par Eiropas Pētniecības telpu: jaunas perspektīvas (2007/2187(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 4. aprīļa zaļo grāmatu “Eiropas Pētniecības telpa: jaunas perspektīvas” (COM(2007)0161),

–   ņemot vērā Komisijas darba dokumentu (SEC(2007)0412), kas pievienots iepriekšminētajai Komisijas zaļajai grāmatai,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas 7. pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)(1),

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 19. decembra lēmumu 2006/973/EK par īpašo programmu “Cilvēki”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu(2),

–   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 24. maija rezolūciju „Zināšanu izmantošana praksē. Plaša mēroga inovācijas stratēģija Eiropai(3),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0005/2008),

A. tā kā 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadome atbalstīja mērķi izveidot Eiropas Pētniecības telpu;

B.  tā kā 2002. gada 15. un 16. marta Barselonas Eiropadome vienojās par mērķi līdz 2010. gadam palielināt kopējos izdevumus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no Eiropas Savienības IKP (divas trešdaļas no kopējā ieguldījuma saņemot no privātā sektora);

C. tā kā ES Septītā pamatprogramma paredz atbalstu Eiropas Pētniecības telpas (EPT) izveidei;

D. tā kā vienlaicīgi ar EPT izveidi kā papildinājumam jānotiek Eiropas Augstākās izglītības telpas un Eiropas Jauninājumu telpas izveidei, visām trim kopā veidojot tā saucamo „zināšanu trīsstūri”;

E.  tā kā Eiropas pētniecības telpai ir trīs galvenie aspekti: pētniecības iekšējais tirgus, kur notiek brīva pētnieku, tehnoloģiju un zināšanu kustība, valstu un reģionālo pētniecības darbību, programmu un politikas jomu efektīva koordinācija ES līmenī un ES mērogā īstenotas un finansētas iniciatīvas;

F.  tā kā ES, it īpaši saistībā ar koordināciju, jācenšas visās pētniecības dimensijās — attiecībā uz cilvēkiem, infrastruktūru, organizācijām, finansējumu, zināšanu apmaiņu un globālo sadarbību —, lai ES pārvarētu pētniecības sadrumstalotību un apzinātos savu potenciālu;

G. tā kā darba iespējas un apstākļi neveicina jaunu vīriešu un sieviešu pievēršanos pētniecībai, kas nozīmē, ka tiek zaudēti vērtīgi cilvēkresursi;

H. tā kā pētniecības un izstrādes finansējums ES joprojām tālu atpaliek no Lisabonas mērķa, kas ir 3 % no IKP;

I.   tā kā EPT izveidei ir vajadzīgs plašāks redzējums, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas;

J.   tā kā sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas vairumā zinātnes un inženierijas jomu un vadošajos amatos;

K. tā kā Eiropas Savienības privātā sektora ieguldījums pētniecībā un izstrādē atpaliek no mūsu tiešajiem konkurentiem,

Pētniecības vienota darba tirgus izveide

1.  atzinīgi vērtē pētnieka karjeras vienoto definīciju un informācijas sistēmas izveidi ar datiem par pētnieku nodarbinātību un pētniecības praksi visā Eiropā un uzskata, ka tas ES palīdzēs sasniegt augstāko pētniecības līmeni;

2.  pauž nožēlu, ka pētniecības un izstrādes jomai veltīto izdevumu vidējie rādītāji ES ir tikai 1,84 % no IKP pretstatā 2,68 % ASV un 3,18 % Japānā, un par to, ka šo izdevumu apjoms svārstās no 0,39 % Rumānijā un 0,4 % Kiprā līdz 3,86 % Zviedrijā; uzsver, cik būtiski ir palielināt vidējos izdevumus, kā arī palielināt dažu dalībvalstu izdevumus; uzsver, cik svarīgi visā Eiropas Savienībā vairāk koncentrēties uz daudzveidīgu pētniecību un izstrādi, lai veicinātu pāreju uz digitālo ekonomiku; uzskata, ka tas ir priekšnoteikums, lai radītu atbilstošus apstākļus Lisabonas stratēģijā paredzētās zināšanu ekonomikas izveidei;

3.  prasa dalībvalstīm un reģioniem nekavējoties izstrādāt stratēģijas, lai attīstītu materiālos un cilvēkresursus pētniecības un jauninājumu jomā, it īpaši uzlabojot un nodrošinot pētniecības infrastruktūru, palielinot pētnieku mobilitāti ar pastiprinātu finanšu atbalstu, īstenojot vietējās iniciatīvas, lai piesaistītu pētniekus, atceļot juridiskos, administratīvos un valodu šķēršļus, veicot apmaiņu ar personālu un nodrošinot piekļuvi visiem, it īpaši sievietēm un jaunajiem pētniekiem;

4.  noteikti atbalsta Eiropas Pētnieku hartu un Rīcības kodeksu pētnieku pieņemšanai darbā, kas padara EPT pievilcīgāku pētniekiem; aicina Komisiju publicēt informāciju par to, kādā mērā harta un rīcības kodekss ir ieviests dalībvalstīs;

5  uzsver, ka jāizstrādā un jāievieš vienots Eiropas karjeras plāns pētniecības jomā un integrēta informācijas sistēma ar brīvajām darba vietām un apmācības līgumiem pētniecībā Eiropā; uzskata, ka ir svarīgi izveidot vienotu pētniecības darba tirgu;

6.  uzsver, ka ir svarīgi procedūras pētnieku pieņemšanai darbā un paaugstināšanai amatā padarīt pilnīgi atvērtas un pārredzamas; aicina dalībvalstis nodrošināt līdzsvarotāku vīriešu un sieviešu skaitu struktūrās, kur lemj par pieņemšanu darbā un paaugstināšanu amatā;

7.  pauž nožēlu, ka vēl joprojām palielinās investīciju pētniecībā un izstrādē aizplūde pāri Atlantijas okeānam; uzsver, cik būtiski ir apturēt pieredzējušu Eiropas pētnieku aizbraukšanu no ES; aicina īstenot atbilstīgus pasākumus, lai noturētu pētniekus ES un panāktu viņu atgriešanos, jo īpaši nodrošinot plašas karjeras iespējas un pievilcīgus darba apstākļus gan vīriešiem, gan sievietēm;

8.  atbalsta plānu palielināt pētnieku ģeogrāfisko mobilitāti, kā arī mobilitāti nozares iekšienē (starp universitātēm un pētniecības organizācijām un starp akadēmisko vidi un privāto sektoru), lai nodrošinātu zināšanu izplatību un tehnoloģiju nodošanu; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis papildināt maģistrantūras un doktorantūras studiju programmas, veicinot kopīgu pētniecības pārraudzību dažādās valstīs, un apsvērt iespēju ieviest Eiropas pēcdoktorantūras stipendijas un mācību programmas, par pamatu izmantojot ļoti veiksmīgo Erasmus programmu;

9.  uzsver, ka labi funkcionējošs iekšējais tirgus ir būtisks veiksmīgai EPT attīstībai un ka ļoti svarīga ir pētnieku brīva pārvietošanās; pauž nožēlu par šķēršļiem, kas vēl arvien ierobežo pētnieku mobilitāti ES teritorijā; aicina veikt pasākumus brīvas pētnieku pārvietošanās uzlabošanai, jo īpaši atceļot atlikušos pagaidu ierobežojumus attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, kā arī uzlabojot ES pētniecības infrastruktūru; atbalsta Eiropas Jauninājumu un tehnoloģiju institūta (EIT) izveidi;

10. uzskata, ka pētnieku piekļuvi ES nedrīkst kavēt pašreizējie valstu šķēršļi, piemēram, iegūto sociālo garantiju nepietiekama atzīšana un pārnesamība, neizdevīgi nodokļi un ģimenes pārvākšanās grūtības; mudina dalībvalstis publiskās tiesības nodarbinātības jomā attīstīt tā, lai, piemēram, pētniekiem no dalībvalstīm un trešām valstīm būtu līdzīgi darba apstākļi un nebūtu šķēršļu uzņemties pētniecisko darbu;

