Ziņojums - A6-0166/2008Ziņojums
A6-0166/2008

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem attiecībā uz kokvilnas atbalsta shēmu

22.4.2008 - (COM(2007)0701 – C6‑0447/2007 – 2007/0242(CNS)) - *

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referents: Ioannis Gklavakis

Procedūra : 2007/0242(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0166/2008

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem attiecībā uz kokvilnas atbalsta shēmu

(COM(2007)0701 – C6‑0447/2007 – 2007/0242(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0701),

–   ņemot vērā EK līguma 37. panta 2. punkta 3. daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0447/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6‑0166/2008),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas 2006. gada 7. septembra spriedumu lietā C-310/04 Regulas Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļu atcēla par proporcionalitātes principa pārkāpumu, jo īpaši atsaucoties uz apstākli, ka „Padome, kas ir Regulas (EK) Nr. 864/2004 autore, nav pierādījusi Tiesā, ka, pieņemot jauno, ar minēto regulu izveidoto kokvilnas atbalsta shēmu, tā faktiski izmantoja savas pilnvaras, tostarp ņemot vērā visus šā gadījuma būtiskos faktorus un apstākļus, ietverot visas ar kokvilnas audzēšanu un tās attīrīšanas uzņēmumu dzīvotspēju saistītās darbaspēka izmaksas, kuras bija jāņem vērā, lai novērtētu šāda kultūrauga rentabilitāti” un ka Tiesai nav bijis iespējams „pārbaudīt, vai Kopienu likumdevējs, nepārkāpjot tam šajā jomā piešķirtās plašās izvērtēšanas pilnvaras, varēja secināt, ka pietiek ar to, ka īpašā atbalsta par kokvilnu summa ir noteikta 35 % apmērā no kopējās atbalstu summas, kas bija pieejama atbilstoši iepriekšējai atbalsta shēmai, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts Regulas (EK) Nr. 864/2004 preambulas 5. apsvērumā paredzētais mērķis nodrošināt šā kultūrauga rentabilitāti un līdz ar to tā turpmāku audzēšanu, proti, mērķis, kas atbilst 4. protokola 2. punktā paredzētajam mērķim.” Tiesa arī uzdeva apturēt ar atcelšanu radītās sekas līdz brīdim, kad saprātīgā laikposmā tiks pieņemta jauna regula.

(2) Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas 2006. gada 7. septembra spriedumu lietā C-310/04 Regulas Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļu atcēla par proporcionalitātes principa pārkāpumu, jo īpaši atsaucoties uz apstākli, ka „Padome, kas ir Regulas (EK) Nr. 864/2004 autore, nav pierādījusi Tiesā, ka, pieņemot jauno, ar minēto regulu izveidoto kokvilnas atbalsta shēmu, tā faktiski izmantoja savas pilnvaras, tostarp ņemot vērā visus šā gadījuma būtiskos faktorus un apstākļus, ietverot visas ar kokvilnas audzēšanu un tās attīrīšanas uzņēmumu dzīvotspēju saistītās darbaspēka izmaksas, kuras bija jāņem vērā, lai novērtētu šāda kultūrauga rentabilitāti” un ka Tiesai nav bijis iespējams „pārbaudīt, vai Kopienu likumdevējs, nepārkāpjot tam šajā jomā piešķirtās plašās izvērtēšanas pilnvaras, varēja secināt, ka pietiek ar to, ka īpašā atbalsta par kokvilnu summa ir noteikta 35 % apmērā no kopējās atbalstu summas, kas bija pieejama atbilstoši iepriekšējai atbalsta shēmai, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts Regulas (EK) Nr. 864/2004 preambulas 5. apsvērumā paredzētais mērķis nodrošināt”, ka īpašā atbalsta summu kokvilnai aprēķina tā, lai radītu tādus ekonomiskos nosacījumus, kas ļaus turpināt kokvilnas audzēšanu tai labvēlīgos reģionos, un tādējādi kokvilnu nevajadzēs aizstāt ar citiem kultūraugiem.

Pamatojums

En el punto 100 de la Sentencia C-310/04 se recoge el literal propuesto, y expresa el término exacto de la concreción del objetivo del Protocolo. Es un hecho que el régimen en vigor ha provocado en España un descenso del 30% de la superficie sembrada de algodón, y que por tanto se ha producido la sustitución del algodón por otros cultivos al dejar de ser rentable la siembra con el importe de la ayuda especifica fijada en el 35%. Por tanto, los instrumentos propuestos (65% de ayuda desacoplada y 35% acoplada) no garantizan que se evite su sustitución por otros cultivos, que es el objetivo de este régimen de ayudas No se trata, de mantener cualquier nivel de ayuda especifica, sino aquel que permita mantener la superficie en cultivo.

Grozījums Nr.  2

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Saskaņā ar Tiesas spriedumu lietā C-310/04 jāpieņem jauna īpaša maksājuma shēma par kokvilnu.

(3) Saskaņā ar Tiesas spriedumu lietā C-310/04 jāpieņem jauna īpaša maksājuma shēma par kokvilnu — shēma, kurai, kā aprakstīts gan Tiesas spriedumā, gan Regulas Nr. 864/2004 5.  apsvērumā, vajadzētu nodrošināt rentabilitāti, kas ļaus ilgtspējīgi turpināt kokvilnas ražošanu.

Pamatojums

Vēlreiz jāuzsver, ka jaunajam regulas priekšlikumam ir jānodrošina kokvilnas kultivēšanas rentabilitāte un ilgtspējība.

Grozījums Nr.  3

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3.a) Kokvilnu galvenokārt kultivē reģionos, kuru IKP ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un kuru ekonomika ir cieši saistīta ar lauksaimniecību. Šajos reģionos kokvilnas kultivēšana un ar to saistītā pirmapstrādes nozare ir galvenie ienākumu un nodarbinātības avoti, dažos gadījumos pārsniedzot 80 % no šā reģiona ekonomiskās aktivitātes. Turklāt augsnes apstākļi dažos reģionos ir tādi, ka no agronomiskā viedokļa īstermiņā nevar ieviest nevienu alternatīvu kultūru.

