Ziņojums - A6-0175/2008Ziņojums
A6-0175/2008

ZIŅOJUMS par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu 2007. gadā

8.5.2008 - (2008/2180(INI))

Attīstības komiteja
Referents: Alain Hutchinson

Procedūra : 2007/2180(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0175/2008
Iesniegtie teksti :
A6-0175/2008
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu 2007. gadā

(2008/2180(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Kotonū nolīgums)[1],

- ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas (APA) Reglamentu, kas pieņemts 2003. gada 3. aprīlī[2] un pēdējo reizi grozīts Visbādenē (Vācija) 2007. gada 28. jūnijā,[3]

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā[4],

- ņemot vērā Kigali deklarāciju par attīstībai labvēlīgiem ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem (EPN), ko APA pieņēma 2007. gadā Kigali[5],

- ņemot vērā rezolūcijas, ko APA pieņēma 2007. gadā:

· par labu pārvaldību, pārredzamību un atbildību attiecībā uz dabas resursu izmantošanu ĀKK valstīs[6],

· par ĀKK valstu sīkzemnieku nabadzības samazināšanu, sevišķi augļkopības, dārzeņkopības un puķkopības nozarē[7],

· par kvalificētu strādnieku migrāciju un tās ietekmi uz valsts attīstību[8],

· par situāciju Dārfūrā[9],

· par vēlēšanām un vēlēšanu procesiem ĀKK un ES valstīs[10],

· par ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) ietekmi Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs[11],

· par veselības aprūpes un medikamentu pieejamību, jo īpaši novārtā atstātu slimību gadījumos[12],

· par dabas katastrofām ĀKK valstīs — ES finansējums sagatavotībai (EAF līdzekļi) un palīdzībai (Eiropas Kopienas Humānās palīdzības biroja līdzekļi)[13],

· par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā, jo īpaši valsts austrumu daļā, un šīs situācijas ietekmi uz reģionu[14],

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A6‑0175/2008),

A. tā kā 2007. gada jūnijā Visbādenē notikušās debates un 2007. gada decembrī Kigali notikušās debates par ekonomikas partnerattiecību nolīgumu (EPN) sarunu gaitu, kuru rezultātā pieņēma iepriekš minēto Kigali deklarāciju par EPN;

B.   tā kā Parlaments un Padome ir pieņēmuši Regulu (EK) Nr.1905/2006, kas paredz tematiskās programmas, kuras piemērojamas arī attiecībā uz ĀKK valstīm, un papildu programmu tām ĀKK valstīm, kas ir parakstījušas Cukura protokolu;

C.  tā kā attīstības un humānās palīdzības komisārs iepriekš minētajā APA Visbādenes sesijā apņēmās ĀKK valstu un reģionu stratēģiskos dokumentus (laika posmam no 2008.–2013. gadam) iesniegt parlamentu demokrātiskai izskatīšanai, atzinīgi vērtējot to, ka šo saistību īstenošana ir sākusies;

D.  tā kā Kotonū Nolīguma pārskatīšana ir radījusi pamatu ciešākai un efektīvākai Eiropas Savienības un ĀKK valstu sadarbībai, tomēr minētā nolīguma ratifikācijas process nav beidzies;

E.   tā kā Apvienotajā parlamentārajā asamblejā pieaug tādu kopēju interešu jautājumu nozīme kā cilvēktiesības, demokrātija, nestabilas situācijas, politikas saskaņotība un atbalsta efektivitāte;

F.   tā kā situācija Zimbabvē 2007. gadā ir vēl vairāk pasliktinājusies, paužot nožēlu par to, noslēdzot konstruktīvās debates, nebija iespējams APA iepriekš minētajā Visbādenes sesijā pieņemt rezolūciju par šo jautājumu; tā kā Zimbabves delegācijas nepiedalīšanās šajā sesijā bija ļoti īpaša;

