par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz dažiem pārejas perioda noteikumiem saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa likmi
(COM(2007)0381 – C6-0253/2007 – 2007/0136(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0381),

–   ņemot vērā EK līguma 93. pantu, saskaņā ar ko Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0253/2007),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par PVN likmēm, kas nav PVN likmes (COM(2007)0380),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0469/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju atbilstīgi grozīt tās priekšlikumu, saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 1. APSVĒRUMS (1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu paredz noteiktus atbrīvojumus PVN likmju jomā. Dažus no šiem nodokļu atbrīvojumiem piemēro līdz konkrētam datumam, savukārt citi ir spēkā līdz galīga nodokļu režīma ieviešanai. (1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu paredz noteiktus atbrīvojumus PVN likmju jomā. Dažus no šiem nodokļu atbrīvojumiem piemēro līdz konkrētam datumam, savukārt citi ir spēkā līdz galīga nodokļu režīma ieviešanai darījumiem Kopienas iekšienē. Pamatojums „Galīgais režīms” nav noteikts. Lai izstrādātu labu likumdošanas priekšlikumu, ir atbilstīgi to precizēt. Grozījums Nr. 2 1.A APSVĒRUMS (jauns) (1a) Saskaņā ar subsidiaritātes principu Kopiena nedrīkst ierobežot dalībvalstu kompetenci netiešo nodokļu uzlikšanā vairāk nekā tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību attiecībā uz PVN likmju noteikšanu. Jo īpaši vietējiem pakalpojumiem, ciktāl tie neietver pārrobežu darbības, — kopumā nav ietekmes uz iekšējā tirgus darbību. Pamatojums Ierosinātā grozījuma nolūks ir atkārtoti apstiprināt principu, ka vietējie pakalpojumi neietekmē tirdzniecību, un tāpēc dalībvalstīm ir jābūt rīcības brīvībai noteikt PVN likmes šiem pakalpojumiem. Grozījums Nr. 3 2. APSVĒRUMS (2) Lai uzlabotu vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm, nodokļu atbrīvojumus, kas netraucē iekšējā tirgus nevainojamai darbībai un nav pretrunā noteikumiem citās Kopienas politikas jomās, ir jāturpina piemērot līdz 2010. gada beigām, kas atbilst minimālās 15 % pamatlikmes piemērošanas beigu datumam un beigu datumam attiecībā uz izmēģinājumu par samazinātas likmes piemērošanu darbietilpīgiem pakalpojumiem. Savukārt citus nodokļu atbrīvojumus jāturpina piemērot. (2) Lai uzlabotu vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm, nodokļu atbrīvojumus, kas netraucē iekšējā tirgus nevainojamai darbībai un nav pretrunā noteikumiem citās Kopienas politikas jomās, ir jāturpina piemērot līdz 2010. gada beigām, kas atbilst minimālās 15 % pamatlikmes piemērošanas beigu datumam un beigu datumam attiecībā uz izmēģinājumu par samazinātas likmes piemērošanu darbietilpīgiem pakalpojumiem. Savukārt īpašu iemeslu dēļ citus nodokļu atbrīvojumus jāturpina piemērot. Pamatojums Priekšlikums norāda, ka var būt nevienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīm. Angļu tekstā svītrojot vārdu „more”, ierosinātais grozījums atkārtoti apstiprina nepieciešamību pilnībā nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi. Priekšlikums par atsevišķu nodokļu atbrīvojumu nepaplašināšanu nav balstīts uz pamatojumu kā tādu, bet gan uz dažādiem īpašiem pamatojumiem. Grozījums Nr. 4 2.A APSVĒRUMS (jauns) (2a) Laika posmam līdz 2010. gada 31. decembrim ir jābūt pietiekamam, lai Padome varētu pieņemt lēmumu par atteikšanos no mērķa ieviest galīgu nodokļu režīmu, lai apliktu ar