Grozījums Nr.  4

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3.b) Pašreizējā kokvilnas atbalsta shēma ir ļoti specifiska. Tās pamati ir likti Grieķijas, Spānijas un Portugāles Pievienošanās līgumos, un viens no tās mērķiem ir atbalstīt kokvilnas ražošanu tajos Kopienas reģionos, kuri pašlaik ir atkarīgi no šīs kultūras, lai attiecīgajiem ražotājiem nodrošinātu taisnīgus ienākumus un stabilizētu tirgu.

Grozījums Nr.  5

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Jaunajai shēmai jāatbilst mērķiem, kuri izklāstīti Grieķijas Pievienošanās aktam pievienotā 4. protokola 2. punktā par kokvilnu (4. protokols), lai atbalstītu kokvilnas ražošanu tajos Kopienas reģionos, kur tā ir nozīmīga lauksaimniecības ekonomikai, lai sniegtu attiecīgajiem ražotājiem iespēju gūt pietiekami lielus ienākumus un stabilizēt tirgu ar piegādes un tirdzniecības strukturāliem uzlabojumiem.

(4) Jaunajai shēmai jāatbilst mērķiem, kuri izklāstīti Grieķijas Pievienošanās aktam pievienotā 4. protokola 2. punktā par kokvilnu (4. protokols), lai atbalstītu kokvilnas ražošanu tajos Kopienas reģionos, kur tā ir nozīmīga lauksaimniecības ekonomikai un sociālajai struktūrai, lai sniegtu attiecīgajiem ražotājiem pietiekami lielus ienākumus un stabilizētu tirgu ar piegādes un tirdzniecības strukturāliem uzlabojumiem.

Pamatojums

Además de los aspectos económicos que son de gran importancia, el algodón es en muchos casos un cultivo muy extendido en ciertas zonas rurales en las que tiene una notable relevancia para el mantenimiento del tejido social de la zona. Por lo que el abandono del cultivo en dichas zonas, así como la imposibilidad de introducir otro cultivo en la rotación, podría causar una desintegración de la estructura social de dichas zonas. Se justifica además en que los términos propuestos en la enmienda son los términos exactos que figuran en el Protocolo y se considera que los propuestos por la Comisión minusvaloran las verdaderas intenciones del Protocolo. No es lo mismo apoyar que sostener.

Grozījums Nr.  6

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Jāņem vērā visi būtiskie faktori un apstākļi, kas attiecas uz kokvilnas nozares īpašo situāciju, tostarp visi elementi, kas vajadzīgi, lai novērtētu minētā kultūrauga rentabilitāti. Šajā nolūkā tika uzsākts novērtēšanas un apspriešanās process: tika veikti divi pētījumi par to, kā turpmākā kokvilnas atbalsta shēma ietekmēs kokvilnas nozari Kopienā sociālajā, ekonomiskajā un vides jomā; tika organizēti īpaši semināri un apspriešanās tīmeklī ar ieinteresētajām personām.

(5) Jāņem vērā visi būtiskie faktori un apstākļi, kas attiecas uz kokvilnas nozares īpašo situāciju, tostarp visi elementi, kas vajadzīgi, lai novērtētu minētā kultūrauga rentabilitāti. Kokvilnu ražo reģionos, kurus joprojām kvalificē kā konverģences mērķa reģionus laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam un kuros pamatā pastāv lauksaimniecības ekonomika ar mazu alternatīvo kultūru izvēli. Turklāt kokvilnas ražošana un ar to saistītā agrorūpniecība ir būtisks nodarbinātības un labklājības avots šajos reģionos. Tāpēc tika uzsākts novērtēšanas un apspriešanās process: tika veikti divi pētījumi par to, kā turpmākā kokvilnas atbalsta shēma ietekmēs kokvilnas nozari Kopienā sociālajā, ekonomiskajā un vides jomā; tika organizēti īpaši semināri un apspriešanās tīmeklī ar ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.  7

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Ražotāju tiešā atbalsta atsaistīšana un vienotās maksājuma shēmas ieviešana ir būtiski kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas elementi, lai no cenu un ražošanas atbalsta politikas pārietu uz lauksaimnieku ienākumu atbalsta politiku. Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 minētos elementus ieviesa attiecībā uz vairākiem lauksaimniecības produktiem.

(6) Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 atsaistīja ražotāju tiešo atbalstu un vienreizējo maksājumu shēmu attiecībā uz vairākiem lauksaimniecības produktiem.

Pamatojums

Este fue el texto que se propuso en el informe del PE en la reforma de 2003. La propuesta de la Comisión considera la disociación de las ayudas como un elemento fundamental del proceso de reforma de la PAC, pero ello no puede suponer la desaparición de un cultivo como el algodón, tan importante para la economía de las zonas productoras. Es cierto que la disociación se ha establecido en muchos sectores, pero también lo es que en otros muchos no se ha hecho y además no tenían un protocolo específico de ayuda. El caso más reciente es el lino y el cáñamo en el que para asegurar su aprovechamiento como fibra textil, se mantiene la ayuda acoplada a la producción y una ayuda especifica a la industria para la transformación. Este régimen que debía haberse reformado en 2003 esta siendo prorrogado desde entonces y la última vez ha sido hace dos semanas, para 2009.

Grozījums Nr. 8

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Atbalsta shēmas pilnīga iekļaušana vienotajā maksājumu shēmā kokvilnas nozarē, iespējams, radītu ievērojamu ražošanas traucējumu risku Kopienas kokvilnas ražošanas reģionos. Daļa atbalsta tādēļ joprojām ir saistāma ar kokvilnas audzēšanu, izmantojot kultūratkarīgo maksājumu par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Tā summa jāaprēķina tā, lai sasniegtu 4. protokola 2. punktā noteiktos mērķus, vienlaicīgi ietverot kokvilnas shēmu KLP reformas un vienkāršošanas procesā. Šajā nolūkā, ņemot vērā veikto novērtējumu, ir pamatoti noteikt, ka kopējais pieejamais atbalsts par hektāru katrai dalībvalstij ir 35 % no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji. Šāda likme ļauj kokvilnas nozarei orientēties uz ilgtermiņa dzīvotspēju, veicina kokvilnas ražošanas reģionu ilgtspējīgu attīstību un nodrošina pietiekami lielus ienākumus lauksaimniekiem.

