzīt un pildīt Eiropas uzraudzības rīkojumu, ja ir skaidrs, ka krimināllieta par likumpārkāpumu, attiecībā uz kuru ir izdots rīkojums, pārkāpj ne bis in idem principu.

1. Tiesa, tiesnesis, izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors tajā valstī, kas saņem rīkojumu, atsakās atzīt un pildīt Eiropas uzraudzības rīkojumu, ja dalībvalstu starpā esošā situācija atbilst kādam no gadījumiem, kas minēti 3. un 4. pantā Padomes 2002. gada 13. jūnija pamatlēmumā par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm1.

2. Tiesa, tiesnesis, izmeklēšanas maģistrāts vai prokurors tajā valstī, kas saņem rīkojumu, var atteikties atzīt un pildīt Eiropas uzraudzības rīkojumu uz šāda viena vai vairākiem pamatiem:

2. 1. punktu jo īpaši piemēro:

(a) ja saskaņā ar valsts, kas saņem rīkojumu, tiesību normām aizdomās turēto tā vecuma dēļ nevar saukt pie kriminālatbildības par darbībām, uz kurām pamatojas Eiropas uzraudzības rīkojums;

(a) ja saskaņā ar valsts, kas saņem rīkojumu, tiesību normām aizdomās turēto tā vecuma dēļ nevar saukt pie kriminālatbildības par darbībām vai bezdarbību, uz kurām pamatojas Eiropas uzraudzības rīkojums;

(b) ja saskaņā ar valsts, kas saņem rīkojumu, tiesību normām pastāv imunitāte vai privilēģija, kas neļauj pildīt Eiropas uzraudzības rīkojumu;

 

(c) ja uz nodarījumu, kas ir par iemeslu Eiropas uzraudzības rīkojumam, attiecas amnestija valstī, kas saņem rīkojumu, ja šīs valsts jurisdikcijā bija kriminālvajāšanas uzsākšana par attiecīgo nodarījumu saskaņā ar tās krimināltiesībām.

 

 

b) ja darbība, ar kuru ir pamatota Eiropas uzraudzības rīkojuma izsniegšana, saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem nav noziedzīgs nodarījums; tomēr lietās, kas saistītas ar nodokļiem, muitu vai valūtas operācijām, nevar noraidīt Eiropas uzraudzības rīkojuma izpildi atsaucoties uz to, ka izpildītājas valsts tiesību aktos līdzīgi nodokļi nav noteikti vai nav paredzēti tāda paša veida nodokļu, muitas vai valūtas operāciju noteikumi, kā tas ir valstī, kas izsniegusi rīkojumu.

 

1 OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.

Grozījums Nr. 8

17. pants

1. Ja Eiropas uzraudzības rīkojums ir pārkāpts, izdevēja iestāde saskaņā ar izdevējas valsts tiesību normām var nolemt:

(a) atcelt Eiropas uzraudzības rīkojumu;

1. Ja Eiropas uzraudzības rīkojums ir pārkāpts, izsniegšanas iestāde saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kas izsniegusi rīkojumu, var nolemt:

(a) atcelt Eiropas uzraudzības rīkojumu;

(b) grozīt vai atcelt vienu vai vairākus Eiropas uzraudzības rīkojumā ietvertos pienākumus;

(b) grozīt vai atcelt vienu vai vairākus Eiropas uzraudzības rīkojumā ietvertos pienākumus;

(c) aizdomās turēto apcietināt un nosūtīt, ja Eiropas uzraudzības rīkojums ticis izdots attiecībā uz nodarījumu, par kuru saskaņā ar izdevējas valsts tiesību normām ir pamats piemērot iepriekšēju apcietinājumu, jo īpaši, ja tas ir nepieciešams, lai persona ierastos uz nopratināšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā vai uz tiesu;

(c) aizdomās turēto apcietināt, ja Eiropas uzraudzības rīkojums ticis izdots attiecībā uz nodarījumu, par kuru saskaņā ar izdevējas valsts tiesību normām sākotnēji nebija pamata piemērot iepriekšēju apcietinājumu; , jo īpaši:

(d) aizdomās turēto apcietināt un nosūtīt šādos gadījumos:

 

(i) ja Eiropas uzraudzības rīkojums ticis izdots attiecībā uz nodarījumu, par kuru saskaņā ar izdevējas valsts tiesību normām sākotnēji nebija pamata piemērot iepriekšēju apcietinājumu; kā arī

(i)ja Eiropas uzraudzības rīkojums ticis izdots attiecībā uz nodarījumu, par kuru saskaņā ar izdevējas valsts tiesību normām sākotnēji nebija pamata piemērot iepriekšēju apcietinājumu; un

(ii) ja Eiropas uzraudzības rīkojums ietver aizdomās turētā brīvību ierobežojumus tādā apjomā, kas pielīdzināms brīvības atņemšanai; kā arī

(ii) ja Eiropas uzraudzības rīkojums ietver aizdomās turētā brīvību ierobežojumus tādā apjomā, kas pielīdzināms brīvības atņemšanai; un

(iii) ja apcietināšana un nosūtīšana ir nepieciešama, lai persona ierastos uz nopratināšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā vai uz tiesu.

