Procedūra : 2007/2146(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0518/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0518/2007

Debates :

PV 15/01/2008 - 5
CRE 15/01/2008 - 5

Balsojumi :

PV 15/01/2008 - 10.2
CRE 15/01/2008 - 10.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0009

ZIŅOJUMS     
PDF 268kWORD 211k
2007. gada 20. decembra
PE 393.990v02-00 A6-0518/2007

par Kopienas stratēģiju veselības aizsardzībai un drošībai darbā 2007.–2012. gadam

(2007/2146(INI))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referente: Glenis Willmott

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Kopienas stratēģiju veselības aizsardzībai un drošībai darbā 2007.–2012. gadam

(2007/2146(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu (COM(2007)0062) „Darba kvalitātes un produktivitātes uzlabošana: Kopienas stratēģija par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007.–2012. gadam”, kā arī šo paziņojumu papildinošos Komisijas dienestu darba dokumentus (SEC(2007)0214), (SEC(2007)0215), (SEC(2007)0216),

–   ņemot vērā EK līgumu un jo īpaši tā 2., 136., 137., 138., 139., 140., 143. un 152. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu(1) un jo īpaši tās 27., 31. un 32. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas un ieteikumus saistībā ar veselības aizsardzību un drošību darbā;

–   ņemot vērā Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvu 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (pamatdirektīva)(2), un tās atsevišķās direktīvas,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvu 2000/54/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku vielu iedarbību darba vietā (3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Direktīvu 2007/30/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 89/391/EEK, tās atsevišķās direktīvas, kā arī Padomes Direktīvas 83/477/EEK, 91/383/EEK, 92/29/EEK un 94/33/EK, lai vienkāršotu un racionalizētu ziņojumus par praktisko īstenošanu (4),

–   ņemot vērā Eiropadomes 2007. gada 8.-9. marta sanāksmes secinājumus,

–   ņemot vērā savu 2002. gada 23. oktobra rezolūciju par Kopienas stratēģiju veselības aizsardzībai un drošībai darbā 2000.–2006. gadam (5),

–   ņemot vērā savu 2005. gada 24. februāra rezolūciju par veselības aizsardzības un drošības veicināšanu darba vietās (6),

–   ņemot vērā savu 2006. gada 6. jūlija rezolūciju par Eiropas veselības aprūpes darbinieku aizsardzību pret asins saindēšanos no injekciju adatu ievainojumiem (7),

–   ņemot vērā savu 2007. gada 23. maija rezolūciju par pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu visiem (8),

–   ņemot vērā savu 2007. gada 13. novembra rezolūciju par Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā (9),

–   ņemot vērā savu 2007. gada 29. marta deklarāciju par C hepatītu (10),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0518/2007),

A. tā kā no vispārējo rezultātu, darba kavējumu, personāla mainības radītāju, darbinieku motivācijas, uzlabota korporatīvā tēla un ražīguma viedokļa pastāv pozitīva saistība starp veselības aizsardzības un drošības standartiem darba vietā un finansiālo stāvokli;

B.  atzīmējot, ka visvairāk konkurētspējīgajām tautsaimniecībām ir vislabākie rādītāji saistībā ar veselības aizsardzību un drošību darbā un ka augsts veselības aizsardzības un drošības līmenis labvēlīgi ietekmē publiskās finanses, jo tiek gūti ietaupījumi sociālās drošības jomā un panākts augstāks ražīgums; tā kā veselības un drošības aizsardzība ne tikai uzlabo ražīgumu, rezultātus un darba ņēmēju labklājību, bet arī rada ietaupījumus tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā;

C. uzskatot, ka darbinieku labākai aizsardzībai ir nepieciešams veikt vairāk pētījumu par atsevišķu nodarbinātības veidu ilgtermiņa ietekmi uz veselību, jo dažas slimības parādās tikai vairākus gadus pēc šo slimību izraisošo darbību veikšanas;

D. paužot bažas par to, ka nelaimes gadījumu darba vietā un arodslimību samazināšanās nav vienmērīga, jo dažās darbinieku kategorijās (piemēram, migranti, darbinieki ar nestabiliem darba līgumiem, sievietes, gados jauni un veci darbinieki), dažos uzņēmumos (galvenokārt MVU un mikrouzņēmumos), dažās darbības jomās (īpaši celtniecībā, zivsaimniecībā, lauksaimniecībā un transporta jomā) un dažās dalībvalstīs nelaimes gadījumu darba vietā un arodslimību rādītāji būtiski pārsniedz vidējos ES rādītājus;

E.  tā kā darbinieku veselības un drošības aizsardzības pasākumiem vajadzētu būt neatņemamai uzņēmējdarbības kultūras sastāvdaļai un tā kā šai kultūrai vajadzētu būt cieši saistītai ar darbinieku un vadītāju apmācību mūža garumā;

F.  tā kā konsekventa darbinieku arodveselības un darba drošības aizsardzības kultūras ievērošana uzņēmumos varētu veicināt veselības aizsardzības un darba drošības procedūru ieviešanu birokrātiski neapgrūtinātā veidā un tādējādi nodrošināt efektīvu aizsardzību;

G. tā kā atpūtas laikam ir ārkārtīgi būtiska nozīme, lai darbiniekiem nodrošinātu augsta līmeņa veselības aizsardzību un darba drošību;

H. tā kā saskaņā ar SDO aprēķiniem Eiropas Savienībā 2006. gadā nelaimes gadījumos darba vietā un no arodslimībām miruši apmēram 167 000 cilvēku, un Komisijas paziņojumā norādīts, ka ik gadu apmēram 300 000 darbinieku dažādā mērā cieš no pastāvīgas invaliditātes;

I.   uzskatot, ka patiesai veselības aizsardzības un darba drošības stratēģijai jābūt balstītai uz šādiem instrumentiem, tos pareizi kombinējot: visu pušu pietiekama informētība, mērķtiecīga izglītība un apmācība, piemēroti profilakses dienesti un kampaņas, sociālais dialogs un darbinieku līdzdalība, atbilstoši tiesību akti un to īstenošana, noteiktām grupām, darbības jomām un uzņēmumu veidiem veltīta īpaša uzmanība, efektīvas inspekcijas un efektīvi, samērīgi un preventīvi sodi;

J.   uzskatot, ka vecāka gadagājuma darba ņēmējiem pēc iespējas ilgāk jāsaglabā laba veselība, darba spējas un nodarbinātības iespējas, un ir jāpielāgo attiecīgi pasākumi;

K. uzskatot, ka inspekcijām ir svarīga nozīme, lai realizētu pastāvošos tiesību aktus un novērstu ekspluatāciju darba vietā, tādējādi veicinot pienācīgas kvalitātes nodarbinātības principus; uzskatot, ka inspektoru darbs jāatbalsta, īstenojot ciešāku sadarbību un informācijas apmaiņu starp inspektoriem un dalībvalstīm;

L.  tā kā riska novērtējumiem uzņēmumu līmenī jābūt nevis vienreizējiem, bet gan regulāri veicamiem pasākumiem, kas jāpielāgo jauniem apstākļiem un/vai riskiem; tā kā riska novērtējumu neveikšana vai to neatbilstoša īstenošana ir pretlikumīga un ir viens no galvenajiem nelaimes gadījumu darbā un arodslimību izraisītājiem;

M. tā kā nav pieejami statistikas dati par ugunsgrēku negatīvo ietekmi uz veselību un drošību darba vietā;

N. tā kā veselības aprūpē nodarbinātie darba ņēmēji ir pakļauti riskam inficēties ar vairāk nekā 20 dzīvībai bīstamiem vīrusiem, tostarp ar B hepatītu, C hepatītu un HIV/AIDS;

O. tā kā atbilstoši Lisabonas stratēģijai ir jāpanāk, ka līdz 2010. gadam nodarbinātības līmenis sasniedz 70 % un ka sieviešu nodarbinātības līmenis sasniedz 60 % un vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbinātības līmenis — 50 %, un tā kā darba ņēmēji, kuri cieš no hroniskām vai ilgstošām slimībām, bieži neatgriežas darbā, lai gan tiek uzskatīts, ka viņu veselības stāvoklis ļauj strādāt, un tā kā tie, kas atgriežas, bieži saskaras ar dažāda veida diskrimināciju, piemēram, ienākumu samazināšanu, un tā kā šī situācija īpaši skar vēža slimniekus, jo jaunākie pētījumi liecina par to, ka viena piektdaļa krūts vēža slimnieču neatgriežas darbā, kaut gan viņas būtu spējīgas strādāt;

P.  tā kā neoficiālajā, nenodrošinātājā darba tirgū sievietes ir nodarbinātas lielākā skaitā nekā vīrieši, un tam neizbēgami ir būtiska ietekme uz veselības aizsardzības un drošības nosacījumiem, kas saistīti ar šo nodarbinātību;

