ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 61. panta c) punktu un 67. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 61. panta c)  punktu,

Pamatojums

Atbildot uz Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas lūgumu sniegt konsultāciju par ierosinātās regulas juridisko pamatu, Juridiskā komiteja uzskatīja, ka priekšlikumu vajadzētu izskatīt koplēmuma procedūrā.

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

svītrots

Pamatojums

Sk. pamatojumu 1. atsauces grozījumam.

Rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru,

Pamatojums

Sk. pamatojumu 1. atsauces grozījumam.

Regulas piemērošanas jomā jāiekļauj visas uzturēšanas saistības, kas izriet no ģimenes attiecībām vai attiecībām ar līdzīgu raksturu, tā, lai visiem uztura kreditoriem nodrošinātu vienādu pieeju.

(9) Regulas darbības jomā jāiekļauj visas uzturēšanas saistības, kas izriet no ģimenes attiecībām, paternitātes vai maternitātes, laulības vai svainības, vai attiecībām, kuras atbilstīgi spēkā esošiem valsts tiesību aktiem ir ar līdzīgu raksturu, tā, lai visiem uztura kreditoriem nodrošinātu vienādu attieksmi. Šādas saistības jāveido iespējami plašākā nozīmē kā saistības, kas jo īpaši attiecas uz jebkuru nolēmumu par periodiskiem maksājumiem, vienreizējiem maksājumiem, īpašumtiesību pāreju un darījumiem ar īpašumu, kas noteiktas, pamatojoties uz attiecīgajām pušu vajadzībām un līdzekļiem, un kam ir uzturēšanas raksturs.

(10) Noteikumi par starptautisko piekritību nedaudz atšķiras no pašreiz piemērojamiem, piemēram, tiem, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 44/2001. Lai Eiropas Savienībā iespējami labāk aizsargātu uztura kreditoru intereses un veicinātu pienācīgu tiesvedību, šie noteikumi ir jāprecizē un tiem turpmāk jāaptver visas iespējamās situācijas, kurās ir pietiekama saikne starp pusēm un dalībvalsti. Tas, ka atbildētāja parastā dzīvesvieta ir valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, vairs nedrīkst būt par pamatu Kopienas normu nepiemērošanai un norādei uz valsts tiesību aktiem.

(10) Noteikumi par starptautisko piekritību nedaudz atšķiras no pašreiz piemērojamiem, piemēram, tiem, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 44/2001. Lai Eiropas Savienībā iespējami labāk aizsargātu uztura kreditoru intereses un veicinātu pienācīgu tiesvedību, šie noteikumi ir jāprecizē un tiem turpmāk jāaptver visas iespējamās situācijas, kurās ir pietiekama saikne starp pusēm un dalībvalsti.

Pamatojums

Ņemot vērā Hāgas konferencē izstrādāto Konvenciju par alimentu un citu ģimenes uzturlīdzekļu starptautisku piedziņu, kurai Eiropas Kopiena pievienojās 2007. gada 3. aprīlī, šo teikumu labāk svītrot.

(11) Pusēm ir jābūt iespējai, abpusēji vienojoties, izraudzīties tiesu, kurai lieta ir piekritīga, izņemot gadījumus, kuros uzturēšanas saistības attiecas uz nepilngadīgiem bērniem, lai tādējādi aizsargātu „vājāko pusi”.

(11) Pusēm ir jābūt iespējai, abpusēji vienojoties, izraudzīties tiesu, kurai lieta ir piekritīga, izņemot gadījumus, kuros uzturēšanas saistības attiecas uz nepilngadīgiem bērniem vai uz tiesībnespējīgu pieaugušo, lai tādējādi aizsargātu „vājāko pusi”.

(14) Uztura kreditora parastās dzīvesvietas valsts likumam joprojām jābūt ar augstāko spēku, kā tas ir noteikts esošajos starptautiskajos instrumentos, bet otrā prioritāte ir jāpiešķir tās valsts likumam, kurā atrodas tiesa, jo tas šajā konkrētajā jomā lietas ļauj izšķirt vienkāršāk, ātrāk un lētāk.

(14) Noteicošais spēks ir uzturlīdzekļu kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, kā tas ir noteikts esošajos starptautiskajos instrumentos, lai gan tiesas atrašanās valsts tiesību aktus var piemērot pat gadījumos, kad tie nav kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti, ja tas ļauj strīdus šajā jomā izšķirt vienkāršāk, ātrāk un lētāk un ja nav pierādījumu par labvēlīgākās tiesas izvēli.

Pamatojums

Regulas mērķis — dot iespēju uzturlīdzekļu kreditoriem viegli saņemt nolēmumu, kas būs automātiski izpildāms citā dalībvalstī, — būtu apdraudēts, ja pieņemtu risinājumu, saskaņā ar kuru tiesām nāktos piemērot ārvalstu tiesību aktus gadījumos, kad strīdu iespējams izšķirt vienkāršāk, ātrāk un ar mazākiem izdevumiem, piemērojot tiesas atrašanās valsts tiesību aktus. Ja tiek piemēroti ārvalstu tiesību akti, tiesas procesam ir tendence ieilgt, un tā rezultātā veidojas papildu izmaksas procesuālā kārtībā, kura bieži vien izskatāma steidzami un kurā prāvniekiem ne vienmēr ir tie apjomīgākie līdzekļi. Turklāt atsevišķos gadījumos kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktu piemērošanai varētu būt nevēlams rezultāts, kā gadījumā, ja uzturtiesīga persona pieprasa nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu savā pilsonības valstī, kurā atradusi patvērumu pēc tam, kad ir atstājusi savu un sava dzīvesbiedra — tās pašas pilsonības valstspiederīgā — pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kurš tajā turpina dzīvot.

Ar šādu pamatojumu konkrētais grozījums paredz tiesas atrašanās valsts tiesību aktu diskrecionāru piemērošanu, vienlaikus nodrošinot, ka netiek izraudzīta labvēlīgākā tiesa.

(15) Ja neviens no minētajiem likumiem uztura kreditoram nedod iespēju saņemt uzturu no debitora, ir jābūt iespējai piemērot kādas citas valsts likumu, ar kuru uzturēšanas saistībām ir cieša saikne. Konkrēti, tā var būt – bet ne tikai – abu pušu kopējās valsts piederības valsts.

(15) Ja uzturlīdzekļu kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti vai prasību saņēmušās tiesas atrašanās vietas tiesību akti uztura kreditoram nedod iespēju saņemt uzturu no debitora vai ja minēto tiesību aktu piemērošana būtu neatbilstīga vai nepiemērota, ir jābūt iespējai piemērot kādas citas valsts likumu, ar kuru uzturēšanas saistībām ir cieša saikne. Konkrēti, tā var būt – bet ne tikai – abu pušu kopējās valsts piederības valsts.

Pamatojums

Šis grozījums dod iespēju piemērot citas valsts tiesību aktus, nevis uzturlīdzekļu kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai prasību saņēmušās tiesas atrašanās valsts tiesību aktus, arī tādēļ, lai novērstu labvēlīgākās tiesas izvēli.

(16) Pie attiecīgiem nosacījumiem pusēm jāļauj izvēlēties piemērojamo likumu. Piemēram, tām jādod iespēja konkrētā lietā izvēlēties tās valsts likumu, kurā atrodas tiesa. Tām arī jādod iespēja vienoties par piemērojamo likumu pirms strīda rašanās, taču tikai gadījumā, ja tas neskar uzturēšanas saistības attiecībā uz bērniem vai neaizsargātiem pieaugušiem;

(16) Pie attiecīgiem nosacījumiem puses var izvēlēties piemērojamo likumu. Piemēram, tām jādod iespēja konkrētā lietā izvēlēties tās valsts likumu, kurā atrodas tiesa. Tām arī jādod iespēja vienoties par piemērojamo likumu pirms strīda rašanās, taču tikai gadījumā, ja tas neskar uzturēšanas saistības attiecībā uz bērniem vai neaizsargātiem pieaugušiem; turklāt, veicot izvēli, drīkst norādīt tikai uz atsevišķi noteiktiem likumiem. Tiesai, kura saņēmusi prasību, jābūt pārliecinātai, ka vienošanās par piemērojamā likuma izvēli ir notikusi pēc neatkarīgas juridiskas konsultācijas. Jebkura vienošanās par piemērojamā likuma izvēli ir jānoslēdz rakstiski.

(17) Debitors jāaizsargā pret norādīto likumu piemērošanu gadījumos, kuros ģimenes attiecības, kas ir pamatā uztura piešķiršanai, nav vispārpieņemts uzskatīt par privileģējamām. Konkrēti, šādi gadījumi varētu būt attiecības starp netiešiem radiniekiem vai svaiņiem, lejupēju radinieku uztura prasījumi pret augšupējiem radiniekiem vai uzturēšanas pienākums pēc laulības šķiršanas.

svītrots

(18a) Īpašas datu kategorijas attiecībā uz rasi vai nacionālo izcelsmi, politiskiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību kādai partijai vai arodbiedrībai, dzimumorientāciju vai veselības stāvokli apstrādā tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, atbilst konkrētās lietas mērķim un tiek ievērota atbilstība īpašām drošības garantijām.

(19) Vienā dalībvalstī pieņemtam uzturēšanas nolēmumam jābūt ātri un efektīvi izpildāmam jebkurā citā dalībvalstī. Konkrēti, uztura kreditoriem jādod iespēja saņemt līdzekļus, tos tieši ieturot no debitoru algas vai no bankas konta.

(19) Šīs regulas mērķis ir ieviest rezultatīvas, kā arī pieejamas, ātras, lietderīgas, rentablas, iedarbīgas un taisnīgas procedūras. Vienā dalībvalstī pieņemtam uzturēšanas nolēmumam jābūt ātri un efektīvi izpildāmam jebkurā citā dalībvalstī. Konkrēti, uztura kreditoriem jādod iespēja saņemt līdzekļus, tos tieši ieturot no debitoru algas vai no bankas konta. Jāveicina jaunu un efektīvu līdzekļu izmantošana uzturēšanas saistību lietās pieņemtu nolēmumu izpildei.

Pamatojums

Tāpat kā Hāgas Konvencijas projektam, arī Regulas mērķim ir jābūt pieejamu, ātru, lietderīgu, rentablu, iedarbīgu un taisnīgu procedūru veicināšanai.

Uzturēšanas saistību lietās pieņemtu nolēmumu izpilde ir problemātiska daudzās jurisdikcijās. Tāpēc dalībvalstīm aktīvi jāizvērtē jauni nolēmumu izpildes līdzekļi, kas ļoti efektīvi ir izmantoti ārpuskopienas valstu jurisdikcijā, piemēram, vadītāja apliecību konfiskācija.

(22) Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas ir īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Konkrēti, regula paredz pilnībā nodrošināt privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, aizsargāt personas datus, ievērot bērna tiesības un garantēt tiesības uz efektīvu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā saskaņā ar Hartas 7., 8., 24. un 47. pantu.