(8) Atbalsta shēmas pilnīga iekļaušana vienotajā maksājumu shēmā kokvilnas nozarē, iespējams, radītu ievērojamu ražošanas traucējumu risku Kopienas kokvilnas ražošanas reģionos. Daļa atbalsta tādēļ joprojām ir saistāma ar kokvilnas audzēšanu, izmantojot kultūratkarīgo maksājumu par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Tā summa jāaprēķina tā, lai sasniegtu 4. protokola 2. punktā noteiktos mērķus, vienlaicīgi ietverot kokvilnas shēmu KLP reformas un vienkāršošanas procesā. Šajā nolūkā, ņemot vērā veikto novērtējumu, ir pamatoti noteikt, ka kopējais pieejamais atbalsts par hektāru katrai dalībvalstij atbilst dalībvalsts norādītājām vajadzībām un nav mazāks par 35 % no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji, ievērojot subsidiaritāti. Šāda likme ļauj kokvilnas nozarei orientēties uz ilgtermiņa dzīvotspēju, veicina kokvilnas ražošanas reģionu ilgtspējīgu attīstību un nodrošina pietiekami lielus ienākumus lauksaimniekiem.

Pamatojums

Ja dalībvalstis uzskata, ka pirmapstrādes fabriku pastāvēšana ir atkarīga no saistītā atbalsta apjoma, ir jānodrošina, ka tās var noteikt citu saistītā atbalsta procentuālo lielumu, kura summa tomēr nedrīkst būt mazāka par 35 %.

Grozījums Nr.  9

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Atlikušajiem 65 % no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji, jābūt pieejamiem izmantošanai vienotajā maksājuma shēmā.

(9) Atlikušajam procentuālajam apjomam no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji (kurai jābūt no 20 % līdz 65 %), jābūt pieejamiem izmantošanai vienotajā maksājuma shēmā.

Pamatojums

Ja dalībvalstis uzskata, ka nozares dzīvotspēja ir atkarīga no atsaistītā atbalsta procentuālā apjoma, tām jābūt iespējai izvēlēties citu procentuālo apjomu, kas atšķiras no vienreizējā maksājuma, bet nedrīkst pārsniegt 65 % vai būt mazāks par 20 %.

Grozījums Nr.  10

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Vides aizsardzības nolūkos katrā dalībvalstī jānosaka pamatplatība, lai ierobežotu kokvilnas sējumu platības. Turklāt uz maksājumiem var pretendēt tikai par tām teritorijām, kuras apstiprinājušas dalībvalstis.

(10) Katrā dalībvalstī jānosaka kultivējamā pamatplatība, par prioritāriem nosakot tradicionālos kultivēšanas apgabalus, lai nodrošinātu turpmāku kokvilnas audzēšanu reģionos, kuros tās ražošana ir sevišķi svarīga lauksaimniecības ekonomikai. Turklāt uz maksājumiem var pretendēt tikai par tām teritorijām, kuras apstiprinājušas dalībvalstis.

Pamatojums

Vides aizsardzību nevajadzētu minēt kā iemeslu to platību samazināšanai, kas tiek apsētas ar kokvilnu, jo liela daļa kokvilnas audzēšanas pašlaik notiek, izmantojot videi draudzīgas sistēmas (piemēram, integrētu ražošanu). Jebkurā gadījumā ir citi svarīgi iemesli (piemēram, budžets), kuru dēļ jāierobežo audzēšanas platības.

Grozījums Nr.  11

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10.a) Ražotājiem piešķirtā saistītā atbalsta apmērs un, plašākā nozīmē, summa ir jāpielāgo datiem par pašreizējo stāvokli, ievērojot nozares finansiālo neitralitāti.

Pamatojums

Būtu vēlams izmantot datus par pašreizējo nozares stāvokli, lai neietekmētu lauksaimniekus un lai nezaudētu ar kokvilnas nozari saistītos resursus.

Grozījums Nr.  12

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10.b) Tā kā kokvilnas audzēšanai ir maz alternatīvu, ir jāparedz atbalsta shēmas, lai nodrošinātu kokvilnas audzēšanas rentabilitāti un tās turpmāku kultivēšanu attiecīgajos Eiropas Savienības reģionos. Šajā nolūkā ir jāļauj dalībvalstīm palielināt saistīto atbalstu, ja apstrādātā platība ir mazāka nekā ražošanas pamatplatības, ievērojot finansiālās neitralitātes principu un nosakot ražotājam piešķirtā atbalsta maksimālo apjomu.

Grozījums Nr.  13

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Lai apmierinātu attīrīšanas nozares vajadzības, tiesības saņemt atbalstu piešķir, ņemot vērā to, vai faktiski novāktā kokvilna atbilst minimālajām kvalitātes prasībām.

(11) Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm būtu jānosaka saistītā atbalsta līmenis iepriekš minētajās robežās un novāktās kokvilnas minimālās kvalitātes prasības lauksaimniekiem šā atbalsta saņemšanai.

Pamatojums

Lai nodrošinātu kokvilnas audzēšanas turpmāku pastāvēšanu un to, lai pirmapstrādes nozare varētu saņemt augstas kvalitātes kokvilnas piegādes, ir jāļauj dalībvalstīm noteikt saistītā atbalsta līmeni, kā arī kvalitātes kritērijus, kuri lauksaimniekiem jāievēro, lai varētu saņemt atbalstu. Ja dalībvalstīm nebūs šādas iespējas, pienākums novākt kokvilnas platības vienkārši izraisīs lauku saimniecību rentabilitātes samazināšanos.

Grozījums Nr.  14

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11.a) Ņemot vērā, ka dalībvalstīs samazinās kokvilnas ražošana, pirmapstrādes nozarē ir sācies pārstrukturēšanas process, kam nepieciešami piemēroti atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt vienmērīgu pārorientāciju tiem uzņēmumiem, kuri ir spiesti mainīt savu ražošanas darbību. Šī iemesla dēļ ir jāizveido kokvilnas nozares pārstrukturēšanas fonds ar finansējumu no KTO budžeta.