Q. tā kā sievietes un vīrieši neveido viendabīgu grupu un tāpēc stratēģijas un pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot drošību un veselības aizsardzību darba vietā, ir īpaši jāpielāgo noteiktām darba vietām, ievērojot, ka dažu faktoru ietekme uz vīriešiem un sievietēm var būt atšķirīga,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas tālejošo mērķi visā ES vidēji par 25 % samazināt nelaimes gadījumu skaitu darba vietās; atzīst, ka šis rādītājs dažādās valstīs var būt atšķirīgs , ņemot vērā atšķirīgo sākumstāvokli, taču uzskata, ka tomēr ir svarīgi paredzēt skaidrus un mērķtiecīgus pasākumus, to īstenošanas grafiku un finanšu saistības, lai vēlāk varētu veikt salīdzinājumu un novērtējumu; ņemot vērā šādu pasākumu trūkumu, aicina Komisiju apņemties stratēģijas īstenošanas vidusposmā sniegt Eiropas Parlamentam progresa ziņojumu;

2.   aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā ne vien dalībvalstu starpā, bet arī pašās dalībvalstīs pastāvošo nevienlīdzību un mudina uzņemties saistības mazināt šo nevienlīdzību;

3.   atzīmē Komisijas priekšlikumu gadījumā, ja nav iespējams realizēt saistošus tiesību aktus vai tie ir nepiemēroti, izmantot nesaistošus instrumentus, tādējādi ļaujot dalībvalstīm elastīgi izvēlēties risinājumus, ar kuriem šo valstu specifiskajos apstākļos ir iespējams panākt vislabākos rezultātus attiecībā uz veselību un drošību;

4.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija lielu uzmanību pievērš normatīvās vides vienkāršošanai un administratīvā sloga samazināšanai, un uzsver, ka vienkāršošana ne tikai sniedz lielāku labumu iedzīvotājiem, bet arī palīdz darba devējiem un darbiniekiem pievērsties veselības aizsardzības un drošības jautājumu praktiskai risināšanai, tādējādi nodrošinot labākus rezultātus saistībā ar veselību un drošību; uzskata, ka vissvarīgākā nozīme piemīt tam, lai šī vienkāršošana nekādā gadījumā nemazinātu darba ņēmējiem paredzētās aizsardzības līmeni;

5.   aicina Komisiju tās stratēģijā par prioritārām uzskatīt tās darbības jomas un/vai nozares, kuras ir saistītas ar īpašiem riskiem (piemēram, metālapstrāde, celtniecība, enerģētika, mežsaimniecība utt.);

6.   aicina Komisiju ciešāk iesaistīt šajā procesā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru, kas atrodas Bilbao, un lūgt šo aģentūru sagatavot novērtējumu par to, kurās nozarēs ir vislielākais nelaimes gadījumu darbā un arodslimību risks un kā efektīvi cīnīties pret to;

7.  uzskata, ka Komisija pievērš izcilu uzmanību atbalsta sniegšanai MVU, lai tie varētu pildīt savas saistības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, un pilnībā atbalsta Komisijas pieeju;

8.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nesniedz informāciju par mērķiem saistībā ar arodslimību samazināšanu, tomēr izprot arodslimību novērtēšanas grūtības; tādēļ aicina Komisiju pārskatīt pašreizējo statistikas procedūru izmantošanu un īstenošanu, lai pareizi noteiktu un novērtētu arodslimības, jo īpaši ar profesionālo darbību saistītus vēža saslimšanas gadījumus, un lai definētu mērķus to ierobežošanai; aicina Komisiju izskatīt iespēju pārvērst ES ieteikumu par arodslimībām (2003/670) par minimālo direktīvu;

9.  aicina Komisiju paplašināt Kopienas stratēģijas darbības jomu tā, lai tajā ietvertu arī sociālos faktorus, nevis tikai nelaimes gadījumus darbā vai slimības gadījumus, ņemot vērā to, ka indivīda veselības stāvokli nosaka dažādi ar darbu saistīti faktori, piemēram, līguma veids, darba apstākļi un darba pieejamība; norāda, ka darba attiecību izmaiņas un darba drošības mazināšanās arī ir iemesls tam, ka rodas vides, psiholoģiskas un sociālas problēmas, kuras ir jārisina;

10. uzsver, ka, risinot jautājumus par veselības aizsardzību un drošību darbā, ir jāņem vērā dzimumu aspekti un atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kurā aicināts izstrādāt unikālas metodes, lai novērtētu ietekmi uz veselību un drošību darbā, ņemot vērā dzimumu specifiku; tomēr kritiski vērtē to, ka Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā dzimumu jautājumus ne savā paziņojumā, ne Kopienas stratēģijas mērķos 2007.–2012. gadam, nedz arī kādā no saviem ietekmes novērtējumiem (11);

11. aicina Komisiju novērtēt, vai Kopienas līmenī ir pieejami pa dzimumiem sadalīti statistikas dati par slimībām, kas saistītas ar nodarbinātību un ir nāvējošas, kā arī tām arodslimībām, kas neizraisa nāvi;

12. mudina dalībvalstis īstenot spēkā esošās direktīvas par drošību un veselības aizsardzību darba vietā, pievēršot lielāku uzmanību dzimumu jautājumam, un novērtēt šo direktīvu ietekmi uz dzimumiem;

13. uzsver, ka darbinieku rehabilitācija un reintegrācija pēc veselības stāvokļa pasliktināšanās vai nelaimes gadījuma darbā ir ļoti svarīga, un tāpēc atzinīgi vērtē to, ka valstu stratēģijās rehabilitācijai un reintegrācijai ir pievērsta īpaša uzmanība; ir svarīgi, lai valdības savās veselības aizsardzības un drošības stratēģijās paredzētu prasību saglabāt darbavietas (ar apmācības, uzdevumu pārdales utt. palīdzību) cilvēkiem, kuri profesionālās dzīves laikā ir pārcietuši fizisku vai garīgu slimību;

14. aicina Komisiju ievākt vairāk rādītāju un datu par darba ņēmējiem, kuri cieš no hroniskām slimībām, un analizēt viņu darba apstākļus, kā arī sagatavot hartu par vēža slimnieku un ar citām hroniskām slimībām sirgstošu cilvēku tiesību aizsardzību darba vietā, lai tādējādi uzņēmumiem uzliktu par pienākumu nodrošināt, ka slimnieki var turpināt darbu ārstēšanās laikā un pēc izveseļošanās atgriezties darba tirgū;

15. pauž nopietnas bažas par pārlieku lielo nelaimes gadījumu skaitu pagaidu, īslaicīgo un mazkvalificēto darba ņēmēju vidū, jo dažās dalībvalstīs tas ir vismaz divreiz lielāks nekā nelaimes gadījumu skaits pastāvīgi nodarbināto darba ņēmēju vidū, un vienlaikus atzīst, ka pastāv saikne starp šīm nodarbināto kategorijām un nodarbinātību tādās nozarēs, kas saistītas ar lielāku risku, piemēram, celtniecības nozarē; uzsver, ka Padomes 1991. gada 25. jūnija Direktīva 91/383/EEK, kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā, nosaka, ka attiecībā uz arodveselību pagaidu darbiniekiem parasti ir tādas pašas tiesības kā citiem darbiniekiem, tomēr direktīvā nav noteikti speciāli mehānismi, kuri ļautu šo principu īstenot praksē; aicina Komisiju steidzamā kārtā izskatīt šīs nepilnības;

16. turklāt konstatē, ka tiek noslēgts arvien vairāk netipisku darba līgumu, un uzsver, ka šo līgumu nosacījumi nedrīkst apdraudēt darba ņēmēju un līgumslēdzēju veselību un drošību;

17. aicina ieviest pasākumus, lai uzraudzītu, kā tiek ievērotas sieviešu tiesības saistītā ar drošību un veselības aizsardzību netipiskās darba vietās, piemēram, to sieviešu tiesības, kuras aprūpē slimniekus mājās;

18. aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā ņemt vērā demogrāfisko izmaiņu ietekmi uz veselības aizsardzību un drošību darbā; īpaši aicina tās pastiprināt profilaktiskos pasākumus un noteikt pasākumus fizisko spēju samazināšanās kompensēšanai, izmantojot ergonomiku un darba vietas projektēšanu, kā arī pasākumus un stimulus vecāka gadagājuma darbā ņēmēju motivācijas, spēju un veselības saglabāšanai;

19. atzīmē zinātniski pierādīto saikni starp pieaugošo stresu darba vietā un tā izraisītajām slimībām, jo īpaši hroniskām slimībām, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem;

20. uzskata, ka ir sevišķi svarīgi nodrošināt spēkā esošo juridisko instrumentu, kas saistīti ar veselības aizsardzību un drošību darbā, labāku piemērošanu, un tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot visus rīcībā esošos līdzekļus, lai sasniegtu šo mērķi; vēlams izskatīt šādus pasākumus —

a)      prasību minimums saistībā ar profilakses dienestu un darba inspekcijas kvalitāti;

b)     stingrākas sankcijas;

c)      labāks tiesību aktu ieviešanas novērtējums;

d)     paraugprakses apmaiņa;

e)      profilakses kultūras un agrīno brīdinājuma sistēmu veicināšana, tostarp plašāka sabiedrības piekļuve informācijai par darba un drošības apstākļiem darba vietā;

f)      darba ņēmēju labāka iesaistīšana darba vietā;

g)      darbinieku stimulēšana pildīt pienākumus darba drošības un veselības aizsardzības sfērā;

h)      sociālajā dialogā panākto vienošanos pastiprināta izmantošana;