11. atgādina, ka pētnieku mobilitāti varētu uzlabot „pētniecības kupons”, ko pētnieki izmantotu citās dalībvalstīs un uzņemošajās pētniecības iestādēs un universitātēs, tādējādi nodrošinot iespēju saņemt papildu finansējumu pētniecībai, kura piesaista ārzemju pētniekus; uzskata, ka tas ne tikai palielinātu pētniecības iestāžu un universitāšu interesi uzņemt pētniekus no citām dalībvalstīm un iegūt vistalantīgākos zinātniekus, bet arī veicinātu izcilības centru attīstību, radot iespēju vispievilcīgākajām pētniecības programmām un iestādēm atrast vairāk pētnieku un uzlabot finansiālo situāciju; uzskata, ka šādam pētnieku mobilitātes papildus atbalstam jāpalielina mobilitātes pašreizējās finansēšanas sistēmas, un ka finansējumu var atvēlēt no Septītās pamatprogrammas programmām „Sadarbība” un „Iespējas”;

12. norāda uz to, ka jāsniedz atbalsts jaunajiem pētniekiem, lai it īpaši nodrošinātu viņu iespējas turpināt saņemt stipendijas, mainot darba vietas Eiropas Savienībā;

13. uzskata, ka jāveicina Kopienas tiesiskais regulējums attiecībā uz pētnieku brīvu pārvietošanos EPT, lai trešo valstu pilsoņiem atvieglotu vīzu un darba atļauju saņemšanu;

14. uzskata, ka jāveic īpaši pasākumi, kas veicinātu sieviešu piedalīšanos pētniecībā, lai ievērojami palielinātu sieviešu, kas nodarbojas ar pētniecību, daļu;

15. uzskata, ka jauniešu arvien mazāka vēlme izvēlēties izglītību zinātnes un tehnoloģiju jomā ir cieši saistīta ar nepietiekamu privātā sektora un akadēmiskās vides sadarbību; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju intensīvāk veicināt šo divu sektoru sadarbību;

16. aicina dalībvalstis dalīties pieredzē, lai izstrādātu saskaņotu pieeju invalīdu atbalstam Kopienas finansētajā pētniecībā un ievērojami palielinātu to invalīdu skaitu, kas sāk vai turpina pētnieka karjeru;

17. uzskata, ka publiskajām iestādēm, pētniecības iestādēm un uzņēmumiem jāveicina pasākumi, lai saskaņotu privāto dzīvi ar darbu;

18. aicina Komisiju izpētīt, kā Eiropas Savienībā visos līmeņos var uzlabot eksakto priekšmetu mācīšanu; pauž nožēlu par cilvēkresursu trūkumu pētniecībā un izstrādē daudzās dalībvalstīs, ko var izskaidrot ar to, ka jauniešiem samazinās interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem un par pētnieku karjerām; tāpēc iesaka, sagatavot iniciatīvas, kas iepazīstina skolēnus ar pētniecību laboratorijās un ārpus tām; turklāt iesaka veicināt aktīvas un pētīšanu izmantojošas mācību metodes ar novērošanu un eksperimentiem, izstrādāt profesoru un pētnieku apmaiņas programmas un vietējo un reģionālo iestāžu līmenī atbalstīt novatoriskas apmācību metodes; uzskata, ka zinātnes straujā attīstība var radīt plaisu starp parastajiem pilsoņiem un zinātnisko un tehnoloģiju pētniecību; uzskata, ka jāveicina un jāatbalsta dialogs starp zinātniekiem un pārējo sabiedrību un ka zinātniekiem pētījumu rezultāti jāpaskaidro tā, lai tie būtu saprotami un pieejami visiem;

19. uzskata, ka jāuzlabo pētnieku sociālie apstākļi, radot darba iespējas viņu dzīvesbiedriem un palīdzot atrast aprūpes iespējas vai skolas bērniem;

Pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras izveide

20. atzinīgi vērtē panākto virzību pētniecības infrastruktūru izveidē, pieņemot Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas komisijas (ESFRI) ceļvedi; tomēr uzskata, ka jārada arī jaunas iespējas un infrastruktūras, kuras pašlaik veidojas dalībvalstīs un kuras nav saistītas ar ESFRI;

21. mudina, lai finansējumu jaunām paneiropas pētniecības infrastruktūrām piešķirtu tikai tad, ja nav līdzvērtīgu valsts infrastruktūru, kas pētniekiem no citām dalībvalstīm sniedz līdzīgas piekļuves iespējas;

22. uzsver pētniecības organizāciju lomu un nozīmi Eiropas pētniecībā paralēli tam, ko veic universitātes un pētniecības finansēšanas aģentūras; aicina Komisiju pirms vienošanās par kopēju politiku un īstenošanas plānu kopā ar reģionālajām iestādēm sasniegt augstu sadarbības līmeni ar valstu aģentūrām, universitātēm un pētniecības organizācijām Eiropā;

23. aicina Komisiju ierosināt tiesisku regulējumu, kas veicinātu lielu Kopienas pētniecības organizāciju izveidi un darbību, un apsvērt jau esošo Eiropas iestāžu un nolīgumu, piemēram, Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Eiropas Kodolenerģētikas attīstības nolīguma (EFDA) iesaistīšanu, lai gan šādu organizāciju izveidē būtu jāizvairās no starpvaldību līgumu slēgšanas;

24. vienlaikus iesaka, lai organizācijas no valstīm ar mazāk dinamisku pētniecības nozari, bet pienācīgu potenciālu, būtu pilnībā iesaistītas paneiropas pētniecības infrastruktūras izveidošanā;

25. uzskata, ka lielu pētniecības infrastruktūru apstiprināšanas procesā jāparedz līdzekļi pētniecībai un izstrādei, informācijas tehnoloģijām un darbībai, lai nodrošinātu ilgtermiņa operācijas un nepārtrauktus uzlabojumus;

26. atzīst, ka Eiropas Tehnoloģiju institūtam ir nozīmīga loma ES pētniecības infrastruktūras stiprināšanā;

27. aicina Komisiju atbalstīt pētniecības organizācijas, universitātes un pētniecības finansēšanas aģentūras, lai tās kļūtu spēcīgākas un lai tās apvienotu resursus EPT izveidē; mērķis ir kļūt par līderi pasaules mērogā galvenajās zinātnes jomās;

Pētniecības iestāžu stiprināšana

28. atzīst EPT reģionālās dimensijas nozīmi un uzskata, ka reģionālo klasteru radīšana ir būtisks līdzeklis, lai nodrošinātu sadarbību starp universitātēm, pētniecības iestādēm un rūpniecības sektoru un radītu Eiropas izcilības centrus; uzskata, ka programmas „Pētniecības potenciāls” un „Zināšanu reģioni”, kā arī struktūrfondi, kas attīsta pētniecības un jauninājumu potenciālu reģionos, jāuzskata par vienu no galvenajiem ieguldījumiem Septītās pamatprogrammas mērķu sasniegšanā;

29. uzsver valstu un reģionālo kontaktpunktu nozīmi pamatprogrammu efektivitātes paaugstināšanā un aicina tos padziļināt sadarbību;

30. aicina Komisiju izveidot Eiropas forumu ar augsta līmeņa valsts pārstāvjiem, tostarp valsts pētniecības padomēm, kam jāidentificē, jāattīsta un jāatbalsta lielākās paneiropas pētniecības iniciatīvas, kā arī aicina izveidot zinātniskās un tehniskās pārskatīšanas kopēju sistēmu, lai labāk izmantotu Eiropas programmu rezultātus; uzskata, ka būtu lietderīgi ieviest uzticamu zināšanu apstiprināšanas un analīzes, kontroles un sertifikācijas metožu sistēmu, un Eiropas Savienībā izveidot izcilības centru tīklu;

31. aicina Komisiju nodrošināt, lai izcilības tīkli un pētniecības kopienas, kas atrodamas tiešsaistē, būtu pilnībā papildinošas, nosakot to mērķus, kā arī darbības un finansēšanas noteikumus;