(iii) ja apcietināšana ir nepieciešama, lai persona ierastos uz nopratināšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā vai uz tiesu.

2. Pirms lēmuma pieņemšanas par apcietināšanu un nosūtīšanu izdevēja iestāde apsver visus attiecīgos apstākļus, tai skaitā konkrēti paredzēto sodu, pārkāpšanas sekas un jo īpaši aizdomās turētā gatavību brīvprātīgi atgriezties izdevējā valstī.

2. Pirms lēmuma pieņemšanas par apcietināšanu izdevēja iestāde apsver visus attiecīgos apstākļus, tai skaitā konkrēti paredzēto sodu, pārkāpšanas sekas un jo īpaši aizdomās turētā gatavību brīvprātīgi atgriezties izdevējā valstī.

3. Ja izdevēja iestāde nolemj, ka aizdomās turētais jāapcietina un jānosūta, un šā lēmuma pieņemšanas laikā aizdomās turētais atrodas citas dalībvalsts teritorijā, šī valsts aizdomās turēto apcietina un nosūta saskaņā ar 18. panta nosacījumiem.

 

4. Pirms lēmumu pieņemšanas saskaņā ar 1. punktu, aizdomās turētajam ir tiesības tikt uzklausītam izdevējā iestādē saskaņā ar izdevējas valsts tiesību normām. Šo prasību var izpildīt, izmantojot atbilstošus video vai telefoniskos sakarus starp izpildītāju iestādi un izdevēju iestādi (nopratināšana video vai telefoniskajā konferencē). Izsniegšanas iestāde arī apspriežas ar izpildītāju iestādi.

3. Pirms lēmumu pieņemšanas saskaņā ar 1. punktu, aizdomās turētajam ir tiesības tikt uzklausītam izdevējā iestādē saskaņā ar izdevējas valsts tiesību normām. Šo prasību var izpildīt, izmantojot atbilstošus video vai telefoniskos sakarus starp izpildītāju iestādi un izdevēju iestādi (nopratināšana video vai telefoniskajā konferencē). Izsniegšanas iestāde arī apspriežas ar izpildītāju iestādi.

Grozījums Nr. 9

18. pants

Aizdomās turētā apcietināšanas un nosūtīšanas nosacījumi

Aizdomās turētā apcietināšanas nosacījumi

1. Ja izdevēja iestāde nolemj, ka aizdomās turētais jāapcietina un jānosūta uz izdevēju valsti, aizdomās turēto nopratina tās dalībvalsts tiesu iestāde, kuras teritorijā aizdomās turētais tiek apcietināts.

1. Ja izsniegšanas iestāde nolemj, ka aizdomās turētais jāapcietina, aizdomās turēto nopratina tās dalībvalsts tiesu iestāde, kuras teritorijā aizdomās turētais tiek apcietināts.

2. Ja aizdomās turētais piekrīt savai nosūtīšanai, dalībvalsts, kuras teritorijā aizdomās turētais tiek apcietināts, nekavējoties nosūta viņu uz izdevēju valsti.

2. Ja aizdomās turētais piekrīt savai nosūtīšanai, dalībvalsts, kuras teritorijā aizdomās turētais tiek apcietināts, nekavējoties nosūta viņu uz valsti, kas izsniegusi rīkojumu.

3. Ja aizdomās turētais nepiekrīt savai nosūtīšanai, dalībvalsts, kuras teritorijā aizdomās turētais tiek apcietināts, nekavējoties nosūta viņu uz izdevēju valsti. var atteikties apcietināt un nosūtīt tikai tad, ja

3. Dalībvalsts, kuras teritorijā aizdomās turētais tiek apcietināts, var atteikties apcietināt un nosūtīt tikai tad:

- ir skaidrs, ka kriminālprocess par nodarījumu, attiecībā uz kuru ir izdots rīkojums, pa to laiku pārkāptu ne bis in idem principu;

ja ir skaidrs, ka kriminālprocess par nodarījumu, attiecībā uz kuru ir izdots rīkojums, pa to laiku pārkāptu ne bis in idem principu;

- izpildītājā valstī tiek veikta aizdomās turētā kriminālvajāšana par tiem pašiem faktiem, uz kuriem pamatojas Eiropas uzraudzības rīkojums;

ja izpildītājā valstī tiek veikta aizdomās turētā kriminālvajāšana par tiem pašiem faktiem, uz kuriem pamatojas Eiropas uzraudzības rīkojums;

- saskaņā ar izpildītājas dalībvalsts tiesībām ir iestājies noilgums aizdomās turētā kriminālvajāšanai vai sodīšanai, un saskaņā ar šīs dalībvalsts krimināllikumu attiecīgās darbības ir šīs valsts jurisdikcijā;

ja saskaņā ar izpildītājas dalībvalsts tiesībām ir iestājies noilgums aizdomās turētā kriminālvajāšanai vai sodīšanai, un saskaņā ar šīs dalībvalsts krimināllikumu attiecīgās darbības ir šīs valsts jurisdikcijā;

- lēmums par apcietināšanu un nosūtīšanu attiecas uz jauniem faktiem, kurus neaptver Eiropas uzraudzības rīkojums.

ja lēmums par apcietināšanu attiecas uz jauniem faktiem, kurus neaptver Eiropas uzraudzības rīkojums.

4. Dalībvalsts, kas nav izpildītāja valsts, var atteikties aizdomās turēto apcietināt un nosūtīt, arī pamatojoties uz vienu vai vairākiem 10. pantā minētajiem iemesliem.

4. Dalībvalsts, kas nav izpildes valsts, var atteikties aizdomās turēto apcietināt un nosūtīt, arī pamatojoties uz vienu vai vairākiem 10. pantā minētajiem iemesliem.

Grozījums Nr. 10

20. pants

20. pants

svītrots

Nosūtīšanas termiņi

 

1. Saskaņā ar 18. pantu aizdomās turēto nosūta uz izdevēju valsti dienā, par kuru savstarpēji vienojas attiecīgās dalībvalstis, taču ne vēlāk kā 3 dienas pēc apcietināšanas.

 

2. Aizdomās turētā nosūtīšanu izņēmuma gadījumā var uz laiku atlikt nopietnu humānu iemeslu dēļ, piemēram, ja ir pamatoti iemesli domāt, ka nosūtīšana acīmredzami apdraudētu aizdomās turētā dzīvību vai veselību. Izdevēju iestādi nekavējoties informē par ikvienu šādu atlikšanu un tās iemesliem. Aizdomās turētā nosūtīšana notiek, tiklīdz vairs nepastāv šie iemesli, dienā, par kuru vienojušās attiecīgās dalībvalstis.

 

Grozījums Nr. 11

22. panta 1.a punkts (jauns)

 

1.a Iepriekšējais neteikums ir spēkā arī tad, ja uzraudzības rīkojums saskaņā ar 6. panta 2. punkta d) apakšpunktu paredz, ka aizdomās turētajam ir aizliegts atstāt savu pastāvīgo vai jebkuru citu dzīvesvietu visā laika posmā , kas noteikts rīkojumā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas uzraudzības rīkojums pirmstiesas izmeklēšanas gaitā Eiropas Savienības dalībvalstīs

Atsauces

COM(2006)0468 - C6-0328/2006 - 2006/0158(CNS)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

LIBE

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

12.10.2006

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Aloyzas Sakalas

24.10.2006

 

 

Izskatīšana komitejā

11.9.2007

3.10.2007

 

 

Pieņemšanas datums

4.10.2007

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

24

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Carlo Casini, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Katalin Lévai, Hans-Peter Mayer, Manuel Medina Ortega, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Gary Titley, Diana Wallis, Rainer Wieland, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Charlotte Cederschiöld, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, József Szájer, Jacques Toubon

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Genowefa Grabowska, Iles Braghetto, Michael Cashman, Lily Jacobs

PROCEDŪRA

Virsraksts

Tiesu iestāžu kontrole saistībā ar pirmstiesas izmeklēšanu dalībvalstīs

Atsauces

COM(2006)0468 - C6-0328/2006 - 2006/0158(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

4.10.2006

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

12.10.2006

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

12.10.2006

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Ioannis Varvitsiotis

27.2.2007

 

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

Timothy Kirkhope

 

 

Izskatīšana komitejā

11.6.2007

2.10.2007

5.11.2007

 

Pieņemšanas datums

5.11.2007

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

21

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Alexander Alvaro, Philip Bradbourn, Jean-Marie Cavada, Carlos Coelho, Elly de Groen-Kouwenhoven, Esther De Lange, Bárbara Dührkop Dührkop, Claudio Fava, Kinga Gál, Roland Gewalt, Lilli Gruber, Magda Kósáné Kovács, Barbara Kudrycka, Inger Segelström, Károly Ferenc Szabó, Søren Bo Søndergaard, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Gérard Deprez, Sophia in ‘t Veld, Metin Kazak, Marian-Jean Marinescu, Jan Zahradil