21. uzskata, ka Komisijai ļoti trūkst resursu, lai pienācīgi pārbaudītu, vai pieņemtās direktīvas par darba drošību ir efektīvi transponētas un ieviestas; uzskata, ka tai jāizmanto visi rīcībā esošie līdzekļi, tostarp plašāk jāizmanto pārkāpumu tiesvedība;

22. atzīmē, ka arodveselības un darba drošības aizsardzībai vienādā mērā jāattiecas uz visiem darba ņēmējiem Eiropas Savienībā, ka arodveselības un darba drošības aizsardzības pamatā ir fiziskās neaizskaramības pamattiesības un ka izvairīšanās no tiesību aktu piemērošanas arodveselības un darba drošības aizsardzības jomā negatīvi ietekmē darba ņēmēju veselību un iespēju līdztiesību un var izraisīt attiecīgo standartu pavājināšanos („race to the bottom”);

23. aicina Komisiju attiecībā uz ietekmes novērtējumiem par veselību un drošību darba vietā uzņemties tādas pašas saistības kā uz ietekmes novērtējumiem saistībā ar vidi;

24. uzskata, ka darba inspekcijas ir būtiska ar veselības aizsardzību un drošību saistīto tiesību aktu īstenošanas sastāvdaļa; tāpēc aicina Komisiju

a)      piešķirt SLIC efektīvas darbības nodrošināšanai nepieciešamos resursus, pirms tam veicot darbības efektivitātes un līdzekļu lietderīga izmantojuma iespēju novērtējumu;

b)     turpināt attīstīt zināšanu apmaiņas sistēmas, lai nodrošinātu efektīvu reakciju uz informācijas un sadarbības pieprasījumiem;

c)      uzsākt pētījumus, kuru mērķis — novērtēt SLIC ierosināto inspekciju efektivitāti un ietekmi, lai noteiktu kopīgus kvantitatīvos un kvalitatīvos mērķus, tādējādi veicinot inspicējošo iestāžu izmantošanu, jo tās var atvieglot efektīvas un iedarbīgas veselības aizsardzības un drošības kultūras izveidi darba ņēmēju vidū;

d)     izstrādāt dalībvalstu inspekcijas sistēmu novērtēšanas veidus un līdzekļus, piemēram, izveidojot rezultātu tabulu (scoreboard),

un aicina dalībvalstis

e)      nodrošināt valstu inspekcijas iestādēm pietiekami daudz darbinieku un finanšu resursus;

f)      atbilstoši SDO ieteikumiem palielināt darba inspektoru īpatsvaru, nodrošinot vismaz vienu inspektoru uz 10000 darbiniekiem;

g)      paaugstināt darba inspektoru kvalifikāciju, paredzot vairāk daudznozaru apmācības iespēju tādās jomās kā psiholoģija, ergonomika, higiēna, vides riski un toksikoloģija;

h)      koncentrēt pārbaudes uz prioritārām jomām, nozarēm un uzņēmumiem, kuros ir paaugstināts nelaimes gadījumu risks un kuros ir plaši pārstāvētas mazāk aizsargātas grupas, piemēram, migrējošie darbinieki, pagaidu darba aģentūru norīkotie darbinieki, mazāk kvalificētie darbinieki, kā arī gados jauni un vecāka gadagājuma darbinieki;

25. atzīst, ka profilaksei ir sevišķi svarīga nozīme, un aicina Komisiju iekļaut stratēģijā šādus pasākumus —

a)      nodrošināt, ka darba devēji izprot savu pienākumu ikvienā darbavietā paredzēt atbilstošus profilakses dienestus un īsteno šo pienākumu, vienlaikus atzīstot, ka svarīgi ir arī tas, lai pašiem darba ņēmējiem būtu atbildīga attieksme pret savu veselību un drošību;

b)     veicināt to, ka profilakses dienesti ir daudznozaru dienesti, kuros tiek ievērota pamatdirektīvā 89/391/EEK paredzētā pasākumu hierarhija;

c)      uzsvērt, ka riska novērtējumam jābūt nepārtrauktam procesam, kurā pilnībā iesaistīti darbinieki, nevis vienreiz izpildāmam pienākumam;

d)     nodrošināt, ka profilaktiskos pasākumus, cik vien iespējams, īsteno darbavietā;

e)      nodrošināt, ka medicīniskā uzraudzība ir cieši saistīta ar profilaksi;

f)      regulāri pielāgot savus tiesību aktus veselības aizsardzības un darba drošības jomā, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību;

26. uzsver, cik svarīgi ir, lai dalībvalstis valsts līmenī nodrošinātu bezmaksas piekļuvi tehniskajiem dokumentiem un standartiem, kas saistīti ar veselības aizsardzību un drošību darba vietā;

27. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumā iekļautos priekšlikumus par izglītību un apmācību un uzskata, ka tas ir viens no galvenajiem aspektiem, veidojot profilakses kultūru, un ka tam turklāt jābūt nepārtrauktam, darbavietas tehnoloģiskajiem apstākļiem pielāgotam procesam, kas attiecas arī uz tiem darba ņēmējiem, kuri atgriežas darbā pēc slimības vai karjeras pārtraukuma ģimenes aprūpes pienākumu dēļ;

28. uzskata, ka darba ņēmējiem un veselības aizsardzības un drošības pārstāvjiem ir jānodrošina piemērota profesionālā izglītība un pārkvalifikācija veselības aizsardzības un darba drošības jomā, īpašu uzmanību pievēršot līgumdarbam, pagaidu darbam, nepilnas slodzes darbam, sievietēm un migrējošiem darbiniekiem; šim nolūkam arī turpmāk jāizmanto dalībvalstu un ES līdzekļi;

29. uzskata, ka jānosaka darba devējiem pienākums piedāvāt nepilna laika un sezonas darbiniekiem medicīniskās apskates iespējas;

30. aicina Komisiju pilnībā izmanot Kopienas fondu (piemēram, Eiropas Sociālā fonda) līdzekļus, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar veselību un drošību (profilakse un profilakses kultūras attīstība, informētības veicināšana, profesionālā izglītība, mūžizglītība, darbinieku, kuri cietuši nelaimes gadījumos darbā vai sirguši ar arodslimībām, rehabilitācija un reintegrācija), un īpašu uzmanību pievērst MVU; citi Kopienas līdzekļi (piemēram, Septītās pētniecības pamatprogrammas līdzekļi) un dalībvalstu līdzekļi jāpiešķir arodslimību zinātniskajai izpētei;

31. ņemot vērā paaugstināto darba vides risku kalnrūpniecības, metālu ieguves, dzelzs un tērauda rūpniecības un kuģu būvniecības nozarēs, uzskata, ka dalībvalstīm un Komisijai jāparedz pietiekami daudz līdzekļu nepieciešamajām investīcijām, lai garantētu drošību un veselības aizsardzību darba vietā;

32. lūdz dalībvalstis un Komisiju, izstrādājot dalībvalstu un Kopienas stratēģijas saistībā ar drošību un veselības aizsardzību darbā, izvēlēties sistemātisku pieeju, kurā tiek ņemti vērā dzimumu jautājumi, un aicina dalībvalstis un Komisiju, apkopojot statistikas datus, veicot apsekojumus un īstenojot pētījumus par drošību un veselības aizsardzību darbā, izmantot finansējuma iespējas, ko šiem mērķiem piedāvā PROGRESS programma, jo īpaši šīs programmas sadaļa, kas saistīta ar dzimumu līdztiesību;

33. aicina dalībvalstis izskatīt iespējas paredzēt finansiālus stimulus veselības aizsardzības un drošības darbā veicināšanai, jo īpaši nodokļu atvieglojumus vai to, ka konkursu uzaicinājumos priekšroka tiek dota drošiem uzņēmumiem un veselības un drošības ziņā sertificētiem uzņēmumiem, „prēmiju/sodu” („bonus-malus”) principu ieviešanu attiecībā uz apdrošināšanas politiku un sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā arī finansiālu stimulu ieviešanu novecojuša un nedroša aprīkojuma aizstāšanai;

34. turklāt ierosina dalībvalstīm apsvērt iespēju iekļaut valsts pasūtījuma līgumu piešķiršanas procedūrās atsevišķus veselības aizsardzības un darba drošības noteikumus;

35. ņemot vērā pašreiz notiekošās sociālās un ekonomiskās pārmaiņas, kas ietekmē un maina arī darba tirgu, aicina Komisiju veicināt labu nodarbinātības politiku un pienācīgas kvalitātes darba apstākļus un mudina darba devējus sekmēt veselīga dzīvesveida ievērošanu darba vietā, rīkojot arodveselības veicināšanas kampaņas, aizliedzot smēķēt darba vietā un izveidojot sistēmu, lai palīdzētu smēķējošiem darbiniekiem atmest smēķēšanu, un nodrošināt atbildības un politikas saskaņotību ar citām jomām, jo īpaši — ar sabiedrības veselības jomu;

36. aicina Komisiju ierosināt pārskatīt Padomes Direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti;