Grozījums Nr.  15

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12.a) Ir svarīgi, lai atbalsta pasākumus varētu pielāgot, dodot iespēju palielināt konkurētspēju. Šie pasākumi ir jānosaka un jāfinansē Kopienai. Dalībvalstīm būtu jāizvēlas tie pasākumi, kurus tās uzskata par efektīviem un piemērotiem attiecīgo reģionu īpatnībām, un tie jāiekļauj valsts atbalsta programmās.

Pamatojums

Ja vēlamies veicināt Kopienas kokvilnas ražošanas nozares konkurētspēju, pēc vīna KTO un augļu un dārzeņu KTO modeļa ir jāizveido valsts sadaļa, kurā ietilpst pasākumi, no kuriem dalībvalstis var izvēlēties tos, kurus tās uzskata par efektīvākajiem.

Grozījums Nr.  16

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12.b) Valsts atbalsta programmas jāfinansē galvenokārt no līdzekļiem, kas pārnesti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantu, un no neizmantotiem līdzekļiem, kas sākotnēji paredzēti saistītajam atbalstam.

Pamatojums

Saskaņā ar 69. pantu jau var sniegt finansējumu noteiktiem pasākumiem, kas paredzēti kvalitātes uzlabošanai un ražošanas modernizācijai, tāpēc šis pants ir jāizmanto, lai nodrošinātu līdzekļus referenta ierosinātajām valsts programmām.

Grozījums Nr.  17

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

12.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12.c) Valsts atbalsta programmu finansējums ir jānodrošina ar noteiktu saistītā atbalsta procentuālo daļu, kā arī ar apropriācijām, kas nav izmantotas kā saistītais atbalsts, kultivētajām platībām kļūstot mazākām par pamatplatībām, lai tādējādi saglabātu nozares finansiālo neitralitāti.

Pamatojums

Valsts sadaļas finansēšana nedrīkst pārslogot Kopienas budžetu, tai ir jāizmanto nozares ietaupījumi.

Grozījums Nr.  18

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

12.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12.d) Valsts atbalsta programmās ietilpst arī pasākumi, kuru mērķis ir šķirņu pārstrukturēšana, kultivēšanas modernizācija, lai palielinātu kokvilnas nozares konkurētspēju, atbalsts vidi saudzējošai kultivēšanai, pētījumu veicināšana ar mērķi radīt kvalitatīvākas šķirnes, kā arī veicināšanas pasākumi un pasākumi pirmapstrādes rūpnīcu modernizācijai.

Pamatojums

Par valsts sadaļas līdzekļiem finansējamo pasākumu sarakstā ir jāiekļauj darbības, kas paredz palielināt Kopienas kokvilnas ražošanas nozares dzīvotspēju un konkurētspēju.

Grozījums Nr.  19

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

12.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12.e) Lai veicinātu kvalitatīvas kokvilnas ražošanu, valsts atbalsta programmās ir jāparedz piemaksa par kvalitāti. Šīs piemaksas mērķis ir finansēt pasākumu, kura mērķis ir uzlabot kokvilnas kvalitāti, un to atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts noteiktajiem kritērijiem piešķir izcilas kvalitātes produktu izstrādātājiem, lai uzlabotu produkcijas kvalitāti un palielinātu Kopienas kokvilnas konkurētspēju.

Pamatojums

Atbalstu kvalitatīvas kokvilnas ražošanai var finansēt no valsts sadaļas, kurā ņem vērā un atlīdzina ražotāju centienus.

Grozījums Nr.  20

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

12.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12.f) Pamatojoties uz drīzumā atceļamo Regulu (EK) Nr. 864/2004, tika ierosināts EUR 22 000 000 (2,74 % no atbalsta) iekļaut otrajā pīlārā un paredzēt kokvilnas ražošanas reģionu pārstrukturēšanai. Lai pilnīgāk izmantotu nozarei paredzētās apropriācijas, būtu lietderīgi šo summu pārcelt uz pirmo pīlāru un to iekļaut valsts atbalsta programmu finansējumā.

 

 

Pamatojums

22 miljoni eiro nāk no pirmā pīlāra, un būtu lietderīgi tos šajā pīlārā atstāt, lai šos līdzekļus varētu pilnīgāk izmantot ar valsts atbalsta programmu starpniecību.

Grozījums Nr.  21

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13.a) Noteikumiem par kokvilnu ir jāpaliek spēkā līdz 2013. gadam.

Pamatojums

Kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 155. panta a) apakšpunktā, jaunajā kokvilnas atbalsta shēmā nevajadzētu veikt grozījumus līdz 2010. gadam. Kopienas kokvilnas ražotājiem ir tiesības rēķināties ar stabilu regulējumu, lai varētu plānot savu darbību.

Grozījums Nr.  22

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13.b) Kopš kokvilnas nozares reformas, ko pieņēma 2004. gadā un atcēla Eiropas Kopienu Tiesa (spriedums C-310/04), ražošana ir ievērojami samazinājusies, un visām iesaistītajām pusēm ir radušies ekonomiski zaudējumi, un tie būtu pienācīgi jānovērtē, lai varētu piešķirt kompensāciju par radītajiem zaudējumiem.

Grozījums Nr.  23

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

13.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13.c) Lai atvieglotu pāreju no pastāvošās kokvilnas atbalsta shēmas uz shēmu, kas izveidota ar šo regulu, ir jāveic pasākumi, lai pārstrukturētu pirmapstrādes nozari.

Pamatojums

Lai gan saistītā atbalsta koeficienti ir uzlabojušies, ir skaidrs, ka nebūs iespējams atgriezties pie ražošanas līmeņa, kas bija sasniegts pirms reformas, kura stājās spēkā 2006. gadā. Tā kā Komisija atzīst nozarei nodarīto kaitējumu un vajadzību pirmapstrādes jaudu pielāgot jaunajai situācijai, ir nepieciešams pieņemt nozarei piemērotus pārstrukturēšanas pasākumus, tāpat kā līdzīgi pasākumi ir veikti (cita starpā) cukura un zivsaimniecības nozarēs.

Grozījums Nr.  24

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

1. pants

Regula (EK) Nr.°1782/2003

110.a pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Noteiktu atbalsta procentuālo apjomu var izmantot pasākumiem, kas veicina nozares dzīvotspēju, pamatojoties uz specializētām programmām saskaņā ar valstu shēmām, ko iesniegušas ražotājas dalībvalstis un kas apstiprinātas saskaņā ar pārvaldības komitejas procedūru. Šādas programmas var ietvert pasākumus krīzes novēršanai un pārvaldībai, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt nozares dzīvotspēju un kas nav ietverti lauku attīstības jomā.