G. tā kā Dārfūrā (Sudāna) ilgstoši turpinās konflikts, un tiek atkārtoti izdarīti smagi cilvēktiesību pārkāpumi, it īpaši pastāvīgi seksuālās uzmācības un izvarošanas draudi, no kuriem cieš sievietes un meitenes, un ir nepieciešama efektīva humānā palīdzība un atbalsts seksuālās vardarbības upuriem;

H.  tā kā Panāfrikas Parlamenta (PĀP) darbs un tā kā starp Eiropas Parlamentu un Visāfrikas Parlamentu tiek veidotas oficiālas attiecības; tā kā īpaši tas, ka, saistībā ar ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmi, kas notika 2007. gada decembrī Lisabonā, tika pieņemta PĀP-EP kopīgā deklarācija;

I.   tā kā nevalstiski dalībnieki APA sesijās piedalās arvien vairāk un ĀKK valstu pilsoniskā sabiedrība saskaras ar finansiālām grūtībām, lai piedalītos sanāksmēs;

J.    tā kā ES Vācijas prezidentūra un Ruandas valdība sniedza nenovērtējamu ieguldījumu iepriekš minētajās APA sesijās Veisbādenē un Kigali;

K.  tā kā 2007. gadā APA Prezidija faktu vākšanas un izpētes misijas ir devušās:

- uz Senegālu, Kotdivuāru un Ganu,

-    uz Madagaskaru,

1.   atzinīgi vērtē to, ka 2007. gadā APA radīja pamatu atklātam, demokrātiskam un padziļinātam dialogam par EPN sarunām starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm, kā to pierāda Kigali deklarācijas ) pieņemšana par attīstībai labvēlīgiem ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem (EPN;

2.   uzsver APA paustās bažas attiecībā uz vairākiem sarunu aspektiem gan pēc formas, gan pēc būtības; atgādina, ka debates turpinās pēc EPN ar Karību jūras reģiona valstīm pieņemšanas un pagaidu nolīgumu pieņemšanas ar dažām valstīm un reģioniem;

3.  pauž bažas par jaunas struktūras, proti, parlamentārās komitejas izveidi saistībā ar EPN, lai gan nav skaidras šīs struktūras un APA attiecības; prasa izvairīties no visa veida kompetenču konfliktiem un nevajadzīgām nesaskaņām šajā jomā; tajā pašā laikā atzinīgi vērtē EPN piešķirto parlamentāro dimensiju un ir cieši pārliecināts, ka APA, izmantojot reģionālās sanāksmes, sāks nekavējoties īstenot šo dialogu parlamentārā līmenī;

4.   atzinīgi vērtē saistības, kuras attīstības un humānās palīdzības komisārs uzņēmās iepriekš minētajā APA Kigali sesijā, ĀKK valstu un reģionu stratēģiskos dokumentus (laika posmam no 2008.–2013. gadam) iesniegt parlamentu demokrātiskai izskatīšanai un atzinīgi vērtē darbu, ko daži ĀKK valstu parlamenti jau ir veikuši, analizējot šos dokumentus;

5.   šajā ziņā atgādina vajadzību cieši iesaistīt parlamentus demokrātiskajā procesā un valstu attīstības stratēģijās; uzsver parlamentu būtisko nozīmi attīstības politikas ieviešanā, pārraudzībā un kontrolē;

6.   aicina ĀKK valstu parlamentus pieprasīt savām valdībām un Komisijai, lai tie tiktu iesaistīti valstu stratēģisko dokumentu attiecībā uz sadarbību starp Eiropas Savienību un to valstīm (laika posmam no 2008.–2013. gadam) sagatavošanas un īstenošanas procesā;

7.   aicina Komisiju sniegt visu pieejamo informāciju ĀKK valstu parlamentiem un sniegt tiem palīdzību šajā demokrātiskas kontroles darbā, jo īpaši atbalstot to kapacitāti;