32. aicina Komisiju arī turpmāk veicināt publiskos iepirkumus, lai atbalstītu pētniecību un izstrādi ES līmenī, konsekventāk izmantojot publiskos instrumentus un resursus;

33. atzinīgi vērtē publisko pētniecības iestāžu un universitāšu iniciatīvu, lai izstrādātu hartu par intelektuālā īpašuma izmantošanu, ko atbalstīja 2007. gada 21. un 22. jūnija Briseles Eiropadome, ja tikai tiek izstrādāti izmantojami noteikumi, kas jo īpaši ņemtu vērā vajadzību pēc zinātnes atziņu iegūšanas un nodošanas;

34. vērš uzmanību uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kā pētniecības struktūru lomu; uzskata, ka jāstiprina to līdzdalība pētniecības uz izstrādes projektos Eiropas līmenī saskaņā ar mērķi MVU piešķirt vismaz 15 % no Septītās pamatprogrammas budžeta;

35. uzskata, ka spēcīgai pētniecībai jābūt ciešām saitēm ar jauninājumiem, tādēļ uzskata, ka jāplāno konkrēta rīcība, lai izveidotu pilnībā integrētu Eiropas Pētniecības un jauninājumu telpu;

Zināšanu apmaiņa

36. uzskata, ka investīcijas infrastruktūrā, funkcionalitātē un elektronisko savstarpējo norāžu iniciatīvās ir nodrošinājušas ievērojamus zinātniskās informācijas izplatīšanas un izmantošanas uzlabojumus un ka Berlīnes deklarācija par atklātu piekļuvi zināšanām dabaszinātnēs un humanitārajās zinātnēs ir piemērs tam, kā internets radījis iespējas eksperimentēt ar jauniem modeļiem; uzsver, cik svarīgi ievērot autora izvēles brīvību un intelektuālā īpašuma tiesības, saglabāt profesionālapskati un nodrošināt atzītu darbu uzticamu un drošu saglabāšanu, un mudina ieinteresētās personas kopīgi strādāt izmēģinājuma projektos, lai novērtētu alternatīvo modeļu, piemēram, atklātas piekļuves ieviešanas ietekmi un dzīvotspēju;

37. atbalsta Komisijas veicināto „atvērtā jauninājuma” jēdzienu, saskaņā ar kuru publiskais un privātais sektors kļūst par pilnvērtīgiem partneriem un dalās ar zināšanām, ar noteikumu, ka tiek izstrādāta līdzsvarota un godīga sistēma, kas apvieno atklātu piekļuvi zinātniskajiem sasniegumiem un šo sasniegumu izmantošanu privātajā sektorā (godīga zināšanu apmaiņa); uzskata, ka oficiāli jāatzīst noteikums par godīgu un atbilstīgu finansiālo atlīdzību par rūpniecības nozarē izmantotajām publiskajām zināšanām;

38. noteikti uzskata, ka juridiskā nenoteiktība un dārdzība intelektuālā īpašuma tiesību jomā ievērojami veicina Eiropas pētniecības centienu sadrumstalotību; tādēļ mudina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu dažādiem juridiskiem instrumentiem, ko varētu izmantot, lai Eiropas Pētniecības telpā mazinātu šķēršļus zināšanu nodošanai; norāda, ka pareizi reģistrēti izgudrojumi var būt nozīmīgs zināšanu avots un ka tiesību akti intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, tostarp Eiropas patenta likums, nevar būt šķērslis zināšanu nodošanai; uzsver, cik būtiski ir izveidot Kopienas patentu un augstas kvalitātes, rentablu, inovācijām labvēlīgu Eiropas patentu tiesu sistēmu, kas ņemtu vērā Eiropas Kopienu Tiesas kompetenci; norāda uz Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas patentu sistēmas stiprināšanu (COM(2007)0165); norāda, ka no tā izrietošā tiesiskā sistēma palīdzēs veicināt privātā sektora iesaistīšanos pētniecībā un stiprinās Eiropas izgudrotāju pozīcijas starptautiskā mērogā;

39. aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm izveidot Eiropas forumu, lai koordinētu Eiropas un valsts līmeņa pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos diskusijā par zinātni, pētniecību un tehnoloģijām;

40. uzskata, ka Eiropas Pētniecības telpā kopīgie pētniecības centri jāizmanto kā neatkarīgas un neitrālas zinātniski un tehniski augsta līmeņa struktūras, kas ES iestādēm nodrošina specifiskas zināšanas un galvenajos jautājumos (piemēram, dzīves kvalitāte, pārtikas nekaitīgums, vide, patērētāju aizsardzība) palīdz lēmumu pieņemšanas procesā;

41. uzskata, ka līdz ar atjaunoto uzdevumu atbalstīt un veicināt centru darbību un līdz ar koncentrēšanos uz ieguvumiem no to struktūras, arī kopīgajiem pētniecības centriem ir nozīmīga loma, veicinot īsti eiropeiskas iespējas jaunu pētnieku mācīšanas un mobilitātes jomā;

Pētniecības programmu un prioritāšu optimizēšana

42. uzskata par lietderīgu īstenot principu par nacionālo programmu savstarpēju atvēršanu dalībniekiem no citām dalībvalstīm, jo tas būtu solis tuvāk informācijas apmaiņai par nacionālajām programmām un veicinātu valstu pētniecisko darbību novērtējumu starptautiskā līmenī;

43. norāda, ka daudzām dalībvalstīm, jo īpaši tām, kurām ir vājāk attīstītas pētniecības un izstrādes struktūras, draud intelektuālā darbaspēka emigrācija uz citām ES dalībvalstīm; lai to novērstu, aicina veikt pasākumus, kas nodrošina, ka dalībvalstu pētniecības politikas papildina cita citu, nevis savstarpēji konkurē, lai it īpaši veicinātu resursu koordinēšanu, kā arī novērstu to dublēšanos un izkliedi;

44. uzskata, ka ir vērts iepazīties ar iespējām, ko piedāvā „mainīgās ģeometrijas” mehānisms, kas ir izdevīgs veids, kā panākt atbilstošu elastību tematisko programmu īstenošanā;

45. uzsver, ka labāk jāsaskaņo ES un valstu pētniecības finansēšana;

46. uzskata, ka nacionālo pētniecības programmu un to finansējuma atvēršana visiem dalībvalstu pētniekiem vispirms jāsāk ar fundamentālajiem pētījumiem vai „progresīvajiem pētījumiem”;

47. konstatē, ka vietējās un reģionālās iestādes jāiesaista pētniecībai draudzīgā sistēmā un tām ir jāsniedz nozīmīgs ieguldījums Eiropas Pētniecības telpas izveidošanā, ko var paveikt, izmantojot Kopienas finansēšanas programmas, piemēram, Septīto pamatprogrammu, bet, ka ievērojams progress būtu panākams, izmantojot arī struktūrfondu programmas; it īpaši uzskata, ka steidzami jāpalielina “zinātniski vājāku” reģionu pētniecības un izstrādes potenciāls, izmantojot gan struktūrfondus, gan Septītās pamatprogrammas finansējumu, kā arī valstu un reģionālās investīcijas, lai efektīvi risinātu arī vietējās problēmas, ar ko saskaras sabiedriski orientēta pētniecība;

48. norāda, ka Lisabonas stratēģijas mērķus nav iespējams sasniegt, ja netiks būtiski palielināta privātā sektora iesaistīšanās zinātniskajā izpētē; aicina Komisiju veicināt privāto uzņēmumu investīcijas un piedalīšanos pētniecībā; atbalsta viedokli, ka jāattīsta Eiropas vadošā loma tehnoloģiski ietilpīgos tirgos, kas pamatojas uz stingriem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības standartiem; uzskata, ka tālab ir svarīgi labi funkcionējošos tirgos paplašināt publiskā un privātā sektora partnerības;