Pamatojums

Akta par Grieķijas pievienošanos ES 4. protokolā minētā klauzula pamato tādu īpašu pasākumu veikšanu kokvilnas nozarē, kas veicina ražošanas ilgtspējīgu pastāvēšanu, ņemot vērā nozares svarīgumu dažiem ES reģioniem.

Grozījums Nr.  25

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

1. pants

Regula (EK) Nr.°1782/2003

110.b pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Ražotājas dalībvalstis var noteikt papildu nosacījumus attiecībā uz kokvilnas sēšanu, kultivēšanu, novākšanu un piegādi pirmapstrādes rūpnīcām, lai nodrošinātu kokvilnas kultivēšanas turpmāku pastāvēšanu tās ražošanas reģionos un nepieļautu tās aizstāšanu ar citām kultūrām.

Pamatojums

Ar šo grozījumu ievieš nepieciešamo nosacījumu subsidiaritātes piemērošanai tajā dalībvalstī, kurai tas ir nepieciešams.

Grozījums Nr.  26

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

1. pants

Regula (EK) Nr.°1782/2003

110.b pants – 1. punkts – 2. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

- Grieķijā 370 000 ha,

- Grieķijā: 270 000 ha,

Pamatojums

Ņemot vērā nākotnē paredzamo kokvilnas audzēšanas samazināšanos Grieķijā, kultivēšanas pamatplatība jānosaka 270 000 hektāru apjomā un attiecīgi jākoriģē atbalsta summa.

Grozījums Nr.  27

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

1. pants

Regula (EK) Nr.°1782/2003

110.c pants – 2. punkts – 2. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

- Grieķijā: EUR 594 par 300 000 hektāriem un EUR 342,85 par atlikušajiem 70 000 hektāriem,

- Grieķijā: no EUR 750 

Pamatojums

Ņemot vērā nākotnē paredzamo kokvilnas audzēšanas samazināšanos Grieķijā, kultivēšanas pamatplatība jānosaka 270 000 hektāru apjomā un attiecīgi jākoriģē atbalsta summa.

Grozījums Nr.  28

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

1. pants

Regula (EK) Nr.°1782/2003

110.c pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja attiecīgajā dalībvalstī un attiecīgajā gadā platība, kas atbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem un kurā audzē kokvilnu, pārsniedz 1. punktā noteikto pamatplatību, 2. punktā paredzēto atbalstu šai dalībvalstij samazina proporcionāli pārsniegtajai pamatplatībai.

3. Ja attiecīgajā dalībvalstī un attiecīgajā gadā platība, kas atbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem un kurā audzē kokvilnu, pārsniedz 1. punktā noteikto pamatplatību, 2. punktā paredzēto atbalstu šai dalībvalstij samazina proporcionāli pārsniegtajai pamatplatībai.

Tomēr Grieķijai proporcionālo samazinājumu piemēro attiecībā uz atbalsta summu, kas noteikta valstij noteiktās pamatplatības daļai un kas ir 70000 hektāri, lai ņemtu vērā kopējo summu, kas ir 202,2 miljoni euro.

 

Pamatojums

Ja ņem vērā, ka Grieķijas gadījumā vienreizējā summa par hektāru ir noteikta visai pamatplatībai kopumā, nav vajadzīgs to minēt regulas tekstā.

Grozījums Nr.  29

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

1. pants

Regula (EK) Nr.°1782/2003

110.c pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Ja pieļaujamā kokvilnas platība noteiktā dalībvalstī ir mazāka nekā 1. punktā noteiktā pamatplatība, tad 2. punktā noteikto atbalstu šai dalībvalstij palielina proporcionāli neizmantotās pamatplatības apmēram līdz maksimālajam apjomam, kas noteikts atbilstīgi 144. pantā noteiktajai procedūrai. Visi ietaupījumi, kas radušies ražošanas samazināšanas rezultātā, ir paredzēti valsts atbalsta programmām.

Pamatojums

Kokvilnas nozarei piemērojamās shēmas pārskatīšana ļautu uzlabot rentabilitāti Kopienas ražotājiem atbilstoši ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar budžeta neitralitātes principu. Šajā nolūkā ir ierosināts palielināt saistīto atbalstu, ja netiek izmantota visa garantētā platība. Atbalsta apjoms ir jāierobežo pārvaldības komitejai, un visi ietaupījumi no kultivētās platības samazināšanas būtu no jauna jāiegulda KTO.

Grozījums Nr.  30

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

1. pants

Regula (EK) Nr.°1782/2003

110.d pants – 1. punkts - 5.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

veic tirgus krīzes pārvaldības pasākumus.

Grozījums Nr.  31

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

1. pants

Regula (EK) Nr.°1782/2003

110.ea pants (jauns) – 1. punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

110.ea pants

 

Valsts atbalsta programmas

 

1. Lai uzlabotu konkurētspēju, izveido valsts atbalsta programmas. Kopiena nosaka un finansē pasākumus, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Dalībvalstis izvēlas to pasākumu kopumu, ko tās uzskata par efektīviem un kas ir vispiemērotākie to reģionālajām īpatnībām. Pasākumu kopumam jāietver pirmapstrādes nozares pārstrukturēšanas fonds.

Grozījums Nr.  32

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

1. pants

Regula (EK) Nr.°1782/2003

110.ea pants (jauns) – 2. punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2. Valsts atbalsta programmas finansē ar minimālo pamata summu 1 % apmērā no kokvilnai paredzētā saistītā atbalsta kopsummas. Šai summai pievieno apropriācijas, kas nav izmantotas kā saistītais atbalsts, kultivētajām platībām dalībvalstīs kļūstot mazākām par pamatplatībām.

Pamatojums

Valsts sadaļu finansēs ar noteiktu procentuālu daļu no saistītā atbalsta, kā arī ar apropriācijām, kas nav izmantotas kā saistītais atbalsts tāpēc, ka katrā dalībvalstī ir nepārtraukti samazinājusies kokvilnas lauku platība, tai kļūstot mazākai par pamatplatību.