nodokli darījumus Kopienas iekšienē, balstoties uz principu par aplikšanu ar nodokli izcelsmes valstī un pieeju attiecībā uz PVN likmju tuvināšanu. Pamatojums Lai mazinātu nepilnības, un saskaņā ar labas pārvaldības un subsidiaritātes principiem, dalībvalstīm līdz 2010. gada 31. decembrim ir jāpieņem lēmums par to, vai noteikti būtu jāatsakās no tā dēvētā „galīgā" nodokļu režīma. Ja, visbeidzot, patiešām atsakās no „galīgā” nodokļu režīma, tad vairs nebūs pamatojuma PVN likmju tālākai saskaņošanai, un dalībvalstīm, principā, būtu jādod iespēja piemērot samazinātas PVN likmes darījumiem, kas neietver pārrobežu darbības, piemēram, vietējie pakalpojumi. Grozījums Nr. 5 2.B APSVĒRUMS (jauns) (2b) Laika posmam līdz 2010. gada 31. decembrim arī ir jābūt pietiekamam, lai Padome varētu pieņemt lēmumu par PVN likmju galīgo struktūru, kas ietver iespējas dalībvalstīm piemērot atšķirīgas PVN likmes, ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta iekšējā tirgus un citu Kopienas politiku nevainojama darbība. Šajā laika posmā ir apdomīgi jāpiemēro pašreizējie noteikumi, pienācīgi ņemot vērā robežgadījumus, tā, lai pirms Padomes lēmuma pieņemšanas par pievienotās vērtības nodokļa galīgo struktūru vai pēc tam neizslēgtu iespēju dalībvalstīm īstenot likumīgus politikas mērķus. Grozījums Nr. 6 2.C APSVĒRUMS (jauns) (2c) Saskaņā ar subsidiaritātes principu un pēc Padomes lēmuma pieņemšanas par galīgo režīmu, lai apliktu ar nodokli darījumus Kopienas iekšienē, dalībvalstīm ir jāspēj piemērot samazinātas likmes galvenajām precēm un pakalpojumiem skaidri noteiktu sociālo un ekonomisko apsvērumu dēļ, kā arī galapatērētāja interesēs. Pamatojums Saskaņā ar subsidiaritātes principu un, ja reiz līdz 2010. gada beigām tiek pieņemts lēmums par galīgo režīmu, lai apliktu ar nodokli darījumus Kopienas iekšienē, dalībvalstīm ir jāspēj piemērot samazinātas PVN likmes sociālo un ekonomisko apsvērumu dēļ, lai galvenās preces un pakalpojumi būtu pieejami ikvienam iedzīvotājam. Grozījums Nr. 7 2.D APSVĒRUMS (jauns) (2d) Saskaņā ar subsidiaritātes principu un pēc Padomes lēmuma pieņemšanas par galīgo režīmu, lai apliktu ar nodokli darījumus Kopienas iekšienē, dalībvalstīm ir jāspēj piemērot samazinātas PVN likmes vietējiem piedāvātiem pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem un precēm, kas cieši saistīti ar labklājības un sociālās drošības nodrošināšanu. Pamatojums Saskaņā ar subsidiaritātes principu un, ja reiz līdz 2010. gada beigām tiek pieņemts lēmums, lai apliktu ar nodokli darījumus Kopienas iekšienē,, dalībvalstīm ir jāspēj piemērot samazinātas PVN likmes, lai stiprinātu vietējo piedāvāto pakalpojumu pastāvēšanu un nodrošināšanu, kā arī to nozīmi dalībvalstu ekonomikā. Grozījums Nr. 8 2.E APSVĒRUMS (jauns) (2e) Jebkādam turpmākam režīmam, lai apliktu ar nodokli darījumus Kopienas iekšienē, ir jābūt pārredzamam un balstītam uz pārvaldības vienkāršības principu. Pamatojums Jebkāda galīgā režīma ieviešana, kad dalībvalstis, balstoties uz rīcības brīvību, varēs noteikt samazinātas PVN likmes vai lemt par PVN struktūru, ir jāsaista un jānosaka saskaņā ar vienkāršības un pārredzamības principiem. Grozījums Nr. 9 6. APSVĒRUMS (6) Jāpārtrauc piemērot nodokļu atbrīvojumus, kas piešķirti Ungārijai un Slovākijai, jo šīs dalībvalstis nav piemērojušas vai vairs nepiemēro samazinātu likmi. (6) Ir jāuzsver, ka tām dalībvalstīm, kuras nepiemēroja PVN pagaidu atbrīvojumus, kuri beidzās 2007. gadā, ir jāpiešķir iespēja izmantot samazinātu PVN likmju režīmu, kas pagarināts līdz 2010. gada beigām.