(22) Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas ir īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Konkrēti, regula paredz pilnībā nodrošināt privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, aizsargāt personas datus, ievērot bērna tiesības un garantēt tiesības uz efektīvu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā saskaņā ar Hartas 7., 8., 24. un 47. pantu. Piemērojot šo regulu, ir jāievēro Apvienoto Nāciju 1989. gada 20. novembra Konvencijas par bērna tiesībām 3. un 27. pants, kas paredz, ka

– visās darbībās attiecībā uz bērniem uzmanība pirmām kārtām tiek veltīta tam, lai vislabāk nodrošinātu bērna intereses,

– katram bērnam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, kāds nepieciešams bērna fiziskajai, intelektuālajai, garīgajai, tikumiskajai un sociālajai attīstībai,

– vecāki vai citas par bērnu atbildīgās personas ir galvenie atbildīgie, kam atbilstīgi savām spējām un finansiālajam stāvoklim ir jānodrošina bērna attīstībai nepieciešamie dzīves apstākļi, un

– dalībvalstīm jāveic visi atbilstīgie pasākumi, tai skaitā, slēdzot starptautiskus nolīgumus, lai nodrošinātu, ka no vecākiem vai citām par bērnu atbildīgām personām tiek piedzīti bērnam nepieciešamie uzturlīdzekļi, jo īpaši gadījumos, kad minētās personas dzīvo citā valstī, kas nav bērna dzīvesvietas valsts.

Pamatojums

Ir jāievēro attiecīgajā ANO Konvencijā noteiktās bērna tiesības.

(23) Saskaņā ar 2. pantu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar minētā lēmuma 3. pantā noteikto konsultēšanās procedūru.

(23) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību1.

_______________________

OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

_______________________

1 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

Pamatojums

Ir precizēti komitoloģijas noteikumi, lai ņemtu vērā grozījumus Padomes Lēmumā 1999/468/EK (t. s. Komitoloģijas lēmums). Skat. arī 50. un 51. panta grozījumus.

Ar šo regulu ir jāaizstāj šajā pašā jomā iepriekš pieņemtie Kopienas instrumenti. Turklāt, lai vienādotu un vienkāršotu spēkā esošās juridiskās normas, tai ir jābūt ar augstāku spēku nekā citiem starptautiskiem instrumentiem, ko šajā jomā piemēro dalībvalstīs.

(24) Ar šo regulu ir jāaizstāj šajā pašā jomā iepriekš pieņemtie Kopienas instrumenti. Turklāt, lai vienādotu un vienkāršotu spēkā esošās juridiskās normas, tai ir jābūt ar augstāku spēku nekā citiem starptautiskiem instrumentiem, ko šajā jomā piemēro dalībvalstīs. Regulā ir jāņem vērā Hāgas Konvencija par alimentu un citu ģimenes uzturlīdzekļu starptautisku piedziņu.

Pamatojums

Svarīgi precizēt, ka Regula ir izstrādāta tā, lai atbilstu gaidāmajai Hāgas Konvencijai.

1. Šo regulu piemēro uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes attiecībām vai attiecībām, kuras saskaņā ar tām piemērojamo likumu ir ar līdzīgu raksturu.

1. Šo regulu piemēro uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes attiecībām, paternitātes vai maternitātes, laulības vai svainības, vai no attiecībām, kuras saskaņā ar tām piemērojamo likumu ir ar līdzīgu raksturu.

Pamatojums

Sk. pamatojumu 9. apsvēruma grozījumam.

-1)„Uzturēšanas saistības” ir ar likumu noteikts pienākums, tai skaitā pienākums, kura apjoms un izpildes veids ir noteikts ar tiesas nolēmumu vai pusēm vienojoties, lai nodrošinātu jebkāda veida uzturēšanu vai vismaz iztikas līdzekļus personai, kuru ar debitoru saista vai ir saistījušas ģimenes attiecības. Šādas saistības veido iespējami plašākā nozīmē kā saistības, kas jo īpaši attiecas uz jebkuru nolēmumu par periodiskiem maksājumiem, vienreizējiem maksājumiem, īpašumtiesību pāreju un darījumiem ar īpašumu, kas noteiktas, pamatojoties uz attiecīgajām pušu vajadzībām un līdzekļiem, un kam ir uzturēšanas raksturs.

Pamatojums

Ir precīzi jādefinē uzturēšanas saistību jēdziens. Dažās tiesību sistēmās faktiski tiek nošķirts uzturēšanas pienākums un krietni šaurākas ģimenei vajadzīgo uzturlīdzekļu nodrošināšanas saistības. Ar ierosināto noteikumu ir jāaptver abi šie jēdzieni.

(2) „tiesnesis” ir tiesnesis vai persona ar tiesneša pilnvarām līdzvērtīgām pilnvarām uzturēšanas saistību lietās;

svītrots

Pamatojums

Šis punkts ir lieks, jo tiesniesis ir viena no šim "iestādēm" (...) kuras kompetencē ir uzturēšanas saistību jautājumi, kā noteikts 1. apakšpunktā.

(9) „debitors” ir ikviena fiziska persona, no kuras uzturs pienākas vai no kuras to pieprasa.

(9) „debitors” ir ikviena fiziska persona, no kuras uzturs pienākas vai no kuras to pieprasa, vai valsts iestāde, kas pārņēmusi debitora saistības uzturēt kreditoru;

(9a) „ar ģimenes stāvokli saistīts tiesas process” ir tiesas process, kas attiecas uz laulības šķiršanu, laulāto šķirtu dzīvi, laulības neesamību vai paternitātes noteikšanu.

Pamatojums

Ir jāprecizē jēdziena „ar ģimenes stāvokli saistīts tiesas process” nozīme. Definīcija atbilst Regulā Nr. 2201/2003 noteiktajai jurisdikcijas definīcijai, taču ir paplašināta, iekļaujot ar paternitātes noteikšanu saistītos tiesas procesus.

2.a pants

Piemērošna valsts iestādēm

1. Atbilstīgi 2. un 3. pantam, šī regula jāpiemēro arī attiecībā uz valsts pārvaldes iestādi, kas prasa to uzturēšanas pabalstu atmaksāšanu, ko tā izmaksājusi debitora vietā, ja likumā, kas attiecas uz šo iestādi, paredzētā šāda atmaksāšana.

2. 3.b, 3.c un 3.d punktu, kā arī 6. [6.b] pantu nepiemēro prasībām, ko iesniedz valsts iestādes.

3. Valsts iestāde, kas pieprasa nolēmuma izpildi, kopā ar VIII nodaļā paredzēto pieprasījumu, iesniedz jebkādu dokumentu, kas nepieciešams, lai pierādītu, ka tā atbilst 1. punktā minētajiem noteikumiem , kā arī to, ka kreditoram pabalsti ir paredzēti.

c) tiesai, kurai ir piekritīgas prasības par personas juridisko statusu, ja līdztekus šai prasībai tiek izskatīts prasījums par uzturēšanas saistībām, izņemot, ja šī piekritība nebalstās vienīgi uz pilsonību, kas ir vienai no pusēm, vai

c) tiesai, kurai ir piekritīgas prasības par personas juridisko statusu, ja līdztekus šai prasībai tiek izskatīts prasījums par uzturēšanas saistībām, izņemot, ja šī piekritība nebalstās vienīgi uz pilsonību, kas ir vienai no pusēm, vai

Pamatojums

Šim ierobežojumam, šķiet, nav lietderīga nolūka.

d) tiesai, kurai ir piekritīgas prasības par vecāku atbildību Regulas Nr. 2201/2003 izpratnē, ja līdztekus šai prasībai tiek izskatīts prasījums par uzturēšanas saistībām.

d) tiesai, kurai ir piekritīgas prasības par vecāku atbildību Regulas Nr. 2201/2003 izpratnē, ja papildus šai prasībai tiek izskatīts prasījums par uzturēšanas saistībām un ja tiesa jau izskata lietu par vecāku atbildību vai šāda prasība tiesā tiek celta vienlaikus ar prasījumu par uzturēšanas saistībām;

Pamatojums

Šis precizējums šķiet noderīgs.

da) tās vietas tiesa, kurā ģimenes attiecības vai attiecības ar līdzīgu raksturu ir oficiāli reģistrētas.

Pamatojums

Pušu izvēle attiecībā uz vietu, kur viņu attiecības ir reģistrētas, būtu jāuzskata arī par tiesas, kas atrodas šajā vietā, judikatūras akceptēšanu.

2. Vienošanos par tiesas izvēli noslēdz rakstiski. Uzskatāms, ka jebkāda elektroniski nosūtīta vienošanās, kuru iespējams iereģistrēt paliekoši, ir rakstiskā formā.

2. Vienošanos par tiesas izvēli noslēdz rakstiski.

Pamatojums

Šis noteikums ir ļoti neskaidrs; to varētu attiecināt, teiksim, uz apmaiņu ar elekroniskiem vēstījumiem.

2.a Tiesai, kura saņēmusi prasību, jābūt pārliecinātai, ka jebkura vienošanās par piekritību ir slēgta brīvprātīgi pēc neatkarīgas juridiskas konsultācijas un ka vienojoties ir ņemts vērā pušu stāvoklis tiesas procesa laikā.

Pamatojums

Skat. pamatojumu 11. apsvēruma grozījumam.

4. Šo pantu nepiemēro strīdiem par uzturēšanas saistībām attiecībā uz bērniem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu.

4. Šo pantu nepiemēro, ja uzturtiesīgais ir bērns, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, vai ja tas ir tiesībnespējīgs pieaugušais.

Pamatojums

Lai aizsargātu uzturtiesīgos, kuri nav spējīgi paust savu brīvu gribu, nedrīkst pieļaut iespēju vienoties par piekritību.

b) uzturēšanas saistību lietās starp laulātajiem vai bijušiem laulātajiem – tās dalībvalsts tiesām, kuras teritorijā bija laulāto pēdējā kopējā parastā dzīvesvieta, ja tā vēl ir bijusi parastā dzīvesvieta mazāk nekā gadu pirms prasības iesniegšanas.

b) uzturēšanas saistību lietās starp laulātajiem vai bijušiem laulātajiem – tās dalībvalsts tiesām, kuras teritorijā bija laulāto pēdējā kopējā parastā dzīvesvieta, ja tā vēl ir bijusi parastā dzīvesvieta mazāk nekā gadu pirms prasības iesniegšanas.

Pamatojums

Attiecas tikai uz versiju angļu valodā.

1. Ja par vienām un tām pašām uzturēšanas saistībām prasības ir iesniegtas dažādu dalībvalstu tiesās, tad tiesa, kurā prasība iesniegta kā otrajā, pēc savas iniciatīvas aptur tiesvedību līdz tiek noteikta tās tiesas piekritība, kurā prasība iesniegta pirmajā.

1. Lis pendens procedūras un saistītas procedūras, kā arī pagaidu un drošības pasākumus reglamentē 27., 28., 30. un 31. pants Regulā (EK) Nr. 44/2001.