Grozījums Nr.  33

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

1. pants

Regula (EK) Nr.°1782/2003

110.ea pants (jauns) – 3. punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3. Valsts atbalsta programmās iekļauj kokvilnas ražošanas reģionu pārstrukturēšanai paredzētos līdzekļus, kuru apjoms ir EUR 22 000 000 (2,74 % no atbalsta) un kuri tika pārcelti uz otro pīlāru.

Pamatojums

22 miljoni eiro nāk no pirmā pīlāra un būtu lietderīgi tos tajā atstāt, lai šos līdzekļus varētu pilnībā izmantot valsts atbalsta programmās. Pamatojoties uz drīzumā atceļamo Regulu (EK) Nr. 864/2004, tika ierosināts šo summu iekļaut otrajā pīlārā.

Grozījums Nr.  34

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

1. pants

Regula (EK) Nr.°1782/2003

110.ea pants (jauns) – 4. punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4. Pēc dalībvalsts izvēles no valsts atbalsta programmām var finansēt pasākumus ražošanas potenciālās samazināšanās seku novēršanai un šķirņu pārstrukturēšanai, kā arī kultivēšanas modernizācijai, lai uzlabotu produkta konkurētspēju. Atbalstu piešķir videi draudzīgiem kultivēšanas paņēmieniem ar mērķi nodrošināt racionālāku ūdens resursu pārvaldību un samazināt fitosanitāro līdzekļu izmantošanu; atbalsta pētījumus, kas vērsti uz kvalitatīvāku šķirņu radīšanu, kā arī priekšroku dod pirmapstrādes rūpnīcu pārstrukturēšanai un modernizācijai. Dalībvalstis, pamatojoties uz īpašiem to noteiktiem kritērijiem, var piešķirt ražotājiem, kas izstrādā kādu izcilas kvalitātes produktu, piemaksu par kvalitāti.

Pamatojums

Par valsts sadaļas līdzekļiem finansējamo pasākumu sarakstā ir jāiekļauj darbības, kas paredz palielināt Kopienas kokvilnas ražošanas nozares dzīvotspēju un konkurētspēju. Īpaši varētu finansēt kvalitatīvas kokvilnas ražošanu, lai atlīdzinātu ražotāju centienus, un uzsvaru liekot uz vidi saudzējošām kultivēšanas metodēm.

Grozījums Nr.  35

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

1. pants

Regula (EK) Nr.°1782/2003

110.ea pants (jauns) – 5. punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5. Valsts atbalsta programmās var noteikt finansējumu politikai, kuras mērķis ir paredzēt, mazināt un novērst klimata pārmaiņu ietekmi reģionos, kuros ražo kokvilnu.

Grozījums Nr.  36

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

1. pants - 1.a punkts (jauns)

Regula (EK) Nr.°1782/2003

143.c pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1.a) Svītro 143.d pantu

Pamatojums

22 miljoni eiro, kas atbilst 2,74 % atbalsta, nāk no pirmā pīlāra un būtu lietderīgi tos tajā atstāt, lai šos līdzekļus varētu pilnībā izmantot valsts atbalsta programmās.

Grozījums Nr.  37

Priekšlikums regulai – grozījumu tiesību akts

1. pants - 1.b punkts (jauns)

Regula (EK) Nr.°1782/2003

155.a pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Direktīvas 155.a pantu aizstāj ar šādu pantu:

 

„Vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu attiecībā uz [..] olīveļļu, galda olīvām un olīvu birzīm, tabaku un apiņiem, tam vajadzības gadījumā pievienojot atbilstošus priekšlikumus.

 

Šīs regulas noteikumi par kokvilnu paliek spēkā līdz 2013. gadam.”

Pamatojums

Kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 155. panta a) apakšpunktā, jaunajā kokvilnas atbalsta shēmā nevajadzētu veikt grozījumus līdz 2010. gadam. Kopienas kokvilnas ražotājiem ir tiesības rēķināties ar stabilu regulējumu, lai varētu plānot savu darbību.

PASKAIDROJUMS

Kopienas kokvilnas atbalsta shēma

Kokvilnas nozarei ir liela sociālekonomiskā nozīme dažiem ES reģioniem, jo īpaši Grieķijā un Spānijā. Lai gan kokvilnas ražošanas saimniecību platība ir neliela (4,5 ha Grieķijā un 11 ha Spānijā), kokvilnas apjoms nav mazs — attiecīgi 9 % un 1,3 % no Grieķijas un Spānijas kopējās lauksaimniecības produkcijas (2005. gada dati). Ražotāju ienākumi, kas saskaņā ar jaunākajiem datiem ir pietiekami, nodrošina dzīvi ievērojamam skaitam mazo un vidējo saimniecību (79 700 Grieķijā un 9 500 Spānijā), kā arī ļauj uzturēt noteiktu skaitu pirmapstrādes uzņēmumu (73 Grieķijā un 29 Spānijā).

Kopienas kokvilnas atbalsta shēmu izveidoja 1981. gadā ar Grieķijas akta par pievienošanos EEK 4. protokolu un pēc tam 1986. gadā paplašināja, kad pievienojās Spānija un Portugāle. Tās mērķis bija „atbalstīt kokvilnas ražošanu tajos Kopienas reģionos, kur tā ir svarīga lauksaimniecības ekonomikai, nodrošināt attiecīgajiem ražotājiem taisnīgus ienākumus un stabilizēt tirgu, uzlabojot struktūras attiecībā uz piedāvājumu un laišanu tirgū”.

Sākotnējā shēma paredzēja kompensāciju atbalstu pārstrādātājiem, kuri kokvilnas ražotājiem maksāja minimālo cenu. Atbalsta maksājumu lielums bija atkarīgs no kokvilnas cenas starptautiskajos tirgos.