37. uzskata, ka veselības problēmas, kas saistītas ar azbesta ietekmi, ir labi zināmas un ka Eiropas noteikumi saistībā azbestu ir pieņemami; uzsver, ka atbilstoši prognozēm turpmāko gadu laikā azbesta izraisīto slimību skaits Eiropā būs ļoti augsts; tāpēc aicina Komisiju organizēt uzklausīšanu par to, kā cīnīties pret ievērojamām arodveselības un darba drošības problēmām, kas saistītas ar ēkās un citās konstrukcijās, piemēram, kuģos, vilcienos un iekārtās, esošo azbestu; aicina arī dalībvalstis izstrādāt valsts rīcības plānu pakāpeniskai azbesta izmantošanas pārtraukšanai, šajā plānā iekļaujot pienākumu atzīmēt azbestu ēku plānos un paredzēt azbesta drošu aizvākšanu;

38. pauž nožēlu, ka, neskatoties uz Eiropas Parlamenta atkārtotiem un konkrētiem pieprasījumiem, Komisija vēl nav sagatavojusi Direktīvas 2000/54/EK grozījumu, lai risinātu jautājumu saistībā ar nopietniem riskiem, kam pakļauti veselības aprūpes darbinieki, strādājot ar adatām un asiem medicīniskiem instrumentiem; aicina Komisiju ātrāk pabeigt ietekmes novērtējumu saistībā ar konkursu Nr. 2007/S 139-171103 un pauž cerību, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta rezolūciju T6-305/2006 līdz likumdošanas perioda beigām 2009. gada vidū laikus tiks pieņemti attiecīgi direktīvas grozījumi; aicina Komisiju īstenot atbilstošus profilakses un uzraudzības pasākumus, lai mazinātu risku inficēties ar slimībām, kas izplatās ar asinīm, piemēram, C hepatītu;

39. aicina Komisiju uzņemties vadību, izstrādājot un panākot vienošanos par ES prakses kodeksu attiecībā uz infekciju, kas saistītas ar veselības aprūpi, novēršanu;

40. aicina Komisiju uzlabot veselības aizsardzību un drošību veselības aprūpes jomā, tostarp pansionātos, uzsākot pasākumus ar mērķi veicināt veselības aprūpes jomā strādājošo regulāras pārbaudes, lai agrā stadijā diagnosticētu slimības un uzsāktu ārstēšanu, tādējādi mazinot infekcijas, kas tiek iegūtas vai izplatās darbā, piemēram, MRSA (pret mecitilīnu rezistentais zeltainais stafilokoks);

41. atzinīgi vērtē prasību, lai dalībvalstis izstrādātu valsts stratēģiju; uzsver, ka valstu stratēģijām vajadzētu attiekties uz vienu un to pašu laikposmu un sākties vienā un tajā pašā gadā, lai tādējādi būtu vieglāk salīdzināt gan šīs stratēģijas, gan to rezultātus, un uzsver, ka to mērķiem vajadzētu būt skaidriem un izmērojamiem, turklāt galveno uzmanību jāpievērš MVU un mazāk aizsargātām grupām, kā migrējoši darbinieki, gados jauni un vecāka gadagājuma darbinieki, sievietes, pagaidu darba aģentūru norīkotie darbinieki un darbinieki invalīdi;

42. uzsver, ka ir ļoti svarīgi padarīt darba vietas pieejamas un drošas darbiniekiem invalīdiem, nodrošinot atbilstošus pielāgojumus, īpašām vajadzībām piemērotu speciālu aprīkojumu un medicīnas aprūpes pakalpojumus, kas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nepieciešami invaliditātes dēļ, tostarp pakalpojumus turpmāku invaliditātes risku mazināšanai un novēršanai;

43. lūdz gan Komisiju, gan dalībvalstis pilnībā piemērot un īstenot pamatdirektīvu un spēkā esošos veselības aizsardzības un drošības noteikumus, attiecinot tos uz visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no šo darba ņēmēju juridiskā statusa, un veikt grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos, ja tie nav pietiekami efektīvi attiecībā uz atsevišķām riska grupas profesijām, tostarp bieži novārtā atstātām darba ņēmēju kategorijām, piemēram, lauksaimniecībā nodarbinātām personām, veselības aprūpes darbiniekiem, profesionāliem šoferiem, mājsaimniecībā nodarbinātām personām, mājās strādājošiem un, ja nepieciešams, militārpersonām; tāpat aicina nodrošināt direktīvas, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (Direktīva 2000/78/EK), pilnīgu piemērošanu un īstenošanu; aicina tās arī izskatīt visas iespējas attiecināt ES veselības un drošības noteikumus uz pašnodarbinātajiem un uz aizsargātu nodarbinātību, ko piedāvā invalīdiem;

44. aicina dalībvalstis rūpīgi izskatīt dažādos veselības un drošības riskus, ar kuriem saskaras strādājošās sievietes un vīrieši, un šo risku novēršanas nolūkā nodrošināt atšķirīgu sociālo un fizisko infrastruktūru;

45. uzsver, ka nepieciešamība analizēt riskus, ar kuriem saskaras sievietes un vīrieši, un veikt piemērotus pasākumus nenozīmē nedz aizsargājošu un atstumjošu politiku atkārtotu ieviešanu, nedz arī atšķirīgu darba pienākumu izveidošanu sievietēm un vīriešiem;

46. uzskata, ka darba devējam jābūt pienākumam garantēt darba drošību ne vien attiecībā pret tām personām, ar kurām noslēgts juridiski saistošs darba līgums, bet arī attiecībās, kas izriet no apakšuzņēmuma līgumiem, un šajā sakarā aicina dalībvalstis apsvērt iespēju samazināt apakšlīgumu secīgos posmus un noteikt galvenā līgumslēdzēja kopīgo atbildību par apakšuzņēmēju pienākumiem attiecībā pret to darbiniekiem;

47. gaida darba devēju un darbinieku apspriežu par muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem otrā posma rezultātus un aicina Komisiju izskatīt iespēju nākt klajā ar priekšlikumu attiecīgai direktīvai, ņemot vērā to, ka muskuļu un skeleta sistēmas traucējumu skaits palielinās un spēkā esošie tiesību akti nav atbilstoši, jo tie neaptver visas nodarbinātības situācijas un visus riskus, kas saistīti ar darba izraisītiem muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem; atzīmē, ka pilnībā jāņem vērā zinātniskie principi;

48. gaida darba devēju un darbinieku apspriežu otrā posma rezultātus saistībā ar 2004. gada direktīvas par kancerogēnām vielām pārskatīšanu un uzskata, ka vēlamais variants būtu grozījumu veikšana direktīvā, tajā iekļaujot arī vielas ar toksisku ietekmi uz reproduktīvo funkciju, un ierosināt pārskatīt direktīvā norādītās kancerogēno un mutagēno vielu arodekspozīcijas saistošās robežvērtības un noteikt jaunas robežvērtības dažām kancerogēnām un mutagēnām vielām, un vielām ar toksisku ietekmi uz reproduktīvo funkciju, kuras līdz šim vēl nav iekļautas direktīvā, par prioritāti uzskatot kristālisko silīciju;

49. atgādina, ka apdraudēta ir ne tikai fiziska darba strādnieku veselība un darba drošība; prasa veltīt vairāk uzmanības iemesliem, kas darba vidē var izraisīt garīgu slimību veidošanos, atkarību un garīgās veselības un psiholoģiskus apdraudējumus, piemēram, stress, uzmākšanās, psiholoģiskais terors un vardarbība, turklāt pieprasa pievērst lielāku uzmanību darba devēju īstenotajai labas fiziskās un garīgās veselības veicināšanas politikai;

50. uzskata, ka ir svarīgi gan panākt labāku koordināciju ar Helsinkos izveidoto jauno Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA), gan saskaņot un precizēt vairākus jautājumus, kuri radušies, mijiedarbojoties Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)(12), un citām direktīvām par veselības aizsardzību darba vietā;

51. aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā, ka gan Kopienas stratēģija, gan REACH regula ir jāīsteno vienlaikus, turklāt stratēģijai ir jābūt tādai, kas papildina REACH regulu attiecībā uz aizsardzību pret ķīmisko vielu radītu apdraudējumu un kas saistībā ar REACH īstenošanu nodrošina iespēju veicināt profilaktiskus pasākumus pret ķīmisku vielu radītiem apdraudējumiem darba vietā;

52. atzinīgi vērtē starp darba devējiem un darba ņēmējiem noslēgtos pamatnolīgumus par stresu darbā un par uzmākšanos un vardarbību darba vietā; tomēr pauž nožēlu par to, ka šajā nolīgumā nav skaidri aplūkots jautājums par trešo pušu vardarbību; tāpēc aicina darba devējus un darba ņēmējus noslēgt šajā jomā daudznozaru nolīgumu, un, ja šādu nolīgumu neizdodas noslēgt, aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem; atzīmē, ka pētījumi liecina, ka pagaidu un īslaicīgie darbinieki ir īpaši pakļauti riskam piedzīvot uzmākšanos un vardarbību darba vietā; tāpēc aicina nolīgumos īpašu uzmanību pievērst šīm darba ņēmēju kategorijām;

53. uzsver, ka daudziem pa Eiropu braucošajiem kravas automašīnu vadītājiem ir smagi darba apstākļi, jo trūkst atbilstošu atpūtas vietu, un uzsver, ka Regulas (EK) Nr. 561/2006 par vadīšanas un atpūtas laikposmiem 12. pantā ir skaidri atzīts, cik svarīgi ir nodrošināt ES autoceļu tīklā pietiekamu daudzumu drošu un aizsargātu atpūtas vietu profesionāliem autovadītājiem; tāpēc mudina Komisiju pārraudzīt Eiropas Parlamenta uzsākto izmēģinājuma projektu par drošām transportlīdzekļu novietošanas zonām, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumā Nr. TEN/290-CESE ieteiktos pasākumus drošu un aizsargātu transportlīdzekļu novietošanas zonu nodrošināšanai;

54. aicina Komisiju veikt pētījumu par to, cik īstenojama un kādu labumu veselības aizsardzībai un drošībai darbā un visai sabiedrībai kopumā var sniegt prasība par to, lai visās jaunuzceltajās ēkās, kuras paredzēts izmantot kā darba vietas, tiktu uzstādīti ugunsdzēšamie izsmidzinātāji, ja vien to uzstādīšana ir droša;

55. uzsver, cik svarīgs ir nepārtraukts dialogs starp visām ieinteresētajām pusēm, tostarp valsts iestādēm, darba devējiem, darba ņēmējiem, to pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību, jo šāds dialogs ir galvenais instruments augstu veselības aizsardzības un drošības standartu efektīvai izveidei; šāda dialoga rezultātā ir jāiegūst labākas zināšanas par patiesajiem riskiem, kuri apdraud darba ņēmēju veselību un drošību, kā arī par atsevišķu kategoriju darba ņēmēju īpašajām vajadzībām un prasībām uzņēmumu un nozaru līmenī, un jāīsteno paraugprakses apmaiņa;

56. mudina dalībvalstis, pieņemot lēmumus par drošību un veselības aizsardzību darbā, nodrošināt sieviešu pienācīgu pārstāvību visos līmeņos;

57. uzskata, ka uzņēmumu sociālā atbildība ir efektīvs instruments, lai uzlabotu konkurētspēju, garantētu labākus darba apstākļus un drošību dabā, kā arī labāku darba vidi, un šajā sakarībā mudina īstenot paraugprakses apmaiņu vietējā un valsts līmenī, kā arī ES dalībvalstu starpā un starptautiskā līmenī ar visas pasaules valstīm, un turpināt īstenot uzņēmumu sociālās atbildības principu, darot to brīvprātīgi, bet tomēr uzskatot to par uzņēmējdarbības attīstības stratēģijas neatņemamu sastāvdaļu;

58. uzskata, ka darbinieku pārstāvība ir būtiski svarīga, īstenojot veselības aizsardzības un drošības politiku jebkurā darba vietā; uzskata, ka jāņem vērā pozitīvā saistība starp veselības aizsardzības un drošības pārstāvju esamību darba vietā un labākiem rezultātiem, un aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt līdzdalību veicinošu pieeju un nodrošināt, lai pēc iespējas lielākam darbinieku skaitam būtu iespējams sazināties ar veselības aizsardzības un drošības pārstāvjiem;

59. uzsver, ka pastāvīga nodarbinātība ir nozīmīgs faktors, kas veicina veselības aizsardzību un drošību darbā;

60. uzskata, ka pārlieku ilgs darba laiks / nepietiekami ilgi atpūtas periodi ir viens no galvenajiem iemesliem palielinātam nelaimes gadījumu un slimību skaitam darba vietā un aicina nodrošināt pareizu līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi;

61. atzinīgi vērtē Bilbao aģentūras un Dublinas fonda līdz šim paveikto darbu un uzskata, ka nepieciešams pilnībā izmantot šo organizāciju pieredzi un iespējas; šīs organizācijas arī turpmāk jāizmanto kā instrumentu informētības palielināšanai, informācijas apkopošanai, analizēšanai un apmaiņai, paraugprakses apmaiņai un pētījumiem, lai paredzētu jaunus un potenciālus riskus neatkarīgi no tā, vai tos izraisa sociālas izmaiņas vai tie ir saistīti ar tehniskiem jauninājumiem;

62. uzskata, ka ir svarīgi laikus noteikt un kontrolēt jaunus un potenciālus riskus, piemēram, ar nanotehnoloģijām saistītus riskus un psihosociālos riskus; tāpēc aicina Bilbao aģentūras riska observatoriju izvērst darbību risku novērtējuma un novēršanas jomā (attiecībā uz informācijas apriti) un gaida, ka Komisija rīkosies, ņemot vērā rezultātus, un nāks klajā ar attiecīgiem priekšlikumiem ik reizi, kad būs noteikti jauni riski;

63. iesaka dalībvalstīm īstenot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu darbiniekiem, kuri strādā smagos vai bīstamos darbos, tiesības uz atbilstošu sociālo aizsardzību gan nodarbinātības laikā, gan pēc aiziešanas pensijā;

64. iesaka Bilbao aģentūrai veikt īpašus pētījumus par problēmām un riskiem, ar kuriem saskaras pagaidu darbinieki, pagaidu darba aģentūru norīkotie darbinieki, kā arī darbinieki apakšuzņēmumos, lai tādējādi palīdzētu Komisijai un dalībvalstīm cīnītiem pret šiem riskiem un atbilstoši īstenot spēkā esošos ar šīm darba ņēmēju kategorijām saistītos tiesību aktus, vienlaikus atzīstot, ka šo kategoriju darba ņēmēju nodarbinātības jomas, piemēram, celtniecība, dažās dalībvalstīs pēc savas būtības ir saistītas ar lielāku nelaimes gadījumu risku;

65. uzskata, ka globalizētajā vidē ir nepieciešams sadarboties ar starptautiskajām organizācijām (Pasaules Tirdzniecības organizāciju, Pasaules Veselības organizāciju, SDO) un jānodrošina, ka visas iesaistītās puses pieņem un īsteno starptautiskās konvencijas un nolīgumus par veselības aizsardzību un drošību darbā; uzskata, ka tas ir būtisks faktors, lai saglabātu ES konkurētspēju un novērstu ES uzņēmumu izvietošanu ārpus ES, meklējot tādu tiesisko vidi, kurā ir mazākas prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā; turklāt uzskata, ka šis jautājums ir saistīts ar cilvēktiesību aizsardzību un tāpēc to vajadzētu aplūkot, risinot sarunas ar trešām valstīm;

66. tāpēc aicina dalībvalstis ievērot starptautiskos noteikumus par veselības aizsardzību un drošību darbā, jo īpaši — ratificēt SDO Konvenciju C-187 un īstenot ieteikumu R-197;

67. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

(2)

OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

(3)

OV L 262, 17.10.2000., 21. lpp.

(4)

OV L 165, 27.6.2007., 21. lpp.

(5)

OV C 300, 11.12.2003., 165. lpp.

(6)

OV C 304, 1.12.2005., 278. lpp.

(7)

OV C 303 E, 13.12.2006., 654. lpp.

(8)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0206.

(9)

Pieņemtie teksti, P6_TA-PROV(2007)0501.

(10)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0102.

(11)

SEC(2007)0214, 0215, 0216).

(12)

OV L 396, 30.12.2006, 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

Komisijas paziņojums par Kopienas stratēģiju par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007. līdz 2012. gadam

Komisijas paziņojums ir vērtējams atzinīgi un pozitīvi tādēļ, ka tajā īpaša uzmanība ir pievērsta nelaimes gadījumiem darbā (nosakot mērķi par 25 % samazināt nelaimes gadījumu skaitu ES) un MVU atbalstam, ieviešot pašreizējos reglamentējošos noteikumus. Pozitīvi ir vērtējams arī tas, ka paziņojumā ir uzsvērta izglītības un profesionālās apmācības, finansiālu stimulu izmantošanas un dalībvalstu ierosināto stratēģiju nozīme. Tomēr referente uzskata, ka paziņojumā nepietiekama uzmanība tiek pievērsta arodslimībām un vēža slimībām, kas salīdzinājumā ar nelaimes gadījumiem ir daudz nopietnākas un izplatītākas problēmas un lielākā mērā ietekmē strādājošo veselību, uzņēmējdarbību, ražīgumu un sabiedrību kopumā. Referente ir sarūgtināta arī par to, ka paziņojumā nav iekļauta informāciju par veidiem, kā ir plānots īstenot tajā minētos mērķus un ieceres. Ir nepieciešami konkrēti rīcības plāni, paredzot arī finansiālas saistības un termiņus, kuru rezultātus ir iespējams novērtēt un kontrolēt. Lai gan nav iespējams nepiekrist paziņojumā paustajiem labajiem nodomiem, tie izrādīsies nenozīmīgi, ja netiks īstenoti reālās darbībās.

Ieviešana un piemērošana

Vienmēr var uzsvērt efektīvas ieviešanas un piemērošanas nozīmi un ievērojamu uzlabojumu nepieciešamību, tomēr referente ir pārliecināta, ka tam nevajadzētu notikt, izslēdzot jaunas iniciatīvas, jo īpaši saistībā ar jauniem un potenciāliem riskiem. Ir nepieciešamas stingrākas un labākas darba inspekcijas, efektīvi profilaktiski pasākumi, atbilstoši stimuli un sankcijas, kā arī apmaiņa ar paraugpraksi un darbinieku aizvien lielāka līdzdalība.

Augsta riska grupas un uzņēmumi

Bažas izraisa statistikas dati, kuri liecina par to, nelaimes gadījumi darbā un arodslimības visus darbiniekus skar nevienādi. Nelaimes gadījumu darbā un arodslimību rādītāji tādās darbinieku grupās kā migrējošie darbinieki, pagaidu darba aģentūru norīkotie darbinieki, sievietes, gados jauni un novecojoši darbinieki daudzas reizes pārsniedz vidējos rādītājus ES.

Līdzīgā veidā tādos uzņēmumos kā MVU un mikrouzņēmumi, kā arī tādās nozarēs kā celtniecība, zivsaimniecība, lauksaimniecība un transports rādītāji ir daudz augstāki. Augstāki rādītāji ir novērojami arī atsevišķās dalībvalstīs. Referente uzskata, ka šīs viegli identificējamās problemātiskās jomas ir uzskatāmas par prioritārām.

Kā tas ir minēts iepriekšējā rindkopā, problēma ir jo īpaši aktuāla atsevišķām mazaizsargātām darbinieku grupām. Bieži vien šo grupu pārstāvju darba forma ir netipiska, piemēram, darbs mājās, darbs uz īstermiņa darba līguma pamata, vai arī tie ir pakļauti riskam neskaidras atbildības dēļ, kas ir raksturīga, izmantojot ārpakalpojumus vai apakšuzņēmumus. Vairums šo grupu pārstāvju parasti saņem zemākus ienākumus un ir vairāk pakļauti lielākam riskam, jo tie ir nepietiekami apmācīti un nav informēti par savām tiesībām un ar darbu saistīto risku.

Dalībvalstīm vajadzētu pilnībā ņemt vērā augsta riska grupas un nozares, izstrādājot valstu stratēģijas, un pievērst uzmanību problēmām, kas ir saistītas ar netipiskiem darba līgumiem.

Turklāt, tā kā uz daudzām riskam grupām pašlaik neattiecas pamatdirektīva par veselības aizsardzību un drošību darbā, referente uzskata, ka ir jānodrošina tās piemērošana pēc iespējas lielākam skaitam darbinieku, un atbilstīgi ir jāievieš princips, kas paredz, ka visiem darbiniekiem ir vienlīdzīgas tiesības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā.

Ir noteikts arī stingrs pienākums aizsargāt grūtnieces, un drīzumā tiks pārskatīta direktīva par strādājošām grūtniecēm

Jaunas iniciatīvas

Saistībā ar jaunām iniciatīvām notiek divas Komisijas apspriedes ar darba devējiem un darbiniekiem par muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem un kancerogēniem. Referente uzskata, ka abās šajās jomās trūkst reglamentējošu noteikumu un ka tāpēc ir jārīkojas atbilstoši ar Komisijas ieteiktajam variantam, kas izklāstīts darba devējiem un darbiniekiem adresētajos apspriežu otrā posma dokumentos.

Starptautiskais skatījums

Ieguvumi no starptautiskās sadarbības, neapšaubāmi, ir ļoti nozīmīgi un izdevīgi, jo tās rezultātā ES dalībvalstis uzlabo savu līmeni attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā, turklāt šāda veida sadarbība garantē to, ka mūsu tirdzniecības partneri un kaimiņi nemeklē iespējas, kā gūt īstermiņa (bet galu galā neproduktīvas) priekšrocības, piemērojot zemākus standartus nolūkā samazināt izmaksas un izkonkurēt tos, kuru līmenis attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā ir augstāks. Tomēr galvenajam jautājumam vajadzētu būt saistītam ar visu strādājošo cienīšanu un godāšanu visās valstīs, un ES ir stingri apņēmusies to nodrošināt, risinot sarunas par tirdzniecību, atbalstu un kārdinošo „ēsmu” — dalību ES.

Citi jautājumi

Šajā ziņojuma projektā nebūt nav iekļauti visi jautājumi un punkti, kurus referente uzskata par nozīmīgiem, bet tos nav iespējams iekļaut apjoma ierobežojumu dēļ. Tomēr tiem vajadzētu pievērst uzmanību, Eiropas Parlamentam pieņemot galīgo lēmumu.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (22.11.2007)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par Kopienas stratēģiju par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007. līdz 2012. gadam

(2007/2146(INI))

Atzinumu sagatavoja: Georgs Andrejevs

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt ar veselības aizsardzību un darba drošību saistīto Kopienas tiesību aktu īstenošanu, veikt nepieciešamos pasākumus gadījumā, ja šie tiesību akti netiek īstenoti, un noteikt nepilnības jomās, kurās ir vajadzīgi jauni tiesību akti vai jāveic to pārskatīšana, lai nepieļautu nevienlīdzību starp dalībvalstīm;

2.   aicina visas tās dalībvalstis, kuras to vēl nav darījušas, izstrādāt valstu stratēģijas un noteikt kvantitatīvus mērķus, lai novērtētu sasniegumus veselības aizsardzības un darba drošības jomā; turklāt aicina dalībvalstis periodiski novērtēt šīs stratēģijas un ziņot Komisijai par iegūtajiem datiem;

3.   uzstājīgi mudina Komisiju izmantot struktūrfondus, it īpaši Sociālo fondu, un citus pieejamos instrumentus, kuri ekonomiski stimulētu uzņēmumus, jo īpaši — mazos un vidējos uzņēmumus, pilnībā ievērot veselības aizsardzības un darba drošības noteikumus;

4.   turklāt ierosina dalībvalstīm apsvērt iespēju valsts līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās iekļaut veselības aizsardzības un darba drošības noteikumus;

5.   atgādina, ka apdraudēta ir ne tikai fiziska darba strādnieku veselība un darba drošība; prasa precīzāk noteikt visās nozarēs strādājošo arodveselības apdraudējumus; prasa vairāk uzmanības veltīt garīgo slimību attīstības cēloņiem, darbavietās radītajiem atkarības draudiem un psihiskās veselības un psiholoģiskajiem apdraudējumiem, tādiem kā stress, uzmākšanās, psiholoģiskais terors un vardarbība; prasa turpmāk pievērst lielāku uzmanību darba devēju īstenotajai labas fiziskās un garīgās veselības veicināšanas politikai;

6.   aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst tehnoloģijas, organizācijas un ekonomikas attīstībai, piemēram, ātrai jaunu tehnoloģiju un jaunu nodarbinātības veidu ieviešanai, kā rezultātā darbavietās parādās jauni riska veidi, kas apdraud veselību un darba drošību;

7.   ņemot vērā notiekošās sociālās un ekonomikas pārmaiņas, kas ietekmē darba tirgu un rada tajā izmaiņas, aicina Komisiju, lai tā veicina labu nodarbinātības politiku un atbilstīgus darba apstākļus un mudina darba devējus sekmēt veselīga dzīvesveida ievērošanu darba vietās, rīkojot arodveselības veicināšanas kampaņas, aizliedzot smēķēt darba vietās un izveidojot sistēmu, kā palīdzēt darbiniekiem-smēķētājiem atmest smēķēšanu, un nodrošina atbildības un politikas saskaņotību ar citām jomām, jo īpaši — ar sabiedrības veselības jomu;

8.   aicina Padomi un Komisiju izveidot grafiku, lai pārskatītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbību darbavietā(1) nolūkā iekļaut reprodukcijai toksiskas vielas un noteikt saistošas robežvērtības kancerogēniem, mutagēnām vielām un reprodukcijai toksiskām vielām, uz kurām joprojām ir sarežģīti attiecināt aizliegumu;

9.   uzskata, ka ir svarīgi gan panākt lielāku koordināciju ar Helsinkos izveidoto jauno Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA), gan saskaņot un precizēt vairākus jautājumus, kuri radušies, mijiedarbojoties Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)(2), un citām direktīvām par veselības aizsardzību darba vietā;

10. aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā, ka gan Kopienas stratēģija, gan REACH regula ir jāīsteno vienlaikus, turklāt stratēģijai ir jābūt tādai, kas papildina REACH regulu attiecībā uz aizsardzību pret ķīmisko vielu radītu apdraudējumu un kas saistībā ar REACH īstenošanu nodrošina iespēju veicināt profilaktiskus pasākumus pret ķīmisku vielu radītiem apdraudējumiem darba vietā;

11. mudina Komisiju atzīt, ka darbinieku pārstāvība ir svarīga, īstenojot nelaimes gadījumu darba vietā novēršanas politiku, un mudina pienācīgu uzmanību pievērst Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvai 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā(3); šī direktīva ir devusi nozīmīgu ieguldījumu drošības un profilakses noteikumu īstenošanā uzņēmumos, kuros ir vislabākā darba ņēmēju pārstāvība;

12. prasa, lai apņemšanās novērtēt ietekmi uz veselību un drošību darbā būtu līdzvērtīga saistībām novērtēt ietekmi uz vidi;

13. uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm arī turpmāk ir jācenšas noteikt ne tikai augsta riska ražošanas sektorus (kā jau tas tika veikts), bet arī tādas neaizsargātas darba ņēmēju kategorijas kā imigranti, jauni cilvēki un gados veci darbinieki;

14. aicina Komisiju paplašināt Kopienas stratēģijas darbības jomu tā, lai tajā ietvertu arī sociālos faktorus, nevis tikai nelaimes gadījumus darbā vai slimības gadījumus, ņemot vērā to, ka indivīda veselības stāvokli nosaka dažādi ar darbu saistīti faktori, piemēram, līguma veids, darba apstākļi un darba pieejamība; norāda, ka darba attiecību izmaiņas un darba drošības mazināšanās arī ir iemesls tam, ka rodas vides, psiholoģiskas un sociālas problēmas, kuras ir jārisina;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā nevienlīdzību ne tikai starp dalībvalstīm, bet arī katrā dalībvalstī atsevišķi, un mudina apņemties šādu nevienlīdzību mazināt.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.11.2007

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

2

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georgs Andrejevs, Margrete Auken, Irena Belohorská, Johannes Blokland, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jill Evans, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jens Holm, Marie Anne Isler Béguin, Dan Jørgensen, Eija-Riitta Korhola, Linda McAvan, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Miroslav Ouzký, Dimitrios Papadimoulis, Dagmar Roth-Behrendt, Karin Scheele, Carl Schlyter, Richard Seeber, Antonios Trakatellis, Thomas Ulmer

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kathalijne Maria Buitenweg, Philip Bushill-Matthews, Milan Gaľa, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Alojz Peterle

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

 

(1)

OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.