Pamatojums

Šajā un turpmākajos pantos izklāstītie noteikumi ir veidoti, pārņemot spēkā esošās Kopienu tiesību normas, kas iekļautas Regulā (EK) Nr. 44/2001, uz kuru attiecīgi ir jānorāda.

2. Ja ir noteikta tās tiesas piekritība, kurā prasība iesniegta pirmajā, tad tiesa, kurā prasība iesniegta kā otrajā, atsakās no piekritības par labu pirmajai.

svītrots

Pamatojums

Šis pants ir lieks, jo tā formulējums gandrīz vārds vārdā ir pārņemts no Regulas (EK) Nr. 44/2001, ar ko nosaka vispārēju regulējumu tiesas piekritībai civillietās un komerclietās.

8. pants

Saistītas prasības

1. Ja dažādu dalībvalstu tiesās ir iesniegtas saistītas prasības, tiesa, kurā prasības iesniegtas kā otrajā, var apturēt tiesvedību.

2. Ja šīs prasības ir tiesvedībā pirmajā instancē, tad tiesa, kurā prasības iesniegtas kā otrajā, var apturēt tiesvedību pēc vienas puses lūguma, ja vien tiesai, kurā prasības iesniegtas kā pirmajā, attiecīgās prasības ir piekritīgas un tās likums ļauj tās apvienot.

3. Šā punkta izpratnē saistītas prasības ir tādas, kuru saikne ir tik cieša, ka ir lietderīgi tās izskatīt un lemt kopā, lai novērstu nesavienojamu lēmumu risku, ko radītu atsevišķa tiesvedība.

svītrots

Pamatojums

Šis pants ir lieks, jo tā formulējums gandrīz vārds vārdā ir pārņemts no Regulas (EK) Nr. 44/2001, ar ko nosaka vispārēju regulējumu tiesas piekritībai civillietās un komerclietās.

9. pants

Prasības iesniegšana tiesā

Šīs nodaļas nolūkiem uzskatāms, ka prasība ir iesniegta tiesā:

a) dienā, kad tiesā ir iesniegts dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, vai tam pielīdzināms dokuments, ar nosacījumu, ka prasītājs turpmāk ir veicis visus pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai dokumentu izsniegtu atbildētājam, vai

b) ja dokuments jāizsniedz pirms iesniegšanas tiesā, tad dienā, kad to saņem iestāde, kas ir atbildīga par izsniegšanu, ar nosacījumu, ka prasītājs turpmāk ir veicis visus pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai dokumentu iesniegtu tiesā.

svītrots

Pamatojums

Šis pants ir lieks, jo tā formulējums gandrīz vārds vārdā ir pārņemts no Regulas (EK) Nr. 44/2001, ar ko nosaka vispārēju regulējumu tiesas piekritībai civillietās un komerclietās.

10. pants

Pagaidu un aizsardzības pasākumi

Dalībvalsts tiesu iestādēm var prasīt veikt pagaidu vai aizsardzības pasākumus, kādus attiecīgajā dalībvalstī paredz likums, arī tad, ja saskaņā ar šo regulu lietas izskatīšana pēc būtības piekrīt citas dalībvalsts tiesai.

svītrots

Pamatojums

Šis pants ir lieks, jo tā formulējums gandrīz vārds vārdā ir pārņemts no Regulas (EK) Nr. 44/2001, ar ko nosaka vispārēju regulējumu tiesas piekritībai civillietās un komerclietās.

Ja tiesas process par uzturēšanas saistībām ir ierosināts, pieprasot pagaidu pasākumu īstenošanu, šīs regulas 7. un 8. pantu nepiemēro tā, lai pagaidu pasākumu īstenošanas pieprasījumam piemērojamais likums obligāti tiek piemērots jebkuram vēlākam prasījumam par uzturēšanas saistībām vai izmaiņām uzturēšanas saistībās, kas iesniegts sakarā ar to, ka pēc būtības tiek izskatīta lieta par laulības šķiršanu, laulības/nereģistrētas kopdzīves neesamību vai laulāto šķirtu dzīvi.

Pamatojums

Ja šāds noteikums netiek iekļauts, varētu pieņemt, ka gadījumā, ja sieviete ir pieprasījusi veikt pagaidu pasākumus uzturlīdzekļu nodrošināšanai „A” valstī, kur viņa atradusi patvērumu, „A” valsts tiesību aktus vajadzētu piemērot, izskatot jebkuru jautājumu uzturēšanas saistību sakarā, kas izriet no vēlāk ierosināta laulības šķiršanas procesa „B” valstī — sievietes izcelsmes valstī, kurā viņa dzīvo kopā ar savu dzīvesbiedru.

11. pants

Piekritības noskaidrošana

Ja kādas dalībvalsts tiesā ir iesniegta prasība, kura saskaņā ar šo regulu nav tai piekritīga, tā pēc savas iniciatīvas paziņo, ka tai nav piekritības.

svītrots

Pamatojums

Šis pants ir lieks, jo tā formulējums gandrīz vārds vārdā ir pārņemts no Regulas (EK) Nr. 44/2001, ar ko nosaka vispārēju regulējumu tiesas piekritībai civillietās un komerclietās.

1. Uzturēšanas saistības reglamentē tās valsts likums, kurā ir kreditora parastā dzīvesvieta.

1. Uzturēšanas saistības reglamentē tās valsts likums, kurā ir kreditora parastā dzīvesvieta.

2. Tās valsts likumu, kurā atrodas tiesa, piemēro:

2. Tās valsts likumu, kurā atrodas tiesa, piemēro:

a) ja saskaņā ar 1. punktu noteiktais likums kreditoram nedod iespēju no debitora saņemt uzturu, vai

a) ja tie ir kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti vai

ja kreditors to pieprasa un ja likums ir tās valsts likums, kurā debitoram ir parastā dzīvesvieta.

b) ja kreditoram nav iespēju saņemt uzturlīdzekļus no debitora saskaņā ar kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, vai

c) ja tie ir debitora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti, ja vien kreditors nepieprasa citādi un ja vien tiesa ir pārliecināta, ka kreditors konkrētajā jautājumā ir saņēmis neatkarīgu juridisku konsultāciju.

3. Ja neviens no likumiem, kas noteikts saskaņā ar iepriekšējiem punktiem, uztura kreditoram nedod iespēju saņemt uzturu no debitora, un ja no visiem apstākļiem izriet, ka uzturēšanas saistībām ir cieša saikne ar kādu citu valsti, jo īpaši, ar kreditora un debitora kopējās valsts piederības valsti, tad piemēro tās valsts likumu, ar ko uzturēšanas saistībām ir cieša saikne.

3. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem tiesas atrašanās valsts tiesību aktus drīkst piemērot pat tad, ja tie nav kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti, gadījumos, kad tie ļauj vienkāršāk, ātrāk un ar mazākiem izdevumiem taisnīgi izšķirt strīdus uzturēšanas saistību lietās un kad nav pierādījumu par labvēlīgākās tiesas izvēli.

4. Ja uzturlīdzekļu kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti vai tiesas atrašanās valsts tiesību akti nedod kreditoram iespēju saņemt uzturlīdzekļus no debitora vai ja minēto tiesību aktu piemērošana būtu neatbilstīga vai nepiemērota, uzturēšanas saistības savukārt reglamentē citas valsts tiesību akti, ar kuru uzturēšanas saistībām ir cieša saikne, jo īpaši, bet ne tikai, kreditora un debitora kopējās valstspiederības valsts tiesību akti.

Pamatojums

Skat. pamatojumu 14. un 15. apsvēruma grozījumiem.

a) attiecīgā procesa gadījumā norādīt tās valsts likumu, kurā atrodas tiesa, to skaidri vai jebkādā citā nepārprotamā veidā norādot prasības iesniegšanas laikā;

a) iesniedzot prasību tiesā, iesniegt nepārprotamu rakstisku vienošanos par tiesas atrašanās valsts tiesību normu izvēli;

Pamatojums

Komisijas ierosinātais formulējums nav saprotams. Acīmredzot vienmēr ir spēkā tiesas atrašanās valsts procedūras noteikumi.

Pirmais punkts ir spēkā, ja tiesa, kura saņēmusi prasību, ir pārliecināta, ka jebkura vienošanās par tiesas izvēli vai piemērojamā likuma izvēli ir noslēgta brīvprātīgi.

iia) tās vietas likumi, kurā ģimenes attiecības vai attiecības ar līdzīgu raksturu ir oficiāli reģistrētas;

Pamatojums

Ir pamatoti uzskatīt, ka puses akceptējušas, ka tad, kad viņi veidoja savas attiecības, tās vietas likumi, kurā viņi šīs attiecības reģistrējuši, attiecas arī uz citiem ar ģimeni saistītiem jautājumiem.

15. pants

Norādītā likuma nepiemērošana pēc debitora pieprasījuma

1. Tādu uzturēšanas saistību gadījumā, kuras neattiecas uz bērniem un neaizsargātiem pieaugušiem un kuras nav starp laulātajiem vai bijušiem laulātajiem, debitors var iebilst pret kreditora prasību, atsaucoties uz uzturēšanas pienākuma neesamību saskaņā ar to kopējo valsts piederības likumu vai, ja valsts piederība ir dažāda, saskaņā ar debitora parastās dzīvesvietas valsts likumu.

svītrots

2. Uzturēšanas saistību gadījumā starp laulātajiem vai bijušiem laulātajiem debitors var iebilst pret kreditora prasību, atsaucoties uz uzturēšanas pienākuma neesamību saskaņā ar tās valsts likumu, ar kuru laulībai ir visciešākā saikne.

Pamatojums

Šis apsvērums, šķiet, ir pretrunā savstarpējas atzīšanas principam un ir diskriminējošs.

1. Uzturēšanas saistībām piemērojamais likums nosaka:

1. Uzturēšanas saistībām piemērojamais likums nosaka:

reditora tiesību esamību un apmēru, un to, pret ko tas šīs tiesības var izmantot;

(a) kreditora tiesību esamību, termiņu un apmēru, un to, pret ko tas šīs tiesības var izmantot;

b) to, ciktāl kreditors uzturu var pieprasīt ar atpakaļejošu datumu;

(b) to, par cik ilgu laikposmu un kādā apmērā kreditors uzturlīdzekļus var pieprasīt ar atpakaļejošu datumu;

(c) uzturēšanas saistību aprēķina un indeksācijas veidu;

(c) uzturēšanas saistību aprēķina un indeksācijas veidu;

(d) prasības celšanas nosacījumus un termiņus;

(d) prasības celšanas nosacījumus un termiņus;

(e) valsts iestādes, kura kreditoram ir piešķīrusi uzturu, tiesības saņemt atlīdzību par saviem pakalpojumiem un debitora saistību robežas;

(e) valsts iestādes, kura kreditoram ir piešķīrusi uzturu, tiesības saņemt atlīdzību par saviem pakalpojumiem un debitora saistību robežas;

2. Neatkarīgi no piemērojamā likuma satura, nosakot uztura apmēru, ņem vērā kreditora vajadzības un debitora resursus.

2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem prasību saņēmusī tiesa, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, pamatojas uz kreditora faktiskajām un esošajām vajadzībām, kā arī debitora faktiskajiem un esošajiem līdzekļiem, ņemot vērā pamatotas debitora vajadzības un jebkuras citas debitoram spēkā esošas uzturēšanas saistības.