Kopējās lauksaimniecības politikas reforma, ko uzsāka 2003. gadā, balstījās uz principu, kas paredzēja lauksaimnieku ienākumiem sniegt atbalstu ar maksājumiem un pasākumiem, kas atsaistīti no ražošanas (Regula (EK) 1782/2003), lai pastiprinātu Kopienas ražošanas konkurētspēju, vienlaikus cenšoties nodrošināt lauksaimniecības ienākumu stabilitāti. Lai kokvilnas nozari saskaņotu ar pārējām tirgus kopējām organizācijām, tika nolemts no 2006. gada ieviest jaunu režīmu, kas ietvertu no ražošanas atsaistītu atbalstu ienākumiem, kā arī īpašu atbalstu atkarībā no platības — abi šie atbalsta veidi būtu maksājami tieši ražotājiem.

Spānija vērsās EK Tiesā, uzskatot, ka pirms minētās reformas nebija veikts nekāds ietekmes novērtējums, ka nebija ņemtas vērā tiešās darbaspēka izmaksas un ka nebija ņemta vērā reformas ietekme uz kokvilnas pirmapstrādes nozari. Ar spriedumu lietā C-310/04 EK Tiesa apmierināja Spānijas prasību un atcēla jaunās kokvilnas atbalsta shēmas īstenošanu.

Komisijas priekšlikums

Komisijas priekšlikuma galvenie aspekti ir šādi:

-  tiek saglabāts vienreizējais maksājums 65 % apmērā un saistītais atbalsts 35 % apmērā, kā bija paredzēts sākotnējā 2004. gada reformā;

-  tiek saglabāta arī maksimālā platība — 450 597 ha, no kuras 370 000 ha Grieķijā un 70 000 Spānijā, 360 ha Portugālē un 10 237 Bulgārijā pēc ES nesenās paplašināšanās.

-  tiek saglabāts ražotāju pienākums ievērot savstarpējās atbilstības kritērijus, kas ir priekšnosacījums, ja viņi vēlas pretendēt uz saistīto atbalstu, ar mērķi veicināt videi draudzīgāku kokvilnas ražošanu;

-  ražotājiem tiek noteikts pienākums novākt kokvilnu, ja viņi vēlas saņemt saistīto atbalstu, un kokvilnai būs jāatbilst dažām minimālajām kvalitātes prasībām;

-  tiek ierosināts pastiprināt starpnozaru organizācijas, lai tās varētu sniegt efektīvāku ieguldījumu nozares atbalsta darbībās. Ražotāji, kas ir šādu organizāciju dalībnieki, saņems papildu atbalstu 3 eiro apmērā par hektāru (10 eiro vietā par hektāru, kā paredzēja iepriekšējā reforma);

-  atlikusī daļa no summas, kas veidojas no 7 eiro par hektāru — no kopsummas 3 miljonu eiro apmērā —, tiks paredzēta veicināšanas un informācijas pasākumu segšanai;

-  tiek saglabāts finanšu pārvedums 22 miljoni eiro gadā restrukturizācijai kokvilnas audzēšanas reģionos;

-  tiek ierosināts izveidot „izcelsmes etiķeti” ar mērķi atbalstīt Kopienas kokvilnas noietu;

-  visbeidzot, Komisija apņemas izskatīt iespēju uz kokvilnu attiecināt Regulas (EK) Nr. 510/2006 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību darbības jomā un iekļaut šo produktu to produktu sarakstā, attiecībā uz kuriem var īstenot informācijas un veicināšanas pasākumus.

Priekšlikums ir finansiāli neitrāls, un tā pamatā ir subsidiaritātes princips, ciktāl tas atstāj dalībvalstu kompetencē visu to, kas attiecas uz platību apstiprināšanu kokvilnas audzēšanai, šķirņu izvēli, starpnozaru organizācijām, maksājumu tiesību sadali un vides noteikumu definēšanu.

Komisijas priekšlikuma novērtējums

Lai gan Tiesa atzina kokvilnas reformu par spēkā neesošu (spriedums lietā C‑310/04), Komisijas jaunais priekšlikums ir gandrīz identisks ar iepriekšējo. Tādējādi izrādās, ka Eiropas Komisija ir vienkārši uzskatījusi, ka pietiek ar formālu procedūru, pievēršoties ietekmes novērtējumu redakcijai, bet neņemot vērā, kā tai būtu jādara, nopietnās sekas, ko var izraisīt jaunās shēmas pieņemšana. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka tikai gadu pēc kokvilnas KTO reformas ieviešanas ražošana šajā nozarē ir piedzīvojusi kritumu par 20 % Grieķijā un 50 % Spānijā. Lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 11 % Grieķijā un 25 % Spānijā. Runājot par pirmapstrādes uzņēmumiem, daudzi ir saskārušies ar to, ka tiem var nākties slēgt savas durvis, jo to darbība vairs nav dzīvotspējīga. Iepriekš minētie apsvērumi liek secināt, ka iebildumi, kas 2004. gada reformas laikā tika izteikti par jaunās regulas efektivitāti, ir izrādījušies pamatoti — daudz ātrāk, nekā paredzēts.

Izskatot priekšlikumu, var konstatēt, ka ierosinātais nosacījums saistīto atbalstu piešķirt tikai tiktāl, ciktāl ir veikta produkta novākšana, ir solis pareizajā virzienā, un tas pats attiecas uz kvalitātes etiķetes ieviešanu, lai veicinātu Kopienas kokvilnas noietu.

Referents vēlētos arī uzsvērt, ka ir steidzami nepieciešams reāli īstenot Komisijas apņemšanos izskatīt iespēju kokvilnu iekļaut starp produktiem, kuri ir Regulas (EK) Nr. 510/2006 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību darbības jomā, kā arī iekļaut to produktu sarakstā, attiecībā uz kuriem var īstenot informācijas un veicināšanas pasākumus.

Referenta priekšlikumi

Referents uzskata, ka Tiesas lēmums sniedz iespēju maksimāli plaši veikt efektīvus labojumus, lai atbalstītu Kopienas kokvilnas ražošanu.