Pamatojums

Priekšlikums, par kuru Eiropas Parlamentam prasa sniegt atzinumu, ir skaidrs piemērs tam, kādi riski un grūtības mūs sagaida nākotnē saistībā ar netiešo nodokļu jomu un tās noregulēšanu iekšējā tirgū.

Pašreizējo PVN likmju struktūra neatbilst tam, kādai jābūt sistēmai; tā ir drīzāk to faktisko PVN likmju rādītājs, kādas pārsvarā bija dalībvalstīs 1993. gadā, kad sākās PVN likmju saskaņošana. Jaunu dalībvalstu pievienošanās gaitā šīm likmēm tika pievienotas konkrētas, īpaši izstrādātās likmes.

Ņemot to vērā, Komisija vēlreiz neatlaidīgi apstiprināja, ka, lai sasniegtu mērķi – izveidot iekšējo tirgu – dalībvalstīs vispirms jāpiemēro tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, kas nerada konkurences nosacījumu izkropļojumus un nekavē preču un pakalpojumu brīvu apriti. Šo mērķi īsteno, izmantojot PVN sistēmu, lai pēc iespējas likvidētu faktorus, kas var radīt konkurences nosacījumu izkropļojumus kā valstu, tā Kopienas mērogā.

Kas attiecas konkrēti uz PVN likmēm un to, ka Padomei nav politiska nolīguma par to, kā virzīties uz galīgo režīmu PVN saskaņošanai, kas pamatojas uz nodokļa uzlikšanu izcelsmes valstī, tā sauktajā pārejas periodā ir iespējami daži atbrīvojumi attiecībā uz likmju skaitu un likmju līmeni. Šai sakarā Parlaments atkārtoti un neatlaidīgi pieprasīja, lai dalībvalstīm atļauj pašām samazināt PVN likmes, kuras piemēro darbietilpīgiem pakalpojumiem, un izjust šīs darbības ietekmi uz jaunu darbavietu radīšanu. Tādējādi Eiropas Parlaments atgādināja vairākas reizes, ka pārejas sistēmai ir priekšrocība tajā ziņā, ka to neietekmē PVN likmju atšķirības, jo precēm izcelsmes zemē nosaka nulles likmi, bet patērētājvalstī uzliek nodokli saskaņā ar šajā valstī spēkā esošo likmi. Tādā veidā uzņēmumu savstarpējos darījumos nepastāv konkurences kropļošanas risks. Tāpat arī uzņēmumu un patērētāju savstarpējos darījumos nepastāv liels izkropļošanas risks, jo maz ticams, ka PVN radītās cenu atšķirības izraisīs lielas novirzes tirdzniecībā.

Padome, apzinoties vajadzību labāk izprast samazināto nodokļu likmju ietekmi, pieprasīja Komisijai sagatavot novērtējuma ziņojumu par to samazināto nodokļu likmju ietekmi, kas piemērotas vietējiem pakalpojumiem, jo īpaši attiecībā uz jaunu darba vietu radīšanu, ekonomisko izaugsmi un iekšējā tirgus sekmīgu darbību. Pašlaik notiek eksperiments ar samazinātām nodokļu likmēm, kas ilgs līdz 2010. gada 31. decembrim. Tajā pašā laikā Komisija sniedza sava pētījuma rezultātus 2007. gada 4. jūlija paziņojumā COM(2007)380. Pētījumā iegūtie dati („Kopenhāgenas ekonomikas pētījums”) izklāstīti turpmāk.