Pamatojums

Ar šo grozījumu ir iecerēts padarīt stingrāku Komisijas teksta redakciju. Ir svarīgi precizēt, ka nozīmīgākās ir kreditora faktiskās vajadzības, kā arī ņemt vērā, ka debitoram, iespējams, jau ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, piemēram, iepriekšējam dzīvesbiedram.

Šajā regulā norādītā likuma piemērošanu var atteikt tikai gadījumā, ja šāda piemērošana ir acīmredzami nesaderīga ar tiesas atrašanās vietas valsts sabiedrisko kārtību (ordre public). Tomēr uz šā pamata nevar atteikt piemērot šajā regulā norādītā dalībvalsts likuma normu.

Šajā regulā norādītā likuma piemērošanu var atteikt tikai gadījumā, ja šāda piemērošana ir acīmredzami nesaderīga ar tiesas atrašanās vietas valsts sabiedrisko kārtību (ordre public).

Pamatojums

Šī klauzula ir jāuztur spēkā.

Gadījumā, ja kāda valsts ietver vairākas teritoriālās vienības, no kurām katrai ir savas tiesību normas attiecībā uz uzturēšanas saistībām, nolūkā noteikt saskaņā ar šo regulu piemērojamo likumu katra teritoriālā vienība ir pielīdzināma valstij.

Valstij, kuras sastāvā esošām dažādām teritoriālajām vienībām ir savas atšķirīgas uztura saistībām piemērojamas likuma normas, nav pienākuma piemērot šo regulu vienīgi šādu teritoriālo vienību likuma normu kolīzijai.

Pamatojums

Šis noteikums ir pārņemts no attiecīgajiem Konstitucionālā līguma noteikumiem. Dalībvalstīm, kuru sastāvā esošām vairākām teritoriālajām vienībām ir pašām savas tiesību normas, ir jāļauj izlemt, vai Regulas noteikumi ir piemērojami šo teritoriālo vienību normu kolīzijai.

1. Ierosinot lietu dalībvalsts tiesā, dokumentu, uz kura pamata ierosināta lieta, vai tam pielīdzināmu dokumentu atbildētājam izsniedz kādā no šiem veidiem:

Dokumentu izsniegšanu reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula XXX/2007 par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

a) izsniedzot personīgi, ko apliecina ar saņēmēja parakstītu paziņojumu par saņemšanu, kurā norādīts saņemšanas datums;

b) izsniedzot personīgi, ko apliecina dokuments, kuru parakstījusi par izsniegšanu atbildīgā persona un kurā norādīts, ka saņēmējs dokumentu ir saņēmis vai atteicies to saņemt bez pamatota iemesla, kā arī norādīts dokumenta izsniegšanas datums;

c) izsniedzot ar nosūtīšanu pa pastu, ko apliecina ar saņēmēja parakstītu un atpakaļnosūtītu paziņojumu par saņemšanu, kurā norādīts saņemšanas datums;

d) izsniedzot elektroniski, piemēram, pa faksu vai ar e-pastu, ko apliecina ar saņēmēja parakstītu paziņojumu par saņemšanu, kurā norādīts saņemšanas datums.

2. Atbildētājam aizstāvības sagatavošanai nosaka termiņu, kas nevar būt mazāks par 30 dienām, skaitot no atbilstīgi 1. punktam izsniegtā dokumenta saņemšanas dienas.

3. Sešu mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis Komisiju informē par piemērojamiem izsniegšanas veidiem. Tās Komisijai dara zināmas jebkādas izmaiņas šajā informācijā.

Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu.

Prasītājs, kurš izcelsmes dalībvalstī ir saņēmis pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību vai atbrīvojumu no izdevumu segšanas, ir tiesīgs attiecībā uz izpildes procedūru saņemt visplašāko juridisko palīdzību vai visplašāko atbrīvojumu no izdevumiem, kādu paredz izpildes dalībvalsts tiesību akti.

Prasītājs, kurš izcelsmes dalībvalstī ir saņēmis pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību vai atbrīvojumu no izdevumu segšanas, ir tiesīgs attiecībā uz izpildes procedūru saņemt juridisko palīdzību saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos1, vai visplašāko atbrīvojumu no izdevumiem, kādu paredz izpildes dalībvalsts tiesību akti.

_______________________________

1 OV L 26, 31.1.2003., 41. lpp.

Lemt pilnībā vai daļēji atteikt vai apturēt izcelsmes tiesas nolēmuma izpildi, balstoties uz debitora pieprasījumu, var tikai šādos gadījumos:

a) debitors ir norādījis uz jauniem apstākļiem vai apstākļiem, kas izcelsmes tiesai nolēmuma pieņemšanas laikā nebija zināmi;

Pilnībā vai daļēji atteikties pildīt izcelsmes tiesas nolēmumu vai apturēt tā izpildi, balstoties uz debitora pieprasījumu, var tikai šādos gadījumos:

a) debitors ir norādījis uz jauniem apstākļiem vai apstākļiem, kas izcelsmes tiesai nolēmuma pieņemšanas laikā nebija zināmi;

b) debitors saskaņā ar 24. pantu ir pieprasījis pārskatīt izcelsmes tiesas nolēmumu, un jauns nolēmums vēl nav pieņemts;

b) ja debitors saskaņā ar 24. pantu ir pieprasījis pārskatīt izcelsmes tiesas nolēmumu, un jauns nolēmums vēl nav pieņemts;

c) debitors jau ir nokārtojis savas saistības;

d) attiecībā uz izcelsmes tiesas nolēmuma izpildes tiesībām pilnībā vai daļēji ir iestājies noilgums;

e) izcelsmes tiesas nolēmums nav savienojams ar izpildes dalībvalstī agrāk pieņemtu nolēmumu vai atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai to atzītu izpildes dalībvalstī.

c) debitors jau ir nokārtojis savas saistības;

d) attiecībā uz izcelsmes tiesas nolēmuma izpildes tiesībām pilnībā vai daļēji ir iestājies noilgums;

e) izcelsmes tiesas nolēmums nav savienojams ar izpildes dalībvalstī pieņemtu nolēmumu vai atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai to atzītu izpildes dalībvalstī.

Pamatojums

Kas attiecas uz a) apakšpunktu, izpildes posmā nav iespējams no jauna izskatīt lietu, kurā jau ir pieņemts galīgais nolēmums. Izpildi var apturēt vienīgi ar pašu izpildi saistītu iemeslu dēļ, nepārskatot iemeslus, uz kuriem balstoties ir pieņemts izpildāmais nolēmums (sk. 45. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 44/2001).

Kas attiecas uz b) apakšpunktu, nav vajadzības noteikt īpašu kārtību. Procedūras noteikumu dažādība rada papildus grūtības un var kavēt regulas īstenošanu, nevis to paātrināt vai atvieglot.

Paredzot iespēju izcelsmes valstī pārskatīt tiesas nolēmumu, tiktu ieviesta anomāla pārsūdzības kārtība.

2. Rīkojumu par tiešu ikmēneša ieturējumu var izdot tikai tad, ja debitoram nolēmums ir izsniegts vienā no 22. pantā minētajiem veidiem.

2. Rīkojumu par tiešu ikmēneša ieturējumu var izdot tikai tad, ja debitoram nolēmums ir izsniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu XXX/2007 par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Pamatojums

Nav vajadzības noteikt īpašu kārtību. Procedūras noteikumu dažādība rada papildu grūtības un var kavēt regulas īstenošanu, nevis to paātrināt vai atvieglot.

1. Kreditors tiesai, kura lietu izskata pēc būtības, var pieprasīt izdot rīkojumu par bankas konta pagaidu iesaldēšanu, kas adresēts citā dalībvalstī esošai bankas iestādei, kurā debitoram ir bankas konts. Pieprasījumu un rīkojumu par bankas konta pagaidu iesaldēšanu sagatavo saskaņā ar veidlapām, kuru paraugi ir pievienoti šīs regulas IV pielikumā.

1. Kreditors tiesai, kura lietu izskata pēc būtības, var pieprasīt izdot rīkojumu par bankas konta pagaidu iesaldēšanu līdz summai, kas nepieciešama, lai varētu izpildīt uzturēšanas saistības; kas adresēts citā dalībvalstī esošai bankas iestādei, kurā debitoram ir bankas konts. Pieprasījumu un rīkojumu par bankas konta pagaidu iesaldēšanu sagatavo saskaņā ar veidlapām, kuru paraugi ir pievienoti šīs regulas IV pielikumā.

35.a pants

Citi izpildes rīkojumi

Tiesa, kura saņēmusi prasību, pēc saviem ieskatiem var izdot rīkojumu par jebkuru citu izpildes pasākumu īstenošanu, kas paredzēti tiesas valsts tiesību aktos.

Pamatojums

Tiesas, kurai lūdz nodrošināt nolēmuma izpildi, rīcība nav jāierobežo tikai ar šajā regulā uzskaitītajiem rīkojumiem. Tā kā dalībvalstis ir jāmudina apsvērt jaunus nolēmumu izpildes veidus, tai skaitā tos, kuri ļoti efektīvi ir izmantoti ārpuskopienas valstu jurisdikcijā, tiesām noteikti jāizmanto pilns pasākumu spektrs, kas pieejams saskaņā ar tiesas valsts tiesību aktiem.

1. Izpildāmo publisko aktu un pušu vienošanos atzīšanai un izpildei attiecīgā gadījumā piemēro VI nodaļas noteikumus. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā publiskais akts vai pušu vienošanās ir izpildāma, pēc jebkuras ieinteresētās personas pieprasījuma izsniedz akta izrakstu, izmantojot šīs regulas II pielikumā doto veidlapas paraugu.

1. Izpildāmo publisko aktu un pušu vienošanos atzīšanai un izpildei attiecīgā gadījumā piemēro VI nodaļas noteikumus. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā publiskais akts vai pušu vienošanās ir izpildāma, bez pieprasījuma izsniedz tiesvedībā iesaistītajām pusēm akta izrakstu, izmantojot šīs regulas II pielikumā doto veidlapas paraugu.

Pamatojums

Regulas noteikumiem jādarbojas bez liekām formalitātēm.

1. Centrālās iestādes nodrošina piekļuvi informācijai, kas var sekmēt uztura prasījumu piedziņu, ievērojot šajā nodaļā izklāstītos noteikumus. Informāciju sniedz, lai sasniegtu šādus mērķus:

1. Centrālās iestādes nodrošina piekļuvi informācijai, kas var īpašā gadījumā sekmēt uztura prasījumu piedziņu, ievērojot šajā nodaļā izklāstītos noteikumus. Informāciju sniedz, lai sasniegtu šādus mērķus:

a) noteiktu debitora atrašanās vietu;

a) noteiktu debitora atrašanās vietu;

1.a Atbilstīgi proporcionalitātes principam, attiecībā uz katru konkrēto gadījumu jānosaka, kuri personas dati jāapstrādā saistībā ar pieejamo informāciju, apstrādi atļauj, ja tā nepieciešama uzturēšanas saistību izpildei.