Tādējādi, konkrētāk, referents ierosina:

–  saglabāt priekšlikuma finansiālo neitralitāti attiecībā uz saistīto atbalstu, un tas nozīmē atbrīvot 202,2 miljonus eiro Grieķijai un 72,73 miljonus eiro Spānijai. Ņemot vērā kultivēto platību iespējamo samazināšanos, pamatplatību varētu pārskatīt un samazināt no 370 000 ha līdz 270 000 ha Grieķijai, un saistītā atbalsta summa tad būtu 750 eiro par hektāru. Arī Spānijas gadījumā pamatplatību tādējādi varētu pārskatīt (no 70 000 ha līdz 50 000 ha), kurai atbilstu saistītā atbalsta summa 1 450 eiro apmērā par hektāru;

–  sniegt dalībvalstīm iespēju, pamatojoties uz subsidiaritātes principu un ja vien tās to atzīst par nepieciešamu savu pirmapstrādes uzņēmumu dzīvotspējai, tiesības brīvi izvēlēties augstāku saistītā atbalsta procentuālo lielumu, kura summa tomēr nedrīkst būt mazāka par 35 %;

–  izveidot „valsts sadaļu”, kas paredzēta, lai pārvarētu dažādās problēmas, ar kurām saskaras kokvilnas nozare, un ko finansēs ar minimālu (pamata) summu 1 % apmērā no kokvilnai paredzētā saistītā atbalsta kopsummas visās dalībvalstīs, izmantojot atbalsta proporcionālu koriģēšanu pēc hektāra. Darbības, ko šādā veidā finansēs no šīs valsts sadaļas, pēc attiecīgās dalībvalsts izvēles varēs aptvert pasākumus ar mērķi pārvarēt sekas, ko varētu radīt ražošanas iespējams kritums, veicināt šķirņu pārstrukturēšanu un modernizēt audzēšanu, lai pastiprinātu produkta konkurētspēju, atbalstīt vidi saudzējošas audzēšanas metodes, lai nodrošinātu hidroresursu racionālāku apsaimniekošanu un pēc iespējas samazinātu fitosanitāro produktu izmantošanu, sekmēt pētījumus, lai varētu ieviest kvalitatīvā ziņā uzlabotas šķirnes, atbalstīt pirmapstrādes uzņēmumu pārstrukturēšanu un modernizāciju u. c.;

–  ņemot vērā to, ka nozarē pastāvošās nopietnās problēmas (galvenokārt konkurētspējas ziņā) varētu izraisīt kultivēto platību samazināšanos, pārsniedzot dažādajām dalībvalstīm noteiktās robežas, apropriācijas, kas nebūtu izmantotas kā saistītais atbalsts, varētu pārcelt valsts sadaļā, lai palīdzētu risināt iepriekš minētās problēmas;

–  iekļaut valsts sadaļā līdzekļus, kas paredzēti kokvilnu ražojošo reģionu pārstrukturēšanai, 22 miljonu eiro apmērā (kas atbilst 2,74 % no atbalsta), ko nebūtu bijis iespējams nodot saskaņā ar otro pīlāru;

–  ka daļu no valsts sadaļas apropriācijām varētu piešķirt ražotājiem, kas ražo kvalitatīvu produktu, pamatojoties uz precīziem kritērijiem, kā piemaksu par kvalitāti, lai uzlabotu Kopienas kokvilnas konkurētspēju;

–  ka Padomes lēmumi par kokvilnas KTO varētu palikt spēkā līdz 2013. gadam, nevis līdz 2010. gadam, kā paredz Regula Nr. 1782/2003.

Secinājumi

Tādas plaukstošas Kopienas lauksaimniecības nozares saglabāšana kā kokvilnas audzēšana ir absolūta nepieciešamība, un nedrīkst neņemt vērā:

a) ekonomiskās sekas, ko varētu radīt tas, ka tiktu pamesta šī produkta audzēšana, kas ir tradicionāla darbība valstīs, kurās audzē kokvilnu, — dažos šo valstu reģionos ienākumus gūst tikai un vienīgi no kokvilnas audzēšanas;

b) šīs problēmas ar vidi saistīto aspektu, ciktāl kokvilnas audzēšana veicina arī ainavu saglabāšanu un cīņu pret augsnes eroziju, ko izraisa atstāšana papuvē;

c) sociālos kritērijus, kas saistīti ar iedzīvotāju aiziešanu no laukiem, ar to, ka pirmapstrādes uzņēmumi nav dzīvotspējīgi, un ar bezdarba palielināšanos, kas no tā izriet.

2004. gadā atzīstot par spēkā neesošu kokvilnas KTO reformu, Tiesa mums sniedza iespēju no jauna savlaicīgi pārskatīt šo shēmu, kā arī iespēju pieņemt noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu kokvilnas nozares ilgtspējīgu attīstību. Ir svarīgi, lai nozare, ko veido Kopienas kokvilnas ražošana, joprojām būtu plaukstoša un aizsargātu tās 79 700 saimniecības, kas ir Grieķijā, un 9 500 saimniecības, kas ir Spānijā, nodrošinot pietiekamus ražošanas līmeņus, kuri ļaus saglabāt dzīvotspēju pirmapstrādes sektoram, kas nodrošina 3 200 darbavietas Grieķijā un 920 darbavietas Spānijā. Turklāt ir jāņem vērā arī tas, ka kokvilna ir produkts, kura ES trūkst un kurš neapgrūtina Kopienas budžetu ar izdevumiem, kas saistīti ar pensijām un eksporta kompensācijām.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Atbalsta shēmas lauksaimniekiem (atbalsts attiecībā uz kokvilnu)

Atsauces

COM(2007)0701 – C6-0447/2007 – 2007/0242(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

3.12.2007

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

10.12.2007

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

10.12.2007

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi

       Lēmuma datums

BUDG

18.12.2007

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Ioannis Gklavakis

21.11.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

29.1.2008

1.4.2008

17.4.2008

 

Pieņemšanas datums

17.4.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

28

6

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Vincenzo Aita, Peter Baco, Sergio Berlato, Bernadette Bourzai, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Albert Deß, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Lily Jacobs, Heinz Kindermann, Vincenzo Lavarra, Stéphane Le Foll, Diamanto Manolakou, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, Vincent Peillon, María Isabel Salinas García, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Petya Stavreva, Witold Tomczak, Andrzej Tomasz Zapałowski

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Pilar Ayuso, Alessandro Battilocchio, Alejandro Cercas, Wiesław Stefan Kuc, Hans-Peter Mayer, Zdzisław Zbigniew Podkański, Kyösti Virrankoski

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Francisca Pleguezuelos Aguilar, Luis Yañez-Barnuevo García

Iesniegšanas datums

22.4.2008