Komisija atzīst, ka galīgais režīms PVN saskaņošanai (t. i., PVN režīms, kas pamatojas uz nodokļa uzlikšanu izcelsmes valstī) tagad netiks pieņemts un arī tuvākajā nākotnē netiks pieņemts. Citiem vārdiem sakot, tā sauktā pārejas perioda pasākumi paliks spēkā līdz jauna Padomes vienprātīga – kas gan maz ticams – lēmuma pieņemšanai. Dalībvalstīm, kas pievienojās ES pēc 1995. gada 1. janvāra, pievienošanās sarunās panāktās pagaidu atkāpes ir spēkā īsāku laiku, t. i., daudzos gadījumos līdz 2007. gada beigām. Daži atbrīvojumi, kas skar jaunās dalībvalstis, ir iekļauti vispārējos noteikumos par samazinātām nodokļu likmēm. Tas nozīmē, ka šīm valstīm atbrīvojumus piemēros un tās turpinās gūt labumu. Citām dalībvalstīm atbrīvojumu piemērošana būs jāpārtrauc, jo tiem beigsies termiņš. Komisija pareizi apgalvo, ka „šī atšķirīgā attieksme bez jebkāda būtiska pamatojuma dalībvalstīm rada nevienādas iespējas un ir negodīga, un tāpēc noteikti radīsies nevēlama spriedze”. Tādā veidā priekšlikums pagarināt dažus atbrīvojumus līdz 2007. gada 31. decembrim nodrošina dalībvalstīm vienlīdzīgas iespējas, kamēr turpinās visaptverošs novērtējums par samazinātām nodokļu likmēm.

Referenta novērtējums

Pašreizējā diskusija par nodokļu likmju pilnveidošanu ir daļa no virzības uz galīgo režīmu PVN saskaņošanai, kas pamatojas uz nodokļu uzlikšanu izcelsmes valstī, un ir skaidrs, ka tajā brīdī būtu noderīgi, ja pastāvētu vienota likme ar pēc iespējas mazāk atbrīvojumiem, jo pretējā gadījumā nodokļu iestādēm PVN atskaites un pārbaudes būtu ļoti sarežģītas.

Nepārsteidz, ka to apstiprināja Kopenhāgenas ekonomikas pētījums, kurā uzsvērts, ka vienota PVN likme no ekonomikas viedokļa ir vislabākais politikas risinājums vismaz divu iemeslu dēļ, proti, mazāk sarežģīta likmes struktūra radīs uzņēmumiem un nodokļu administrācijām būtiskus ietaupījumus atbilstības izmaksās; otrkārt, tā varētu samazināt izkropļojumus iekšējā tirgus darbībā.

Šajā sakarā referents uzsver, ka pārejas sistēmai ir priekšrocība tajā ziņā, ka to pilnīgi neietekmē PVN dažādās likmes, jo precēm izcelsmes zemē nosaka nulles likmi, bet patērētājvalstī uzliek nodokli saskaņā ar šajā valstī spēkā esošo likmi. Turklāt Kopenhāgenas ekonomikas pētījumā uzsvērts, ka samazinātu PVN likmju izmantošana varētu radīt īpašas priekšrocības tādās mērķtiecīgi atlasītās nozarēs kā vietējās piegādes pakalpojumi. Ir neapstrīdams tas, ka dažādas PVN likmes, kas piemērotas vietējās piegādes pakalpojumiem, nerada bažas iekšējā tirgus darbībā.

Tādēļ referents ar gandarījumu uzzināja, ka Komisija piekrīt viedoklim, ka pastāv iespēja piešķirt dalībvalstīm lielāku autonomiju samazināto likmju noteikšanā vietējiem pakalpojumiem, kurus nevar sniegt no attālinātas vietas.

Lai atrisinātu bezdarba problēmu, dalībvalstīm, kuras vēlas noteikt samazinātas likmes, jāļauj tās samazināt. Samazināšana, iespējams, mazinās ieinteresēto uzņēmumu motivāciju darboties ēnu ekonomikā.

Taču šādi samazināta PVN likme nav bez riska attiecībā uz iekšējā tirgus vienmērīgu darbību un nodokļu neitralitāti. Tādēļ jāparedz noteikums atļauju piešķiršanas procedūras ieviešanai uz noteiktu, bet pietiekami garu periodu, lai būtu iespējams novērtēt to samazināto likmju ietekmi, ko piemēro vietējiem pakalpojumiem. Lai būtu pārliecība par šāda pasākuma pārbaudes iespēju un tā ierobežoto raksturu, pasākuma jomai jābūt precīzi definētai.