49. mudina dalībvalstis garantēt atbilstīgu finansējumu valsts un reģionu līmeņa pētniecības pasākumiem, kas paredzēti darbības programmās, un nodrošināt efektīvu paraugprakses apmaiņu un sadarbību starp reģioniem; konstatē, ka paraugpraksi, kas ir efektīva vienā reģionā, nevar bez izmaiņām automātiski pārnest uz citiem reģioniem; uzsver, ka tādēļ reģionu līmenī ir jāveic īpaši novērtējumi, pamatojoties uz ticamiem, pārredzamiem un visu pušu pieņemtiem rādītājiem;

50. uzsver, ka ir būtiski izmantot visu Eiropas reģionu pētniecības potenciālu, lai palielinātu Eiropas pētniecības konkurētspēju;

51. uzskata, ka jāatjaunina sadarbības formas un instrumenti un tie jāpielāgo Eiropas Pētniecības telpas mērķiem; iesaka turpināt attīstīt tādas iniciatīvas kā Eiropas sadarbība zinātniskās un tehniskās izpētes jomā (COST) un Viseiropas tīkls uz tirgu orientētas rūpnieciska rakstura pētniecības un izstrādes veicināšanai (EUREKA);

52. atzīst izcilības tīklu nozīmi EPT izveidē, jo tie nodrošina ilgtspējīgu integrāciju, tādējādi izvairoties no pētniecības sadrumstalotības, un aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt veiksmīgus tīklus, lai sasniegtu šo mērķi;

53. uzsver, ka mērķtiecīga sadarbība pētniecības un izstrādes jomā būtiski veicinātu Eiropas pētniecības un izstrādes izplatīšanās iespējas visā pasaulē; tādēļ mudina savienot valsts un reģionālās pētniecības sistēmas gan ar Eiropas tīkliem, gan ar tīkliem ārpus Eiropas, tomēr tas jāveic saskaņā ar EPT mērķi, lai nodrošinātu saskaņotību starp valsts un reģionālo pētniecības programmu un Eiropas interešu prioritātēm, piemēram, Eiropas Tehnoloģijas institūtu; saistībā ar to aicina Komisiju apzināties telpiskās plānošanas un reģionālo zinātņu nozīmi teritoriālajā kohēzijā, it īpaši attiecībā uz programmu Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīkls (ESPON) 2013; uzskata, ka teritoriālā sadarbība jāattīsta kā līdzeklis, lai sasniegtu kritisko masu un sagatavotos darbībai starptautiskā līmenī; tādēļ aicina dalībvalstis novērst pārrobežu administratīvos šķēršļus, kas kavē sadarbību starp zināšanu iestādēm; iesaka atklāto koordinācijas metodi, lai salīdzinātu valstu paraugpraksi šajā jomā;

54. uzskata, ka stratēģiskiem lēmumiem par publisko finansējumu ir vajadzīga plašāka pieeja prioritāšu noteikšanā un ka Eiropas tehnoloģiju platformas un kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas, cita starpā, gūtu labumu no tā, ka ilgtermiņa stratēģiju izstrādāšanā vairāk iesaistītu publiskās un privātās organizācijas, piemēram, universitātes, pētniecības organizācijas un MVU; uzsver vajadzību palielināt investīcijas pētniecībā un izstrādē un veicināt jauninājumus Eiropā; saistībā ar to atsaucas uz Eiropas teritoriālās attīstības programmas un Lisabonas mērķu apvienošanu kohēzijas politikas stratēģiskajos mērķos, jo abi ir priekšnoteikumi konkurētspējas nodrošināšanai; uzsver nepieciešamību apvienot Eiropas Pētniecības telpas centralizēto pieeju ar reģionālās politikas decentralizēto pieeju; uzsver nepieciešamību uzlabot pētniecības darbību un programmu, piemēram, Eiropas Tehnoloģiju platformu un ERA-NET programmas saskaņošanu;

55. uzskata, ka, izstrādājot darba programmas un uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus Septītās pamatprogrammas ietvaros, jāņem vērā pētnieku kopienas prognozes un stratēģiskās programmas;

Atvērtība pasaulei — starptautiskā sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā

56. uzskata, ka sadarbība pētniecībā un izstrādē var palīdzēt sasniegt konkrētus Tūkstošgades attīstības mērķus, un tādēļ uzskata, ka ir svarīgi saskaņot ES zinātniskās sadarbības politiku ar ES ārlietu politiku un programmām jomā, kas paredzēta atbalstam attīstībai;

57. aicina Komisiju stiprināt sadarbību pētniecībā, lai veicinātu dialogu, mieru, drošību un ekonomisko un sociālo attīstību; uzskata, ka šāda sadarbība ļaus ES labāk risināt īpaši aktuālus jautājumus, piemēram, jautājumus par ilgtspējīgu attīstību reģionos, veselību, nodrošinātību ar pārtiku un klimata pārmaiņām;

58. aicina Komisiju uzsākt, īstenot un atbalstīt pasākumus, lai palielinātu jaunattīstības valstu zinātnieku dalību starptautiskajā zinātnieku sadarbībā un pētniecības un izstrādes projektos, un veicināt piekļuvi intelektuālajam īpašumam visā pasaulē; uzsver, cik būtiski Eiropas Savienībā ir piesaistīt pētniekus arī no trešām valstīm, jo īpaši no ES kaimiņvalstīm, tostarp ātrāk transponējot Padomes 2005. gada 12. oktobra Direktīvu 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos(4), pilnībā ņemot vērā pētnieku vajadzības; atbalsta Komisijas priekšlikumu par „zilo karšu” sistēmas ieviešanu, kam būtu liela nozīme cilvēkresursu piesaistīšanā tai zinātnes un tehnoloģiju jomas daļai, uz kuru neattiecas minētā direktīva;

59. vēlas, lai Eiropas Pētniecības telpa, ņemot vērā tās atvērtību pasaulei, pievērstu īpašu nozīmi attālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām, lai izmantotu to priekšrocības un bagātības, tos saskaņoti iekļaujot ar izcilības tīkliem saistītajos zinātniskās un tehniskās sadarbības pasākumos;

60. uzskata, ka ES kaimiņvalstis un valstis, kuru politika ir tuvāka ES ģeopolitiskajām prioritātēm, piemēram, Vidusjūras baseina, Austrumeiropas, Āfrikas un Latīņamerikas valstis, jāmudina piedalīties Eiropas Pētniecības telpā, vairāk veicinot zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīgumus; uzskata, ka valstis, kuru politika ir tuvāka ES ģeopolitiskajām prioritātēm, piemēram, Vidusjūras baseina valstis, jāmudina piedalīties plašākā Eiropas Pētniecības telpā, kas var pakāpeniski paplašināt koordinēšanas programmas, zināšanu apmaiņas principus un pētnieku mobilitāti aiz stingrām ES un asociēto valstu robežām;

o    o

61. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp. (2) OV L 54, 22.2.2007., 91. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0212. (4) OV L 289, 3.11.2005., 15. lpp.

Pētniecība, sabiedrība un ekonomiskā izaugsme

Zinātnes un tehnoloģiju lomu sabiedrībā būtiski ietekmē viedoklis, kas pētniecību un izstrādi galvenokārt skata kā ekonomiskās konkurences instrumentu — pētniecībai ir vērtība tikai tad, ja tā var veicināt jauninājumus. Šāda pieeja drīzāk atbalsta lietišķo pētniecību, nevis tikai izpēti, jaunu tehnoloģiju attīstību, nevis jaunu zinātnes teoriju atklāšanu, īstermiņa perspektīvu, nevis ilgtermiņa saistības.