8.   aicina parlamentus īstenot stingru parlamentāro kontroli attiecībā uz Eiropas Attīstības fondu (EAF); uzsver APA privileģēto stāvokli šajās debatēs un aicina to turpināt mudināt parlamentus, kuri to vēl nav paveikuši, ratificēt pārskatīto Kotonū nolīgumu, lai saņemtu 10. Eiropas Attīstības fonda līdzekļus;

9.   prasa Komisijai paredzēt pasākumus, lai novērstu finansējuma plaisu starp 9. EAF un 10. EAF īstenošanu;

10. atkārtoti pauž atbalstu APA aicinājumam, kas izteikts 9. sesijā 2005. gada aprīlī, ka Eiropas Attīstības fonda (EAF) līdzekļu atbilstoša daļa ir jāizmanto parlamentāriešu un politisko, ekonomisko un sociālo līderu politiskajai izglītošanai un mācībām, lai veicinātu labas pārvaldības, tiesiskuma, demokrātisko struktūru ilgtspējīgu nostiprināšanu un mijiedarbību starp valdību un opozīciju plurālisma demokrātijā, pamatojoties uz brīvām vēlēšanām;

11. ar gandarījumu atzīmē, ka aizvien nostiprinās APA parlamentārais, tātad politiskais rakturs , kā arī to, ka APA dalībvalstis arvien vairāk iesaistās Asamblejas darbā, un uzlabojas tās debašu kvalitāte, kas sniedz izšķirošu ieguldījumu ĀKK un ES partnerattiecībās;

12. uzskata, ka APA rezolūcija par situāciju Dārfūrā pieņemšana APA Visbādenes sesijā 2007. gada 28. jūnijā[15] un rezolūcijas par situāciju Kongo pieņemšana Kigali sesijā 2007. gada 22. novembrī [16]ir nozīmīgi šī pastiprinātā dialoga piemēri;

13. uzskata, ka Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, kas ir Eiropas deputātu un ĀKK valstu deputātu debašu vieta, ir pozitīva nozīme politiskajā dialogā un vispārējas un visaptverošas vienošanās panākšanā mieram un Dārfūras iedzīvotāju attīstībai;

14. aicina APA sniegt ieguldījumu, lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību konfliktiem, kas skar Ziemeļu Kivu provinci un vairākus reģionus Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) austrumu reģionus, un veicināt krīzes politiska risinājuma panākšanu sarunu ceļā, kā arī atbalstīt jebkādu rīcību, kura ierosināta saistībā ar apspriesto risinājumu;

15. aicina APA turpināt un padziļināt dialogu ar Panāfrikas Parlamentu un reģionālajiem parlamentiem, ņemot vērā reģionālās integrācijas nozīmi miera nodrošināšanā un ĀKK valstu attīstībā;

16. atzinīgi vērtē iepriekšminētajā APA sesijā Kigali notikušās debates par situāciju Somālijā, kuras liecina, ka APA var būt forums šādu sarežģītu problēmu risināšanai; taču pauž nožēlu, ka situācija valstī nav uzlabojusies un tā joprojām ir ”aizmirstā krīze”;

17. pauž nožēlu, ka ES un Āfrikas Kopējās stratēģijas projekts netika pietiekami apspriests ar APA, un pauž cerību, ka APA tiks aktīvi iesaistīta šīs stratēģijas īstenošanā;

18. izsaka gandarījumu par to, ka beidzot no 2008. gada varētu notikt Kotonū nolīgumā un APA Reglamentā paredzētās reģionālās sanāksmes; pauž cerību, ka šīs sanāksmes ļaus īstenot patiesu viedokļu apmaiņu par reģionālajām problēmām, tostarp par konfliktu novēršanu un risinājumu, un ka Eiropas politika veicinās reģionālās kohēzijas pastiprināšanu; uzsver, ka šīs sanāksmes ir īpaši aktuālas attiecībā uz EPN apspriešanu, noslēgšanu un īstenošanu un tām jābūt prioritārām; atbalsta pirmās sanāksmes organizēšanu 2008. gada aprīlī Vindhukā, Namībijā;

19. mudina APA palielināt Politikas lietu komitejas nozīmi, lai saistībā ar ĀKK un ES partnerattiecībām šī komiteja kļūtu par patiesu forumu konfliktu novēršanai un risināšanai, un šajā ziņā ieviest vispārēju praksi rīkot debates par ārkārtas situācijām, kas radušās vienā vai otrā valstī; atzinīgi vērtē darbu, kas paveikts labas pārvaldības jomā un arī attiecībā uz vēlēšanām un vēlēšanu procesiem ĀKK un Eiropas Savienības valstīs, un mudina veidot ciešu sadarbību starp ĀKK un ES parlamentāriešiem kā vēlēšanu novērotājiem saistībā ar ES vēlēšanu novērošanas misijām;

20. ar gandarījumu atzīmē APA Ekonomiskās attīstības, finanšu un tirdzniecības komitejas izteikto vēlmi risināt jautājumus, kas saistīti ar pārtikas nodrošinājumu (īpaši laikā, kad Pasaules Pārtikas programma (WFP) ceļ trauksmi, atsaucoties uz cenu pieaugumu, ar klimata pārmaiņu sekām un pasaules pārtikas krājumu samazināšanos;

21. uzsver tā ziņojuma nozīmi par atbalsta efektivitāti, kuru nolēma sagatavot APA Kigali sesijā, un mudina APA rīkot padziļinātas debates par oficiāla atbalsta attīstībai jēdzienu, par budžeta jautājumiem un par alternatīviem finansēšanas veidiem sadarbības attīstības jomā;

22. uzsver APA Sociālo lietu un vides komitejas darbu, ko tā veikusi kvalificētu darbinieku migrācijas jomā un novārtā atstātu slimību jomā, un atbalsta tās lēmumu izpētīt strukturālo pielāgojumu programmu ietekmi;

23. ar gandarījumu atzīmē, ka APA sesijās arvien vairāk piedalās nevalstiski dalībnieki un ka ārpussesiju pasākumi turpmāk pozitīvi papildinās APA darbu; prasa APA, Eiropas Savienībai un ĀKK valstīm finansiāli un tehniski veicināt ĀKK valstu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību tās darbā; uzskata pieprasījumu un priekšlikumus, kurus šajā aspektā iesniegs APA Prezidijā 2008. gada septembrī, par konstruktīvu attīstības tendenci;

24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, ĀKK Padomei, Vācijas un Ruandas valdībām un parlamentiem.

  • [1]  OV L 317, 15.12.2000, 3. lpp. Nolīgumā pēdējie grozījumi izdarīti ar ĀKK un EK Ministru padomes Lēmumu Nr. 1/2006 (OV L 247, 9.9.2006, 22. lpp.).
  • [2]  OV C 231, 26.9.2003, 68. lpp.
  • [3]  OV C 254, 26.10.2007., 44. lpp.
  • [4]  OV L 378, 27.12.2006, 41. lpp.
  • [5]  OV C 58, 1. 3.2008, 44. lpp.
  • [6]  OV C 254, 26.10.2007, 17. lpp.
  • [7]  OV C 254, 26.10.2007, 25. lpp.
  • [8]  OV C 254, 26.10.2007, 31. lpp.
  • [9]  OV C 254, 26.10.2007, 39. lpp.
  • [10]  OV C 58, 1.3.2008, 18. lpp.
  • [11]  OV C 58, 1.3.2008, 26. lpp.
  • [12]  OV C 58, 1.3.2008, 29. lpp.
  • [13]  OV C 58, 1.3.2008, 35. lpp.
  • [14]  OV C 58,1.3.2008, 40. lpp.
  • [15]  OV C 254, 26.10.2007., 39. lpp.
  • [16]  OV C 58, 1.3.2008., 58. lpp.

PASKAIDROJUMS

Ievads

Asamblejas sanāksmes 2007. gadā notika divas reizes. Asamblejas 13. sesija notika Visbādenē (Vācija) no 25. līdz 28. jūnijam un 14. sesija notika Kigali (Ruanda) no 19. līdz 22. novembrim. Tika pieņemtas deviņas rezolūcijas, ka arī Kigali deklarācija par ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem (EPN). 2007. gadā tika nosūtītas misijā divas apvienotās delegācijas. Asambleja darba gaitā bez ĀKK un ES Padomes secīgajām prezidentūrām ir uzņēmusi par attīstību un humāno palīdzību atbildīgo Komisijas locekli.

Asamblejas darbā piedalījās Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Horst Kohler, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert Poettering, Panāfrikas Parlamenta priekšsēdētāja Gertrude Mongella un Ruandas Republikas prezidents Paul Kagame.

Pastāvīgās komitejas

Pastāvīgās komitejas ir sanākušas četras reizes — divas reizes paralēli sesijām (Visbādenē un Kigali) un divas reizes sesiju starplaikos (Briselē). Komiteju galvenais darbs ir sagatavot ziņojumus, kurus pēc tam pieņem plenārsesijās (kopā sešus ziņojumus gadā).

Turklāt komiteju pienākums ir veikt rezolūciju pārraudzību, uzklausot Komisijas amatpersonas, kas ir atbildīgas par attiecīgajām jomām. Tas dod iespēju īstenot padziļinātu dialogu par veiktajiem pasākumiem, un šādam dialogam tiek atvēlēts pietiekami daudz laika. Agrāk šo pārraudzību veica plenārsēdē, un tā kopumā bija formāla.

Visbeidzot komitejas risina kopēju interešu jautājumus saistībā ar partnerattiecību nolīgumu īstenošanu un tādējādi nodrošina telpu dialogam starp Eiropas Parlamenta un ĀKK valstu parlamentu deputātiem. Politikas lietu komitejai bija iespēja apspriest steidzamus jautājumus, piemēram, situāciju Haiti, Zimbabvē vai Etiopijā. Ekonomikas komitejā notika uzklausīšana par ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem, kurā piedalījās reģionālie sarunu dalībnieki un kura bija īpaši veiksmīga.

13. sesija Visbādenē (Vācija)

Apvienotās parlamentārās asamblejas 13. sesija notika no 2007. gada 25. līdz 28. jūnijam Visbādenē (Vācija), ES Padomes prezidējošā valstī.

Papildus pastāvīgo komiteju ziņojumiem sesijā pieņēma rezolūciju par situāciju Dārfūrā. Notika steidzamas un ļoti konstruktīvas debates par situāciju Zimbabvē, bet rezolūcija netika nedz apspriesta, nedz pieņemta. Attiecībā uz semināriem par migrāciju, klimata pārmaiņām un par medikamentiem novārtā atstātām slimībām- tajos visos piedalījās liels skaits dalībnieku, un semināri izraisīja lielu interesi. Panāfrikas Parlamenta priekšsēdētājas G. Mongella līdzdalība sesijā uzsvēra abu asambleju attiecību nozīmi, kā arī Panāfrikas Parlamenta vajadzību pēc pastiprināta atbalsta, ko sniedz ES.

14. sesija Kigali (Ruanda)

Apvienotās parlamentārās asamblejas 14. sesija notika no 19. līdz 22. novembrim Kigali (Ruanda).

Asambleja pieņēma trīs rezolūcija, kas bija iekļautas pastāvīgo komiteju ziņojumos, kā arī divas steidzamas rezolūcijas par dabas katastrofām ĀKK valstīs un situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā. Turklāt APA saskaņā ar 2002. gada Keiptaunas deklarāciju par EPN pieņēma Kigali deklarāciju par attīstībai labvēlīgiem ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem (EPN).

Semināri ir ļāvuši īstenot diskusijas par dažādiem tematiem, piemēram, Gacaca tiesas un samierināšana, veselība un vakcīnas, kā arī tūrisms Ruandā. Ruandas iestādes un ekonomikas un sociālie dalībnieki ir aktīvi veicinājuši semināru panākumus.

Faktu vākšanas un izpētes misijas (Reglamenta 27. pants)

APA 2007. gadā nosūtīja 2 faktu vākšanas un izpētes misijas. Pirmā misija no 10. līdz 15. aprīlim devās uz Rietumāfriku un apmeklēja Senegālu, Kotdivuāru un Ganu. Otrā misija no 28. oktobra līdz 2. novembrim devās uz Madagaskaru.

Attīstības perspektīvas

Apvienotajai parlamentārajai asamblejai ar sava darba kvalitāti ir izdevies kļūt par Ziemeļu un Dienvidu sadarbības vērā ņemamu dalībnieku.

Sadarbībā ir būtiski nostiprināt parlamentāro dimensiju, lai labi izlietotu līdzekļus un lai nodrošinātu, ka tos izlieto atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un Tūkstošgades mērķiem veselības un izglītības jomā. Atbildot Asamblejas uzstājīgam un atkārtotam pieprasījumam, attīstības un humānās palīdzības komisārs Louis Michel apņēmās valstu un reģionu stratēģiskos dokumentus iesniegt gan Eiropas Parlamenta, gan ĀKK valstu parlamentu kontrolei. Šos dokumentus sāka iesniegt ĀKK valstu parlamentos 2007. gada beigās, un ir svarīgi, ka Attīstības komiteja un APA veic pārraudzību, lai nodrošinātu šī parlamentārās kontroles instrumenta labu darbību.

Asamblejai ir bijusi un joprojām ir ievērojama loma ekonomikas partnerattiecību nolīgumu (EPN) sarunu pārraudzībā. Abu pušu sarunu vadītāju uzklausīšana, tikšanās ar ekonomikas dalībniekiem un pilsonisko sabiedrību — gan oficiālās sanāksmēs, gan paralēli rīkotajos pasākumos — un Eiropas valstu un dienvidu valstu parlamentu deputātu mijiedarbība ir veicinājušas procesa pārredzamību un to, ka tiek vairāk ņemti vērā konkrētie apstākļi. Neatkarīgi no šo sarunu rezultāta nav šaubu, ka Asamblejas darbība ir ietekmējusi procesu.

Āfrikas Savienības izveide un Panāfrikas Parlamenta (PĀP) nozīmes palielināšanās bez šaubām ir izaicinājums ĀKK un ES sadarbībai un tādējādi arī ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai. Eiropas Savienības un PĀP sadarbība sākās 2007. gadā un ir svarīgi, lai šīs attiecības tiktu ņemtas vērā APA darbā.

Visbeidzot pirmā APA reģionālā sanāksme, kurā piedalīsies APA un Dienvidāfrikas Attīstības kopienas (SADC) locekļi, notiks 2008. gada aprīlī Namībijā. No šīs sanāksmes panākumiem būs atkarīga šādu sanāksmju nākotne, jo īpaši, ņemot vērā reģionālo parlamentāro asambleju iespējamu izveidi ekonomikas partnerattiecību nolīgumu kontekstā. Apvienotajai parlamentārajai asamblejai būs ļoti rūpīgi jāuzrauga to attīstība.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

6.5.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Thijs Berman, Josep Borrell Fontelles, Danutė Budreikaitė, Corina Creţu, Nirj Deva, Koenraad Dillen, Alexandra Dobolyi, Fernando Fernández Martín, Juan Fraile Cantón, Alain Hutchinson, Romana Jordan Cizelj, Filip Kaczmarek, Maria Martens, Gay Mitchell, José Javier Pomés Ruiz, Horst Posdorf, Toomas Savi, Pierre Schapira, Frithjof Schmidt, Anna Záborská

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ana Maria Gomes, Miguel Angel Martínez Martínez, Manolis Mavrommatis, Renate Weber