Daži apsvērumi pašreizējās debatēs par samazinātām PVN likmēm

Lai mazinātu neskaidrības, un saskaņā ar labas administrācijas un subsidiaritātes principiem, dalībvalstīm jāpieņem lēmums pirms 2010. gada 31. decembra par to, vai noteikti jāatsakās no tā sauktās galīgā režīma PVN saskaņošanai. Ja visbeidzot no galīgā režīma patiešām atsakās, tad vairs nebūs pamatojuma turpmākai likmju saskaņošanai, un ir jāsniedz iespēja dalībvalstīm kopumā piemērot samazinātās PVN likmes darbībām, uz kurām neattiecas pārrobežu dimensija (piemēram, vietējiem pakalpojumiem).

Padomei jāizdara secinājumi pirms 2010. gada par PVN likmju galīgo struktūru, nodrošinot dalībvalstīm lielāku elastību un iespējas. Dalībvalstīm jāspēj piemērot dažādas PVN likmes, kurām jābūt šo valstu PVN režīma struktūrelementam un nevis atbrīvojumam.

Komisija, pamatojoties uz Kopenhāgenas ekonomikas pētījumu, min iespējamus veidus, kā vienkāršot vairākus mērķus un kā Kopienā padarīt samazināto likmju struktūru saskaņotāku un efektīvāku. Šie iespējamie veidi ir šādi: atļaut ļoti zemu likmi pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem, piemēram, pārtikai; otro likmi varētu izmantot citiem mērķiem, kas nav pamatvajadzības, bet citu iemeslu dēļ tiek atzīti par tādiem mērķiem, kas pelnījuši labvēlīgu attieksmi (piemēram, kultūra un izglītība, sabiedriskais transports, nodarbinātība, enerģija un vide, utt.).

Neizskatot šādām likmēm raksturīgās grūtības un to, kādām precēm un kādiem pakalpojumiem tās jāpiemēro, kā arī paturot prātā, ka tā saukto galīgo režīmu PVN saskaņošanai neīstenos tuvākajā nākotnē, dalībvalstīm jāļauj saglabāt zināmu elastību attiecībā uz to, kā izmantot nodokļu piemērošanu, lai papildinātu citas politikas, jo īpaši tad, ja nepastāv vienotā tirgus iebildumi pret likmju atšķirībām. Šis noteikti ir gadījums saistībā ar vietējiem pakalpojumiem, kurus nevar sniegt no attālinātas vietas.

Saskaņā ar subsidiaritātes principiem un no brīža, kad 2010. gada beigās tiks noteikti galīgie pasākumi, lai apliktu ar nodokli darījumus Kopienas iekšienē, dalībvalstīm jāspēj piemērot samazinātās PVN likmes:

· pamatojoties uz ekonomiskiem un sociāliem apsvērumiem padarīt galveno preču un pakalpojumu cenas pieejamas katram pilsonim;

· lai nostiprinātu vietējo pakalpojumu pastāvēšanu un šo pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī to nozīmi ekonomikā.

Jebkāda galīgā režīma ieviešana, kad dalībvalstis, balstoties uz rīcības brīvību, varēs noteikt samazinātas PVN likmes vai lemt par PVN struktūru, ir jāsaista un jānosaka saskaņā ar vienkāršības un pārredzamības principiem.

Secinājums

Tā kā debates par samazinātām PVN likmēm pašlaik risinās Padomes līmenī, ir tikai normāli, ka jaunās dalībvalstis turpina gūt labumus no atbrīvojuma piemērot samazinātas likmes līdz 2010. gada 31. decembrim, kā Komisija ierosināja priekšlikumā, ko pilnībā atbalsta referents. Īpašu iemeslu dēļ daži no šiem atbrīvojumiem nav vairs vēlami. Ja nav iemesla vai pieprasījuma turpināt piešķirt atbrīvojumus, nav nepieciešams tos izvērst.