Līdz šim debates gandrīz pilnībā veltītas pētniecības un izstrādes ekonomiskajai vērtībai, un uzmanība arvien vairāk pievērsta intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) aizsardzības instrumentiem. Pēdējos gados attiecībā uz IĪT sistēmu ir notikušas lielas pārmaiņas: aizsargāto zināšanu jomu paplašināšana un plašāku tiesību piešķiršana patentu īpašniekiem. Ir paplašinātas patentējamās jomas, tostarp programmatūra un datu bāzes (kas saistītas ar ģenētiku un ģeofiziku), un ir iekļautas pat fundamentālās zinātnes (piemēram, matemātika un bioloģija).(1)

Taču šajā jautājumā pastāv divas atšķirīgas nostājas. No vienas puses ir jāgarantē stimuli izgudrotājiem — ja ekonomiskā atdeve autoriem nav aizsargāta, pastāv risks palēnināt jauninājumus. No otras puses, paplašinot IĪT, var rasties nevēlami šķēršļi zināšanu izplatīšanai, kas ir ļoti būtiska jauninājumu daļa. Patentu pārmērīga paplašināšana var kropļot tehniskajiem jauninājumiem piešķirtos resursus — ieguldījumus jomās ar lielāku privāto labumu, nevis tajās, kuras vairāk ir visas sabiedrības interesēs(2).

Referents uzskata, ka ir svarīgi atgriezties pie zinātniskās pētniecības galvenā uzdevuma – jaunu zināšanu radīšanas(3). Ir jāpārvērtē izplatītais uzskats, ka starp IĪT un jauninājumiem pastāv lineāras attiecības. Patiesi, saikne eksistē, taču tai ir augstāks sarežģītības līmenis un tā ir potenciāli saistīta ar jomām, kas ir tālu ārpus zinātnes sfēras. Tāpēc ir jāatsakās no izpratnes par pētniecību kā panaceju, kas atrisinās ekonomiskās un sociālās problēmas.

Tomēr mēs nevaram iztēloties iespēju atstāt IĪT tikai to zinātnieku rokās, kas strādā savā „ziloņkaula tornī”. Kaut arī IĪT tiešā veidā neparedz redzamus un tūlītējus ieņēmumus, tās ir galvenais faktors, lai Eiropā izveidotu uz zināšanām balstītu sabiedrību.

Pastāv pārliecinoši pierādījumi, ka publiski finansēti pētījumi rada ievērojamu labumu sabiedrībai. Tomēr šie ieguvumi bieži ir nelieli, neviendabīgi, grūti raksturojami un grūti izmērāmi, kā arī lielākoties netieši. Publiski finansēta pētniecība drīzāk jāuzskata par avotu jaunām idejām, metodēm un galvenokārt par līdzekli, kā apmācīt cilvēkus risināt kompleksas problēmas.

Diemžēl nav vienkāršu modeļu, lai aprakstītu tos ieguvumus, kas rodas no publiski finansētas pētniecības, un ir pat vēl grūtāk noteikt resursu daudzumu un ieguldījumu jomas arī tāpēc, ka pastāv ievērojamas atšķirības starp valstīm un jomām. Pieejamā literatūra norāda, ka pētniecības finansēšanu, tāpat kā daudzas citas jomas ar publisko finansējumu (piemēram, drošību un aizsardzību), nav viegli pamatot tikai ar „izmērāmiem ekonomiskiem ieguvumiem”.

Pētniecības pārvaldības nepieciešamība

Dalībvalstu valdības ir pieņēmušas vērienīgo Lisabonas programmu, kas uzsver to, cik liela nozīme ir zināšanu ekonomikai, kura veiksmīgāk nodrošina ilgtspējīgu izaugsmi, vairāk un labākas darbavietas un sociālo kohēziju.

Šādi mērķi un šāds nākotnes redzējums ir būtiski, ja Eiropas politikai ir jārisina sabiedrības galvenās problēmas. Tomēr tā nozīme, kas šajā procesā var būt pētniecībai un izstrādei, tiks ierobežota, ja netiks pievērsta pienācīga uzmanība vairākiem galvenajiem faktoriem, kuri pašlaik neļauj pilnībā sasniegt zinātnes un tehnoloģiju potenciālu.

Referents uzskata, ka jauninājumu rezultāti jeb izaugsmes potenciāls Eiropā ir atkarīgs no zināšanu radīšanas un izplatīšanas „līdzsvarotas sistēmas”. Tāpēc Komisijas un dalībvalstu uzdevums ir ieguldīt cilvēkkapitālā, pastiprināt attiecības un optimizēt zināšanu plūsmas. Eiropai ir jāmeklē alternatīvi kritēriji, lai mērītu politikas instrumentu efektivitāti, it īpaši ņemot vērā publiskā atbalsta katalizatoru rezultātus, ko dēvē arī par „mobilizējošo ietekmi”(4).

Zinātnes un tehnoloģiju jomā Eiropu vājinošs faktors ir nepietiekami ieguldījumi pētniecībā un izstrādē(5). Ja Eiropa vēlas atrisināt ekonomiskās, sociālās un vides problēmas, ar kurām tā saskaras divdesmit pirmā gadsimta sākumā, tai būs nepieciešams vairāk tērēt pētniecībai.

2000. gada Lisabonas Eiropadomē pieņemtie lēmumi bija reakcija uz šīm bažām par Eiropas nepietiekamo ieguldījumu zināšanu ekonomikā, un to vēl vairāk atbalstīja Barselonas sammitā 2002. gadā, kur ES sev noteica mērķi līdz 2010. gadam sasniegt 3 % pētniecības un izstrādes intensitāti. Tomēr izdevumu pieaugums pētniecības un izstrādes jomā kopš 2000. gada ir bijis nepietiekams, lai sasniegtu šo mērķi(6).

Salīdzinot ar konkurentiem, izdevumi pētniecībai un izstrādei atpaliek privātā sektora mazāka ieguldījuma dēļ. Tirgus nepilnības neļauj privātajam sektoram ieguldīt pētniecībā sociāli optimālā līmenī. Valdībām jāuzņemas svarīga loma, gan sniedzot stimulus un nosacījumus, kas veicina lielākus privātos ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, gan sniedzot atbalstu pētniecībai un izstrādei gadījumos, kad uzņēmēji paši to nedara.

Taču galvenokārt valdību uzdevums ir izveidot apstākļus, kas ļautu radīt jaunas zināšanas un padarīt tās pieejamas visai sabiedrībai. Patiesi, zināšanām un jauninājumiem ir „sabiedriska labuma” īpašības, proti, kaut kas, kam jābūt pieejamam ikvienam sabiedrībā.(7)

„Vajadzība pēc publiskā atbalsta pētniecībai rodas no jauninājumu sistēmas būtības un no svarīguma ieguldīt cilvēkkapitālā un tīklos, lai nodrošinātu zināšanu uzņemšanu. Zināšanu radīšanas process ir daudz sarežģītāks, nekā tas atainots lineārajā modelī. Starp dažādajiem jauninājumu ieviešanas procesa posmiem pastāv daudzi atgriezeniskās saites rezultāti, un to var uzskatīt par sistēmu, kurā iestāžu attiecības un „zināšanu plūsmas” dažādu dalībnieku starpā ir ļoti svarīgas.”(8)

„Situācijā, kad resursi pētniecībai un izstrādei ir ierobežoti, ir vēl svarīgāk nodrošināt, lai nepietiekamos līdzekļus iztērētu pēc iespējas lietderīgāk. Tomēr jau tagad Eiropas relatīvi mazā ieguldījuma pētniecībā negatīvie rezultāti (..) sajaucas ar virkni strukturālu nepilnību, kas ir raksturīgas Eiropas pētniecības un izstrādes sistēmai. Šīs sistēmas nepilnības padara Eiropu mazāk pievilcīgu pētniecības un izstrādes investoriem un pētniekiem un rada pētniecības centienu izšķērdīgu sadrumstalotību.

Problēmas centrā ir jautājums par pētniecības pārvaldību Eiropā. It īpaši rodas jautājums, kā labāk sadalīt politikas kompetences un resursus pa dažādajiem valsts iestāžu organizācijas līmeņiem: vietējo/reģionālo, valsts un Eiropas Savienības.”(9)

Eiropas Pētniecības telpas devums

ES aizvien vairāk apzinās nepieciešamību labāk organizēt pētniecības vairāklīmeņu pārvaldības sistēmas, lai nodrošinātu politiku lielāku papildināmību, samazinātu finansējuma sadrumstalotību un novērstu pasākumu dublēšanos.