(2)

OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(3)

OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (27.11.2007)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par Kopienas stratēģiju drošībai un veselības aizsardzībai darba vietā 2007.–2012. gadam

(2007/2146(INI))

Atzinumu sagatavoja: Romano Maria La Russa

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pauž bažas par to, ka, neraugoties uz pieejamo statistiku par nāves gadījumu un smagu nelaimes gadījumu skaita samazināšanos Eiropas Savienībā, liela daļa darba ņēmēju ES joprojām jūt, ka viņu profesionālā darbība apdraud veselību un drošību;

2.  turklāt konstatē, ka tiek noslēgts arvien vairāk netipisku darba līgumu, un uzsver, ka šo līgumu nosacījumi nedrīkst apdraudēt darba ņēmēju un līgumslēdzēju veselību un drošību;

3.  uzskata, ka ir jānosaka darba devējiem pienākums, pirmkārt, piedāvāt sezonas darba un nepilnas slodzes darbiniekiem iespēju apmeklēt ārstu un, otrkārt, piedāvāt visu kategoriju darba ņēmējiem apmācību par darba aizsardzību un nelaimes gadījumu novēršanu darbā;

4.  ņemot vērā paaugstināto darba vides risku kalnrūpniecības, metālu ieguves, dzelzs un tērauda rūpniecības un kuģu būvniecības nozarēs, uzskata, ka dalībvalstīm un Komisijai jāparedz pietiekami daudz līdzekļu nepieciešamajām investīcijām, lai garantētu drošību un veselības aizsardzību darba vietā;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas izvirzīto mērķi līdz 2012. gadam Eiropas Savienībā samazināt nelaimes gadījumu skaitu darba vietās par 25 %;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis tiekties panākt visaptverošu veselības un drošības risku segumu visiem darba ņēmējiem, tostarp arī neformālajā ekonomikā iesaistītajām personām, daļlaika darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kā arī apakšuzņēmējiem;

7.  atgādina par mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru darba tirgū un uzsver, ka nepieciešams apdomāt darba ilgumu, darba laiku un darba prognozējamību, lai nodrošinātu līdzsvaru starp profesionālo un privāto dzīvi; aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt prioritāru nozīmi investīcijām gan pilnas, gan nepilnas darba dienas mazbērnu novietnēs un bērnudārzos, lai jaunajiem vecākiem būtu iespējams apvienot ģimenes dzīvi un profesionālo darbību;

8.  uzsver, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) piemīt liela nozīme kā darba devējiem, jo tajos ir nodarbināti vairāk nekā 65 % strādājošo Eiropas Savienības iedzīvotāju; ar bažām konstatē, ka MVU piedāvātās darba vietas lielākoties ir saistītas ar nozarēm, kuras tiek uzskatītas par bīstamām; tādēļ pieprasa pastiprināt centienus, lai sniegtu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atbalstu arodveselības un darba drošības jautājumos; šajā sakarībā atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuru mērķis ir informācijas izplatīšana un tehniska atbalsta sniegšana, tomēr joprojām uzsver, ka ir nepieciešams sniegt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finansiālu atbalstu; aicina visas dalībvalstis parakstīt un ratificēt ANO Konvenciju par migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesībām, kā arī kopīgiem spēkiem tiekties uzlabot darba ņēmēju, jo īpaši nepilnas slodzes darbinieku un līgumdarbinieku, iespējas iegūt profesionālo izglītību, lai tādējādi radītu viņiem iespējas atrast stabilu darbu;

9.  aicina dalībvalstis pieņemt tiesību aktus, lai apdrošināšanas iestādes, kuras veic apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, sniegtu finansiālu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

10. aicina dalībvalstis izveidot tiesisku regulējumu, lai noteiktu, ka uzņēmējiem ir pienākums saviem darbiniekiem nodrošināt psiholoģisku palīdzību; šajā sakarībā iesaka MVU izmantot speciālistu pakalpojumus, turklāt uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 500 nodarbināto, jāparedz viens speciālists (psihologs, terapeits, psihosociālās palīdzības speciālists) uz 500 nodarbinātajiem;

11. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stratēģijas un pasākumus, lai darba tirgū iesaistītu invalīdus, kuri var un vēlas strādāt; iesaka šajā sakarībā paredzēt arī pasākumus invalīdu profesionālajai tālākizglītībai;

12. iesaka dalībvalstīm īstenot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu darbiniekiem, kuri strādā smagos vai bīstamos darbos, tiesības uz atbilstošu sociālo aizsardzību gan nodarbinātības laikā, gan pēc aiziešanas pensijā;

13. atbalsta mērķtiecīgu līdzdalības veicināšanu Eiropas arodbiedrībās un aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumu tiesiskam regulējumam, ar kura palīdzību mudināt darba devējus un darbiniekus risināt sarunas pārrobežu līmenī; mudina Komisiju un dalībvalstis paredzēt finansējumu, lai apmācītu darbinieku pārstāvjus, kuri aizsargā un veicina darbinieku tiesības uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

22.11.2007

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Březina, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Giles Chichester, Den Dover, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Norbert Glante, Umberto Guidoni, András Gyürk, David Hammerstein, Erna Hennicot-Schoepges, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Anne Laperrouze, Eluned Morgan, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Paul Rübig, Andres Tarand, Radu Ţîrle, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Joan Calabuig Rull, Neena Gill, Lambert van Nistelrooij, Vladimir Urutchev

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Umberto Pirilli


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (20.11.2007)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par Kopienas stratēģiju par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007. līdz 2012. gadam

(2007/2146(INI))

Atzinumu sagatavoja: Edit Bauer

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā salīdzinājumā ar profesionāliem riskiem, kuri apdraud vīriešus, profesionālie riski, kuri apdraud sieviešu drošību un veselību, ir nepietiekami novērtēti gan no novēršanas, gan pētniecības viedokļa(1),

B.   tā kā salīdzinājumā ar vīriešiem neoficiālajā un nenodrošinātājā darba tirgū vairāk ir nodarbinātas sievietes un tas neizbēgami būtiski ietekmē veselības aizsardzības un drošības apstākļus, kādos šīs sievietes strādā;

C.  tā kā saskaņā ar pētījumiem un aprēķiniem ar vislielākajiem draudiem veselībai un drošībai darbā saskaras sievietes, kas ir nodarbinātības jomās, kurām ir raksturīga augsta darba intensitāte un piemērotu ergonomikas noteikumu trūkums;

D.  tā kā visbūtiskākās darba apstākļu izraisītās sieviešu veselības problēmas ir muskuļu un kaulu slimības un psiholoģiskas problēmas;

E.   tā kā Kopienas direktīvās par drošību un veselības aizsardzību darbā tiek ievērota neitrāla pieeja dzimumu jautājumiem, un tas veicina to, ka nepietiekama uzmanība tiek pievērsta specifiskiem riskiem, kuri apdraud strādājošo sieviešu drošību un veselību darbā;

F    tā kā daudzi darba ņēmēji — gan sievietes, gan vīrieši — visā Eiropā darba vietā ir pakļauti dažādiem riskiem: ķīmiski, bioloģiski un fiziski faktori, nelabvēlīgi ergonomiskie apstākļi, nelaimes gadījumu draudu un drošības risku sarežģīts apvienojums, kā arī dažādi psiholoģiski un sociāli riska faktori;

G.  tā kā sievietes un vīrieši neveido viendabīgu grupu un tāpēc stratēģijas un pasākumi, lai uzlabotu drošību un veselības aizsardzību darbā, ir īpaši jāpielāgo noteiktām darba vietām, ņemot vērā to, ka daži faktori sievietes un vīriešu var ietekmēt atšķirīgi;

H.  tā kā riski, ar kuriem saskaras strādājošās sievietes darba vietā būtiski atšķiras no riskiem, ar kuriem saskaras strādājošie vīrieši, jo, no vienas puses, sievietes biežāk tiek nodarbinātas specifiskās „sieviešu” nodarbinātības kategorijās un, no otras puses, aizvien lielāka atbildība darbā apvienojumā ar aizvien lielāku atbildība ārpus darba rada papildu slogu un apdraud sieviešu garīgo un fizisko veselību;