1.b Biometriskie dati, piemēra, pirkstu nospiedumi un DNS dati netiek apstrādāti.

1.c Īpašas datu kategorijas attiecībā uz rasi vai nacionālo izcelsmi, politiskiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību kādai partijai vai arodbiedrībai, dzimumorientāciju vai veselības stāvokli apstrādā tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, atbilst konkrētās lietas mērķim un tiek ievērota atbilstība īpašām drošības garantijām.

2.a Tādas informācijas pieprasīšanai, kura nav norādīta 2. punktā jābūt proporcionālai un nepieciešamai, lai varētu sasniegt 1. punkta norādītos mērķus;

3. Saskaņā ar šo regulu paziņoto informāciju tiesa var uzglabāt tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams, lai sekmētu uztura prasījuma piedziņu. Uzglabāšanas termiņš nevar pārsniegt vienu gadu.

3. Saskaņā ar šo regulu paziņoto informāciju tiesa var uzglabāt tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams, lai sekmētu uztura prasījuma piedziņu.

Pamatojums

Informācijai jābūt pieejamai tik ilgi, cik nepieciešams tam mērķim, kādam tā tika vākta vai turpmāk apstrādāta. Protams, uzturēšanās saistību gadījumā, informācija varētu būt nepieciešama diezgan ilgu laiku, lai tiesnesis varētu periodiski pārskatīt gan juridiskā pamata esamību uzturēšanas saistību nodrošināšanai, gan atbilstoši noteiktu to apjomu. Protams, atbilstīgi Komisijas iesniegtajai informācijai, uzturēšanas prasības ES vidēji tiek maksātas 8 gadus.

3.a Lai nodrošinātu personas datu brīvu apriti Kopienā šī regula atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvai 95/46 par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti,tajā ir prasība dalībvalstīm aizsargāt fizisku personu tiesības un brīvības attiecībā uz personas datu apstrādi, īpaši viņu tiesības uz privāto dzīvi.

Šīs regulas pielikumu grozījumus pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā noteikto konsultēšanās procedūru.

Šīs regulas pielikumu grozījumus pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā noteikto konsultāciju procedūru.

1. Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis.

1. Komisijai palīdz Regulas (EK) Nr. 44/2001 75. pantā noteiktā komiteja.

2. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. pantā noteikto konsultēšanās procedūru, ievērojot minētā lēmuma 7. panta 3. punkta noteikumus.

2. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ievērojot minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 61. panta c) punktu un 67. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 61. panta c) apakšpunktu,

Pamatojums

Atbildot uz Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas lūgumu sniegt konsultāciju par ierosinātās regulas juridisko pamatu, Juridiskā komiteja uzskatīja, ka priekšlikumu vajadzētu izskatīt koplēmuma procedūrā.

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

Svītrota

Pamatojums

Sk. pamatojumu 1. atsauces grozījumam.

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru,

Pamatojums

Sk. pamatojumu 1. atsauces grozījumam.

(9) Regulas piemērošanas jomā jāiekļauj visas uzturēšanas saistības, kas izriet no ģimenes attiecībām vai attiecībām ar līdzīgu raksturu, tā, lai visiem uztura kreditoriem nodrošinātu vienādu pieeju.

(9) Regulas darbības jomā jāiekļauj visas uzturēšanas saistības, kas izriet no ģimenes attiecībām, paternitātes vai maternitātes, laulības vai svainības, vai attiecībām, kuras atbilstīgi spēkā esošiem valsts tiesību aktiem ir ar līdzīgu raksturu, tā, lai visiem uztura kreditoriem nodrošinātu vienādu attieksmi. Šādas saistības jāveido iespējami plašākā nozīmē kā saistības, kas jo īpaši attiecas uz jebkuru nolēmumu par periodiskiem maksājumiem, vienreizējiem maksājumiem, īpašumtiesību pāreju un darījumiem ar īpašumu, kas noteiktas, pamatojoties uz attiecīgajām pušu vajadzībām un līdzekļiem, un kam ir uzturēšanas raksturs.

Pamatojums

Ir jāsniedz daži norādījumi attiecībā uz jēdziena „uzturēšanas saistības” nozīmi un saturu. Ir svarīgi precizēt, ka ir iekļauta arī nereģistrēta kopdzīve un viendzimuma pāru kopdzīve.

(10) Noteikumi par starptautisko piekritību nedaudz atšķiras no pašreiz piemērojamiem, piemēram, tiem, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 44/2001. Lai Eiropas Savienībā iespējami labāk aizsargātu uztura kreditoru intereses un veicinātu pienācīgu tiesvedību, šie noteikumi ir jāprecizē un tiem turpmāk jāaptver visas iespējamās situācijas, kurās ir pietiekama saikne starp pusēm un dalībvalsti. Tas, ka atbildētāja parastā dzīvesvieta ir valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, vairs nedrīkst būt par pamatu Kopienas normu nepiemērošanai un norādei uz valsts tiesību aktiem.

(10) Noteikumi par piekritību nedaudz atšķiras no pašreiz piemērojamiem, piemēram, tiem, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 44/2001. Lai Eiropas Savienībā iespējami labāk aizsargātu uztura kreditoru intereses un veicinātu pienācīgu tiesvedību, šie noteikumi ir jāprecizē un tiem turpmāk jāaptver visas iespējamās situācijas, kurās ir pietiekama saikne starp pusēm un dalībvalsti.

Pamatojums

Ņemot vērā Hāgas konferencē izstrādāto Konvenciju par alimentu un citu ģimenes uzturlīdzekļu starptautisku piedziņu, kurai Eiropas Kopiena pievienojās 2007. gada 3. aprīlī, šo teikumu labāk svītrot.

(11) Pusēm ir jābūt iespējai, abpusēji vienojoties, izraudzīties tiesu, kurai lieta ir piekritīga, izņemot gadījumus, kuros uzturēšanas saistības attiecas uz nepilngadīgiem bērniem, lai tādējādi aizsargātu „vājāko pusi”.

(11) Pusēm ir jābūt iespējai, abpusēji vienojoties, izraudzīties tiesu, kurai lieta ir piekritīga, izņemot gadījumus, kuros uzturēšanas saistības attiecas uz nepilngadīgiem bērniem vai uz tiesībnespējīgu un rīcībnespējīgu pieaugušo, lai tādējādi aizsargātu „vājāko pusi”.

(14) Uztura kreditora parastās dzīvesvietas valsts likumam joprojām jābūt ar augstāko spēku, kā tas ir noteikts esošajos starptautiskajos instrumentos, bet otrā prioritāte ir jāpiešķir tās valsts likumam, kurā atrodas tiesa, jo tas šajā konkrētajā jomā lietas ļauj izšķirt vienkāršāk, ātrāk un lētāk.

(14) Noteicošais spēks ir uztura kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts likumam, kā tas ir noteikts esošajos starptautiskajos instrumentos, lai gan tiesas atrašanās valsts likumu var piemērot pat gadījumos, kad tas nav kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts likums, ja tas ļauj strīdus šajā jomā izšķirt vienkāršāk, ātrāk un lētāk un ja nav pierādījumu par labvēlīgākās tiesas izvēli.

Pamatojums

Regulas mērķis — dot iespēju uztura kreditoriem viegli saņemt nolēmumu, kas būs automātiski izpildāms citā dalībvalstī, — būtu apdraudēts, ja pieņemtu risinājumu, saskaņā ar kuru tiesām nāktos piemērot ārvalstu tiesību aktus gadījumos, kad strīdu iespējams izšķirt vienkāršāk, ātrāk un ar mazākiem izdevumiem, piemērojot tiesas atrašanās valsts tiesību aktus. Ja tiek piemēroti ārvalstu tiesību akti, tiesas procesam ir tendence ieilgt, un tādēļ veidojas papildu izmaksas procesuālā kārtībā, kas bieži vien izskatāma steidzami un kurā prāvniekiem ne vienmēr ir tie apjomīgākie līdzekļi. Turklāt atsevišķos gadījumos kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktu piemērošanai varētu būt nevēlams rezultāts, kā gadījumā, ja uzturtiesīga persona pieprasa nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu savā pilsonības valstī, kurā atradusi patvērumu pēc tam, kad ir atstājusi savu un sava dzīvesbiedra — tās pašas pilsonības valstspiederīgā — pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kurš joprojām dzīvo šajā pēdējā minētajā valstī.

Ar šādu pamatojumu konkrētais grozījums paredz tiesas atrašanās valsts tiesību aktu diskrecionāru piemērošanu, vienlaikus nodrošinot, ka netiek izraudzīta labvēlīgākā tiesa.

(15) Ja neviens no minētajiem likumiem uztura kreditoram nedod iespēju saņemt uzturu no debitora, ir jābūt iespējai piemērot kādas citas valsts likumu, ar kuru uzturēšanas saistībām ir cieša saikne. Konkrēti, tā var būt – bet ne tikai – abu pušu kopējās valsts piederības valsts.

(15) Ja uztura kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti vai prasību saņēmušās tiesas atrašanās valsts tiesību akti uztura kreditoram nedod iespēju saņemt uzturu no debitora vai ja minēto tiesību aktu piemērošana būtu neatbilstīga vai nepiemērota, ir jābūt iespējai piemērot kādas citas valsts tiesību aktus, ar kuru uzturēšanas saistībām ir cieša saikne, jo īpaši, bet ne tikai, abu pušu kopējās valstspiederības valsts tiesību aktus.

Pamatojums

Šis grozījums dod iespēju piemērot citas valsts tiesību aktus, nevis uztura kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai prasību saņēmušās tiesas atrašanās valsts tiesību aktus, arī tādēļ, lai novērstu labvēlīgākās tiesas izvēli.

(16) Pie attiecīgiem nosacījumiem pusēm jāļauj izvēlēties piemērojamo likumu. Piemēram, tām jādod iespēja konkrētā lietā izvēlēties tās valsts likumu, kurā atrodas tiesa. Tām arī jādod iespēja vienoties par piemērojamo likumu pirms strīda rašanās, taču tikai gadījumā, ja tas neskar uzturēšanas saistības attiecībā uz bērniem vai neaizsargātiem pieaugušiem; turklāt, veicot izvēli, drīkst norādīt tikai uz atsevišķi noteiktiem likumiem.

(16) Ar attiecīgiem nosacījumiem pusēm jāļauj izvēlēties piemērojamo likumu. Pusēm jādod iespēja konkrētam tiesas procesam izvēlēties tiesas atrašanās valsts tiesību aktus. Tām arī jādod iespēja vienoties par piemērojamo likumu pirms strīda rašanās, taču tikai gadījumā, ja tas neskar uzturēšanas saistības attiecībā uz bērniem vai mazāk aizsargātiem pieaugušajiem; turklāt, veicot izvēli, drīkst norādīt tikai konkrētus tiesību aktus. Tiesai, kura saņēmusi prasību, jābūt pārliecinātai, ka vienošanās par piemērojamā likuma izvēli ir notikusi pēc neatkarīgas juridiskas konsultācijas. Jebkura vienošanās par piemērojamā likuma izvēli ir jānoslēdz rakstiski.