Ir arī pierādījumi par pieaugošu reģionalizāciju. Tādu teritoriju kā Silikona ieleja un Kembridža panākumi ir pārliecinājuši valdības, ka ir jāveido vairāk šādi novatoriski zināšanu centri.

„Tomēr (..) ir būtiski palielinājies ES intervences līmeņa apmērs un darbības joma. Kopš Pirmās pamatprogrammas 1984. gadā Eiropas pētniecības politika ir paplašinājusies mērķu un budžeta ziņā. (..) Taču pētniecības politika un jauninājumu politika joprojām lielā mērā tiek īstenotas paralēli (valsts, ES un reģionālā līmenī), kas rada sliktu integrāciju un koordināciju starp šiem līmeņiem: daži to dēvē par „pārvaldības plaisu”.(10)

Atšķirībā no ASV vai Japānas Eiropas pētniecība valstu sistēmām joprojām ir sarežģīts uzdevums. Pasākumus valsts līmenī, ko regulē 27 atšķirīgas tiesību, regulējošas un finanšu struktūras, joprojām veic neatkarīgi citu no cita.(11) (12)

ES saskaņā ar pamatprogrammu jau palīdz kompensēt finansējumu pārrobežu sadarbības pētniecībai. Kopienas centienu rezultāts ir 28. pētniecības politika ar tikai aptuveni 6 % lielu publiskā finansējuma budžetu, un tā nevar būt pietiekami dinamiska, lai radītu patiešām integrējošu ietekmi uz valstu politikām.

Eiropas Pētniecības telpas (EPT) iniciatīva tika uzsākta 2000. gada martā, lai risinātu šos jautājumus, taču, neraugoties uz šajos gados panākto progresu, ir jāpanāk lielāka koordinācija un sadarbība visā Eiropā.

„Eiropas pētniecības sistēmā ir jāizveido izteiktāka saikne starp dažādiem dalībniekiem (valsts iestādēm, uzņēmumiem, universitātēm, pētniecības institūtiem) visos politikas līmeņos (reģionālā, valsts, Kopienas, starpvaldību).”(13)

Tomēr kopš 2000. gada situācija ir ievērojami mainījusies.

- Ir paātrinājusies globalizācija, un šīs jaunās globālās dinamikas pamatkomponents ir zināšanas. Pieaugoša pasaules pētniecības un izstrādes daļa atradīsies ārpus Eiropas(14), un, ņemot vērā pašreizējās tendences, Eiropā veiktā pētniecība kādudien būs mazāka par 10 % no pasaulē radītajām zināšanām.

- Ir palielinājušās dažādas sociāli ekonomiskas problēmas — pieaugušas sociāli ekonomiskās atšķirības, klimata pārmaiņas, novecošana un infekciju slimību risks —, un pastāv vienprātība, ka ES un pasaules līmenī ir vajadzīgi labāk saskaņoti pasākumi, jo īpaši zinātnes un tehnoloģiju jomā.

- Eiropas pētniecības vide ir attīstījusies, ne tikai uzsākot Septīto pamatprogrammu, kurā iekļauti tādi jauni pasākumi kā Eiropas Pētniecības padome (EPP), bet arī ar Eiropas Pētniecības telpu saistītiem pasākumiem, kā arī plašāku zinātniskās kultūras dažādību, kas radusies paplašinātajā ES(15).

ES ir senas tradīcijas saistībā ar izcilību pētniecībā un izstrādē, taču šie izcilie panākumi bieži ir izkaisīta pa visu Eiropu, un 80 % publiski finansēto pētījumu notiek valsts līmenī un galvenokārt valsts vai reģionālajās pētniecības programmās. Tas pārāk bieži nozīmē to, ka ES pētniecības potenciāls netiek pilnībā izmantots. 

Komisijas zaļajā grāmatā norādīts uz būtiskiem jautājumiem, kas skar visas EPT dimensijas.

- Pētniecības „iekšējā tirgus” izveide — zināšanu, pētnieku un tehnoloģiju brīvas kustības telpa, kuras mērķis ir palielināt sadarbību, stimulēt jauninājumus un panākt labāku resursu sadali.

Eiropas pētniecības politikas attīstība ar dziļām saknēm Eiropas sabiedrībā. Tai ir jāatbalsta attīstība galvenajās sabiedrības interešu jomās, piemēram, saistībā ar veselību, enerģiju un klimata pārmaiņām.

- Ir jāpārstrukturē Eiropas pētniecības nozare, lai panāktu līdzsvaru starp konkurenci un sadarbību un lai attīstītu izcilus sasniegumus pasaules līmenī.

- Eiropas pētniecībai ir pilnā mērā jāgūst labums no Eiropas dažādības, kas ir bagātināta ar nesenajām ES paplašināšanām.

Šiem jautājumiem jāpievērš galvenā uzmanība iestāžu un publiskās debatēs, kuru mērķis ir sagatavot iniciatīvas 2008. gadam, jo mēs tuvojamies atjaunotās Lisabonas stratēģijas pirmo trīs gadu cikla pārskatīšanas brīdim un otrā cikla uzsākšanai.

Kaut arī pašlaik paliek spēkā sākotnējie EPT mērķi, ir vajadzīga dinamiskāka pieeja.(16) „Šajā ziņojumā netiek aicināts efektivitāti un ietekmi palielināt pakāpeniski, bet, lai padarītu efektivitāti un ietekmi par galvenajām prioritātēm (..), ir jāveic pasākumi tajās jomās, kurās tie ir visefektīvākie. Tas paredz pienākumu pārdali un nepieciešamību iet ārpus Eiropas pētniecības sistēmas pašreizējās struktūras (..).”(17)

„Šis „jaunais kurss” ietvertu mērķtiecīgāku pieeju Eiropas Pētniecības telpas īstenošanai. (..) Atšķirībā no sākotnējās EPT iniciatīvas tā uzdevums nav tikai veicināt saikņu izveidi starp esošajiem Eiropas zinātnes un tehnoloģiju dalībniekiem, kuriem katram ir sava nozīme un atbildība. (..) Galvenokārt ir svarīgi saglabāt atvērtu skatījumu uz šo debašu un pētījuma iznākumu. Dažās jomās tas varētu nozīmēt valsts vai reģionālo pasākumu paplašināšanos. Citās tas varētu nozīmēt radīt ES līmeņa pasākumu pieaugumu. Var pat rasties vajadzība izveidot jaunas, kopējas Eiropas zinātnes un tehnoloģiju iestādes”(18), mācoties no tādām organizācijām kā CERN (Eiropas Kodolpētījumu organizācija) un ESA (Eiropas Kosmosa aģentūra), kas ir labi piemēri veiksmīgai pieejai.

„Jaunais kurss nozīmētu šo lēmumu kopīgu sagatavošanu, pamatojoties uz pārliecinošiem, kopīgiem pierādījumiem un drosmīgi stājoties pretī”(19) pārmaiņām. ES spēja šādi rīkoties varētu vēstīt par jaunu posmu Eiropas pētniecībā.(20)