I.    tā kā jāņem vērā Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un Padomes 1986. gada 11. decembra Direktīva par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, un par pašnodarbinātu grūtnieču un māšu aizsardzību;

J.    tā kā statistikas dati par apstiprinātiem nelaimes gadījumiem un slimībām varētu būt vistiešākais rādītājs, lai salīdzinātu riskus, ar kuriem saskaras sievietes un vīrieši;

K.  tā kā politikas ietekmi var labāk kontrolēt, ņemot vērā ar veselību saistītās atšķirības starp sievietēm un vīriešiem,

1.   uzsver, ka, risinot jautājumus par veselības aizsardzību un drošību darbā, ir jāņem vērā dzimumu aspekti un atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kura aicina izstrādāt unikālas metodes, lai novērtētu ietekmi uz veselību un drošību darbā, ņemot vērā dzimumu specifiku; tomēr kritiski vērtē to, ka Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā dzimumu jautājumus ne tās paziņojumā, ne Kopienas stratēģijas mērķos 2007.–2012. gadam, nedz arī kādā no tās ietekmes novērtējumiem(2);

2.   ar nožēlu atzīmē, ka neziņošana par nelaimes gadījumiem un slimībām ir ierasta parādība un formālās prasības par ziņošanu bieži neattiecas uz visām darba ņēmēju kategorijām, piemēram, uz ēnu ekonomikā nodarbinātajiem, vairums no kuriem ir sievietes;

3.   aicina Komisiju novērtēt, vai Kopienas līmenī ir pieejami pa dzimumiem sadalīti statistikas dati par ar darbu saistītām nāvējošām slimībām un slimībām, kas neizraisa nāvi;

4.   mudina dalībvalstis esošās direktīvas par drošību un veselības aizsardzību darbā piemērot, lielāku uzmanību pievēršot dzimumu jautājumam, novērtēt šo direktīvu ietekmi un dzimumiem un ratificēt SDO 2006. gada konvenciju par stimulējošu pamatu drošībai un veselības aizsardzībai darbā;

5.   aicina dalībvalstis rūpīgi aplūkot dažādos riskus drošībai un veselības aizsardzībai darbā, ar kuriem saskaras strādājošās sievietes un vīrieši, un šo risku novēršanas nolūkos nodrošināt atšķirīgu sociālo un fizisko infrastruktūru;

6.   aicina dalībvalstis vecāka gadagājuma strādājošo nodarbinātības veicināšanas nolūkos pieņemt tādus pasākumus saistībā ar drošību un veselības aizsardzība darbā, kuri atbilstu vecāka gadagājuma strādājošo vajadzībām un būtu īpaši pielāgoti sievietēm un vīriešiem;

7.   aicina dalībvalstis nodrošināt efektīvas inspicējošas iestādes darbību, lai ar tās palīdzību uzlabotu to tiesību aktu piemērošanu, kas pieņemti drošības un veselības aizsardzības darbā jomā, īpašu uzmanību šajā sakarā pievēršot sievietēm un ar maternitāti saistītiem jautājumiem;

8.   uzsver, ka pastāvīga nodarbinātība ir nozīmīgs faktors, kas veicina veselības aizsardzību un drošību darbā;

9.   uzsver nepieciešamību izpētīt, kā grūtnieces un sievietes, kuras baro bērnu ar krūti, ietekmē darba aprīkojuma izmantošana un darba vide;

10. mudina dalībvalstis, pieņemot lēmumus saistībā ar drošību un veselības aizsardzību darbā, nodrošināt sieviešu pienācīgu pārstāvību visos līmeņos;

11. aicina Komisiju nodrošināt, ka sievietes ir pārstāvētas Vecāko darba inspektoru komitejā (SLIC), lai tādējādi viņu atšķirīgās un īpašās tiesības un vajadzības saistībā ar drošību un veselības aizsardzību darbā tiktu vairāk ņemtas vērā;

12. mudina dalībvalstis uzlabot veidu, kā tiek novērsta veselības pasliktināšanās darba dēļ un ar darbu saistītie riski, pamatojoties uz visaptverošu pieeju drošībai un veselības aizsardzībai darbā un īpašu uzmanību pievēršot darba ņēmēju informēšanai un apmācībai, un līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi izskatīt kā jautājumu, kas saistīts ar drošību un veselības aizsardzību, lai tādējādi ņemtu vērā sieviešu divkāršo noslogojumu un uzlabotu šo līdzsvaru; šajā sakarā uzskata, ka salīdzinājumā ar vīriešiem darba tirgū nedrošas nodarbinātības veidos vairāk ir nodarbinātas sievietes;

13. atzīmē, ka pilnīga piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem ir visneatliekamākais un visnepieciešamākais maternitātes aizsardzības veids; aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un pilnīgu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem gan tām mātēm, kuras ir nodarbinātas nenodrošinātos darbos neoficiālajā ēnu ekonomikas jomā, gan tām mātēm, kuras strādā neatalgotu darbu mājās;

14. uzsver, ka nepieciešamība analizēt riskus, ar kuriem saskaras sievietes un vīrieši, un veikt piemērotus pasākumus nenozīmē aizsargājošu un atstumjošu politiku atkārtotu ieviešanu, nedz arī dažādu darbu radīšanu sievietēm un vīriešiem;

15. lūdz dalībvalstis un Komisiju, izstrādājot dalībvalstu un Kopienas stratēģijas saistībā ar drošību un veselības aizsardzību darbā, izvēlēties sistemātisku pieeju, kurā tiek ņemti vērā dzimumu jautājumi, un aicina dalībvalstis un Komisiju, apkopojot statistikas datus, veicot pārskatus un īstenojot pētījumus par drošību un veselības aizsardzību darbā, izmanot finansēšanas iespējas, kas šajos nolūkos ir pieejamas PROGORESS programmā, jo īpaši sadaļā, kas saistīta ar dzimumu līdztiesību;

16. aicina dalībvalstis un Komisiju pievērst lielāku uzmanību jauniem riska faktoriem, piemēram, uzmākšanās gadījumiem, vardarbībai un agresivitātei no klientu puses darbavietā, sabiedrisko pakalpojumu sektorā, kurā tiek nodarbinātas galvenokārt sievietes;

17. aicina dalībvalstis veikt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu to cilvēku veiksmīgu pieņemšanu atpakaļ darbā, kuri uz noteiktu laiku pārtrauca strādāt nelaimes gadījuma darbā vai arodslimības dēļ; atzīmē, ka, lai gan sievietes ir mazāk pakļautas riskam nekā vīrieši, viņas vairāk skar noteiktas veselības problēmas, piemēram, muskuļu un kaulu slimības;

18. aicina ieviest pasākumus, lai uzraudzītu, kā tiek ievērotas sieviešu tiesības saistītā ar drošību un veselības aizsardzību netipiskās darba vietās, piemēram, to sieviešu tiesības, kuras mājās aprūpē slimus cilvēkus;

19. vērš uzmanību uz to, ka higiēnas apstākļi darba ņēmējiem mazos un vidējos uzņēmumos var būt sliktāki nekā darba ņēmējiem, kuri ir nodarbināti lielākos uzņēmumos, pat ja viņi ir nodarbināti līdzīgā vai tajā pašā rūpniecības nozarē; tāpēc aicina dalībvalstis ieviest piemērotus pasākumus, lai veicinātu un atbalstītu drošību un veselības aizsardzību mazos un vidējos uzņēmumos un lai nodrošinātu apakšuzņēmumos nodarbināto darba ņēmēju, vairums no kuriem ir sievietes, augsta līmeņa aizsardzību;

20. uzsver, ka ir jāapsver iespēja skolu mācību programmās un izglītības sistēmās kopumā iekļaut apdraudējuma, risku un novēršanas koncepcijas, jo tas ir efektīvs veids, kā radīt stipru, noturīgu un preventīvu drošības un veselības aizsardzības kultūru;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

20.11.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

23

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Hiltrud Breyer, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Lívia Járóka, Piia-Noora Kauppi, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Esther De Lange, Roselyne Lefrançois, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Zita Pleštinská, Anni Podimata, Christa Prets, Teresa Riera Madurell, Eva-Britt Svensson, Anna Záborská

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jill Evans, Iratxe García Pérez, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Donata Gottardi, Anna Hedh, Filiz Hakaeva Hyusmenova

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

(1)

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (OSHA) informācijas lapa Nr. 42.

(2)

SEC(2007)0214, 0215, 0216).


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

18.12.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

40

2

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jan Andersson, Edit Bauer, Emine Bozkurt, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Proinsias De Rossa, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Joel Hasse Ferreira, Roger Helmer, Stephen Hughes, Karin Jöns, Jean Lambert, Raymond Langendries, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Jan Tadeusz Masiel, Jiří Maštálka, Ana Mato Adrover, Maria Matsouka, Elisabeth Morin, Csaba Őry, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Rovana Plumb, Bilyana Ilieva Raeva, José Albino Silva Peneda, Kathy Sinnott, Ewa Tomaszewska, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Françoise Castex, Sepp Kusstatscher, Claude Moraes, Ria Oomen-Ruijten, Thomas Ulmer, Glenis Willmott

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 8. janvāraJuridisks paziņojums