(17) Debitors jāaizsargā pret norādīto likumu piemērošanu gadījumos, kuros ģimenes attiecības, kas ir pamatā uztura piešķiršanai, nav vispārpieņemts uzskatīt par privileģējamām. Konkrēti, šādi gadījumi varētu būt attiecības starp netiešiem radiniekiem vai svaiņiem, lejupēju radinieku uztura prasījumi pret augšupējiem radiniekiem vai uzturēšanas pienākums pēc laulības šķiršanas.

Svītrots

Pamatojums

Šis apsvērums ir neskaidri formulēts, tas, šķiet, ir pretrunā savstarpējas atzīšanas principam un ir diskriminējošs. Turklāt šāds apsvērums šķiet lieks, ņemot vērā, ka saskaņā ar atzinuma projekta autores ierosināto 20. panta grozījumu tiek saglabāta sabiedriskās kārtības klauzula.

(19) Vienā dalībvalstī pieņemtam uzturēšanas nolēmumam jābūt ātri un efektīvi izpildāmam jebkurā citā dalībvalstī. Konkrēti, uztura kreditoriem jādod iespēja saņemt līdzekļus, tos tieši ieturot no debitoru algas vai no bankas konta.

(19) Šīs regulas mērķis ir ieviest rezultatīvas, kā arī pieejamas, ātras, lietderīgas, rentablas, iedarbīgas un taisnīgas procedūras. Vienā dalībvalstī pieņemtam nolēmumam uzturēšanas saistību lietā jābūt ātri un efektīvi izpildāmam jebkurā citā dalībvalstī. Uztura kreditoriem jo īpaši jādod iespēja saņemt līdzekļus, tos tieši ieturot no debitoru algas vai no bankas konta. Jāveicina jaunu un efektīvu līdzekļu izmantošana uzturēšanas saistību lietās pieņemtu nolēmumu izpildei.

Pamatojums

Tāpat kā Hāgas Konvencijas projektam, arī Regulas mērķim ir jābūt pieejamu, ātru, lietderīgu, rentablu, iedarbīgu un taisnīgu procedūru veicināšanai.

Uzturēšanas saistību lietās pieņemtu nolēmumu izpilde ir problemātiska daudzās jurisdikcijās. Tāpēc dalībvalstīm aktīvi jāizvērtē jauni nolēmumu izpildes līdzekļi, kas ļoti efektīvi ir izmantoti ārpuskopienas valstu jurisdikcijā, piemēram, vadītāja apliecību konfiskācija.

(22) Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas ir īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Konkrēti, regula paredz pilnībā nodrošināt privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, aizsargāt personas datus, ievērot bērna tiesības un garantēt tiesības uz efektīvu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā saskaņā ar Hartas 7., 8., 24. un 47. pantu.

(22) Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas ir īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Konkrēti, Regula paredz pilnībā nodrošināt privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, aizsargāt personas datus, ievērot bērna tiesības un garantēt tiesības uz efektīvu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā saskaņā ar Hartas 7., 8., 24. un 47. pantu. Piemērojot šo regulu, ir jāievēro Apvienoto Nāciju 1989. gada 20. novembra Konvencijas par bērna tiesībām 3. un 27. pants, kas paredz, ka

– visās darbībās attiecībā uz bērniem uzmanība pirmām kārtām tiek veltīta tam, lai vislabāk nodrošinātu bērna intereses,

– katram bērnam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, kāds nepieciešams bērna fiziskajai, intelektuālajai, garīgajai, tikumiskajai un sociālajai attīstībai,

– vecāki vai citas par bērnu atbildīgās personas ir galvenie atbildīgie, kam atbilstīgi savām spējām un finansiālajam stāvoklim ir jānodrošina bērna attīstībai nepieciešamie dzīves apstākļi, un

– dalībvalstīm jāveic visi atbilstīgie pasākumi, tai skaitā, slēdzot starptautiskus nolīgumus, lai nodrošinātu, ka no vecākiem vai citām par bērnu atbildīgām personām tiek piedzīti bērnam nepieciešamie uzturlīdzekļi, jo īpaši gadījumos, kad minētās personas dzīvo citā valstī, kas nav bērna dzīvesvietas valsts.

Pamatojums

Ir jāievēro attiecīgajā ANO Konvencijā noteiktās bērna tiesības.

(23) Saskaņā ar 2. pantu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību1, šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar minētā lēmuma 3. pantā noteikto konsultēšanās procedūru.

(23) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību1.

_______________________

1 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

_______________________

1 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

Pamatojums

Ir precizēti komitoloģijas noteikumi, lai ņemtu vērā grozījumus Padomes Lēmumā 1999/468/EK (t. s. Komitoloģijas lēmums). Sk. arī 50. un 51. panta grozījumus.

(24) Ar šo regulu ir jāaizstāj šajā pašā jomā iepriekš pieņemtie Kopienas instrumenti. Turklāt, lai vienādotu un vienkāršotu spēkā esošās juridiskās normas, tai ir jābūt ar augstāku spēku nekā citiem starptautiskiem instrumentiem, ko šajā jomā piemēro dalībvalstīs.

(24) Ar šo regulu ir jāaizstāj šajā pašā jomā iepriekš pieņemtie Kopienas instrumenti. Turklāt, lai vienādotu un vienkāršotu spēkā esošās juridiskās normas, tai ir jābūt ar augstāku spēku nekā citiem starptautiskiem instrumentiem, ko šajā jomā piemēro dalībvalstīs. Regulai ir jābūt saskaņā ar Hāgas Konvenciju par alimentu un citu ģimenes uzturlīdzekļu starptautisku piedziņu.

Pamatojums

Svarīgi precizēt, ka Regula ir izstrādāta tā, lai atbilstu gaidāmajai Hāgas Konvencijai.

1. Šo regulu piemēro uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes attiecībām vai attiecībām, kuras saskaņā ar tām piemērojamo likumu ir ar līdzīgu raksturu.

1. Šo regulu piemēro uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes attiecībām, paternitātes vai maternitātes, laulības vai svainības, vai no attiecībām, kuras saskaņā ar tām piemērojamo likumu ir ar līdzīgu raksturu.

Pamatojums

Sk. pamatojumu 9. apsvēruma grozījumam.

-1. „Uzturēšanas saistības” ir ar likumu noteikts pienākums, tai skaitā pienākums, kura apjoms un izpildes veids ir noteikts ar tiesas nolēmumu vai pusēm vienojoties, lai nodrošinātu jebkāda veida uzturēšanu vai vismaz iztikas līdzekļus personai, kuru ar debitoru saista vai ir saistījušas ģimenes attiecības. Šādas saistības veido iespējami plašākā nozīmē kā saistības, kas jo īpaši attiecas uz jebkuru nolēmumu par periodiskiem maksājumiem, vienreizējiem maksājumiem, īpašumtiesību pāreju un darījumiem ar īpašumu, kas noteiktas, pamatojoties uz attiecīgajām pušu vajadzībām un līdzekļiem, un kam ir uzturēšanas raksturs.

Pamatojums

Ir precīzi jādefinē uzturēšanas saistību jēdziens. Dažās tiesību sistēmās faktiski tiek nošķirts uzturēšanas pienākums un krietni šaurākas ģimenei vajadzīgo uzturlīdzekļu nodrošināšanas saistības. Ar ierosināto noteikumu ir jāaptver abi šie jēdzieni.

(2) „tiesnesis” ir tiesnesis vai persona ar tiesneša pilnvarām līdzvērtīgām pilnvarām uzturēšanas saistību lietās;

Svītrots

(8) „kreditors” ir ikviena fiziska persona, kurai uzturs pienākas vai kura to pieprasa;

(8) „kreditors” ir ikviena fiziska persona, kurai uzturs pienākas vai kura to pieprasa, vai valsts iestāde, kas pārņēmusi kreditora funkcijas, lai nodrošinātu nolēmuma izpildi;

(9) „debitors” ir ikviena fiziska persona, no kuras uzturs pienākas vai no kuras to pieprasa.

(9) „debitors” ir ikviena fiziska persona, no kuras uzturs pienākas vai no kuras to pieprasa, vai valsts iestāde, kas pārņēmusi debitora saistības uzturēt kreditoru;

(9a) „ar ģimenes stāvokli saistīts tiesas process” ir tiesas process, kas attiecas uz laulības šķiršanu, laulāto šķirtu dzīvi, laulības neesamību vai paternitātes noteikšanu.

Pamatojums

Ir jāprecizē jēdziena „ar ģimenes stāvokli saistīts tiesas process” nozīme. Definīcija atbilst Regulā Nr. 2201/2003 noteiktajai jurisdikcijas definīcijai, taču ir paplašināta, iekļaujot ar paternitātes noteikšanu saistītos tiesas procesus.

c) tiesai, kurai ir piekritīgas prasības par personas juridisko statusu, ja līdztekus šai prasībai tiek izskatīts prasījums par uzturēšanas saistībām, izņemot, ja šī piekritība nebalstās vienīgi uz pilsonību, kas ir vienai no pusēm, vai

c) tiesai, kurai ir piekritīgas prasības par personas ģimenes stāvokli, ja papildus šai prasībai tiek izskatīts prasījums par uzturēšanas saistībām, vai

Pamatojums

Šis ierobežojums, šķiet, nav lietderīgs.

d) tiesai, kurai ir piekritīgas prasības par vecāku atbildību Regulas Nr. 2201/2003 izpratnē, ja līdztekus šai prasībai tiek izskatīts prasījums par uzturēšanas saistībām.

d) tiesai, kurai ir piekritīgas prasības par vecāku atbildību Regulas Nr. 2201/2003 izpratnē, ja papildus šai prasībai tiek izskatīts prasījums par uzturēšanas saistībām un ja tiesa jau izskata lietu par vecāku atbildību vai šāda prasība tiesā tiek celta vienlaikus ar prasījumu par uzturēšanas saistībām.

Pamatojums

Šis precizējums šķiet noderīgs.

2. Vienošanos par tiesas izvēli noslēdz rakstiski. Uzskatāms, ka jebkāda elektroniski nosūtīta vienošanās, kuru iespējams iereģistrēt paliekoši, ir rakstiskā formā.

2. Vienošanos par tiesas izvēli noslēdz rakstiski.

Pamatojums

Šis noteikums ir pārāk neskaidrs: tas varētu attiekties, teiksim, uz elektronisko vēstuļu apmaiņu.

2.a Tiesai, kura saņēmusi prasību, jābūt pārliecinātai, ka jebkura vienošanās par piekritību ir slēgta brīvprātīgi pēc neatkarīgas juridiskas konsultācijas un ka vienojoties ir ņemts vērā pušu stāvoklis tiesas procesa laikā.

Pamatojums

Sk. pamatojumu 11. apsvēruma grozījumam.

4. Šo pantu nepiemēro strīdiem par uzturēšanas saistībām attiecībā uz bērniem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu.

4. Šo pantu nepiemēro, ja uzturtiesīgais ir bērns, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, vai ja tas ir tiesībnespējīgs un rīcībnespējīgs pieaugušais.

Pamatojums

Lai aizsargātu uzturtiesīgos, kuri nav spējīgi paust savu brīvu gribu, nedrīkst pieļaut iespēju vienoties par piekritību.

b) uzturēšanas saistību lietās starp laulātajiem vai bijušiem laulātajiem – tās dalībvalsts tiesām, kuras teritorijā bija laulāto pēdējā kopējā parastā dzīvesvieta, ja tā vēl ir bijusi parastā dzīvesvieta mazāk nekā gadu pirms prasības iesniegšanas.

b) uzturēšanas saistību lietās starp laulātajiem vai bijušiem laulātajiem — tās dalībvalsts tiesām, kuras teritorijā atradās laulāto pēdējā kopējā pastāvīgā dzīvesvieta, ja tā joprojām bijusi pastāvīgā dzīvesvieta vismaz gadu pirms prasības iesniegšanas.

1. Ja par vienām un tām pašām uzturēšanas saistībām prasības ir iesniegtas dažādu dalībvalstu tiesās, tad tiesa, kurā prasība iesniegta kā otrajā, pēc savas iniciatīvas aptur tiesvedību līdz tiek noteikta tās tiesas piekritība, kurā prasība iesniegta pirmajā.

1. Lis pendens lietas un saistītas darbības, kā arī pagaidu un drošības pasākumus reglamentē 27., 28., 30. un 31. pants Regulā (EK) Nr. 44/2001.

Pamatojums

Šajā un turpmākajos pantos izklāstītie noteikumi ir veidoti, pārņemot spēkā esošās Kopienu tiesību normas, kas iekļautas Regulā (EK) Nr. 44/2001, uz kuru attiecīgi ir jānorāda.

2. Ja ir noteikta tās tiesas piekritība, kurā prasība iesniegta pirmajā, tad tiesa, kurā prasība iesniegta kā otrajā, atsakās no piekritības par labu pirmajai.

Svītrots

Pamatojums

Šis punkts ir lieks, jo tā formulējums gandrīz vārds vārdā ir pārņemts no Regulas (EK) Nr. 44/2001, ar ko nosaka vispārēju regulējumu tiesas piekritībai civillietās un komerclietās.

8. pants

Saistītas prasības

1. Ja dažādu dalībvalstu tiesās ir iesniegtas saistītas prasības, tiesa, kurā prasības iesniegtas kā otrajā, var apturēt tiesvedību.

2. Ja šīs prasības ir tiesvedībā pirmajā instancē, tad tiesa, kurā prasības iesniegtas kā otrajā, var apturēt tiesvedību pēc vienas puses lūguma, ja vien tiesai, kurā prasības iesniegtas kā pirmajā, attiecīgās prasības ir piekritīgas un tās likums ļauj tās apvienot.

3. Šā punkta izpratnē saistītas prasības ir tādas, kuru saikne ir tik cieša, ka ir lietderīgi tās izskatīt un lemt kopā, lai novērstu nesavienojamu lēmumu risku, ko radītu atsevišķa tiesvedība.

Svītrots

Pamatojums

Šis pants ir lieks, jo tā formulējums gandrīz vārds vārdā ir pārņemts no Regulas (EK) Nr. 44/2001, ar ko nosaka vispārēju regulējumu tiesas piekritībai civillietās un komerclietās.

9. pants

Prasības iesniegšana tiesā

Šīs nodaļas nolūkiem uzskatāms, ka prasība ir iesniegta tiesā:

a) dienā, kad tiesā ir iesniegts dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, vai tam pielīdzināms dokuments, ar nosacījumu, ka prasītājs turpmāk ir veicis visus pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai dokumentu izsniegtu atbildētājam, vai

b) ja dokuments jāizsniedz pirms iesniegšanas tiesā, tad dienā, kad to saņem iestāde, kas ir atbildīga par izsniegšanu, ar nosacījumu, ka prasītājs turpmāk ir veicis visus pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai dokumentu iesniegtu tiesā.

Svītrots

Pamatojums

Šis pants ir lieks, jo tā formulējums gandrīz vārds vārdā ir pārņemts no Regulas (EK) Nr. 44/2001, ar ko nosaka vispārēju regulējumu tiesas piekritībai civillietās un komerclietās.

10. pants

Pagaidu un aizsardzības pasākumi

Dalībvalsts tiesu iestādēm var prasīt veikt pagaidu vai aizsardzības pasākumus, kādus attiecīgajā dalībvalstī paredz likums, arī tad, ja saskaņā ar šo regulu lietas izskatīšana pēc būtības piekrīt citas dalībvalsts tiesai.

Svītrots

Pamatojums

Šis pants ir lieks, jo tā formulējums gandrīz vārds vārdā ir pārņemts no Regulas (EK) Nr. 44/2001, ar ko nosaka vispārēju regulējumu tiesas piekritībai civillietās un komerclietās.

10.a pants

Ja tiesas process par uzturēšanas saistībām ir ierosināts, pieprasot pagaidu pasākumu īstenošanu, šīs regulas 7. un 8. pantu nepiemēro tā, lai pagaidu pasākumu īstenošanas pieprasījumam piemērojamais likums obligāti tiek piemērots jebkuram vēlākam prasījumam par uzturēšanas saistībām vai izmaiņām uzturēšanas saistībās, kas iesniegts sakarā ar to, ka pēc būtības tiek izskatīta lieta par laulības šķiršanu, laulības/nereģistrētas kopdzīves neesamību vai laulāto šķirtu dzīvi.

Pamatojums

Ja šāds noteikums netiek iekļauts, varētu pieņemt, ka gadījumā, ja sieviete ir pieprasījusi veikt pagaidu pasākumus uzturlīdzekļu nodrošināšanai „A” valstī, kur viņa atradusi patvērumu, „A” valsts tiesību aktus vajadzētu piemērot, izskatot jebkuru jautājumu uzturēšanas saistību sakarā, kas izriet no vēlāk ierosināta laulības šķiršanas procesa „B” valstī — sievietes izcelsmes valstī, kurā viņa dzīvo kopā ar savu dzīvesbiedru.

11. pants

Piekritības noskaidrošana

Ja kādas dalībvalsts tiesā ir iesniegta prasība, kura saskaņā ar šo regulu nav tai piekritīga, tā pēc savas iniciatīvas paziņo, ka tai nav piekritības.

Svītrots

Pamatojums

Šis pants ir lieks, jo tā formulējums gandrīz vārds vārdā ir pārņemts no Regulas (EK) Nr. 44/2001, ar ko nosaka vispārēju regulējumu tiesas piekritībai civillietās un komerclietās.

1. Uzturēšanas saistības reglamentē tās valsts likums, kurā ir kreditora parastā dzīvesvieta.

1. Uzturēšanas saistības reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā ir kreditora pastāvīgā dzīvesvieta.

2. Tās valsts likumu, kurā atrodas tiesa, piemēro:

2. Tiesas atrašanās valsts tiesību aktus piemēro:

a) ja saskaņā ar 1. punktu noteiktais likums kreditoram nedod iespēju no debitora saņemt uzturu, vai

a) ja tie ir kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti vai

b) ja kreditors to pieprasa un ja likums ir tās valsts likums, kurā debitoram ir parastā dzīvesvieta.

b) ja kreditoram nav iespēju saņemt uzturu no debitora saskaņā ar kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, vai

c) ja tie ir debitora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti, ja vien kreditors nepieprasa citādi un ja vien tiesa ir pārliecināta, ka kreditors konkrētajā jautājumā ir saņēmis neatkarīgu juridisku konsultāciju.

3. Ja neviens no likumiem, kas noteikts saskaņā ar iepriekšējiem punktiem, uztura kreditoram nedod iespēju saņemt uzturu no debitora, un ja no visiem apstākļiem izriet, ka uzturēšanas saistībām ir cieša saikne ar kādu citu valsti, jo īpaši, ar kreditora un debitora kopējās valsts piederības valsti, tad piemēro tās valsts likumu, ar ko uzturēšanas saistībām ir cieša saikne.

3. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem tiesas atrašanās valsts tiesību aktus drīkst piemērot pat tad, ja tie nav kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti, gadījumos, kad tie ļauj vienkāršāk, ātrāk un ar mazākiem izdevumiem taisnīgi izšķirt strīdus uzturēšanas saistību lietās un kad nav pierādījumu par labvēlīgākās tiesas izvēli.

4. Ja uzturlīdzekļu kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti vai tiesas atrašanās valsts tiesību akti nedod kreditoram iespēju saņemt uzturu no debitora vai ja minēto tiesību aktu piemērošana būtu neatbilstīga vai nepiemērota, uzturēšanas saistības savukārt reglamentē citas valsts tiesību akti, ar kuru uzturēšanas saistībām ir cieša saikne, jo īpaši, bet ne tikai, kreditora un debitora kopējās valstspiederības valsts tiesību akti.

Pamatojums

Sk. pamatojumu 14. un 15. apsvēruma grozījumiem.

a) attiecīgā procesa gadījumā norādīt tās valsts likumu, kurā atrodas tiesa, to skaidri vai jebkādā citā nepārprotamā veidā norādot prasības iesniegšanas laikā;

a) iesniedzot prasību tiesā, iesniegt nepārprotamu rakstisku vienošanos par tiesas atrašanās valsts tiesību normu izvēli;

Pamatojums

Komisijas ierosinātais formulējums nav saprotams. Acīmredzot vienmēr ir spēkā tiesas atrašanās valsts procedūras noteikumi.

Iepriekšminētais ir spēkā tad, ja tiesa, kura saņēmusi prasību, ir pārliecināta, ka jebkura vienošanās par tiesas izvēli vai piemērojamā likuma izvēli ir noslēgta brīvprātīgi pēc neatkarīgas juridiskas konsultācijas.

15. pants

Norādītā likuma nepiemērošana pēc debitora pieprasījuma

1. Tādu uzturēšanas saistību gadījumā, kuras neattiecas uz bērniem un neaizsargātiem pieaugušiem un kuras nav starp laulātajiem vai bijušiem laulātajiem, debitors var iebilst pret kreditora prasību, atsaucoties uz uzturēšanas pienākuma neesamību saskaņā ar to kopējo valsts piederības likumu vai, ja valsts piederība ir dažāda, saskaņā ar debitora parastās dzīvesvietas valsts likumu.

Svītrots

2. Uzturēšanas saistību gadījumā starp laulātajiem vai bijušiem laulātajiem debitors var iebilst pret kreditora prasību, atsaucoties uz uzturēšanas pienākuma neesamību saskaņā ar tās valsts likumu, ar kuru laulībai ir visciešākā saikne.

Pamatojums

Šis apsvērums, šķiet, ir pretrunā savstarpējas atzīšanas principam un ir diskriminējošs.

1. Uzturēšanas saistībām piemērojamais likums nosaka:

1. Uzturēšanas saistībām piemērojamais likums nosaka:

(a) kreditora tiesību esamību un apmēru, un to, pret ko tas šīs tiesības var izmantot;

(a) kreditora tiesību esamību, derīguma termiņu un apmēru, un to, pret ko tas šīs tiesības var izmantot;

(b) to, ciktāl kreditors uzturu var pieprasīt ar atpakaļejošu datumu;

(b) to, par cik ilgu laikposmu un kādā apmērā kreditors uzturu var pieprasīt ar atpakaļejošu datumu;

(c) uzturēšanas saistību aprēķina un indeksācijas veidu;

(c) uzturēšanas saistību aprēķina un indeksācijas veidu;

(d) prasības celšanas nosacījumus un termiņus;

(d) noilgumu un termiņus prasības celšanai;

(e) valsts iestādes, kura kreditoram ir piešķīrusi uzturu, tiesības saņemt atlīdzību par saviem pakalpojumiem un debitora saistību robežas.

(e) valsts iestādes, kura kreditoram ir piešķīrusi uzturu, tiesības saņemt atlīdzību par saviem pakalpojumiem un debitora saistību robežas.

2. Neatkarīgi no piemērojamā likuma satura, nosakot uztura apmēru, ņem vērā kreditora vajadzības un debitora resursus.

2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem, prasību saņēmusī tiesa, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, pamatojas uz kreditora faktiskajām un esošajām vajadzībām, kā arī debitora faktiskajiem un esošajiem līdzekļiem, ņemot vērā pamatotas debitora vajadzības un jebkuras citas debitoram spēkā esošas uzturēšanas saistības.

Pamatojums

Ar šo grozījumu ir iecerēts padarīt stingrāku Komisijas teksta redakciju. Ir svarīgi precizēt, ka nozīmīgākās ir kreditora faktiskās vajadzības, kā arī ņemt vērā, ka debitoram, iespējams, jau ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, piemēram, iepriekšējam dzīvesbiedram.

Šajā regulā norādītā likuma piemērošanu var atteikt tikai gadījumā, ja šāda piemērošana ir acīmredzami nesaderīga ar tiesas atrašanās vietas valsts sabiedrisko kārtību (ordre public). Tomēr uz šā pamata nevar atteikt piemērot šajā regulā norādītā dalībvalsts likuma normu.

Šajā regulā norādītos tiesību aktus var atteikties piemērot tikai gadījumā, ja šāda piemērošana ir acīmredzami nesaderīga ar tiesas atrašanās valsts sabiedrisko kārtību (ordre public).

Pamatojums

Nedrīkst nošķirt dalībvalsti no trešās valsts, ja ir runa par sabiedrisko kārtību.

Gadījumā, ja kāda valsts ietver vairākas teritoriālās vienības, no kurām katrai ir savas tiesību normas attiecībā uz uzturēšanas saistībām, nolūkā noteikt saskaņā ar šo regulu piemērojamo likumu katra teritoriālā vienība ir pielīdzināma valstij.

Valstij, kuras sastāvā esošām dažādām teritoriālajām vienībām ir savas atšķirīgas uztura saistībām piemērojamas likuma normas, nav pienākuma piemērot šo regulu vienīgi šādu teritoriālo vienību likuma normu kolīzijai.

Pamatojums

Šis noteikums ir pārņemts no attiecīgajiem Konstitucionālā līguma noteikumiem. Dalībvalstīm, kuru sastāvā esošām vairākām teritoriālajām vienībām ir pašām savas tiesību normas, ir jāļauj izlemt, vai Regulas noteikumi ir piemērojami šo teritoriālo vienību normu kolīzijai.

1. Ierosinot lietu dalībvalsts tiesā, dokumentu, uz kura pamata ierosināta lieta, vai tam pielīdzināmu dokumentu atbildētājam izsniedz kādā no šiem veidiem:

Dokumentu izsniegšanu reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula XXX/2007 par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

a) izsniedzot personīgi, ko apliecina ar saņēmēja parakstītu paziņojumu par saņemšanu, kurā norādīts saņemšanas datums;

b) izsniedzot personīgi, ko apliecina dokuments, kuru parakstījusi par izsniegšanu atbildīgā persona un kurā norādīts, ka saņēmējs dokumentu ir saņēmis vai atteicies to saņemt bez pamatota iemesla, kā arī norādīts dokumenta izsniegšanas datums;

c) izsniedzot ar nosūtīšanu pa pastu, ko apliecina ar saņēmēja parakstītu un atpakaļnosūtītu paziņojumu par saņemšanu, kurā norādīts saņemšanas datums;

d) izsniedzot elektroniski, piemēram, pa faksu vai ar e-pastu, ko apliecina ar saņēmēja parakstītu paziņojumu par saņemšanu, kurā norādīts saņemšanas datums.

2. Atbildētājam aizstāvības sagatavošanai nosaka termiņu, kas nevar būt mazāks par 30 dienām, skaitot no atbilstīgi 1. punktam izsniegtā dokumenta saņemšanas dienas.

3. Sešu mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis Komisiju informē par piemērojamiem izsniegšanas veidiem. Tās Komisijai dara zināmas jebkādas izmaiņas šajā informācijā.

Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu.

Prasītājs, kurš izcelsmes dalībvalstī ir saņēmis pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību vai atbrīvojumu no izdevumu segšanas, ir tiesīgs attiecībā uz izpildes procedūru saņemt visplašāko juridisko palīdzību vai visplašāko atbrīvojumu no izdevumiem, kādu paredz izpildes dalībvalsts tiesību akti.

Prasītājs, kurš izcelsmes dalībvalstī ir saņēmis pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību vai atbrīvojumu no izdevumu segšanas, ir tiesīgs attiecībā uz izpildes procedūru saņemt juridisko palīdzību saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos1, vai visplašāko atbrīvojumu no izdevumiem, kādu paredz izpildes dalībvalsts tiesību akti.

_______________________________

1 OV L 26, 31.1.2003., 41. lpp.

Lemt pilnībā vai daļēji atteikt vai apturēt izcelsmes tiesas nolēmuma izpildi, balstoties uz debitora pieprasījumu, var tikai šādos gadījumos:

b) debitors saskaņā ar 24. pantu ir pieprasījis pārskatīt izcelsmes tiesas nolēmumu, un jauns nolēmums vēl nav pieņemts;

Pilnībā vai daļēji atteikties pildīt izcelsmes tiesas nolēmumu vai apturēt tā izpildi, balstoties uz debitora pieprasījumu, var tikai šādos gadījumos:

a) ir konstatētas kļūdas izpildrakstā vai tiesvedības dokumentos;

c) debitors jau ir nokārtojis savas saistības;

d) attiecībā uz izcelsmes tiesas nolēmuma izpildes tiesībām pilnībā vai daļēji ir iestājies noilgums;

e) izcelsmes tiesas nolēmums nav savienojams ar izpildes dalībvalstī agrāk pieņemtu nolēmumu vai atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai to atzītu izpildes dalībvalstī.

c) debitors jau ir nokārtojis savas saistības;

d) attiecībā uz izcelsmes tiesas nolēmuma izpildes tiesībām pilnībā vai daļēji ir iestājies noilgums;

e) izcelsmes tiesas nolēmums nav savienojams ar izpildes dalībvalstī pieņemtu nolēmumu vai atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai to atzītu izpildes dalībvalstī.

Pamatojums

Kas attiecas uz a) apakšpunktu, izpildes posmā nav iespējams no jauna izskatīt lietu, kurā jau ir pieņemts galīgais nolēmums. Izpildi var apturēt vienīgi ar pašu izpildi saistītu iemeslu dēļ, nepārskatot iemeslus, uz kuriem balstoties ir pieņemts izpildāmais nolēmums (sk. 45. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 44/2001).

Kas attiecas uz b) apakšpunktu, nav vajadzības noteikt īpašu kārtību. Procedūras noteikumu dažādība rada papildus grūtības un var kavēt regulas īstenošanu, nevis to paātrināt vai atvieglot.

Paredzot iespēju izcelsmes valstī pārskatīt tiesas nolēmumu, tiktu ieviesta anomāla pārsūdzības kārtība.

2. Rīkojumu par tiešu ikmēneša ieturējumu var izdot tikai tad, ja debitoram nolēmums ir izsniegts vienā no 22. pantā minētajiem veidiem.

2. Rīkojumu par tiešu ikmēneša ieturējumu var izdot tikai tad, ja debitoram nolēmums ir izsniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu XXX/2007 par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Pamatojums

Nav vajadzības noteikt īpašu kārtību. Procedūras noteikumu dažādība rada papildu grūtības un var kavēt regulas īstenošanu, nevis to paātrināt vai atvieglot.

35.a pants

Citi izpildes rīkojumi

Tiesa, kura saņēmusi prasību, pēc saviem ieskatiem var izdot rīkojumu par jebkuru citu izpildes pasākumu īstenošanu, kas paredzēti tiesas valsts tiesību aktos.

Pamatojums

Tiesas, kurai lūdz nodrošināt nolēmuma izpildi, rīcība nav jāierobežo tikai ar šajā regulā uzskaitītajiem rīkojumiem. Tā kā dalībvalstis ir jāmudina apsvērt jaunus nolēmumu izpildes veidus, tai skaitā tos, kuri ļoti efektīvi ir izmantoti ārpuskopienas valstu jurisdikcijā, tiesām noteikti jāizmanto visi pasākumi, kas tām pieejami saskaņā ar tiesas valsts tiesību aktiem.

1. Izpildāmo publisko aktu un pušu vienošanos atzīšanai un izpildei attiecīgā gadījumā piemēro VI nodaļas noteikumus. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā publiskais akts vai pušu vienošanās ir izpildāma, pēc jebkuras ieinteresētās personas pieprasījuma izsniedz akta izrakstu, izmantojot šīs regulas II pielikumā doto veidlapas paraugu.

1. Izpildāmo publisko aktu un pušu vienošanos atzīšanai un izpildei attiecīgā gadījumā piemēro VI nodaļas noteikumus. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā publiskais akts vai pušu vienošanās ir izpildāma, bez pieprasījuma izsniedz tiesvedībā iesaistītajām pusēm akta izrakstu, izmantojot šīs regulas II pielikumā doto veidlapas paraugu.

Pamatojums

Regulas noteikumiem jādarbojas bez liekām formalitātēm.

Šīs regulas pielikumu grozījumus pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā noteikto konsultēšanās procedūru.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

1. Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis.

1. Komisijai palīdz Regulas (EK) Nr. 44/2001 75. pantā noteiktā komiteja.

2. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. pantā noteikto konsultēšanās procedūru, ievērojot minētā lēmuma 7. panta 3. punkta noteikumus.

2. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ievērojot minētā lēmuma 8. panta noteikumus.