(1)             The increased economic value of IPR´s has lead to a significant increment of patents: the number of requests at the European Patent Office increased from 70,000, in 1990, to 129,000 in 2000; the same happened in US were patents increased from 62,000, in 1980, to 90,000, in 1990, and 166,000 on 2001. Also the relative controversies for patents and copyrights increased, at least in the United States. (2) In the Ocse meeting of January 2004, was stated that the IPR’s system should not reduce access to new knowledge. Governments were asked to adopt appropriate measures to guarantee that scientific data from public financed research were made available to everyone (3) "...universities and the endowed research institutes must furnish both the new scientific knowledge and the trained research workers. These institutions are uniquely qualified by tradition and by their special characteristics to carry on basic research. They are charged with the responsibility of conserving the knowledge accumulated by the past, imparting that knowledge to students, and contributing new knowledge of all kinds. It is chiefly in these institutions that scientists may work in an atmosphere which is relatively free from the adverse pressure of convention, prejudice, or commercial necessity. At their best they provide the scientific worker with a strong sense of solidarity and security, as well as a substantial degree of personal intellectual freedom. All of these factors are of great importance in the development of new knowledge, since much of new knowledge is certain to arouse opposition because of its tendency to challenge current beliefs or practice. Industry is generally inhibited by preconceived goals, by its own clearly defined standards, and by the constant pressure of commercial necessity. Satisfactory progress in basic science seldom occurs under conditions prevailing in the normal industrial laboratory..." (Vannevar Bush, The Endless Frontier, 1945). (4) Muldur, U., Corvers, F., Delanghe, H., Dratwa, J., Heimberger, D., Sloan, B., Vanslembrouck, S., "A new Deal for an Effective European Research Policy - The Design and Impacts of the 7th Framework Programme", 2006 (5) The United States and Japan not only invest more of their GDP in R&D than the EU (2.67% and 3.20% respectively in 2003 compared with 1.90% for the EU), but have also increased their R&D intensity since the mid-1990s, leaving Europe seriously lagging behind. (6) Between 2000 and 2003 the average annual growth of EU-25 R&D intensity was just 0.7%, a trend which, if continued, would lead to an intensity of only about 2.2 % in 2010. (7) Muldur, U., Corvers, F., Delanghe, H., Dratwa, J., Heimberger, D., Sloan, B., Vanslembrouck, S., "A new Deal for an Effective European Research Policy - The Design and Impacts of the 7th Framework Programme", 2006 (8) idem, p. 48 (9) idem p. 51 (10) Muldur, U., Corvers, F., Delanghe, H., Dratwa, J., Heimberger, D., Sloan, B., Vanslembrouck, S., "A new Deal for an Effective European Research Policy - The Design and Impacts of the 7th Framework Programme", 2006 (11) The example of basic research illustrates these issues. Its funding is dispersed across the Union, and consequently, many projects lack the necessary critical mass. The amount spent by Johns Hopkins University on basic research exceeds the individual efforts of 18 EU MS’s, and is greater than the combined efforts of the 10 new MS’s. (12) Muldur, U., Corvers, F., Delanghe, H., Dratwa, J., Heimberger, D., Sloan, B., Vanslembrouck, S., "A new Deal for an Effective European Research Policy - The Design and Impacts of the 7th Framework Programme", 2006 (13) idem, p. 263 (14) India increased its R&D spending threefold over the last decade, building on average economic growth of 8% since 2003. China is one of the world's largest spenders and it is expected to catch up with the EU by 2009 in terms of R&D intensity (since 2004, is producing 3 times more engineers than the US and has the same number of full time researchers as all EU MS’s together) . (15) With the access of Romania and Bulgaria, the EU population has raised to around 490 million people, the world's third largest population area after China and India. The EU is the world's leading market in terms of demand for knowledge-intensive products. Studies have shown that demand for such products is a major driver of R&D location and investment decisions. The problem is, however, that a single EU market for S&T intensive products does not exist yet. Several barriers persist: different national legislation, different technical standards, specificities in local markets, etc. (16) Muldur, U., Corvers, F., Delanghe, H., Dratwa, J., Heimberger, D., Sloan, B., Vanslembrouck, S., "A new Deal for an Effective European Research Policy - The Design and Impacts of the 7th Framework Programme", 2006, p. 263, 264 (17) Muldur, U., Corvers, F., Delanghe, H., Dratwa, J., Heimberger, D., Sloan, B., Vanslembrouck, S., "A new Deal for an Effective European Research Policy - The Design and Impacts of the 7th Framework Programme", 2006, p. 264 (18) idem, p. 266. (19) idem, (20) idem,

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   ļoti atzinīgi vērtē Komisijas zaļo grāmatu „Eiropas Pētniecības telpa — jaunas perspektīvas” (COM(2007)0161); uzsver, ka Eiropas Pētniecības telpas (EPT) izveide ir būtiska, lai sasniegtu Lisabonas Izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķus;

2.   uzsver, ka labi funkcionējošs iekšējais tirgus ir būtisks veiksmīgai EPT attīstībai, un īpaši uzsver, ka ļoti svarīga ir pētnieku brīva pārvietošanās; pauž nožēlu par to, ka pētnieki vēl arvien saskaras ar šķēršļiem, kas kavē viņu mobilitāti ES teritorijā; aicina veikt pasākumus pētnieku brīvas pārvietošanās uzlabošanai, jo īpaši atceļot atlikušos pagaidu ierobežojumus attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, kā arī uzlabojot ES pētniecības infrastruktūru; atbalsta Eiropas Tehnoloģiju institūta izveidi;

3.   pauž nožēlu, ka vēl joprojām palielinās pētniecībai un izstrādei veltīto tiešo investīciju aizplūde pāri Atlantijas okeānam; uzsver, cik būtiski ir apturēt pieredzējušu Eiropas pētnieku aizbraukšanu no ES; aicina īstenot atbilstīgus pasākumus, lai saglabātu vai atkal piesaistītu pētniekus ES, jo īpaši nodrošinot plašas karjeras iespējas un pievilcīgus darba apstākļus gan vīriešiem, gan sievietēm;

4.   uzsver, cik būtiski Eiropas Savienībā ir piesaistīt pētniekus arī no trešām valstīm, jo īpaši no ES kaimiņvalstīm, tostarp paātrināti transponējot Padomes 2005. gada 12. oktobra Direktīvu 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos(1), pilnībā ņemot vērā pētnieku vajadzības; kā arī atbalsta Komisijas priekšlikumu par „zilo karšu” sistēmas ieviešanu, kam varētu būt liela nozīme cilvēkresursu piesaistīšanā zinātnes un tehnoloģijas infrastruktūrai, bet kas neietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā;

5.   uzsver, cik būtiski ir izveidot Kopienas patentu un augstas kvalitātes, rentablu, inovācijām labvēlīgu Eiropas patentu tiesu sistēmu, kas ņemtu vērā Eiropas Kopienu Tiesas kompetenci; norāda uz Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas patentu sistēmas stiprināšanu (COM(2007)0165); norāda, ka no tā izrietošā tiesiskā sistēma palīdzēs veicināt privātā sektora iesaistīšanos pētniecībā un stiprinās Eiropas novatoru pozīcijas starptautiskā mērogā;

6.   uzsver, cik nozīmīgs ir intelektuālā īpašuma tiesiskais regulējums zinātniskajās publikācijās, kurš garantē vislabāko piekļuvi zinātniskajai informācijai, vienlaikus nodrošinot Eiropas Savienības uzņēmumu svarīgo lomu zinātniskajās informācijas publicēšanā;

7.   pauž nožēlu, ka pētniecības un izstrādes jomai veltīto izdevumu vidējie rādītāji ES ir tikai 1,84 % no IKP pretstatā 2,68 % ASV un 3,18 % Japānā, un par to, ka šo izdevumu apjoms svārstās no 0,39 % Rumānijā un 0,4 % Kiprā līdz 3,86 % Zviedrijā; uzsver, cik būtiski ir palielināt vidējos izdevumus, kā arī palielināt dažu dalībvalstu izdevumus; uzsver, cik svarīgi visā Eiropas Savienībā vairāk koncentrēties uz daudzveidīgu pētniecību un izstrādi, lai veicinātu pāreju uz digitālo ekonomiku; uzskata, ka tas ir priekšnoteikums, lai radītu atbilstošus apstākļus Lisabonas stratēģijā paredzētās zināšanu ekonomikas izveidei;

8.   norāda, ka daudzām dalībvalstīm, jo īpaši tām, kurām ir vājāk attīstītas pētniecības un izstrādes struktūras, draud intelektuālā darbaspēka emigrācija uz citām ES dalībvalstīm; lai to novērstu, aicina veikt pasākumus, kas nodrošina, ka dalībvalstu pētniecības politikas papildina cita citu, nevis savstarpēji konkurē, lai it īpaši veicinātu resursu koordinēšanu, kā arī novērstu to dublēšanos un izkliedi;

9.   norāda, ka patērētāji ir viens no būtiskākajiem tirgus virzītājspēkiem, kuri, izdarot izvēli, var veicināt jauninājumu izstrādi; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus, lai veicinātu publiskas diskusijas par EPT nozīmi;

10. norāda, ka Lisabonas stratēģijas mērķus nav iespējams sasniegt, ja netiks būtiski palielināta privātuzņēmumu iesaistīšanās zinātniskās izpētes pasākumos; aicina Komisiju rosināt privātos uzņēmumus investēt un piedalīties pētniecībā; atbalsta viedokli, ka ir jāattīsta Eiropas vadošā loma tehnoloģiski ietilpīgos tirgos, kas pamatojas uz stingriem intelektuālā īpašuma aizsardzības standartiem; uzskata, ka tālab ir svarīgi labi funkcionējošos tirgos paplašināt publiskā un privātā sektora partnerības;

11. norāda uz to, cik ārkārtīgi liels potenciāls jauninājumu veicināšanā ir publiskajam iepirkumam, ja to izmanto par stimulu jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai; uzskata, ka saistībā ar EPT pētniecības iestādes jāmudina ciešāk sadarboties ar valsts iestādēm, kā arī piedalīties attīstības līgumos;

12. uzsver mazo un vidējo uzņēmumu īpašo un būtisko nozīmi Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā, veicinot to aktīvu piedalīšanos EPT, kā arī tās attīstīšanā; atzinīgi vērtē Komisijas stimulus mazo un vidējo uzņēmumu iesaistīšanai tehnoloģiju nodošanas procesā Eiropā;

13. uzsver nepieciešamību uzlabot koordināciju starp valsts un reģionālajām pētniecības programmām un aicina Komisiju ciešāk sadarboties ar visām iesaistītajām aprindām, lai nodrošinātu saskaņotākus pētniecības procesus visai Eiropas svarīgos jautājumos.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

 1. 

(1) OV L 289, 3.11.2005., 15. lpp.

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzsver, ka reģioniem ir būtiska nozīme Eiropas Pētniecības telpas attīstībā un veidošanā, kā arī palīdzības sniegšanā, lai novērstu valsts pētniecības sadrumstalotību Eiropā;

2.   atzinīgi vērtē to, ka viens no galvenajiem Lisabonas līguma jaunievedumiem ir Eiropas Pētniecības telpas atzīšana par līdzekli, ar kuru sasniegt Eiropas Savienības mērķus pētniecības un izstrādes jomā; atsaucas uz Septīto pamatprogrammu un saskaņā ar šo programmu paredzētajiem pasākumiem, piemēram, kopīgajām tehnoloģiju iniciatīvām, Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūras tīklu un zināšanu reģionu iniciatīvu, un uzsver nepieciešamību uzlabot privātā un valsts sektora partnerattiecības, lai sekmētu uzņēmējdarbības un pētniecības aprindu attiecības un attīstītu reģionu izaugsmi;

3.   prasa dalībvalstīm un reģioniem nekavējoties izstrādāt stratēģijas, lai attīstītu materiālos un cilvēkresursus pētniecības un jauninājumu jomā, it īpaši uzlabojot un nodrošinot pētniecības infrastruktūru, palielināt pētnieku mobilitāti ar pastiprinātu finanšu atbalstu, īstenot vietējās iniciatīvas, lai piesaistītu pētniekus, atcelt juridiskos, administratīvos un valodu šķēršļus, veikt apmaiņu ar personālu un nodrošināt piekļuvi visiem, it īpaši sievietēm un jaunajiem pētniekiem; atbalsta arī tādas iniciatīvas kā Eiropas Pētnieku harta un Rīcības kodekss par pētnieku pieņemšanu darbā, kā arī reģionālo mobilitātes un pētniecības centru darbību; prasa arī, lai dalībvalstis uzlabotu pētnieku darba apstākļus, ieviešot pasākumus, kas ļauj saskaņot darbu ar ģimenes dzīvi;

4.   konstatē izglītības iestāžu sistēmas un it īpaši universitāšu un augstākās izglītības iestāžu nozīmi un ievērojamo lomu, lai sekmētu pētniecību un pētnieku profesiju, jauninājumus un tehnoloģiju tālāknodošanu, it īpaši reģionu līmenī; uzsver arī teritoriālo kopienu nozīmi zinātnes kultūras izplatīšanā un zinātnieku aprindu un sabiedrības dialoga veicināšanā; prasa atbildīgajām valsts iestādēm ieguldīt šajās nozarēs, lai uzlabotu pētniecības līdzekļus un infrastruktūru;

5.   aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt reģionālo akadēmisko un zinātniskās pētniecības centru, kā arī reģionālo pētniecības un tehnoloģiju nodošanas apvienību un izcilības centru attīstību, vienlaikus visā Eiropā veicinot ciešāku sadarbību starp šādiem centriem; saistībā ar to prasa arī pievērst uzmanību mazākiem projektiem mazāk attīstītos reģionos un sekmēt struktūras decentralizāciju; aicina dalībvalstis un reģionus uzlabot zināšanu apmaiņu starp šādiem centriem, it īpaši sekmējot pētnieku mobilitāti, un attīstīt virtuālos tīklus un zinātnisko sabiedrību;

6.   vēlas, lai Eiropas Pētniecības telpa, ņemot vērā tās atvērtību pasaulei, pievērstu īpašu nozīmi attālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām nolūkā izmantot priekšrocības un bagātības, ko šie Eiropas vai saistītie reģioni sniedz, tos saskaņoti iekļaujot ar izcilības tīkliem saistītajos zinātniskās un tehniskās sadarbības pasākumos;

7.   mudina dalībvalstis garantēt atbilstīgu finansējumu valsts un reģionu līmeņa pētniecības pasākumiem, kas paredzēti darbības programmās, un nodrošināt efektīvu apmaiņu ar paraugpraksi un sadarbību starp reģioniem; konstatē, ka paraugpraksi, kas ir efektīva vienā reģionā, nevar bez izmaiņām automātiski transponēt citos reģionos; uzsver, ka tādēļ reģionu līmenī ir jāveic īpaši novērtējumi, pamatojoties uz ticamiem, pārredzamiem un visu pušu pieņemtiem rādītājiem;

8.   uzsver vajadzību palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā un veicināt jauninājumus Eiropā; saistībā ar to atsaucas uz Eiropas teritoriālās attīstības programmas un kohēzijas politikas stratēģiskajos mērķos ietverto Lisabonas mērķu apvienošanu, kas ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu konkurētspēju; uzsver nepieciešamību apvienot Eiropas Pētniecības telpas centralizētu pieeju ar reģionālās politikas decentralizētu pieeju; uzsver nepieciešamību uzlabot pētniecības darbību un programmu, piemēram, Eiropas Tehnoloģiju platformu un ERA-NET programmas saskaņošanu;

9.   turklāt prasa valsts un reģionu līmenī saskaņot finansējumu, ko paredz pētniecības pamatprogrammas un struktūrfondi, ņemot vērā īpašās to reģionu prioritātes, kuriem šie fondi ir paredzēti;

10. uzsver, ka mērķtiecīga sadarbība pētniecības un izstrādes jomā būtiski veicinātu Eiropas pētniecības un izstrādes izplatīšanās iespējas visā pasaulē; tādēļ prasa savienot valsts un reģionālās sistēmas ar tīkliem Eiropā un ārpus tās, nodrošinot saskaņu starp valsts un reģionālajām pētniecības programmām un Eiropas interešu prioritātēm, piemēram, Eiropas Jaunrades un tehnoloģijas institūtu; saistībā ar to aicina Komisiju apzināties telpiskās plānošanas un reģionālo zinātņu nozīmi teritoriālās kohēzijas jomā, it īpaši attiecībā uz programmu ESPON 2013; uzskata, ka, attīstot teritoriālo sadarbību, var sasniegt kritisko masu un sagatavoties internacionalizācijai; tādēļ aicina dalībvalstis novērst pārrobežu administratīvos šķēršļus, kas kavē sadarbību starp zināšanu iestādēm; iesaka atklāto koordinācijas metodi, lai salīdzinātu valstu paraugpraksi šajā jomā;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS